23-TA-1695: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2023. gada 25. aprīļa sēdē (protokola Nr. 22., 27.§) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – Ziņojums), kurā tika sniegta informācija par identificētajiem problēmjautājumiem procesos, kuri saistīti ar mantas, kas piekrīt valstij, statusa noteikšanu un procesos, kuri saistīti ar valstij piekritīgas mantas uzskaiti, realizēšanu un iznīcināšanu.
Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risināšanai saistībā par rīcību ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas dažādu valsts iestāžu vai pašvaldību teritorijā esošo dzīvnieku patversmju atbildīgā glabāšanā, tika nolemts veikt grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot deleģējumu šīm institūcijām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktam Finanšu ministrijai ir dots uzdevums līdz 2023. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Savukārt atbilstoši minētā rīkojuma 2.2. apakšpunktam pēc šā rīkojuma 2.1.1. apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā Finanšu ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā kārtībā, kādā to nosaka Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354).
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumā Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam valstij piekritīgās mantas aprites procesā plānots kā atbildīgās institūcijas noteikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības.
Pilnvarojumu Valsts ieņēmumu dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei un pašvaldībām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu plānots noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Kārtība, kādā institūcijas veiks rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiks Ministru kabinets.
Izpildot Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktā Finanšu ministrijai uzdoto uzdevumu, ir konstatēts, ka nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kurā plānots izslēgt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību rīcībai ar valstij piekritīgo mantu.
Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risināšanai saistībā par rīcību ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas dažādu valsts iestāžu vai pašvaldību teritorijā esošo dzīvnieku patversmju atbildīgā glabāšanā, tika nolemts veikt grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot deleģējumu šīm institūcijām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktam Finanšu ministrijai ir dots uzdevums līdz 2023. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Savukārt atbilstoši minētā rīkojuma 2.2. apakšpunktam pēc šā rīkojuma 2.1.1. apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā Finanšu ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā kārtībā, kādā to nosaka Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354).
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumā Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam valstij piekritīgās mantas aprites procesā plānots kā atbildīgās institūcijas noteikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības.
Pilnvarojumu Valsts ieņēmumu dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei un pašvaldībām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu plānots noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Kārtība, kādā institūcijas veiks rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiks Ministru kabinets.
Izpildot Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktā Finanšu ministrijai uzdoto uzdevumu, ir konstatēts, ka nepieciešams veikt arī atbilstošus grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kurā plānots izslēgt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību rīcībai ar valstij piekritīgo mantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kā arī no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izslēgt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, jo pilnvarojumu paredzēts noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2024.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš ir pakārtots likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (23-TA-1345) spēkā stāšanās termiņam, jo minētajā tiesību aktā paredzēts noteikt kompetentās publiskās personas rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt attiecīgo iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā tās veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka MK noteikumi Nr. 1354.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests nodrošina turpmāku rīcību ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu (sk. arī Administratīvās atbildības likuma 155. pantu) un konfiscētiem lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu kriminālprocesos (sk. arī Kriminālprocesa likuma 240. pantu). Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktā ietverto pilnvarojumu ir izdoti MK noteikumi Nr. 1354, atbilstoši kuriem Valsts ieņēmumu dienests pēc MK noteikumu Nr. 1354 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem un uzskaita konfiscēto valstij piekritīgo mantu, tajā skaitā arī to, kas sākotnēji (izņemtās mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas statusā kriminālprocesos) novietota glabāšanai arī citās valsts iestādēs. Tādējādi šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir vienīgā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Tā kā procesa vienkāršošanai, efektivizēšanai un institūciju administratīvā sloga mazināšanai ir akceptēts risinājums, ka turpmāku rīcību ar valstij piekritīgo kustamo mantu nodrošinās tās institūcijas, pie kurām tā atrodas glabāšanā, plānots paplašināt valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā iesaistīto institūciju loku (Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības).
Risinājuma apraksts
Ar pilnvarojuma iekļaušanu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzēts noteikt, ka kompetentā iestāde rīcībai ar valstij piekritīgo mantu ir Valsts ieņēmumu dienests, savukārt Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumos rīcību ar valstij piekritīgu kustamo mantu nodrošinās Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības, kā arī paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Ministru kabinets, nosakot Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:
1. ja valstij piekritīgā kustamā manta atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā vai Pārtikas veterinārajā dienestā (lauksaimniecības dzīvnieki), tad lēmumu par kustamās mantas konfiskāciju pieņem un turpmāku rīcību ar konfiscēto kustamo mantu nodrošina institūcija, kura nodrošināja mantas glabāšanu līdz tās konfiskācijai, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošinās attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
3. gadījumos, kad tiks konfiscēti eksotiskie dzīvnieki, tad lēmumu par šo dzīvnieku konfiskāciju nosūtīs Dabas aizsardzības pārvaldei, kura lems un nodrošinās turpmākās darbības ar šiem eksotiskajiem dzīvniekiem.
Tādējādi turpmāk nav nepieciešams likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteikt Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt tieši Valsts ieņēmuma dienesta kompetencei rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, jo visu valstij piekritīgās mantas aprites procesā iesaistīto institūciju kompetenci noteiks Ministru kabineta noteikumi, kuri tiks izstrādāti atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam.
No Valsts ieņēmumu dienesta veicamo darbību uzskaitījuma tiek izslēgta novērtēšana, jo valstij piekritīgā manta netiek novērtēta, bet tiek uzskaitīta tikai daudzuma vienībās. VID praksē faktiski visos gadījumos realizē lietotu kustamo mantu un kustamā manta tiek realizēta e-portālā cenu aptaujā ar izsoles elementiem, kur katru dienu ieinteresētie pretendenti var redzēt iepriekšējās dienas solīto augstāko cenu un to pārsolīt. Valstij piekritīgo mantu realizē par cenu aptaujā augstāko piedāvāto cenu. VID praksē gadījumi, kad ir bijusi nepieciešamība veikt realizējamās lietotās kustamās mantas novērtēšanu ir ļoti reti un tādos atsevišķos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts vērtētājs. Gadījumos, kad kādas valsts iestādes rīcībā būs nonākusi specifiska valstij piekritīgā manta, tad tā iestāde varēs veikt šīs mantas vērtēšanu, lai noteikto iespējamo tirgus vērtību. Gadījumos, ja valstij piekritīgā kustamā manta tiks bez atlīdzības nodota kādai valsts vai pašvaldību iestādei, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai iestāde šo mantu uzskaitītu savā bilancē, iestāde pati organizēs mantas vērtības noteikšanu. Arī iznīcinot mantu, tā pirms iznīcināšanas netiek vērtēta. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr.1354 nosaka, ka novērtēšanu veic tikai gadījumos kad tā ir nepieciešama, bet nenosaka, kādos gadījumos valstij piekritīgā manta būtu novērtējama.
Ministru kabinets, nosakot Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:
1. ja valstij piekritīgā kustamā manta atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā vai Pārtikas veterinārajā dienestā (lauksaimniecības dzīvnieki), tad lēmumu par kustamās mantas konfiskāciju pieņem un turpmāku rīcību ar konfiscēto kustamo mantu nodrošina institūcija, kura nodrošināja mantas glabāšanu līdz tās konfiskācijai, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošinās attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
3. gadījumos, kad tiks konfiscēti eksotiskie dzīvnieki, tad lēmumu par šo dzīvnieku konfiskāciju nosūtīs Dabas aizsardzības pārvaldei, kura lems un nodrošinās turpmākās darbības ar šiem eksotiskajiem dzīvniekiem.
Tādējādi turpmāk nav nepieciešams likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteikt Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt tieši Valsts ieņēmuma dienesta kompetencei rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, jo visu valstij piekritīgās mantas aprites procesā iesaistīto institūciju kompetenci noteiks Ministru kabineta noteikumi, kuri tiks izstrādāti atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam.
No Valsts ieņēmumu dienesta veicamo darbību uzskaitījuma tiek izslēgta novērtēšana, jo valstij piekritīgā manta netiek novērtēta, bet tiek uzskaitīta tikai daudzuma vienībās. VID praksē faktiski visos gadījumos realizē lietotu kustamo mantu un kustamā manta tiek realizēta e-portālā cenu aptaujā ar izsoles elementiem, kur katru dienu ieinteresētie pretendenti var redzēt iepriekšējās dienas solīto augstāko cenu un to pārsolīt. Valstij piekritīgo mantu realizē par cenu aptaujā augstāko piedāvāto cenu. VID praksē gadījumi, kad ir bijusi nepieciešamība veikt realizējamās lietotās kustamās mantas novērtēšanu ir ļoti reti un tādos atsevišķos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts vērtētājs. Gadījumos, kad kādas valsts iestādes rīcībā būs nonākusi specifiska valstij piekritīgā manta, tad tā iestāde varēs veikt šīs mantas vērtēšanu, lai noteikto iespējamo tirgus vērtību. Gadījumos, ja valstij piekritīgā kustamā manta tiks bez atlīdzības nodota kādai valsts vai pašvaldību iestādei, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai iestāde šo mantu uzskaitītu savā bilancē, iestāde pati organizēs mantas vērtības noteikšanu. Arī iznīcinot mantu, tā pirms iznīcināšanas netiek vērtēta. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr.1354 nosaka, ka novērtēšanu veic tikai gadījumos kad tā ir nepieciešama, bet nenosaka, kādos gadījumos valstij piekritīgā manta būtu novērtējama.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
151 636 480
0
151 341 366
-18 149
148 305 195
-36 297
-36 297
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
151 636 480
0
151 341 366
-18 149
148 305 195
-36 297
-36 297
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
151 636 480
0
151 341 366
-18 149
148 305 195
-36 297
-36 297
2.1. valsts pamatbudžets
151 636 480
0
151 341 366
-18 149
148 305 195
-36 297
-36 297
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ņemot vērā, ka galējo rīcību ar mantu veiks arī Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad Valsts ieņēmumu dienestam veidosies ietaupījums viena amata vieta un finansējums atlīdzībai 17 352 euro gadā (8 676 euro no 2024. gada 1. jūlija) un amata vietas uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 euro gadā (9 473 euro no 2024. gada 1. jūlija).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
“Finanšu līdzekļu ietaupījums, kas var tikt precizēts Ministru kabineta noteikumu izstrādes laikā, tiks pārdalīts no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” uz Iekšlietu ministrijas apakšprogrammu 40.03.00 “Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta” pēc Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.”
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”
Pamatojums un apraksts
Tā kā valstij piekritīgās mantas uzskaiti veiks vairākas institūcijas, nevis tikai Valsts ieņēmumu dienests, tad institūcijas, kuras veiks valstij piekritīgās mantas uzskaiti un to kompetenci paredzēts noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Projektam jānosaka vienots spēkā stāšanās termiņš 2024. gada 1. jūlijs. Likumprojekti Ministru kabinetā un Saeimā skatāmi vienlaicīgi.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi