Anotācija

      Saskaņā ar likuma "Par policiju" 35. pantu Valsts policija tai paredzēto uzdevumu izpildei tiek nodrošināta ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, bruņojumu un speciālajiem līdzekļiem. Tādējādi Valsts policija tai noteikto uzdevumu izpildē izmanto arī mantu, kas ir speciāli aprīkota vai pielāgota Valsts policijas uzdevumu izpildei, kā, piemēram, transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi u.c. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, arvien aktuālāka kļūst arī Valsts policijai vajadzība tam pielāgoties, ar mērķi uzlabot Valsts policijas reaģēšanas spējas, kā arī uzdevumu izpildes efektivitāti. Kā piemēru var minēt, ka Valsts policijā pašlaik notiek tās autoparka atjaunošana un tiek iepirkti jauni transportlīdzekļi, kā rezultātā daļa no autoparkā esošajiem transportlīdzekļiem ir tehniski novecojuši un vairs neatbilst Valsts policijas vajadzībām. 
      Ņemot vērā, ka atsevišķa Valsts policijas lietošanā esošā kustamā manta ir ļoti specifiska un izmantojama tikai konkrētu un ļoti specifisku uzdevumu izpildei, šādu valsts kustamo mantu lietderīgāk būtu, nevis atsavināt vispārējā kārtībā, bet nodot tālāk izmantošanai pašvaldību policijas uzdevumu un funkciju izpildei, jo jau tagad pašvaldības policijas uzdevumu (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildē tiek izmantota kustamā manta, kas pēc funkcionalitātes ir līdzvērtīga valsts kustamai mantai (tehniskajiem līdzekļiem), ko savu uzdevumu izpildē izmanto Valsts policija.
       Lai nodrošinātu Valsts policiju ar tās funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamajiem transportlīdzekļiem, un lai nodrošinātu finanšu līdzekļu optimālu izlietojumu, publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek organizēta transportlīdzekļu iegāde vai transportlīdzekļu nomas pakalpojuma iegāde, kuras laikā izvērtē un iepirkuma dokumentācijā paredz iepirkuma tehniskās specifikācijas tipu jeb specifisko aprīkojumu (rācija, bākugunis, vilkšanas āķis, pagaidu turēšanas telpa, globālās navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kuru izmanto transportlīdzekļa koordinātu noteikšanai reālā laikā).
      Gadījumā, ja šādu transportlīdzekli iegūtu kāda cita valsts iestāde, nevis pašvaldības policija, tad, lai šādu transportlīdzekli varētu izmantot, no tā būtu jādemontē tajā esošais aprīkojums, kas, tāpat kā transportlīdzeklis, ir iegādāts par valsts budžeta līdzekļiem, taču lietderīgāk šādu transportlīdzekli būtu nodot tieši pašvaldības policijai, lai tā varētu pildīt valsts deleģētos uzdevumus, tai skaitā, atbilstoši likuma "Par policiju" 19. pantā noteiktajam veikt sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu.      
      Pašvaldību likuma 4. pantā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas. Kā viena no šādām funkcijām, kas noteikta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā, ir piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Likumprojekta "Pašvaldību likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka, likumprojektā ietvertā autonomā funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā papildināta ar pašvaldības pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, jo no 2020. gada 1. jūlija Valsts policija vairs nekontrolē pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu, atbilstoši Administratīvās atbildības likumā noteiktajam, proti, Valsts policija nav tiesīga piemērot administratīvos sodus par šiem pārkāpumiem. Tādējādi pašvaldībām ir jāveic arī pašvaldību saistošo noteikumu kontrole 24/7 režīmā un jāpiemēro tajos paredzētie sodi par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā savas pašvaldības teritorijā. Tādējādi Valsts policijas nodarbinātie pašlaik vairs neveic pašvaldības saistošo noteikumu kontroli un tie ir atslogoti un novirzīti citu ar sabiedrisko kārtību un drošību saistītu uzdevumu izpildei. Saskaņā ar Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 2. punktu, pašvaldībām tika noteikts pienākums pašvaldības policiju izveidot līdz 2024. gada 1. janvārim. 
       Līdz 2024. gada 1.janvārim lēmumu par pašvaldības policijas izveidi pieņēma visas pašvaldības, taču vairākas no tām, kurās no jauna tika izveidota pašvaldības policija, saskārās ar tādām problēmām, kā:
          1) personāla resursu trūkums, kā dēļ nebija iespējams nodrošināt pašvaldības policijas darbu 24/7 režīmā;
          2) nepietiekama materiāltehniskā apgāde, kā rezultātā pašvaldības policijas spējas efektīvi īstenot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus bija ierobežotas.
           Atbilstoši likuma "Par policiju":
          - 1. pantam, policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;
          - 15. pantam, policija sastāv no Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas. Valsts policija savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija — attiecīgajā administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā likumā noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi [..].
        Valsts policijas nodarbinātā tiesības ir noteiktas likuma "Par policiju" 12. pantā, savukārt likuma "Par policiju" 19. panta otrajā daļā noteikti pašvaldības policijas pienākumi, bet 19. panta piektajā daļā noteiktas pašvaldības policijas darbinieka tiesības, proti, pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās. Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta pirmās daļas 13.¹ un 16.punktā minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.
        Kā redzams no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma, pašvaldības policijai un tās darbiniekiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā ir jāveic daudz un dažādi pienākumi, kā arī jāsniedz būtisks atbalsts Valsts policijai, taču, kā jau minēts iepriekš, ņemot vēra personāla trūkumu un nepietiekamo materiāltehnisko apgādi, šo uzdevumu izpilde pašvaldību policijai ir apgrūtināta, īpaši tajās pašvaldībās, kurās policija ir izveidota salīdzinoši nesen. 
         Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta ceturto daļu pašvaldību autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts.
         Likuma "Par policiju" 37. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.
         Lai sniegtu tiesību aktos un izveidoto pašvaldības policijas resursu statistiskā analīzē balstītas rekomendācijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai pašvaldībās, kurās līdz 2024. gada 1. janvārim pašvaldības policija nebija izveidota, Iekšlietu ministrija izdeva vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un tās darbības nodrošināšanai (turpmāk – Vadlīnijas) (https://www.iem.gov.lv/lv/media/11397/download?attachment). Vadlīnijās ir paredzēts, ka efektīvai pašvaldības policijas darbinieku amata pienākumu izpildei, pašvaldības policija un tās darbinieki ir nodrošināmi ar:
          - formas tērpu;
          - transportlīdzekļiem, tai skaitā - operatīvajiem transportlīdzekļiem;
          - dienesta šaujamieročiem un munīciju;
          - speciālajiem līdzekļiem;
          - pagaidu turēšanas telpu;
          - videonovērošanas sistēmām;
          - kuģošanas līdzekļiem;
          - portatīvo IT tehniku un sakaru līdzekļiem;
          - citiem tehniskajiem līdzekļiem (piemēram, satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, fototehnika, bezpilota lidaparāti). 
         Tādējādi, lai pašvaldības policija pēc iespējas efektīvāk varētu pildīt sev uzliktos pienākumus un sniegt atbalstu Valsts policijai tās uzdevumu izpildē, tā ir nodrošināma ar atbilstošiem materiāltehniskiem līdzekļiem, kas finansiālu apstākļu dēļ visos gadījumos pašlaik nav iespējams. Savukārt, ja Valsts policijai daļa no iepriekš minētajiem tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, speciāli aprīkoti transportlīdzekļi, ir kļuvuši nevajadzīgi, tie ir atsavināmi atbilstoši Noteikumu Nr. 109 noteiktajai kārtībai, kādā noskaidro ministriju, iestāžu, atvasinātu publisku personu u.c. vajadzību pēc iestādei nevajadzīgās kustamās mantas (Noteikumu Nr. 109 20. un turpmākie punkti), un prioritāri nododami tai valsts iestādei, kura pirmā tos pieprasījusi.
          Tāpat šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izņēmuma gadījumu, ar kuru tiktu noteikts, ka valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldībai tās autonomās funkcijas (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildei, prioritāri var nodot pašvaldībai, tādā veidā radot situāciju, ka nav iespējams sniegt atbalstu tām pašvaldībām, kuras nav pietiekami nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 109.

     Noteikumu projekts paredz, ka Noteikumu Nr. 109 18. punkts tiek papildināts ar 18.7. apakšpunktu, kas paredz jaunu gadījumu, kad iestāde var ierosināt valsts kustamās mantas atsavināšanu, nenoskaidrojot valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzības pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, ja atsavina valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ja to nodod pašvaldībai Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 14.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildei.
      Norādāms, ka Noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā iekļautais jēdziens "tehniskie līdzekļi" ir tāda valsts kustamā manta, kas ir specializēta (speciāli aprīkota vai pielāgota), lai to izmantotu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas izpildei, kā, piemēram, operatīvie transportlīdzekļi, kas speciāli aprīkoti ar bākugunīm, aizturēšanas telpu aprīkojums, kuģošanas līdzekļi un citi tehniskie līdzekļi (satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi u.c.), kuri pašvaldībai ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildei. Noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā minētais izņēmuma gadījums neattieksies, piemēram, uz biroja aprīkojumu un kancelejas precēm.
      Valsts iestāde attiecībā uz Noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā minēto nevajadzīgo valsts kustamo mantu pati iekšēji nosaka kārtību, kādā tā noskaidro, kurai no pašvaldībām minētā valsts kustamā manta ir nepieciešama un kārtību, kādā Noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā minētā nevajadzīgā valsts kustamā manta tiks nodota. 
          Gadījumā, ja nevienai pašvaldībai projekta 18.7. apakšpunktā minētā nevajadzīgā kustamā manta nebūs nepieciešama, tad nevajadzīgo valsts kustamo mantu atsavina atbilstoši Noteikumu Nr. 109 noteiktajai kārtībai, kādā noskaidro ministriju, iestāžu un atvasinātu publisku personu vajadzību pēc iestādei nevajadzīgās kustamās mantas (Noteikumu Nr. 109 20. un turpmākie punkti).

        Pašvaldību likuma 4. pantā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas. Kā viena no šādām funkcijām, kas noteikta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punktā, ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.
Dienests, tam noteikto funkciju un uzdevumu izpildē līdzīgi kā Valsts policija izmanto kustamu mantu, kas ir speciāli aprīkota vai pielāgota, vai kas specifiski ir iegādāta konkrētu Dienesta uzdevumu izpildei. Dienestā identiski kā Valsts policijā pašlaik notiek tās autoparka atjaunošana un tiek iepirkti jauni ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, jo daļa no autoparkā esošajiem ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem ir tehniski novecojuši un vairs neatbilst Dienesta vajadzībām. Šie transportlīdzekļi un to materiāltehniskais aprīkojums pa daļām šobrīd tiek atsavināti Noteikumu Nr. 109 noteiktajā vispārējā kārtībā, kā rezultātā tie var arī nenonākt pašvaldības rīcībā, lai tā varētu nodrošināt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punktā noteiktās autonomās funkcijas – veikt pasākumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, izpildi.  
       Tāpat Dienestam, atbilstoši Atsavināšanas likumam, šobrīd nav tiesiska pamata prioritāri nodot pašvaldībām bez atlīdzības Dienestam nevajadzīgo valsts kustamo mantu, kas tām ir nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punktā minētās autonomās funkcijas - pasākumu veikšana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, izpildei. 
       Piemēram, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. panta pirmās daļas 5. punktā cita starpā pašvaldības domei ir noteikts uzdevums nodrošināt evakuēto iedzīvotāju pagaidu izmitināšanu. Pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā (Valsts civilās aizsardzības plāna 35. pielikums), kas nosaka pašvaldību un valsts institūciju preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, kā arī resursu pieejamību un iesaistīšanas kārtību iedzīvotāju masveida evakuācijai un pārvietošanai, pašvaldības ir noteiktas kā atbildīgās institūcijas, kurām cita starpā ir jānodrošina evakuēto iedzīvotāju izmitināšana un to pamatvajadzības. Pašvaldību iesaiste lauka nometņu izveidošanā patvēruma meklētāju uzņemšanai un sadzīves apstākļu nodrošināšanai tajās noteikta Ministru kabineta 2012. gada 4. jūlija rīkojumam Nr. 312 “Par Pasākumu plānu institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm” pievienotajā pasākumu plānā (6. punkts). Dienesta rīcībā ir materiāltehniskie līdzekļi un inventārs – saliekamās militārā tipa gultas, spilveni, matrači, guļammaisi, saliekamie izmitināšanas konteineri, kas paredzēti lauku nometnes izveidei vai var kalpot kā rezerves variants izmitināšanas vietas izveidei ēku telpās un cits inventārs, kas ir iegādāts cilvēku izmitināšanai un varētu būt nepieciešams tieši pašvaldībām tām noteikto civilās aizsardzības pasākumu ietvaros un katastrofu gadījumos.
       Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izņēmuma gadījumu, ar kuru tiktu noteikts, ka valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldībai tās autonomās funkcijas (pasākumu veikšana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā) izpildei, Dienests prioritāri var nodot pašvaldībai. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 109.

       Noteikumu projekts paredz, ka Noteikumu Nr. 109 18. punkts tiek papildināts ar 18.8. apakšpunktu, kas paredz jaunu gadījumu, kad Dienests var ierosināt tās valdījumā esošas valsts kustamās mantas atsavināšanu, nenoskaidrojot valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzības pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, ja Dienests atsavina tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu, kas paredzēta civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas, ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu nodrošināšanai, ja to nodod pašvaldībai Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas - veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā,  izpildei.
      Ar noteikumu projekta 18.8. apakšpunktā iekļauto jēdzienu "valsts kustamā manta, kas paredzēta civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas, ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu nodrošināšanai" ir saprotama tāda kustamā manta, kas ir speciāli aprīkota vai pielāgota vai paredzēta speciālam mērķim, lai to izmantotu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas, ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu nodrošināšanai. Piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, kas speciāli aprīkoti vai pielāgoti ugunsgrēku dzēšanai; ugunsdzēsības darbu veikšanai nepieciešamais aprīkojums, kā arī inventārs vai manta (piemēram, saliekamās militārā tipa gultas, spilveni, matrači, guļammaisi, saliekamie izmitināšanas konteineri, kas paredzēti lauku nometnes izveidei vai var kalpot kā rezerves variants izmitināšanas vietas izveidei ēku telpās, u.c.), kas pašvaldībai nepieciešamas, lai nodrošinātu iedzīvotāju izmitināšanu evakuācijas gadījumos proti, manta, kas nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 18. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildei.
Ņemot vērā pašvaldību nozīmīgo lomu katastrofu pārvaldīšanas pasākumos, civilās aizsardzības sistēmas veidošanā un pašvaldībai noteiktos uzdevumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, Valsts civilās aizsardzības plānā un Pašvaldību likumā, tieši pašvaldībām prioritāri nepieciešami resursi, kas attiecas uz cilvēku evakuēšanu un izmitināšanu, jo šāds civilās aizsardzības pasākums ir pašvaldību kompetencē. Svarīgs ir mērķis izņēmuma noteikšanai, proti, stiprināt pašvaldību kapacitāti civilās aizsardzības uzdevumu izpildei. Dienests ļoti daudzus civilās aizsardzības pasākumus veic sadarbojoties ar pašvaldībām. Inventārs visbiežāk tiek iegādāts civilās aizsardzības uzdevumu izpildei, un, lai pilnvērtīgāk izpildītu civilās aizsardzības pasākumus, kas ir pašvaldību kompetencē, Dienesta inventāru ir nepieciešams nodot tieši pašvaldībām konkrētu uzdevumu izpildei. Jēkabpils plūdu apdraudējums pierādīja, ka pašvaldībām izmitināšanai un evakuācijai ir nepieciešami resursi, kā gultas, spilveni utt.
         Dienests attiecībā par Noteikumu projekta 18.8. apakšpunktā minēto nevajadzīgo valsts kustamo mantu iekšēji/proaktīvi  noskaidros, kurai no pašvaldībām to autonomās funkcijas - veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā –veikšanai, šī kustamā manta būtu nepieciešama un ja nepieciešama, Dienesta noteiktā iekšējā kārtība noteiks, kurai no pašvaldībām kustamā manta ir nododama.  
       Gadījumā, ja nevienai pašvaldībai nebūs nepieciešama noteikumu Nr. 109 18.8. apakšpunktā minētā Dienesta valdījumā esoša valsts kustamā manta, tā tiks atsavināta atbilstoši Noteikumu Nr. 109 noteiktajai kārtībai, noskaidrojot ministriju, iestāžu un citu atvasinātu publisku personu vajadzību pēc iestādei nevajadzīgās kustamās mantas (Noteikumu Nr. 109 20. un turpmākie punkti).

Noteikumu Nr. 109 9.5. apakšpunktā ietvertā regulējuma mērķis bija noteikt instrumentu Novēršanas likuma prasību izpildes nodrošināšanai, proti, naudas izcelsmes pierādošo dokumentu iesniegšanu atsavinātājam. Ja publiskas personas mantas atsavinātājs ir Novēršanas likuma subjekts, attiecīgi Noteikumu Nr. 109 9.5. apakšpunkts ir piemērojams, jo šādu pienākumu attiecībā uz naudas līdzekļu izcelsmi pārbaudi tam nosaka Novēršanas likums. Vēršama uzmanība, ka Noteikumu Nr. 109 attiecīgā apakšpunkta šobrīd spēkā esošā redakcija var tikt interpretēta, attiecinot to uz jebkuru publisku personu, tostarp, pašvaldībām, kuras nav Novēršanas likuma subjekti. Līdz ar ko nepieciešams redakcionāli precizēt normu tā, lai nepārprotami būtu skaidrs, ka tā attiecināma tikai uz tādu publiskas personas nekustamo īpašumu atsavinātāju, kas ir Novēršanas likuma subjekts.

Novēršanas likuma subjekts piemēro klienta izpētes pasākumus un veidu atbilstošā apjomā un apmērā, ņemot vērā klientam piemītošos riskus. Novēršanas likuma subjekts, veicot klienta izpēti, ņem vērā gan risku paaugstinošos faktorus (Novēršanas likuma 11.¹ panta trešā daļa), gan risku pazeminošus faktorus (Novēršanas likuma 11.¹ panta ceturtā daļa), veicot klienta izpēti. Novēršanas likuma subjekts klienta izpētes ietvaros pieprasa un iegūst no klienta pamatojošu informāciju vai dokumentus, kas ir saistīti ar attiecīgo klienta izpētes mērķi un paredzamo būtību (piemēram, pamato konkrētu darījumu, līdzekļu izcelsmi). Līdz ar to katrs veiktais darījums ar klientu ir pirms tam jāizvērtē atbilstoši tam piemītošajiem riskiem, lai piemērotu atbilstošus klientu izpētes pasākumus (tai skaitā, naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi).
Ņemot vērā to, ka naudas līdzekļu izcelsmes pamatojošo dokumentu pārbaude ir viens no klienta izpētes pasākumiem, ko izmanto Novēršanas likuma subjekts, uzsākot gadījuma rakstura darījumu vai darījuma attiecības ar klientu, Noteikumu Nr. 109 9.5. apakšpunktā nepieciešams vārdus “naudas līdzekļu izcelsmi pamatojošos dokumentus” aizstāt ar vārdiem “pārbaudei nepieciešamie dokumenti”, tādējādi vispārināti norādot uz pārbaudei nepieciešamajiem dokumentiem, kuru pārbaudi uzliek par pienākumu veikt Novēršanas likums Novēršanas likuma subjektam.

Attiecībā uz publiskas personas nekustamo īpašumu atsavinātāju, kas nav Novēršanas likuma subjekts, norādāms, ka saskaņā ar Novēršanas likuma 3.¹ pantu jebkurai personai ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē ar mērķi - novērst ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības. Saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 17. punktu, aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. No minētajām tiesību normām izriet, ka personai ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, iestājoties šajās normās norādītajiem apstākļiem.  Vienlaikus vēršama uzmanība, ka  publiskas personas nekustamā īpašuma atsavinātājam, kas nav Novēršanas likuma subjekts, neizriet pienākums pārbaudīt naudas līdzekļu izcelsmi, taču publiskas personas nekustamā īpašuma atsavinātājs šādā gadījumā var pieprasīt un iegūt informāciju par savu darījuma partneri (atsavināšanas ierosinātāju) un tā patiesā labuma guvējiem, piemēram, gadījumā, ja darījuma partneris vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstinātu riska jurisdikciju.