24-TA-1667: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā lieliem un nozīmīgiem publiskiem pasākumiem Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Kārtība, kādā lieliem un nozīmīgiem publiskiem pasākumiem Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 23. janvārī pieņemto informatīvo ziņojumu "Par finansējuma nodrošināšanu lieliem un nozīmīgiem pasākumiem" (turpmāk – Ziņojums), lai nodrošinātu finansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu starptautiska mēroga lielu un nozīmīgu publisku pasākumu (turpmāk – dižpasākumi) īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu mērķis ir nodrošināt finansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu organizēšanai, kas piesaista ievērojamu ārvalstu viesu skaitu rada pozitīvu ekonomisko ietekmi un nodokļu ieņēmumus, kā arī vairo valsts starptautisko atpazīstamību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tūrisma eksporta ienākumi 2023. gadā sasniedza 1,214 miljardus eiro, kas ir par 15,6 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 33,8 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu (pirms Covid-19 periodu). Savukārt tūristu mītņu pakalpojumus Latvijā 2023. gadā izmantoja 1,4 milj. ārvalstu tūristu, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 28,6 % mazāk nekā 2019. gadā. 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijas tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits samazinājies par 20,7 % (4,4 mlj. naktis 2023.g.).
Ekonomikas ministrija, strādājot ciešā sadarbībā ar tūrisma un to saistīto nozaru pārstāvjiem, kuri pastāvīgi strādā pie jaunu projektu un pasākumu piesaistes uz Latviju (analizējot izmitināšanas, ēdināšanas, transporta, sporta, kultūras un citu pakalpojumu kapacitāti), ir secinājusi, ka Latvija, kā dižpasākumu galamērķis, ir piemērota un gatava lielākas tūrisma plūsmas uzņemšanai.
Dižpasākumu organizēšana piesaista vietējos un ārvalstu apmeklētājus un sekmē vietējās ekonomikas ieņēmumus, tostarp – sekmē eksportu, rada darbavietas un palielina nodokļu ieņēmumus. Šie ieņēmumi iedalās trīs galvenajās kategorijās: tiešie (viesnīcas, restorāni, mazumtirdzniecība, transports), netiešie (preces un pakalpojumi), kā arī inducētie (darbinieku tēriņi). Papildus, starptautiski atpazīstamu dižpasākumu rīkošana apliecina Latvijas konkurētspēju kā drošam un pievilcīgam galamērķim gan nozaru profesionāļiem, gan mūsu valsts viesiem, kas ir būtiski, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Vienlaikus dižpasākumu organizēšana nodrošina investīcijas infrastruktūrā (atjaunošana, uzturēšana un jaunas infrastruktūras izveide), kā arī, atkarībā no pasākuma veida, veicina sabiedrības labklājību, sabiedrības veselību, kultūrmantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, sabiedrības līdzdalību un iesaisti u.c. Kopīga piedalīšanās pasākumos veicina sabiedrības saliedētību un kopības sajūtu.
Šobrīd, lai veicinātu starptautisku pasākumu organizēšanu Latvijā, ir pieejams atbalsts starptautisku sporta pasākumu, izstāžu un konferenču organizēšanai. Ministru kabinets 2023.gada 13. jūlijā apstiprināja noteikumus Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – 1.2.3.1. pasākums). 1.2.3.1. pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt mazie un vidējie komersanti, kā arī biedrības un nodibinājumi. Starptautisku konferenču organizēšanai pieejamais finansējums ir ne vairāk kā 12 000 EUR, savukārt starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai ne vairāk kā 200 000 EUR (atbalsta intensitāte 60%), ja tiek izpildīti atbalsta pasākuma nosacījumi, tostarp ārvalstu apmeklētāju skaits. 1.2.3.1. pasākuma ietvaros gala labuma guvēji var saņemt de minimis atbalstu, kas nozīmē, ka tiek ierobežota turpmākā atbalsta saņemšana 3 gadu periodā (de minimis ierobežojums 300 000 EUR).
Tāpat ir pieejams valsts atbalsts lieliem kultūras, sporta un citu nozaru pasākumiem, kuru mērķis ir, piemēram, sporta veicināšana un attīstība vai kultūrmantojuma saglabāšana un popularizēšana, kas tiek piešķirts, pamatojoties uz nozaru ministriju izstrādātiem informatīvajiem ziņojumiem un attiecīgi līdzfinansējums piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Šo pasākumu mērķis nav ārvalstu viesu piesaiste un attiecīgi uzņēmējdarbības veicināšana, kas sekmētu tūrisma eksporta apjoma kāpumu.
Papildus, Ziņojums nosaka pagaidu regulējumu līdzfinansējuma piešķiršanai līdz Noteikumu projekta apstiprināšanai. Ziņojumā iekļautā metodoloģija piemērojama horizontāli visām nozarēm: kultūra un māksla, sports, izklaide, bizness un konferences, pētniecība un zinātne u.c.). Ziņojums iekļauj unificētu metodoloģiju dižpasākumu identificēšanai, kā arī ietekmes uz tautsaimniecību un nodokļu ieņēmumiem aprēķinu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrāliem dižpasākumiem.
Ekonomikas ministrija, strādājot ciešā sadarbībā ar tūrisma un to saistīto nozaru pārstāvjiem, kuri pastāvīgi strādā pie jaunu projektu un pasākumu piesaistes uz Latviju (analizējot izmitināšanas, ēdināšanas, transporta, sporta, kultūras un citu pakalpojumu kapacitāti), ir secinājusi, ka Latvija, kā dižpasākumu galamērķis, ir piemērota un gatava lielākas tūrisma plūsmas uzņemšanai.
Dižpasākumu organizēšana piesaista vietējos un ārvalstu apmeklētājus un sekmē vietējās ekonomikas ieņēmumus, tostarp – sekmē eksportu, rada darbavietas un palielina nodokļu ieņēmumus. Šie ieņēmumi iedalās trīs galvenajās kategorijās: tiešie (viesnīcas, restorāni, mazumtirdzniecība, transports), netiešie (preces un pakalpojumi), kā arī inducētie (darbinieku tēriņi). Papildus, starptautiski atpazīstamu dižpasākumu rīkošana apliecina Latvijas konkurētspēju kā drošam un pievilcīgam galamērķim gan nozaru profesionāļiem, gan mūsu valsts viesiem, kas ir būtiski, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Vienlaikus dižpasākumu organizēšana nodrošina investīcijas infrastruktūrā (atjaunošana, uzturēšana un jaunas infrastruktūras izveide), kā arī, atkarībā no pasākuma veida, veicina sabiedrības labklājību, sabiedrības veselību, kultūrmantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, sabiedrības līdzdalību un iesaisti u.c. Kopīga piedalīšanās pasākumos veicina sabiedrības saliedētību un kopības sajūtu.
Šobrīd, lai veicinātu starptautisku pasākumu organizēšanu Latvijā, ir pieejams atbalsts starptautisku sporta pasākumu, izstāžu un konferenču organizēšanai. Ministru kabinets 2023.gada 13. jūlijā apstiprināja noteikumus Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – 1.2.3.1. pasākums). 1.2.3.1. pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt mazie un vidējie komersanti, kā arī biedrības un nodibinājumi. Starptautisku konferenču organizēšanai pieejamais finansējums ir ne vairāk kā 12 000 EUR, savukārt starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai ne vairāk kā 200 000 EUR (atbalsta intensitāte 60%), ja tiek izpildīti atbalsta pasākuma nosacījumi, tostarp ārvalstu apmeklētāju skaits. 1.2.3.1. pasākuma ietvaros gala labuma guvēji var saņemt de minimis atbalstu, kas nozīmē, ka tiek ierobežota turpmākā atbalsta saņemšana 3 gadu periodā (de minimis ierobežojums 300 000 EUR).
Tāpat ir pieejams valsts atbalsts lieliem kultūras, sporta un citu nozaru pasākumiem, kuru mērķis ir, piemēram, sporta veicināšana un attīstība vai kultūrmantojuma saglabāšana un popularizēšana, kas tiek piešķirts, pamatojoties uz nozaru ministriju izstrādātiem informatīvajiem ziņojumiem un attiecīgi līdzfinansējums piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Šo pasākumu mērķis nav ārvalstu viesu piesaiste un attiecīgi uzņēmējdarbības veicināšana, kas sekmētu tūrisma eksporta apjoma kāpumu.
Papildus, Ziņojums nosaka pagaidu regulējumu līdzfinansējuma piešķiršanai līdz Noteikumu projekta apstiprināšanai. Ziņojumā iekļautā metodoloģija piemērojama horizontāli visām nozarēm: kultūra un māksla, sports, izklaide, bizness un konferences, pētniecība un zinātne u.c.). Ziņojums iekļauj unificētu metodoloģiju dižpasākumu identificēšanai, kā arī ietekmes uz tautsaimniecību un nodokļu ieņēmumiem aprēķinu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu vidējā termiņā fiskāli neitrāliem dižpasākumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdzšinējais valsts budžeta atbalsta piešķiršanas process ir samērā lēns, iztrūkst vienota redzējuma par atbalstāmajām aktivitātēm un līdzfinansējuma intensitāti, kā arī vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem, lai tiktu nodrošināta dižpasākumu fiskālā neitralitāte.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt pastāvīgo regulējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu identificēšanai un līdzfinansējuma sniegšanai, kas nodrošinātu dažādu nozaru pārstāvjiem iespējas piesaistīt lielus starptautiskus pasākumus Latvijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, tostarp - eksporta ieņēmumus, un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību. Tāpat ir nepieciešams noteikt dižpasākuma īstenotāja un dižpasākuma vienotus kritērijus un attiecināmās izmaksas, lai nodrošinātu caurspīdīgu un saprotamu atbalsta piešķiršanas procesu.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt pastāvīgo regulējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu identificēšanai un līdzfinansējuma sniegšanai, kas nodrošinātu dažādu nozaru pārstāvjiem iespējas piesaistīt lielus starptautiskus pasākumus Latvijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, tostarp - eksporta ieņēmumus, un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību. Tāpat ir nepieciešams noteikt dižpasākuma īstenotāja un dižpasākuma vienotus kritērijus un attiecināmās izmaksas, lai nodrošinātu caurspīdīgu un saprotamu atbalsta piešķiršanas procesu.
Risinājuma apraksts
Saeima 2020.gada 2.jūlijā apstiprināja plānošanas dokumentu “Latvijas Nacionālajā attīstības plāns 2021.–2027.gadam” (turpmāk – NAP), kura 359. uzdevumā noteikts, ka tūrisma attīstība Latvijā ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm. Ir svarīgi izstrādāt pievilcīgus tūrisma produktus un tos veiksmīgi pārdot, lai piesaistītu ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā. Savukārt, NAP rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” nosaka sasniedzamo rādītāju “Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.” (378. indikators), kā arī 384.uzdevums nosaka, ka “Kultūras, sporta un tūrisma pakalpojumu eksporta palielināšana, popularizējot Latvijas tēlu un veicinot kultūras un sporta pakalpojumu patērētāju un investīciju piesaisti”.
Ministru kabinets 2024. gada 19. martā apstiprināja Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027.gadam, kas nosaka, ka tūrisma un pasākumu eksporta nozaru attīstības mērķis ir nodrošināt tūrisma eksporta ienākumu pieaugumu līdz 1,52 miljardiem EUR 2027. gadā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, viena no būtiskām komponentēm ir dižpasākumu organizēšana Latvijā.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ziņojumu, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna 22.6. uzdevumu, kas nosaka, ka valstij ir jāsniedz ieguldījums eksporta veicināšanai, nodrošinot jaunu tūrisma produktu, tostarp - dižpasākumu, lielu starptautisku pasākumu un konferenču organizēšanu.
Lai nodrošinātu regulējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu identificēšanai un līdzfinansējuma sniegšanai, noteikumu ietvaros ir plānots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) dižpasākumu īstenotājiem izsniegs līdzfinansējumu kā grantu. Dižpasākuma īstenotājs pieteiksies līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu dižpasākuma īstenošanu.
Šo noteikumu ietvaros dižpasākums ir starptautiska mēroga liels un nozīmīgs publisks pasākums, kas tiek plaši atspoguļots medijos un plašsaziņas līdzekļos un rada būtisku ietekmi uz uzņemošās valsts ekonomiku (atpazīstamību un konkurētspēju, eksportu utt.), un piesaista vismaz 10 000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku naktis, kas pavadītas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.
Dižpasākuma mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu viesu, kas ir fiziskas personas, kuras veic ceļojumu valstī, kas nav to pastāvīgās dzīves vietas Latvijā. Līdz ar to ārvalstu viesis šo noteikumu izpratnē ir gan pasākuma apmeklētājs, gan pasākuma dalībnieks no ārvalstīm.
Lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) ieņēmumus, dižpasākuma ārvalstu viesiem ir jānakšņo tūristu mītnē ((NACE red. 55) var būt gan viesnīcas, gan viesu mājas, kempingi un citas īslaicīgas apmešanās vietas) vai īstermiņa īres mītnē, kas var būt gan dzīvoklis, gan dzīvojamā māja, kas tiek piedāvāta īslaicīgai īrei tūristam, tostarp - izmantojot tiešsaistes rezervēšanas platformas, piemēram, “AirBnB.com”, “Booking.com”, “Expedia.com”, sludinājumu portālus, piemēram, ss.com u.c., vai sociālos medijus, piemēram, Facebook.com u.c.
Lai noteiktu dižpasākuma fiskālo neitralitāti, šo noteikumu ietvaros tiek noteikts, ka kopējā atbalsta summa vienam projektam ir ne vairāk kā 90% no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, nepārsniedzot dižpasākuma projekta attiecināmās izmaksas par dižpasākuma īstenošanu.
Ārvalstu viesu radītais apgrozījums ir visi ārvalstu viesu veiktie tēriņi Latvijā, ieskaitot tūristu mītņu, ēdināšanas, transporta, pasākuma ieejas biļešu, tūrisma aktivitāšu, iepirkšanās un citu aktivitāšu izmaksas. Savukārt, ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi ir PVN ieņēmumi valsts budžetā, kurus rada ārvalstu viesu radītais apgrozījums (izdevumi jeb tēriņi Latvijā).
1. Dižpasākuma īstenotāji
Dižpasākuma īstenotājam ir jāatbilst šādām pazīmēm:
- sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – komersants) saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktu un 1. pielikumu vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība un nodibinājums;
- pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājs;
- iesnieguma iesniegšanas dienā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
- ja finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, dižpasākuma īstenotājs neatbilst grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;
- dižpasākuma īstenotājam, tai skaitā īpašniekam, valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēttiesīgām personām, mātes vai meitas uzņēmumiem, nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2. Atbalsta apmērs un piešķiršanas kritēriji
Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas noteikumu projektā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Lai noteiktu ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumus, tiek sākotnēji aprēķināti visu ārvalstu viesu izdevumi jeb tēriņi Latvijā (ārvalstu viesu radītais apgrozījums), no kā tiek aprēķināti ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi valsts budžetā.
Ārvalstu viesu radītais apgrozījums ir ārvalstu viesu izdevumi Latvijā, ieskaitot tūristu mītņu, ēdināšanas, transporta, pasākuma ieejas biļešu, tūrisma aktivitāšu, iepirkšanās un citas izmaksas.
Ārvalstu viesu radītais apgrozījums tiek noteikts, aprēķinot kopējo ārvalstu viesu nakšu skaitu (ārvalstu viesu skaits x uzturēšanās ilgums) un reizinot to ar vidējiem ārvalstu viesu izdevumiem diennaktī.
Ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī summas aprēķinu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP), attiecīgi 2024. gadā aprēķinu nodrošina pret 2023. gada datiem, kas ir – 234 euro vienai personai vienā diennaktī (CSP aprēķins ietver personas izdevumus izmitināšanas pakalpojumiem). Attiecīgi katrā nākamajā gadā tiek izmantoti CSP aprēķini par iepriekšējā gada ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī summu. CSP publicē aktuālo ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī vērtību savā tīmekļa vietnē.
PVN ieņēmumu aprēķina metodoloģijā tiek pieņemts, ka 30% no kopējā ārvalstu viesu radītā apgrozījuma rada izdevumi par izmitināšanu un vietējā transporta pakalpojumiem, kam piemērojama samazinātā 12% PVN likme, savukārt 70% no kopējā ārvalstu viesu radītā apgrozījuma rada pārējās preces un pakalpojumi, kam piemērojama 21% PVN likme. Balstoties uz Ziņojumā veikto datu analīzi, secināts, ka vidēji 25% no visiem ārvalstu viesu tēriņiem Latvijā tiek tērēti par izmitināšanas pakalpojumiem, savukārt 5% tiek tērēti par vietējā transporta pakalpojumiem. Abas minētās izmaksu pozīcijas (kopā 30%) tiek apliktas ar PVN likmi 12% apmērā.
Savukārt pārējie pakalpojumi, kas sastāda 70% no kopējām ārvalstu viesu izmaksām, tiek aplikti ar PVN likmi 21% apmērā.
Ja pēc-pasākuma ex-post audita ziņojums uz veiktā pētījuma pamata norāda, ka daļa ārvalstu viesu nav nakšņojuši tūristu mītnēs un īstermiņa īres mītnēs (bet uzturējušies Latvijā vismaz 2 dienas pēc kārtas), šai ārvalstu viesu daļai tiek ņemti vērā tikai 75% no vidējiem ārvalstu viesu jeb tūristu izdevumiem diennaktī, kam 5% apmērā piemērojama samazinātā 12% PVN likme (transporta pakalpojumi), savukārt 70% piemērojama 21% PVN likme.
Piemērs:
Organizatoru sniegtā informācija - prognozes:
1. Pasākumu apmeklēs 10 000 ārvalstu apmeklētāju, kas Latvijā pavadīs vidēji 3 dienas (2 naktis)
2. Pasākumā piedalīsies 2000 dalībnieki, kas Latvijā pavadīs vidēji 5 dienas (4 naktis)
Ārvalstu viesu radītā apgrozījuma aprēķins
((10 000 ārvalstu apmeklētāji x 2 naktis) + (2000 dalībnieki x 4 naktis))
x 234 EUR ārvalstu viesu vidējie diennakts tēriņi = 6 552 000 EUR
Ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi:
30% no apgrozījuma: izmitināšanas, transporta pakalpojumi (12% PVN)
(6 552 000 * 0.3) * (1 – 1/1,12) = 210 600 EUR
70% no apgrozījuma: pārējās preces/pakalpojumi (21% PVN)
(6 552 000 * 0.7) * (1 – 1/1,21) = 795 987 EUR
KOPĀ: 1 006 586 EUR
Lai dižpasākums atbilstu vidējā termiņā fiskāli neitrālam dižpasākumam, pieejamais maksimālais atbalsta apmērs ir 90% apmērā no ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, kas šajā piemērā sastāda 905 928 EUR, bet ne vairāk kā dižpasākuma īstenotāja attiecināmo izmaksu par dižpasākuma īstenošanu kopsumma.
Atbalstu dižpasākuma īstenotājam piešķir aģentūra, savukārt Ekonomikas ministrija nodrošina aģentūras lēmumā piešķirtā finansējuma pieejamību dižpasākuma īstenotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniedzot apropriācijas pārdali.
Lai dižpasākuma īstenotājs varētu kvalificēties līdzfinansējuma saņemšanai, dižpasākuma projektam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. kopējais ārvalstu viesu nakšu skaits uz visu pasākumu ir vismaz 10 000 naktis. Tas nozīmē, ka ārvalstu viesi kopumā visa dižpasākuma ietvaros (ieskaitot arī pirms un pēc pasākuma norises) pavada vismaz 10 000 naktis Latvijas tūristu mītnēs un īstermiņa īres mītnēs. Piemēram, ja plānotais ārvalstu viesu skaits ir 2 000 un pasākums noris 6 dienas jeb 5 naktis, ārvalstu viesi kopumā Latvijā pavada 10 000 naktis. Papildus, ņemot vērā pasākuma specifiku, nereti organizatori, dalībnieki (komandas un atbalstošais personāls), tehniskās komandas Latvijā ierodas ievērojami agrāk pirms pasākuma vai uzturas ilgāk pēc pasākuma (tehniskās infrastruktūras uzstādīšana un nojaukšana, pasākuma norises vietas labiekārtošana, organizatoriskie procesi, treniņu procesi utt.), tāpēc arī šīs ārvalstu viesu naktis tiek ietvertas aprēķinā.
2. ārvalstu viesi pārstāv vismaz četras ārvalstis, vērtējot attiecībā pret dižpasākuma norises vietu - Latviju. Tātad, ir jānodrošina, ka dižpasākuma ārvalstu viesi ierodas no vismaz četrām ārvalstīm, kas ir viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstis. Kritērijs ieviests, lai nodrošinātu, ka konkrētais pasākums ir plaša mēroga un starptautiski atpazīstams.
3. nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums ir vairāk nekā 200 000 euro.
4. dižpasākuma norises ilgums ir vismaz 2 dienas pēc kārtas, nodrošinot, ka ārvalstu viesi vismaz vienu nakti paliek Latvijā.
5. dižpasākuma viesi nakšņo Latvijas tūristu mītnēs un īstermiņa īres mītnēs. Tas nozīmē, ka dižpasākuma ietvaros netiek organizēta ārvalstu viesu (gan dalībnieku, gan apmeklētāju) izmitināšana ārpus tūristu mītnēm un īstermiņa īres mītnēm (piemēram, ārvalstu viesiem nav pieejama telšu pilsētiņa, vai netiek organizēta dalībnieku izmitināšana skolu zālēs vai citās nekomerciālās telpās). Dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrai apliecinājumu, ka dižpasākuma īstenotājs un tā sadarbības partneri neorganizē ārvalstu viesu izmitināšanu ārpus Latvijas tūristu mītnēm un īstermiņa īres mītnēm.
6. dižpasākuma īstenotājs vai sadarbības partneris ir starptautiska pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācija, vai tam ir pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā. Starptautiska pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācija ir struktūra, kas darbojas vairākās valstīs un kuras darbība aptver plašu ģeogrāfisko teritoriju vai starpvalstu apvienību. Šādas organizācijas var darboties dažādās jomās, piemēram, sportā, kultūrā, izglītībā, ekonomikā, politikā vai sociālajā sfērā. Tām ir nozīmīga ietekme un tās ir iesaistītas sporta vai kultūras u.c. pasākumu organizēšanā, pārvaldībā vai popularizēšanā, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (organizē Olimpiskās spēles un koordinē olimpisko kustību visā pasaulē), Starptautiskā Hokeja federācija (organizē starptautiskos hokeja turnīrus un čempionātus), Eiropas Mūzikas festivālu asociācija (apvieno mūzikas festivālus visā Eiropā, veicinot sadarbību un mākslas apmaiņu), AEG Live (tagad pazīstama kā AEG Presents, viena no pasaulē vadošajām izklaides un pasākumu organizēšanas kompānijām) u.c. Pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā attiecas uz zināšanām, prasmēm un veiksmīgiem projektiem, kas gūti, organizējot pasākumus, kuros piedalās vismaz 3000 dalībnieki un apmeklētāji no dažādām valstīm.
7. dižpasākuma īstenotāja projekts paredz atbalsta summu atbilstoši noteikumu 7. punktam;
8. dižpasākuma norises vieta ir Latvijas Republika.
Lai nodrošinātu informācijas patiesumu un dižpasākuma atbilstību noteiktajiem kritērijiem, dižpasākuma īstenotājs nodrošina divus (pirms (par plānotajiem sasniedzamajiem rādītājiem) un pēc pasākuma (par faktiskajiem sasniegtajiem rādītājiem)) starptautiski atzīta auditora audita ziņojumus par ārvalstu viesu skaitu sadalījumā pa valstīm, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem. Sasniedzamā auditorija ir cilvēku skaits, kurus sasniedz pasākuma mārketinga un komunikācijas aktivitātes, piemēram, sporta entuziasti, kultūras cienītāji, ģimenes u.c., stiprinot Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību un turpmāko interesi par iespējām apmeklēt mūsu valsti. Izmantojamie komunikācijas kanāli ir, piemēram, digitālie kanāli – sociālie tīkli, mājaslapas un blogi, e-pasta mārketings, biļešu pārdošanas vietnes; tradicionālie mediji – televīzija un radio, drukātie mediji; ārējā reklāma – afišas un sabiedriskais transports; interaktīvie komunikācijas kanāli – diskusijas forumi, tiešraides un video straumēšana.
Starptautiski atzīts auditors - speciālists, kas īpaši sagatavots audita veikšanai un kura darbību (audita veikšanu) apliecina starptautiski atzīta sertifikācija.
Dižpasākuma īstenotājs atbalstam piesakās, iesniedzot pieteikumu valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv. Pēc LIAA sniegtās informācijas, izmaiņas platformā tiks iestrādātas 2,5 mēnešu laikā no noteikumu apstiprināšanas brīža un šīs izmaiņas neprasa papildus finansējumu.
3. Dižpasākuma attiecināmās izmaksas
Attiecināmajā izmaksām ir jābūt veiktām pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas aģentūrā un jābūt tieši saistītām ar pasākuma organizēšanas procesu.
Dižpasākuma attiecināmās izmaksas ir:
1. transporta pakalpojumu un degvielas izmaksas;
2. ar pasākuma organizēšanu saistīto celtniecības pakalpojumu izmaksas;
3. apsardzes pakalpojumu izmaksas;
4. komunālo pakalpojumu izmaksas;
5. tādu preču un materiālu iegādes izmaksas, kuri nepieciešami pasākuma organizēšanas procesā;
6. skaņas apstrādes, vizuālo, muzikālo un citu ar pasākuma organizēšanu tieši saistīto māksliniecisko un tehnoloģisko pakalpojumu izmaksas;
7. pasākuma organizēšanai nepieciešamā kustamā un nekustamās īpašuma nomas vai īres izmaksas;
8. licences iegādes izmaksas pasākuma organizēšanai Latvijā un (vai) dalības maksa starptautiskā organizācijā, kas nepieciešama starptautiska statusa vai reitinga piešķiršanai plānotajam pasākumam;
9. tādu pasākuma mārketinga materiālu kā bukletu, baneru vai videoklipu izstrādes un izgatavošanas izmaksas, satura izstrādes izmaksas (informācijas sagatavošanai un vietnes meklētāja optimizācijai), izmaksas saistībā ar informācijas pielāgošanu ārvalstu tirgiem (tulkošanas pakalpojumi);
10. izmaksas saistībā ar pasākuma popularizēšanu digitālajā vidē, tai skaitā pasākuma tiešraides nodrošināšana;
11. tehniskā aprīkojuma pakalpojuma izmaksas;
12. starptautiska sporta pasākuma nodrošināšanai nepieciešamo sporta federācijas apstiprinātu sporta tiesnešu honorāru izmaksas;
13. izmaksas mērķa grupas preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu specializētajos tūrisma drukātajos un digitālajos medijos;
14. sabiedrisko attiecību pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz sadarbību ar Latvijas un ārvalstu sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējiem, medijiem (publikācijas pirms un pēc pasākuma, konkursi), ārvalstu žurnālistu piesaisti konkrētajam pasākumam, influenceru kampaņām ārvalstīs, ārvalstu mārketinga kampaņu realizēšanu, reklāmas kampaņu organizēšanu;
15. izmaksas saistībā ar mediju un influenceru vizīti uz Latviju, tādas kā ceļa (transporta) izmaksas, kas saistītas ar starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta (dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta un starpvalstu koplietošanas autotransporta (autobusa)) izmantošanu (tai skaitā transporta pakalpojuma sniedzēja noteiktā papildu maksa, bez kuras pamatpakalpojumu nav iespējams iegādāties, un bagāžas maksa) uz Latviju un no Latvijas, iekšzemes ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases transporta izmaksas, izmitināšanas izmaksas Latvijā;
17. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā;
18. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu izmaksas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai atbilstoši to maksas pakalpojumu cenrādī noteiktajai cenai.
Dižpasākuma īstenotājam ir pienākums dižpasākuma komunikācijas pasākumos un mārketinga materiālos nodrošināt valsts platformas biznesa attīstībai www.business.gov.lv un tūrisma veicināšanai www.latvia.travel komunikāciju un virzīšanu nodrošinot valsts tēla starptautiskās atpazīstamības stiprināšanu.
4. Projekta iesniegumu vērtēšana un līdzfinansējuma piešķiršana
Atbalstu dižpasākuma īstenotājam piešķir aģentūra. Aģentūra izvērtē dižpasākuma īstenotāja pieteikumu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un iesniedzamajiem dokumentiem.
Aģentūra pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu dižpasākuma īstenotājam, sniedz informāciju Ekonomikas ministrijai par dižpasākuma īstenotāja projektu, nepieciešamā līdzfinansējuma apmēru sadalījumā pa kalendārajiem gadiem (informācija par projekta budžetu (tāmi) un finansēšanas plānu un finansējuma izlietojuma tāmi, plānoto ārvalstu viesu skaitu sadalījumā pa valstīm, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem sadalījumā pa kalendārajiem gadiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem, skaidrojumu par dižpasākuma organizēšanas atbilstību Komercdarbības atbalsta likumam un tam paredzētā finansējuma piešķiršanu.
Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz aģentūras iesniegto informāciju, mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas virza Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu dižpasākuma līdzfinansēšanai. Ministru kabineta rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējumā tiek iekļauta šāda informācija: dižpasākuma apraksts un būtība, aktualitāte starptautiskajā vidē jeb potenciālā starptautiskās sabiedrības interese, plānotais periods, ārvalstu viesu skaits sadalījumā pa valstīm un uzturēšanās ilgums, plānotie ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi sadalījumā pa kalendāriem gadiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem, skaidrojumus par dižpasākuma organizēšanas atbilstību Komercdarbības atbalsta likumam, nepieciešamā līdzfinansējuma apmēru sadalījumā pa kalendārajiem gadiem.
Aģentūra, ievērojot Ministru kabineta lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu pasākumam, piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu un desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas noslēdz līgumu ar dižpasākuma īstenotāju par projekta līdzfinansēšanu.
5. Projekta īstenošanas un līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi
Dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā avansa maksājuma pieprasījumus līdzfinansējuma izmaksai. Pirmo avansa pieprasījumu aģentūra izmaksā ne vairāk kā 30% apmērā saskaņā ar dižpasākuma laika grafiku, katru nākamo avansu vismaz 30% apmērā izmaksā, kad ir iztērēti vai uzņemtas saistības vismaz 80 apmērā no iepriekšējā avansa maksājuma. Dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā avansa izlietojuma pamatojošos dokumentus. Kopā avansa maksājumi nevar pārsniegt 90% no kopējās atbalsta summas vienam projektam. Ja plānotais dižpasākums tiek atcelts vai netiek īstenots atbilstoši kritērijiem, dižpasākuma īstenotājs atmaksā Aģentūrai visu avansā saņemtā atbalsta apmēru.
Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā noslēguma pārskatu kurā iekļauj šādu informāciju:
1. starptautiski atzīta auditora audita ziņojumu, kas ietver:
- izmantotās metodoloģijas aprakstu un datus (metodoloģija pirms tam jāsaskaņo ar aģentūru);
- ārvalstu viesu skaitu sadalījumā pa valstīm, no kurām ārvalstu viesi ieradušies, un uzturēšanās ilgumu;
- izmitināšanas vietas, apliecinot, ka ārvalstu viesi izmantojuši Latvijas tūristu mītņu un īstermiņa īres mītņu pakalpojumus;
- aprēķinu par faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem;
- sasniegto auditoriju sadalījumā pa izmantotajiem komunikācijas kanāliem;
- dižpasākuma peļņas un zaudējumu aprēķinu;
2. izlietotā līdzfinansējuma pamatojošo dokumentāciju - lai nodrošinātu izmaksu pamatojamību (iepirkumu dokumentāciju, maksājuma uzdevumus, rēķinus, līgumus un citus izdevumu saistošos dokumentus);
3. dižpasākuma programmu un vizuālos materiālus;
4. līdzfinansējuma pārrēķinu atbilstoši šo noteikumu 7. punktam.
Kad aģentūra saņēmusi dižpasākuma īstenotāja iesniegto noslēguma pārskatu, tā veic piešķirtā finansējuma pārrēķinu un veic noslēguma maksājumu vai lūdz dižpasākuma īstenotājam veikt atmaksu par daļu, kas pārsniedz kopējo maksimālo atbalsta apmēru vienam projektam.
Ja atbilstoši šo noteikumu 7.punktā noteiktajam dižpasākuma īstenotājs saņēmis lielāku finansējumu (piemēram, nav izpildījušās ārvalstu viesu skaita prognozes vai attiecināmās izmaksas ir bijušas mazākas kā prognozēts), aģentūra veic maksimāli pieļaujamās atbalsta summas pārrēķinu, informējot par to dižpasākuma īstenotāju, savukārt dižpasākuma īstenotājam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemtā līdzfinansējuma starpību.
Savukārt, ja dižpasākuma īstenošana devusi peļņu tā īstenotājam, tad dižpasākuma īstenotājam ir pienākums ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos visu vai daļu no aģentūras piešķirtā līdzfinansējuma, bet ne vairāk kā pusi no dižpasākuma peļņas.
Atbalstu nepiešķir, ja dižpasākuma īstenotājam par pieteikto dižpasākumu ir piešķirts atbalsts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" (turpmāk – 1.2.3.1. pasākums) ietvaros.
Aģentūra izstrādā kārtību par dižpasākuma īstenotāju atlasi, atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti, kā arī procedūru, kādā tā nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu dižpasākuma īstenotājiem. Aģentūra lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Minētā kārtība/procedūra ir jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju.
6. Atbalsta piešķiršana nesaimniecisku darbību veikšanai
Lai dižpasākuma ietvaros organizatora saņemtais valsts budžeta finansējums tiktu klasificēts kā komercdarbības atbalsts, pasākums ir jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk - KAKL) 5. pantā noteiktajām pazīmēm (vienlaikus jāatbilst visām četrām pazīmēm):
- finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
- saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
- finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
- finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) ir sniegusi skaidrojumu, ka sporta pasākumi, kuros iesaistīti sportisti-amatieri un kam ir pārsvarā vietējais raksturs, neietekmēs tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējā tirgū nozīmīgā apmērā, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības sacensību sezonai jau ir piešķirtas. Līdz ar to var secināt, ka arī publisko resursu piešķiršana var neradīt komercdarbības atbalsta sniegšanas risku. EK ir atzinusi, ka atbalsts amatieru sporta attīstībai vai iedzīvotāju aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanai un jauniešu sportam, visticamāk, nesatur komercdarbības atbalsta elementus.
Aģentūra, ņemot vērā EK līdzšinējos skaidrojumus, vērtēs dižpasākumus, kas tiek organizēti sporta nozarē, lai secinātu, ka pasākuma ietvaros netiks radīta ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā neizpildīsies KAKL 5.panta 4.pazīme – piešķirtais valsts budžeta finansējums neietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Piešķirot atbalstu dižpasākumiem kultūras nozarē, aģentūra vērtē, vai dižpasākuma ieņēmumi no maksas par pakalpojumu nepārsniedz 50 % no kopējiem izdevumiem. Ja nepārsniedz, tad atbalsts netiek uzskatīts par komercdarbības atbalstu un netiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi.
7. Komercdarības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Aģentūra pirms de minimis atbalsta piešķiršanas dižpasākuma īstenotājs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Dižpasākuma izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad dižpasākuma īstenotājs ir iesniedzis aģentūrai iesniegumu par projekta īstenošanu.
Aģentūra pirms atbalsta piešķiršanas, pārbauda, vai dižpasākuma īstenotājam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Ja dižpasākuma īstenotājs neatbilst minētajam nosacījumam, aģentūra atbalstu nepiešķir.
Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu dižpasākuma īstenotājs drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, izņemot saņemto atbalstu 1.2.3.1. pasākumā, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai EK lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu, izņemot saņemto atbalstu 1.2.3.1. pasākumā, par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus
Ja atbalstu plānots apvienot ar de minimis atbalstu, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, – dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrai visu informāciju par citu plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
Ja dižpasākuma īstenotājs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas šo noteikumu ietvaros uzskatāmas par neatbalstāmajām darbībām vai nozarēm, dižpasākuma īstenotājs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu.
Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no EK regulas Nr. 651/2014, vai EK regulas Nr. 2023/2831, komercdarbības atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Ministru kabinets 2024. gada 19. martā apstiprināja Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027.gadam, kas nosaka, ka tūrisma un pasākumu eksporta nozaru attīstības mērķis ir nodrošināt tūrisma eksporta ienākumu pieaugumu līdz 1,52 miljardiem EUR 2027. gadā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, viena no būtiskām komponentēm ir dižpasākumu organizēšana Latvijā.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ziņojumu, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna 22.6. uzdevumu, kas nosaka, ka valstij ir jāsniedz ieguldījums eksporta veicināšanai, nodrošinot jaunu tūrisma produktu, tostarp - dižpasākumu, lielu starptautisku pasākumu un konferenču organizēšanu.
Lai nodrošinātu regulējumu vidējā termiņā fiskāli neitrālu dižpasākumu identificēšanai un līdzfinansējuma sniegšanai, noteikumu ietvaros ir plānots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) dižpasākumu īstenotājiem izsniegs līdzfinansējumu kā grantu. Dižpasākuma īstenotājs pieteiksies līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu dižpasākuma īstenošanu.
Šo noteikumu ietvaros dižpasākums ir starptautiska mēroga liels un nozīmīgs publisks pasākums, kas tiek plaši atspoguļots medijos un plašsaziņas līdzekļos un rada būtisku ietekmi uz uzņemošās valsts ekonomiku (atpazīstamību un konkurētspēju, eksportu utt.), un piesaista vismaz 10 000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku naktis, kas pavadītas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.
Dižpasākuma mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu viesu, kas ir fiziskas personas, kuras veic ceļojumu valstī, kas nav to pastāvīgās dzīves vietas Latvijā. Līdz ar to ārvalstu viesis šo noteikumu izpratnē ir gan pasākuma apmeklētājs, gan pasākuma dalībnieks no ārvalstīm.
Lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) ieņēmumus, dižpasākuma ārvalstu viesiem ir jānakšņo tūristu mītnē ((NACE red. 55) var būt gan viesnīcas, gan viesu mājas, kempingi un citas īslaicīgas apmešanās vietas) vai īstermiņa īres mītnē, kas var būt gan dzīvoklis, gan dzīvojamā māja, kas tiek piedāvāta īslaicīgai īrei tūristam, tostarp - izmantojot tiešsaistes rezervēšanas platformas, piemēram, “AirBnB.com”, “Booking.com”, “Expedia.com”, sludinājumu portālus, piemēram, ss.com u.c., vai sociālos medijus, piemēram, Facebook.com u.c.
Lai noteiktu dižpasākuma fiskālo neitralitāti, šo noteikumu ietvaros tiek noteikts, ka kopējā atbalsta summa vienam projektam ir ne vairāk kā 90% no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, nepārsniedzot dižpasākuma projekta attiecināmās izmaksas par dižpasākuma īstenošanu.
Ārvalstu viesu radītais apgrozījums ir visi ārvalstu viesu veiktie tēriņi Latvijā, ieskaitot tūristu mītņu, ēdināšanas, transporta, pasākuma ieejas biļešu, tūrisma aktivitāšu, iepirkšanās un citu aktivitāšu izmaksas. Savukārt, ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi ir PVN ieņēmumi valsts budžetā, kurus rada ārvalstu viesu radītais apgrozījums (izdevumi jeb tēriņi Latvijā).
1. Dižpasākuma īstenotāji
Dižpasākuma īstenotājam ir jāatbilst šādām pazīmēm:
- sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – komersants) saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktu un 1. pielikumu vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība un nodibinājums;
- pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājs;
- iesnieguma iesniegšanas dienā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
- ja finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, dižpasākuma īstenotājs neatbilst grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;
- dižpasākuma īstenotājam, tai skaitā īpašniekam, valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēttiesīgām personām, mātes vai meitas uzņēmumiem, nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2. Atbalsta apmērs un piešķiršanas kritēriji
Dižpasākuma īstenotājam atbalsta intensitāte no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas noteikumu projektā, ir 50%, bet ne vairāk kā 90 % no faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Lai noteiktu ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumus, tiek sākotnēji aprēķināti visu ārvalstu viesu izdevumi jeb tēriņi Latvijā (ārvalstu viesu radītais apgrozījums), no kā tiek aprēķināti ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi valsts budžetā.
Ārvalstu viesu radītais apgrozījums ir ārvalstu viesu izdevumi Latvijā, ieskaitot tūristu mītņu, ēdināšanas, transporta, pasākuma ieejas biļešu, tūrisma aktivitāšu, iepirkšanās un citas izmaksas.
Ārvalstu viesu radītais apgrozījums tiek noteikts, aprēķinot kopējo ārvalstu viesu nakšu skaitu (ārvalstu viesu skaits x uzturēšanās ilgums) un reizinot to ar vidējiem ārvalstu viesu izdevumiem diennaktī.
Ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī summas aprēķinu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP), attiecīgi 2024. gadā aprēķinu nodrošina pret 2023. gada datiem, kas ir – 234 euro vienai personai vienā diennaktī (CSP aprēķins ietver personas izdevumus izmitināšanas pakalpojumiem). Attiecīgi katrā nākamajā gadā tiek izmantoti CSP aprēķini par iepriekšējā gada ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī summu. CSP publicē aktuālo ārvalstu viesu vidējo izdevumu vienā diennaktī vērtību savā tīmekļa vietnē.
PVN ieņēmumu aprēķina metodoloģijā tiek pieņemts, ka 30% no kopējā ārvalstu viesu radītā apgrozījuma rada izdevumi par izmitināšanu un vietējā transporta pakalpojumiem, kam piemērojama samazinātā 12% PVN likme, savukārt 70% no kopējā ārvalstu viesu radītā apgrozījuma rada pārējās preces un pakalpojumi, kam piemērojama 21% PVN likme. Balstoties uz Ziņojumā veikto datu analīzi, secināts, ka vidēji 25% no visiem ārvalstu viesu tēriņiem Latvijā tiek tērēti par izmitināšanas pakalpojumiem, savukārt 5% tiek tērēti par vietējā transporta pakalpojumiem. Abas minētās izmaksu pozīcijas (kopā 30%) tiek apliktas ar PVN likmi 12% apmērā.
Savukārt pārējie pakalpojumi, kas sastāda 70% no kopējām ārvalstu viesu izmaksām, tiek aplikti ar PVN likmi 21% apmērā.
Ja pēc-pasākuma ex-post audita ziņojums uz veiktā pētījuma pamata norāda, ka daļa ārvalstu viesu nav nakšņojuši tūristu mītnēs un īstermiņa īres mītnēs (bet uzturējušies Latvijā vismaz 2 dienas pēc kārtas), šai ārvalstu viesu daļai tiek ņemti vērā tikai 75% no vidējiem ārvalstu viesu jeb tūristu izdevumiem diennaktī, kam 5% apmērā piemērojama samazinātā 12% PVN likme (transporta pakalpojumi), savukārt 70% piemērojama 21% PVN likme.
Piemērs:
Organizatoru sniegtā informācija - prognozes:
1. Pasākumu apmeklēs 10 000 ārvalstu apmeklētāju, kas Latvijā pavadīs vidēji 3 dienas (2 naktis)
2. Pasākumā piedalīsies 2000 dalībnieki, kas Latvijā pavadīs vidēji 5 dienas (4 naktis)
Ārvalstu viesu radītā apgrozījuma aprēķins
((10 000 ārvalstu apmeklētāji x 2 naktis) + (2000 dalībnieki x 4 naktis))
x 234 EUR ārvalstu viesu vidējie diennakts tēriņi = 6 552 000 EUR
Ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi:
30% no apgrozījuma: izmitināšanas, transporta pakalpojumi (12% PVN)
(6 552 000 * 0.3) * (1 – 1/1,12) = 210 600 EUR
70% no apgrozījuma: pārējās preces/pakalpojumi (21% PVN)
(6 552 000 * 0.7) * (1 – 1/1,21) = 795 987 EUR
KOPĀ: 1 006 586 EUR
Lai dižpasākums atbilstu vidējā termiņā fiskāli neitrālam dižpasākumam, pieejamais maksimālais atbalsta apmērs ir 90% apmērā no ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, kas šajā piemērā sastāda 905 928 EUR, bet ne vairāk kā dižpasākuma īstenotāja attiecināmo izmaksu par dižpasākuma īstenošanu kopsumma.
Atbalstu dižpasākuma īstenotājam piešķir aģentūra, savukārt Ekonomikas ministrija nodrošina aģentūras lēmumā piešķirtā finansējuma pieejamību dižpasākuma īstenotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniedzot apropriācijas pārdali.
Lai dižpasākuma īstenotājs varētu kvalificēties līdzfinansējuma saņemšanai, dižpasākuma projektam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. kopējais ārvalstu viesu nakšu skaits uz visu pasākumu ir vismaz 10 000 naktis. Tas nozīmē, ka ārvalstu viesi kopumā visa dižpasākuma ietvaros (ieskaitot arī pirms un pēc pasākuma norises) pavada vismaz 10 000 naktis Latvijas tūristu mītnēs un īstermiņa īres mītnēs. Piemēram, ja plānotais ārvalstu viesu skaits ir 2 000 un pasākums noris 6 dienas jeb 5 naktis, ārvalstu viesi kopumā Latvijā pavada 10 000 naktis. Papildus, ņemot vērā pasākuma specifiku, nereti organizatori, dalībnieki (komandas un atbalstošais personāls), tehniskās komandas Latvijā ierodas ievērojami agrāk pirms pasākuma vai uzturas ilgāk pēc pasākuma (tehniskās infrastruktūras uzstādīšana un nojaukšana, pasākuma norises vietas labiekārtošana, organizatoriskie procesi, treniņu procesi utt.), tāpēc arī šīs ārvalstu viesu naktis tiek ietvertas aprēķinā.
2. ārvalstu viesi pārstāv vismaz četras ārvalstis, vērtējot attiecībā pret dižpasākuma norises vietu - Latviju. Tātad, ir jānodrošina, ka dižpasākuma ārvalstu viesi ierodas no vismaz četrām ārvalstīm, kas ir viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstis. Kritērijs ieviests, lai nodrošinātu, ka konkrētais pasākums ir plaša mēroga un starptautiski atpazīstams.
3. nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums ir vairāk nekā 200 000 euro.
4. dižpasākuma norises ilgums ir vismaz 2 dienas pēc kārtas, nodrošinot, ka ārvalstu viesi vismaz vienu nakti paliek Latvijā.
5. dižpasākuma viesi nakšņo Latvijas tūristu mītnēs un īstermiņa īres mītnēs. Tas nozīmē, ka dižpasākuma ietvaros netiek organizēta ārvalstu viesu (gan dalībnieku, gan apmeklētāju) izmitināšana ārpus tūristu mītnēm un īstermiņa īres mītnēm (piemēram, ārvalstu viesiem nav pieejama telšu pilsētiņa, vai netiek organizēta dalībnieku izmitināšana skolu zālēs vai citās nekomerciālās telpās). Dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrai apliecinājumu, ka dižpasākuma īstenotājs un tā sadarbības partneri neorganizē ārvalstu viesu izmitināšanu ārpus Latvijas tūristu mītnēm un īstermiņa īres mītnēm.
6. dižpasākuma īstenotājs vai sadarbības partneris ir starptautiska pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācija, vai tam ir pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā. Starptautiska pasaules vai Eiropas Savienības mēroga organizācija ir struktūra, kas darbojas vairākās valstīs un kuras darbība aptver plašu ģeogrāfisko teritoriju vai starpvalstu apvienību. Šādas organizācijas var darboties dažādās jomās, piemēram, sportā, kultūrā, izglītībā, ekonomikā, politikā vai sociālajā sfērā. Tām ir nozīmīga ietekme un tās ir iesaistītas sporta vai kultūras u.c. pasākumu organizēšanā, pārvaldībā vai popularizēšanā, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (organizē Olimpiskās spēles un koordinē olimpisko kustību visā pasaulē), Starptautiskā Hokeja federācija (organizē starptautiskos hokeja turnīrus un čempionātus), Eiropas Mūzikas festivālu asociācija (apvieno mūzikas festivālus visā Eiropā, veicinot sadarbību un mākslas apmaiņu), AEG Live (tagad pazīstama kā AEG Presents, viena no pasaulē vadošajām izklaides un pasākumu organizēšanas kompānijām) u.c. Pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā attiecas uz zināšanām, prasmēm un veiksmīgiem projektiem, kas gūti, organizējot pasākumus, kuros piedalās vismaz 3000 dalībnieki un apmeklētāji no dažādām valstīm.
7. dižpasākuma īstenotāja projekts paredz atbalsta summu atbilstoši noteikumu 7. punktam;
8. dižpasākuma norises vieta ir Latvijas Republika.
Lai nodrošinātu informācijas patiesumu un dižpasākuma atbilstību noteiktajiem kritērijiem, dižpasākuma īstenotājs nodrošina divus (pirms (par plānotajiem sasniedzamajiem rādītājiem) un pēc pasākuma (par faktiskajiem sasniegtajiem rādītājiem)) starptautiski atzīta auditora audita ziņojumus par ārvalstu viesu skaitu sadalījumā pa valstīm, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem. Sasniedzamā auditorija ir cilvēku skaits, kurus sasniedz pasākuma mārketinga un komunikācijas aktivitātes, piemēram, sporta entuziasti, kultūras cienītāji, ģimenes u.c., stiprinot Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību un turpmāko interesi par iespējām apmeklēt mūsu valsti. Izmantojamie komunikācijas kanāli ir, piemēram, digitālie kanāli – sociālie tīkli, mājaslapas un blogi, e-pasta mārketings, biļešu pārdošanas vietnes; tradicionālie mediji – televīzija un radio, drukātie mediji; ārējā reklāma – afišas un sabiedriskais transports; interaktīvie komunikācijas kanāli – diskusijas forumi, tiešraides un video straumēšana.
Starptautiski atzīts auditors - speciālists, kas īpaši sagatavots audita veikšanai un kura darbību (audita veikšanu) apliecina starptautiski atzīta sertifikācija.
Dižpasākuma īstenotājs atbalstam piesakās, iesniedzot pieteikumu valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv. Pēc LIAA sniegtās informācijas, izmaiņas platformā tiks iestrādātas 2,5 mēnešu laikā no noteikumu apstiprināšanas brīža un šīs izmaiņas neprasa papildus finansējumu.
3. Dižpasākuma attiecināmās izmaksas
Attiecināmajā izmaksām ir jābūt veiktām pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas aģentūrā un jābūt tieši saistītām ar pasākuma organizēšanas procesu.
Dižpasākuma attiecināmās izmaksas ir:
1. transporta pakalpojumu un degvielas izmaksas;
2. ar pasākuma organizēšanu saistīto celtniecības pakalpojumu izmaksas;
3. apsardzes pakalpojumu izmaksas;
4. komunālo pakalpojumu izmaksas;
5. tādu preču un materiālu iegādes izmaksas, kuri nepieciešami pasākuma organizēšanas procesā;
6. skaņas apstrādes, vizuālo, muzikālo un citu ar pasākuma organizēšanu tieši saistīto māksliniecisko un tehnoloģisko pakalpojumu izmaksas;
7. pasākuma organizēšanai nepieciešamā kustamā un nekustamās īpašuma nomas vai īres izmaksas;
8. licences iegādes izmaksas pasākuma organizēšanai Latvijā un (vai) dalības maksa starptautiskā organizācijā, kas nepieciešama starptautiska statusa vai reitinga piešķiršanai plānotajam pasākumam;
9. tādu pasākuma mārketinga materiālu kā bukletu, baneru vai videoklipu izstrādes un izgatavošanas izmaksas, satura izstrādes izmaksas (informācijas sagatavošanai un vietnes meklētāja optimizācijai), izmaksas saistībā ar informācijas pielāgošanu ārvalstu tirgiem (tulkošanas pakalpojumi);
10. izmaksas saistībā ar pasākuma popularizēšanu digitālajā vidē, tai skaitā pasākuma tiešraides nodrošināšana;
11. tehniskā aprīkojuma pakalpojuma izmaksas;
12. starptautiska sporta pasākuma nodrošināšanai nepieciešamo sporta federācijas apstiprinātu sporta tiesnešu honorāru izmaksas;
13. izmaksas mērķa grupas preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu specializētajos tūrisma drukātajos un digitālajos medijos;
14. sabiedrisko attiecību pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz sadarbību ar Latvijas un ārvalstu sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējiem, medijiem (publikācijas pirms un pēc pasākuma, konkursi), ārvalstu žurnālistu piesaisti konkrētajam pasākumam, influenceru kampaņām ārvalstīs, ārvalstu mārketinga kampaņu realizēšanu, reklāmas kampaņu organizēšanu;
15. izmaksas saistībā ar mediju un influenceru vizīti uz Latviju, tādas kā ceļa (transporta) izmaksas, kas saistītas ar starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta (dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta un starpvalstu koplietošanas autotransporta (autobusa)) izmantošanu (tai skaitā transporta pakalpojuma sniedzēja noteiktā papildu maksa, bez kuras pamatpakalpojumu nav iespējams iegādāties, un bagāžas maksa) uz Latviju un no Latvijas, iekšzemes ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases transporta izmaksas, izmitināšanas izmaksas Latvijā;
17. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu izmaksas pasākuma laikā;
18. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu izmaksas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai atbilstoši to maksas pakalpojumu cenrādī noteiktajai cenai.
Dižpasākuma īstenotājam ir pienākums dižpasākuma komunikācijas pasākumos un mārketinga materiālos nodrošināt valsts platformas biznesa attīstībai www.business.gov.lv un tūrisma veicināšanai www.latvia.travel komunikāciju un virzīšanu nodrošinot valsts tēla starptautiskās atpazīstamības stiprināšanu.
4. Projekta iesniegumu vērtēšana un līdzfinansējuma piešķiršana
Atbalstu dižpasākuma īstenotājam piešķir aģentūra. Aģentūra izvērtē dižpasākuma īstenotāja pieteikumu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un iesniedzamajiem dokumentiem.
Aģentūra pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu dižpasākuma īstenotājam, sniedz informāciju Ekonomikas ministrijai par dižpasākuma īstenotāja projektu, nepieciešamā līdzfinansējuma apmēru sadalījumā pa kalendārajiem gadiem (informācija par projekta budžetu (tāmi) un finansēšanas plānu un finansējuma izlietojuma tāmi, plānoto ārvalstu viesu skaitu sadalījumā pa valstīm, uzturēšanās ilgumu, plānotajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem sadalījumā pa kalendārajiem gadiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem, skaidrojumu par dižpasākuma organizēšanas atbilstību Komercdarbības atbalsta likumam un tam paredzētā finansējuma piešķiršanu.
Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz aģentūras iesniegto informāciju, mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas virza Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu dižpasākuma līdzfinansēšanai. Ministru kabineta rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējumā tiek iekļauta šāda informācija: dižpasākuma apraksts un būtība, aktualitāte starptautiskajā vidē jeb potenciālā starptautiskās sabiedrības interese, plānotais periods, ārvalstu viesu skaits sadalījumā pa valstīm un uzturēšanās ilgums, plānotie ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumi sadalījumā pa kalendāriem gadiem, plānoto sasniedzamo auditoriju un izmantojamajiem komunikācijas kanāliem, skaidrojumus par dižpasākuma organizēšanas atbilstību Komercdarbības atbalsta likumam, nepieciešamā līdzfinansējuma apmēru sadalījumā pa kalendārajiem gadiem.
Aģentūra, ievērojot Ministru kabineta lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu pasākumam, piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu un desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas noslēdz līgumu ar dižpasākuma īstenotāju par projekta līdzfinansēšanu.
5. Projekta īstenošanas un līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumi
Dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā avansa maksājuma pieprasījumus līdzfinansējuma izmaksai. Pirmo avansa pieprasījumu aģentūra izmaksā ne vairāk kā 30% apmērā saskaņā ar dižpasākuma laika grafiku, katru nākamo avansu vismaz 30% apmērā izmaksā, kad ir iztērēti vai uzņemtas saistības vismaz 80 apmērā no iepriekšējā avansa maksājuma. Dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā avansa izlietojuma pamatojošos dokumentus. Kopā avansa maksājumi nevar pārsniegt 90% no kopējās atbalsta summas vienam projektam. Ja plānotais dižpasākums tiek atcelts vai netiek īstenots atbilstoši kritērijiem, dižpasākuma īstenotājs atmaksā Aģentūrai visu avansā saņemtā atbalsta apmēru.
Trīs mēnešu laikā pēc dižpasākuma īstenošanas dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrā noslēguma pārskatu kurā iekļauj šādu informāciju:
1. starptautiski atzīta auditora audita ziņojumu, kas ietver:
- izmantotās metodoloģijas aprakstu un datus (metodoloģija pirms tam jāsaskaņo ar aģentūru);
- ārvalstu viesu skaitu sadalījumā pa valstīm, no kurām ārvalstu viesi ieradušies, un uzturēšanās ilgumu;
- izmitināšanas vietas, apliecinot, ka ārvalstu viesi izmantojuši Latvijas tūristu mītņu un īstermiņa īres mītņu pakalpojumus;
- aprēķinu par faktiskajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem;
- sasniegto auditoriju sadalījumā pa izmantotajiem komunikācijas kanāliem;
- dižpasākuma peļņas un zaudējumu aprēķinu;
2. izlietotā līdzfinansējuma pamatojošo dokumentāciju - lai nodrošinātu izmaksu pamatojamību (iepirkumu dokumentāciju, maksājuma uzdevumus, rēķinus, līgumus un citus izdevumu saistošos dokumentus);
3. dižpasākuma programmu un vizuālos materiālus;
4. līdzfinansējuma pārrēķinu atbilstoši šo noteikumu 7. punktam.
Kad aģentūra saņēmusi dižpasākuma īstenotāja iesniegto noslēguma pārskatu, tā veic piešķirtā finansējuma pārrēķinu un veic noslēguma maksājumu vai lūdz dižpasākuma īstenotājam veikt atmaksu par daļu, kas pārsniedz kopējo maksimālo atbalsta apmēru vienam projektam.
Ja atbilstoši šo noteikumu 7.punktā noteiktajam dižpasākuma īstenotājs saņēmis lielāku finansējumu (piemēram, nav izpildījušās ārvalstu viesu skaita prognozes vai attiecināmās izmaksas ir bijušas mazākas kā prognozēts), aģentūra veic maksimāli pieļaujamās atbalsta summas pārrēķinu, informējot par to dižpasākuma īstenotāju, savukārt dižpasākuma īstenotājam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemtā līdzfinansējuma starpību.
Savukārt, ja dižpasākuma īstenošana devusi peļņu tā īstenotājam, tad dižpasākuma īstenotājam ir pienākums ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos visu vai daļu no aģentūras piešķirtā līdzfinansējuma, bet ne vairāk kā pusi no dižpasākuma peļņas.
Atbalstu nepiešķir, ja dižpasākuma īstenotājam par pieteikto dižpasākumu ir piešķirts atbalsts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" (turpmāk – 1.2.3.1. pasākums) ietvaros.
Aģentūra izstrādā kārtību par dižpasākuma īstenotāju atlasi, atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti, kā arī procedūru, kādā tā nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu dižpasākuma īstenotājiem. Aģentūra lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Minētā kārtība/procedūra ir jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju.
6. Atbalsta piešķiršana nesaimniecisku darbību veikšanai
Lai dižpasākuma ietvaros organizatora saņemtais valsts budžeta finansējums tiktu klasificēts kā komercdarbības atbalsts, pasākums ir jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk - KAKL) 5. pantā noteiktajām pazīmēm (vienlaikus jāatbilst visām četrām pazīmēm):
- finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
- saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
- finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
- finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) ir sniegusi skaidrojumu, ka sporta pasākumi, kuros iesaistīti sportisti-amatieri un kam ir pārsvarā vietējais raksturs, neietekmēs tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējā tirgū nozīmīgā apmērā, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības sacensību sezonai jau ir piešķirtas. Līdz ar to var secināt, ka arī publisko resursu piešķiršana var neradīt komercdarbības atbalsta sniegšanas risku. EK ir atzinusi, ka atbalsts amatieru sporta attīstībai vai iedzīvotāju aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanai un jauniešu sportam, visticamāk, nesatur komercdarbības atbalsta elementus.
Aģentūra, ņemot vērā EK līdzšinējos skaidrojumus, vērtēs dižpasākumus, kas tiek organizēti sporta nozarē, lai secinātu, ka pasākuma ietvaros netiks radīta ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā neizpildīsies KAKL 5.panta 4.pazīme – piešķirtais valsts budžeta finansējums neietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Piešķirot atbalstu dižpasākumiem kultūras nozarē, aģentūra vērtē, vai dižpasākuma ieņēmumi no maksas par pakalpojumu nepārsniedz 50 % no kopējiem izdevumiem. Ja nepārsniedz, tad atbalsts netiek uzskatīts par komercdarbības atbalstu un netiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi.
7. Komercdarības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Aģentūra pirms de minimis atbalsta piešķiršanas dižpasākuma īstenotājs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Dižpasākuma izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad dižpasākuma īstenotājs ir iesniedzis aģentūrai iesniegumu par projekta īstenošanu.
Aģentūra pirms atbalsta piešķiršanas, pārbauda, vai dižpasākuma īstenotājam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Ja dižpasākuma īstenotājs neatbilst minētajam nosacījumam, aģentūra atbalstu nepiešķir.
Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu dižpasākuma īstenotājs drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, izņemot saņemto atbalstu 1.2.3.1. pasākumā, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai EK lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu, izņemot saņemto atbalstu 1.2.3.1. pasākumā, par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus
Ja atbalstu plānots apvienot ar de minimis atbalstu, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, – dižpasākuma īstenotājs iesniedz aģentūrai visu informāciju par citu plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
Ja dižpasākuma īstenotājs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas šo noteikumu ietvaros uzskatāmas par neatbalstāmajām darbībām vai nozarēm, dižpasākuma īstenotājs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu.
Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no EK regulas Nr. 651/2014, vai EK regulas Nr. 2023/2831, komercdarbības atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Līdzfinansējuma piešķiršana dižpasākumu īstenošanai sekmē Latvijas ekonomikas attīstību (ēdināšanas, pārtikas un degvielas mazumtirdzniecības, kā arī viesnīcu un restorānu servisa u.c. jomas), tādējādi kompensējot ar dižpasākuma organizēšanu saistītos valsts budžeta izdevumus.
Specifisku pasākumu organizēšana Latvijā nodrošina ne tikai ārvalstu viesu tēriņus Latvijā, bet arī Latvijas iedzīvotāju tēriņus Latvijā nevis citā pasākuma rīkošanas valstī.
Papildus, dižpasākumu atbalsts vērtējams kā fiskāli neitrāls (pat pozitīvs) uz valsts budžetu, jo papildus ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem (turklāt līdzfinansējums pieejams līdz 90% apmērā no tiem), Valsts budžetā tiks iemaksāti arī vietējo apmeklētāju PVN ieņēmumi un citi nodokļu maksājumi (IIN, VSAOI, UIN).
Vienlaikus, noteikumu projekts paredz dižpasākuma īstenotāju pienākumu atgriezt daļu vai visu, bet ne vairāk kā pusi no dižpasākuma projekta īstenošanas peļņas, ja tāda ir radusies.
Kopumā dižpasākumu īstenošana ir stratēģisks instruments, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Dižpasākumu īstenošana, sasniedzot jaunas plašas starptautiskas auditorijas, ir nozīmīgs faktors turpmākai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai Latvijā, veicinot tūrisma plūsmas kāpumu, sekmējot jaunu uzņēmējdarbības sadarbību veidošanos un jaunu produktu izstrādi, izveido jaunus Latvijas kā mērķvalsts vai sadarbības valsts komunikācijas kanālus, kā arī piesaistot potenciālo investoru uzmanību. Dižpasākumu īstenošana bieži prasa infrastruktūras uzlabošanu vai jaunas infrastruktūras izveidi, piemēram, transporta sistēmas, viesnīcas un citu publisko objektu attīstību, kas ilgtermiņā nodrošina labākus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un sabiedrības ikdienai. Tāpat dižpasākumi var veicināt ekonomikas daudzveidību, sniedzot iespējas attīstīt jaunus sektorus un nišas, piemēram, radošo industriju, tehnoloģiju sektoru vai zaļo ekonomiku.
Specifisku pasākumu organizēšana Latvijā nodrošina ne tikai ārvalstu viesu tēriņus Latvijā, bet arī Latvijas iedzīvotāju tēriņus Latvijā nevis citā pasākuma rīkošanas valstī.
Papildus, dižpasākumu atbalsts vērtējams kā fiskāli neitrāls (pat pozitīvs) uz valsts budžetu, jo papildus ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem (turklāt līdzfinansējums pieejams līdz 90% apmērā no tiem), Valsts budžetā tiks iemaksāti arī vietējo apmeklētāju PVN ieņēmumi un citi nodokļu maksājumi (IIN, VSAOI, UIN).
Vienlaikus, noteikumu projekts paredz dižpasākuma īstenotāju pienākumu atgriezt daļu vai visu, bet ne vairāk kā pusi no dižpasākuma projekta īstenošanas peļņas, ja tāda ir radusies.
Kopumā dižpasākumu īstenošana ir stratēģisks instruments, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Dižpasākumu īstenošana, sasniedzot jaunas plašas starptautiskas auditorijas, ir nozīmīgs faktors turpmākai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai Latvijā, veicinot tūrisma plūsmas kāpumu, sekmējot jaunu uzņēmējdarbības sadarbību veidošanos un jaunu produktu izstrādi, izveido jaunus Latvijas kā mērķvalsts vai sadarbības valsts komunikācijas kanālus, kā arī piesaistot potenciālo investoru uzmanību. Dižpasākumu īstenošana bieži prasa infrastruktūras uzlabošanu vai jaunas infrastruktūras izveidi, piemēram, transporta sistēmas, viesnīcas un citu publisko objektu attīstību, kas ilgtermiņā nodrošina labākus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un sabiedrības ikdienai. Tāpat dižpasākumi var veicināt ekonomikas daudzveidību, sniedzot iespējas attīstīt jaunus sektorus un nišas, piemēram, radošo industriju, tehnoloģiju sektoru vai zaļo ekonomiku.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Dižpasākumu organizēšana Latvijā rada plašu pozitīvu ietekmi uz fiziskajām personām. Dižpasākumu organizēšana var radīt jaunas darbavietas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Tāpat kultūras dižpasākumi gan veicina vietējās kultūras un mākslas dzīves attīstību, gan sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādas kultūras un piedalīties globālos notikumos, kas paplašina redzesloku un veicina starpkultūru izpratni. Sporta dižpasākumi veicina sabiedrības veselības pratību un veselīga dzīvesveida stiprināšanu, jaunatnes iesaisti sportā.
Dižpasākumi veicina vietējo iedzīvotāju iesaisti kopienas aktivitātēs, stiprinot savstarpējo saikni un sadarbību.
Tāpat, lai nodrošinātu veiksmīgu dižpasākumu norisi, bieži tiek uzlabota vietējā infrastruktūra vai izveidota jauna, piemēram, ceļi, sabiedriskais transports, izmitināšanas vietas un citi pakalpojumi, kas ilgtermiņā uzlabo dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem.
Tāpat kultūras dižpasākumi gan veicina vietējās kultūras un mākslas dzīves attīstību, gan sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādas kultūras un piedalīties globālos notikumos, kas paplašina redzesloku un veicina starpkultūru izpratni. Sporta dižpasākumi veicina sabiedrības veselības pratību un veselīga dzīvesveida stiprināšanu, jaunatnes iesaisti sportā.
Dižpasākumi veicina vietējo iedzīvotāju iesaisti kopienas aktivitātēs, stiprinot savstarpējo saikni un sadarbību.
Tāpat, lai nodrošinātu veiksmīgu dižpasākumu norisi, bieži tiek uzlabota vietējā infrastruktūra vai izveidota jauna, piemēram, ceļi, sabiedriskais transports, izmitināšanas vietas un citi pakalpojumi, kas ilgtermiņā uzlabo dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Dižpasākumi piesaista ārvalstu viesus, kas palielina pieprasījumu pēc viesnīcām, restorāniem un citām precēm un pakalpojumiem, veicinot vietējās ekonomikas attīstību. Tāpat komersanti tiek nodarbināti dižpasākuma organizēšanā, kā arī tie var būt dižpasākuma īstenotāji.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Dižpasākumi var tikt organizēti dažādās jomās, piemēram, kultūra un māksla, sports un izklaides industrija, bizness un konferences, pētniecība un zinātne u.c. Dižpasākumi, kā piemēram, lielie sporta vai kultūras pasākumi un festivāli, var ietekmēt valsts tautsaimniecību dažādos veidos:
- tūrisms un viesmīlība (vietējā tūrisma nozare piedzīvo izaugsmi, palielinoties viesu skaitam un pakalpojumu pieprasījumam);
- komerciālais darījumu pieaugums (dižpasākumi veicina pārdošanas pieaugumu dažādās nozarēs, piemēram, veikalos, restorānos un suvenīru veikalos);
- infrastruktūras attīstība (nereti dižpasākumi prasa infrastruktūras uzlabojumus, piemēram, stadionu un izklaides vietu izveidi);
- mediju vides un reklāmas ietekme (dižpasākumi piesaista plašu mediju interesi, kas kalpo kā lieliska reklāma attiecīgajai valstij vai pilsētai, kas palielina uzņēmējdarbības un tūrisma interesi);
- darbavietu radīšana (jaunas darba vietas veido ne tikai paši dižpasākuma tiešie organizatori, bet saistītajās nozarēs esošie uzņēmēji, piemēram, drošības, uzkopšanas vai ēdināšanas jomās);
- ieguldījums sportā (dižpasākumi sporta nozarē iedvesmo cilvēkus piedalīties sportiskās aktivitātēs un uzsākt veselīgāku dzīvesveidu, veicina veselības pratību. To pārraide un plašsaziņas līdzekļu izrādītā interese par sportu veicina bērnu un jauniešu iesaistīšanos sporta aktivitātēs, veicina jaunatnes sporta izglītību un raisa bērnos un jauniešos pārliecību par iespējamiem sasniegumiem);
- ieguldījums kultūrā (dižpasākumi kultūras nozarē nostiprina Latvijas kultūras identitāti, kā arī paplašina Latvijas iedzīvotāju redzesloku starptautiskā skatījumā, veicinot kultūru apmaiņu un globālo izpratni par Latvijas kultūru, tradīcijām un vēsturisko mantojumu).
- tūrisms un viesmīlība (vietējā tūrisma nozare piedzīvo izaugsmi, palielinoties viesu skaitam un pakalpojumu pieprasījumam);
- komerciālais darījumu pieaugums (dižpasākumi veicina pārdošanas pieaugumu dažādās nozarēs, piemēram, veikalos, restorānos un suvenīru veikalos);
- infrastruktūras attīstība (nereti dižpasākumi prasa infrastruktūras uzlabojumus, piemēram, stadionu un izklaides vietu izveidi);
- mediju vides un reklāmas ietekme (dižpasākumi piesaista plašu mediju interesi, kas kalpo kā lieliska reklāma attiecīgajai valstij vai pilsētai, kas palielina uzņēmējdarbības un tūrisma interesi);
- darbavietu radīšana (jaunas darba vietas veido ne tikai paši dižpasākuma tiešie organizatori, bet saistītajās nozarēs esošie uzņēmēji, piemēram, drošības, uzkopšanas vai ēdināšanas jomās);
- ieguldījums sportā (dižpasākumi sporta nozarē iedvesmo cilvēkus piedalīties sportiskās aktivitātēs un uzsākt veselīgāku dzīvesveidu, veicina veselības pratību. To pārraide un plašsaziņas līdzekļu izrādītā interese par sportu veicina bērnu un jauniešu iesaistīšanos sporta aktivitātēs, veicina jaunatnes sporta izglītību un raisa bērnos un jauniešos pārliecību par iespējamiem sasniegumiem);
- ieguldījums kultūrā (dižpasākumi kultūras nozarē nostiprina Latvijas kultūras identitāti, kā arī paplašina Latvijas iedzīvotāju redzesloku starptautiskā skatījumā, veicinot kultūru apmaiņu un globālo izpratni par Latvijas kultūru, tradīcijām un vēsturisko mantojumu).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lai dižpasākuma ietekme būtu pamanāma jau makrolīmenī, PVN ieņēmumos jānodrošina vismaz 2,5% pieaugums, kas, iespējams, būtu atsevišķi ļoti reti un ļoti apjomīgi dižpasākumi.
Organizējot dižpasākumus Latvijā, palielināsies nodokļu ieņēmumi. Noteikumu projektā ietvertie nosacījumi nosaka, ka līdzfinansējums tiek piešķirts līdz 90% apmērā no ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem. Līdz ar to tiek nodrošināts, ka atbalstītais dižpasākums ir fiskāli pozitīvs.
Papildus, dižpasākumi rada multiplikatīvo efektu, jo dižpasākuma organizēšanā (gan tieši, gan netieši) tiek iesaistīti dažādu citu jomu uzņēmumi (piemēram, tūrisma un viesmīlības, transporta nozare, izklaides, kultūras un radošo industriju nozares u.c.).
Organizējot dižpasākumus Latvijā, palielināsies nodokļu ieņēmumi. Noteikumu projektā ietvertie nosacījumi nosaka, ka līdzfinansējums tiek piešķirts līdz 90% apmērā no ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem. Līdz ar to tiek nodrošināts, ka atbalstītais dižpasākums ir fiskāli pozitīvs.
Papildus, dižpasākumi rada multiplikatīvo efektu, jo dižpasākuma organizēšanā (gan tieši, gan netieši) tiek iesaistīti dažādu citu jomu uzņēmumi (piemēram, tūrisma un viesmīlības, transporta nozare, izklaides, kultūras un radošo industriju nozares u.c.).
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Dižpasākumu organizēšana Latvijā uzlabo konkurētspēju, veicinot ekonomisko izaugsmi, attīstot infrastruktūru un pakalpojumus, veicinot sporta, kultūras, tūrisma un radošo industriju attīstību, kā arī palielinot starptautisko atpazīstamību un sadarbību.
Rīkojot dižpasākumus, Latvija veido pozitīvu valsts tēlu kā dinamiska, kultūras bagāta, viesmīlīga un droša valsts. Dižpasākumi palielina Latvijas atpazīstamību globālā mērogā, piesaistot uzmanību no ārvalstu medijiem un auditorijām.
Tāpat veiksmīga dižpasākuma norise veicina ārvalstu investīciju pieplūdumu dažādās nozarēs, piemēram, tūrisma, viesmīlības, infrastruktūras un pakalpojumu sektoros. Dižpasākuma organizēšana prasa augstus kvalitātes standartus viesmīlības, transporta, drošības un citu pakalpojumu sniegšanā, kas ilgtermiņā paaugstina vietējo pakalpojumu kvalitāti.
Dižpasākuma norise reģionos veicina vietējo ekonomiku, veidojot darba vietas un veicinot vietējo uzņēmumu attīstību.
Rīkojot dižpasākumus, Latvija veido pozitīvu valsts tēlu kā dinamiska, kultūras bagāta, viesmīlīga un droša valsts. Dižpasākumi palielina Latvijas atpazīstamību globālā mērogā, piesaistot uzmanību no ārvalstu medijiem un auditorijām.
Tāpat veiksmīga dižpasākuma norise veicina ārvalstu investīciju pieplūdumu dažādās nozarēs, piemēram, tūrisma, viesmīlības, infrastruktūras un pakalpojumu sektoros. Dižpasākuma organizēšana prasa augstus kvalitātes standartus viesmīlības, transporta, drošības un citu pakalpojumu sniegšanā, kas ilgtermiņā paaugstina vietējo pakalpojumu kvalitāti.
Dižpasākuma norise reģionos veicina vietējo ekonomiku, veidojot darba vietas un veicinot vietējo uzņēmumu attīstību.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzētā līdzfinansējuma rezultātā palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un eksportspēja.
Dižpasākumi stimulē vietējo uzņēmējdarbību, radot jaunas sadarbības iespējas starptautiskā un vietējā mērogā un veicinot inovācijas un uzņēmumu attīstību.
Dižpasākumi stimulē vietējo uzņēmējdarbību, radot jaunas sadarbības iespējas starptautiskā un vietējā mērogā un veicinot inovācijas un uzņēmumu attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Dižpasākumu organizēšana Latvijā sniegtu iespēju dažāda izmēra uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus.
Mazie un vidējiem uzņēmumi var piedāvāt pasākumu plānošanu, tehniku, loģistikas pakalpojumus, drošības pakalpojumus un citus ar pasākumiem saistītus pakalpojumus.
Dižpasākumi bieži vien piesaista starptautiskus uzņēmumus un organizācijas, kas rada iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem izveidot jaunus kontaktus un partnerības.
Mazie un vidējiem uzņēmumi var piedāvāt pasākumu plānošanu, tehniku, loģistikas pakalpojumus, drošības pakalpojumus un citus ar pasākumiem saistītus pakalpojumus.
Dižpasākumi bieži vien piesaista starptautiskus uzņēmumus un organizācijas, kas rada iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem izveidot jaunus kontaktus un partnerības.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Dižpasākumu organizēšana Latvijā būtiski pozitīvi ietekmē nodarbinātību vairākos veidos, radot gan tiešas (pasākuma organizēšana un vadība, piemēram, plānotāji, koordinatori, projektu vadītāji, administratīvie darbinieki, tehniskie speciālisti, drošības darbinieki, apkalpojošais personāls, pārdevēji un tirgotāji, loģistikas darbinieki u.c.), gan netiešas darba iespējas (ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, izmitināšanas pakalpojumu sniegšana, tūrisma pakalpojumi ārvalstu viesiem (gidu pakalpojumi un ekskursijas, transporta pakalpojumi, muzejvietu apmeklējumi, u.c.).
Darbiniekiem, kas strādā lielos pasākumos, ir iespēja iegūt vērtīgu pieredzi, kas var veicināt viņu karjeras izaugsmi un profesionālo attīstību.
Veiksmīgi pasākumi rada ilgtermiņa nodarbinātības iespējas, jo veiksmīgi organizēti dižpasākumi stimulē turpmāku pasākumu rīkošanu un investīcijas reģionā.
Darbiniekiem, kas strādā lielos pasākumos, ir iespēja iegūt vērtīgu pieredzi, kas var veicināt viņu karjeras izaugsmi un profesionālo attīstību.
Veiksmīgi pasākumi rada ilgtermiņa nodarbinātības iespējas, jo veiksmīgi organizēti dižpasākumi stimulē turpmāku pasākumu rīkošanu un investīcijas reģionā.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Šo noteikumu ietvaros atbalstam tiek piešķirts valsts budžeta finansējums atbilstoši attiecīgā gada apropriācijai.
Ekonomikas ministrija nodrošina aģentūras lēmumā piešķirtā finansējuma pieejamību dižpasākuma īstenotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniedzot apropriācijas pārdali.
Ekonomikas ministrija nodrošina aģentūras lēmumā piešķirtā finansējuma pieejamību dižpasākuma īstenotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniedzot apropriācijas pārdali.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EK 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EK 2022. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EK 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 24. punkts un 1. pielikums
MK noteikumu projekta 2.2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkts
MK noteikumu projekta 2.2.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 (vispārīgi)
MK noteikumu projekta 2.2.5. apakšpunkts un 52. un 56. punkts punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pants
MK noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkti
MK noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts
MK noteikumu projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkts
MK noteikumu projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 8.panta 3. un 5. punkts
MK noteikumu projekta 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 6. punkts
MK noteikumu projekta 49. un 51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punkts
MK noteikumu projekta 54. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkti un 3. punkta c), d) un e) apakšpunkti
MK noteikumu projekta 55. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkts
MK noteikumu projekta 55. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts
MK noteikumu projekta 55. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EK 2022. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 2023/2831 (vispārīgi)
MK noteikumu projekta 59.,61., 62., 67. un 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
MK noteikumu projekta 63. un 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punkts un 8. pants
MK noteikumu projekta 65. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkts
MK noteikumu projekta 66. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c), un d) apakšpunkts
MK noteikumu projekta 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punkts
MK noteikumu projekta 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NAP [384] Kultūras, sporta un tūrisma pakalpojumu eksporta palielināšana, popularizējot Latvijas tēlu un veicinot kultūras un sporta pakalpojumu patērētāju un investīciju piesaisti.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi