Anotācija

Atsaucoties uz PVA ziņojumu, viena no aktuālākajām problēmām PVA nozarē ir vienlīdzīga pakalpojuma nepieejamība visā Latvijas teritorijā. Kā liecina statistikas dati, līdzšinējie ģimenes medicīnas resursi ir nevienmērīgi noslogoti, jo ir ģimenes ārstu prakses ar reģistrēto pacientu skaitu virs 2 000 pacientu (178 jeb 14,7%) un pat virs 3 000 pacientu (17 jeb 1,4%), kas nozīmē, ka šīs prakses strādā pārslodzē, un 567 jeb 46,8% prakses, kurām reģistrēto pacientu skaita apmērs nesasniedz 1 500 pacientu. Saskaņā ar optimālās prakses konceptu vienas ģimenes ārsta prakses optimālais reģistrēto pacientu skaits ir 1 500 reģistrēto pacientu.
Tādēļ, lai nodrošinātu optimālās prakses koncepta ieviešanu visā Latvijas teritorijā plānots ievest virkni labojumu normatīvo aktu prasībās, papildu cilvēkresursu piesaistē, telpu un infrastruktūras uzlabošanas jautājumos un prakses aprīkojuma iegādē. Šī pasākuma ietvaros plānots, ka no 2024. gada Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) vienu reizi gadā izstrādās (pēcāk atjaunos) ģimenes ārstu prakšu izmaiņas prognozes kartējumu, kurā analizēs esošo nodrošinājumu ar ģimenes ārstiem, plānos ģimenes ārstu maiņu un noteiks nepieciešamību pēc jauniem ģimenes ārstiem valsts pilsētās un novados. Tiks noteiktas tās teritorijas, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, izvērtējot iespēju sadalīt tās prakses, kurām reģistrēto pacientu skaits ir virs optimālās prakses konceptā iezīmētā skaita, un noteikt brīvo prakšu vietas, kur ģimenes ārsts varētu veidot jaunatvērtu praksi. Šī pasākuma ieviešanai informāciju par plānotajām jaunajām brīvajām prakses vietām plānots publicēt NVD un pašvaldību mājās lapās.

Papildus jānorāda, ka PVA ziņojumā tika atzīmēts, ka Latvijā PVA nozarē ir novērojams medicīniskā personāla trūkums – 28,32% ģimenes ārstu praksē ir tikai viena māsa vai ārsta palīgs.  Lai gan Latvijā ģimenes ārstam ir iespēja praksei piesaistīt māsas, ārsta palīgus un vecmātes, dažādu juridisku un finansiālu apsvērumu dēļ nav iespējama pilnvērtīga komandas darba realizēšana. Tādēļ, lai stiprinātu veselības aprūpes cilvēkresursu ilgtspēju, ar 2024. gada 1. jūniju plānots ieviest vairākus PVA cilvēkresursu stiprināšanas pasākumus un viens no tādiem ir ģimenes ārstu prakšu stiprināšana ar papildu darbinieku. Kā rezultātā ģimenes ārstu praksēm būs iespēja piesaistīt papildus darbinieku, kuram nav medicīniskās izglītības, bet kura pienākumos būtu pienākumi, ko ikdienā parasti veic māsa vai ārsta palīgs un kuru īstenošanai nav nepieciešama medicīniskā izglītība. Šādā gadījumā darbinieka piesaiste kalpotu kā papildu personālresurss ģimenes ārstu praksē, kas būtiski atvieglotu praksē strādājošā medicīnas personāla darbu un tiktu panākta efektīvāka veselības cilvēkresursu izmantošana.[2]

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” otrās kārtas ietvaros plānots sniegt atbalstu prioritāri jaunu ģimenes ārstu prakšu izveidošanai, to prakšu atbalstam, kuras tiks sadalītas pārāk liela pacientu skaita dēļ, kā arī to prakšu atbalstam, kurām nepieciešamas plašākas telpas pacientu efektīvai aprūpei, t.sk. palielinoties ģimenes ārsta prakses personālam, piemēram, piesaistot papildu māsas vai papildu darbinieku. PVA pakalpojumu uzlabošana ir nepieciešama, lai Latvijas iedzīvotāji būtu aprūpētāki (vakcinēti, profilaktiski apskatīti) un novērstas jaunu saslimšanu vai esošo hronisko veselības traucējumu pasliktināšanās.
PVA pakalpojumu attīstības sekmēšanai tiek paredzēts, ka atbalsts tiks nodrošināts gan jaunu ģimenes ārstu prakšu izveidei, gan papildu telpu nodrošinājumam un aprīkojumam,  lai tās zināšanas, ko praksē strādājošais personāls ieguvis savā darba pieredzē, apmācībās vai saņemtajos tālākizglītības kursos, spētu pielietot praksē.


[2] 2024.gada 21.maija Informatīvais ziņojums “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/44ee00ff-5edc-454e-85de-050003aa0213

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam” (turpmāk – Programma) 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” otrā kārta (turpmāk – pasākuma otrā kārta).

4.1.1. SAM 4.1.1.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 8 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 6 970 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 1 230 000 euro.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 800 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums– 4 930 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 870 000 euro.

Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums ir noteikts 4.1.1. SAM 4.1.1.2. pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums) un 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros, attiecīgi 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. un 4.1.1.4. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 5. kārta)	163 345 800	163 345 800
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	70 799 482	31 119 533
4.1.1.3.	Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru (1. -2. kārta)	6 970 000	6 970 000
4.1.1.4.	Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus	21 357 724	17 989 071
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	10 461 001

Pasākuma otrās kārtas ietvaros tiek sniegts atbalsts infrastruktūras attīstībai jaunatvērtajām ģimenes ārstu praksēm un tām praksēm, kurām ir nepieciešams papildu telpu nodrošinājums, piemēram, sakarā ar papildu darbinieka piesaisti vai adreses maiņu tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija, vai telpas pielāgošana pēc lielo prakšu sadalīšanas, vai arī telpas pielāgošana vides piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 60) noteiktajām prasībām. Ar teritoriālo vienību tiek saprasta teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi, piemēram, Aizkraukles novada pašvaldības administratīvā teritorija Aiviekstes pagasts vai Rīgas pilsētas gadījumā Rīgas administratīvais rajons - Vidzemes priekšpilsēta.

Jaunatvērto prakšu skaitu atvēršana tiks organizēta, vadoties no ik gadu atjaunotā esošo ģimenes ārstu prakšu kartējuma un izvietojuma pielāgošanas pēc sarunām ar pašvaldībām.
NVD līgumi ar ģimenes ārstiem par jaunatvērtajām praksēm tiks slēgti teritorijās, kur vidējais reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta pārsniedz 1500 pacientu, kā arī tajās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par reģistrēto pacientu skaitu pie ģimenes ārsta un teritorijā ir pensijas vecuma ģimenes ārsti.
Jaunās prakses vietas NVD saskaņos ar pašvaldību, tādējādi iesaistot arī pašvaldību atbilstošu telpu nodrošināšanas jautājumā. Informācija par plānotajām jaunajām brīvajām prakses vietām tiks publicēta NVD un pašvaldību mājās lapās.
Noteikumu projektā noteikts, ka par jaunatvērtu individuālo ģimenes ārsta praksi ir uzskatāma tāda prakse, kas īsteno savu darbību ne ilgāk kā trīs gadus no reģistrācijas brīža ārstniecības iestāžu reģistrā vai tāda prakse, kurai ir veikta pacientu reģistrācija ne senāk kā trīs gadus no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža un kurā pirms pacientu reģistrācijas nav bijis reģistrēts neviens pacients, jo var būt tādi gadījumi, kad, pārņemot praksi, jaunais ģimenes ārsts saglabā juridisko formu praksei (nemaina nosaukumu ārstniecības iestādei), attiecīgi netiek veiktas izmaiņas ārstniecības iestāžu reģistrā un netiek mainīts noslēgtais deleģēšanas līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tāpat par jaunatvērtu individuālo ģimenes ārsta praksi ir uzskatāma tāda prakse, kas uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un kurai nav noslēgts līgums ar NVD par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, bet kura tiks reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un būs atbilstoša šiem noteikumiem līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai. Atbilstība šim nosacījumam tiks vērtēta uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi. Attīstot šāda veida praksi, projekta iesniegumam būs jāpievieno dokumentācija, kas apliecina, ka projekta ietvaros attīstītā ģimenes ārsta prakse būs atbilstoša šiem noteikumiem un tiks reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai. Piemēram, gadījumā:
- kad topošais ģimenes ārsts vai ģimenes ārsts, kuram nav reģistrēto pacientu, plāno pārņemt esošo ģimenes ārsta praksi, tad projekta iesniegumam pievieno vienošanās, vai nodomu protokolu, vai citu dokumentāciju, kurā topošais ģimenes ārsts vai ģimenes ārsts, kuram nav reģistrēto pacientu, apliecina savu apņemšanos nodrošināt jaunās ģimenes ārsta prakses izveidi esošās ģimenes ārsta prakses darbības pamatteritorijā vai, ja tas nav iespējams, tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija, un pēc jaunās ģimenes ārsta prakses izveides sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus esošajai ģimenes ārsta praksei piereģistrētajiem pacientiem, ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr. 555^[3], normatīvos aktus par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un šajos noteikumos minētās prasības un nosacījumus (piemēram, vienošanās starp topošo ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu, kuram nav reģistrēto pacientu, un esošo ģimenes ārstu, NVD kā VTNP deleģējuma uzlicēju, un telpu īpašnieku, ja jaunizveidotajai ģimenes ārsta praksei tiks nomātas telpas);
- kad topošais ģimenes ārsts vai ģimenes ārsts, kuram nav reģistrēto pacientu, plāno atvērt jaunu ģimenes ārsta praksi vietā (pamatteritorijā vai tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija), kur šobrīd netiek sniegti primārās veselības aprūpes pakalpojumi un nevienam no ģimenes ārstiem nav noslēgtas līgumattiecības ar NVD par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šajā prakses vietā, bet pašvaldība ir gatava jauno ģimenes ārstu atbalstīt ar pakalpojumu sniegšanas vietu un NVD ir gatavs slēgt līgumu par pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, tad, attiecīgi, projekta iesniegumam pievieno, piemēram, vienošanās starp topošo ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu, kuram nav reģistrēto pacientu, NVD un pašvaldību (ja prakse tiks izvietota pašvaldības telpās).
Jaunatvērtajām ģimenes ārsta praksēm ir atbalstāma gan remontdarbu veikšana, gan medicīnisko iekārtu iegāde, lai attīstītu infrastruktūras, kas tiks izmantotas valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

Savukārt, par esošajām praksēm ir uzskatāma tāda prakse, kas īsteno savu darbību ilgāk par trīs gadiem no reģistrācijas brīža ārstniecības iestāžu reģistrā un esošajām ģimenes ārsta praksēm atbalsts paredzēts tikai papildu telpu nodrošinājumam (t.sk. koplietošanas telpu atjaunošanai, piemēram gaiteņa, uzgaidāmās telpas vai kāpņu telpas atjaunošanai), ja, piemēram, plānots paplašināt ģimenes ārsta prakses, piesaistot papildus māsu un / vai ārsta palīgu praksē vai papildu darbinieku (aprūpes koordinatoru) administratīvo funkciju veikšanai, vai mainīt ģimenes ārsta prakses atrašanās vietu tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija, vai pielāgot telpas pēc lielo prakšu sadalīšanas vai vides piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši MK noteikumos Nr. 60 noteiktajām prasībām. Respektīvi par praksēm, kas kopš reģistrācijas strādājušas vairāk par trīs gadiem, uzskatāms, ka tās caur prakšu kapitācijas naudu un uzturēšanas naudu ir saņēmušās atbalstu prakses uzturēšanai un iekārtošanai, attiecīgi atbalsts paredzēts tikai jaunu darba vietu, vai adreses maiņas gadījumā. Līdz ar to, pasākuma otrās kārtas mērķis ir primāri atbalstīt jaunās ģimenes ārsta prakses, tādējādi veicinot jauno ģimenes ārstu ienākšanu valsts apmaksātā sektora darba tirgū, un esošās ģimenes ārsta prakses, kurām būtu nepieciešama darbavietas paplašināšana, nodrošinot finansējumu remontdarbiem šo vietu izveidošanai.
Lai būtu iespējams pārliecināties, ka esošajām ģimenes ārstu praksēm plānotie ieguldījumi atbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām, t.i., ka attīstāmajā ģimenes ārsta praksē tiks paplašinātas prakses telpas vai rekonstruētas darba telpas pēc prakses sadalīšanas, vai mainīta prakses atrašanās adrese tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija (nepieciešams NVD saskaņojums), vai pielāgotas telpas vides piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām prasībām, iesniedzot projekta iesniegumu, tajā jāiekļauj apraksts par plānotajām izmaiņām, norādot arī pamatojumus šīm izmaiņām, piemēram, vai ģimenes ārsta prakses telpas tiek mainītas, pielāgotas vai paplašinātas sakarā ar papildus māsas un / vai ārsta palīga, vai papildus darbinieka (koordinatora) piesaisti praksē vai saistībā ar telpu nepietiekamību pakalpojumu sniegšanai atbilstošā līmenī un kvalitātē, vai sakarā ar reģistrēto pacientu nodošanu/pārreģistrēšanu citai praksei un telpu pielāgošanu prakses vajadzībām vai vides un funkcionālās piekļūstamības uzlabošanai un obligātu prasību ievērošanai. Projekta iesniegumā sniegtā informācija (pašdeklarācija) tiks vērtēta projektu iesniegumu vērtēšanas posmā. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīta papildus informācija, piemēram, vienošanās par grozījumiem telpu nomas līgumā ar telpu īpašnieku vai NVD apliecinājums par ģimenes ārsta prakses jaunās atrašanās vietas atbilstību ģimenes ārsta darbības pamatteritorijai vai NVD dati par praksē strādājošajā personāla izmaiņām.     
Ieguldījumi primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras attīstībā atbilst rīcībpolitikas uzstādījumiem, piemēram, ir saskaņā ar Veselības ministrijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam^[4] (https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam) noteiktajiem Veselības ministrijas stratēģiskajiem virzieniem  primārās veselības aprūpes pilnveidē – stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot tās kvalitāti un pieejamību, un atbilst 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” protokollēmums Nr.36/105.§ (22-TA-1198) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c9e99f49-7a1e-42a6-8002-31b1cc66dc96), kurā atspoguļots veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu kartējums visos aprūpes līmeņos un noteikti lielākie izaicinājumi galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu (infrastruktūras) attīstības virzieniem, kā arī noteikti secīgie virzības soļi.
Pasākuma otrās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji 2024. gada 29. augustā tika apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Apakškomitejas sēdē un 2024. gada 30. oktobrī apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē.  

Atbalsts 4.1.1. SAM ietvaros pārējām Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.

Nr.	Pasākuma nosaukums	Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro
1.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1 .- 5. kārta KOPĀ, t.sk.	192 171 532
1.1.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1. kārta (V - VI līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs)	82 767 751
1.2.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 2. kārta (I -III līmeņa un pārējās slimnīcas)	15 089 807
1.3.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes)	7 957 886
1.4.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji)	4 812 877
1.5.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (“divu periodu” projekti)	81 543 211
2.	4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"	83 293 509
3.	4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru"	8 200 000
4.	4.1.1.5. pasākums "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība"	12 307 060
	4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4.pasākumu	295 972 101

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un ārstniecības iestādes.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:

1. Pasākuma otrās kārtas rezultāta rādītājs ir “personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus”, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 121 500 personas gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus;
2. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir “jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte”, pasākuma otrās kārtas ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklē 133 650 iedzīvotāji;
3. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir “noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos”, pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim noslēgti līgumi 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

Atbilstoši Programmai pasākuma otrās kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 493 000 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 2 465 000 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 1 972 000 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 4 930 000 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 4 930 000 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 4 930 000 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 4 930 000 euro.

Pasākuma otro kārtu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) atklātu projektu iesniegumu atlasi organizē kārtās, atlases termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi. Visās plānotajās projektu iesniegumu atlases kārtās tiek paredzēti vienādi projektu īstenošanas nosacījumi, tāpēc katrai projektu iesniegumu atlases kārtai nav paredzēts izstrādāt atsevišķus īstenošanas Ministru kabineta noteikumus. Pirmo projektu iesniegumu atlasi sadarbības iestāde izsludina par pieejamo attiecināmo finansējumu, kas nepārsniedz 5 800 000 euro, ar projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par diviem mēnešiem. Ja pirmajā projektu iesniegumu atlasē neapstiprina projektu iesniegumus par visu pasākuma otrās kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, tad, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, rīko nākamo projektu iesniegumu atlasi par atlikušo finansējumu.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.

Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 30 000 euro uz vienu attīstāmu ģimenes ārsta praksi.
Lai arī projekti ir plānoti zem 200 000 euro un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 53. panta 2. punktu, projekti, kas saņem atbalstu no ERAF, Eiropas Savienības fonda Plus vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda un kuru kopējās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, visām projekta izmaksām būtu jāpiemēro vienkāršotās izmaksas, izņemot darbībām, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, minētās prasības nav attiecināmas, jo projektu darbībām tiks piemērots atšķirīgs valsts atbalsta (komercdarbības atbalsta) regulējums, t.i. kombinēts atbalsts - komercdarbības atbalsts ar de minimis atbalstu, un atbilstoši EK sniegtajiem skaidrojumiem projektos, kur tiek kombinēts komercdarbības atbalsts ar de minimis, vienkāršotās izmaksas var nepiemērot.
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Attiecīgi pasākuma otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas plāno projekta ietvaros attīstīt individuālo ģimenes ārsta praksi, var būt:

- rezidents, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti un pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, un / vai sertificēts ģimenes ārsts, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi nesniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, vai kuram nav noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto primāro veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu un nav reģistrēto pacientu (t.sk. ģimenes ārsts, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi sniedz tikai maksas ģimenes ārsta pakalpojumus vai ģimenes ārsts, kurš strādā kā darbinieks ģimenes ārsta praksē, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, bet kuram nepieder šī ģimenes ārsta prakse, t.i. nav reģistrēto pacientu), bet kurš pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus jaunizveidotajā ģimenes ārsta praksē;

- ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus – ar to saprotot:
1) ģimenes ārsta praksi, kurai ir līgums ar NVD par valsts apmaksāto primāro veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu;
2) poliklīniku vai slimnīcu, kuras darba ņēmēji ir ģimenes ārsti, un kurai (poliklīnikai vai slimnīcai) ir līgums ar NVD par valsts apmaksāto primāro veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu;
3) primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldības veidotie feldšerpunkti, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;

- ārstniecības iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai – ar to saprotot poliklīniku vai slimnīcu, kas iznomā telpas vai telpas un aprīkojumu ģimenes ārsta praksei un minētai ģimenes ārsta praksei pašai ir līgums ar NVD par valsts apmaksāto primāro veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu;

- pašvaldība, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai jeb kas iznomā telpas vai telpas un aprīkojumu ģimenes ārsta praksei un minētai ģimenes ārsta praksei ir līgums ar NVD par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu.

Finansējuma saņēmējs pasākuma otrās kārtas ietvaros var īstenot projektu par vienu un vairākām ģimenes ārsta praksēm, kas atrodas vienā vai dažādās pakalpojumu sniegšanas adresēs, ievērojot, ka katru ģimenes ārsta praksi var attīstīt ne vairāk kā viena konkrētā projekta ietvaros. Attiecīgi, ja iepriekšējā atklātās projektu iesniegumu atlases kārtā tika attīstīta ģimenes ārsta prakse par atbalsta summu, kas ir mazāka par 30 000 euro, tad ģimenes ārsts nākamajā atklātās projektu iesniegumu atlases kārtā var pieteikties uz atbalstu summu, kas kopā ar iepriekšējā atklātās projektu iesniegumu atlases kārtā saņemto atbalstu nepārsniedz maksimāli noteikto ierobežojumu – 30 000 euro. Tādējādi tiek ļauts piedalīties no jauna projektu iesnieguma atlasē ar iespējamību saņemt papildus atbalstu,  ievērojot, ka visās atklātās projektu iesniegumu atlases kārtās saņemtais finansējums nepārsniedz 30 000 euro uz vienu attīstāmo ģimenes ārsta praksi.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros sadarbības partneri var būt:

- projekta iesniedzēji – individuālās ģimenes ārstu prakses, kurām ir līgums ar NVD par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu, sadarbības partnera statusā var piesaistīt citu individuālo ģimenes ārsta praksi, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;

- projekta iesniedzēji - ārstniecības iestādes, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai, sadarbības partnera statusā piesaista rezidentu, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti un / vai sertificētu ģimenes ārstu, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi nesniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai kuram nav reģistrēto pacientu, vai individuālās ārstu prakses, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;

- projekta iesniedzēji – pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai, sadarbības partnera statusā piesaista individuālās ārstu prakses, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, vai rezidentu, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti vai sertificētu ģimenes ārstu, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi nesniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai kuram nav reģistrēto pacientu.

Sadarbības partnera piesaistes gadījumā, projekta iesniedzējs atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.

Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 18. punktu. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) tiek vērtētas individuāli un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms) saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā definēto un balstoties uz Komisijas lietotāja rokasgrāmatā par MVU^[5] definīcijas piemērošanu norādīto.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Minētā norma, ka avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, attiecināma uz unikālu avansa maksājuma pieprasījuma apmēru, t.i. viens konkrēts avansa maksājuma pieprasījums nevar pārsniegt 30% no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, bet ir pieļaujama avansa maksājumu pieprasīšana vairākkārtīgi, ievērojot nosacījumu, ka avansa maksājumu un starpposmu maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu parakstīšanas brīža.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

Atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma (izņemot finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri – rezidentu, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti vai sertificētu ģimenes ārstu, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi nesniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus) vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos nodarbinātības jomā noteiktās piemaksas un nodokļi, nepārsniedzot Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļas ierobežojumu, ko aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendārajos gados, tad ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta darbību īstenošanas pilnu mēnešu skaitam. Ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Atbalstāmās darbības “būvniecība” ietvaros atļauts attīstīt infrastruktūru ar ārstniecību saistītās struktūrvienībās un tikai ārstniecības procesa tiešai nodrošināšanai. Ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un būvniecības izmaksas, tajā skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecības likuma 3. pants noteic - darbības jomu – proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.

Finansējuma saņēmējs, lai īstenotu atbalstāmo darbību "būvniecība" nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā, patapinājumā vai valdījumā, ir noslēgta vienošanās par apbūves tiesībām un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas būvēs, nepalielinot būvapjomu, tad īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Prasība par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir jānodrošina līdz pirmajam avansa vai starpposma maksājuma pieprasījumam.

Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojums (piemēram, datori, printeri, rindu sistēmas u.c.).

Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams ministrijas saskaņojums. Ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību. Tehnoloģiju saskaņojums tiek veikts pēc tehnoloģijas atbilstības konkrēto valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim vai pakalpojumu veidiem un apjomiem, tiek vērtēta cilvēkresursu pieejamība darbam ar konkrēto tehnoloģiju, tiek vērtēta atbilstība tehnoloģiju kartējumam atbilstoši ar Veselības ministrijas 2020.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.5 izveidotās darba grupas “Darba grupas medicīnisko ierīču racionāla ģeogrāfiskā izvietojuma noteikšanai un pieejamības uzlabošanai” ziņojumā minēto tehnoloģiju izvērtējumu. Saskaņojums vajadzīgs tehnoloģijas attiecināmības brīdī. Respektīvi, projektu atlases un īstenošanas posmā, līdz tehnoloģijas iegādes brīdim tehnoloģiju saskaņojums var arī vēl nebūt. Projekta iesniedzējs norāda projektā, ka tādu tehnoloģiju plānots iegādāties, savukārt brīdī, kad zināmi tehnoloģijas parametri, tas var skaņot tehnoloģiju komisijā, attiecīgi, ja saskaņojums veikts, var tikt attiecināts uz projektu. Atšķirībā no iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda, ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā nav paredzēts veidot atbalstāmo tehnoloģiju sarakstu. Minētais nozīmē, ka atbilstoši MK noteikumos Nr.60 noteiktajām prasībām ģimenes ārsta kabinetam, ir atbalstāma minēto telpu aprīkošana un funkciju nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģijas bez ierobežojuma, t.i. iekārtas un aprīkojums, mēbeles un saimnieciskais aprīkojums, medicīnas instrumenti  un jebkāds cits aprīkojums, kurš nepieciešams ģimenes ārsta prakses funkciju nodrošināšanai sākot no pacientu pieņemšanas telpām un uzgaidāmās telpās atbilstoši kapitācijas naudā iekļautajām (PVA ziņojuma^[6] pielikums), arī tāds, kas uzskatāms par mazvērtīgo inventāru.
 

Atbalstāmās darbības “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas un horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas, tai skaitā indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams, atbilstoši regulas Nr.2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro saistītās komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Pasākuma otrās kārtas ietvaros paredzēts atbalsts esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Liela daļa finansējuma saņēmēju būs valsts un pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības vai pašvaldību SIA, kas ir Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) subjekti jeb pasūtītāji, tādējādi tie atbalstāmo darbību ietvaros būvniecības darbus un iekārtu un aprīkojuma piegādes iegādāsies atbilstoši PIL, tostarp varēs iegādāties preces e-iepirkumu sistēmā.

Daļa finansējuma saņēmēju iepirkumus nodrošinās atbilstoši 2017. gada 28. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (Izdoti saskaņā ar PIL 7. panta pirmo daļu) - noteikumi nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēts Publisko iepirkumu likuma 6. pantā, no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē (turpmāk – MK noteikumi Nr.104).
Tādējādi atbilstoši 2022. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.816) 4.1.4.apakšpunktam e-iepirkumu sistēmā reģistrē un e-iepirkumu sistēmas apakšsistēmu lietošanas tiesības noteiktā apjomā piešķir personai, kura PIL 7. panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā finansējuma saņēmēja statusā veic iepirkuma procedūru, konkrētās iepirkuma procedūras vajadzībām, lai pēc savas izvēles iegādātos e-pasūtījumu apakšsistēmā pieejamās preces vai pakalpojumus vai rīkotu elektroniskus iepirkumus, elektroniskas iepirkuma procedūras vai izsoles. Tādējādi gan PIL subjektiem, gan šo MK noteikumu Nr.104 subjektiem ir atvieglots process un ir tiesības šī pasākuma otrās kārtas ietvaros atbalstāmo iekārtu, aprīkojuma, mēbeļu, informāciju tehnoloģiju, u.c. aprīkojuma iegādes veikt e-iepirkumu sistēmā.
Vienlaikus lielākā daļa finansējuma saņēmēju – individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību nav PIL subjekti un to plānoto iegāžu iepirkuma vērtības nesasniedz MK noteikumos Nr.104 norādītās robežvērtības šī procedūras piemērošanai, līdz ar to tie nav uzskatāmi par publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu subjektiem. Šim finansējumu lokam izmaksas par mēbelēm, saimnieciskajām ierīcēm un aprīkojumu, informāciju tehnoloģiju aprīkojumu, ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju, kas nepieciešamas ģimenes ārsta prakses telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kas iekļauj medicīniskās tehnoloģijas, ierīces iegādēm, tiks segtas pēc faktiskajām izmaksām.
Būvniecības izmaksām nav paredzēts noteikt ierobežojumus, ņemot vērā, ka kopējās projekta izmaksas plānotas salīdzinoši nelielas, savukārt prakšu investīciju vajadzības ir atšķirīgas, līdz ar to nebūtu atbalstāms, ka finansējuma saņēmēji tiek ierobežoti ar noteiktu konkrētu izmaksu apjomu būvdarbu veikšanai vai prakšu aprīkošanai. Projekta ietvaros iespējama gan tikai aprīkojuma iegāde, gan tikai būvdarbu veikšana, gan arī abas divas darbības.

Valsts atbalsts:
Pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalstu plānots piešķirt kā kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši 2011. gada 20. decembra Komisijas lēmumam 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku (turpmāk – VTNP) nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.

Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar NVD deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz lēmumu  par projekta apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par nosacījumu izpildi.

Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina pilnvarojuma uzlicējs – NVD un, lai pilnvarojuma uzlicējs varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, pilnvarojuma aktā ir iekļauts nosacījums, ka pilvarojuma uzlicējs veic regulāras pārbaudes vai nodrošina, ka tās tiek veiktas, vismaz ik pēc trīs gadiem sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības laikā un tā beigās, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka atlīdzības maksājumu/kompensāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, kritērijus un nosacījumus, kā arī pārkompensācijas kontroles kārtību. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.

Komercdarbības atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādējādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, kas ir brīvs no komercdarbības atbalsta, tādējādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz sadarbības iestādei iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu. Projektu iesniegumu vērtēšanas posmā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina pārbaudi pret atbildīgās iestādes izstrādāto infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku veic projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestādes izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā tiek iekļauts/i pārstāvis/ji no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un pārstāvis/ji no Veselības ministrijas kā nozares pārstāvis/ji, kā arī pārstāvis/ji no Nacionālā veselības dienesta. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga komercdarbības atbalsta sniedzējs - sadarbības iestāde, līdz ar to, projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas brīdī iepriekš minēto pārbaudi veic sadarbības iestāde.

Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu
maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.

Savukārt, atbalstu jaunajiem ģimenes ārstiem, kuriem vēl nav noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu un finansējuma saņēmējiem, kuriem nav uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalstu plānots piešķirt saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr.  2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.  2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, ievērojot nosacījumu, ka piešķirtais kopējais de minimis atbalsts šo un citu atbalsta programmu ietvaros iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr.2023/2831 2.panta 2.punktā noteiktajam.

Nosakot piešķiramā valsts atbalsta veidu, jāņem vērā, kāda prakse tiek attīstīta projektā.

Tam finansējuma saņēmējam, kura īpašumā vai ilgtermiņa nomā, patapinājumā vai valdījumā ir attīstāmas telpas vai iegādājamās medicīniskās iekārtas un kuram ir deleģēšanas līgums par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu ar NVD, tam atbalstu piešķir kā kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam Nr. 2012/21/ES.  

Savukārt finansējuma saņēmējam, kura īpašumā vai ilgtermiņa nomā, patapinājumā vai valdījumā ir attīstāmas telpas vai iegādājamās medicīniskās iekārtas un kuram nav deleģēšanas līgums par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu ar NVD, tam atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  2023/2831.

Attiecībā uz tiem gadījumiem, kad projekta iesniegumu iesniedz ārstniecības iestādes vai pašvaldības, kas iznomā telpas vai telpas un aprīkojumu ģimenes ārsta praksēm, kurām ir deleģēšanas līgums par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu ar NVD, tiem projekta iesniedzējiem obligāti sadarbības partnera statusā ir jāpiesaista šī attīstāmā ģimenes ārsta prakse, un projektā atbalstu piešķir attīstāmajai ģimenes ārsta praksei (sadarbības partnerim) kā kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam Nr. 2012/21/ES.
Savukārt, projekta iesniedzējiem - ārstniecības iestādēm vai pašvaldībām, kas iznomā telpas vai telpas un aprīkojumu rezidentam, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti vai sertificētam ģimenes ārstam, kuram vēl nav noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto primāro veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu, un plāno attīstīt ģimenes ārsta praksi, kurai nav deleģēšanas līgums par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes sniegšanu ar NVD, tiem projekta iesniedzējiem finansējums piešķirams kā de minimis atbalsts. Piešķirot de minimis atbalstu, ir jāpārbauda vai atbalsta saņēmējam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Noteikumu projekta anotācijai ir pievienots pielikums ar iespējamajiem variantiem valsts atbalsta piešķiršanai, papildus ir pieļaujami citi varianti, kas vērtējami projektu iesniegumu vērtēšanas posmā.

Izvērtējot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36 85. § 3. punkts) noteikto un Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” 44. punktā minēto, kā arī ņemot vērā to, ka no pasākuma ietvaros plānotajām darbībām nav plānots gūt neto ienākumus, šajā pasākumā nav paredzēts noteikt finansējuma saņēmējiem veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektiem. Pasākuma ietvaros plānotais atbalsts var tikt ieguldīts tikai infrastruktūras attīstībā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai, t.i. valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar noslēgto līgumu ar NVD par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas noteikumi un norēķinu kārtība pakalpojumu sniedzējiem ir ietverti līgumos, kas tiek noslēgti starp NVD un veselības aprūpes iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Minētajos līgumos ir noteikts, ka maksājumi atbilst Eiropas Komisijas lēmumam 2012/21/ES. NVD izstrādāja veidlapu “Par valsts atbalsta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādē”, ko ārstniecības iestādes, atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, reizi gadā iesniedz NVD par iepriekšējā pārskata gada rezultātiem, norādot atbilstoši vispārīgajā kārtībā noteiktajiem ieņēmumu un izdevumu uzrādīšanas principiem. NVD pārbauda pārskata datus un nodrošina, ka kompensācija, ko piešķir ārstniecības iestādei par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, atbilst Eiropas Komisijas lēmumā Nr.2012/21/ES noteiktajām prasībām, un, ka  kompensācijas summa, ieskaitot saprātīgu peļņu, nav lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus jeb konstatē, vai nav izveidojusies pārmērīga kompensācija. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka pārmērīga kompensācija veidojas pēdējo trīs gadu griezumā, tad NVD nodrošina, ka attiecīgā ārstniecības iestāde atmaksā pārmērīgo kompensāciju, un, ka tiek pārskatīti parametri kompensācijas turpmākai aprēķināšanai.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
2) ja projekta izmaksas pieaug, projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;
3) nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti un tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
4) nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
5) ja tiek īstenota būvniecība, nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā, patapinājumā vai valdījumā, ir noslēgta vienošanās par apbūves tiesībām un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas būvēs, nepalielinot būvapjomu, tad īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;
6) nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā veidā, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Tāpat iespēju robežās projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums) un sociāli atbildīgs iepirkums;
7) ja attiecināms, nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par rādītajiem (nav attiecināms, ja projektā netiek plānotas ar būvniecību saistītās darbības):
- objektu skaitu, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
- veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai.

Papildus minētajam finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības netiks uzkrātas atsevišķi katrā šī pasākuma projektā, bet būs manuāli aprēķināti, apkopoti un ievadīti KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.

Investīcijas demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021. - 2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).
Pasākumam konstatējama sinerģija un papildinātība ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros īstenojamajiem ERAF projektiem, kuru īstenošana jau ir noslēgusies. To ietvaros tika attīstīta ģimenes ārstu prakšu infrastruktūra, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu primārās veselības aprūpes jomā.

Pasākums ir plānots Programmas 4. prioritātes “Sociālās iekļaušanas veicināšana” ietvaros, kas investīcijas pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo kā sociālekonomisku ieguvumu, respektīvi, uzlabojot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, tiek nodrošināta savlaicīga, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Tas savukārt rada ietekmi uz tautsaimniecību, proti cilvēks mazāk slimo, ātrāk atveseļojas, samazinās invaliditātes iestāšanās risks, tiek pagarināts mūža ilgums un darbspējas vecums, kas atgriežas valsts budžetā ar nodokļu ieņēmumiem, un tiek samazināti nodokļu izdevumi par sarežģītām un nesavlaicīgi diagnosticētām kaitēm, slimības pabalstiem.


^[3] Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
^[4] Ministru kabineta  2022.gada 26.maija rīkojums Nr.359 “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”
^[5] Mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums
^[6] 2024.gada 21.maija Informatīvais ziņojums “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/44ee00ff-5edc-454e-85de-050003aa0213