Anotācija (ex-ante)

Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Latvijas lielo eksportējošo uzņēmumu īpatsvars salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem ir zemāks. Piemēram, 2022. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības produktivitāte bija tikai 46% no ES vidējā līmeņa. Turklāt, lai gan Latvijā ir par trešdaļu lielāks iedzīvotāju skaits nekā Igaunijā, 2022. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums bija 11 miljardi eiro, salīdzinot ar Igaunijas 19 miljardiem eiro.

Eksporta apjoma ziņā 2022. gadā preču un pakalpojumu eksports veidoja 70,4% no kopējās pievienotās vērtības Latvijā, kas ir zemāks rādītājs nekā Lietuvā (87,6%) un Igaunijā (85,5%).  Šie dati norāda, ka Latvijas lielo eksportējošo uzņēmumu īpatsvars un to konkurētspēja ir zemāka salīdzinājumā ar citām ES valstīm, īpaši Baltijas reģionā.

Ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu un investīciju piesaisti. Minētais nozīmē, ka ir jārada jauni stimuli Latvijas ekonomikas straujākai attīstībai, kas ļauj piesaistīt mērogojamas investīcijas Latvijas attīstībai visos reģionos.

Latvijas pašvaldībām nav tieša pienākuma meklēt ārējo tirgu partnerus, tomēr tām ir būtiska loma vietējās ekonomikas attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā, kas var netieši veicināt eksportspēju. Piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzsvērta pašvaldību loma reģionālās attīstības jautājumos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Tāpat līdzvērtīgus risinājumus var sniegt ostas un zinātniskās organizācijas. Kopumā pašvaldības, ostas, zinātniskās institūcijas,  veicinot uzņēmējdarbības attīstību un sadarbojoties ar valsts institūcijām, var netieši sekmēt vietējo uzņēmumu eksportspēju. Vērtējot valsts atbalsta pieejamību, ir vērojams, ka minētajiem tirgus spēlētājiem ir ierobežota pieeja valsts atbalstam ārējo tirgus apguves aktivitātēm (piemēram, to nav iespējams veikt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada 1.2.3.1. pasākumā, jo atbalsts paredzēts tikai MVU).
 

Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī norāda, ka ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību. Kā viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzot eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos. Līdz ar to, fokusējot valsts intervenci un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā un eksportspējas stiprināšanā, t.sk. reģionos, kas bremzē inovāciju attīstību, uzņēmumu ieiešanu jaunos ārvalstu tirgos, noteikumu “Noteikumi par atbalstu lieliem eksportējošajiem uzņēmumiem ārējo tirgu apguves aktivitātēm (turpmāk – noteikumi) ietvaros plānots nodrošināt finansējuma pieejamību lieliem eksportējošajiem uzņēmumiem, pašvaldībām, uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, ostām pētnieciskajām organizācijām ārējo tirgu apguves aktivitātēm.
MK Noteikumu projekts paredz šādus nosacījumus:

Atbalsts un pieejamais finansējums
Atbalsts noteikumu ietvaros tiek sniegts granta vai nefinanšu atbalsta veidā veidā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831).

Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir atklāta projektu iesniegumu atlase, kurā atbalsta sniedzējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt biznesa ideju attīstību un uzņēmumu rašanos, eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību, zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstība, komercializācija, kā arī tūrisma attīstības valsts politikas īstenošana (aģentūra).
Atbalsta saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši aģentūras izstrādātajai finansējuma saņēmēju atlases kārtībai, atbilstoši šo noteikumu 14.punktam, kas ietver atbalsta piešķiršanas nosacījumus (tai skaitā pieejamo atbalsta apjomu) un uzskaiti atbilstoši šo noteikumu III nodaļai. Aģentūra lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību, kura ir publiski pieejama atbalsta sniedzēja tīmekļvietnē pirms projektu pieteikumu iesniegšana ir uzsākta.

Lai nodrošinātu, ka valsts budžeta finansējums tiek ieguldīts efektīvi un to, lai uzņēmēji saņem pēc iespējas fokusētāku un mērķētāku atbalstu, paredzēts, ka MK noteikumu projekta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums vienam finansējuma saņēmējam viena kalendāra gada laikā nepārsniedz 25 000 euro.
Atbalsta apjoms par šo noteikumu 10.punktā minētajām darbībām vienam atbalsta saņēmējam viena kalendārā gada laikā nepārsniedz 25 000 euro un 30 procentus no pēdējā gada neto apgrozījuma.

Noteikumu  mērķa grupa ir  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts lielais komersants, kas atbilst lielā komersanta statusam, saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.  651/2014), tajā skaitā kā finansējuma saņēmējs var būt osta, valsts kapitālsabiedrība, augstskola, SEZ pārvalde un pašvaldība.

Atbalsta programmas īstenošanai finansējums piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” (prot. Nr. 17 4. §), ar kuru tika atbalstīta apropriācijas pārdale 6 000 000 euro uz Ekonomikas ministrijas budžetu un 'Pārdalīts finansējums no programmas 35.00.00 ārvalstu tirgus apguves atbalstam – augsta līmeņa biznesa delegāciju ar nozares uzņēmumu pārstāvībai (MK 20.08.2024 prot. Nr.32 61.§ 22.4.p.) 1 125 000 eur (vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem).

Atbalsta saņēmējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši aģentūras izstrādātajām projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām un iesniedz to saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu.

Atbalstāmās darbības atbalsta saņēmējam

Noteikumu ietvaros atbalsta saņēmējam attiecināmas šādas darbības:
-dalība starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un Latvijā ar stendu vai kopstendu, konferencēs ārvalstīs ar stendu vai ar prezentāciju, dalība kontaktbiržās ārvalstīs klātienē vai tiešsaistē;
-dalība aģentūras organizētajos nacionālajos stendos ārvalstīs;
- dalība aģentūras organizētās tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu  vizītēs;
- dalība aģentūras organizētās ienākošās uzņēmējdarbības vizītēs;
- ārvalstu atbilstošās nozares tirdzniecības aģenta/konsultanta piesaiste eksporta veicināšanai, tirgus darbības pārorientācijai;
- ar produkta palaišanu eksporta tirgū saistīta reklāmas kampaņa;
- mārketinga vizuālo materiālu (bukletu, baneru vai videoklipu) izstrāde līdz maketam;
- mērķa tirgus pētījums;
- telemārketinga pakalpojumi ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai.

MK Noteikumu projekta 11.punkta kontekstā ar minēto dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un Latvijā, kā arī dalība aģentūras organizētajās tirdzniecības misijās un  Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs (saprotamas vizītes, kurās piedalās vismaz 2 atbalsta saņēmēji, un kuru laikā atbalsta saņēmējs veido sadarbības, meklē iespējas iekļūšanai ārvalstu eksporta tirgos, paplašina kontaktus, iegūst zināšanas par nozares aktualitātēm, tirgus pārorientācijas iespējām. U.tml. )

Aģentūras pienākumi

Aģentūras izstrādātā kārtība ietver kritērijus, kas nosaka:
1) kādi atbalsta saņēmēji jeb uzņēmumi var pieteikties atbalstam, saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu;
2) piešķiramā atbalsta apmēru katram atbalsta saņēmējam, saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu;
3) uzkrāt informāciju par šo noteikumu 13. punktā minēto eksporta un investīciju apjomu;
4)  atbalsta saņēmējs paredz īstenot projektu un izmantot piešķirto finansējumu tikai šo noteikumu 11. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām;
5) atbalsta saņēmējs ir izstrādājis finansējuma un attiecināmo darbību plānu, kas nodrošina šo noteikumu 3. punktā minētā mērķa sasniegšanu.

Aģentūra izstrādāto atbalsta saņēmēju atlases kārtību saskaņo ar Ekonomikas ministriju. Kārtību var precizēt saskaņojot to ar Ekonomikas ministriju un informējot par izmaiņām atbalsta saņēmējus.

