Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenota Atveseļošanas fonda plāna investīcija, lai sniegtu atbalstu izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām, kas apgūst vispārējās izglītību, speciālo izglītību, profesionālo pamatizglītību un profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības apguves, kā arī arodizglītību pēc pamatizglītības apguves, tādējādi mazinātu šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei.

Saskaņā ar AF plānu, reformas 2.3.2.r „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” mērķis ir izveidot, normatīvajā bāzē nostiprināt un ieviest vienotu ietvaru digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai, plānošanai un novērtēšanai, tai skaitā atbilstoši DigComp 2.1. sistēmai.  Reformas rezultāts tiks izmantots gan formālās izglītības mācību satura plānošanā un attīstībā, gan uzlabos pieaugušo iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai paredzēto pasākumu plānošanu un īstenošanu, ļaus precīzāk novērtēt iedzīvotāju mācību vajadzības un veidot labāku pieaugušo izglītības politiku attiecībā uz digitālo prasmju apguvi. Papildu šim Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumā[1] minētais mērķis nosaka nepieciešamību sasniegt vismaz pamata digitālo prasmju līmeni 54 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Reforma ietver vienotas sistēmas izstrādi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un vērtēšanai. 2.3.2.3.i investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” (turpmāk - 2.3.2.3.i investīcija) pasākumi sekmē reformas mērķa sasniegšanu, nodrošinot datortehnikas un interneta pieejamību izglītības iestādēs, tādējādi stiprinot izglītojamo digitālās prasmes un nodrošinot pieejamību kvalitatīvākam mācību saturam. Tādējādi 2.3.2.3.i investīcijas ieviešana sekmē arī Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāju šajās jomās: "Cilvēkkapitāls" un "Savienojamība". 2.3.2.3.i investīcijas mērķis ir nodrošināt izglītojamajiem no sociāli neaizsargātām grupām piekļuvi mācību saturam un ļaut piedalīties attālinātās mācīšanās procesā.  Investīcijas īstenošana paplašinās pilnveidotā mācību satura un tā apguvei nepieciešamo resursu pieejamību izglītojamajiem, kā arī palielinās izglītības iestāžu iespēju sniegt kvalitatīvāku un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu izglītības pakalpojumu, veicinot plānotās proporcijas  (ierīce/skolēnu proporciju) sasniegšanu līdz 2025.gada beigām 1.-3.klasē - 1:3, 4.-6.klasē - 1:2; 7.-12.klase - 1:1.  Valsts izglītības informācijas sistēmas dati (2022.gada oktobrī) liecina, ka joprojām ir nepietiekams IKT aprīkojuma skaits - vairāk nekā 41 procentam izglītības iestāžu ir viena informācijas tehnoloģiju vienība pieciem un vairāk izglītojamajiem. Veicinot reformas ieviešanu un, lai izpildītu Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanas priekšnosacījumu (atskaites punkts Nr. 77 "Apstiprināts normatīvais regulējums, kas nosaka kārtību attālināto mācību organizēšanai un īstenošanai"), tika izstrādāti un pieņemti Ministru kabinetā Noteikumi par attālināto mācību organizēšanu.

[1] https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10157-2021-ADD-1/lv/pdf

Investīcija sniegs tiešu ieguldījumu ES Digitālās stratēģijas mērķu sasniegšanā, uzlabojot savienojamību, digitālās prasmes, palielinot datu pieejamību izglītojamajiem un izglītības iestāžu personālam. 
2.3.2.3.i investīcija sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk - 4.2.1.5. pasākums) sekmē Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto 2.2.1.uzdevumu  “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” un sekmēs Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.  rezultatīva rādītāja RR4.1.-1-1 "Iedzīvotāji, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī - 70% (2027)" sasniegšanu, nodrošinot digitālās prasmes izglītības iestāžu beidzējiem. Portatīvā datortehnika būs pieejama apmēram 10% no vispārējās pamata un vidējo izglītības iestāžu un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāžu izglītojamajiem. Investīcija ar virkni citu pasākumu, kas jāveic izglītības iestādē pēc portatīvās datortehnikas iegādes, ļaus nodrošināt, ka visiem izglītības iestāžu beidzējiem ir vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes. Investīcija viena tiešu ietekmi uz mērķu sasniegšanu nenodrošinās. Tāpat, ņemot vērā 2.3.2.3.i investīcijas nelielu finansējuma apmēru un nepieciešamību īstenot kompleksa pieeju, investīcija tikai pastarpināti sniedz ieguldījumu Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027. gadam noteikto mērķu indikatoru sasniegšanā: "[149]15 gadus vecu skolēnu īpatsvars ar augstiem/zemiem mācību sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs  - 6/5 (2027)", "[162] 16–74 gadus vecu personu īpatsvars, kurām ir pamata un augstākas digitālās prasmes – 60 (2027)", "[175] Izglītojamie ar zemiem sasniegumiem zinātnē no OECD PISA sociāli ekonomiskā un kultūras statusa indeksa (ESCS) apakšējās ceturtdaļas izglītojamiem - 14 (2027)".
Investīcijas ietvaros plānotā portatīvās datortehnikas iegāde papildinās Eiropas Komisijas iniciatīvu „Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” jeb REACT-EU, kuras resursi tostarp ir izmantojami investīcijām, kas veicina pāreju uz digitālo ekonomiku, kā arī izglītībai, apmācībai un prasmju attīstīšanai. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākums “Izglītības iestāžu digitalizācija”  tiek finansēts gan no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, gan REACT-EU, lai paaugstinātu mācību efektivitāti un mazinātu nevienlīdzību, ievērojot principu „dators ikvienam bērnam[1]”. 13.1.2.2. pasākuma “Izglītības iestāžu digitalizācija” (turpmāk – 13.1.2.2. pasākums) ietvaros 7. - 9. klases izglītojamie (40%) tiks nodrošināti ar portatīvo datortehniku, jau līdz 2022. gada beigām piegādājot 25 080 datorus. Pilnvērtīgai mācību procesa nodrošināšanai, paredzot to digitalizācijas plānā par iegādātā IKT aprīkojuma efektīvu izmantošanu, 13.1.2.2. pasākuma ietvaros iegādāto portatīvo datortehniku var izmantot arī pedagogi un izglītojamie citās klašu grupās. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas plāna un 13.1.2.2. pasākuma ietvaros tiks iegādāts līdzīgs IKT aprīkojums (līdzīgs iepirkuma priekšmets), demarkācijas nodrošināšanai sadarbības līgumā tiks definēti portatīvās datortehnikas izmantošanas mērķi un vieta, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošinās portatīvās datortehnikas uzskaiti, tai skaitā izmantojot Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu (turpmāk - RUMIS), tiklīdz tā būs funkcionāla. Līdzīgi tiks nodrošināta demarkācija arī ar 4.2.1.5. pasākumu, ņemot vērā, ka 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros ar portatīvo datortehniku tiks nodrošināta mērķa grupa - sociāli neaizsargātie izglītojamiem.
Lai pilnvērtīgi izmantotu arī no valsts un pašvaldības budžeta, kā arī REACT-EU iniciatīvas ietvaros iegādāto portatīvo datortehnikas sniegtās iespējas izglītības procesa nodrošināšanai, ir nepieciešams atbilstošs datu pārraides internets, lai izmantotu digitālos risinājumus, piemēram, digitālie mācību līdzekļi, platformas u.c., sabalansējot tiešsaistes risinājumus ar klasiskām mācību metodēm un personalizējot izglītības apguvi[2]. Vienlaikus attālināto mācību ieviešana atbilstoši pilnveidotā mācību satura pieejai jau šobrīd ir īstenojama un var sniegt būtisku ieguldījumu caurviju prasmju apguvē, sniedzot iespēju izglītojamajiem elastīgāk attīstīt savas mācīšanās prasmes un nodrošināt individualizētu mācīšanos, tai skaitā iespēju mērķtiecīgi mainīt mācīšanās vidi ārpus izglītības iestādes vides.
Investīcijas ietvaros plānotie ieguldījumi interneta pieejamības nodrošināšanā ne tikai uzlabos izglītības pieejamību kopumā, bet arī papildinās Satiksmes ministrijas darbības virzienus, kas tiek īstenoti Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķis "Uzlabot digitālo savienotību"  1.4.1.3. pasākuma "Nākamās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijās (vidējā jūdze)" un 1.4.1.1. pasākuma "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" ietvaros un Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībā  ietvaros. 

Līdzšinējie ieguldījumi aprīkojuma (skolu un pašvaldību līmenī) un profesionālās kompetences attīstībai (pedagogiem, tehnoloģiju mentoriem u.c.) tika nodrošināti no: 
a. 8.1.2.SAM "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" indikatīvi 22 milj. euro investīcijas 95 izglītības iestāžu IKT aprīkojumā un risinājumos;
b. valsts budžeta līdzekļiem 3,97 milj. euro investēti 6261 portatīvo datoru iegādei 425 izglītības iestādēm (2020);
c. valsts budžeta līdzekļiem 0,44 milj. euro finansējums un SIA LMT un SIA BITE Latvija dāvinājums, nodrošinot 5 266 viedierīces (2020);
d. Interneta jaudas uzlabošanas projekta ar mērķi 1 mbps uz skolēnu;
f. SIA "Mikrotīkls" dāvinājuma izglītības iestādēm (vismaz 745 izglītības iestādēs tika veicināta datu pārraide).
Papildu tam Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" projekta ietvaros 23 izglītības iestādēs plānoti optiskā tīkla ierīkošanas punkti baltās zonās, par kuru ierīkošanu novada dome ir iesniegusi apliecinājumu par izglītības iestādes pastāvēšanu un  finansējuma nodrošināšanu pieslēguma pakalpojuma saņemšanai vai sniegusi priekšlikumus par optiskā tīkla punkta ierīkošanas lietderību.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Atveseļošanas plāna 2.3.2.3.i. investīciju  (investīcijas kods: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai), tai skaitā investīcijas mērķi, investīcijas rādītājus, investīcijai pieejamo finansējumu un atbalsta veidu, finansējuma saņēmēju, sadarbības partnerus un to piesaistes nosacījumus, investīcijas īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, investīcijas projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās un pieprasāmo datu apjomu.

Noteikumu projekts nosaka kopējo investīcijai pieejamo finansējumu 15 000 000 euro apmērā, ko piešķir granta veidā. Atveseļošanas fonda finansējums plānots viena investīcijas projekta „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” (turpmāk – investīcijas projekts) īstenošanai, tai skaitā 11 000 000 euro portatīvās datortehnikas iegādei mācību procesa nodrošināšanai izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām. Investīcijas projektā plānotajām darbībām un izmaksām maksimālā Atveseļošanas fonda finansējuma intensitāte ir 100 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). 
Investīcijas projekta īstenošanas rezultātā tiek: 
1. sekmēta portatīvās datortehnikas pieejamība mācību procesa nodrošināšanai izglītības iestādēs vispārējās izglītības apguvei koordinētas pašvaldības un izglītības iestādes sadarbības ietvaros; 
2.  nodrošināta datu pārraides pieejamība kvalitatīvai, jēgpilnai un plānveidīgai digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā. 

Noteikumu projekts nosaka, ka par investīcijas ieviešanu atbildīga ir Ministrija kā atbildīgā nozares ministrija (turpmāk –  atbildīgā nozares ministrija). Uzdevumu izpildē atbildīgā nozares ministrija ievēro noteikumu projektā paredzēto un MK noteikumus Nr. 621. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) un Iepirkumu uzraudzības birojs investīcijas īstenošanā un uzraudzībā pilda normatīvajos aktos par Atveseļošanas plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktos uzdevumus. Investīcijas ietvaros CFLA slēdz vienošanos par investīcijas projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju.

Investīcijas projekta iesniedzējs investīcijas ietvaros ir Ministrija, kas pēc investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par investīcijas projekta īstenošanu.
Ministrija nodrošina, ka uzdevumi, kurus tā pilda kā atbildīgā nozares ministrija, tiktu nodalīti no tiem uzdevumiem, kurus tā pilda kā finansējuma saņēmējs, kā arī tie nepārklāsies.

Finansējuma saņēmējs investīcijas projekta īstenošanā iesaista sadarbības partnerus:
1. tiešās pārvaldes iestādes, kas ir vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās  izglītības programmas, dibinātājas;
2. tiešās pārvaldes iestādes, kas ir profesionālās pamata un vidējas izglītības iestāžu, kas īsteno profesionālās pamatizglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves un arodizglītības programmas pēc pamatizglītības apguves, dibinātājas;
3. valsts dibināta kapitālsabiedrība un izglītības iestāde, kura nodrošina profesionālo vidējo izglītības programmu pēc pamatizglītības apguves īstenošanu un arodizglītības programmu pēc pamatizglītības apguves īstenošanu;
4. atvasinātas publiskas personas dibināta kapitālsabiedrība un izglītības iestāde, kas nodrošina profesionālās vidējās izglītības programmu pēc pamatizglītības apguves īstenošanu un arodizglītības programmu pēc pamatizglītības apguves īstenošanu;
5. atvasinātas publiskas personas dibināta izglītības iestāde, kas nodrošina profesionālās vidējās izglītības programmu pēc pamatizglītības apguves īstenošanu un arodizglītības programmu pēc pamatizglītības apguves īstenošanu;
6. tiešās pārvaldes iestādes, kas ir profesionālās augstākās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālo vidējo izglītības programmu pēc pamatizglītības apguves un arodizglītības programmu pēc pamatizglītības apguves, dibinātājas.
7. pašvaldības, kas ir izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, speciālas izglītības programmas,  profesionālās pamatizglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības apguves, dibinātājas.

Ar sadarbības partneriem tiks noslēgts sadarbības līgums ar pušu savstarpējām saistībām attiecībā uz investīcijas projekta īstenošanu vai izdots rīkojums par iesaisti investīcijas projektā. Investīcijas mērķa sasniegšanai sadarbības partneri var veidot stratēģisko sadarbību ar vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēm, pašvaldību sociālo dienestu, valsts sociālās aprūpes centriem, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijām.
Finansējuma saņēmējs piesaista sadarbības partnerus, uz kuriem nav attiecināmi Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 136.pantā noteiktie  izslēgšanas nosacījumi. 

2005. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām” definē mazaizsargātas grupas, bet nepastāv spēkā esoša normatīvā regulējuma Latvijā, kas definē „sociāli neaizsargātas grupas”. Noteikumu projekta ietvaros sociāli neaizsargātas grupas ir definētas, balstoties uz mazaizsargāto grupu sarakstu, kā arī uz neaizsargāto grupu vispārīgu raksturojumu[3], ka neaizsargātas personas ir personas, kurām fizisko, garīgo vai sociālo apstākļu dēļ ir grūtības apmierināt savas pamatvajadzības un tādēļ var būt nepieciešama īpaša palīdzība. Tādējādi, portatīvā datortehnika tiks nodrošināta izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām, kuri mācās vispārējās pamata un vidējās izglītības programmās, speciālās izglītības programmās, profesionālās pamatizglītības programmās un profesionālās vidējās izglītības programmās pēc pamatizglītības apguves un arodizglītības programmās pēc pamatizglītības apguves un atbilst vismaz vienam statusam: 
ārpusģimenes aprūpē esoši izglītojamie - izglītojamie no valsts sociālās aprūpes centriem, pašvaldību un privātpersonu dibinātajām bērnu aprūpes institūcijām, izglītojamie audžuģimenēs un aizbildnībā esošie izglītojamie;
izglītojamie no trūcīgām mājsaimniecībām [4];
izglītojamie no maznodrošinātām mājsaimniecībām;
izglītojamie ar invaliditāti un izglītojamie, kam  ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums vai kam ir veikts pedagoģiskais vai psiholoģiskais izvērtējums un sniegts atzinums [5], kurā minētās rekomendācijas ietver nepieciešamību izglītojamajam izmantot vai piešķirt datortehniku;
izglītojamie no daudzbērnu ģimenēm;
izglītojamie no viena vecāka ģimenēm;
citi izglītojamie, kurus sadarbības partneris definējis kā sociāli neaizsargātos 2.3.2.3.i investīcijas atbalsta saņemšanai.
Sadarbības partneris, izstrādājot iekšējo kārtību par portatīvas datortehnikas piešķiršanu, var definēt citus sociāli neaizsargātos izglītojamos, piemēram, izglītojamie no ģimenes, kur galvenais ienākumu avots ir sociālie maksājumi vai bezdarbnieka pabalsts, kas nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, vai izglītojamajiem, kuri ir bēgļi un personas ar alternatīvo statusu vai patvēruma meklētāji, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāji.
Ņemot vērā, ka (1) ieslodzījuma vietās jānodrošina nepārtraukta ieslodzīto apsardze un uzraudzība, tai skaitā ņemot vērā drošības apsvērumus datortehnikas izmantošanā minētajās iestādēs, atsevišķi izvērtējama ir iespējas datorus iegādāties izglītojamajiem izglītības programmās, kas tiek īstenotas ieslodzījumu vietās; (2) kārtībā, kas nosaka pamatizglītības programmas īstenošanu neklātienes un tālmācības formā[6] jau šobrīd ir noteiktas prasības izglītības programmu tālmācības formā organizēt un nodrošināt izglītojamajiem elektroniskajā vidē, investīcijas mērķa grupā neietilpst izglītojamie, kas apgūst izglītības programmas tālmācības formā.

Investīcijas mērķi sasniedz, īstenojot noteikumu projektā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus rādītājus:
1. mērķa rādītājs: līdz 2022. gada 31.decembrim nodrošinātas 13 310 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamajiem);
2. mērķa rādītājs: līdz 2023. gada 31.decembrim nodrošinātas 26 620 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamajiem) - kumulatīvi;
3. nacionālais rādītājs: līdz 2024. gada 30. jūnijam veikts datu apkopojums un analīze par esošā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs (turpmāk – priekšizpēte).

Mērķa rādītāji ir izteikti saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna izvērtējuma apstiprināšanu. Mērķa radītāju izpilde nodrošina, ka noteiktais IKT aprīkojuma vienību skaits, kuras pieejamas mācībām no “datoru bibliotēkas”, uzlabo mācību efektivitāti un mazina nevienlīdzību. Izglītības iestāžu “datorbibliotēka” izglītojamajiem, kuriem mācībām ir nepieciešams dators, sniedz iespēju to “aizņemties” uz mācību laiku, kamēr tiek strādāts pie ilgtspējīgas sistēmas izveides, kas ļauj nodrošināt tehnoloģiju pieejamību katram izglītojamajam un pedagogam visā Latvijā [7].

Finansējuma saņēmējs, pamatojot mērķa rādītāja izpildi, sagatavo kopsavilkuma dokumentu ar izpildi pamatojošo informāciju un pierādījumiem, pievienojot vismaz šādus dokumentus:
1. investīcijas projekta iepirkuma darba uzdevumā iekļautās tehniskās specifikācijas kopiju un šīs tehniskās specifikācijas atrašanas interneta vietnes adresi;
2. investīcijas īstenošanai noslēgto līgumu kopijas;
3. iegādātās portatīvās datortehnikas vienību sarakstu un informāciju par to atrašanās vietu.

Saskaņā ar 2022.gada 18.oktobra Ministru kabineta protokollēmuma 70.§. 11.2. apakšpunktu Ministrijai ir jānodrošina mērķa rādītāja "līdz 2022. gada 31.decembrim nodrošinātas 13 310 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamajiem)" izpildi ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam un jāiesniedz tā sasniegšanas pamatojošo dokumentāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un Finanšu ministrijā līdz 2023. gada 14. jūlijam, ja netiks saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumiem.

Noteikumu projekts nosaka kopējo investīcijai pieejamo finansējumu 15 000 000 euro apmērā, ko piešķir granta veidā. Atveseļošanas fonda finansējums plānots viena investīcijas projekta „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” (turpmāk – investīcijas projekts) īstenošanai, tai skaitā 11 000 000 euro portatīvās datortehnikas iegādei mācību procesa nodrošināšanai izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām. Investīcijas projektā plānotajām darbībām un izmaksām maksimālā Atveseļošanas fonda finansējuma intensitāte ir 100 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN).

[1] 2021. gada 14. maijā parakstīts  sadarbības memorands „Dators ikvienam bērnam”, kura ietvaros cita starpā izvirzīts mērķis līdz 2025. gadam nodrošināt mācību procesam piemērotu datoru katram skolēnam un skolotājam, un datoru iepirkumus organizēt centralizēti, lai panāktu izdevīgākus nosacījumus.
[2] https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi#petijums-analitiskais-materials-elektronisko-sakaru-nozares-attistibas-plana-2021-2027-gadam-izstradei
[3] https://inee.org/eie-glossary/vulnerable-groups
[4] Atbilstoši izmantota Centrālās statistikas pārvaldes definīcijas: Mājsaimniecība – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Bērns – persona, kas jaunāka par 18 gadiem. Apgādībā esošs bērns ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas 18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem
[5] saskaņā ar 2019.gada 19.novembra MK noteikumiem Nr. 556 „Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” , piemēram, dzirde un redze, disleksija, disgrāfija, diskalkulija u.c.
[6] 2019. gada 2. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.288 „Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”
[7] Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmums par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna izvērtējuma apstiprināšanu; https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10157-2021-ADD-1/lv/pdf 

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Investīcijas ietvaros atbalstāmās darbības ir:
1) portatīvās datortehnikas iegāde mācību procesa nodrošināšanai izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas iepirkuma katalogu, tostarp paredzot atbalstu lietotāju grupu instruktāžām vai mācībām, kā arī vadlīniju par portatīvās datortehnikas piešķiršanu izglītojamajiem lietošanai ārpus izglītības iestādes izstrādei;
2) datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšējā interneta tīkla funkcionēšanas uzlabojumi izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai, tostarp nepieciešamās priekšizpētes veikšana ekonomiski pamatota uzlabojumu plāna izstrādei un īstenošanai. Uzlabojumu nodrošināšanai investīcijas projekta ietvaros tiek veikta priekšizpēte, kas paredz datu apkopošana un analīzi par esošā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs, tai skaitā veicot izglītības iestāžu interneta jaudas mērījumus un esošā tehniskā risinājuma izpēti ar mērķi noteikt iespējas to pilnveidot. Par interneta pakalpojuma izmaksu segšanu tiks lemts, balstoties uz priekšizpētes rezultātiem;
3) investīcijas projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
4) investīcijas projekta informācijas un publicitātes pasākumi, tajā skaitā, lai informētu par investīcijas projektu kā par stratēģiski svarīgu.
Investīcijas projekta atbalstāmas darbības sekmē investīcijas mērķa rādītāju un nacionālā rādītāja sasniegšanu, risinot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktos izaicinājumus un problēmas.

Finansējuma saņēmējs veic pasūtījumu portatīvās datortehnikas iegādi, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas iepirkuma katalogu, un sadali sadarbības partneriem,  kas ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc finansējuma saņēmēja uzaicinājuma ir noslēguši sadarbības līgumu vai balstoties uz finansējuma saņēmēja izdotu rīkojumu.  Sadali veic atbilstoši finansējuma saņēmēja apstiprinātai kvotai, balstoties uz datiem par personām no sociāli neaizsargātās izglītojamo grupām. Gadījumā, ja sadarbības partneris sadarbības līgumu nenoslēdz noteiktajā termiņā, tai paredzētā investīcijas projekta ietvaros iegādājamā portatīvās datortehnikas kvota tiek proporcionāli novirzīta sadarbības partneriem, kas ir noslēguši sadarbības līgumu ar finansējuma saņēmēju vai izdevuši rīkojumu par iesaisti investīcijas projektā.
Finansējuma saņēmējs kvotu aprēķinās sadarbības partneriem tikai vienu reizi - investīcijas projekta īstenošanas sākumā. Sadarbības partneris saņem portatīvo datortehniku proporcionāli izglītojamo no sociāli neaizsargātām grupām skaitam savā pārziņā esošajās izglītības iestādēs, neskatoties uz izglītojamā deklarēto dzīvesvietu, veidojot "datoru bibliotēku" izglītības iestādē. Saņemot portatīvo datortehniku, piemēram, pašvaldība kā sadarbības partneris, iesaista savā pārziņā esošās izglītības iestādes, apzina pieprasījumu un var piešķirt portatīvo datortehniku mērķa grupas izglītojamajam, pamatojoties uz izglītojamā (vecāks par 18 gadiem) vai tā likumiskā pārstāvja pieteikumu portatīvās datortehnikas piešķiršanu. Sadarbības partneri sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu, sniedzot atbalstu izglītojamajiem no ģimenēm, kurās var notikt portatīvās datortehnikas izmantošana tam neparedzētiem mērķiem, nodrošina portatīvās datortehnikas pieejamību izglītības iestādē. Izskatot pieteikumu, sadarbības partneris pārbauda izglītojamā statusa atbilstību portatīvās datortehnikas piešķiršanas kritērijiem un, sadala portatīvo datortehniku atbilstoši attiecīgā sadarbības partnera izstrādātajai iekšējai kārtībai. Sadarbības partnerim nav pienākums izsniegt portatīvo datortehniku tām pašām personām, kuras iekļautas kvotas aprēķinā, ņemot vērā, ka viņu statuss var mainīties. Ņemot vērā, ka portatīvās datortehnikas izsniegšanas ārpus izglītības iestādes pamatā ir izglītojamā vai tā likumiskā pārstāvja pieteikums, tiek samazināts datortehnikas iztrūkuma risks, jo mērķa grupas pārstāvis var nepieteikties portatīvai datortehnikai vajadzības neesamības dēļ vai atteikties no tās, iepazīstoties ar portatīvās datortehnikas lietošanas nosacījumiem, kas paredz noteiktu atbildību. Sadarbības partneris izstrādā iekšējos noteikumus, nosakot portatīvās datortehnikas  piešķiršanas un pārvaldības nosacījumus. Portatīvā datortehnika izmantošanai ārpus izglītības iestādes tiks piešķirta uz vienu mācību gadu vai sadarbības partneris var saīsināt piešķiršanas ilgumu, balstoties uz mērķa grupas izglītojamā vajadzībām mācību procesa nodrošināšanai. Statusa atbilstība šajā periodā vairāk netiks pārbaudīta. Ja izglītojamais maina izglītības iestādi, tad portatīvā datortehnika jānodod izglītības iestādei, kura portatīvo datortehniku izsniedza, un jāiesniedz jauns pieteikums portatīvās datortehnikas piešķiršanai jaunajā izglītības iestādē. Finansējuma saņēmējs izstrādās vadlīnijas par portatīvās datortehnikas piešķiršanu izglītojamajiem lietošanai ārpus izglītības iestādes izstrādei, tai skaitā iekļaujot ieteikumu veidot portatīvas datortehnikas rezerves fondu. Sadarbības partneris vai izglītības iestāde izmanto savus informācijas kanālus informācijas izplatīšanai.

Ņemot vērā, ka informācija un dati, tai skaitā personu dati, ir pieejami dažādu informāciju un datu turētāju rīcībā un mērķa grupas izglītojamie var atbilst vairākām mērķa grupas izglītojamo pazīmēm, tāpēc, izstrādājot portatīvās datortehnikas kvotu, nepieciešams to ņemt vērā. Tādējādi, finansējuma saņēmējs, aprēķinot kvotu, datus iegūst no šādiem informāciju sistēmu un datu turētājiem:

1) no Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) par ārpusģimenes aprūpē esošajiem personām – pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās, personas audžuģimenēs un aizbildnībā esošās personas;
2) no Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) par personām no valsts sociālās aprūpes centriem;
3) no pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) par personām ģimenēs, kurām ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss;
4) no Valsts izglītības informācijas sistēmas par izglītojamiem izglītības iestādēs, tai skaitā izglītojamiem (personām līdz 18 gadu vecumam), kam saņemts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, un par izglītojamiem ar invaliditāti;
5) no Centrālās statistikas pārvaldes kopsavilkuma dati par izglītojamajiem viena vecāka ģimenēs un daudzbērnu ģimenēs.


Portatīvās datortehnikas sadales kvotas izveidei finansējuma saņēmējam tiek nodoti personu kodi uz 2023. gada 1. janvāri par personām, kas ir vecumā no 6 līdz 23 gadiem un kuri ir:
a) ārpusģimenes aprūpē - pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās, audžuģimenēs un aizbildnībā esošās personas;
b) valsts sociālās aprūpes centru klienti;
c) ģimenē, kurai ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss.


Centrālā statistikas pārvalde nodod kopsavilkuma datus apkopotā veidā uz 2022. gada 1. janvāri un 2023. gada 1.janvāri  (izvērtējot nepieciešamību) par izglītojamiem viena vecāka ģimenēs un daudzbērnu ģimenēs.
Minētos datus iegūst savstarpēji vienojoties  par datu nodošanas veidu finansējuma saņēmējam no Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS), Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS), pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) un kopsavilkuma datus Centrālās statistikas pārvaldes 10 darbdienu laikā pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma. 
Sadales kvotas izstrādē tiek ņemts vērā, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati par izglītojamajiem viena vecāka un daudzbērnu ģimenēs ir kopsavilkumu veidā, kas iegūti atbilstoši ģimenes kodola noteikšanas algoritmam un ir balstīti uz reģistros pieejamo informāciju par personu radniecību un iedzīvotāju skaita novērtējumā iegūtajiem rezultātiem.
Sadales kvotas izstrādē tiek ņemts vērā, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati par izglītojamajiem viena vecāka un daudzbērnu ģimenēs ir kopsavilkumu veidā, kas iegūti atbilstoši ģimenes kodola noteikšanas algoritmam un ir balstīti uz reģistros pieejamo informāciju par personu radniecību un iedzīvotāju skaita novērtējumā iegūtajiem rezultātiem. 
Aprēķinot kvotu tiek ņemti vērā ierobežojumi, kas ir saistīti ar reģistros esošo datu nepilnību vai neprecizitāti.

Dati, kurus finansējuma saņēmējs iegūst un apstrādā portatīvās datortehnikas kvotas izstrādei, tiks glabāti piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas dalībvalstij un tiks dzēsti, iestājoties šim termiņam. Datu glabāšanas termiņu pamato Finanšu ministrijas Atveseļošanas fonda vadlīniju 81.punkts un Izglītības un zinātnes ministrijas 2022.gada 21.jūnija iekšējie noteikumi Nr. 1-6e/22/18 ”Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju īstenošanas un uzraudzības kārtība”, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

Ņemot vērā, ka 2.3.2.3. investīcijas projekts tiks realizēts izglītības politikas ietvaros, tiks izmantoti investīcijas projekta realizācijai nepieciešami Valsts izglītības informācijas sistēmas dati par izglītojamajiem, pamatojoties uz 2019.gada 19.jūnija MK noteikumu Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" 4. punktu, lai sasniegtu mērķa grupu.

Sadarbības partneri nodrošina šādu prasību izpildi investīcijas projekta īstenošanā:
1. izglītības iestādes nodrošina attālināto mācību īstenošanu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību attālināto mācību organizēšanā un īstenošanā;

2. portatīvās datortehnikas piešķiršanai izglītojamiem  sadarbības partneris izstrādā un apstiprina iekšējo kārtību, kas tostarp nosaka:
2.1. portatīvās datortehnikas piešķiršanas juridiskos aspektus, tai skaitā pievienojot pieteikuma par portatīvās datortehnikas piešķiršanu veidlapas paraugu, un paredzot portatīvas datortehnikas izsniegšanu lietošanai ārpus izglītības iestādes uz noteikto laiku, balstoties uz izglītojama, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, likumiskā pārstāvja vai izglītojama, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pieteikuma par portatīvās datortehnikas piešķiršanu, un portatīvās datortehnikas piešķiršanas kritērijiem, vienlaikus paredzot nodrošināt ar portatīvo datortehniku sociāli neaizsargāto izglītojamo grupas.
Pašvaldības atsevišķi apzina valsts sociālās aprūpes centros un pašvaldību bērnu aprūpes institūcijās esošo bērnu vajadzības. Pašvaldības un izglītības iestādes apzina mērķa grupas izglītojamos un viņu ģimenes, informējot par atbalsta pieejamību un mazinot risku, ka pieteikums atbalstam būtu vērtējams kā pazemojums. Pašvaldības un izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu, sniedzot atbalstu izglītojamajiem no ģimenēm, kurās var notikt piešķirtās portatīvās datortehnikas izmantošana tam neparedzētiem mērķiem, nodrošina tās pieejamību izglītības iestādē.
Noteikumu par attālināto mācību organizēšanu 4.2.apakšpunkts nosaka, ka attālinātās mācības neorganizē 1. un 2. klases izglītojamiem, tomēr sadarbības partneris iekšējā kārtībā par portatīvās datortehnikas piešķiršanu paredz iespēju arī izglītojamiem, kas atbilst investīcijas mērķa grupai un kas mācās 1. un 2.klasē, piešķirt portatīvo datortehniku mācību satura apguvei.

Sadarbības partneris atbalstam pieteiktā izglītojamo statusa pārbaudei izmanto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajam regulējumam par RUMIS. Ministru kabineta noteikumu projekts  "Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" (22-TA-3212) (turpmāk - noteikumi par RUMIS)  ir izstrādāts, pamatojoties uz plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas tika pieņemti 2022. gada 20. oktobrī (spēkā no 14.11.2022.). Sistēmas izveides un datu apstrādes mērķis ir sniegt atbalstu mācību procesa plānošanai, tai skaitā attālinātām mācībām, un nodrošinātu izglītības iestāžu rīcībā esošās datortehnikas un citu tehnoloģisko resursu, kas ir nodoti izglītojamo lietošanā, lietderīgu un plānotu izmantošanu.
Ministru kabineta noteikumi par RUMIS regulēs sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas pārzini, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamību un apriti, tehnoloģisko resursu aprites kārtību, kā arī sistēmas finansēšanu. Sadarbības partneriem tiks nodrošināta pieejamība datiem, sniedzot iespēju arī pārbaudīt izglītojamā atbilstību investīcijas mērķa grupai, cik tālu tās ir iespējams. Tādējādi, minētajos noteikumos tiks noteikts RUMIS datu saturs, apjoms, griezums, ieguves regularitāte un citi noteikumi, kas ir saistīti ar pušu atbildību, datu ieguvi, apstrādi, uzkrāšanu, glabāšanas u.c.

Datu iegūšanas un apstrādes nepieciešamību un citus nosacījumus nosaka un pamato šis noteikumu projekts un noteikumi par RUMIS.

3. izmanto portatīvās datortehnikas vienību reģistrēšanas informācijas sistēmu. Sadarbības partneris uzsāks pieteikumu portatīvās datortehnikas piešķiršanai pieņemšanu un portatīvās datortehnikas izsniegšanu pēc noteikumu par RUMIS pieņemšanas Ministru kabinetā.
RUMIS ietvaros tiks reģistrēti gan pieteikumi portatīvās datortehnikas piešķiršanai, gan konkrētais izglītojamais, kuram nodota portatīvā datortehnika, kā arī fiksētas ziņas par portatīvās datortehnikas izmantojumu, bojājumiem, to novēršanu (un portatīvās datortehnikas aizvienošanu tajā laikā), ziņas par portatīvās datortehnikas garantiju un norakstīšanas termiņiem. Sistēmas izveides un personas (izglītojamā un viņu likumisko pārstāvju) datu apstrādes mērķis nodrošināt vienotu izglītojamiem piešķirtas un izglītības iestāžu rīcībā esošās datortehnikas un citu tehnoloģisko resursu administratīvo pārvaldību.
Ministrija sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas aģentūru “Rīgas digitālā aģentūra”, īstenojot Ministrijas projektu „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide”, plāno nodrošināt RUMIS izglītības procesam nepieciešamās portatīvās datortehnikas reģistrēšanai un izsniegšanai, lai atvieglotu pieteikšanās procesu atbalsta saņemšanai un veiktu efektīvu portatīvās datortehnikas pārvaldību un lietošanas monitoringu. Platformas izveides un uzturēšanas izmaksas investīcijas projektā nav attiecināmas.

4. nodrošina lietotāju kontu pārvaldību un portatīvās datortehnikas izmantošanas monitoringu, uzturēšanu, tai skaitā konfigurāciju, apkopi, tehnoloģiju savietojamības risinājumus, un nodrošina atbalstu un stimulus lietotāju digitālo prasmju pilnveidei portatīvās datortehnikas efektīvam izmantojumam un pārvaldībai. Šo prasību īstenošanu sadarbības partneris nodrošina par saviem līdzekļiem. Sadarbības partneris par pašu līdzekļiem nodrošina portatīvās datortehnikas fizisko un tehnisko uzturēšanu, ņemot vērā noteikumu projektā minēto nosacījumu, ka sadarbības partneris nodrošina investīcijas projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā nodrošinot portatīvās datortehnikas darbību un izmantošanu izglītības mērķiem vismaz trīs gadus pēc  īpašumtiesību iegūšanas. Sadarbības partneris pats izvēlas veidu, kā tiks nodrošināta portatīvās datortehnikas uzturēšana un funkcionējošās datortehnikas pieejamība izglītojamajiem (piemēram, iegādājoties apdrošināšanu vai veidojot līdzvērtīgās portatīvās datortehnikas rezervi par pašu līdzekļiem).
Sadarbības partnerim pieder portatīvās datortehnikas īpašumtiesības pēc pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas ar finansējuma saņēmēju.

Investīcijas ietvaros pašvaldības un izglītības iestādes nodrošina izglītojamiem iespēju izmantot portatīvo datortehniku:
1) valsts sociālās aprūpes centros, pašvaldību un privātpersonu dibināto bērnu aprūpes institūcijās;
2) vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēs, speciālās izglītības iestādēs, kā arī izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst profesionālās pamatizglītības programmu un profesionālās vidējās izglītības programmu pēc pamatizglītības apguves un arodizglītības programmu pēc pamatizglītības apguves, tai skaitā piešķirot portatīvo datortehniku lietošanai ārpus izglītības iestādēm uz noteikto laiku atbilstoši noslēgtajam lietošanas līgumam ar izglītojamā likumisko pārstāvi vai izglītojamo, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

Datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšējā interneta tīkla funkcionēšanas uzlabojumus pašvaldību un valsts dibinātajās izglītības iestādēs mācību procesa nodrošināšanai veic, balstoties uz investīcijas projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātiem. Tās ietvaros  tiks veikti izglītības iestāžu interneta jaudas mērījumi un esošā tehniskā risinājuma izpēte ar mērķi noteikt pilnveides iespējas. Priekšizpēte aptvers arī digitālo mācību līdzekļu un resursu lietojumu izglītības iestādēs un tiks izstrādāti ieteikumi infrastruktūras uzlabošanai, lai sekmētu attālināto mācību īstenošanu. Rezultātā tiks sagatavots nodevums par pieejamā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs, kas ietvers uzlabojumu plānu ieguldījumiem izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanā, lai sekmētu tiešsaistes mācību līdzekļu integrāciju un dažādus tehnoloģiju bagātinātus mācīšanās risinājumu ieviešanu mācību procesā, balstoties uz izglītības iestāžu vajadzībām un ekonomiski pamatotiem risinājumiem. Ņemot vērā investīcijas ierobežoto finansējumu un risinājumu daudzveidīgumu, pašlaik nav iespējams noteikt, cik daudz izglītības iestādēs tiks nodrošināta interneta pieejamība un tiks uzlabots iekšējais interneta tīkls. Līdz ar to, nodevumā tiks noteikts nacionālais rādītājs un mehānisms veikto ieguldījumu jeb radītāja izpildes pārbaudei. Atbilstoši nodevumam par pieejamā datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošināšanu izglītības iestādēs rezultātiem, finansējuma saņēmējs ievieš risinājumus. Infrastruktūras īpašumtiesības tiks noteiktas priekšizpētes nodevumā.

Investīcijas attiecināmas izmaksas, kas nodrošina investīcijas mērķa un rādītāju sasniegšanu:
1) portatīvās datortehnikas iegādes izmaksas.
Investīcijas projekta ietvaros tiks iegādāti standarta komplektācijas portatīvā datortehnika, neparedzot speciālās programmatūras vai aprīkojuma iegādi izglītojamajiem ar invaliditāti vai izglītojamajiem, kam ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums vai kam veikts pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums un sniegts atzinums, kurā minētas rekomendācijas ietver nepieciešamību izglītojamajam izmantot vai piešķirt datortehniku. Papildaprīkojumu, kas nepieciešams izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, sadarbības partneris nodrošina par saviem līdzekļiem vai piesaistot citas investīcijas, piemēram, Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 4.2.1.2. pasākuma "Izveidot asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu izglītības iestādēm" atbalstu, kad tas būs pieejams. Standarta komplektācija paredz efektīvam mācību procesam nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, atkarībā no klašu grupas tā var būt papildus atmiņa, datorpele, datoru pārvaldības vai izglītības procesa vadības programmatūra, vai zīmulis darbam ar skārienjūtīgam ekrānu, datora soma.
2) mācību izmaksas un ar mācībām saistīto pakalpojumu izmaksas portatīvās datortehnikas lietotājiem un administratoriem;
3) atlīdzības izmaksas ekspertu komandai investīcijas projekta vadībai un īstenošanai (piemēram, IKT speciālisti, biznesa procesa analītiķi, datu speciālisti, komunikācijas eksperti) uz darba vai uzņēmumu līguma pamata uz noteiktu laiku, tai skaitā normatīvajos aktos darba atlīdzības un nodokļu politikas jomā noteiktās piemaksas un nodokļi; Izmaksas tajā skaitā ietver risinājuma izmēģinājuma  īstenošanas izmaksas interneta nodrošināšanas aktivitātes ietvaros.
4) izmaksas vadlīniju par portatīvās datortehnikas piešķiršanu izglītojamiem lietošanai ārpus izglītības iestādes izstrādei. Vadlīnijas iekļaus tajā skaitā pieteikuma par portatīvās datortehnikas piešķiršanu veidlapu paraugu, kuru sadarbības partneris iekļauj, izstrādājot iekšējo kārtību.
5) vietējo un ārvalstu  komandējumu izmaksas. Ir paredzētas iekšzemes un ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas, lai nodrošinātu mācību, metodisko, konsultatīvo vai informatīvo atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm, labās prakses un piemēru pieredzēšanu (arī ārvalstu) un izplatību finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem;
6) valsts informācijas sistēmu, reģistru saslēgumu (saskarņu) veidošanas izmaksām, jo datu nodošana var radīt papildu izmaksas iesaistītajām institūcijām;
7) pakalpojumu izmaksas, ievērojot normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktās prasības, tai skaitā ekspertīzes un konsultāciju pakalpojumu izmaksas;
8) interneta pieejamības nodrošināšanai IKT risinājumu ieviešanas, aprīkojuma un iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, licenču vai programmatūras iegādes izmaksas;
9) datu pārraides interneta pakalpojuma un iekšēja interneta tīkla nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā pieslēguma izveides un tehnoloģisko risinājumu izstrādes un iegādes izmaksas, projektēšanas, būvdarbu veikšanas un izmaksas, kas saistītas ar darbu nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu, kā arī citas izmaksas, pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem;
10) citas izmaksas, kas saistītas ar atbalstāmo darbību īstenošanu un kas nodrošina atbilstošus apstākļus investīcijas projekta veicamo darbību īstenošanai un investīcijas projekta rezultātu sasniegšanai. Citas izmaksas ietver izmaksas, kas ir nepieciešamas un veicinās investīcijas mērķa un rādītāju sasniegšanu un ir tiešā veidā saistītas ar atbalstāmo darbību īstenošanu - digitālās plaisas mazināšanu, nodrošinot sociāli neaizsargātos izglītojamos ar portatīvo datortehniku un nodrošinot interneta pieejamību, tajā skaitā iekšējā interneta tīkla funkcionēšanu izglītības iestādēs.

Lai nodrošinātu Atveseļošanas fonda uzraudzības pasākumu īstenošanas efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus mazinātu administratīvo slogu nozares ministrijai, izstrādājot uzraudzības ietvaros veicamo pārbaužu procedūras, un īstenotu vienotu praksi pārbaužu veikšanā Ministrijas Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem, investīcijas projekta uzraudzības pasākumu īstenošanā Ministrija ir paredzējusi iesaistīt CFLA, veicot grozījumus starp iestādēm noslēgtajā starpresoru vienošanās par sadarbību Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanā un uzraudzībā un šajā noteikumu projektā nosakot, ka pēc investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas vadības informācijas sistēmā CFLA nodrošina vienošanās par investīciju projektu īstenošanu slēgšanu ar finansējuma saņēmēju un vienošanās noteikto prasību ievērošanu un korektīvo darbību piemērošanu prasību neizpildes gadījumā atbilstoši MK noteikumos Nr.621 noteiktajam. 
Ievērojot MK noteikumos Nr.621 noteikto kārtību un institūciju kompetenci, CFLA, nodrošinot investīcijas projektu īstenošanu un uzraudzību, veic darbības, kas atbilst starp Ministriju un CFLA noslēgtajā starpresoru vienošanās par sadarbību Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanā un uzraudzībā noteiktajam un vienošanās par investīciju projektu īstenošanu nosacījumiem, veicot vismaz šādas pārbaudes:
*interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršana;
*dubultfinansējuma riska novēršana;
*ieviešanas progresa pārskatu un mērķa rādītāju pamatojošās dokumentācijas pārbaude;
*pārbaudes projektu īstenošanas vietās, ja attiecināms;
*investīcijas projekta pamatojošās dokumentācijas pārbaudi, tai skaitā ietverot datu ticamības pārbaudi.
Ievērojot MK noteikumos Nr.621 noteikto kārtību un institūciju kompetenci, Ministrija investīcijas projekta īstenošanas un uzraudzības ietvaros veic darbības, kas atbilst starp Ministriju un CFLA noslēgtajā starpresoru vienošanās par sadarbību Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanā un uzraudzībā noteiktajam un:
*nodrošina investīcijas projektu atlasi;
*nodrošina investīcijas mērķa un nacionālo rādītāju un to progresa uzraudzību; 
*veic nacionālo rādītāju pārbaudes, tai skaitā rādītāju pamatojošās dokumentācijas un datu ticamības pārbaudi; 
*apstiprina nacionālo rādītāju, iesniedzot savu atzinumu vadības informācijas sistēmā; 
*veic iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību, tai skaitā iekšējo auditu, un pilnveidi. 
CFLA nodrošinās nepieciešamos uzraudzības pasākumus 2.3.2.3.i investīcijas, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” reformu un investīciju virziena 2.3. “Digitālās prasmes” reformas 2.3.2.r. “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.1.i investīcijas "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” reformu un investīciju virziena 2.3. “Digitālās prasmes” reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” ietvaros. Lai to nodrošinātu Ministrija nodos CFLA vienu Ministrijas vakanto amata vietu, kas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra 2022. gada 12. decembra rīkojuma Nr. 13-2.1e/22/816 „Par amata vietu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas resorā” 1. apakšpunktu nodota Ministrijai no sociālās korekcijas izglītības iestādes „Naukšēni”, uz laiku no 2023. gada 1. marta līdz 2026. gada 31. decembrim. Minētās amata vietas nodrošināšanai finanšu līdzekļi 84 428 euro apmērā (izmaksas, kas aprēķinātas 0,7 slodzei) tiks pārdalīti no finansējuma, kas Atveseļošanas fonda plāna administrēšanai piešķirti Ministrijai atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra sēdē pieņemtajā Informatīvā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu”  (prot. Nr.60, 32.§) noteiktajam, veicot atbilstošas apropriācijas izmaiņas Ministrijas un Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammās, kur paredzēti finanšu līdzekļi Atveseļošanas fonda plāna administrēšanai – tiks samazināts finansējums Ministrijai par 84 428 euro, tai skaitā 2023. gadā – 21 107 euro, 2024. gadā – 21 107 euro, 2025. gadā – 21 107 euro, 2026. gadā – 21 107 euro, un par attiecīgu summu palielinot finansējumu Finanšu ministrijai. Uz laiku CFLA nodoto vienu Ministrijas amata vietu ar 2027. gada 1. janvāri CFLA nodod Ministrijai (amata vieta turpina pastāvēt uz nenoteiktu laiku, amata vietas finansējums turpmāk tiek nodrošināts no Ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem).

Atbildīga nozares ministrija apstiprina investīcijas projekta iesniegumu vadības informācijas sistēmā  un vienlaikus informē finansējuma saņēmēju par investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanu un vienošanās par investīcijas projekta īstenošanu slēgšanas procesa uzsākšanu.

Noteikumu projekts nosaka vienošanās par investīcijas projekta īstenošanu iekļaujamo informāciju, tai skaitā korektīvo darbību piemērošanas mehānismu nacionālo rādītāju nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka CFLA, pamatojoties uz atbildīgās nozares ministrijas atzinumu par nacionālo rādītāju sasniegšanu, to nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā piemēro proporcionalitātes principu. Ja ir iespējams skaidri noteikt izmaksas, kas ir saistītas ar rādītāja konkrētās vienības sasniegšanu, rādītāja nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā izmaksu samazinājumu piemēro rādītāja vienībai atbilstoši tās izmaksām. Savukārt, ja nav iespējams skaidri noteikt izmaksas rādītāja konkrētās vienības sasniegšanai, tad izmaksu samazinājumu piemēro proporcionāli, ņemot vērā nesasniegtā vai daļēji sasniegtā rādītāja vienību skaitu un kopējās konkrētā rādītāja izmaksas.
Korektīvās darbības par pārkāpumiem vienošanās par investīcijas projekta īstenošanu tiks noteiktas, ievērojot ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītās prasības, ES un nacionālo normatīvo un tiesību aktu prasības, kā arī EK un nacionālās vadlīnijas, skaidrojumus, norādījumus un lēmumus.


Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tai skaitā informāciju Atveseļošanas fonda īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo mērķu uzskaiti investīcijas projekta ietvaros.
Noteikumu projekts nosaka prasības finansējuma saņēmējam, lai plānotu investīcijas projektā paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un tiek ievēroti citi investīcijas projekta īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.
Ņemot vērā noslēgto sadarbības memorandu „Dators ikvienam bērnam”, memoranda padomes sēdēs finansējuma saņēmējs sniegts informāciju par investīcijas projekta īstenošanas progresu un sasniegtajiem rezultātiem.
Sadarbības partneri nodrošina investīcijas projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā nodrošinot portatīvās datortehnikas un izveidotās infrastruktūras darbību un izmantošanu izglītības mērķiem vismaz 3 (trīs) gadus pēc īpašumtiesību iegūšanas, kā arī nodrošina noteikumu projektā noteiktu prasību ievērošanu par saviem līdzekļiem (piemēram, iegādāto portatīvo datortehniku apdrošināšanu, nodrošinot uzturēšanu un apkopi). Minētais nosacījums ir iekļauts, lai veicinātu sadarbības partneru atbildību un rezultātu ilgtspējas nodrošināšanu.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris investīcijas projekta vajadzībām publiskos iepirkumus veic Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, īstenojot atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas iepirkuma procedūras, un, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu. Finansējuma saņēmējs iesniedz iepirkumu plānu KPVIS par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu, tajā skaitā ievērojot Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas “Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem” vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Ņemot vērā, ka projekts ir stratēģiski svarīgs, finansējuma saņēmējs nodrošinās pastiprinātu komunikāciju saskaņā ar saskaņā ar “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju” 3. nodaļu “Atveseļošanas fonda prasības” un izstrādāto komunikācijas plānu.

Saskaņā ar Atveseļošanas plāna 1.pielikumu „Nenodarīt būtisku kaitējumu” investīcijas projektam nav ietekmes uz principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķiem.

Investīcijas īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros.
Investīcijas projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas, netiek attiecinātas. Investīcijas projektu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam. CFLA veic investīcijas projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi un noslēguma maksājuma veikšanu līdz 2026.gada 31.augustam.

Vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas paredz, atļaut Ministrijai veikt portatīvās datortehnikas pasūtījumu, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas iepirkuma katalogu, pirms investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas, lai paredzētu iespēju ātrāk uzsākt investīcijas projekta darbības, tai skaitā ņemot vērā relatīvi īso investīcijas laiku portatīvās datortehnikas iegādei un sadalei, lai nodrošinātu mērķa rādītāju sasniegšanu.
Ministrija ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja portatīvās datortehnikas pasūtījums tiek veikts pirms investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas. Viens no identificētajiem riskiem ir  - līdz investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka  investīcijas īstenošanas noteikumi precīzi nosaka investīcijas projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai Ministrija investīcijas projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu investīcijas projekta vadības un īstenošanas personālu.
Lai arī identificētā risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots Ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas investīcijas ietvaros veiktas pirms investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Atveseļošanas fonda granta, iesniedz attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp Ministrijas budžeta programmām vai apakšprogrammām, lai nodrošinātu investīcijas projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

PVN izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda investīcijas projekta iesniegumā un veic investīcijas projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma, bet tās finansējuma saņēmējs sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ko atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai piešķir no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Izmaksas PVN segšanai plānotas indikatīvi 3 000 000 euro. Finansējuma saņēmējam ir pienākums atgriezt pārmaksāto PVN daļu, ja investīcijas projektā sākotnēji plānotais PVN apjoms ir lielāks, nekā faktiski nepieciešams.