Anotācija (ex-ante)

22-TA-894: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 29 "Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2022. gadā pašvaldību un to izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 15.janvāra noteikumos Nr.29 “Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2022.gadā pašvaldību un to izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva. Tas tiek izstrādāts pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 13.panta pirmās daļas 9.punktu, kurā noteikts, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās un atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai. Atbalsta veida, apjoma un nosacījumu tā saņemšanai izstrāde deleģēta Ministru kabinetam.
Vienlaikus tiks īstenots Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta  2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam") (turpmāk – pamatnostādnes) 2. rīcības virziena “Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū” 2.7.1.uzdevums “piešķirot valsts budžeta mērķdotāciju  sociālajiem darbiniekiem”.
Izvērtējot pirmajā ceturksnī saņemtos pašvaldību pieteikumus mērķdotācijas piešķiršanai un ņemot vērā pagājušajā gadā vairākkārt izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un tās radītajām sekām, daļa sociālo darbinieku slimoja, bet daļa bija spiesta aizstāt trūkstošos darbiniekus, strādājot praktiski dubultā. Līdz ar to visiem pašvaldību izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem nebija laika resursu profesionālās kompetences celšanai, tādējādi vispār neizpildot vai arī tikai daļēji izpildot Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk – noteikumi Nr.338) noteiktās prasības par  supervīziju un mācību stundu apjomu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
TA projekts izstrādāts, ar mērķi nodrošināt valsts mērķdotācijas pašvaldībām piešķiršanu, kas paredzēta atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Profesionālam sociālajam darbam ir nozīmīga loma sociālās politikas ieviešanā un starpdisciplinārā praksē globālā mērogā, kas, saskaņā ar Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas  aktuālajiem pētījumiem un lēmumiem, kļuvusi arvien būtiskāka Covid – 19 pandēmijas apstākļos. Sociālais darbs kā integrēta profesionālu kompetenču joma (sociālo un humanitāro zinātņu elementi, pedagoģijas, komunikācijas zinātnes un sabiedrības veselības elementi) ir viena no elastīgākajām un sadarbībai ar citiem palīdzošo un tiesībsargājošo profesiju pārstāvjiem atvērtākā profesionālās darbības joma. Tā ir dinamiska profesija ar “dzīvu”, attīstībā esošu definīciju, kas sevi atjauno atbilstoši cilvēku un sabiedrības vajadzībām.
Latvijā 2018.gadā sociālos pakalpojumus pašvaldību iestādēs (t.sk. sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, sociālās aprūpes centros, dienas centros, utt.) sniedza un tajās tika nodarbināti 2128 sociālā darba speciālisti, likuma norma tika izpildīta tikai par 76%. 2019.gadā tie bija vairs tikai 2092, līdz ar to likuma norma tika izpildīta tikai par 75%. Savukārt 2020.gadā tie bija 2105 sociālā darba speciālisti un likuma norma tika izpildīta par 77%. Turklāt jāņem arī vērā, ka sociālā darba speciālisti nav tikai sociālie darbinieki, bet arī sociālie rehabilitētāji, sociālie aprūpētāji un sociālās palīdzības organizatori. Tomēr, neskatoties uz to, ka darbinieku trūkums vērojams visu sociālā darba speciālistu vidū, piemaksa, ņemot vērā piešķirtā finansējuma apjomu, paredzēta tikai sociālajiem darbiniekiem.  
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2017.gadā veiktā  pētījuma "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai"  rezultāti tostarp parāda, ka augstā darba slodze un personāla resursu trūkums sociālajos dienestos ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nav attīstīts preventīvais sociālais darbs, lai izvērtētu iespējamos riskus un novērstu krīzes situācijas. Ar esošajiem sociālo darbinieku resursiem pietiek tikai krīzes intervencēm. Pētījumu "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" Labklājības ministrija īstenoja ar Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) atbalstu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros, lai iespējami efektīvi plānotu projekta aktivitāšu saturu un projekta noslēgumā novērtētu sasniegtos rezultātus. Sociālo darbinieku nepietiekams skaits, paaugstinātā noslodze un profesionālā “izdegšana” rada riskus pašvaldību sniegto sociālā darba pakalpojumu kvalitātei. Nepieciešams motivēt pašvaldībās strādājošos sociālos darbiniekus turpināt darbu jomā, nodrošinot iespēju saņemt piemaksu pie amatalgas par personīgo ieguldījumu.
Risinājuma apraksts
Mērķdotācijas novirzīšanas pašvaldībām mērķis ir turpināt pamatnostādnēs plānotos sociālo darbinieku atbalsta pasākumus, nodrošinot piemaksu par personīgu ieguldījumu pie amatalgas sociālajiem darbiniekiem pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, nodrošināt iespēju saņemt konkurētspējīgāku atalgojumu.  

Atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai un  2022.gada 11. janvārī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2022.gadā pašvaldību un to izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem” no 2022.gada 1. janvāra pašvaldībām tiek piešķirta mērķdotācija piemaksai pie mēnešalgas par personīgo ieguldījumu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā arī sociālo dienestu, to struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, kuri strādā pašvaldību sociālajos dienestos un veic sociālo darbu, kā arī pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus. 
Mērķdotācijas ietvaros piemaksa pie amatalgas sastāv no pamata piemaksas un papildu piemaksas 30 % apmērā no aprēķinātās pamata piemaksas.
Pamata piemaksas saņemšanai ir noteikti šādi kritēriji (darbiniekam ir jāatbilst pilnībā visiem kritērijiem):
1)    darbinieks pēdējo triju gadu laikā vismaz 12 mēnešus nepārtraukti ir strādājis pašvaldības sociālajā dienestā vai arī pašvaldības izveidotā iestādē, kas sniedz sociālos pakalpojumus;
2)    darbinieks ir ieguvis sociālā darbinieka kvalifikāciju;
3)    2021.gadā vai 12 mēnešos pirms ilgstošas prombūtnes perioda sākuma darbinieks atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 13. jūnija noteikumiem Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk MK not. Nr.338) 9.1.1. punktam ir pilnveidojis savu profesionālo kompetenci apmācībās/mācībās vismaz 24 akadēmisko stundu apmērā;
4)    2021.gadā vai 12 mēnešos pirms ilgstošas prombūtnes perioda sākuma darbinieks atbilstoši MK not. Nr.338 9.2.1. punktam ir pilnveidojis savu profesionālo kompetenci supervīzijās (individuālajās, grupu, komandas, organizācijas) ne mazāk kā 21 stundu apmērā. Objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, kāzas, bēres, atvaļinājums, slimība, dalība seminārā u.c., 1 – 3 supervīziju sesiju neapmeklēšana var tikt uzskatāma par attaisnotu, atbilstoši to pamatojot un aprakstot individuālā novērtējuma veidlapā.
Lai saņemtu papildu piemaksu 30 % apmērā no aprēķinātās pamata piemaksas, darbiniekam ir jāatbilst visiem pamata kritērijiem  un vismaz vienam no tālāk skatāmajiem kritērijiem:
1)    Darbinieks ir specializējies vai uzsācis specializāciju sociālajā darbā ar konkrētu klientu grupu, klātienes mācībās (var tikt organizētas arī attālināti) apgūstot Ministru kabineta 2019.gada 17.decembra noteikumos Nr.686 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" minēto metodiku vai citu apjoma ziņā līdzvērtīgu profesionālās kompetences pilnveides programmu.
2)    Darbinieks iegūst vai ir ieguvis maģistra grādu sociālajā darbā.
3)    Darbinieks pēdējo triju gadu laikā (01.01.2019.-31.12.2021.) ir piedalījies sociālās jomas attīstībai nozīmīga projekta izstrādē vai īstenošanā pašvaldības, reģionālā, nacionālā vai starptautiskā līmenī, ja par to nav saņemts atalgojums.
4)    Darbinieks pēdējo triju gadu laikā (01.01.2019.-31.12.2021.) papildus tiešajiem darba pienākumiem ir vadījis mācības citiem pašvaldībā strādājošiem sociālā darba speciālistiem vai veicis jauna sociālā darbinieka ievadīšanu darbā institūcijā.
Pirmajā ceturksnī Labklājības ministrijā saņemto pašvaldību pieteikumu mērķdotācijas saņemšanai izvērtējums parāda, ka ņemot vērā pagājušajā gadā vairākkārt izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un tās radītajām sekām, daļa sociālo darbinieku slimoja, bet daļa bija spiesta aizstāt trūkstošos darbiniekus, strādājot praktiski dubultā. Līdz ar to visiem pašvaldību izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem nebija laika resursu profesionālās kompetences celšanai, tādējādi vispār neizpildot vai arī tikai daļēji izpildot noteikumos Nr.338 noteiktās prasības par supervīziju un mācību stundu apjomu. Attiecīgi noteiktajiem kritērijiem pamata piemaksas saņemšanai un piemaksai kopumā kvalificējas tikai aptuveni 64% no sociālajiem darbiniekiem.

Ņemot vērā augstākminētos apstākļus, lai atvieglotu piemaksas saņemšanas nosacījumus un nodrošinātu iespēju piemaksu saņemt lielākam sociālo darbinieku skaitam (indikatīvi 91% no sociālo darbinieku kopskaita), TA projekts paredz svītrot kritērijus, kas attiecas uz profesionālās kompetences pilnveidi supervīzijās un mācību kursos atbilstoši noteikumos Nr.338 noteiktajam. 
Vienlaicīgi  kā obligātie pamata kritēriji piemaksas saņemšanai saglabāsies:

-    sociālie darbinieki, kuri vismaz vienu gadu, proti, laika posmā no 01.01.2019.-31.12.2021. strādā pašvaldības sociālajā dienestā, tā struktūrvienībā vai pašvaldības iestādē, kura sniedz sociālos pakalpojumus. Darba periods var būt kombinēts, strādājot dažādās pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs, tai skaitā arī citā pašvaldībā.  Piemēram, ja darbinieks uzsāk darba tiesiskās attiecības iestādē 25.janvārī, taču iepriekš strādājis citā sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādē, laika periods no iepriekšējas darba vietas tiek ņemts vērā; 
-    sociālie darbinieki, kuri ir ieguvuši likuma 41. pantā noteikto izglītību (2. līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā). Gadījumā, ja kāds sociālais darbinieks izglītību iegūs 2022.gadā, tad no brīža, kad persona saņēmusi diplomu, tā var kvalificēties piemaksas saņemšanai, ja persona kvalificējas pārējiem noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

Lai pašvaldībām būtu iespējams atkārtoti izvērtēt sociālos darbiniekus un noteikt piemaksu 2022.gada  turpmākajiem ceturkšņiem atbilstoši precizētajiem nosacījumiem un atvieglotajiem kritērijiem piemaksu noteikšanai, TA projekts paredz noteikt, ka mērķdotācijas saņēmējs otrajā ceturksnī līdz 15.aprīlim iesniedz precizētu mērķdotācijas pieprasījumu. Vienlaicīgi TA projekts paredz, ka grozījumi, kas paredz svītrot  Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 29 "Noteikumi par valsts budžeta mērķdotāciju piemaksai pie mēnešalgas 2022. gadā pašvaldību un to izveidoto iestāžu sociālajiem darbiniekiem" 3.1.3. un 3.1.4.apakšpunktu, stājas spēkā 2022.gada 1.aprīlī un ir piemērojami mērķdotācijas apmēra aprēķiniem un pārrēķiniem par 2022. gada II, III un IV ceturksni. 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto sociālā darba pakalpojumu saņēmēji – personas, kurām ir sociālās funkcionēšanas problēmas.
Ietekmes apraksts
TA projekts paredz nodrošināt valsts mērķdotācijas pašvaldībām piešķiršanu, kas paredzēta atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, tādējādi izpildot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktu, kurā noteikts, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veida, apjoma un nosacījumu tā saņemšanai izstrāde deleģēta Ministru kabinetam.
Vienlaikus tiks īstenots pamatnostādņu 2. rīcības virziena “Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū” 2.7.1. uzdevums “piešķirot valsts budžeta mērķdotāciju  sociālajiem darbiniekiem”.
Tādējādi, nodrošinot pietiekamu skaitu sociālo darbinieku, tiks nodrošināti pilnvērtīgāki sociālie pakalpojumi mērķa grupai.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 918 583
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 918 583
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 918 583
667 982
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 918 583
667 982
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-667 982
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-667 982
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
667 982
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 24.09.2021. sēdē (prot.Nr.63 1.§), izskatot un atbalstot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam”, viena gada ietvarā atbalstīts LM prioritārais pasākums - papildu finansējums prioritārā pasākuma “Mērķdotācijas sociālajiem darbiniekiem” (Nr.18_02_P) pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālo darbinieku motivācijai strādāt profesijā un pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī ar papildus funkcijām saistīto pieaugošā darba apjoma kompensēšanai 1 918 583 euro apmērā. Pasākums tiek īstenots pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 ”Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” ietvaros (pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām).

Lai nodrošinātu papildus nepieciešamo finansējumu saistībā ar atvieglotajiem kritērijiem piemaksu noteikšanai, papildu nepieciešamo finansējumu plānots pārdalīt no prioritārajam pasākumam “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (MK 24.09.2021. sēdes prot. Nr.63 1.§ 2.punkts) plānotā finansējuma pašvaldībām prognozējamā atlikuma (pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām).
Piemaksu sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā pašvaldību sociālajos dienestos, tajā skaitā, struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus, nodrošināšanai sākotnējais aprēķins.
Piemaksu veids Sociālo darbinieku skaits Stundas likme Vidējais stundu skaits mēnesī 2022.gadā Prognozētais stundu skaits mēnesī sociālajiem darbiniekiem Mēnešu skaits, kad tiek nodrošināta piemaksa Piemaksa kopā gadā Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 23.59% Mērķdotācija pašvaldībām kopā
Piemaksas pamata apmērs 781 0,615 168,2 131 364,2 12 969 467,80 228 697,45 1 198 165.25
Piemaksas pilnais apmērs, ieskaitot pamata apmēru un papildu 30% pie piemaksas pamata apmēra 361 0.800 168.2 60 720,2 12 582 913.92 137 509,39 720 423.31
Kopā* 1142 x x 192 084 x 1 552 382 366 207 1 918 588.56
*aprēķinātā kopējā summa mērķdotācijas faktiskās izpildes laikā tiks precizēta, nepārsniedzot 2022.gada budžetā mērķdotācijai plānoto finansējumu. 
Atbilstoši 2022.gada I ceturkšņa iesniegto Valsts kases ePārskatu sistēmā pašvaldību pieprasījumu datiem LM ir noteikusi piemaksu stundas likmi un tā rezultātā no piešķirtā finansējuma sociālo darbinieku piemaksu nodrošināšanai pašvaldībām I ceturksnī ir pārskaitīts finansējums 491 617.88 euro.
Piemaksu veids Sociālo darbinieku skaits Stundas likme Prognozētais stundu skaits 2022.gada I ceturksnī sociālajiem darbiniekiem Piemaksa kopā I ceturksnī Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 23.59% Mērķdotācija pašvaldībām kopā
1 2 3 4 5=3*4 6=5*23.59% 7=5+6
Piemaksas pamata apmērs 599 0,670 300 152.40 201 102.11 47 439.99 248 542.10
Piemaksas pilnais apmērs, ieskaitot pamata apmēru un papildu 30% pie piemaksas pamata apmēra 442 0,870 226 068.00 196 679.16 46 396.62 243 075.78
Kopā 1041 x 526 220.40 397 781.27 93 836.61 491 617.88
MK noteikumu grozījumu rezultātā pieaugs kopējais piemaksu saņēmēju skaits no 1041 līdz 1485. Tāpat arī  atbilstoši I ceturkšņa datiem piemaksu saņēmēju skaits, kuri piemaksu saņems pilnajā apmērā no sākotnēji prognozētajiem 32% būs 42% no kopējā skaita un, lai saglabātu piemaksu apmēru I ceturkšņa līmenī, atlikušajos 9 mēnešos būs nepieciešams papildu finansējums 667 982 euro.
Piemaksu veids Sociālo darbinieku skaits Stundas likme Vidējais stundu skaits mēnesī 2022.gadā Prognozētais stundu skaits mēnesī sociālajiem darbiniekiem Mēnešu skaits, kad tiek nodrošināta piemaksa Kopā piemaksa gadā Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 23.59% Mērķdotācija pašvaldībām kopā
1 2 3 4 5=2*4 6 7=3*5*6 8=7*23.59% 9=7+8
Piemaksas pamata apmērs 861 0,670 168.2 144 820 9 873 265.81 206 003.40 1 079 269.21
Piemaksas pilnais apmērs, ieskaitot pamata apmēru un papildu 30% pie piemaksas pamata apmēra 624 0.870 168.2 104 957 9 821 811.74 193 865.39 1 015 677.13
Kopā 1485 x x 249777 x 1 695 077.55 399 868.79 2 094 946.34

Piešķirtais finansējums**                                                                                            1 426 965.11
Papildus nepieciešamais finansējums                                                                             667 981.23


**Aprēķinā kopējais piešķirtais finansējums piemaksu sociālajiem darbiniekiem nodrošināšanai (1 918 583 euro) samazināts par 2022.gadā pašvaldībām  pārskaitītā finansējuma apmēru (491 617.89 euro), atbilstoši pašvaldību sniegtajai prognozei, I ceturkšņa piemaksu sociālajiem darbiniekiem nodrošināšanai spēkā esošās normatīvā regulējuma izpildei.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
LM rīcībā esošie statistikas dati parāda, ka pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuriem ir likumā noteiktā izglītība 2018.gadā bija 91.14%, 2019.gadā - 90.67% , un 2020. gadā - 91.21%. Līdz ar to tiek pieņemts, ka vidēji no 1 632 darbiniekiem TA projekta 3.1.punktā minētajam pamatkritērijam par izglītību atbilst vidēji 91%, vai 1485 sociālie darbinieki, kuri attiecīgi kvalificēsies pamata piemaksas saņemšanai. 
 Ņemot vērā pašvaldību iesniegto pieprasījumu datus par 2022.gada I ceturksni, sociālo darbinieku skaits, kuri piemaksu saņems pilnajā apmērā (pamata piemaksa un papildu piemaksa), prognozējams 624, vai 42% no kopējā sociālo darbinieku skaita 1485.
 
TA projektā tiek paredzēts, ka dome vai sociālais dienests līdz 2022.gada 15.aprīlim elektroniski, izmantojot ePārskati sistēmu, iesniedz precizētu mērķdotācijas pieprasījumu par sociālajiem darbiniekiem, norādot sociālo darbinieku skaitu, kā arī katra darbinieka prognozētās darba stundas. LM, pamatojoties uz pieprasījumā norādīto informāciju, aprēķina mērķdotācijas apmēru katram mērķdotācijas saņēmējam (domei, sociālajam dienestam) otrajam, trešajam un ceturtajam 2022.gada ceturksnim un atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” mērķdotācijai paredzētajam finanšu līdzekļu apmēram.  
Informāciju par aprēķināto mērķdotācijas apmēru un noteikto piemaksas apmēru sociālajam darbiniekam mērķdotācijas saņēmējs varēs iegūt ePārskatu sistēmā brīdī, kad LM būs aprēķinājusi mērķdotācijas apmēru katram mērķdotācijas saņēmējam.

Finansējuma avots: No prioritārajam pasākumam “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (Nr.18_01_P) (MK 24.09.2021. sēdes prot. Nr.63 1.§ 2.punkts) plānotā finansējuma pašvaldībām prognozējamā atlikuma (apakšprogramma 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas”).

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 50.punkts nosaka, ka valsts 2022. un 2023. gadā sniedz atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, vai tādiem ilgstošas  sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - SAC), atbilstoši gadskārtējām valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumi Nr.865 “Noteikumi par valsts atbalstu pašvaldībām atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem ilgstošas  sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (turpmāk – MK noteikumi).
Valsts atbalsts pašvaldībām paredzēts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk - pakalpojums) izdevumu segšanai. 
Valsts atbalsta mērķis ir paaugstināt atlīdzību vai nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – valsts atbalsts).
Valsts atbalsts tiek nodrošināts pašvaldībām pakalpojumu izdevumu segšanai, kas ietver aprūpētāju atalgojuma paaugstināšanu vai jau noteiktās atlīdzības aprūpētājiem līmeņa saglabāšanu, nodrošinot:
1. aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību (turpmāk - kārtība) ir noteikta 2.kategorija vai profesionālā pieredze  aprūpētāja amatā ir  no 1 līdz 3 gadiem, mēnešalga ir noteikta vismaz 530 euro mēnesī, bet aprūpētājiem, kuriem atbilstoši kārtībai ir noteikta 3.kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par 3 gadiem, mēnešalga ir noteikta vismaz 608 euro mēnesī;
2. vecākajiem aprūpētājiem (ja šāds amats iestādē ir), kuriem atbilstoši kārtībai ir noteikta 2.kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no 1 līdz 3 gadiem,  mēnešalga ir noteikta vismaz 600 euro mēnesī, bet vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši kārtībai ir noteikta 3.kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par 3 gadiem, mēnešalga ir noteikta vismaz 705 euro mēnesī;
3. aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem noteiktā piemaksa par darbu, kas saistīta ar īpašu risku (ja šāds risks un piemaksa iestādē ir noteikta), ir noteikta 25% apmērā no 1. un 2. punktā minētās mēnešalgas.

Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC, no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteiktas iepriekš tekstā minētajā apjomā (iepriekš 1. un 2. punkts; MK noteikumos 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunkts), pašvaldība var saņemt valsts atbalstu pakalpojumu izdevumu segšanai, kas noteikts vidēji uz personu (klientu) mēnesī:
    46.00 euro apmērā 2022. gadā;
    23.00 euro apmērā 2023. gadā.
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC, no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteiktas iepriekš tekstā minētajā apjomā un piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (iepriekš 1. 2. un 3. punkts; MK noteikumos 6.punkts), pašvaldība var saņemt valsts atbalstu pakalpojumu izdevumu segšanai, kas noteikts vidēji uz personu (klientu) mēnesī:
    132.26 euro apmērā 2022. gadā;
    66.13 euro apmērā 2023. gadā.
Valsts atbalsta apjoms ir aprēķināts kā vidējais finansējuma apmērs, kas nepieciešams pašvaldībai, lai segtu SAC pakalpojumu izmaksu vai cenas pieaugumu, kas radies aprūpētāju atlīdzības pieauguma vai apmēra saglabāšanas rezultātā.

Atbilstoši plānotajam, 2022. gadā vidēji mēnesī plānots valsts atbalsts par 8861 klientu, kurš saņem SAC pakalpojumu. 
Faktiski par 2022. gada janvāri pašvaldības lūgušas kompensēt SAC izdevumus par 4 381 klientu, februārī – 4 745 klientiem. 
Valsts atbalsta izpildes dati liecina, ka, neskatoties uz valsts sniegto atbalstu pašvaldībām pakalpojuma cenas izmaiņām, lai nodrošinātu aprūpētāju atlīdzības palielināšanu, kā arī ieviestu jaunu amata vietu – vecākais aprūpētājs, ir liels skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kas turpina maksāt aprūpētājiem valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Labklājības ministrija plāno aktīvi iesaistīties šis situācijas risināšana uzrunājot tieši tās institūcijas un pašvaldības, kas nenodrošina aprūpētājiem atlīdzību, kas minēta MK noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā. Ņemot vērā minēto prognozējams, ka 2022. gadā valsts atbalsta izmaksa sasniegs plānoto rādītāju “izmaksāts valsts atbalsts par 8 861 personu mēnesī” un 2023. gadā, jau no gada sākuma, izpilde būs plānotajā apjomā, attiecīgi 2023. gadā LM prognozē, ka plānotais finansējums tiks izpildīts 100% apjomā.
Finansējums pašvaldībām plānots 6 701 816 euro apmērā, prognozējamais plānotā finansējuma atlikums 667 982 euro apmērā. Detalizēti aprēķinu skat. pielikumā “Valsts atbalsta pašvaldībām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izdevumu segšanai plānotā izpilde 2022. gadā”.
Gadījumā, ja prioritārā pasākuma “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” īstenošanai 2022.gadam būs nepieciešams papildu finansējums, Labklājības ministrija to nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

TA projektā ietverto pasākumu īstenošanu LM 2022.gadā nodrošināt apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto līdzekļu ietvaros, vienlaikus veicot iekšējo līdzekļu pārdali starp prioritārajiem pasākumiem, samazinot 2022.gadā prioritārajam pasākumam “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (Nr.18_01_P) plānoto finansējuma apmēru 667 982 euro apmērā un attiecīgi palielinot 2022.gada prioritārajam pasākumam Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem” (Nr.18_02_P) plānoto finansējumu par 667 982 euro.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Par grozījumu nepieciešamību un redakciju rakstiski informētas Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas sociālo darbinieku biedrība. Ar minētajām organizācijām notikusi neformāla TA projekta saskaņošana rakstiskā procedūrā, kur minētās organizācijas izteica atbalstu sagatavotajam grozījumu projektam un tā anotācijai.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Valsts kase
  • Pašvaldības un pašvaldību sociālie dienesti
  • Pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālie darbinieki.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi