Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūciju strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju, ir nepieciešams atbalsts šādu strukturālo pārmaiņu īstenošanai, tai skaitā nodrošinot augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu reorganizāciju un konsolidāciju, lai nodrošinātu pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu Latvijā, kā arī veicinātu resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā.

Konsolidācijas granti ir paredzēti, lai koordinēti un atbildīgi virzītu augstākās izglītības reformu ieviešanu augstskolās.
Valsts augstskolās ir jau izveidotas padomes un Ministru kabinets ir noteicis katras institūcijas stratēģisko specializāciju. Turpmāki ieguldījumi tiks nodrošināti ar nosacījumiem, lai izstrādātu pētniecības projektus, doktorantūras skolas, ieviestu akadēmiskās karjeras amatus (ieskaitot tenūras amatus), lai veidotu izcilības studiju programmas atbilstoši šīm stratēģiskajām prioritātēm, reformu ieviešanu vadot augstskolas padomei.
Papildu iniciatīvas, piemēram, “exit” granti, var dot papildu stimulu ātrākai reformu īstenošanai. “Exit” granti plānoti tikai Atveseļošanas plāna investīciju ietvaros, pēc 2026.gada nav plānots turpināt to finansēšanu no citiem avotiem. Paralēli šīm aktivitātēm konsolidācijas grantu nosacījums būs strukturālo reformu īstenošana. Iekšējās konsolidācijas nosacījums būs akadēmisko un administratīvo struktūrvienību optimizācija, akadēmisko un pētniecisko amatu integrācija, likvidēt (vai pārorientēt uz pieaugušo izglītības piedāvājumu) filiāles un pārskatīt studiju programmas, lai mazinātu dublēšanos. Ārējās konsolidācijas nosacījums būs augstākās izglītības institūcija vai zinātniskā institūta izstrādāts konsolidācijas plāns. Strukturālās pārmaiņas tiks plānotas un ieviestas ar investīcijas atbalstu līdz 2026.gada vidum, kad kāda no esošām augstākās izglītības institūcijām tiks integrēta esošā augstākās izglītības instritūcijām, vai kāds no esošajiem zinātniskajiem institūtiem tiks integrēts citā esošā zinātniskā institūtā.
Galvenie pamatprincipi konsolidācijai balstās uz:
1) studiju tematisko pārklājumu,
2) pētniecības pārklājumu,
3) 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem,
4) ģeogrāfisko principu,
5) esošajām sadarbības iestrādnēm,
6) institūciju padotību.
Tiek prognozēts, ka vismaz 10 valsts augstskolas un zinātniskie institūti īstenos iekšējo vai ārējo konsolidāciju, ko noteiks institūciju iesniegtie konsolidācijas plāni. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk arī - IZM) nodrošinās konsolidācijas plānu vērtēšanas kritēriju izstrādi un konsolidācijas plānu izvērtēšanu. Konsolidācijas plānu vērtēšanas kritēriji ietvers, piemēram, vai ir vienota attīstības stratēģija, resursu koplietošana, studiju programmu attīstība, kopīgu platformu veidošana, kā arī, vai ir apņemšanās īstenot iekšēju vai ārēju konsolidāciju, paredzot skaidru laika grafiku. Konsolidācijas grantu īstenošanas priekšnosacījums ir IZM saskaņots konsolidācijas plāns. Finansējuma saņēmēji būs valsts augstskolas vai zinātniskais institūts atbilstoši konsolidācijas plānam.
Rezultātā plānota augstskolu struktūrvienību skaita samazināšanās, īstenojot iekšējo konsolidāciju, vai augstskolu un zinātnisko institūtu skaita samazināšanās, īstenojot ārējo konsolidāciju.
Izvērtējot plānoto ieguldījumu demarkāciju, ir nepieciešamas norādīt, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam investīcijas ietver arī iepriekš nefinansētas darbības reformu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos palielina darbību apjomu. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu investīcijas turpinās sniegt atbalstu Atveseļošanas plāna ietvaros atbalstītajiem doktorantūras un pēcdoktorantūras grantiem, kā arī digitalizācijas, tehnoloģiju attīstības, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanas iniciatīvām. ES fondu atbalsts papildus plānots arī šādām reformu komponentēm - jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana un cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana, kas savukārt nav plānots Atveseļošanas plāna investīciju ietvaros. Atšķirībā no iepriekšējiem ieguldījumiem, jaunajā plānošanas periodā plānots vairāk investēt pētniecības cilvēkresursu atjaunotnē un stiprināšanā, kas ir arī viena no Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam prioritātēm, kā arī kopumā kāpināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (turpmāk - P&A), lai sasniegtu nacionāli nosprausto mērķi- paaugstināt P&A izdevumus līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Pēc plānoto investīciju aktivitāšu veida un satura ir saskatāma papildinātība ar šādiem ES fondu ieguldījumiem:
ES fondi 2014-2020: Specifiskais atbalsta mērķis (turpmāk - SAM) 8.2.1., SAM 8.2.2. 3.kārta, SAM 8.2.3., SAM 1.1.1 pasākums 1.1.1.2. un 1.1.1.3.
ES fondi 2021-2027: SAM 1.1.1. (Doktorantūras granti| Studentu inovāciju granti | Pēcdoktorantu pētījumi, t. sk. izcila ārvalstu akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaiste | RIS3 inovācijas centri), SAM 4.2.2./ SAM 4.2.1. (Studiju modernizācija un digitalizācija | Akadēmiskās karjeras sistēmas  reformas ieviešana | Cikliskā institucionālā akreditācija).
Starp ES fondu un Atveseļošanas plāna investīcijām veidosies šāda ieguldījumu papildinātība:
1)  ar ES fondu 2014-2020 ieguldījumiem ir iesākts atbalsts  augstskolu pārvaldības uzlabošanas un digitalizācijas iniciatīvu īstenošanai, tehnoloģiju attīstībai, izglītības un pētniecības infrastruktūras uzlabojumiem, jaunu konkurētspējīgu studiju programmu izveidei, doktorantūras grantu aprobācijai, pēcdoktorantu atbalstam, ko plānots turpināt atbalstīt ar Atveseļošanas plāna investīcijām.
2) tikai ar Atveseļošanas plāna investīcijām plānoti granti strukturālo pārmaiņu īstenošanai (ārējai un iekšējai konsolidācijai), „Exit” granti, zinātnieku (profesoru) granti, iekšējās pētniecības un attīstības granti.
3) tikai ar ES fondu 2021-2027 ieguldījumiem plānots sniegt atbalstu  jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanai, cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanai un inovāciju grantiem studentiem;
4) gan ar Atveseļošanas plāna, gan ES fondu 2021-2027 plānots finansējums studiju vides modernizācijai un digitalizācijai, Viedās specializācijas stratēģijas (Research and Innovation strategy for smart specialization) (turpmāk - RIS3) inovācijas centriem, doktorantūras un pēcdoktorantūras grantiem.
Demarkācija tiks nodrošināta atbalstāmo darbību ietvarā, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus. Atveseļošanas plāna investīcijas ietvaros galvenais uzsvars tiks likts uz augstskolu stratēģiskās specializācijas jomu attīstīšanu, bet ES fondu 2021- 2027 virziens tiks vērsts uz RIS3 jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju. Papildus visu Atveseļošanās plāna un ES fondu 2021-2027 ieguldījumu vērtēšanā, kas ir saistīti ar ieguldījumiem augstskolu un zinātnisko institūciju infrastruktūrā un digitalizācijā, tai skaitā aprīkojumā, būs iesaistīti IZM un nozares eksperti, līdz ar to tiks nodrošināta demarkācija starp projektos plānotajām investīcijām.

Noteikumu projekta 2.punktā definēti noteikumu projektā lietotie termini. Kur noteikumu projekta 2.5., 2.12. un  2.13. apakšpunktā noteiktie termini definēti atbilstoši Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulai Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, bet 2.15. apakšpunktā noteiktais termins definēts atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai”( 2014/C 198/01) 15.punkta v. apakšpunktam.
Noteikumu projektā 3. un 4. punktā noteikts, ka investīcijas ietvaros izglītības un zinātnes ministrija pilda Nozares ministrijas funkcijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir Atbalsta sniedzēja, kas slēdz vienošanas par investīciju īstenošanu un piešķir investīcijas atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.621) noteiktajam. Nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs investīcijas ietvaros pilda tiem paredzētos pienākumus, kas noteikti MK noteikumos Nr.621. Papildus Nozares ministrija pilda arī citus uzdevumus, kas tai paredzēti noteikumu projekta 57.punktā.
Noteikumu projekta 5.punktā noteiktais investīcijas otrās kārtas mērķis sekmēs augstāko izglītības insitūciju un zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas, tai skaitā nodrošinot izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspējas pieaugumu. Minētā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams nodrošināt atbalstu augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūtu reorganizācijai un konsolidācijai, kas tai skaitā nodrošinās pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu Latvijā, veicinot resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā.
Investīcijas mērķa grupa definēta noteikumu projekta 6.punktā un tās ir augstākās izglītības institūcijas, zinātniskie institūti, akadēmiskais personāls, administratīvais personāls un zinātniskais personāls, pēcdoktoranti un doktoranti.

Kopējie investīcijas ietvaros sasniedzamie reformas mērķa rādītāji ir:
1) līdz 2023. gada 31.decembrim ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņoti augstākās izglītības institūciju konsolidācijas plāni  - vismaz 4. Šāds reformas mērķa rādītājs ir priekšnosacījums tālākām reformas ietvaros īstenotām darbībām. Kā jau tas noteikumu projektā paredzēts, tad pirms investīciju projektu iesniegumu iesniegšanas finansējuma saņēmējiem ir nepieciešamas saskaņot ar IZM augstākās izglītības institūciju vai zinātnisko institūtu konsolidācijas plānus. Līdz ar to ir nepieciešamas savlaicīgi vienoties par plānotām konsolidācijas vai reorganizācijas formām starp visām konsolidācijas procesā iesaistītām pusēm, lai sagatavotu kvalitatīvu konsolidācijas plānu, kurā tiktu skaidri atrunātas plānotās darbības arī tālākajos īstenojamajos investīcijas otrās kārtas projektos.
2) līdz 2026.gada 30.jūnijam valsts augstskolu īpatsvars, kurās ieviestas pārvaldības izmaiņas - 100%. Paredzot, ka visas augstākās izglītības iestādes ir ieviesušas jauno pārvaldības modeli, tostarp:
- atbilstoši izstrādājot vai grozot iekšējos normatīvos aktus, t.sk. Satversmi; 
- iekšējās vadības struktūrvienības (senāts, padome, rektors) darbojas saskaņā ar jauno atbildības un kompetenču sadalījumu; 
- rektora ievēlēšanas kritēriji ir nostiprināti atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam;
- tādas vadības grupas iecelšana, kas nodala akadēmisku un stratēģisku lēmumu pieņemšanu.

Investīcijas otrās kārtas sasniedzamos mērķa rādītāji (līdz 2026.gada 30.jūnijam)  un uzraudzības rādītājus (līdz 2024.gada 30.septembrim) veido:
1) Līdz 2026.gada 30.jūnijam noslēgtie konsolidācijas grantu līgumi - vismaz 4;
2) Līdz 2026.gada 30.jūnijam noslēgti akadēmiskās karjeras grantu līgumi - vismaz 158, tai skaitā vismaz 75 līdz 2024.gada 30.septembrim;
3) līdz 2026.gada 30.jūnijam noslēgti iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi - vismaz 45, tai skaitā vismaz 22 līdz 2024.gada 30.septembrim;
Minētie mērķa un uzraudzības rādītāji ir savstarpēji saistīti, paredzot, ka investīciju projektu īstenošanu ir nepieciešams uzsākt savlaicīgi, lai nodrošinātu plānoto uzraudzības rādītāju sasniegšanu jau 2024.gada septembra beigās.

Finansējuma saņēmējiem sasniedzamie nacionālie rādītāji tiks noteikti to izstrādātajos konsolidācijas plānos, ņemot vērā dažādo konsolidācijas raksturu. Ņemot vērā, ka konsolidācijas process var skart  divu zinātnes universitāšu vai lietišķo zinātņu universitāšu juridisku konsolidāciju vai gluži pretēji iekšēju konsolidāciju, tad vienoti nacionālie rādītāji nav noteikti, bet tie tiks noteikti konsolidācijas plānā balstoties uz tajā ietvertām darbībām un plānoto laika grafiku.

Investīcijas ietvaros sasniedzamais mērķa rādītājs - noslēgtie konsolidācijas grantu līgumi, sniedz ieguldījumu arī Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr.2021/2106), pielikumā „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktā kopējā rādītājā “atbalstītajās pētniecības struktūrās strādājošie pētnieki”.
Investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķa rādītāji  - noslēgtie akadēmiskās karjeras grantu līgumi un noslēgtie iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi, sniedz ieguldījumu Regulas Nr. 2021/2106 pielikumā „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktā kopējā rādītājā “to jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri saņem atbalstu”, paredzot, ka rādītāju datus sadala pēc dzimuma (vīrieši, sievietes un nebinārās personas).
Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem personas netiek iedalītas nebinārās personās. Saskaņā ar šobrīd rīcībā esošo informāciju, tuvākajā laikā nav plānots arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot personas iedalīt arī nebinārās personās. Ievērojot minēto, informācija tiks apkopota un sniegta Eiropas Komisijai.
Investīcijas ietvaros sasniedzamais uzraudzības rādītājs iekļauts Atveseļošanas plāna Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija II pielikumā un tas paredzēts, lai pilnvērtīgi būtu iespējams sekot līdzi investīcijas otrās kārtas projektu ieviešanas progresam, ka arī finanšu plūsmas nodrošināšanai, paredzot konkrētus atskaites punktus, par kuru sasniegšanu būtu iespējams sniegt atskaites Eiropas Komisijai.
Papildus Atveseļošanas fonda noteiktajiem investīcijas mērķa un investīcijas uzraudzības rādītājiem, Nozares ministrija paredz, ka atbilstoši noteikumu projekta 8.punktam finansējuma saņēmējiem tiks noteikti nacionālie rādītāji, kas tiks iestrādāti katra finansējuma saņēmēja konsolidācijas plānā. Tādējādi nodrošinot, ka Nozares ministrija varētu sekot līdzi finansējuma saņēmēju investīcijas otrās kārtas projektu ieviešanas progresam. Attiecībā uz iepriekš minēto rādītāju uzraudzību noteikumu projekta 10.punktā paredzēts, ka noteikumu projekta 7.punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju uzraudzību veiks Atbalsta sniedzējs, bet noteikumu projekta 8.punktā noteikto nacionālo rādītāju uzraudzību un apstiprināšanu nodrošinās Nozares ministrija, paredzot to uzskaiti arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma).

Noteikumu projekta 11.punkts un 13. punkts paredz, ka investīciju projektu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros, kā arī investīcijas īstenošanai kopējais pieejamais finansējumus ir 55 950 924 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums - 53 695 700 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  - 2 255 224 euro apmērā. Investīcijas īstenošanai finansējums tiks nodrošināts grantu veidā.

Ņemot vērā, ka no Atveseļošanas fonda finansējuma pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas, noteikumu projekta 13.punkts paredz valsts budžeta līdzfinansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai, kur nosacījumi PVN finansēšanai ir noteikti noteikumu projekta 42.punktā, kas paredz, ka finansējuma saņēmēji, ja tās ir atvasinātas publiskas personas, augstskolas, zinātniskās institūcijas, ja PVN nevar atgūt, tad tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Aprēķinot nepieciešamo PVN apmēru, tika pieņemts, ka 20% no kopējām Atveseļošanas fonda finansējuma izmaksām veidos pakalpojumu un digitalizācija, tehnoloģiju attīstības, pētniecības un izglītības infrastruktūras iegādes izmaksas, nemateriālo aktīvu iegāde un izveide, par kuru iegādi finansējuma saņēmēji nevarēs atgūt PVN, tas tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajam ziņojumam par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. februārim (pusgada ziņojums) (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022.gada 22.marta sēdē (prot. Nr.17 34.§)), ja PVN izmaksas Atveseļošanas fonda investīcijas otrā kārtas projekta ietvaros sedz cits finansētājs, piemēram, kredītiestāde, tad var uzskatīt, ka PVN tiek segts no privātajiem finanšu līdzekļiem. PVN priekšfinansēšanai var tikt izmantots finansējuma saņēmēja aizņemtais finansējums, pašu finansējums un finanšu instrumentu gadījumā Atveseļošanas fonda vai citu atbalsta instrumentu atmaksas.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 24., 26., 27. un 28.punktu valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumi vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, ko veiks finansējuma saņēmēji, netiek aplikti ar PVN. Finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem nebūs iespējams atgūt no valsts investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros plānoto PVN. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.pantu finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri nevarēs veikt priekšnodokļa atskaitīšanu par investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, jo iegādātās preces un pakalpojumi netiks izmantoti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai. Iegādātās preces un pakalpojumi tiks izmantoti augstākās izglītības iestāžu vai zinātnisko institūciju strukturālo pārmaiņu īstenošanai, respektīvi, konsolidācijas pasākumiem un kā arī saistītām pētniecības darbībām (akadēmiskās karjeras un iekšējās pētniecības un attīstības grantiem) stratēģiskās specializācijas jomās.

Noteikumu projekta 15. punktā ir noteikti finansējuma saņēmēji un tiem pieejamais finansējums noteikuma projekta 5.punktā noteikto mērķu sasniegšanai, paredzot, ka:
1) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek zinātnes universitātes vai lietišķo zinātņu universitātes juridiska konsolidācija citā zinātnes universitātē, vai tām apvienojoties un izveidojot jaunu augstākās izglītības institūciju, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 10 399 799 euro, paredzot Rīgas Tehnisko universitāti kā finansējuma saņēmējus, kas nodrošinātu Liepājas Universitātes konsolidāciju.
2) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek mākslas un kultūras universitātes vai lietišķo zinātņu augstskolas juridiska konsolidācija zinātnes universitātē, vai tām apvienojoties un izveidojot jaunu augstākās izglītības institūciju, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 7 487 856 euro, paredzot trīs finansējuma saņēmējus:
a) Rīgas Tehnisko universitāti, kas konsolidētu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju;
b) Latvijas Universitāti, kas konsolidētu Banku augstskolu;
c) Rīgas Tehnisko universitāti, kas konsolidētu Latvijas Jūras akadēmiju;
d) Rīgas Stradiņa universitāti, kas konsolidētu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju;
3) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek zinātniskā institūta konsolidācija citā zinātniskajā institūtā, tiem apvienojoties vai izveidojot jaunu zinātnisko institūtu, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 1 039 981 euro, kur finansējuma saņēmējs būtu Elektronikas un datorzinātņu institūts, kas konsolidētu Fizikālās enerģētikas institūtu.
4) iekšējai konsolidācijai Latvijas Universitātei, tai skaitā nodrošinot Latvijas Universitātes koledžu konsolidāciju, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 4 159 920 euro;
5) iekšējai konsolidācijai, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 3 119 940 euro, paredzot trīs finansējuma saņēmējus:
a) Rīgas Tehniskai universitātei, nodrošinot Rīgas Tehniskās universitātes koledžu konsolidāciju;
b) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei, nodrošinot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes koledžu konsolidāciju;
c) Rīgas Stradiņa universitātei, nodrošinot Rīgas Stradiņa universitātes koledžu konsolidāciju;
7) iekšējai konsolidācijai, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 519 990 euro, paredzot divus finansējuma saņēmējus:
a) Daugavpils Universitātei, nodrošinot Daugavpils Universitātes koledžu konsolidāciju; 
b) Latvijas kultūras akadēmijai, nodrošinot Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas kultūras koledžas konsolidāciju;
Nosakot maksimāli pieejamo finansējumu apmēru katram finansējuma saņēmējam tika ņemts vērā, gan konsolidējamo vienību skaits, lielums, akadēmiskā personāla un izglītojamo skaits, gan vērtējot potenciāli nepieciešamos resursus konsolidācijas īstenošanai.
Noteikumu projekta 16.punktā noteikti katram finansējuma saņēmējam sasniedzami investīcijas otrās kārtas mērķa rādītāji un to sasniegšanas termiņš.
Noteikumu projekta 17. un 18. punkts paredz, ka  projekta iesniedzējs var būt augstākās izglītības institūcija vai zinātniskais institūts, kas ir saskaņojis ar IZM konsolidācijas plānu par kādu no noteikumu projekta 15.punktā minētajām konsolidācijām. Paredzot, ka investīciju otrās kārtas projekta iesniedzējs par finansējuma saņēmēju kļūst brīdī, kad pēc investīciju projekta iesnieguma apstiprināšanās noslēdz vienošanos ar atbalsta sniedzēju. Tāpat paredzēts, ka finansējuma saņēmējs investīciju otrās kārtas projektu īstenošanai var piesaistīt sadarbības partnerus, kas ir cita augstākā izglītības institūcija vai zinātniskais institūts, kas atbilstoši konsolidācijas plānam sadarbībā ar finansējuma saņēmēju īstenos strukturālās reformas.

Noteikumu projektā no 19. līdz 40.punktam definētas investīcijas otrās kārtas projektu ietvaros atbalstāmās darbības un izmaksas šo darbību īstenošanai. Atbalstāmās darbības var iedalīt sešās galvenās grupās:
1) konsolidācijas grantu īstenošana, tai skaitā:
   a) strukturālo pārmaiņu īstenošana (ārējai vai iekšējai konsolidācijai);
   b) digitalizācija, tehnoloģiju attīstība un pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošana (izņemot būvniecība);
   c) jaunu un nākotnes izaicinājumiem un tematiskai specializācijai pielāgotu studiju programmu izveide;
   d) "exit" granti, darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu virs 65 gadiem;
2) akadēmiskās karjeras grantu īstenošana;
   a) doktorantūras grantu īstenošana;
   b) pēcdoktorantūras grantu īstenošana;
   c) zinātnieku (profesoru) grantu īstenošana;
3) iekšējo pētniecības un attīstības grantu īstenošana;
4) investīcijas otrās kārtas projekta vadība un īstenošana;
5) zinātniskās ekspertīzes īstenošana;
6) informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana, tajā skaitā lai informētu par investīcijas otrās kārtas projektu kā par stratēģiski svarīgu.

Tāpat noteikumu projektā ir norādītas iespējamās izmaksas, lai sniegtu pēc iespējas plašāku skaidrojumu visām investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanā un uzraudzībā iesaistītām pusēm.
Investīcijas otrās kārtas ietvaros īstenotie projekti noteikti kā stratēģiski nozīmīgs projekti.  Komunikācijas pasākumu izmaksas stratēģiski svarīgā projekta īstenošanai tiek attiecinātas no investīcijas otrās kārtasprojekta, nodrošinot to nepārklāšanos ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības piešķirto finansējumu komunikācijas pasākumu īstenošanai. 
Nosakot atlīdzības izmaksas investīcijas otrās kārtas projektā finansējuma saņēmējs ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē atlīdzības izmaksu apmērus, ka arī paredz, ka sadarbības partneris var noteikt tādas investīcijas otrās kārtas projekta personāla atlīdzības izmaksas, kas atbilst viņa institūcijā noteiktajai iekšējai darba samaksas kārtībai/personāla atlīdzības politikai, līdz ar to investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas personāla atlīdzība dažādiem sadarbības partneriem var atšķirties. Vienlaikus šīm atšķirībām ir jābūt samērojamām un pierādāmām, un visiem sadarbības partneriem ir jāiesniedz šo izmaksu pamatojošie dokumenti – iekšējā darba samaksas kārtība, personāla atlīdzības politika un citi dokumenti, kas to apliecina. Nosakot atlīdzības izmaksas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paredz, ka tiks ievēroti vienlīdzīgi nosacījumi gan attiecībā uz investīcijas otrās kārtas projektā nodarbinātajiem, gan citiem attiecīgās iestādes darbiniekiem, kuru atlīdzība netiek segta no investīcijas otrās kārtas projekta līdzekļiem.
Investīcijas otrās kārtas projektos atbalstāmās darbības ir veidotas pēc analoģijas jau ar iepriekš īstenotām dažādām valsts vai Eiropas Savienības fondu programmām. Piemēram, Iekšējiem pētniecības un attīstības grantiem izmaksas plānotas līdzīgi kā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem (FLPP), Doktorantūras grantiem izmaksas plānotas līdzīgi kā 8.2.2.specifiksā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, Pēcdoktorantūras grantiem atbalsts plānots līdzīgi kā 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros, Zinātnieku (profesoru) grantiem izmaksas plānotas līdzīgi kā Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieku individuālajiem projektiem. 
Ņemot vērā, ka daļai no iepriekš īstenotām valsts un Eiropas Savienības fondu programmām, ir bijušas izstrādātas vienkāršotās izmaksas, tad atbilstoši noteikumu projekta 41.punktam Nozares ministrija izvērtēs iespējas, tai skaitā vērtējot nepieciešamo datu pieejamību, noteikumu 35., 36., 37., un 38. punktā minētajām izmaksām piemērot vienkāršoto izmaksu metodiku. Vērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespēju cita starpā tiek ņemti vērā Finanšu ministrijas izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” rezultāti.
Noteikumu projekta 43.punkts paredz, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri veicot iepirkumus, kas nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošina, ka tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums[1], kā arī ievērotas Eiropas Savienības un Latvijas Republikas iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Noteikumu projektā no 44.punkta līdz 51.punktam aprakstīta kārtība un veicamās darbības pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, lai nodrošinātu atzinuma sagatavošanu par investīciju otrās kārtas projektu atbilstību kvalitātes kritērijiem no Nozares ministrijas puses un vienošanās par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu starp Atbalsta sniedzēju un finansējuma saņēmēju noslēgšanu.
Nozares ministrija pēc noteikumu projekta apstiprināšanas nosūtīs finansējuma saņēmējiem, kas būs saskaņojuši konsolidācijas plānu ar Nozares ministriju, vēstuli ar aicinājumu iesniegt investīcijas otrās kārtas projektu. Par iesniegto investīcijas otrās kārtas projektu Nozares ministrija sagatavos atzinumu, ko sagatavos atbilstoši Nozares ministrijas iekšējai kārtībai izveidota darba grupa. Nozares ministrija izvērtējot un sagatavojot atzinumu par finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projektiem, katram finansējuma saņēmējam noteiks finansējuma sadalījumu atbalstāmo darbību īstenošanai, kas nepieciešams finansējuma saņēmējam šo noteikumu 7. punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanai, kā arī noteiks šo noteikumu 8.punktā paredzētos un konsolidācijas plānos ietvertos nacionālos rādītājus. Gadījumā ja, Nozares ministrija izvērtējot finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem, secinās, ka investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā nepieciešami precizējumi, tad Nozares ministrija nosūtīs atzinumu finansējuma saņēmējam ar lūgumu precizēt investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Finansējuma saņēmējs pēc precizējumu veikšanas investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā atkārtoti iesniegs to izvērtēšanai Nozares ministrijā.
Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no Nozares ministrijas par investīcijas otrās kārtas projekta atbilstību kvalitātes kritērijiem un pēc investīciju otrās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanas vadības informācijas sistēmā Atbalsta sniedzējs slēgs vienošanos ar finansējuma saņēmējiem par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu.
Gadījumos, ja investīciju otrās kārtas projekta iesniedzējs neveic investīciju otrās kārtas projekta precizējumus vai papildinājumus atbilstoši nozares ministrijas norādījumiem, nozares ministrija var pieņem lēmumu noraidīt investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu. Nozares ministrija var uzaicināt investīciju otrās kārtas projekta iesniedzēju iesniegt investīciju otrās kārtas projekta iesniegumu atkārtoti.
Papildus norādām, ka uz noteikumu projektā paredzētiem projekta iesniedzējiem nav attiecināms neviens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, jo plānotie projekta iesniedzēji ir atvasinātas publiskas personas, līdz ar to izslēgšanas kritēriju pārbaude nav jāveic.
Papildus tam noteikumu projekta 52.punkts atrunā nosacījumus, kas iekļaujami vienošanās par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu. Kā vienu no nosacījumiem paredzot finansējuma saņēmējam pienākumu uzkrāt investīcijas otrās kārtas projekta sadarbības partneru un dalībnieku datus. Uzkrājot investīcijas otrās kārtas projekta dalībnieku datus paredz to dalījumā pēc vārda, uzvārda, personas koda, dzimuma, vecuma, invaliditātes un rases vai etniskās izcelsmes, kā arī pēc dalībnieka amata un pārstāvošās iestādes vai uzņēmuma, ja attiecināms.
Noteikumu projekta 53.punktā atrunāti pienākumi finansējuma saņēmējam, kas veicami noteiktā termiņā pēc vienošanās par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu noslēgšanas - iesniegt plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku un plānoto iepirkumu plānu. Bet noteikuma 54.punkts paredz, ka finansējuma saņēmējam tiklīdz ir pieejama informācija par iepirkuma izsludināšanas brīdi ir jāiesniedz precizēta informācija Atbalsta sniedzējam precizējot plānoto iepirkumu plānu.
Ja investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā ir nepieciešami grozījumi investīcijas otrās kārtas projektā, plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikā vai plānotā iepirkumu plānā, tad noteikumu projekta 56.punktā ir noteiktā kārtība šādu grozījumu veikšanai.
Noteikumu projekts paredz, ja investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Atveseļošanas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. 

Noteikumu projekta 61.punktā noteikts investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas termiņš - 2026. gada 30. jūnijs, paredzot termiņu Atbalsta sniedzējam nepieciešamo pārbaužu, noslēguma maksājumu un pārvaldības deklarācijai nepieciešamās informācijas sagatavošanai un audita kopsavilkuma sagatavošanai – 2026. gada 31. augusts. 
Noteikumu projekts paredz, ka sākot ar noteikumu spēkā stāšanās dienu var uzsākt noteikumu projektā paredzētās darbības, ja tās nav pabeigtas uz vienošanas par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas noslēgšanas brīdi, kā arī ir cieši saistītas ar noteikumu projektā definētiem investīcijas otrās kārtas projekta investīcijas mērķa, investīcijas uzraudzības un nacionālajiem rādītājiem. Šāds nosacījums par izdevumu attiecināmību pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir nepieciešams, lai jau sākot ar noteikumu apstiprināšanās dienu, finansējuma saņēmējs varētu veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas, gan ar akadēmiskās karjeras grantu un iekšējās pētniecības un attīstības grantu atlasi un citām darbībām, lai uz vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi, varētu operatīvi uzsākt investīcijas otrās kārtas projektā paredzētās darbības un sasniegtu noteiktās starpposmu vērtības.

Noteikumu projekta VI nodaļā "Ar saimniecisku darbību nesaistīta investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas nosacījumi" ir definēti attiecīgu projektu īstenošanas nosacījumi 68.punktā definējot kritērijus ar saimniecisko darbību nesaistītiem sadarbības projektiem. 
Noteikumu projekta 68.1.apakšpunktā definēti kritēriji investīcijas darbībām, savukārt 68.2.apakšpunktā definētie kritēriji efektīvai sadarbībai - atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (2014/C 198/01) 19.punkta a) un b) apakšpunktam un 28.punkta c), b) un d) apakšpunktam.

Tāpat investīcijas otrās kārtas projektā īstenojot savstarpējo sadarbību finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir jānodrošina noteikumu projekta 69.punktā noteikto prasību izpildi.
Atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (2014/C 198/01) 20.punkta noteiktajam, ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra tiek izmantota gan saimnieciskām, gan nesaimnieciskām darbībām, valsts atbalsta noteikumi attiecas uz publisko finansējumu tikai tādā mērā, kādā finansējums sedz ar saimnieciskajām darbībām saistītās izmaksas. Ja pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru izmanto gandrīz tikai nesaimnieciskai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz tās finansējumu var neattiekties pilnībā ar nosacījumu, ka izmantojums saimnieciskajai darbībai turpina būt tikai papildinošs, proti, tas atbilst ierobežotas jomas darbībai, kura ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un tai nepieciešama vai ir cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Komisijas paziņojumā noteikts, ka tas notiek gadījumā, kad saimnieciskās darbībās tiek patērēts tieši tāds pats resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) apjoms kā nesaimnieciskās darbībās, un šādām saimnieciskām darbībām katru gadu piešķirtā kapacitāte nepārsniedz 20 % no attiecīgās struktūras kopējās gada kapacitātes.
Paredzot, ka Atbalsta sniedzējs uzraudzīs minēto papildinošās saimnieciskās darbības prasību ievērošanu visā investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas un investīcijas otrās kārtas projekta infrastruktūras amortizācijas periodā ievērojot Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumu Nr.87 „Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs 2.pielikumā „Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai” noteikto laika periodu un atbilstoši Nozares ministrijas izstrādātajai papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības metodikai, kuru plānots izstrādāt līdz finansējuma saņēmēju pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Atbalsta sniedzējam.
Atbalsta sniedzējs vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu noteiks finansējuma saņēmējiem pienākumu attiecībā uz investīciju otrās kārtas projektā izveidoto infrastruktūru (t.sk. pamatlīdzekļiem) veikt papildinošas saimnieciskas darbības aprēķinus finanšu pārskata periodā, veidojot ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu, t.sk. nodrošināt aprēķinus pamatojošus dokumentus. Atskaites, kas tiks izveidotas iepriekšējā finanšu pārskata periodā līdz investīciju otrās kārtas projektā iesniedzamajam noslēguma maksājuma pieprasījumam, finansējuma saņēmējiem būs jāiesniedz atbalsta sniedzējam uzraudzības darbību veikšanai. Savukārt infrastruktūras (t.sk. pamatlīdzekļu) amortizācijas periodā finansējuma saņēmējiem būs pienākums veidot ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu, t.sk. nodrošināt aprēķinus pamatojošus dokumentus, bet atbalsta sniedzējam būs noteiktas tiesības pēc pieprasījuma no finansējuma saņēmēja saņemt uzkrātos aprēķinu datus. Investīcijas otrās kārtas projekta infrastruktūras investīciju uzraudzības precīza sistēma tiks paredzēta arī Nozares ministrijas papildinošas saimnieciskas darbības metodikā.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni līdz papildinošas saimnieciskas darbības metodikas izstrādei, Nozares ministrija atbilstoši noteikumu projekta 69.punktā noteiktajam, ka investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros iegādātā izglītības un pētniecības infrastruktūrā, kuru izmanto finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri mācību satura izstrādē un īstenošanā un pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošanai, ir pieļaujamas papildinošas saimnieciskas darbības ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un cita saimnieciskā darbība projektā nevar tikt iekļauta, sniedz atsevišķus piemērus papildinošai saimnieciskai darbībai projektos.
Iesaistītām pusēm ir jānodrošina, ka īstenojot investīciju otrās kārtas projektus papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības nosacījumi tiks ievēroti atbilstoši sekojošos dokumentos noteiktajam:
•        Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016. gada 19. jūlijs, Nr. C 262/1) (turpmāk – Paziņojums);
•        Komisijas paziņojums "Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 27. jūnijs, Nr. C 198/1) (turpmāk –Pamatnostādnes);
•        Konkurences Ģenerāldirektorāta e-State Aid WIKI sistēmā (turpmāk – e-State Aid WIKI sistēma) sniegtie skaidrojumi par atgūšanas mehānismu un atgūstamā publiskā finansējuma aprēķināšanas metodiku.

Papildus norādām, ka jau šobrīd spēkā esošie Eiropas Savienības  un Latvijas normatīvie akti attiecībā uz valsts atbalsta nosacījumu ievērošanu paredz, ka Eiropas Savienības atbalsta saņēmējiem ir jānodrošina papildinošas saimnieciskas darbības uzskaite. Papildus tam investīcijas otrās kārtas atbalsta saņēmēji ir augstākās izglītības institūcijas un pētniecības organizācijas, kurām noteikumu projekta 2.13. apakšpunktā sniegtā definīcija paredz prasību uzkrāt datus par ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības atsevišķi.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja tiek pārkāptas noteikumu projekta 68. un 69. punktā  noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt investīcijas otrās kārtas projektu ietvaros nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Noteikumu projekta VII nodaļā "Finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partneru sadarbības noteikumi"  atrunāti finansējuma saņēmēju un tā sadarbības partneru sadarbības noteikumi. Paredzot, ka finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra Regulas  2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 34. pantam un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantam, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

5.2.1.1.i. investīcijai nav paredzamas ietekmes uz principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķiem.

[1] Papildus informācijai - Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums.
Vienlaikus aicinām izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai, kas ir pieejamas šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download; 
Ārvalstu prakses apkopojums ir pieejams šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download