Sasniedzamie rādītāji

Atbalsta programmas ietvaros netiek noteikti konkrēti sasniedzamie rādītāji. Atbalsta sniegšana notiek valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Aģentūrai jāuzkrāj informācija par atbalstītajiem atbalsta saņēmējiem. Aģentūrai jāapkopo informācija, kas atspoguļo datus par  atbalsta saņēmēja preču vai pakalpojumu eksporta apjoma izmaiņām  un par atbalsta saņēmēja piesaistīto investīciju apjoma izmaiņām pēc atbalsta saņemšanas. 
Šos datus aģentūra uzkrāj visu atbalsta sniegšanas periodu, kā arī sniedz informāciju Ekonomikas ministrijai par atbalsta programmas īstenošanu pēc informācijas pieprasījuma. Informāciju par eksporta apjoma pieaugumu vērtē pēc komersanta sākotnēji iesniegtajiem datiem un vēlāk, pēc Aģentūras pieprasījuma, datiem, kad atbalsts ir saņemts un var vērtēt eksporta apjoma palielināšanos.

Sākotnēji atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par esošajiem eksporta rādītājiem un aģentūra, pēc pieprasījuma, atbalsta saņēmējam var pieprasīt datus par eksporta apjoma pieaugumu pēc dalības atbalsta pasākumā. Eksporta datu izpētē var izmantot visus pieejamos informācijas rīkus un vietnes, kas atspoguļo un sniedz ticamu informāciju par eksporta apjoma palielināšanos.

Valsts atbalsta saņemšanas nosacījumi atbalsta saņēmējiemt

Atbalsta saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp atbalsta saņēmēju un aģentūru.

Sniegtais atbalsts tiek piešķirts ar aģentūras lēmumu un ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu atbalsta saņēmējam, ievērojot šo noteikumu 8. punktu. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.  Aģentūra, lai piešķirtu komercdarbības atbalstu, pārliecinās, ka atbalsta pretendents iesniedzis informāciju de minimis uzskaites sistēmā, pārbauda, vai viena vienota uzņēmuma līmenī nav pārsniegts piešķirtais de minimis apmērs. Pasākumā tiek sniegts atbalsts tādiem komersantiem, kuru plānā ir īstenot investīciju projektus un atrast sadarbības partnerus ārvalstīs, veicinot eksporta attīstību.

Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Atbalsta saņēmējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums.
Aģentūra pārbauda finansējuma saņēmēja atbilstību VID datu bāzē pēdējā aktualizācijas datumā pirms iesnieguma iesniegšanas esošo informāciju par nodokļu parādiem. Ja atbalsta sniedzējs ir konstatējis, ka gala labuma guvējam ir nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, finansējuma saņēmējam tiks lūgts iesniegt vienošanos ar VID vai lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Aģentūra neakceptē finansējuma saņēmēja iesniegumu, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā pieļaujamā limita un, ja nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums. 
Tāpat atbalsta sniedzējam finansējuma saņēmējam jāpārbauda minētā informācija ik reizi pirms katra atbalsta piešķiršanas. Aģentūra nesniedz atbalstu finansējuma saņēmējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā pieļaujamā limita un, ja nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums. Augstāk minētā kārtība, kādā aģentūra pārbauda gala labuma guvēju nodokļu parādus vai noslēgtās vienošanās, tiks noteikta atbalsta saņēmēja iekšējās kārtības noteikumos. 

Atbalsta saņēmējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 2823/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

Ja atbalsta saņēmējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 2023/2831, komercdarbības gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ja atbalsta pasākumā kā atbalsta saņēmējs piedalās uzņēmums un to pārstāvošā pašvaldība, tad komercdarbības atbalsta piešķiršana notiek katrai organizācijai atsevišķi, de minimis uzskaites veidlapu iesniedz gan pašvaldība, gan uzņēmums, SEZ.

Aģentūra atbalsta saņēmējam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr.  2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.

Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 2023/2831, finansējuma saņēmējam vai darba devējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Lēmumu par neatbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem var apstrīdēt vēršoties pie aģentūras un tās pieņemto lēmumu var pārsūdzēt  atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai. 

Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un lai atbalsta saņēmējs par vienām un tām pašām izmaksām atbalstu nesaņem vienlaicīgi no  dažādiem finansējuma avotiem, visās atbalsta saņemšanas veidlapās, kuras iesniedz atbalsta saņēmējs, tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā atbalsta saņēmējs norāda īstenotos un plānotos projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrēto pieteikto atbalstu; kā arī aģentūrai vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu atkārtoti jāpārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.