Anotācija

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"" mērķis ir salāgot spēkā esošajos Noteikumos Nr. 149 un Direktīvā 2013/59/Euratom izteiktos drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem.

Vispārējā kārtība

Noteikumi Nr. 149 nosaka prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, kā arī jonizējošā starojuma dozu limitus attiecībā uz iedzīvotājiem.
Noteikumu Nr. 149 4. nodaļas "Jonizējošā starojuma dozu limiti" 4.1. apakšnodaļā "Jonizējošā starojuma dozu limiti darbiniekiem un 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem" papildus jau likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" noteiktajiem efektīvās dozas pamatlimitiem tiek noteikti arī apstarošanai pakļauto darbinieku ekvivalentās dozas pakārtotie limiti, kā arī aprakstīts darbinieku sadalījums pa kategorijām. 
Efektīvās dozas pamatlimiti ir noteikti 20 mSv darbiniekiem gadā, 1mSv gadā darbiniecei - grūtniecei un mātei, kas baro bērnu ar krūti, 6 mSv gadā 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem. Tāpat papildus efektīvās dozas pamatlimitam darbiniekam ir noteikti šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti, kā ekvivalentā doza acs lēcai – 20 mSv vai 100 mSv jebkuros piecos secīgos gados, ievērojot maksimālo dozu – 50 mSv vienā gadā, ekvivalentā doza jebkurai 1 cm² lielai ādas virsmai - 500 mSv gadā, ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 500 mSv gadā. Attiecībā uz mācekļiem un studentiem papildus efektīvās dozas pamatlimitam ir noteikti šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti, kā ekvivalentā doza acs lēcai - 50 mSv gadā, ekvivalentā doza jebkurai 1 cm² lielai ādas virsmai - 150 mSv gadā, ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm - 150 mSv gadā. Noteikumos Nr. 149 noteiktie ekvivalentās dozas pamatlimiti mācekļiem un studentiem pilnībā nepārņem Direktīvā 2013/59/Euratom noteiktos attiecināmos drošības pamatstandartus.

Noteikumu Nr. 149 8. nodaļā "Aizsardzība pret dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem" tiek noteikti pamatprincipi, kas jāievēro, lai aizsargātu iedzīvotājus no dabiskā jonizējošā starojuma avotu radītajiem draudiem. Radona gāze ir viens no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem ēkās, tai skaitā darbavietās.
Lai mazinātu radona potenciāli negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem atrodoties ēkās, ir noteiktas radona vidējās īpatnējās radioaktivitātes maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, kuru pārsniegšanas gadījumā ir jālemj par nepieciešamo aizsardzības pasākumu veikšanu. Ēkās, atbilstoši Noteikumiem Nr. 149, radona īpatnējā radioaktivitātes maksimālā pieļaujamā koncentrācija šobrīd  ir noteikta 200 Bq/m³ gadā. Būvniecības procesa dalībnieki (iepriekš, būvdarbu pasūtītājs, projektētājs un izpildītājs - ņemot vērā, ka tie ir novecojuši un nav Būvniecības likumā izteikti termini, kā arī, lai precīzāk norādītu personas uz kurām attiecināmas Noteikumos Nr. 149 izteiktās prasības, atbilstoši tiek izmantota Būvniecības likuma 1. panta 15. punktā izteiktā definīcija “būvniecības procesa dalībnieks — būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs”) ir atbildīgi par to, lai jaunuzceltajā ēkā vai dzīvoklī radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte nepārsniegtu 200 Bq/m³ gadā. 
Lai mazinātu radona potenciāli negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem darba vietā, Noteikumos Nr. 149 ir noteiktas prasības darba devējiem, lai tiktu nodrošināta drošāka darba vide darbiniekiem. Ja virszemes un pazemes darba vietās radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 400 Bq/m³ gadā, darba devējs nodrošina aizsardzības pasākumus radona kaitīgās ietekmes samazināšanai darba vietās un nepieļauj grūtnieču nodarbināšanu minētajās darba vietās visā grūtniecības laikā, kā arī, ja nav iespējams samazināt radona īpatnējo radioaktivitāti līdz 400 Bq/m³ gadā, darba vietu pielīdzina vietai, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un darba devējs piemēro attiecīgajam nodarbinātajam Noteikumos Nr. 149 darbiniekiem noteiktos aizsardzības pasākumus. 
Spēka esošajā Noteikumu Nr. 149 redakcijā netiek pilnībā nosegti Direktīvā 2013/59/Euratom noteiktie drošības pamatstandarti aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, attiecībā uz radona negatīvo ietekmi. 
2023. gada februārī Ministru kabinetā tika apstiprināts Nacionālais radona rīcības plāns. Rīcības plāna izstrādē tika izmantoti 2016.-2017. gadā Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra (turpmāk - VVD RDC) organizētā radona gāzes monitoringa mājsaimniecībās, darba vietās un publiskajās ēkās Latvijā laikā iegūtie radona gāzes mērījumu rezultāti. Veicot radona gāzes mērījumus un situācijas novērtēšanu Latvijas teritorijā netika konstatētas zonas un darba vietas, kurās radona īpatnējā radioaktivitāte pārsniegtu Direktīvā 2013/59/Euratom noteikto radona gāzes koncentrācijas līmeni ēkās 300 Bq/m³ gadā un Noteikumos Nr. 149 noteikto līmeni - 200 Bq/m³ gadā. 

Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem pārņemšanas procesā ir bijusi un šobrīd ir aktīva saziņa ar Eiropas Komisiju, kas ir izteikusi nepieciešamību steidzami veikt šos grozījumus, lai novērstu esošo situāciju, ka direktīvas prasības nav pilnībā pārņemtas.
 

Nē

Nē

Darba devējiem, kuri darbā ar jonizējošā starojuma avotiem iesaistītu 16 līdz 18 gadu vecus mācekļus un studentus, nepieciešamības gadījumā būtu pienākums veikt darbības, lai šo iesaistīto darbinieku ekvivalentā doza acs lēcai nepārsniegtu 15 mSv gadā, līdzšinēji pieļauto 50 mSv gadā vietā.
Būvniecības procesa dalībnieki ir atbildīgi par to, lai jaunuzceltajā ēkā vai dzīvoklī radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte nepārsniegtu 300 Bq/m³ gadā. 
Darba devēju pienākums ir nodrošināt drošu darba vidi darbiniekiem darbavietās īpaši teritorijās, kuras saskaņā ar Nacionālo radona rīcības plānu būtu noteiktas kā teritorijas ar augstu radona līmeni, veicot radona koncentrācijas monitoringu un veicot pasākumus, lai radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte nepārsniegtu 300 Bq/m³ gadā.

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-