Anotācija (ex-ante)

1) Efektīva prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes procesa īstenošana, kā arī kvalitatīva pakalpojuma sniegšana personām ar invaliditāti  nav iespējama bez sistēmiskas, kompleksas un pastāvīgas pieejas komisijas nodarbināto profesionālo spēju uzturēšanā un attīstībā. Bez komisijas nodarbināto veiktspējas pastāvīgas stiprināšanas nav iespējams uzlabot komisijas kā komandas darba kvalitāti, pilnveidot nodarbināto zināšanas, kas nepieciešamas efektīvai un profesionālai prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes procesa īstenošanai (tai skaitā nodrošinot vienveidīgu invaliditātes noteikšanas kritēriju piemērošanu, izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un noformēšanu), kā arī celt iestādes prestižu un reputāciju.
Kā būtiska problēma jāmin normatīvajos aktos noteikto invaliditātes kritēriju vispārīgais definējums, kas, ja netiek nodrošināta vienota komisijas darbinieku izpratne, var radīt interpretācijas iespējas to piemērošanā. Vienotas izpratnes komisijas nodarbināto profesionālajā darbībā nodrošināšanai nepieciešama  vienotu metodisko norādījumu izstrāde, esošo skaidrojumu pilnveide un pastāvīga to uzturēšana.
Komisijas stratēģijā kā viens no mērķiem ir noteikts apstrīdēto komisijas vadītāja lēmumu īpatsvara (vērtējot pret visiem lēmumiem) samazinājums, kas liecina, ka šobrīd tas tiek vērtēts kā augsts. Komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Šādā situācijā lieta tiek vērtēta atkārtoti. Komisijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 2020. gadā apstrīdēto lēmumu īpatsvars veidoja 1, 5% (jeb 2280 apstrīdēšanas kārtībā izskatīti lēmumi no visiem 153 851 gadā pieņemtajiem lēmumiem), 2020. gadā apstrīdēto lēmumu īpatsvars veidoja 1, 5% (jeb 2280 apstrīdēšanas kārtībā izskatīti lēmumi no visiem 153 851 gadā pieņemtajiem lēmumiem)[12] un 2021.gadā elektroniski saņemto iesniegumu invaliditātes ekspertīzei un invaliditātes ekspertīzes lēmumu apstrīdēšanas iesniegumu īpatsvars veidoja 5, 41% no kopējā iesniegumu skaita[12]. Iepriekš minētais liecina par nepieciešamību pilnveidot komisijas nodarbināto zināšanas tiesiski korektu lēmumu pieņemšanā/ sagatavošanā, argumentācijas prasmju pilnveidošanai lēmumu apstrīdēšanas gadījumā, labākās tiesu prakses analīzei u.c.  Gadījumā, ja netiks veikti pilnveidojumi komisijas nodarbināto profesionālo spēju uzturēšanā un attīstībā, tai skaitā, ja netiks veikta komisijas kā komandas darba pilnveide, var pieaugt komisijas klientu neapmierinātība ar saņemtajiem pakalpojumiem. Iepriekš minētais ietekmē personu dzīves kvalitāti kopumā, jo no komisijas pieņemto lēmumu un atzinumu ātruma nereti atkarīgs arī personai ar invaliditāti paredzētais citu valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanas laiks. Komisijas sniegtā pakalpojuma ietvaros ir būtiski nodrošināt invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājumu[14].
2) Identificēts, ka Invaliditātes informatīvās sistēmas (turpmāk – IIS) analītiskā funkcionālitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu komisijas darbības efektivizāciju. Šobrīd nav iespēju operatīvi veikt kompleksu un pastāvīgu komisijas darba procesu analīzi. Tā pat komisijas darbības kvalitātes nodrošināšanai iztrūkst plānveidīgi un pastāvīgi aktualizēti organizācijas darbības procesi, pakalpojumu standarti u.tml. Lai sniegtu operatīvu atbalstu komisijas klientiem, ir nepieciešama komisijas darbības un rādītāju padziļināta analīze, tai skaitā sistēmiska datu kodēšana par prevalējošiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, funkcionēšanas ierobežojumu faktoru ietekmi uz personas dzīvi un pakalpojumu nepieciešamību, saslimšanas cēloņu un funkcionēšanas traucējumu sasaiste, preventīvu rīcību analīze seku mazināšanai;
3) Kā minēts iepriekš, pēdējo gadu dati liecina arī par bērnu ar invaliditāti skaita pieaugošu tendenci. Šobrīd bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.3. pasākuma “Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana” komisijas īstenotā projekta Nr. 9.1.4.3/16/I/001 “Bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide” (turpmāk – projekts Nr. 9.1.4.3/16/I/001) ietvaros tika izstrādāta invaliditātes noteikšanas metodika personām līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot). Projekta Nr. 9.1.4.3/16/I/001 ietvaros paveiktais ir vērtējams pozitīvi, jo,  lai pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, izstrādāta mūsdienīga, starptautiskajai praksei atbilstoša invaliditātes noteikšanas metodika “Metodika Starptautiskās funkcionēšanas nespējas un veselības klasifikācijas bērnu un jauniešu versijas principu piemērošanai invaliditātes noteikšanas procesā bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot)” (turpmāk – metodika). Jaunā pieeja priekšplānā virza funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī citu lēmumu pieņemšanai, kas var ietekmēt bērnu ar invaliditāti ikdienu invaliditātes seku mazināšanai. Minēto pieeju pamato arī MK  2021.gada 17. augusta rīkojumā Nr. 577 “Par Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam”[15] norādītais, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās. Vienlaikus kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī. Tieši šī iemesla dēļ rodas pretrunas, piemēram, novērtējot (izvērtējot) medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kuru (medicīnisko indikāciju) kritēriji būtiski mainās, personai sasniedzot 18 gadu vecumu – no diagnozes kā tādas (bērnu gadījumā) uz tās radītajiem faktiskajiem funkcionēšanas ierobežojumiem (pieaugušajiem). Priekšnosacījums bērnu ar invaliditāti vajadzību noteikšanā ir nepieciešamība novērtēt, kuras funkcijas un cik lielā mērā ir traucētas. Šobrīd nav  salāgoti pieaugušā un bērna invaliditātes vērtēšanas kritēriji, tas nesekmē vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā,  rada pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību, jo tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā. Veicot grozījumus normatīvajos aktos par bērnu ar invaliditāti noteikšanas sistēmas izmaiņām, sekmīgai to īstenošanai praksē, tai skaitā analītiskās funkcijas nodrošināšanai, nepieciešams veikt pilnveidojumus IIS, lai nodrošinātu IIS atbilstību normatīvo aktu par bērnu ar invaliditāti noteikšanas sistēmas izmaiņām. Papildus  minētajam, informatīvajā ziņojumā “Latvijas Republikas apvienotais otrais un trešais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006.gada 13.decembra Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim”[16], saistībā ar ES fondu īstenoto atbalstu (projekts Nr. 9.1.4.3/16/I/001), 29. punktā kā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas rekomendācija minēts, ka turpmākajos gados viens no primāriem uzdevumiem invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai ir atbilstošāko  risinājumu izvēle, lai salāgotu pieaugušā un bērna invaliditātes vērtēšanas kritērijus, nodrošinot vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā;

4) Nereti sabiedrībā ir iesīkstējuši, vecmodīgi priekšstati par invaliditātes ekspertīzes procesiem, par to, kā tiek pieņemts lēmums invaliditātes statusa noteikšanai. Komisijas stratēģijā ir identificētas komisijas klientu intereses saistībā ar profesionāli sniegtas atbilstošas informācijas, kā arī  viegli uztveramā veidā nodrošināta pakalpojuma saņemšanu. Vienlaikus komisijas stratēģijā ir identificēta problēma saistībā ar komisijai pieejamās dokumentāras informācijas nepietiekamību funkcionālo traucējumu  izvērtēšanai un invaliditātes ekspertīzes veikšanai, kas, savukārt, ir saistīts ar invaliditātes ekspertīzei iesniegto dokumentu kvalitāti. Komisijas klientu interešu apmierināšana, kā arī norādītās problēmas risinājums panākams, tai skaitā ar sabiedrības izpratnes veicināšanu par komisijas sniegtajiem pakalpojumiem, aktuālajiem jautājumiem, stereotipu mazināšanu u.tml. Minēto pamato arī anotācijas sadaļā, kurā aprakstīta pašreizējā situācija, minētais Pasaules Bankas[17] ziņojums. Ziņojumā identificēts, ka Latvijā invaliditātes noteikšanā un atbalsta pasākumu piešķiršanā nepieciešams attīstīt integrētu pieeju – klients ir centrā un visas iesaistītās institūcijas un visi personai pienākošies atbalsta mehānismi ir vērsti uz kopēju mērķi – personas funkcionēšanas spēju atjaunošanu. Tāpat Pasaules Bankas rekomendācijās uzsvērts, ka invaliditātes noteikšanas procesā nav piešķirta pietiekama nozīme personas individuālo vajadzību novērtējumam, tai skaitā nepieciešams uzlabot konsultāciju saturu par to, kādi pakalpojumi personām ir pieejami,  kā tiem pieteikties, vienlaikus veicinot elektronisku datu apmaiņu. Ņemot vērā minēto, ir identificēts, ka pašlaik nav vienotas informācijas, pamatojoties uz kuru komisijas speciālisti (konsultanti) sniedz informāciju personām par tālākām rīcībām/ tiesībām/ pienākumiem/ pakalpojumiem/ atbalsta pasākumiem u.tml. pēc invaliditātes noteikšanas vai jau esošas invaliditātes gadījumā, arī, kad bērns ar invaliditāti kļūst pilngadīgs. Gadījumos, kad notiek pāreja  no bērna ar invaliditāti uz pieaugušas personas ar invaliditāti statusu (jaunietim sasniedzot pilngadību), ir svarīgi skaidrot informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzei un to iesniegšanas kārtību (procesu), par izmaiņām invaliditātes noteikšanā, tostarp, invaliditātes grupas atbilstību invaliditātes smaguma pakāpei, par izmaiņām pieejamajā valsts atbalstā (gan finansiālā, gan pakalpojumu veidā) invaliditātes seku mazināšanai, kā arī par iespējām uzzināt sev nepieciešamo informāciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar invaliditāti. Neīstenojot  4.3.6.2. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības, netiks paaugstināta komisijas darbinieku veiktspēja, lai veidotu izpratni par vienotu  kritēriju piemērošanu ekspertīzes veikšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, nepieaugs vispārējā izpratne par kvalitatīva lēmuma pieņemšanu un mērķēta pakalpojuma sniegšanu, kas nodrošina tiešu un pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju iespējām saņemt nepieciešamo pakalpojumu un atbalstu iestājoties invaliditātes riskam. Ikdienā komisijas darbinieki, t.i. gan klientu apkalpošanas speciālisti, gan ārsti eksperti strādā ar personām, kas ir ļoti atšķirīgas pēc vecuma, dzimuma, reģionālās piederības, funkcionālajām spējām, materiālās nodrošinātības, tāpēc, ja netiks stiprināta komisijas nodarbināto kapacitāte,  profesionalitāte un spēja pielāgoties pārmaiņām un izaicinājumiem, tiks negatīvi ietekmēta arī kvalitatīva klientu apkalpošana, invaliditātes ekspertīzes veikšana un savlaicīga lēmuma pieņemšana. Netiks nodrošināta pēctecīga  invaliditātes rīcībpolitikas pilnveidošana valstiskā līmenī.



[12] Komisijas 2020.g. pārskats : https://www.vdeavk.gov.lv/lv/media/459/download?attachment

[12] Komisijas 2021.g. pārskats: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/media/900/download?attachment

[14] T.i., laika samazinājumu personu iesniegumu par invaliditātes ekspertīzi izskatīšanai.

[15] https://likumi.lv/ta/id/325492-par-planu-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-20212023-gadam

[16] http://polsis.mk.gov.lv/documents/7158

[17] Skatīt https://likumi.lv/ta/id/325492-par-planu-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-20212023-gadam
 

Komisijas darbības stratēģijas prioritātes un mērķi ir vērsti uz iestādes darbības jomu pilnveidošanu, veiktspējas stiprināšanu, kas ietver arī darbinieku lietpratības attīstību un klientorientētu pakalpojumu sniegšanu. Vienota pieeja ir darbinieku kompetentas un profesionālas rīcības, tai skaitā invaliditātes ekspertīzes veikšanas pamatā. Vienota pieeja raksturo komisijas darba produktivitāti, efektivitāti un spēju iespējami īsākā laikā reaģēt uz pārmaiņām, pielāgoties tām. Atbilstoši komisijas 2021. gada pārskatā minētajam[17], faktiskais vidējais komisijas nodarbināto skaits bija 116,7 personas, tai skaitā 37,6 civildienesta ierēdņi un 83,7 darbinieki.
Ievērojot iepriekš minēto, programmas 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.2. pasākuma “Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei” (turpmāk – 4.3.6.2. pasākums) pasākuma ietvaros plānots pilnveidot komisijas nodarbināto profesionālās prasmes, tai skaitā ārstu profesionālās zināšanas invaliditātes noteikšanas jomā, pilnveidot IIS procesus atbilstoši plānotajām izmaiņām  normatīvajos aktos par bērnu ar invaliditāti noteikšanas sistēmas izmaiņām un uzlabot personu ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem izpratni par sniegtajiem pakalpojumiem un pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā. Līdz ar to tiks paaugstināta pakalpojumu sniegšanas efektivitāte un kvalitāte personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem, vienlaikus samazinot personas iesnieguma izskatīšanai un invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku.

TA projekta vispārīgie jautājumi

TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.2. pasākumu, nosaka tā mērķi, pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus.

4.3.6.2. pasākuma mērķis ir paaugstināt personu ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem apkalpošanas efektivitāti un kvalitāti, komisijas nodarbināto profesionālās spējas, vienlaikus samazinot invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku.

4.3.6.2. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot komisiju (turpmāk – finansējuma saņēmējs). Komisija ir valsts pārvaldes iestāde, kura veic prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi.

4.3.6.2. pasākuma mērķa grupa ir komisijas ārsti, speciālisti, amatpersonas, atbalsta funkciju veicēji un citi darbinieki (turpmāk – mērķa grupa). Jāatzīmē, ka atbalstu saņems tikai mērķa grupas personas, kuras, saskaņā ar LM Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta informāciju, ir nodarbinātas komisijā.

4.3.6.2. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 850 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 150 000 euro.  Atbalsta veids ir grants.

4.3.6.2. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.6.2. pasākumam paredzētajā apmērā (157 775 euro) tiks kompensēta nosakot elastību programmas 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.6.2. pasākuma īstenošanas laiks ir 2022. gada II ceturksnis līdz 2029. gada IV ceturksnis, tas tiks īstenots aptverot visu Latvijas teritoriju. Komisija, iesniedzot projekta iesniegumu Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA), var noteikt citu projekta darbību īstenošanas termiņu, kas nepārsniedz 2029. gada 31. decembri.

4.3.6.2. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk par 2022. gada 1. jūniju.

4.3.6.2. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim  – programmas starpposma iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks apstiprināts projekta iesniegums un noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu;
2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1 (izpildoties 1. punktā minētajam programmas starpposma iznākuma rādītājam, izpildīts ir arī šajā apakšpunktā minētais programmas iznākuma rādītājs);
2.2. nacionālais iznākuma rādītājs – pilnveidoto informācijas sistēmu skaits – 1;
2.3. programmas rezultāta rādītājs – invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums – līdz 22,92 dienām.
Jāatzīmē, ka šajā rādītājā tiks ieskaitīts iesnieguma par invaliditātes ekspertīzi vidējā izskatīšanas ilguma samazinājums, salīdzinot pret 2019. gadu – tiek plānots, ka tas samazināsies vidēji par sešām dienām. 2019. gadā iesnieguma par invaliditātes ekspertīzi vidējais izskatīšanas ilgums veidoja 28, 92 dienas, 2020. gadā – 24,17 dienas un 2021. gadā 23,74 dienas. Tādējādi 2021. gadā (salīdzinot ar 2019. un 2020. gadu)  iesnieguma par invaliditātes ekspertīzi izskatīšanas ilgums ir samazinājies vidēji par piecām dienām. Pieņemot, ka projektā īstenoto pasākumu rezultātā iesnieguma par invaliditātes ekspertīzi izskatīšanai nepieciešamā laika samazinājuma temps saglabāsies līdzšinējā līmenī, tiek prognozēts, ka līdz 2024. gada 31. decembrim iesnieguma par invaliditātes ekspertīzi izskatīšanas ilgums samazināsies kopumā vidēji par sešām dienām, salīdzinot ar 2019. gadu, un tas veidos vidēji 22,92 dienas. Pieņēmumi balstīti uz datiem komisijas publiskajos pārskatos[18].

Sasniedzamā nacionāla iznākuma rādītāja vērtība (1) noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks pilnveidota viena IIS, veicot nepieciešamos papildinājumus atbilstoši normatīvo aktu par bērnu invaliditāti noteikšanas sistēmas izmaiņām un papildinot ar datu analītikas moduli komisijas procesu un analītikas funkcijas attīstības pilnveidošanai. Rādītāja sasniegšanai finansējums netiek atsevišķi izdalīts, ņemot vērā, ka rādītājs ir daļa no programmas rādītāja “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu”. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad apstiprināts nodošanas un pieņemšanas akts un veikti gala maksājumi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par IS pilnveidi.

Par nacionālā rādītāja izpildi ir atbildīga komisija, par rādītāja izpildi tā ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks CFLA kopējā projekta uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie finansējuma saņēmēja. Ņemot vērā, ka pasākumam programmā noteiktais programmas rādītājs ir vispārīgs, neatspoguļo projekta tvērumu, LM ir noteikusi nacionālo rādītāju, kas uzkrājams un uzraugāms, lai vērtētu kopējo projekta sniegumu.


4.3.6.2. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās un netiešās attiecināmās izmaksas.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas galvenās izmaksu pozīcijas:
1) līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla atlīdzības izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) apstiprināšanai (tiks izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 3. punkta a apakšpunktu (turpmāk ­ – Regula 2021/1060)), finansējuma saņēmēja projekta vadības un  īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze no normāla darba laika. Pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, segs, piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi, ko aprēķina no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas;
2) iepirkumu līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.6.2. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (tai skaitā uzņēmumu) līgumi un piegādes (tai skaitā pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu). TA projekts paredz, ka 4.3.6.2. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus [19] un inovatīvus iepirkumus[20] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā);
3) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām piemēro Finanšu ministrijas izstrādāto metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai” un metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”;
4) līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude paredzēto veselības pārbaužu izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tās nav iekļautas veselības apdrošināšanas izmaksās;
5) TA projekts paredz, ka iepirkumu līgumu ietvaros var paredzēt arī izmaksas:
- līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai veselības apdrošināšanai finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;
- darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai var paredzēt ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā. Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais [21], tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
- iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādei IIS pilnveides ietvaros, ievērojot, ka komisijas personālam var nebūt pietiekama kapacitāte.

Netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no TA projektā  noteiktajām personāla izmaksām.

Izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā”[22] kopējo secinājumu 4) punktā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība un praktiskā iespējamība ir ierobežota pasākumos, kur, piemēram, valsts iestāde ir vienīgais finansējuma saņēmējs, kas tiek atbalstīts ierobežotas projektu atlases procesā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka 4.3.6.2. pasākuma finansējuma saņēmējs ir komisija, kura organizēs pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota.

Finansējuma saņēmēja (komisijas) līmenī nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” komisija ir tiešās valsts pārvaldes iestāde. Ievērojot minēto, komisija pasākumu īsteno valsts funkciju ietvaros.


TA projektā paredzētās atbalstāmās darbības, to īstenošanas pamatnosacījumi un indikatīvās izmaksas:

1) mācību programmu izstrāde, aprobēšana, pilnveidošana un īstenošana mērķa grupas personu profesionālo spēju un metodiskās vadības uzlabošanai (indikatīvās izmaksas 58 034 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izstrādās, aprobēs un pilnveidos mērķa grupai paredzētos mācību moduļus:
- par komisijas darbības vispārīgiem jautājumiem atbalsta funkciju veikšanai. Komisijas atbalsta funkciju veicējiem (klientu apkalpošanas speciālisti, vecākie pārvaldes referenti, pārvaldes referenti un citi speciālisti, kas nav tieši iesaistīti ekspertīzes veikšanā) tiks izstrādāts aktuālajai situācijai atbilstošs mācību modulis, kas veicina profesionālo spēju pilnveidi vispārējos komisijas darbības jautājumos;
- par specifiskiem jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomā. Komisijas nodarbinātajiem (vecākajiem ārstiem ekspertiem, vecākajiem ekspertiem, ārstiem ekspertiem u.c. nodarbinātajiem, kuri  ir tieši saistīti ar ekspertīžu nodrošināšanu komisijā) tiks izstrādāts mācību modulis par specifiskiem jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomā, iekļaujot tēmas par konkrētu slimību (piemēram, onkoloģisko slimību) radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem un citas aktuālās tēmas, kuras tiks identificētas projekta īstenošanas laikā;
- izstrādās ieteikumus komisijas darbību procesiem un pakalpojumu standartiem.  Tiks pilnveidoti pakalpojumu standarti jeb klientu apkalpošanas standarts, standarts invaliditātes ekspertīzes veikšanai klātienē, apstrīdēto lēmumu izskatīšanas procesa standarts, kā arī tiks izstrādāta jauno darbinieku “ABC” jeb ievadprogramma. 

2) komisijas procesu un analītiskās funkcijas attīstība, tai skaitā analītiskās funkcionalitātes pilnveidošana IIS un tās pilnveide atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību (indikatīvās izmaksas 387 427 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja  izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
- veiks komisijas funkciju un darbību rādītāju padziļinātu analīzi. Tiks veikts komisijas funkcionālais audits, tai skaitā izstrādāti ieteikumi komisijas darbības kvalitātes pilnveidošanai;
- veiks komisijas funkciju apkalpošanas procesu kvalitātes un efektivitātes ikgadējās novērtēšanas datu analīzi;
- izstrādās ieteikumus komisijas darbības kvalitātes pilnveidošanai, pilnveidos IIS analītisko funkcionalitāti, tai skaitā izveidos datu analītikas moduli, veiks IIS pilnveidošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību. Tiks pilnveidota IIS funkcionalitāte atbilstoši plānotajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā par invaliditātes noteikšanu bērniem, lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi, invaliditātes ekspertīzes veikšanu un statistikas datu uzkrāšanu IIS par invaliditātes lēmumiem bērniem. Tiks izstrādāta IIS funkcionalitāte datu analītikas moduļiem, nodrošinot iespēju IIS uzkrātos datus analizēt pēc dažādiem kritērijiem;
- nodrošinās IIS lietotāju mācības komisijas nodarbinātajiem, kuri ikdienā lieto un administrē IIS, mācības un tiks papildināta IIS lietotāja rokasgrāmata un IIS administratora rokasgrāmata.

3) komisijas sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (indikatīvās izmaksas 93 000 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
- izstrādās metodiku vienotai informācijas sniegšanai par pieejamo atbalstu komisijas klientiem invaliditātes noteikšanas gadījumā. Tiks izstrādāta metodika komisijas klientu apkalpošanas speciālistiem, kas nodrošinās profesionālas, atbilstošas, viegli uztveramas informācijas sniegšanu par turpmāko atbalstu un rīcībām personai pēc invaliditātes noteikšanas;
- īstenos  izmēģinājumprojektu  metodikas aprobēšanai un papildināšanai  komisijas Rīgas, Valmieras, Daugavpils, Jelgavas un Liepājas nodaļās. Indikatīvi izmēģinājumprojektā tiks iesaistīti 8 –10 klientu apkalpošanas speciālisti, kuri aicinās personas piedalītes izmēģinājumprojektā un atbilstoši izstrādātajai metodikai konsultēs par pieejamo atbalstu. Izmēģinājumprojektu īsteno ne ilgāk kā 12 mēnešus;
- izstrādās ieteikumus kompleksas pieejas attīstībai informācijas sniegšanā personām, kurām noteikta invaliditāte.

4) sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas un funkcionēšanas ierobežojumu vērtēšanas procesā (indikatīvās izmaksas 68 727 euro).  Atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja  izvēlēts pakalpojuma sniedzējs organizēs informatīvi izglītojošos pasākumus, tajā skaitā seminārus (piemēram, ģimenes ārstiem, sociālajiem darbiniekiem u.tml.), konferences, atvērto durvju dienas u.c., izstrādā un izplata informatīvos materiālus;

5) informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana (indikatīvās izmaksas 1500 euro). Atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja vadības personāls, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju. Plānots publicitātes pasākumu kopums, kurš ietvers sabiedrības informēšana par projekta īstenošanas gaitu, darbībām, sasniegtajiem rezultātiem un ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā. Darbības ietvaros tiks nodrošināti informācijas un publicitātes pasākumi,  kas noteikti Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā un ES fondu 2021. – 2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. Īstenojot atbalstāmo darbību, tiks ievērotas publicitātes prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas vietā, izmēģinājumprojekta īstenošanas vietās, kā arī izglītojošo un citu publisko pasākumu norises vietās tiks izvietoti informatīvie plakāti, informējot sabiedrību par projekta īstenošanu, tai skaitā par ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā. Komisijas tīmekļvietnē tiks publicēta aktuālā par plānotā projekta īstenošanu;


6) projekta vadība un īstenošana (indikatīvās izmaksas 341 742 euro). Pēc nepieciešamības tiks piesaistīti citi komisijas darbinieki, kas tiks finansēti no projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām.
Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana. Projekta personāls nodrošinās projekta darbību plānošanu, ieviešanas uzraudzību un vadību projekta mērķa sasniegšanai. Indikatīvi plānotas 2,3 vadības personāla slodzes un 1,3 īstenošanas personāla slodzes, kopā – 3,6 slodzes.
Netiešās attiecināmās izmaksas projektā veido 49 570 euro.

Demarkācija un sinerģija ar citiem finanšu instrumentiem

TA projekts paredz finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka 4.3.6.2. pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības un atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
Komisija darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros īsteno Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projektu Nr. 2.2.1.1/19/I/004 „Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” (turpmāk – ERAF projekts) (tiks īstenots līdz 2023. gada 6 decembrim). ERAF projekta ietvaros tiek optimizēti komisijas procesi, pilnveidota IIS un valsts pakalpojumu portālā Latvija.lv izvietotie komisijas e-pakalpojumi. IIS pilnveidojumi vērsti uz datu izsniegšanas veidu pielāgošanai iestādēm un privātpersonām, lai samazinātu lēmumu apstrīdēšanas gadījumus un veicinātu klientu apmierinātību ar komisijas pakalpojumiem, kā arī  samazinātu klientiem administratīvo slogu. Minētais paātrinās komisijas darbībai nepieciešamo datu saņemšanu, uzkrāšanu un apstrādi, kā arī nodrošinās procesu pārvaldības un darbības optimizāciju. 4.3.6.2. pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības ietvaros tiks papildināta ERAF projekta ietvaros pilnveidotās IIS analītiskā funkcionalitāte, tai skaitā nodrošinot tās  atbilstību normatīvo aktu par bērnu ar invaliditāti noteikšanas sistēmas izmaiņām.
Gan komisijas īstenotā ERAF projekta ietvaros, gan 4.3.6.2. pasākuma projekta ievaros IIS pilnveidojumi ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklājas, tomēr finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas.

Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem var izmantot Finanšu ministrijas izstrādāto Dubultfinansējuma riska kontroles matricu. Tā pat finansējuma saņēmējs nodrošina, ka  projektā sniegtais atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, tai skaitā tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana.

4.3.6.2. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu anotācijas 8. punktā “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.6.2. pasākumam nav ietekmes.

4.3.6.2. pasākuma ESF plus investīcijām piemērots:
-  158. intervences kods “Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem”, atbilstoši programmai;
-  finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.


[17] Komisijas 2020.g. pārskats: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/media/459/download

[18] https://www.vdeavk.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati

[19] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[20] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[21] Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Pieejams: https://www.esfondi.lv/upload/2021-2027/attiec_vadl_21-27__final.pdf

[22] https://www.esfondi.lv/upload/izvertejumi/izvertejuma_zinojums_23.12.2022.docx