Anotācija (ex-ante)

Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, savukārt, budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laika posmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” (turpmāk – Likumprojekts) jāpieņem iespējami ātrāk, lai nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
Šā likuma darbība attiecināma uz visu saimniecisko gadu.

Sakarā ar 2022. gada 1. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un valdības ilgās veidošanas dēļ nav pieņemts gadskārtējais valsts budžeta likums.

Saskaņā ar LBFV 21. panta trešo daļu Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Savukārt LBFV 15. pantā noteikts, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus. Pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, izbeidzas, stājoties spēkā valsts budžeta likumam, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno valsts budžeta likumu.

Lai 2023. gadā tiktu nodrošināti valsts darbībai nepieciešamie valsts budžeta izdevumi, nodrošinot īstenojamo funkciju un sniedzamo pakalpojumu nepārtrauktību, 2022. gada 23. decembrī tika izdots Finanšu ministrijas rīkojums Nr.866 “Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam” saskaņā ar Finanšu ministrijas 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr.794 “Par Pamatprincipiem valsts pagaidu budžeta 2023. gadam sagatavošanai un izpildei”.

Pagaidu budžets ir tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus.

Sākotnēji Likumprojekta sagatavošana tika veikta atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 18. marta rīkojumā Nr.169 “Par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” sagatavošanas grafiku” (turpmāk – MK rīkojums Nr.169) apstiprinātajam grafikam, kura vietā saskaņā ar pielikuma 14. punktā noteikto Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetā aktualizēto budžeta sagatavošanas grafiku. Tādējādi, Likumprojekta sagatavošana tika veikta atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumā Nr.964 “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas grafiku” (turpmāk – MK rīkojums Nr.964) apstiprinātajam grafikam, saskaņā ar kuru Likumprojekts, pavadošie likumprojekti (budžeta likumprojektu paketes) un paskaidrojumi Ministru kabinetā tiek izskatīti 2023. gada 7. februārī, savukārt Saeimā iesniegti 2023. gada 9. februārī.

Atbilstoši LBFV regulējumam, lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, Ministru kabinets nodrošina pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Tādējādi Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas tvērumu vienlaikus ar budžeta sagatavošanas grafika apstiprināšanu. Savukārt finanšu ministrs budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā.

Ar MK rīkojumu Nr.169 tika apstiprināts izdevumu pārskatīšanas tvērums, izstrādājot Likumprojektu. Izdevumu pārskatīšanas procesā tika iesaistītas visas ministrijas, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Banka un Valsts kontrole. Izdevumu pārskatīšanas rezultāti tika apkopoti informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” izstrādes procesā”, kas tika skatīts Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdē (prot. Nr.52  5.§).


Lai nodrošinātu Likumprojekta sagatavošanu:

1. Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par Latvijas Stabilitātes programmu 2022. - 2025. gadam” (prot. Nr.20  45.§).

2. Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam” (prot. Nr.52  3.§).

3. Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadā” (prot. Nr.52  4.§).

4. Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdē tika izskatīts Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam (prot. Nr.52  6.§).

5. Ministru kabineta 2022. gada 22. decembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par aktualizētām makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadā” (prot. Nr.67  1.§).

6. Ministru kabineta 2022. gada 22. decembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025. gadam” (prot. Nr.67  2.§).

7. Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023. - 2025. gadam” (prot. Nr.2  1.§).

Apstiprināšanai Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra sēdē tiek virzīts arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ikgadēja ekonomikas politikas koordinēšanas cikla jeb “Eiropas semestra” ietvaros sagatavotais precizētais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam. Budžeta plāna projekts pēc būtības ietver to pašu informāciju attiecībā uz 2023. gadu, kas ir pamatā Likumprojektam. Precizētais budžeta plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai, kas izvērtēs iesniegto dokumentu un sniegs savu novērtējumu par atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Eiropas Komisijas novērtējums nacionāliem parlamentiem būs jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.

Izstrādājot Likumprojekta I nodaļu “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam”, tajā ir iekļauti dati un informācija atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (turpmāk – FDL) 5. panta trešajai un ceturtajai daļai, kā arī LBFV 18.¹ panta noteiktai informācijai.

Augstā inflācija un Covid-19 pandēmijas mazināšanās Eiropā un ar to saistīto ierobežojumu atcelšana atceļ nepieciešamību pēc vispārējas ekonomikas stimulēšanas ar fiskālās politikas instrumentiem. Lai arī 2023. gadā saglabājas ES vispārējā izņēmuma klauzula, tas nenozīmē dalībvalstu pilnu rīcības brīvību attiecībā uz budžeta deficītu. Rīcības brīvību ierobežo ES dalībvalstīm adresētās Padomes specifiskās rekomendācijas. Saskaņā ar rekomendāciju Latvijai 2023. gadā ir jānodrošina kopumā neitrāla fiskālā pozīcija.

Likumprojekts tiek sagatavots laikā, kad Eiropā notiek karš. Lai arī Covid-19 pandēmija Latvijā pašlaik ir mazinājusies, globāli tā joprojām negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku it īpaši ar slimības uzliesmojumu Ķīnā. Šie faktori negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un publiskās finanses (strauji augošās enerģijas cenas, inflācija, sankcijas, izejvielu trūkums, piegādes ķēžu pārrāvumi u.c.). Attiecīgi 2023. - 2025. gadu periodā ir pamatoti uz deficīta finansēt mērķētus pasākumus, kas tieši risina pašreizējās krīzes izpausmes. Pārējie izdevumi ir jāfinansē fiskālās disciplīnas noteikumu ietvaros.

Atbilstoši jaunajiem apstākļiem pārskatīta Latvijas fiskālās politikas stratēģija, kas Covid-19 pandēmijas laikā balstījās uz FDL normu apturēšanu un vispārējās izņēmuma klauzulas izmantošanu bez tvēruma ierobežojuma.

Jaunā fiskālās politikas stratēģija tika apstiprināta Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē (prot. Nr.20  45.§) kopā ar Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam. Stratēģijas būtība ir atgriešanās pie FDL normu piemērošanas no 2023. gada, paredzot pārejas kārtību vispārējās valdības strukturālās bilances mērķa sasniegšanā. Otrs būtisks stratēģijas elements ir vienreizējo pasākumu tvēruma noteikšana. Tā pamatā ir nostāja, ka ar krīzi saistītie izdevumi ir vienreizēji un ārkārtas izdevumi, tie ir jāveic tādā apmērā un laikā kāds nepieciešams, lai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību. Šie izdevumi tiek izslēgti no strukturālās bilances aprēķina un tāpēc neietekmē strukturālās bilances mērķi, kas ir definēti Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam” 4. pantā.

Vienreizējie pasākumi ir atrunāti Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam” 5. pantā. Šajā pantā ir atrunāts arī algoritms, saskaņā ar kuru valsts aizsardzības finansējuma pieaugums pret iepriekšējā gada izdevumu līmeni tiek atzīts par vienreizēju piecu gadu laikā, kas ļauj būtiski palielināt aizsardzības finansējumu vienā gadā, fiskālo šoku amortizējot pakāpeniski piecu gadu laikā.
Sakarā ar nepieciešamību finansēt vienreizējos pasākumus, kas atrunāti 5. pantā, Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam” 15. pantā ir atrunātas Ministru kabineta tiesības attiecīgajos gadījumos pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

Atbilstoši FDL 15. panta nosacījumiem, līdztekus citiem fiskālajiem rādītājiem, vidēja termiņa budžeta ietvara veidošanas ietvaros ir nepieciešams aprēķināt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus. Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam” 9. pants paredz, ka izlīdzinātie izdevumi 2023. – 2025. gadiem tiek noteikti faktiski prognozēto izdevumu apjomā.

Fiskālās politikas stratēģija formulē arī fiskālās politikas vispārējo mērķi un fiskālās politikas specifiskos mērķus, jeb vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus, kas atrunāti Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam” 1. pantā.


Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī Likumprojekta I nodaļā “Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam” ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti FDL vai LBFV, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam:

- pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumus ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros īstenojamiem projektiem, un aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs;

- pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2023. gadam, 2024. gadam un 2025. gadam ir šāds: pašvaldību budžetiem – 75 procentu apmērā un valsts budžetam – 25 procentu apmērā;

- pants, kurā tiek paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. un 2025. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana;

- pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. un 2025. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva;

- pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama;

- pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci;

- pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvenergo”;

- pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”;

- pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”;

- pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”;

- pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Likumprojektā ietverts 49. pants, kas paredz atļaut finanšu ministram 2023. gadā palielināt apropriāciju Klimata un enerģētikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 2023. gadā sagaidāmo elektroenerģijas cenas ārkārtas pieaugumu kompensēšanai atbilstoši valsts pamatbudžeta ieņēmumos papildu ieskaitāmajam akciju sabiedrības “Latvenergo” dividenžu maksājumu (par 2022. pārskata gadu) apmēram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

AS “Latvenergo” dividenžu palielināšanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu, ar kuru sniegt valsts atbalstu:

1) elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram AS “Sadales tīkls” un pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls”, lai kompensētu elektroenerģijas cenu pieaugumu. Elektroenerģijas cenu pieaugums skar abus operatorus, jo tie patērē elektroenerģiju tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un fizikālo zudumu kompensēšanai (gadā kopumā aptuveni 450 GWh). Valsts atbalsts paredz nodrošināt abiem elektroenerģijas sistēmas operatoriem elektroenerģijas cenu griestus 160 euro/MWh apmērā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Šāds periods izvēlēts, jo šis ir ārkārtas un vienreizējs mehānisms un tas ir piemērots potenciāli augstas elektroenerģijas cenas periodam. Saskaņā ar AS “Latvenergo” sniegto informāciju, šī brīža elektroenerģijas tirgus cenas prognoze attiecīgajam periodam ir 180 euro/MWh. Tādējādi prognozēts, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai 2023. gadā otrajā pusgadā būs nepieciešami līdz 4,8 milj. euro (2,7 milj. euro AS “Sadales tīkls” 2,1 milj. euro AS “Augstsprieguma tīkls”). Vienlaikus, gadījumā, ja elektroenerģijas cena ir zemāka, būtu vēlams paredzēt iespēju minēto atbalstu izmantot tarifu pieaugumu stabilizācijai ilgākam periodam;

2) elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls”, lai ierobežotu cenu pieaugumu tā nodrošinātam aizsardzības palīgpakalpojumam, kas paredz maksājumu par jaudas pieejamību sistēmas darbības nodrošināšanai 100 MW apmērā. Lai gan pakalpojuma faktiskās izmaksas nav tieši piesaistītas elektroenerģijas cenai, jaudas pieejamības nodrošināšana ir saistāma ar ierobežojumiem dalībai vairumtirgū un attiecīgi potenciālo ieņēmumu negūšanu. Šī iemesla dēļ sagaidāms, ka minētā pakalpojuma izmaksas svārstās līdz ar vairumtirgus izmaksām. Ņemot vērā, ka šobrīd nav paredzams, kurā brīdī notiks sinhronizācija ar Kontinentālo Eiropu, ir pamats noteikt pakalpojuma cenas stabilizēšanu spēkā esošā tarifa līmenī (4,65 euro/MW/h) no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim, valstij kompensējot starpību. Maksājuma apmērs tiek noteikts balstoties uz aktuālo elektroenerģijas cenas prognozi. Tiek prognozēts, ka kompensējamais apmērs par pakalpojumu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim var sasniegt 6,7 milj. euro, no kuriem viena trešdaļa jeb 2,3 milj. euro ir jāparedz 2023. gadā, bet divas trešdaļas jeb 4,4 milj. euro būs jāparedz 2024. gadā.

Likumprojektā ietverts 58. pants, kas paredz speciālu kārtību valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu tālākai izmantošanai valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Atbilstoši vispārējam regulējumam, kas noteikts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu veic VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un atsevišķos gadījumos SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to saņemšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36. un 37. punktā noteikto. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36. punktu, atsavinot valsts nekustamos īpašumus, atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50%, bet ne mazāk kā 1 300 euro no realizācijas cenas, pārdodot apbūvētus zemesgabalus, un 50%, bet ne mazāk kā 2 130 euro no realizācijas cenas, pārdodot citu nekustamo īpašumu.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” praksē ir konstatēts, ka minētie atsavināšanas izdevumi ir nepietiekami, lai segtu visus ar to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītos izdevumus. Attiecīgi normas mērķis ir pēc iespējas ātrāk rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus.

Ar likumprojekta 58. pantu tiks nodrošināts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas neieskaitīs valsts budžetā, bet gan novirzīs to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), kas ietver arī nekustamā īpašuma uzlabošanas darbu veikšanu, t.sk. valsts īpašumā esošu vidi degradējošo objektu sakārtošanas vai nojaukšanas pasākumus, kā arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, šos līdzekļus atbilstoši uzskaitot grāmatvedības sistēmā. Minētos līdzekļus, kas 2023. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra sēdes protokola Nr.51 33.§ “Informatīvais ziņojums “Par visiem aktuālajiem kultūras nozares infrastruktūras projektiem”” 10. punktam VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzdots nodrošināt objekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Latvijas Leļļu teātra ēkā Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā” būvdarbu sadārdzinājuma izmaksu 659 494 euro (ar PVN) segšanu no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem pēc atsavināšanas izdevumu segšanas – 2022. gadā 260 150 euro (ar PVN) un 2023. gadā 339 344 euro (ar PVN), ja šāds regulējums tiek iekļauts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam”. Tādējādi, ietverot attiecīgo normu likumprojektā, 2023. gadā valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus (pēc atsavināšanas izdevumu segšanas) paredzēts izmantot arī objekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Latvijas Leļļu teātra ēkā Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā” būvdarbu sadārdzinājuma izmaksu segšanai.

Ņemot vērā, ka praksē var būt gadījumi, kad līdz 2022. gada 31. decembrim atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 40. pantam Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, Likumprojekta 58. panta otrajā daļā ietverama norma, kas paredz finanšu ministram tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu (pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas), lai sasniegtu mērķi, kura sasniegšanai ministrija vai cita centrālā valsts iestāde pati uzņēmusies organizēt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.

Likumprojektā ietverts 59. pants, kas paredz, ka papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas valsts amatpersonas, aizturētas kontrabandas kravas un aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 
Salīdzinot ar likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 42. panta redakciju, tajā tiek aizstāti vārdi “amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli” ar vārdiem “valsts amatpersonas”.
Amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, ir noteiktas Krimināllikuma 316. panta otrajā daļā. Saglabājot esošo redakciju, aizturot amatpersonas un sasniedzot likumā noteiktos rezultatīvos rādītājus (“ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums”), tiek izslēgta prēmēšanas iespēja vairākām tiesību aizsardzības iestādēm, jo lielākā daļa augstākā līmeņa valsts amatpersonu, kuriem ir ietekme uz valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomu, neietilpst to amatpersonu lokā, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Piemēram, muitas amatpersonas ir valsts amatpersonas, bet neieņem atbildīgu stāvokli. 

-

Tieši vai pastarpināti Likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
 

Tieši vai pastarpināti Likumprojekts ietekmē visas sabiedrības mērķgrupas, t.sk. sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.
 

Jā

-

-

-

-

Likumprojektā finansējums Latvijas iemaksām ES budžetā 2023. gadam paredzēts 384,34 milj. euro apmērā, savukārt 2024. gadam 382,11 milj. euro apmērā un 2025. gadam 436,07 milj. euro apmērā.
ES dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Līgums par ES darbību, kā arī 2003. gada maijā parakstītais Pievienošanās ES līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi ES, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.
Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par ES pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka ES pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.608/2014, Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES, Euratom) Nr.609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, kas grozīta ar Padomes 2016. gada 17. maija Regulu 2016/804 un Padomes 2022. gada 5. aprīļa Regulu 2022/615, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769, ar ko atceļ Regulu (EEK, Euratom) Nr.1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi. Ar 2021. gadu ES pašu resursu sistēmas regulējošo tiesību aktu kopumu papildina Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.

Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, Likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.

Budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām norādīta tiem pievienotajās anotācijās.