22-TA-1448: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Būvniecības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt ietvaru inženierkonsultanta statusam būvniecības procesā un veikt citus nepieciešamos precizējumus, lai nodrošinātu efektīvāku būvniecības procesu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Grozījumi par Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas papildināšanu ar 3.1 un 4.1 punktu, būvuzraudzības specialitātes izslēgšanu, 13. panta 9.1 daļas izteikšanu jaunā redakcijā, paredzot, ka būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzība tiek veikta balstoties uz risku analīzi, un pārejas noteikumu 4.2 punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Citas tiesību normas stāsies spēkā vispārpieņemtajā kārtībā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Būvniecības regulējumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu, kā arī esošais deleģējuma un būvuzraudzības veicēja regulējums būtu papildināms, lai novērstu konstatētās nepilnības. Papildus tam, lai nodrošināt informācijas pieejamību būvspeciālistiem un citām personām Būvniecības informācijas sistēmā būtu paredzams papildus regulējums par informācijas pieejamību. Vienlaikus būtu nepieciešams precizēt arī atsevišķu Ministru kabineta noteikumu deleģējumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers; FIDIC) izstrādātie tipveida līgumi. Atšķirībā no ierastā būvniecības procesa šo tipveida līgumu noslēgšanas gadījumā būvniecības ierosinātāju (pasūtītāju) pārstāv un būvniecības procesu uzrauga inženieris, ar kuru tiek noslēgts tipveida konsultanta līgums. Šis inženieris ir fiziska vai juridiska persona, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā. Faktiski šis inženieris darbojas, kā būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) pilnvarnieks būvniecības procesā un no šāda aspekta viņu attiecības būtu apspriežamas atbilstoši Civillikuma pilnvarojuma līguma noteikumiem. Līdz ar to viņa atbildība ir kā pilnvarniekam Civillikuma izpratnē. Tomēr, līdz šim būvniecības regulējumā attiecīgās personas loma un vieta nav apskatīta, radot iespaidu, ka šādas personas darbību būvniecības regulējums neatbalsta vai pat liedz.
Risinājuma apraksts
[1] Ievērojot problēmas aprakstā minēto, likumprojekta 1.pantā tiek Būvniecības likumā ietverts jēdziens "inženierkonsultants", bet likumprojekta 4.pantā atbildības ietvars būvniecības procesā. Jāuzsver, ka inženierkonsultants, ciktāl tas nepilda kādus specifiskus kādus būvniecības procesa dalībnieka pienākumus, nav būvniecības procesa dalībnieks, bet pasūtītāja pārstāvis. Ja inženierkonsultanta sastāvā ietilpst atbilstošās jomās sertificēti speciālisti, tai skaitā būveksperti, un, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) to ir viņam uzticējis, inženierkonsultants var būt būvniecības procesa dalībnieks - būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs. Šis pienākumu aspekts tiek atstāts pēc pušu ieskatiem. Tomēr jāuzsver, ka likumprojekts nekādā viedā nemaina to, ka, piemēram, būvuzraudzības veicējam būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešami atbilstoši būvspeciālisti, kā arī šai personai ir nepieciešams būt reģistrētai būvkomersantu reģistrā (sk. Būvniecības likuma 22.panta pirmo daļu). Tas pats attiecas arī uz būvekspertīzes veicēju. Jāuzsver, ka plānotās būvniecības regulējuma izmaiņas neuzliek par pienākumu nolīgt inženierkonsultantu vai visos gadījumos uzticēt viņam, piemēram, būvuzraudzības veicēja pienākumus. Taču gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir izvēlējies nolīgt inženierkonsultantu un, piemēram, atsevišķu būvuzraudzības veicēju, tad atbilstošajos līgumos būtu nosakāmi attiecīgie personu savstarpējie pienākumi un attiecības ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, lai skaidri būtu nodalīta attiecīgo personu kompetence, tiesības uzdot noteiktus uzdevumus citiem būvniecības procesa dalībniekiem, tiesības pieņemt noteiktus lēmumus. Pretējā gadījumā neskaidrības personu tiesībās un atbildībā var neveicināt būvniecības ieceres realizāciju. Skaidrība labad ir jānorāda, ka būvniecības ierosinātājs var arī inženierkonsultanta pienākumus uzticēt savam darbiniekam.
Lai arī attiecīgo tipveida līgumu tulkojumos latviešu valodā tiek lietots jēdziens “inženieris” vai “konsultants”, lai apzīmētu attiecīgo personu, tomēr būvniecības nozarē šī persona tiek apzīmēta ar jēdzienu “inženierkonsultants”, viennozīmīgi nošķirot šo personu no citiem inženieriem.
Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceres ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole. Plānotais regulējums nekādā veidā nemaina to, ka tieši būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir tas, kas izvēlas kādus no šiem aspektiem nodot izpildei inženierkonsultantam. Līdz ar to, skatoties no potenciāli veicamo pienākumu daudzveidības, nav paredzētas īpašas kvalifikācijas prasības, lai kādu persona varētu pildīt inženierkonsultanta pienākumus, ciktāl tas neskar, piemēram, būvuzraudzības veicēja vai būvekspertīzes veicēja pienākumus. Galvenajam apsvērumam, kas būvniecības ierosinātājam būtu jāņem vērā, izvēloties inženierkonsultantu, ir personas kvalifikācija un spēja izpildīt specifiskos uzdevumus, kas saistīti ar īstenojamo būvniecības ieceri, piemēram, zināšanas, pieredze, spēja saprasties, iepriekšējais sniegums. Juridiskās personas gadījumā inženierkonsultantam, līdzīgi kā citiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem, būs jābūt būvkomersantam.
Inženierkonsultants ir atbildīgs par katru savu neuzmanību - līdzīgi kā būvprojektēšanas veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvdarbu veicējs, būvuzraudzības veicējs un būvekspertīzes veicējs (sk. Būvniecības likuma 19.2 panta astoto daļu). Skaidrības labad tiek norādīts, ka tā viens no uzdevumiem ir veikt būvdarbu līguma vai pakalpojumu līguma par projektēšanu, autoruzraudzību, būvprojekta būvekspertīzi vai būvuzraudzības izpildes uzraudzību.
Lai sniegtu jebkādu būvniecības pakalpojumus komersantam saskaņā ar Būvniecības likuma 22.panta pirmo daļu ir jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā. Šī pati prasība tiek attiecināta arī komersantu, kurš vēlēsies būt par inženierkonsultantu.
Lai arī attiecīgo tipveida līgumu tulkojumos latviešu valodā tiek lietots jēdziens “inženieris” vai “konsultants”, lai apzīmētu attiecīgo personu, tomēr būvniecības nozarē šī persona tiek apzīmēta ar jēdzienu “inženierkonsultants”, viennozīmīgi nošķirot šo personu no citiem inženieriem.
Inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceres ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole. Plānotais regulējums nekādā veidā nemaina to, ka tieši būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) ir tas, kas izvēlas kādus no šiem aspektiem nodot izpildei inženierkonsultantam. Līdz ar to, skatoties no potenciāli veicamo pienākumu daudzveidības, nav paredzētas īpašas kvalifikācijas prasības, lai kādu persona varētu pildīt inženierkonsultanta pienākumus, ciktāl tas neskar, piemēram, būvuzraudzības veicēja vai būvekspertīzes veicēja pienākumus. Galvenajam apsvērumam, kas būvniecības ierosinātājam būtu jāņem vērā, izvēloties inženierkonsultantu, ir personas kvalifikācija un spēja izpildīt specifiskos uzdevumus, kas saistīti ar īstenojamo būvniecības ieceri, piemēram, zināšanas, pieredze, spēja saprasties, iepriekšējais sniegums. Juridiskās personas gadījumā inženierkonsultantam, līdzīgi kā citiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem, būs jābūt būvkomersantam.
Inženierkonsultants ir atbildīgs par katru savu neuzmanību - līdzīgi kā būvprojektēšanas veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvdarbu veicējs, būvuzraudzības veicējs un būvekspertīzes veicējs (sk. Būvniecības likuma 19.2 panta astoto daļu). Skaidrības labad tiek norādīts, ka tā viens no uzdevumiem ir veikt būvdarbu līguma vai pakalpojumu līguma par projektēšanu, autoruzraudzību, būvprojekta būvekspertīzi vai būvuzraudzības izpildes uzraudzību.
Lai sniegtu jebkādu būvniecības pakalpojumus komersantam saskaņā ar Būvniecības likuma 22.panta pirmo daļu ir jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā. Šī pati prasība tiek attiecināta arī komersantu, kurš vēlēsies būt par inženierkonsultantu.
Problēmas apraksts
[2] Informatīvajā ziņojuma par kontrolējošo valsts institūciju rīcību saistībā ar dzīvoklī Merķeļa ielā 8, Rīgā patvaļīgi ierīkoto hosteli, institūciju savstarpējās sadarbības aspektiem, kā arī priekšlikumi uzraudzības procesu pilnveidojumiem, (2021-TA-2125) 5.sadaļas “Visu priekšlikumu apkopojums un to izpildes termiņi” 2.punktā bija noteikts, ka, “[l]ai uzlabotu kontrolējošo iestāžu savstarpējo informētību, būtu nepieciešams Būvniecības likumā 21.pantā paredzēt pienākumu lēmumu par būves ekspluatācijas aizliegumu nosūtīt citām kontrolējošām iestādēm informācijai”. To pašu noteica arī Ministru kabineta 10.05.2022. sēdes protokola Nr. 26 44. § 2.punkts.
Risinājuma apraksts
[2] Ņemot vērā attiecīgajā informatīvajā ziņojumā noteikto un Ministru kabineta 10.05.2022. sēdes protokola Nr. 26 44. § 2.punktu, likumprojekta 5.pantā ir ietverts regulējums, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, šā likuma 21. panta septītās daļas 3. punktā minēto lēmumu nosūta informācijai citām būves ekspluatāciju vai darbības tajā kontrolējošajām institūcijām, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības inspekcija, Valsts vides dienests, Pārtikas un veterinārajā dienests. Jāatzīmē informācija attiecīgajai iestādei ir sūtāma atbilstoši tās kompetencei, nevis visām par visu. Piemēram, Valsts vides dienestam nebūtu jāsūta informācija, ka, piemēram, ir aizliegta biroja ēkas ekspluatācija - šādu informāciju būtu jāsūta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Tomēr, piemēram, noliktavas gadījumā var būt nepieciešams arī paziņot Valsts vides dienestam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā noliktavā tiek glabātas bīstamas vielas. Līdzīgi kā citos gadījums attiecīgā informācijas tiks nosūtīta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu.
Problēmas apraksts
[3] Saskaņā ar Ministru kabineta 15.06.2021. sēdes protokola Nr.48 6.§ 2.punktu Ekonomikas ministrijai ir pienākums, gatavojot kārtējos grozījumus Būvniecības likumā, paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt būvju tehniskās apsekošanas izpildes kārtību un saturu. Papildus tam saskaņā ar Ministru kabineta 21.12.2021. sēdes attālinātā veidā protokola Nr. 81 9.§ 3.punktu Ekonomikas ministrijai ir pienākums sagatavot līdz 2022. gada beigām noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Būvniecības likumā, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam attiecībā uz būvinspektoru darbības uzraudzības kārtību.
Risinājuma apraksts
[3] Ievērojot iepriekš minēto, Būvniecības likums ir papildināts ar atbilstošu deleģējumu (sk. likumprojekta 2.pantu). Ņemot vērā, ka likumprojekta 2.panta otrās daļas ieviešanai būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 20.03.2018. noteikumus Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", attiecīgo normu spēkā esamība nosakāma uz 2024. gada 1. janvāri (sk. likumprojekta 8.pantu). Tas saistīts ar to, lai attiecīgi noteikumi būtu grozāmi vienu reizi, nevis vairākas reizes, dēļ dažādiem likumprojektā ietvertiem regulējuma aspektiem. Vienlaikus tiek paredzēts deleģējums izdot būvnormatīvu attiecībās uz būves būvkespertīzi un pēc līdzības ar Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu LBN 405-21 tiek arī precizēts deleģējums priekš Latvijas būvnormatīva LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā".
Problēmas apraksts
[4] Šobrīd, lai būvspeciālists varētu veikt savus profesionālos pienākumus viņam nepieciešamo informācija katru reizi atbilstoši Informācijas atklātības likuma ir jāpieprasa, lai būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, to atsevišķi izsniedz vai piešķir atbilstošu piekļuvi Būvniecības informācijas sistēmā. Tas rada šķēršļus šo sertificēto un īpašā kārtībā uzraugāmo personu patstāvīgai praksei (sk. Ministru kabineta 20.03.2018. noteikumus Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"), kā paildzina pakalpojuma sniegšanas laiku ieinteresētajām personām. Papildus tam, lai mazinātu būvniecības procesa izmaksas būtu nepieciešams Būvniecības likumā ietvert līdzīgu regulējumu kā Dzīvokļa īpašuma likuma 20.1 pantā. Līdzīgs regulējums attiecībā uz Būvniecības informācijas sistēmā nodrošinātājiem būvniecības procesiem nodrošinātu, ka personas var vienuviet iegūt informāciju par nekustamo īpašumu īpašniekiem, kurus var skart būvniecības iecere, kā arī lūgt šīm personām sniegt savus saskaņojumus. Tas paātrinās saskaņošanu būvniecības procesā, kā arī vienuviet būs skaidri redzams, kuri ar būvniecības ieceri skarto nekustamo īpašumu īpašnieki ir saskaņojuši būvniecības ieceri.
Risinājuma apraksts
[4] Ievērojot iepriekš minēto likumprojekta 5.pantā ir paredzēts Būvniecības likuma 24. pantu papildināt regulējumu, ka būvspeciālistiem viņu patstāvīgas prakses veikšanai ir tiesības Būvniecības informācijas sistēmā skatīties būves ekspluatācijas lietas (skatīties datus) un ka personu identificējošos datus (fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu; juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru), kā arī datus par personai piederošo nekustamo īpašumu un tai piederošajām šī nekustamā īpašuma domājamām daļām, būvniecības ieceres vai tās izmaiņu saskaņošanai Būvniecības informācijas sistēmā nodrošina bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas, piemēram, tās sistēmas, kuru pārzinis ir Valsts zemes dienests. Šo iespēju Būvniecības informācijas sistēmā būvniecības ieceres un tās izmaiņu efketīvai realizācijai varēs izmantot, piemēram, būvniecības ierosinātājs (arī to pilnvarotās personas) un būvspeciālisti savu tiesību un pienākumu realizācijai.
Papildus norādām, ka būves ekspluatācijas lieta Būvniecības informācijas sistēmā ir ar būves ekspluatāciju un tās uzraudzību saistīto dokumentu, datņu un datu apkopojums šajā sistēmā.
Papildus norādām, ka būves ekspluatācijas lieta Būvniecības informācijas sistēmā ir ar būves ekspluatāciju un tās uzraudzību saistīto dokumentu, datņu un datu apkopojums šajā sistēmā.
Problēmas apraksts
[5] Būvspeciālistu darbības sfēras ir ļoti sadrumstalotas un būvspeciālistiem katrā darbības sfērā ir jāizpilda kompetences pārbaudes iestādes minimālā praktiskā darba pieredzes programma, praktizējot vismaz 3 gadus 5 gadu laikā, kā arī apmeklējot profesionālās pilnveides pasākumus. Būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām vairākās darbības sfērās nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt šādas prasības, jo strādājot uz pilnu slodzi nav iespējams praktizēt vismaz 3 gadus 5 gadu laikā vairākās darbības sfērās. Rezultātā kompetences pārbaudes iestādes var pieprasīt nokārtot kompetences pārbaudi attiecībā uz darbības sfērām, kurās būvspeciālistam nav pietiekoša patstāvīgā prakse atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 40.1.apakšpunktam vai arī būvspeciālisti paši sniedz iesniegumus par to darbības sfēru apturēšanu, kurās tie tik aktīvi nepraktizē. Līdz ar to būvniecības nozarē samazinās būvspeciālistu skaits, kuri var sniegt būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus būvspeciālistiem uzturot aktīvas darbības sfēras būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērās ir jāmaksā lielāka patstāvīgas prakses uzraudzības maksa (maksā par katru darbības sfēru).
Risinājuma apraksts
[5] Ņemot vērā, ka vairākas kompetences pārbaudes iestādes ir norādījušas, ka būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pēc būtības ir ļoti līdzīgas darbības sfēras un būvspeciālistiem ir problemātiski izpildīt minimālo patstāvīgās prakses apjomu tāpēc, nereti, patstāvīgā prakse būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā tiek skaitīta kopā, līdz ar to Ekonomikas ministrija uzskata, ka būtu lietderīgi šīs darbības sfēras apvienot, tādejādi padarot būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku un samazināt darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo slogu būvspeciālistiem. Vienlaikus norādām, ka kvalifikācijas prasības būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēm ir vienādas attiecībā uz nepieciešamo izglītību attiecīgajās darbības sfērās. Piemēram personai, kura vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības ēku būvdarbu vadīšanā ir tādas pašas prasības attiecībā uz kvalifikāciju kā personai, kura vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības ēku būvdarbu būvuzraudzības darbības sfērā. Līdz ar to Ekonomikas ministrija uzskata, ka būvspeciālisti būvdarbu vadīšanas specialitātēs ir kompetenti veikt arī so būvdarbu būvuzraudzību un otrādi.
Nepieciešamības gadījumā kompetences pārbaudes iestādes, kuras veic kompetences novērtēšanu būvspeciālistiem būvdarbu vadīšanas specialitātē var izvirzīt papildus prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi būvprakses sertifikāta saņemšanai, iekļaujot būvdarbu vadīšanas specialitātes minimālajā prakses pieredzē arī būvuzraudzību kā arī var kompetences novērtēšanā var iekļaut papildus jautājumus attiecībā uz būvuzraudzību (sk. likumprojekta 3.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī likumprojekta 7.pantu). Ņemot vērā, ka attiecīgā regulējuma ieviešanai būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 20.03.2018. noteikumus Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" un attiecīgo normu spēkā esamība nosakāma uz 2024. gada 1. janvāri (sk. likumprojekta 8.pantu).
Nepieciešamības gadījumā kompetences pārbaudes iestādes, kuras veic kompetences novērtēšanu būvspeciālistiem būvdarbu vadīšanas specialitātē var izvirzīt papildus prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi būvprakses sertifikāta saņemšanai, iekļaujot būvdarbu vadīšanas specialitātes minimālajā prakses pieredzē arī būvuzraudzību kā arī var kompetences novērtēšanā var iekļaut papildus jautājumus attiecībā uz būvuzraudzību (sk. likumprojekta 3.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī likumprojekta 7.pantu). Ņemot vērā, ka attiecīgā regulējuma ieviešanai būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 20.03.2018. noteikumus Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" un attiecīgo normu spēkā esamība nosakāma uz 2024. gada 1. janvāri (sk. likumprojekta 8.pantu).
Problēmas apraksts
[6] Kompetences pārbaudes iestādes līdz šim ir veikušas tikai vispārīgas būvspeciālistu pārbaudes, pārbaudot vai būvspeciālisti ir izpildījuši minimālo praktiskā darba programmu un profesionālo pilnveidi, padziļinātas pārbaudes veicot tikai saņemot sūdzības. Lai šo procesu pilnveidotu Ekonomikas ministrija 2018. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr.2.17-1/2018/52 “Par vadlīniju un prasību apstiprināšanu būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, un to publiskošanu” (turpmāk – Rīkojums) iekļaujot tajā un attiecīgi arī deleģēšanas līgumos, kuri ar kompetences pārbaudes iestādēm tika noslēgti 2019.gadā un 2022.gadā prasību, ka kompetences pārbaudes iestādes veic arī padziļinātas pārbaudes. Ņemot vērā, ka šī prasība attiecībā uz padziļinātām pārbaudēm nav nostiprināta normatīvajos aktos, kompetences pārbaudes iestādes nereti saskarās ar grūtībām veikt šīs pārbaudes, jo būvspeciālisti atsakās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz to, ka normatīvajos aktos šāda pārbaude nav noteikta.
Risinājuma apraksts
[6] Ievērojot iepriekš minētu, būtu nostiprināma prasība par padziļinātu pārbaužu veikšanu Būvniecības likumākā būvspeciāliata patstāvīgās prakses uzraudzības balstoties uz risku analīzi un Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Padziļinātā pārbaudē tiek padziļināti pārbaudīti būvspeciālisti katrā jomā un darbības sfērā (esošajos deleģēšanas līgumos iekļauta prasība padziļināti katru gadu pārbaudīt 1% no kopējā būvspeciālistu skaita katrā darbības sfērā https://www.em.gov.lv/lv/buvspecialisti). Projektēšanas un inženierizpētes jomās būvspeciālistiem tiek pēc nejaušības principa izvēlēts viens pārskata periodā izstrādāts būvprojekts, kuram pēc būtības tiek pārbaudīta atbilstība normatīvo aktu prasībām un būtisko raksturlielumu aprēķini. Būvdarbu vadīšanas jomās tiek veikta būvspeciālistu pārbaude būvlaukumā, pārbaudot vai visa būvdarbu dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām, vai būvlaukumā ir ievērotas darba drošības un ugunsdrošības prasības, kā arī tiek pārbaudīts kā tiek nodrošināta kvalitātes vadība būvdarbiem. Attiecībā uz būvuzraudzības pienākumu veikšanu tiek veikta viena pēc nejaušības principa izvēlēta objekta pārbaude, pārbaudot, vai būvuzraudzības pakalpojumi ir sniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un būvuzraudzības plāna izpilde. Veicot šādas padziļinātas pārbaudes kompetences pārbaudes iestādēm ir iespējas identificēt būvspeciālistus, kuri neveic pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādējādi mazinot risku sabiedrības drošībai, kas varētu rasties šo būvspeciālistu darbības rezultātā (sk. likumprojekta 3.panta piekto daļu). Ņemot vērā, ka attiecīgā regulējuma ieviešanai būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 20.03.2018. noteikumus Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", attiecīgo normu spēkā esamība nosakāma uz 2024. gada 1. janvāri (sk. likumprojekta 8.pantu).
Vienlaikus par likumprojekta 8.pantu būtu jānorāda, ka, lai nodrošinātu pietiekamu pārejas periodu skartajiem indivīdiem, attiecīgās spēkā stāšanās termiņš būtu attieicnāms arī uz pastāvīgās prakses tiesību apvienošanas regulējumu, kā arī tas būtu attiecināms uz deleģējums izmaiņām attiecībās uz būvnormatīvu par būves būvekspertīzi.
Vienlaikus par likumprojekta 8.pantu būtu jānorāda, ka, lai nodrošinātu pietiekamu pārejas periodu skartajiem indivīdiem, attiecīgās spēkā stāšanās termiņš būtu attieicnāms arī uz pastāvīgās prakses tiesību apvienošanas regulējumu, kā arī tas būtu attiecināms uz deleģējums izmaiņām attiecībās uz būvnormatīvu par būves būvekspertīzi.
Problēmas apraksts
[7] Ministru kabinets 05.07.2022., pamatojoties uz Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 14. punktu, pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu". Šie noteikumi nosaka publisko būvdarbu līgumā obligāti ietveramos noteikumus un to saturu. Šajā sakarā jānorāda, ka Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 14. punktam līdzīgi noteikumi būtu izdodami arī par publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramajiem nosacījumiem un to saturu. Ekonomikas ministrija nav informācijas par to, ka šobrīd būtu faktiska nepieciešamība pēc papildus līdzīgiem noteikumiem par pakalpojumu līgumu par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu. Šāda informācija arī nav saņemta no būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām.
5. panta pirmās daļas 14. punktu, pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu". Šie noteikumi nosaka publisko būvdarbu līgumā obligāti ietveramos noteikumus un to saturu. Šajā sakarā jānorāda, ka Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 14. punktam līdzīgi noteikumi būtu izdodami arī par publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramajiem nosacījumiem un to saturu. Ekonomikas ministrija nav informācijas par to, ka šobrīd būtu faktiska nepieciešamība pēc papildus līdzīgiem noteikumiem par pakalpojumu līgumu par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu. Šāda informācija arī nav saņemta no būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minēto, ar likumprojekta 2.panta trešo daļu tiek precizēts Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 14. punktā ietvertais deleģējums, sašaurinot to līdz tādam saturam, kas ir jau realizēts ar Ministru kabineta 05.07.2022. noteikumiem Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu".
Problēmas apraksts
[8] Būvniecības likuma 19.2 panta astotajā daļā, lai norādītu uz noteiktu būvniecības procesa dalībnieku ir lietota vārdu kopa "būvprojektēšanas veicējs", kaut gan saskaņā ar šā likuma 1.panta 17.punktu būtu jābūt "būvprojekta izstrādātājs".
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minēto, likumprojekta 4.panta pirmajā daļā ir ietverts regulējums, lai novērstu konsatēto neatbilstību šā likuma 1.panta 17.punktam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Būvniecības ierosinātājs
- Būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Attiecīgajām personām tiek paredzētas papildus tiesības.
Juridiskās personas
- Būvuzraudzības veicēji
- Inženierkonsultanti
Ietekmes apraksts
Attiecīgajām personām tiek paredzētas papildus tiesības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
32 090
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
32 090
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-32 090
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-32 090
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
32 090
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nepieciešamā finansējuma aprēķins: 60 [cilvēkdienas] x 442 [cilvēkdienas izmaksas] x 1,21 [PVN] = 32089,20 [32090]. Cilvēkdienu izmaksās ir ieskaitīts arī iespējamais pakalpojuma sniegšanas sadārdzinājums [30%] 2023.gadā, kā arī gala summa ir noapaļota uz augšu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamais finansējums 32090 euro apmērā tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” 2023. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt deleģējumu, kā arī 1.pielikumu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 384 "Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt deleģējumu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr. 334 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt deleģējumu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības ietvaros tika saņemti priekšlikumi no Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības. Latvijas Būvinženieru savienības priekšlikumi attiecībās uz nepieciešamību grozīt Būvniecības likuma 13.pantu, kā arī precizēt plānoto regulējumu attiecībās uz inženierkonsultantu ir ņemti vērā. Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas priekšlikumi tika saņemti bez argumentācijas un tiek ir ņemti vērā daļēji. Nav ņemti vērā Transportbūvju inženieru asociācijas un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības iebildumi pret būvuzraudzības veicēja regulējuma pilnveidi. Par attiecīgajiem iebildumiem ar būvniecības nozares pārstāvjiem likumprojekta izstrādes laikā ir bijušās vairākas tikšanās un nav panākts kompromiss šajā sakarā.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Būvniecības informācijas sistēmā tiks paredzētas papildus iespējas.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi