Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Eirobarometra aptauju datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā to iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kas netic, ka valstī viņu balsij ir nozīme (71% no aptaujātajiem). 2021. gadā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) īstenoja dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey). Starpvalstu mērogā tikai mazāk nekā viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka valdības attaisno viņu cerības uz pilsonisko līdzdalību, tomēr arī šajā pētījumā 22 iesaistīto valstu vidū Latvija ieņem pēdējo vietu – tikai 13,7% aptaujāto ir pārliecināti, ka valsts politiskā sistēma ļauj viņiem iesaistīties valdības lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus pēdējo trīs gadu periodā kopumā ir samazinājusies Latvijas iedzīvotāju sabiedriskā un pilsoniskā līdzdalība[1], kas lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un tās sekām. Biedrību un nodibinājumu darbā iesaistīto īpatsvars krities no 3% līdz 2%. Nemainīgs un izteikti zems saglabājies vietējo kopienu aktivitātēs iesaistīto īpatsvars –5%.

Salīdzinot pēdējo trīs gadu datus par nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora visbiežāk nosauktajiem darbības šķēršļiem, novērojams, ka izteikti pieaudzis divu problēmu minēšanas biežums – par 13% pieaudzis to organizāciju īpatsvars, kas norāda uz cilvēkresursu trūkumu (no 25% 2020. gadā līdz 38% 2022. gadā), un par 7% to īpatsvars, kas norāda uz neregulāru finansējumu (attiecīgi no 47% līdz 53%)[2]. Būtiskākās nepilnības cilvēkresursu jomā ir tieši algoto darbinieku aspektā un dažādu ekspertu un speciālistu pieejamībā. Savukārt biedrību un nodibinājumu finansiālā ilgtspēja ir vāja, jo liela daļa organizāciju ir atkarīgas no kāda viena finansējuma avota[3].

Biedrību un nodibinājumu lielā interese par valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” konkursiem liecina, cik ļoti atbalsts ir nepieciešams, bet vienlaikus parāda, ka tā līdzšinējais apjoms nav pietiekams. Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā “NVO fonds” 2023. gadā tika iesniegti 166 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīta aptuveni puse – 84 projekti. No 106 iesniegtajiem MAKRO projektiem finansējuma trūkuma dēļ tika apstiprināti tikai 46 projekti, daļa noraidīto projektu bija sagatavoti ļoti kvalitatīvi (salīdzinājumam – 2022. gadā iesniegti 90, apstiprināts – 51 projekts).


[1] Kultūras aktivitātes barometrs 2022. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums. Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi
[2]Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtējuma rezultātu ziņojums 2022.
[3]Latvijas Pilsoniskās alianse, 2022. gada pētījums “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursi: esošā situācija un vajadzības 2022” (406 respondenti). Pieejams:
https://nvo.lv/uploads/pilsoniskas_sabiedribas_organizaciju_resursi_esosa_situacija_un_vajadzibas_2022946.pdf .

Lai veicinātu finansējuma regularitāti, kā arī iedzīvotāju interesi par pilsonisko iesaisti, būtiski ir stiprināt NVO kapacitāti piesaistīt resursus, ar to domājot gan cilvēkresursus, gan finansējumu. NVO cilvēkresursu stiprināšana un vienmērīgāka finansējuma pieejamība radītu priekšnoteikumus NVO stabilai, ilgtspējīgai darbībai un attīstībai, līdz ar to arī iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai.

Vērtējums par līdzšinējo NVO atbalsta programmu ietekmi apliecina, ka tās ir veiksmīgs instruments NVO darbības ilgtspējīgai stiprināšanai. Piemēram, vairāk nekā puse no Sabiedrības integrācijas fonda administrētās programmas “NVO fonds 2022” ietvaros atbalstītajām NVO norāda, ka to īstenotajiem projektiem ir bijusi šāda veida ietekme: paplašināta organizācijas atpazīstamība (60%), stiprināta organizācijas kapacitāte (58%), radušās jaunas idejas citiem projektiem (55%), ieviestas jaunas aktivitātes, pasākumi (50%). To, ka Programmas projekti ļāvuši stiprināt kapacitāti, papildus pierāda arī dati, ka katra piektā organizācija ir finansiāli nostiprinājusies un/vai piesaistījusi lielāku finansējumu no citiem finansējuma avotiem, katrai ceturtajai organizācijai projekti ļāvuši piesaistīt jaunus darbiniekus, un katrai trešajai piesaistīt jaunus biedrus un izveidot jaunas partnerības ar citām organizācijām. Kopumā šie dati liecina, ka Programmas ietvaros īstenotajiem projektiem ir būtiska ietekme arī uz pašām organizācijām, vidējā un ilgtermiņā stiprinot to kapacitāti un ilgtspēju.

Noteikumu projekts atbilst Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2021.-2023. gadam mērķim - nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību. Ieguldījums sabiedrības līdzdalības veicināšanā sekmēs pilsoniskās līdzdalības attīstību, nodrošinot savlaicīgu, pietiekamu, saprotamu informāciju par līdzdalību, veicinās konstruktīvu diskusiju un atgriezenisko saiti par līdzdalības rezultātiem, tādā veidā stiprinot sabiedrības iesaistīšanos visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un palielinot uzticēšanos likuma varai.  

4.3.4.5. pasākuma “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos” (turpmāk – 4.3.4.5. pasākums) ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs - līdz 2028. gada 31. decembrim atbalstu saņēmušas 250 biedrības un nodibinājumi. Starpposma rādītājs – līdz 2024. gada 31. decembrim atbalstu saņēmušas 60 biedrības un nodibinājumi. Noteiktā rādītāja uzskaitē tiks ņemts vērā, ka viena biedrība vai nodibinājums var saņemt atbalstu vairāku projekta aktivitāšu ietvaros. Līdz ar to noteiktie rādītāja lielumi nav unikālais atbalstu saņēmušo organizāciju skaits. Iznākuma rādītāja uzskaiti veic finansējuma saņēmējs.

Savukārt līdz 2028. gada 31. decembrim sasniedzamais rezultāta rādītājs ir 50 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas 6 mēnešu laikā pēc tam, kad ir iesaistījušās kādā no projekta aktivitātēm, ir sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem. Šī rādītāja uzskaiti veic noteikumu projekta 11. punktā norādītais sadarbības partneris.

4.3.4.5. pasākuma mērķa grupa ir biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi nacionālā, reģionālā vai pašvaldību līmenī, bet projekta iesniedzējs – Sabiedrības integrācijas fonds. Projekta īstenošanā plānots piesaistīt sadarbības partneri – biedrību, nodibinājumu vai to apvienību, kuru dalībai projektā būs deleģējusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Projekta iesniegumam būs jāpievieno Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols, kas apliecina sadarbības partnera deleģēšanu dalībai projektā.

Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir 1 465 472 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 245 651 euro un valsts budžeta finansējums 219 821 euro). Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 274 528 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 233 349 euro un valsts budžeta finansējums 41 179 euro).
Pasākumam plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 1 740 000 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 1 479 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 261 000 euro.

Sadarbības partneris tam deleģēto atbildības jomu un darbību īstenošanai saņem publisko finansējumu, kas nepārsniedz 40 procentus no noteikumu projekta 6. punktā plānotā kopējā finansējuma ar elastības finansējumu.

4.3.4.5. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

4.3.4.5. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
- organizēt kapacitātes stiprināšanas pasākumus;
- piesaistīt konsultantus, ekspertus un speciālistus;
- veikt izvērtējumus, pētījumus, ekspertīzes un analīzi;
- veidot un uzturēt dažādus sadarbības mehānismus;
- ieviest un attīstīt līdzdalības platformas un to digitālos risinājumus;
- organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus;
- nodrošināt projekta vadību un īstenošanu.

Sadarbības partnera atbildībā deleģētas šādas darbības:
- piesaistīt konsultantus, ekspertus un speciālistus;
- veidot un uzturēt dažādus sadarbības mehānismus;
- ieviest un attīstīt līdzdalības platformas un digitālos risinājumus;
- nodrošināt projekta īstenošanu.

Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, t.sk. kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus ir konstatējis finansējuma saņēmējs.

Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, lai tādā veidā veicinātu to līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u.c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 4.3.4.5. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas).

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir pasniedzēju, konsultantu, ekspertu un citu speciālistu izmaksas, kā arī pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, piemēram, izmaksas izvērtējumu veikšanai, mācību programmu izstrādei, semināru, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti stiprinošu pasākumu  organizēšanai un īstenošanai, t.sk. ar to saistīto materiālu nodrošināšanai, telpu nomai, kafijas pauzēm u.c., sadarbības mehānismu, līdzdalības platformu un to digitālo risinājumu izveidei un uzturēšanai u.c. 4.3.4.5. pasākuma ietvaros attiecināmas ir arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai u.tml.

Administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajām mēnešalgu grupām un intervāliem, vienotu pieeju nodrošinot arī projekta īstenošanas personāla atlīdzības aprēķinā sadarbības partnerim. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi, bet līdz metodikas apstiprināšanai tiks piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20 procentu apmērā no projekta pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.

Noteikumu projekta 19.1. apakšpunktā norādītais projekta vadības un īstenošanas personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (piemēram, projekta vadītājs, programmu koordinators, grāmatvedis, iepirkumu speciālists), savukārt noteikumu projekta 19.2.2. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību  īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 26.4. punktā noteikto kārtību - saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā.

Sinerģija un demarkācija
4.3.4.5. pasākumam ir paredzama sinerģija ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.3.1.4.i. investīciju “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā” un valsts budžeta programmu “NVO fonds”. Neskatoties uz to, demarkācija tiks nodrošināta un dubultā finansējuma risks šo finanšu instrumentu starpā nepastāv. Tiks nodalīts gan pilsoniskajā dialogā iesaistīto NVO loks pēc to pārstāvēto iedzīvotāju mērķa grupu profila un īstenojamo aktivitāšu mērķa, gan arī pušu atbildības dialoga nodrošināšanā. 4.3.4.5. pasākumu primāri var uzskatīt par publiskās pārvaldes instrumentu pilsoniskā dialoga attīstības veicināšanai visos pārvaldības administratīvajos līmeņos, iesaistot iespējami plašāku NVO dalībnieku skaitu nozaru ministriju, pašvaldību un plānošanas reģionu rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā. Attiecīgi šajā pasākumā vadošais dialoga virzītājs būs publiskā pārvalde. Savukārt Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcija primāri uzskatāma par NVO sektora instrumentu, jo tajā paredzētais NVO pārstāvniecības stiprināšanas virziens fokusējas uz šauru un NVO sektorā vāji pārstāvētu jomu – sociālo drošību, stimulējot jaunu NVO veidošanos un partnerību dibināšanu NVO sektora iekšienē. 4.3.4.5. pasākuma kapacitātes stiprināšanas pasākumos netiks iesaistītas tās organizācijas, kas būs noslēgušas līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta īstenošanu Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros, kā arī viņu sadarbības partneri. Abu fondu pasākumiem ir atšķirīgs uzsākšanas laiks, kas atvieglos sinerģijas un demarkācijas nodrošināšanu. Turklāt sinerģiju starp minētajiem finanšu instrumentiem veicinās arī tas, ka finansējuma administrētājs visos gadījumos ir Sabiedrības integrācijas fonds, tādējādi finansējums no dažādiem avotiem tiks izlietots papildinošā veidā, ievērojot demarkāciju. Tiks nodalītas atbildības Sabiedrības integrācijas fonda ietvaros, kā arī katra finanšu instrumenta vadības un kontroles sistēmās tiks iestrādāti attiecināmības elementi.

Papildus jāņem vērā, ka, katru gadu no jauna plānojot valsts budžeta programmas “NVO fonds” prioritātes, tiks ņemta vērā demarkācija ar 4.3.4.5. pasākumu.

Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcija ietver arī otru NVO pārstāvniecības stiprināšanas virzienu – sabiedrības interešu uzraudzību, bet tas saturiski nav ietverts nevienā citā finanšu instrumentā, līdz ar to dubultā finansējuma risks ir ļoti zems.