24-TA-2798: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 421) 6.2. apakšnodaļa par īpašiem līdzekļu pieprasīšanas nosacījumiem pašvaldībām.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pašvaldībām nepieciešami finanšu līdzekļi 1 063 315 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un pašvaldību izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Naktī uz 2024. gada 28. jūliju reģionā virs Vācijas un Polijas robežas sāka veidoties ciklons, kas ļoti strauji pieņēmās spēkā un virzījās uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Poliju un Lietuvu, un 29. jūlijā no rīta ciklona centrs atradās virs Latvijas dienvidaustrumu rajoniem (Sēlijas un Latgales). Latvijā šis ciklons atnesa ļoti stipras ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas, kā arī ekstremāli stipras lietavas. Visintensīvākās lietusgāzes 28. un 29. jūlijā novērotas Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās kopumā nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 mm, kas ir vislielākā novērotā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē un pārsniedz stacijas jūlija normu par vairāk nekā divām reizēm. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē, kur šīs bija divas mitrākās dienas staciju novērojumu vēsturē. Atsevišķās stacijās Kurzemē un Vidzemē (Mērsragā, Saldū, Rūjienā un Skultē) divu diennakšu nokrišņu daudzums arī pārsniedza stacijas jūlija normu, taču tās nebija mitrākās divas dienas staciju novērojumu vēsturē.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
Jānorāda, ka Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē jau tika pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
Jānorāda, ka Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē jau tika pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Laika periodā no 2024. gada 27. septembra līdz 29. oktobrim VARAM saņēma pieprasījumus no četrām pašvaldībām:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 30. septembrī un 25. oktobrī),
2. Ogres novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 15. oktobrī),
3. Olaines novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 29. oktobrī),
4. Tukuma novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 30. septembrī).
Līdz 2024. gada 30. oktobrim no VARAM puses tika izskatīti minēto pašvaldību pieprasījumi (tai skaitā papildus iesniegtie precizējumi un papildinājumi) un pieņemts lēmums sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām virzīt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (2. un 3. pieprasījums)
Pamatojoties uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta un gājēju infrastruktūra (ielu apgaismojums, luksofori, ielu brauktuves, gājēju celiņi), ēkas un būves (izglītības iestādes, bērnu un jauniešu centrs, kapsētas žogs), ārtelpu datu pārraides inženierbūves un datu pārraides infrastruktūra, bija nepieciešams veikt lietus ūdens atsūknēšanu un savākšanu Jūrmalas valstspilsētas teritorijā pēc lietavu radītajiem postījumiem, kā arī sniegt atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un apsekošanas aktiem daļēji ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes, līgumi, rēķini.
Par apdrošināšanu
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemtos lēmumus un informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Diviem cietušajiem objektiem (Jūrmalas Kauguru vidusskola , Raiņa iela 118, Jūrmala, Lēdurgas iela 27, Jūrmala un Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš", Lībiešu iela 19, Jūrmala) Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Tādējādi Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība saņēma apdrošinātāja atlīdzību kopā 4 991 euro apmērā.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas domes 2021. gada 30. septembra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” un pamatojoties uz Jūrmalas labklājības pārvaldes lēmumiem “Par vienteizēju pabalstu krīzes situācijā”, trīs personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā kopā 900 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 1 312 435 euro apmērā (no kopējiem zaudējumiem 1 317 426 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 4 991 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 1 311 535 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 900 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai (kopā 388 482 euro), proti infrastruktūras objektiem, kas bija apdrošināti, ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam (19 170 euro), infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti – 30 procentu apmērā (368 862 euro) un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (450 euro).
Līdz ar to Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 923 953 euro apmērā, tai skaitā
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 923 503 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 450 euro.
Par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā
Papildus minētajam Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība informē, ka darbs pie stihijas radīto zaudējumu apzināšanas turpinās, par ko 2025. gadā VARAM tiks iesniegts jauns stihijas radīto zaudējumu segšanas pieprasījums no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Kopējās apzinātās aplēses par 2025. gadā iesniedzamo zaudējumu apmēru tiek prognozētas aptuveni 347 000 euro apmērā, tai skaitā:
- par izmaksātajiem pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotājiem saskaņā ar Jūrmalas domes saistošajiem noteikumiem Nr.9 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam” un Jūrmalas domes lēmumu Nr.462 “Par atbalsta noteikšanu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras radīto postījumu novēršanai dzīvojamās mājās” aptuveni 28 000 euro apmērā;
- par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai īpašumā esošajām ēkām, parkiem un citiem infrastruktūras objektiem aptuveni 319 000 euro apmērā.
2. Ogres novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Ogres novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta divi pašvaldības īpašumā esošie infrastruktūras objekti, tai skaitā Ogres centra pamatskola, Meža prospektā 14, Ogrē un Ogres novada kultūras centrs, Brīvības ielā 15, Ogrē.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Ogres novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka abiem cietušo objektu apsekošanas aktiem ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti ir Ogres novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā (iesniegts izraksts no zemesgrāmatas par Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1790, kadastra Nr. 7401 003 0313, kas apliecina, ka Ogres centra pamatskolas ēka ir pašvaldības īpašumā un Zemes robežu plānu ar zemes kadastra Nr. 7401-003-0339, kurā norādīts, ka uz zemes gabala atrodas trīs stāvu Kultūras nama ēka, kas ir Ogres domes īpašumā). Ogres novada pašvaldība par Ogres centra pamatskolai radīto postījumu novēšanu iesniedza divas tāmes – jumta un iekštelpu atjaunošanai (abas tāmes sagatavoja sertificēts speciālists). Savukārt par Ogres novada kultūras centram radīto postījumu novēršanu, iesniedza lokālo tāmi, kuru sastādīja Ogres novada kultūras centra saimniecības daļas vadītājs (ar atzīmi, ka darbus veiks pašu spēkiem).
Par apdrošināšanu
Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietusī Ogres centra pamatskolas ēka, Meža prospektā 14, Ogrē nebija apdrošināta un pašvaldībai par to nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonts. Savukārt Ogres novada kultūras centra ēka, Brīvības ielā 15, Ogrē bija apdrošināta. Ogres novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 1. februārī ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” noslēgto komercīpašuma apdrošināšanas polisi Nr. LV24-40-10000370-9, rēķinu un maksājuma uzdevumu par Ogres novada pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju. AAS “BTA Baltic Insurance Company” 2024. gada 29. augustā informēja Ogres novada pašvaldību par pieņemto lēmumu (atlīdzību lietā Nr. I40-147483/01-24, komercīpašuma apdrošināšanas līgums Nr. LV24-40-10000370-9), ka apdrošināšanas atlīdzība netiks izmaksāta atbilstoši līguma 3.1. punktam, kurš nosaka, ka par apdrošināšanas gadījumu netiek uzskatīts un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies atmosfēras nokrišņu (piemēram, ūdens, krusa, sniegs) iekļūšanas ēkā no jumta, logiem, durvīm, nekustamā īpašuma šuvēm, pamatiem, hidroizolācijas un citām konstrukcijām rezultātā, ja tas nav radies apdrošināto risku rezultātā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Ogres novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 53 768 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai, proti infrastruktūras objektiem, kas bija apdrošināti, ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam, bet infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti – 30 procentu apmērā. Tādējādi Ogres novada pašvaldības līdzfinansējums ir 14 948 euro (kas veidojas, aprēķinot 30 procentus no Ogres centra pamatskolas atjaunošanai nepieciešamā finansējuma, jo par Ogres novada kultūras centra apdrošināšanu samaksātā apdrošināšanas prēmija pārsniedz 25 procentus no postījumu novēršanai nepieciešamā finansējuma).
Līdz ar to Ogres novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 38 820 euro apmērā.
3. Olaines novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Olaines novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta un gājēju infrastruktūra (ielas, ceļi, velosipēdu un gājēju celiņi), ēkas un būves (izglītības iestādes, dzīvojamā māja, peldbaseina ēka, Bērnu un jauniešu sociālā atbalsta centrs, kultūras nams, policijas ēka, stadiona žogs, bērnu laukuma iekārtas), parka labiekārtojums, kā arī bija nepieciešams sniegt atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Olaines novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un lielākoties katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Olaines novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes, līgumi, rēķini.
Par apdrošināšanu
Olaines novada pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemto lēmumu un informāciju par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. No septiņiem 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušajiem objektiem, kas bija apdrošināti, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle pieņēma lēmumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt tikai par vienu objektu (Jaunolaines kultūras nams, Meža iela 2, Jaunolaine, Olaines novads). Tādējādi Olaines novada pašvaldība saņēma apdrošinātāja atlīdzību 50 000 euro apmērā.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Olaines novada domes 2021. gada 24. februāra saistošajiem noteikumiem Nr.SN3/2021 “Par pabalstu krīzes situācijā Olaines novadā” un pamatojoties uz Olaines novada pašvaldības aģentūras “Olaines sociālais dienests” lēmumiem, divām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā kopā 1 900 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Olaines novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Olaines novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 55 822 euro apmērā (no kopējiem zaudējumiem 105 822 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 50 000 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 53 922 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 1 900 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai (kopā 12 934 euro), proti infrastruktūras objektiem, kas bija apdrošināti, ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam (3 874 euro), infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti – 30 procentu apmērā (8 110 euro) un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (950 euro). Attiecīgi tika iesniegts Olaines novada pašvaldības 2024.gada 23.oktobra domes lēmums (prot.11., 22.p.) par “Līdzfinansējuma nodrošināšana dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai”.
Līdz ar to Olaines novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 42 888 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 41 938 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 950 euro.
Par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā
Papildus minētajam Olaines novada pašvaldība informē, ka Meža parkā Zemgales ielā 38, Olainē ir nepieciešams atjaunot 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā cietušo lapeni un trīsvietīgo soliņu, taču lapenes un soliņa ražošana, uzstādīšana, projekta dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana būvvaldē nav paveicama 2024. gada ietvaros, līdz ar to pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētie gadījumiem” lapenes un trīsvietīga soliņa Meža parkā Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai Olaines novada pašvaldība iesniegs 2025. gadā.
4. Tukuma novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Tukuma novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta pašvaldības īpašumā esošā transporta infrastruktūra (Tukuma novada teritorijā esoši 26 autoceļi, Tukuma pilsētas teritorijā – sešas ielas un viens ceļš).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Tukuma novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietusī transporta infrastruktūra ir Tukuma novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes). Tukuma novada pašvaldības Smārdes pagastā cietušo 12 autoceļu atjaunošanas darbi ir pabeigti, ko apliecina iesniegtais 2024. gada 1. augusta SIA “Meliorceltnieks” finanšu piedāvājums Tukuma novada pašvaldības Smārdes pagasta pārvaldes teritorijā vētras un plūdu radītajiem postījumiem un seku likvidēšanu (pārbaudīja sertificēts speciālists), 2024. gada 20. augusta akts Nr. 67/MC 2024-161, rēķins Nr. MC 2024-161 un 2024. gada 23. augusta maksājuma uzdevums Nr. 32425. Savukārt par pārējo transporta infrastruktūru (Pūres, Kandavas, Cēres, Zantes, Džūkstes pagastā un Tukuma pilsētā), kas cieta 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā, iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas darbu izmaksu tāmes.
Par apdrošināšanu
Tukuma novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 17. septembra apliecinājumu Nr. TND/1-20/24/3909, ka par sarakstā minētajām inženierbūvēm (ceļi, ielas) 2024. gada 28. jūlija un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu radīto seku dēļ Tukuma novada pašvaldībai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Tukuma novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Tukuma novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 82 363 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (24 709 euro), attiecīgi Tukuma novada pašvaldība iesniedza Tukuma novada domes 2024. gada 26. septembra lēmumu Nr. TND/1-1.1/24/553 “Par līdzfinansējuma nodrošināšanu 2024. gada 28. un 29. jūlija dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai”.
Līdz ar to Tukuma novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 57 654 euro apmērā.
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 30. septembrī un 25. oktobrī),
2. Ogres novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 15. oktobrī),
3. Olaines novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 29. oktobrī),
4. Tukuma novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 30. septembrī).
Līdz 2024. gada 30. oktobrim no VARAM puses tika izskatīti minēto pašvaldību pieprasījumi (tai skaitā papildus iesniegtie precizējumi un papildinājumi) un pieņemts lēmums sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām virzīt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (2. un 3. pieprasījums)
Pamatojoties uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta un gājēju infrastruktūra (ielu apgaismojums, luksofori, ielu brauktuves, gājēju celiņi), ēkas un būves (izglītības iestādes, bērnu un jauniešu centrs, kapsētas žogs), ārtelpu datu pārraides inženierbūves un datu pārraides infrastruktūra, bija nepieciešams veikt lietus ūdens atsūknēšanu un savākšanu Jūrmalas valstspilsētas teritorijā pēc lietavu radītajiem postījumiem, kā arī sniegt atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un apsekošanas aktiem daļēji ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes, līgumi, rēķini.
Par apdrošināšanu
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemtos lēmumus un informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Diviem cietušajiem objektiem (Jūrmalas Kauguru vidusskola , Raiņa iela 118, Jūrmala, Lēdurgas iela 27, Jūrmala un Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš", Lībiešu iela 19, Jūrmala) Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Tādējādi Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība saņēma apdrošinātāja atlīdzību kopā 4 991 euro apmērā.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas domes 2021. gada 30. septembra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” un pamatojoties uz Jūrmalas labklājības pārvaldes lēmumiem “Par vienteizēju pabalstu krīzes situācijā”, trīs personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā kopā 900 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 1 312 435 euro apmērā (no kopējiem zaudējumiem 1 317 426 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 4 991 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 1 311 535 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 900 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai (kopā 388 482 euro), proti infrastruktūras objektiem, kas bija apdrošināti, ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam (19 170 euro), infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti – 30 procentu apmērā (368 862 euro) un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (450 euro).
Līdz ar to Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 923 953 euro apmērā, tai skaitā
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 923 503 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 450 euro.
Par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā
Papildus minētajam Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība informē, ka darbs pie stihijas radīto zaudējumu apzināšanas turpinās, par ko 2025. gadā VARAM tiks iesniegts jauns stihijas radīto zaudējumu segšanas pieprasījums no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Kopējās apzinātās aplēses par 2025. gadā iesniedzamo zaudējumu apmēru tiek prognozētas aptuveni 347 000 euro apmērā, tai skaitā:
- par izmaksātajiem pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotājiem saskaņā ar Jūrmalas domes saistošajiem noteikumiem Nr.9 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam” un Jūrmalas domes lēmumu Nr.462 “Par atbalsta noteikšanu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras radīto postījumu novēršanai dzīvojamās mājās” aptuveni 28 000 euro apmērā;
- par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai īpašumā esošajām ēkām, parkiem un citiem infrastruktūras objektiem aptuveni 319 000 euro apmērā.
2. Ogres novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Ogres novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta divi pašvaldības īpašumā esošie infrastruktūras objekti, tai skaitā Ogres centra pamatskola, Meža prospektā 14, Ogrē un Ogres novada kultūras centrs, Brīvības ielā 15, Ogrē.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Ogres novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka abiem cietušo objektu apsekošanas aktiem ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti ir Ogres novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā (iesniegts izraksts no zemesgrāmatas par Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1790, kadastra Nr. 7401 003 0313, kas apliecina, ka Ogres centra pamatskolas ēka ir pašvaldības īpašumā un Zemes robežu plānu ar zemes kadastra Nr. 7401-003-0339, kurā norādīts, ka uz zemes gabala atrodas trīs stāvu Kultūras nama ēka, kas ir Ogres domes īpašumā). Ogres novada pašvaldība par Ogres centra pamatskolai radīto postījumu novēšanu iesniedza divas tāmes – jumta un iekštelpu atjaunošanai (abas tāmes sagatavoja sertificēts speciālists). Savukārt par Ogres novada kultūras centram radīto postījumu novēršanu, iesniedza lokālo tāmi, kuru sastādīja Ogres novada kultūras centra saimniecības daļas vadītājs (ar atzīmi, ka darbus veiks pašu spēkiem).
Par apdrošināšanu
Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietusī Ogres centra pamatskolas ēka, Meža prospektā 14, Ogrē nebija apdrošināta un pašvaldībai par to nepienākas apdrošināšanas atlīdzība (par jauno, nesen remontēto būvju), garantiju remonts. Savukārt Ogres novada kultūras centra ēka, Brīvības ielā 15, Ogrē bija apdrošināta. Ogres novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 1. februārī ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” noslēgto komercīpašuma apdrošināšanas polisi Nr. LV24-40-10000370-9, rēķinu un maksājuma uzdevumu par Ogres novada pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju. AAS “BTA Baltic Insurance Company” 2024. gada 29. augustā informēja Ogres novada pašvaldību par pieņemto lēmumu (atlīdzību lietā Nr. I40-147483/01-24, komercīpašuma apdrošināšanas līgums Nr. LV24-40-10000370-9), ka apdrošināšanas atlīdzība netiks izmaksāta atbilstoši līguma 3.1. punktam, kurš nosaka, ka par apdrošināšanas gadījumu netiek uzskatīts un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies atmosfēras nokrišņu (piemēram, ūdens, krusa, sniegs) iekļūšanas ēkā no jumta, logiem, durvīm, nekustamā īpašuma šuvēm, pamatiem, hidroizolācijas un citām konstrukcijām rezultātā, ja tas nav radies apdrošināto risku rezultātā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Ogres novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 53 768 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai, proti infrastruktūras objektiem, kas bija apdrošināti, ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam, bet infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti – 30 procentu apmērā. Tādējādi Ogres novada pašvaldības līdzfinansējums ir 14 948 euro (kas veidojas, aprēķinot 30 procentus no Ogres centra pamatskolas atjaunošanai nepieciešamā finansējuma, jo par Ogres novada kultūras centra apdrošināšanu samaksātā apdrošināšanas prēmija pārsniedz 25 procentus no postījumu novēršanai nepieciešamā finansējuma).
Līdz ar to Ogres novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 38 820 euro apmērā.
3. Olaines novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Olaines novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairāki pašvaldības īpašumā esoši infrastruktūras objekti, tai skaitā transporta un gājēju infrastruktūra (ielas, ceļi, velosipēdu un gājēju celiņi), ēkas un būves (izglītības iestādes, dzīvojamā māja, peldbaseina ēka, Bērnu un jauniešu sociālā atbalsta centrs, kultūras nams, policijas ēka, stadiona žogs, bērnu laukuma iekārtas), parka labiekārtojums, kā arī bija nepieciešams sniegt atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Olaines novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un lielākoties katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. Visi 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie objekti ir Olaines novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un zemesgrāmatu apliecības). Iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes, līgumi, rēķini.
Par apdrošināšanu
Olaines novada pašvaldība informē, ka 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā daļa cietušo infrastruktūras objektu bija apdrošināti. Līdz ar to pašvaldība iesniedza apdrošināšanas līgumus/apdrošināšanas polises, informāciju par pašvaldības apmaksāto apdrošināšanas prēmiju attiecīgajam gadam, apdrošināšanas pieteikumus, apdrošinātāja pieņemto lēmumu un informāciju par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. No septiņiem 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušajiem objektiem, kas bija apdrošināti, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle pieņēma lēmumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt tikai par vienu objektu (Jaunolaines kultūras nams, Meža iela 2, Jaunolaine, Olaines novads). Tādējādi Olaines novada pašvaldība saņēma apdrošinātāja atlīdzību 50 000 euro apmērā.
Par pabalstiem iedzīvotājiem
Saskaņā ar Olaines novada domes 2021. gada 24. februāra saistošajiem noteikumiem Nr.SN3/2021 “Par pabalstu krīzes situācijā Olaines novadā” un pamatojoties uz Olaines novada pašvaldības aģentūras “Olaines sociālais dienests” lēmumiem, divām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā kopā 1 900 euro apmērā.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Olaines novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus un kompensētu pašvaldības izdevumus, Olaines novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 55 822 euro apmērā (no kopējiem zaudējumiem 105 822 euro atņemta apdrošinātāja atlīdzība 50 000 euro), tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 53 922 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 1 900 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai (kopā 12 934 euro), proti infrastruktūras objektiem, kas bija apdrošināti, ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam (3 874 euro), infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti – 30 procentu apmērā (8 110 euro) un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, par izmaksātajiem pabalstiem – ne mazāk kā 50 procentu apmērā (950 euro). Attiecīgi tika iesniegts Olaines novada pašvaldības 2024.gada 23.oktobra domes lēmums (prot.11., 22.p.) par “Līdzfinansējuma nodrošināšana dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai”.
Līdz ar to Olaines novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 42 888 euro apmērā, tai skaitā:
- pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanai – 41 938 euro,
- pabalstiem krīzes situācijā – 950 euro.
Par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadā
Papildus minētajam Olaines novada pašvaldība informē, ka Meža parkā Zemgales ielā 38, Olainē ir nepieciešams atjaunot 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā cietušo lapeni un trīsvietīgo soliņu, taču lapenes un soliņa ražošana, uzstādīšana, projekta dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana būvvaldē nav paveicama 2024. gada ietvaros, līdz ar to pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētie gadījumiem” lapenes un trīsvietīga soliņa Meža parkā Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai Olaines novada pašvaldība iesniegs 2025. gadā.
4. Tukuma novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Tukuma novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta pašvaldības īpašumā esošā transporta infrastruktūra (Tukuma novada teritorijā esoši 26 autoceļi, Tukuma pilsētas teritorijā – sešas ielas un viens ceļš).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Tukuma novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka visās cietušo objektu apsekošanās piedalījās attiecīgās jomas speciālists un katram apsekošanas aktam ir pievienotas cietušo objektu fotogrāfijas. 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietusī transporta infrastruktūra ir Tukuma novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoši infrastruktūras objekti (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes). Tukuma novada pašvaldības Smārdes pagastā cietušo 12 autoceļu atjaunošanas darbi ir pabeigti, ko apliecina iesniegtais 2024. gada 1. augusta SIA “Meliorceltnieks” finanšu piedāvājums Tukuma novada pašvaldības Smārdes pagasta pārvaldes teritorijā vētras un plūdu radītajiem postījumiem un seku likvidēšanu (pārbaudīja sertificēts speciālists), 2024. gada 20. augusta akts Nr. 67/MC 2024-161, rēķins Nr. MC 2024-161 un 2024. gada 23. augusta maksājuma uzdevums Nr. 32425. Savukārt par pārējo transporta infrastruktūru (Pūres, Kandavas, Cēres, Zantes, Džūkstes pagastā un Tukuma pilsētā), kas cieta 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā, iesniegtas sertificētu speciālistu sagatavotas darbu izmaksu tāmes.
Par apdrošināšanu
Tukuma novada pašvaldība iesniedza 2024. gada 17. septembra apliecinājumu Nr. TND/1-20/24/3909, ka par sarakstā minētajām inženierbūvēm (ceļi, ielas) 2024. gada 28. jūlija un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu radīto seku dēļ Tukuma novada pašvaldībai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Tukuma novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu/novērstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Tukuma novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 82 363 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem (infrastruktūras objektiem) nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā (24 709 euro), attiecīgi Tukuma novada pašvaldība iesniedza Tukuma novada domes 2024. gada 26. septembra lēmumu Nr. TND/1-1.1/24/553 “Par līdzfinansējuma nodrošināšanu 2024. gada 28. un 29. jūlija dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai”.
Līdz ar to Tukuma novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 57 654 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā pašvaldību līdz 2024. gada 29. oktobrim iesniegtos pieprasījumus finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tai skaitā finansiālā pamatojuma dokumentus, VARAM sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk - Rīkojuma projekts), kas paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt VARAM finansējumu 1 063 315 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 3. punkts noteic, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības trešais pieprasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai un zaudējumu segšanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 4. punkts noteic, ka Olaines novada pašvaldības pieprasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā, pēc Olaines novada pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 3. punkts noteic, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības trešais pieprasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai un zaudējumu segšanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 4. punkts noteic, ka Olaines novada pašvaldības pieprasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā Meža parka lapenes un trīsvietīga soliņa Zemgales ielā 38, Olainē atjaunošanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā, pēc Olaines novada pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašvaldību iedzīvotāji.
Ietekmes apraksts
Dabas stihijas laikā tika bojāti vairāki pašvaldību infrastruktūras objekti, kas ietekmē pašvaldību iedzīvotāju ikdienu.
Juridiskās personas
- Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība.
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām jāatjauno dabas stihijas laikā cietušos infrastruktūras objektus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 063 315
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 063 315
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 063 315
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 063 315
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 063 315
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ekonomiskās klasifikācijas kods 7460 “Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām”, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums pieejams papildu dokumentos.
Pašvaldību iesniegtie finansiālā pamatojuma dokumenti iesniegti Finanšu ministrijai.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums pieejams papildu dokumentos.
Pašvaldību iesniegtie finansiālā pamatojuma dokumenti iesniegti Finanšu ministrijai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekts paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" katrai pašvaldībai par visiem atbalsta veidiem kopā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.421 51.punktu, ministrija, pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs nodrošina, lai mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, tiktu sasniegts līdz n gada beigām (šajā gadījumā līdz 2024. gada beigām) un atbilstoši 53. punktam, ja pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs, kas nav valsts budžeta iestāde, līdzekļus nav izlietojis, tos līdz n gada beigām pārskaita atpakaļ ministrijai, no kuras līdzekļi saņemti.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.421 51.punktu, ministrija, pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs nodrošina, lai mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, tiktu sasniegts līdz n gada beigām (šajā gadījumā līdz 2024. gada beigām) un atbilstoši 53. punktam, ja pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs, kas nav valsts budžeta iestāde, līdzekļus nav izlietojis, tos līdz n gada beigām pārskaita atpakaļ ministrijai, no kuras līdzekļi saņemti.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta papildu dokumentiam ir ierobežotas pieejamības statuss. Pamats – Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. pants. Minētajiem Rīkojuma projekta papildu dokumentiem ierobežotas pieejamības statuss saglabājams arī pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Finanšu ministrija
- Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radītie postījumi tiks novērsti, tai skaitā atjaunota bojātā transporta infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos pašvaldību teritorijā kā gājējiem, tā arī transportlīdzekļiem.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušajām personām tika izmaksāti pabalsti krīzes situācijā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi