22-TA-3033: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lauku atbalsts dienestam nepieciešami papildu budžeta līdzekļi (12 995 euro), lai piešķirtu kompensācijas personām, kas izpildījušas noteiktos fitosanitāros pasākumus, iznīcinot augus, kuriem konstatēts augu karantīnas organisms bakteriālā iedega Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. (turpmāk – bakteriālā iedega).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augu aizsardzības likuma 12. panta sestā daļa paredz, ka persona var saņemt kompensāciju par tai uzdoto fitosanitāro pasākumu izpildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kompensācija tiek maksāta no valsts budžeta.
Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumu Nr. 255 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi" (turpmāk – noteikumi Nr. 255) 3. punktā noteiktas personas tiesības saņemt kompensāciju un 1. pielikumā – kompensācijas apmērs. Noteikumos Nr. 255 arī noteikta kārtība, kādā persona var saņemt kompensāciju par izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem.
Augu karantīnas organisms bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība. Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80 % apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.
Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 12. panta otro daļu un 18. panta otrās daļas 3. punktu ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.
Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas bez ierobežojumiem var izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai šis organisms neieviestos šajā teritorijā.
Inficēties ar bakteriālo iedegu var ābeles (Malus), bumbieres (Pyrus), vilkābeles (Crataegus), pīlādži (Sorbus), klintenes (Cotoneaster), cidonijas (Cydonia), krūmcidonijas (Chaenomeles), korintes (Amelanchier), eriobotrijas (Eriobotrya), Dāvida fotīnijas (Photinia davidiana) un ugunsērkšķi (Pyracantha) (turpmāk – saimniekaugs). Pārsvarā tās ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007. gada jūlijā. Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās – augļu koku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā augošiem augiem. Tāpat arī dienests nodrošina uzraudzību bakteriālās iedegas perēkļos un karantīnas zonā, kā arī buferzonā trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem.
Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumu Nr. 255 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi" (turpmāk – noteikumi Nr. 255) 3. punktā noteiktas personas tiesības saņemt kompensāciju un 1. pielikumā – kompensācijas apmērs. Noteikumos Nr. 255 arī noteikta kārtība, kādā persona var saņemt kompensāciju par izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem.
Augu karantīnas organisms bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība. Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80 % apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.
Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 12. panta otro daļu un 18. panta otrās daļas 3. punktu ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.
Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas bez ierobežojumiem var izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai šis organisms neieviestos šajā teritorijā.
Inficēties ar bakteriālo iedegu var ābeles (Malus), bumbieres (Pyrus), vilkābeles (Crataegus), pīlādži (Sorbus), klintenes (Cotoneaster), cidonijas (Cydonia), krūmcidonijas (Chaenomeles), korintes (Amelanchier), eriobotrijas (Eriobotrya), Dāvida fotīnijas (Photinia davidiana) un ugunsērkšķi (Pyracantha) (turpmāk – saimniekaugs). Pārsvarā tās ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007. gada jūlijā. Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās – augļu koku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā augošiem augiem. Tāpat arī dienests nodrošina uzraudzību bakteriālās iedegas perēkļos un karantīnas zonā, kā arī buferzonā trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dienests līdz 2022. gada 30. septembrim ir veicis 2382 pārbaudes dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās, noņemot 403 paraugus, kas tika testēti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. No paraugiem, kas testēti uz bakteriālo iedegu, 24 paraugiem iegūts pozitīvs rezultāts.
2022. gadā dienests bakteriālo iedegu ir konstatējis 20 personu īpašumos, no tiem 19 gadījumos persona pieteicās kompensācijas saņemšanai par fitosanitāro pasākumu izpildi – deviņos piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās un vienā pašvaldības apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, trīs piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā, vienā privātpersonas apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā un divos piemājas dārzos Saldus novada Blīdenes pagastā, vienā piemājas dārzā un vienā komercdārzā Jelgavas novada Sesavas pagastā, kā arī vienā komercdārzā Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
2022. gadā dienests bakteriālo iedegu ir konstatējis 20 personu īpašumos, no tiem 19 gadījumos persona pieteicās kompensācijas saņemšanai par fitosanitāro pasākumu izpildi – deviņos piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās un vienā pašvaldības apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, trīs piemājas dārzos vai privātpersonu apsaimniekotās teritorijās Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā, vienā privātpersonas apsaimniekotā teritorijā Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā un divos piemājas dārzos Saldus novada Blīdenes pagastā, vienā piemājas dārzā un vienā komercdārzā Jelgavas novada Sesavas pagastā, kā arī vienā komercdārzā Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Risinājuma apraksts
Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti 19 iesniegumi kompensācijas saņemšanai par 2022. gadā noteiktajiem un izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem kopumā par 343 bakteriālās iedegas saimniekaugu iznīcināšanu.
Kompensācija personām izmaksājama saskaņā ar noteikumu Nr. 255 3.1. un 3.3. apakšpunktu.
Tā kā saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 12. panta sesto daļu kompensācija tiek maksāta no valsts budžeta tad, lai varētu nodrošināt kompensāciju no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ir nepieciešams regulējums, izdodot Ministru kabineta rīkojumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43. punktu un Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 34 21.§ 2. punktu Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai finansējumu kompensācijām par fitosanitāro pasākumu izpildi pēc nepieciešamības nodrošinātu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Kompensācija personām izmaksājama saskaņā ar noteikumu Nr. 255 3.1. un 3.3. apakšpunktu.
Tā kā saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 12. panta sesto daļu kompensācija tiek maksāta no valsts budžeta tad, lai varētu nodrošināt kompensāciju no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ir nepieciešams regulējums, izdodot Ministru kabineta rīkojumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43. punktu un Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa sēdes protokollēmuma Nr. 34 21.§ 2. punktu Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai finansējumu kompensācijām par fitosanitāro pasākumu izpildi pēc nepieciešamības nodrošinātu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ievērojot Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, 26. panta 10. punktu, atbalsts, kas paredzēts augiem kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, nepārsniedz izmaksas un kaitējumu, ko rada augiem kaitīgie organismi, kuru klātbūtni ir oficiāli atzinusi kompetentā iestāde.
Ievērojot minētā regulējuma sagaidāmo ekonomiski pozitīvo ietekmi uz jebkuru personu, kurai piederošajā teritorijā konstatēts augiem kaitīgais organisms, kura apkarošanai un izplatības ierobežošanai īstenoti fitosanitārie pasākumi, ieguldījums ir salīdzinoši neliels un sasniedz mērķi.
Ievērojot minētā regulējuma sagaidāmo ekonomiski pozitīvo ietekmi uz jebkuru personu, kurai piederošajā teritorijā konstatēts augiem kaitīgais organisms, kura apkarošanai un izplatības ierobežošanai īstenoti fitosanitārie pasākumi, ieguldījums ir salīdzinoši neliels un sasniedz mērķi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Piemājas dārzu īpašnieki
Ietekmes apraksts
15 personas, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir izpildījušas fitosanitāros pasākumus bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai un iesniegušas iesniegumus kompensācijas saņemšanai Lauku atbalsta dienestā.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- Atvasināta publiska persona (pašvaldība)
Ietekmes apraksts
Divi mazie uzņēmumi, viens vidējais uzņēmums un viena atvasināta publiska persona (pašvaldība) ir izpildījuši fitosanitāros pasākumus bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai un iesniegušas iesniegumus kompensācijas saņemšanai Lauku atbalsta dienestā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
19 personas, kas ir izpildījušas Valsts augu aizsardzības dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai un iesniegušas iesniegumus kompensācijas saņemšanai Lauku atbalsta dienestā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
12 995
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
12 995
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-12 995
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-12 995
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
12 995
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kompensācijas apmērs noteikts noteikumu Nr. 255 1. pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kompensācijai nepieciešamās summas detalizēts aprēķins ir dots šīs anotācijas pielikumā.
EKK 3000 – Subsīdijas un dotācijas 12 927 euro;
EKK 7460 – Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām 68 euro.
EKK 3000 – Subsīdijas un dotācijas 12 927 euro;
EKK 7460 – Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām 68 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi