23-TA-3037: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums" projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 46 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir apstiprināt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklāta konkursa nolikumu, kura mērķis ir siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai veicinātu 2030. un 2050. gadam noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams īstenot dažādas ar SEG emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, tai skaitā tādas, kuras nodrošina un veicina gan energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanu, gan atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
Eiropas Savienība ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijā atjaunotu nacionāli noteikto devumu, nosakot paaugstinātu mērķi – 55 % SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā pret 1990. gadu, tādā veidā paaugstinot iepriekš noteikto 40 % mērķi. Tā rezultātā Eiropas Komisija nāca klajā ar Fitfor55 paketi, kurā bija iekļauti vairāk kā 10 tiesību akti, tostarp, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2023/1791). Saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 nosacījumiem katrai ES dalībvalstij ir jānosaka ambiciozāki energoefektivitātes mērķi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Līdz ar to aktualizētajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030.gadam (turpmāk - NEKP) ir izvirzīti šādi indikatīvie energoefektivitātes mērķi:
1) kopējais enerģijas patēriņš – 44 717 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 52 291GWh);
2) enerģijas galapatēriņš – 40 240 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 48 511GWh);
3) kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums – 29 522 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 538,3 GWh).
Direktīva 2023/1791 noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3 % renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Šobrīd Latvija nav noteikusi "publisko iestāžu" (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura) un "publisko ēku" definīcijas un to aptvērumu, tādēļ šo mērķi vēl nav iespējas izteikt konkrētās platībās, vienlaikus ir būtiski savlaicīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu un veicināt publisko ēku renovāciju, tādēļ NEKP projektā ir noteikts mērķis, kas paredz, ka publisko ēku renovētai platībai 2030. gadā ir jāsasniedz 500 000 m2.
Ņemot vērā Latvijas vispārējo ekonomikas attīstību, kā arī plānoto individuālo un centralziēto siltumapgādes un transporta elektrifikāciju, uzskatāms, ka enerģijas patēriņa apjoma samazinājuma indikatīvie mērķi būs ļoti grūti sasniedzami. Tas ietver arī to, ka izmaksu efektivitātes griesti kumulatīvā enerģijas galapatēriņa nodrošināšanā ir gandrīz sasniegti, un šādu ambiciozu mērķu sasniegšana būs ne vien izaicinoša, bet arī finansiāli dārga – nereti nepieciešamie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir ar pārāk mazu enerģijas ietaupījumu pret nepieciešamajiem ieguldījumiem, kas nozīmē, ka nav ekonomiski pamatot tos īstenot, un to īstenošanas atmaksāšanās periods ir pārāk ilgs, lai pieņemtu lēmumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka iekšlietu dienestu rīcībā esošās ēkas, kas arī ir uzskatāmas par publiskajām ēkām, nereti ir tehniski un morāli novecojušas, tādā veidā radot nelietderīgu energoresursu patēriņu un augstas SEG emisijas, papildus apdraudot ne vien fizisko drošību, bet arī mazinot darbinieku komfortu, uzturoties tajās, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana šādās telpās ir ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt finanšu resursus to atjaunošanai, kas uzlabotu to atbilstību mūsdienu prasībām, mazinātu potenciālo darba vides risku ietekmi uz dienestu personāla drošību un veselību, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
Līdz šim EKII ietvaros pieejamie finanšu līdzekļi novirzīti tādu pasākumu īstenošanai, kā, piemēram, SEG emisiju samazināšanai valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, pašvaldībām bijusi iespēja sekmēt SEG emisiju samazināšanu, uzstādot viedās pilsētvides tehnoloģijas, savukārt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros sniegts atbalsts energoefektivitāte paaugstināšanas pasākumu īstenošanai pašvaldību ēkās, augstākās izglītības iestāžu ēkās, ražošanas ēkās, kā rezultātā Klimata un enerģētikas ministrija ierosina paplašināt jau līdz šim sniegto atbalstu uz ēkām, kurās tiek īstenotas tādas sabiedrībai būtiskas funkcijas kā noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, valsts robežas drošība, kā arī ugunsdrošība, ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība, sniedzot ieguldījumu ne vien SEG emisiju samazināšanā, bet arī publisko ēku atjaunošanas mērķa sasniegšanā.
Eiropas Savienība ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijā atjaunotu nacionāli noteikto devumu, nosakot paaugstinātu mērķi – 55 % SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā pret 1990. gadu, tādā veidā paaugstinot iepriekš noteikto 40 % mērķi. Tā rezultātā Eiropas Komisija nāca klajā ar Fitfor55 paketi, kurā bija iekļauti vairāk kā 10 tiesību akti, tostarp, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2023/1791). Saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 nosacījumiem katrai ES dalībvalstij ir jānosaka ambiciozāki energoefektivitātes mērķi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Līdz ar to aktualizētajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030.gadam (turpmāk - NEKP) ir izvirzīti šādi indikatīvie energoefektivitātes mērķi:
1) kopējais enerģijas patēriņš – 44 717 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 52 291GWh);
2) enerģijas galapatēriņš – 40 240 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 48 511GWh);
3) kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums – 29 522 GWh (atbilstoši Eurostat, faktiskais uz 2021. gadu – 538,3 GWh).
Direktīva 2023/1791 noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3 % renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Šobrīd Latvija nav noteikusi "publisko iestāžu" (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura) un "publisko ēku" definīcijas un to aptvērumu, tādēļ šo mērķi vēl nav iespējas izteikt konkrētās platībās, vienlaikus ir būtiski savlaicīgi virzīties uz mērķa sasniegšanu un veicināt publisko ēku renovāciju, tādēļ NEKP projektā ir noteikts mērķis, kas paredz, ka publisko ēku renovētai platībai 2030. gadā ir jāsasniedz 500 000 m2.
Ņemot vērā Latvijas vispārējo ekonomikas attīstību, kā arī plānoto individuālo un centralziēto siltumapgādes un transporta elektrifikāciju, uzskatāms, ka enerģijas patēriņa apjoma samazinājuma indikatīvie mērķi būs ļoti grūti sasniedzami. Tas ietver arī to, ka izmaksu efektivitātes griesti kumulatīvā enerģijas galapatēriņa nodrošināšanā ir gandrīz sasniegti, un šādu ambiciozu mērķu sasniegšana būs ne vien izaicinoša, bet arī finansiāli dārga – nereti nepieciešamie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir ar pārāk mazu enerģijas ietaupījumu pret nepieciešamajiem ieguldījumiem, kas nozīmē, ka nav ekonomiski pamatot tos īstenot, un to īstenošanas atmaksāšanās periods ir pārāk ilgs, lai pieņemtu lēmumu par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka iekšlietu dienestu rīcībā esošās ēkas, kas arī ir uzskatāmas par publiskajām ēkām, nereti ir tehniski un morāli novecojušas, tādā veidā radot nelietderīgu energoresursu patēriņu un augstas SEG emisijas, papildus apdraudot ne vien fizisko drošību, bet arī mazinot darbinieku komfortu, uzturoties tajās, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana šādās telpās ir ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt finanšu resursus to atjaunošanai, kas uzlabotu to atbilstību mūsdienu prasībām, mazinātu potenciālo darba vides risku ietekmi uz dienestu personāla drošību un veselību, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.
Līdz šim EKII ietvaros pieejamie finanšu līdzekļi novirzīti tādu pasākumu īstenošanai, kā, piemēram, SEG emisiju samazināšanai valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, pašvaldībām bijusi iespēja sekmēt SEG emisiju samazināšanu, uzstādot viedās pilsētvides tehnoloģijas, savukārt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros sniegts atbalsts energoefektivitāte paaugstināšanas pasākumu īstenošanai pašvaldību ēkās, augstākās izglītības iestāžu ēkās, ražošanas ēkās, kā rezultātā Klimata un enerģētikas ministrija ierosina paplašināt jau līdz šim sniegto atbalstu uz ēkām, kurās tiek īstenotas tādas sabiedrībai būtiskas funkcijas kā noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, valsts robežas drošība, kā arī ugunsdrošība, ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība, sniedzot ieguldījumu ne vien SEG emisiju samazināšanā, bet arī publisko ēku atjaunošanas mērķa sasniegšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kā akcentēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam, energoefektivitātes uzlabošana, kas sekmē energoresursu patēriņa mazināšanu, un fosilo energoresursu aizvietošanu, izmantojot vietējos un atjaunīgos resursus, īpaši saules un vēja enerģiju, mazinās valsts atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību un mazinās gaisa piesārņojumu. Savukārt NEKP ietver rīcībpolitikas un pasākumus NEKP noteikto mērķu, tostarp, energoefektivitātes mērķa sasniegšanai, kas paredz uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk., atbalsta programmu ietvaros, lai nodrošinātu, ka katru gadu tiek atjaunoti vismaz 3 % no publisko ēku kopējās platības. NEKP pasākumu scenārijā tiek prognozēts, ka lielu devumu kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanā sniegs energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana publiskajās ēkās.
Kaut arī NEKP noteiktais publisko ēku atjaunošanas mērķis veicinās publiskā sektora lomu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, stiprinot labo paraugpraksi un ir atbalstāms no energoefektivitātes mērķu sasniegšanas viedokļa, lai nodrošinātu, ka 2030. gadā publisko ēku renovētā platība sasniedz 500 000 m2, būs nepieciešams ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus.
Papildus iepriekš minētajam, lai veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju, NEKP ietver rīcībpolitikas un pasākumus noteiktā mērķa – SEG emisiju samazinājumam – sasniegšanai transporta sektorā. Lai sekmētu noteiktā mērķa sasniegšanu, paredzēts palielināt uzlādes staciju un uzlādes punktu skaitu, t.sk., esošo un jaunu atbalsta programmu ietvaros. Lai ievērotu Direktīvas 2023/1791 noteiktās prasības, publisko ēku jaunbūvēs, kā arī atjaunotajās publiskajās ēkās nepieciešams nodrošināt vienu uzlādes punktu uz katrām piecām automašīnu stāvvietām. Šāds nosacījums būs jāietver tiesību aktos un būvnormatīvos vai pašvaldību saistošajos noteikumus, kas savukārt nozīmē, ka nosacījums jāņem vērā arī atbalsta programmu ietvaros, papildus visaptverošai ēku atjaunošanai un atjaunīgo energoresursu izmantojošu tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai nodrošināt arī uzlādes staciju un uzlādes punktu uzstādīšanu.
Kaut arī NEKP noteiktais publisko ēku atjaunošanas mērķis veicinās publiskā sektora lomu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, stiprinot labo paraugpraksi un ir atbalstāms no energoefektivitātes mērķu sasniegšanas viedokļa, lai nodrošinātu, ka 2030. gadā publisko ēku renovētā platība sasniedz 500 000 m2, būs nepieciešams ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus.
Papildus iepriekš minētajam, lai veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju, NEKP ietver rīcībpolitikas un pasākumus noteiktā mērķa – SEG emisiju samazinājumam – sasniegšanai transporta sektorā. Lai sekmētu noteiktā mērķa sasniegšanu, paredzēts palielināt uzlādes staciju un uzlādes punktu skaitu, t.sk., esošo un jaunu atbalsta programmu ietvaros. Lai ievērotu Direktīvas 2023/1791 noteiktās prasības, publisko ēku jaunbūvēs, kā arī atjaunotajās publiskajās ēkās nepieciešams nodrošināt vienu uzlādes punktu uz katrām piecām automašīnu stāvvietām. Šāds nosacījums būs jāietver tiesību aktos un būvnormatīvos vai pašvaldību saistošajos noteikumus, kas savukārt nozīmē, ka nosacījums jāņem vērā arī atbalsta programmu ietvaros, papildus visaptverošai ēku atjaunošanai un atjaunīgo energoresursu izmantojošu tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai nodrošināt arī uzlādes staciju un uzlādes punktu uzstādīšanu.
Risinājuma apraksts
Konkursa ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas nodrošina CO2 emisijas samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu ēku sektorā - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 2. panta otro daļu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes ir Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes — Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests —, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas), kā arī pašvaldības policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās ēkās, lai sniegtu ieguldījumu Latvijai noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī uzlabotu iekšlietu nozares dienestos strādājošo personu darba vides apstākļus. Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas, ņemot vērā to specifiku, veicinās nodarbinātību, veicinās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, samazinās CO2 emisijas, savukārt atjaunīgo energoresursu uzstādīšana konkursa ietvaros veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Vienlaikus konkursa īstenošanas rezultātā uzlabosies apkārtējās vides pievilcība, jo tiks atjaunotas ēkas, kas nereti finansējuma trūkuma dēļ veicina estētisko piesārņojumu un sabiedrībā izraisa negatīvas emocijas, līdz ar to projektu īstenošana konkursa ietvaros atstās pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā, jo uzlabos pilsētvides vizuālo tēlu.
Ņemot vērā to, ka KEM nav resursu attiecīgā konkursa organizēšanā, konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu nodrošinās SIA "Vides investīciju fonds" (turpmāk - VIF). Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – septiņi projektu konkursi, duvu no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Konkursa ietvaros atbalstāmā mērķgrupa ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, šo iestāžu padotībā esošās koledžas, kā arī pašvaldību policijas institūcijas. Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz tādām ēkām, kurās energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas, kā arī vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai pašvaldības policijas funkcija. Tādējādi konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti ir iespējams īstenot arī ēkās, kurās papildus iepriekš minētajām iestādēm izvietotas arī citas Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības institūcijas.
Konkursa ietvaros projektu var iesniegt Nodrošinājuma valsts aģentūra (balstoties uz Ministru kabineta 2013. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 2. punktu, kas nosaka, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā), kā arī pašvaldība, kas pārstāv pašvaldības policiju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14) apakšpunktu no 2024. gada 1. janvāra viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir izveidot un finansēt pašvaldības policiju, konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot arī ēkā, kurā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim attiecīgā funkcija netika īstenota, vienlaikus nodrošinot, ka pēc projekta īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota pašvaldības policijas funkcija. Minētais nosacījums attiecas arī uz situācijām, ja projekta iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra un tā iesniedz projekta iesniegumu par ēku, kurā pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes funkcija. Pamatojums 15.2. apakšpunktā ietvertajam nosacījumam izriet no konkursa mērķa - SEG emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tādēļ ir būtiski, lai ēka, kurā paredzēts īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas primāri tiktu izmantota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas funkciju īstenošanai.
Papildus projektu iesniedzējiem jāievēro, ka konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošanu, tādēļ projekta iesniedzējam ir jāspēj apliecināt, ka ēka, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums, vismaz pēdējos piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikusi ekspluatēta, un tajā ir pierādāms patērētais elektroenerģijas un siltumenerģijas apjoms, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu. Netiek atbalstīta konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošana ēkās, kurās iepriekš elektroapgāde un siltumapgāde nav tikusi izmantota vai nodrošināta, kā rezultātā nav iespējams novērtēt potenciālo CO2 emisijas samazinājumu konkursa ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.
Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja projekta ietvaros paredzēts īstenot noteiktus pasākumus un pēc projekta īstenošanas tiks nodrošināts noteikumu projektā noteiktais energoefektivitātes rādītājs apkurei, kā arī projekta līgumā norādītais un aprēķinātais CO2 emisijas samazinājums, tādēļ ir būtiski, lai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā spēj norādīt CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, kā arī no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas apjomu, ko plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes. Papildus noteikumu projektā noteiktajiem mērķrādītājiem, projekta iesniedzējam būs jāievēro citas izvirzītās prasības, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības prasības. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli. Šo prasību kontrole tiks veikta projektu vērtēšanas un īstenošanas laikā.
Ar noteikumu projekta I. nodaļu tiek noteikti atklātā konkursa vispārīgie jautājumi, tostarp, konkursa mērķis, projektu iesniedzēju grupas, konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums, nosacījumi, kādos projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, kā arī projekta īstenošanas periods. Atbilstoši šo noteikumu 8. punktam, konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja:
1) projekta iesniegumā plānotais un pēc projekta pabeigšanas sasniegtais energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45kWh/m2 gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
2) projekta īstenošanas laikā ēkā, ja tajā nav izveidots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, paredzēts uzstādīt un pēc projekta īstenošanas izmantot atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas un nodrošināt siltumenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem 100 % apmērā;
3) tiek ievēroti zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības prasības. Finansējuma saņēmējs nepieciešamos iepirkumus projekta ietvaros veic saskaņā ar iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.
Konkursa ietvaros noteiktā prasība, lai energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniegtu 45 kWh/m2 gadā, noteikta saskaņā ar Latvijai saistošajām prasībām, kas izriet no Direktīvas 2023/1791. Attiecīgi, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, publiskajam sektoram jānodrošina līderība energoefektivitātes jomā, un katru gadu visu publisko struktūru kopējais enerģijas galapatēriņš jāsamazina vismaz par 1,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Savukārt, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, katru gadu nepieciešams renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu. Kaut arī bezezemisiju ēku definīcija Latvijas normatīvajos aktos vēl nav pārņemta, gandrīz nulles enerģijas ēkas Latvijas normatīvajos aktos ir definētas Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 222) 8. punktā. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 222 8.1. apakšpunktam, ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai - attiecīgi, ja ēkas apkurināmā platība ir virs 250 m2, energoefektivitātes minimālais pieļaujamais apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis (A klase) ekspluatācijā esošām ēkām ir mazāks vai vienāds ar 45kWh/m2. Tādējādi, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes tiek īstenotas publiskā sektora ēkās, konkursa ietvaros pieejamo finansējumu ir iespējams novirzīt tikai tādu aktivitāšu īstenošanai, kas ir saskaņā ar prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, lai konkursa ietvaros renovēto ēku platību būtu iespējams ieskaitīt pie to renovēto publisko ēku platības, ko nosaka Direktīva 2023/1791.
Ar ilgtspējīgas būvniecības prasībām šo noteikumu izpratnē tiek saprasta tāda būvniecība, kas ir videi un sabiedrībai draudzīga, kā arī ekonomiski lietderīga, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu, samazinot ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicinot inovāciju izmantošanu un plašāku digitalizāciju. Ņemot vērā, ka ilgtspējas prasību apjoms un saturs katrā gadījumā ir jāvērtē individuāli atkarībā no plānotā projekta, tā specifikas un vajadzībām, KEM šo noteikumu ietvaros nedefinē konkrētus ilgtspējīgas būvniecības principus, kurus nepieciešams pielietot. Projektu iesniedzēji tiek aicināti vadīties, piemēram, pēc VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātā dokumenta "Ilgtspējas prasības" (pieejams publiski - https://www.vni.lv/kompetence/ilgtspejiga-buvnieciba), salāgojot tos ar plānotajām aktivitātēm, kuras paredzēts īstenot šī konkursa ietvaros. Lai nosacījums par ilgtspējīgas būvniecības principu pielietošanu, īstenojot projekta iesniegumā plānotās aktivitātes, tiktu uzskatīts par izpildītu, projekta īstenotājs, ņemot vērā projekta ietvaros plānotās aktivitātes, izpilda obligātās prasības, kas izriet no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātā dokumenta "Ilgtspējas prasības" jeb prasības, ko nosaka normatīvie akti. Projekta īstenotājs pēc nepieciešamības var pielietot arī citas ilgtspējīgas būvniecības prasības, kas noteiktas iepriekš minētajā dokumentā, bet nav uzskatāmas par obligāti piemērojamām. Ilgtspējīgu būvniecības prasību piemērošana konkursa ietvaros netiek attiecināta uz kādu konkrētu ēkas daļu, bet uz visu projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu atbilstību ilgtspējas prasībām, projekta iesniedzējam skaidrojot prasību pielietošanu projekta iesniegumā.
Noteikumu projekts nosaka, ka konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nav ilgāks kā pieci gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas. Projekts uzskatāms par pabeigtu, kad iestājas projekta īstenošanas beigu termiņš - pabeigta projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu īstenošana un projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu, ir iesniedzis Vides investīciju fondā projekta pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatu).
Konkursa ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas. Ja ēkā, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, šo ēkas platību neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27/ES) Latvijai jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura ietvaros jānodrošina, ka katru gadu 3 % valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku platībās ir jāīsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi (Direktīvas 2012/27/ES 3. panta un 5. panta 1. punkta prasība). Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija ir kompetentā institūcija Direktīvas 2012/27/ES izvirzītā mērķa sasniegšanai, Vides investīciju fonds apkopo un izsniedz pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma finansējuma saņēmēja iesniegto informāciju par sasniegto enerģijas patēriņa samazinājumu un atjaunoto platību.
Savukārt noteikumu projekta II. nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem - nosacījumi, pie kuru īstenošanas projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, kā arī nosacījumi, pie kādiem projekta iesniegums tiks noraidīts. Ņemot vērā, ka projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto mērķgrupas specifiku, var būt vairākas ēkas, projekta iesniedzējs var iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu par katru no īpašumā esošajām ēkām (vai ēku grupu). Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt arī vienu projekta iesniegumu par vairākām īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām ēkām, vienlaikus ievērojot, ka, ja projekta iesniegums ietver konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanu vairākās projekta iesniedzēja īpašumā, lietojumā vai valdījumā esošās ēkās un tas neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par visa projekta iesnieguma noraidīšanu. Ja ēkas īpašnieks vai valdītājs nav projekta iesniedzējs, savukārt projekta iesnieguma iesniedz iestāde, kuras lietošanā ir attiecīgā ēka - iesniedzot projekta iesniegumu, ir nepieciešams saņemt ēkas īpašnieka piekrišanu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai attiecīgajā ēkā vai ēkas daļā, lai nodrošinātu, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta monitoringa un projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas.
Konkursa ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja tiek nodrošināta noteikumu projekta 12. un 15. punktā noteikto nosacījumu izpilde. Projekta iesniedzējam jānodrošina, ka vismaz 80 procenti no gadā saražotās elektroenerģijas, īstenojot šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minēto aktivitāti, un 100 procentu apmērā uzstādītā elektromobiļu uzlādes infrastruktūra, īstenojot šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minēto aktivitāti, tiek izmantota pašpatēriņa vajadzībām. Izpildot iepriekš minētos nosacījumus attiecībā uz infrastruktūras izmantošanu, publisko līdzekļu piešķiršana minēto aktivitāšu veikšanai nav kvalificējama kā atbalsts saimnieciskai darbībai un attiecīgi nav nepieciešams piemērot komercdarbības atbalsta regulējumu. Vides investīciju fonds nodrošina projektu uzraudzību to dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kontrolējot, lai konkursa ietvaros īstenotie projekti saglabā savu nesaimniecisko raksturu, kā arī to atbilstību šo noteikumu 15.3. apakšpunktā noteiktajam.
Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka finansējuma apmēru projektu ietvaros ieplānoto pasākumu īstenošanai. Paredzēts, ka konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, turklāt līdzfinansējumu nepieciešams nodrošināt no finansējuma saņēmēja līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta. Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums ir vismaz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekta IV. nodaļa atrunā konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. Konkursa ietvaros tiek atbalstīta tāda aktivitāte, lai veicinātu pēc iespējas augstāku CO2 emisijas un enerģijas patēriņa samazināšanu. Papildus tam, konkursa ietvaros kā attiecināmās izmaksas ir arī ēkas energosertifikāta un pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām sagatavošanas izmaksas, būvprojektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, inženierkonsultantu pakalpojumu izmaksas, projekta publicitātes pasākumu īstenošanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar būvniecības tehniskās dokumentācijas, tostarp, būvprojekta, tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu, nepārsniedzot noteikumu projektā norādīto procentuālo ierobežojumu no kopējām attiecināmajām izmaksām. Atbilstoši noteikumu projekta 15.3. apakšpunktam, vismaz 80 procenti no gadā saražotās elektroenerģijas, īstenojot šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minēto aktivitāti, un 100 % apmērā uzstādītā elektromobiļu uzlādes infrastruktūra, īstenojot šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minēto aktivitāti, tiek izmantota pašpatēriņa vajadzībām. Vides investīciju fonds veiks attiecīgā nosacījuma uzraudzību un kontroli visā projekta dzīves ciklā (tajā skaitā amortizācijas periodā).
Konkursa ietvaros publicitātes pasākumu, kas noteikta šo noteikumu 55.1. un 55.2. apakšpunktos, īstenošana ir obligāta. Informāciju par plānotajiem publicitātes pasākumiem projekta īstenotājs sniedz projekta iesniegumā (atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajiem publicitātes pasākumiem), vienlaikus ir iespējams īstenot papildus publicitātes pasākumus, izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem. Par papildus publicitātes pasākumiem var uzskatīt informatīvus pasākumus, kuru ietvaros projekta īstenotājs sniedz informāciju par projekta īstenošanu, sasniegtajiem rezultātiem un finansējuma avotu, informācijas sniegšanu citos plašsaziņas līdzekļos pēc projekta īstenotāja ieskatiem, papildus informācijas publicēšanai presē, bukletu un brošūru sagatavošanu, kas atspoguļo projekta īstenošanas rezultātā sasniegto u.c.
Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās demarkāciju ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānotājām investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai valsts un pašvaldību ēkās:
1) konkursa mērķis - vērsts konkrēti uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu ēkās, kurās jau šobrīd tiek īstenotas vai pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas vismaz 50 % apmērā no ēkas kopējās platības tiks īstenotas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldības policijas funkcijas. Konkursa ietvaros atbalsts attiecīgo pasākumu īstenošanai ēkās, kurās primāri (vairāk kā 49 %) tiek īstenotas citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī pašvaldību un to iestāžu funkcijas, netiek sniegts;
2) papildus iepriekš minētajam nosacījumam, konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti varēs īstenot ēkās, kuru energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem - kvalificēšanās šim nosacījumam nepārprotami norādīs uz to, ka šajās ēkās nav veikti vai veikti nebūtiski ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanai;
3) projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš - konkursa ietvaros projektu iesniegumu konkursu paredzēts izsludināt 2024. gada IV. ceturksnī.
Lai nodrošinātu demarkāciju ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās", kurā kā finansējuma saņēmējs plānota ir arī Iekšlietu ministrija, paredzēts, ka, ja projekta iesniedzējs ir saņēmis finansējumu 2.1.1.4. pasākuma ietvaros, tas nevar pretendēt uz finansējumu šī konkursa ietvaros. Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, tai skaitā pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka viena un tā pati atbalstāmā aktivitāte un attiecināmās izmaksas par vienu un to pašu aktivitāti netiks finansētas dubultā, kā arī veicot informācijas apmaiņu ar Iekšlietu ministriju. Vienlaikus Iekšlietu ministrijas pārstāvis tiks pārstāvēta arī projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.
Ar noteikumu projekta V. un VI. nodaļu tiek noteikta konkursa izsludināšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta iesnieguma saturam un iesniegšanai. Lai projekta iesniedzējam tiktu sniegts pietiekams laika periods kvalitatīvai projekta iesnieguma sagatavošanai, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, projekta iesniegums, kas ietver aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (noteikumu projekta 2. pielikums), kā arī papildus iesniedzamos dokumentus, kas noteikti noteikumu projektā, tiek iesniegts tikai elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Savukārt ar noteikumu projekta VII. nodaļu tiek skaidroti nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai tiks izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas iesniegtos projektu iesniegumus vērtēs ne ilgāk kā trīs mēnešus, balstoties uz noteikumu projekta 3. un 4. pielikumā noteiktajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi Vides investīciju fonda pārstāvji, viens Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis, viens Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis (ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projektu iesniedzējs var būt pašvaldība - kā vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstībā un pārraudzībā) un viens Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Projekta iesnieguma vērtēšana atbilstoši noteikumu projekta 4. pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem tiek veikta tikai tad, ja ir atbilstība noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tādēļ, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem noteikumu projekta 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, var aicināt projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nedrīkst palielināt finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma summu. Pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Ņemot vērā to, ka KEM nav resursu attiecīgā konkursa organizēšanā, konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu nodrošinās SIA "Vides investīciju fonds" (turpmāk - VIF). Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – septiņi projektu konkursi, duvu no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Konkursa ietvaros atbalstāmā mērķgrupa ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, šo iestāžu padotībā esošās koledžas, kā arī pašvaldību policijas institūcijas. Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz tādām ēkām, kurās energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas, kā arī vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai pašvaldības policijas funkcija. Tādējādi konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti ir iespējams īstenot arī ēkās, kurās papildus iepriekš minētajām iestādēm izvietotas arī citas Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības institūcijas.
Konkursa ietvaros projektu var iesniegt Nodrošinājuma valsts aģentūra (balstoties uz Ministru kabineta 2013. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 2. punktu, kas nosaka, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā), kā arī pašvaldība, kas pārstāv pašvaldības policiju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14) apakšpunktu no 2024. gada 1. janvāra viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir izveidot un finansēt pašvaldības policiju, konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot arī ēkā, kurā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim attiecīgā funkcija netika īstenota, vienlaikus nodrošinot, ka pēc projekta īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota pašvaldības policijas funkcija. Minētais nosacījums attiecas arī uz situācijām, ja projekta iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra un tā iesniedz projekta iesniegumu par ēku, kurā pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes funkcija. Pamatojums 15.2. apakšpunktā ietvertajam nosacījumam izriet no konkursa mērķa - SEG emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tādēļ ir būtiski, lai ēka, kurā paredzēts īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas primāri tiktu izmantota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas funkciju īstenošanai.
Papildus projektu iesniedzējiem jāievēro, ka konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošanu, tādēļ projekta iesniedzējam ir jāspēj apliecināt, ka ēka, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums, vismaz pēdējos piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikusi ekspluatēta, un tajā ir pierādāms patērētais elektroenerģijas un siltumenerģijas apjoms, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu. Netiek atbalstīta konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošana ēkās, kurās iepriekš elektroapgāde un siltumapgāde nav tikusi izmantota vai nodrošināta, kā rezultātā nav iespējams novērtēt potenciālo CO2 emisijas samazinājumu konkursa ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.
Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja projekta ietvaros paredzēts īstenot noteiktus pasākumus un pēc projekta īstenošanas tiks nodrošināts noteikumu projektā noteiktais energoefektivitātes rādītājs apkurei, kā arī projekta līgumā norādītais un aprēķinātais CO2 emisijas samazinājums, tādēļ ir būtiski, lai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā spēj norādīt CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, kā arī no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas apjomu, ko plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes. Papildus noteikumu projektā noteiktajiem mērķrādītājiem, projekta iesniedzējam būs jāievēro citas izvirzītās prasības, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības prasības. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli. Šo prasību kontrole tiks veikta projektu vērtēšanas un īstenošanas laikā.
Ar noteikumu projekta I. nodaļu tiek noteikti atklātā konkursa vispārīgie jautājumi, tostarp, konkursa mērķis, projektu iesniedzēju grupas, konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums, nosacījumi, kādos projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, kā arī projekta īstenošanas periods. Atbilstoši šo noteikumu 8. punktam, konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja:
1) projekta iesniegumā plānotais un pēc projekta pabeigšanas sasniegtais energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45kWh/m2 gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
2) projekta īstenošanas laikā ēkā, ja tajā nav izveidots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, paredzēts uzstādīt un pēc projekta īstenošanas izmantot atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas un nodrošināt siltumenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem 100 % apmērā;
3) tiek ievēroti zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības prasības. Finansējuma saņēmējs nepieciešamos iepirkumus projekta ietvaros veic saskaņā ar iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.
Konkursa ietvaros noteiktā prasība, lai energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniegtu 45 kWh/m2 gadā, noteikta saskaņā ar Latvijai saistošajām prasībām, kas izriet no Direktīvas 2023/1791. Attiecīgi, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, publiskajam sektoram jānodrošina līderība energoefektivitātes jomā, un katru gadu visu publisko struktūru kopējais enerģijas galapatēriņš jāsamazina vismaz par 1,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Savukārt, atbilstoši Direktīvas 2023/1791 5. pantam, katru gadu nepieciešams renovēt vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu. Kaut arī bezezemisiju ēku definīcija Latvijas normatīvajos aktos vēl nav pārņemta, gandrīz nulles enerģijas ēkas Latvijas normatīvajos aktos ir definētas Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 222) 8. punktā. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 222 8.1. apakšpunktam, ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai - attiecīgi, ja ēkas apkurināmā platība ir virs 250 m2, energoefektivitātes minimālais pieļaujamais apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis (A klase) ekspluatācijā esošām ēkām ir mazāks vai vienāds ar 45kWh/m2. Tādējādi, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes tiek īstenotas publiskā sektora ēkās, konkursa ietvaros pieejamo finansējumu ir iespējams novirzīt tikai tādu aktivitāšu īstenošanai, kas ir saskaņā ar prasībām, kas izriet no Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, lai konkursa ietvaros renovēto ēku platību būtu iespējams ieskaitīt pie to renovēto publisko ēku platības, ko nosaka Direktīva 2023/1791.
Ar ilgtspējīgas būvniecības prasībām šo noteikumu izpratnē tiek saprasta tāda būvniecība, kas ir videi un sabiedrībai draudzīga, kā arī ekonomiski lietderīga, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu, samazinot ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī veicinot inovāciju izmantošanu un plašāku digitalizāciju. Ņemot vērā, ka ilgtspējas prasību apjoms un saturs katrā gadījumā ir jāvērtē individuāli atkarībā no plānotā projekta, tā specifikas un vajadzībām, KEM šo noteikumu ietvaros nedefinē konkrētus ilgtspējīgas būvniecības principus, kurus nepieciešams pielietot. Projektu iesniedzēji tiek aicināti vadīties, piemēram, pēc VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātā dokumenta "Ilgtspējas prasības" (pieejams publiski - https://www.vni.lv/kompetence/ilgtspejiga-buvnieciba), salāgojot tos ar plānotajām aktivitātēm, kuras paredzēts īstenot šī konkursa ietvaros. Lai nosacījums par ilgtspējīgas būvniecības principu pielietošanu, īstenojot projekta iesniegumā plānotās aktivitātes, tiktu uzskatīts par izpildītu, projekta īstenotājs, ņemot vērā projekta ietvaros plānotās aktivitātes, izpilda obligātās prasības, kas izriet no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādātā dokumenta "Ilgtspējas prasības" jeb prasības, ko nosaka normatīvie akti. Projekta īstenotājs pēc nepieciešamības var pielietot arī citas ilgtspējīgas būvniecības prasības, kas noteiktas iepriekš minētajā dokumentā, bet nav uzskatāmas par obligāti piemērojamām. Ilgtspējīgu būvniecības prasību piemērošana konkursa ietvaros netiek attiecināta uz kādu konkrētu ēkas daļu, bet uz visu projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu atbilstību ilgtspējas prasībām, projekta iesniedzējam skaidrojot prasību pielietošanu projekta iesniegumā.
Noteikumu projekts nosaka, ka konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nav ilgāks kā pieci gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas. Projekts uzskatāms par pabeigtu, kad iestājas projekta īstenošanas beigu termiņš - pabeigta projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu īstenošana un projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu, ir iesniedzis Vides investīciju fondā projekta pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatu).
Konkursa ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas. Ja ēkā, par kuru tiek iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, šo ēkas platību neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27/ES) Latvijai jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura ietvaros jānodrošina, ka katru gadu 3 % valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku platībās ir jāīsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi (Direktīvas 2012/27/ES 3. panta un 5. panta 1. punkta prasība). Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija ir kompetentā institūcija Direktīvas 2012/27/ES izvirzītā mērķa sasniegšanai, Vides investīciju fonds apkopo un izsniedz pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma finansējuma saņēmēja iesniegto informāciju par sasniegto enerģijas patēriņa samazinājumu un atjaunoto platību.
Savukārt noteikumu projekta II. nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem - nosacījumi, pie kuru īstenošanas projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, kā arī nosacījumi, pie kādiem projekta iesniegums tiks noraidīts. Ņemot vērā, ka projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto mērķgrupas specifiku, var būt vairākas ēkas, projekta iesniedzējs var iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu par katru no īpašumā esošajām ēkām (vai ēku grupu). Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt arī vienu projekta iesniegumu par vairākām īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām ēkām, vienlaikus ievērojot, ka, ja projekta iesniegums ietver konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanu vairākās projekta iesniedzēja īpašumā, lietojumā vai valdījumā esošās ēkās un tas neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par visa projekta iesnieguma noraidīšanu. Ja ēkas īpašnieks vai valdītājs nav projekta iesniedzējs, savukārt projekta iesnieguma iesniedz iestāde, kuras lietošanā ir attiecīgā ēka - iesniedzot projekta iesniegumu, ir nepieciešams saņemt ēkas īpašnieka piekrišanu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai attiecīgajā ēkā vai ēkas daļā, lai nodrošinātu, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta monitoringa un projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas.
Konkursa ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja tiek nodrošināta noteikumu projekta 12. un 15. punktā noteikto nosacījumu izpilde. Projekta iesniedzējam jānodrošina, ka vismaz 80 procenti no gadā saražotās elektroenerģijas, īstenojot šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minēto aktivitāti, un 100 procentu apmērā uzstādītā elektromobiļu uzlādes infrastruktūra, īstenojot šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minēto aktivitāti, tiek izmantota pašpatēriņa vajadzībām. Izpildot iepriekš minētos nosacījumus attiecībā uz infrastruktūras izmantošanu, publisko līdzekļu piešķiršana minēto aktivitāšu veikšanai nav kvalificējama kā atbalsts saimnieciskai darbībai un attiecīgi nav nepieciešams piemērot komercdarbības atbalsta regulējumu. Vides investīciju fonds nodrošina projektu uzraudzību to dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kontrolējot, lai konkursa ietvaros īstenotie projekti saglabā savu nesaimniecisko raksturu, kā arī to atbilstību šo noteikumu 15.3. apakšpunktā noteiktajam.
Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka finansējuma apmēru projektu ietvaros ieplānoto pasākumu īstenošanai. Paredzēts, ka konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, turklāt līdzfinansējumu nepieciešams nodrošināt no finansējuma saņēmēja līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta. Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums ir vismaz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekta IV. nodaļa atrunā konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. Konkursa ietvaros tiek atbalstīta tāda aktivitāte, lai veicinātu pēc iespējas augstāku CO2 emisijas un enerģijas patēriņa samazināšanu. Papildus tam, konkursa ietvaros kā attiecināmās izmaksas ir arī ēkas energosertifikāta un pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām sagatavošanas izmaksas, būvprojektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, inženierkonsultantu pakalpojumu izmaksas, projekta publicitātes pasākumu īstenošanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar būvniecības tehniskās dokumentācijas, tostarp, būvprojekta, tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu, nepārsniedzot noteikumu projektā norādīto procentuālo ierobežojumu no kopējām attiecināmajām izmaksām. Atbilstoši noteikumu projekta 15.3. apakšpunktam, vismaz 80 procenti no gadā saražotās elektroenerģijas, īstenojot šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minēto aktivitāti, un 100 % apmērā uzstādītā elektromobiļu uzlādes infrastruktūra, īstenojot šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minēto aktivitāti, tiek izmantota pašpatēriņa vajadzībām. Vides investīciju fonds veiks attiecīgā nosacījuma uzraudzību un kontroli visā projekta dzīves ciklā (tajā skaitā amortizācijas periodā).
Konkursa ietvaros publicitātes pasākumu, kas noteikta šo noteikumu 55.1. un 55.2. apakšpunktos, īstenošana ir obligāta. Informāciju par plānotajiem publicitātes pasākumiem projekta īstenotājs sniedz projekta iesniegumā (atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajiem publicitātes pasākumiem), vienlaikus ir iespējams īstenot papildus publicitātes pasākumus, izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem. Par papildus publicitātes pasākumiem var uzskatīt informatīvus pasākumus, kuru ietvaros projekta īstenotājs sniedz informāciju par projekta īstenošanu, sasniegtajiem rezultātiem un finansējuma avotu, informācijas sniegšanu citos plašsaziņas līdzekļos pēc projekta īstenotāja ieskatiem, papildus informācijas publicēšanai presē, bukletu un brošūru sagatavošanu, kas atspoguļo projekta īstenošanas rezultātā sasniegto u.c.
Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās demarkāciju ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānotājām investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai valsts un pašvaldību ēkās:
1) konkursa mērķis - vērsts konkrēti uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu ēkās, kurās jau šobrīd tiek īstenotas vai pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas vismaz 50 % apmērā no ēkas kopējās platības tiks īstenotas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldības policijas funkcijas. Konkursa ietvaros atbalsts attiecīgo pasākumu īstenošanai ēkās, kurās primāri (vairāk kā 49 %) tiek īstenotas citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī pašvaldību un to iestāžu funkcijas, netiek sniegts;
2) papildus iepriekš minētajam nosacījumam, konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti varēs īstenot ēkās, kuru energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem - kvalificēšanās šim nosacījumam nepārprotami norādīs uz to, ka šajās ēkās nav veikti vai veikti nebūtiski ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanai;
3) projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš - konkursa ietvaros projektu iesniegumu konkursu paredzēts izsludināt 2024. gada IV. ceturksnī.
Lai nodrošinātu demarkāciju ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās", kurā kā finansējuma saņēmējs plānota ir arī Iekšlietu ministrija, paredzēts, ka, ja projekta iesniedzējs ir saņēmis finansējumu 2.1.1.4. pasākuma ietvaros, tas nevar pretendēt uz finansējumu šī konkursa ietvaros. Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, tai skaitā pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka viena un tā pati atbalstāmā aktivitāte un attiecināmās izmaksas par vienu un to pašu aktivitāti netiks finansētas dubultā, kā arī veicot informācijas apmaiņu ar Iekšlietu ministriju. Vienlaikus Iekšlietu ministrijas pārstāvis tiks pārstāvēta arī projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.
Ar noteikumu projekta V. un VI. nodaļu tiek noteikta konkursa izsludināšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta iesnieguma saturam un iesniegšanai. Lai projekta iesniedzējam tiktu sniegts pietiekams laika periods kvalitatīvai projekta iesnieguma sagatavošanai, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, projekta iesniegums, kas ietver aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (noteikumu projekta 2. pielikums), kā arī papildus iesniedzamos dokumentus, kas noteikti noteikumu projektā, tiek iesniegts tikai elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Savukārt ar noteikumu projekta VII. nodaļu tiek skaidroti nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai tiks izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas iesniegtos projektu iesniegumus vērtēs ne ilgāk kā trīs mēnešus, balstoties uz noteikumu projekta 3. un 4. pielikumā noteiktajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi Vides investīciju fonda pārstāvji, viens Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis, viens Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis (ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projektu iesniedzējs var būt pašvaldība - kā vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstībā un pārraudzībā) un viens Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Projekta iesnieguma vērtēšana atbilstoši noteikumu projekta 4. pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem tiek veikta tikai tad, ja ir atbilstība noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tādēļ, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem noteikumu projekta 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, var aicināt projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nedrīkst palielināt finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma summu. Pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Noteikumu projekta VIII. nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumus. Noteikumu projekts paredz, ka pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas, projekta iesniedzējs noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu 30 kalendāra dienu laikā. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Pēc projekta līguma noslēgšanas ir iespējams tajā izdarīt grozījumus, iesniedzot Vides investīciju fondā pieprasījumu, taču grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu. Finansējuma saņēmējam piecus kalendāra gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu ir jāveic projekta rezultātu monitorings par sasniegto CO2 emisijas samazinājumu un jāiesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskats.
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība tiek atrunāta noteikumu projekta IX. nodaļā un paredz atšķirīgu kārtību Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kurai līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta, un finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, kam šo noteikumu noteiktajā apmērā ir pieejams avansa maksājums, viens vai vairāki starpposma maksājumi, kā arī noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājumus var saņemt pie noteiktu nosacījumu izpildes, savukārt ministrija veic maksājumu 5 darbdienu laikā pēc Vides investīciju fonda pozitīva atzinuma.
Projekta pārskatu iesniegšana un to pārbaudes kārtība tiek noteikta noteikumu projekta X. nodaļā, kurā atrunāti vispārīgi nosacījumi attiecībā uz visu projekta ietvaros iesniedzamo pārskatu - starpposma, noslēguma, monitoringa pārskatu - kārtību. Kas attiecas uz noteikumu projektā izmantoto terminoloģiju, ja prasības un nosacījumi attiecināmi uz visiem pārskatiem, noteikumu projektā tie definēti kā "pārskati", savukārt, ja uz kādu no pārskatiem (starpposma, noslēguma vai monitoringa pārskatu) attiecināmi atsevišķi vai detalizētāki nosacījumi, tie atrunāti atsevišķos noteikumu projekta punktos un nodaļās.
Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem atrunāta noteikumu projekta XI. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija aptur finansējuma saņēmējam pieejamos maksājumus līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, kuri tiek atspoguļoti iesniegtajos monitoringa pārskatos. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas vai enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjoma formulām.
Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projektu īstenošanas kontroles un audita nosacījumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja ar projektu saistītajiem dokumentiem, ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi, kā arī nepieciešamo dokumentu izraksti un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts 10 gadi pēc projekta īstenošanas beigu termiņa, un tos uzglabā Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, ar trešajām personām saprotot pakalpojumu sniedzējus un komersantus, kuri atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas konkursa procedūras ietvaros ieguvuši tiesības īstenot noteiktos darbus projekta iesniegumā norādīto aktivitāšu īstenošanai.
Vides investīciju fonds nodrošina konkursa ietvaros īstenoto projektu uzraudzību visā to dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kontrolējot, lai konkursa ietvaros veiktās investīcijas saglabā savu nesaimniecisko raksturu arī pēc monitoringa perioda, kā arī to atbilstību noteikumu projekta 15.3. apakšpunktā noteiktajam. Konkursa ietvaros uzstādīto tehnoloģisko iekārtu amortizācijas periods tiek noteikts 10 gadi atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 2. pielikumā noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 87 nenosaka projekta dzīves cikla periodu, ja tiek veikta ēku pārbūve un atjaunošana, īstenotā projekta dzīves cikla periods tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumam, tādējādi projekta dzīves cikls (paredzētais ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods) tiek noteikts 10 gadu garumā. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, tai skaitā neatbilst šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un tādējādi tas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt nelikumīgo komercdarbības atbalstu.
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība tiek atrunāta noteikumu projekta IX. nodaļā un paredz atšķirīgu kārtību Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kurai līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta, un finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, kam šo noteikumu noteiktajā apmērā ir pieejams avansa maksājums, viens vai vairāki starpposma maksājumi, kā arī noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājumus var saņemt pie noteiktu nosacījumu izpildes, savukārt ministrija veic maksājumu 5 darbdienu laikā pēc Vides investīciju fonda pozitīva atzinuma.
Projekta pārskatu iesniegšana un to pārbaudes kārtība tiek noteikta noteikumu projekta X. nodaļā, kurā atrunāti vispārīgi nosacījumi attiecībā uz visu projekta ietvaros iesniedzamo pārskatu - starpposma, noslēguma, monitoringa pārskatu - kārtību. Kas attiecas uz noteikumu projektā izmantoto terminoloģiju, ja prasības un nosacījumi attiecināmi uz visiem pārskatiem, noteikumu projektā tie definēti kā "pārskati", savukārt, ja uz kādu no pārskatiem (starpposma, noslēguma vai monitoringa pārskatu) attiecināmi atsevišķi vai detalizētāki nosacījumi, tie atrunāti atsevišķos noteikumu projekta punktos un nodaļās.
Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem atrunāta noteikumu projekta XI. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija aptur finansējuma saņēmējam pieejamos maksājumus līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, kuri tiek atspoguļoti iesniegtajos monitoringa pārskatos. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas vai enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjoma formulām.
Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projektu īstenošanas kontroles un audita nosacījumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja ar projektu saistītajiem dokumentiem, ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi, kā arī nepieciešamo dokumentu izraksti un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts 10 gadi pēc projekta īstenošanas beigu termiņa, un tos uzglabā Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, ar trešajām personām saprotot pakalpojumu sniedzējus un komersantus, kuri atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas konkursa procedūras ietvaros ieguvuši tiesības īstenot noteiktos darbus projekta iesniegumā norādīto aktivitāšu īstenošanai.
Vides investīciju fonds nodrošina konkursa ietvaros īstenoto projektu uzraudzību visā to dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kontrolējot, lai konkursa ietvaros veiktās investīcijas saglabā savu nesaimniecisko raksturu arī pēc monitoringa perioda, kā arī to atbilstību noteikumu projekta 15.3. apakšpunktā noteiktajam. Konkursa ietvaros uzstādīto tehnoloģisko iekārtu amortizācijas periods tiek noteikts 10 gadi atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 2. pielikumā noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 87 nenosaka projekta dzīves cikla periodu, ja tiek veikta ēku pārbūve un atjaunošana, īstenotā projekta dzīves cikla periods tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumam, tādējādi projekta dzīves cikls (paredzētais ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods) tiek noteikts 10 gadu garumā. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, tai skaitā neatbilst šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un tādējādi tas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt nelikumīgo komercdarbības atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
7 500 000
0
4 500 000
8 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
7 500 000
0
4 500 000
8 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
9 375 000
0
5 625 000
10 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
8 437 500
0
5 062 500
9 000 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
937 500
0
562 500
1 000 000
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 875 000
0
-1 125 000
-2 000 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-937 500
0
-562 500
-1 000 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-937 500
0
-562 500
-1 000 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 875 000
-1 125 000
-2 000 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-937 500
-562 500
-1 000 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-937 500
-562 500
-1 000 000
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro - Nodrošinājuma valsts aģentūrai kā projekta iesniedzējam - 10 000 000 euro, un pašvaldībām - 10 000 000 euro.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka finansējuma piešķiršana projektu īstenošanai tiks uzsākta 2025. gadā, piešķirot 37,5 % no kopējā pieejamā finansējuma apjoma, ietverot avansa maksājumus pašvaldībām un to iestādēm, savukārt atlikušais finansējums sadalījums pa gadiem atkarīgs no pieprasītajiem starpposma maksājumiem, kā arī no projektu īstenošanas beigu termiņa, līdz ar to ir indikatīvs un var pārsniegt norādīto trīs gadu ietvaru.
Finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ir 5 000 000 euro - indikatīvi 2 500 000 euro uz valsts pamatbudžetu un 2 500 000 euro uz pašvaldību budžetu:
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros ir pieļaujama finansējuma pārvirzīšana pašvaldībām un to iestādēm, ja valsts tiešās pārvaldes un tās padotībā esošām iestādēm (un otrādi, pēc analoģijas), ja pieejamais finansējuma apjoms kādai no projektu iesniedzēju grupām netiek izlietots, finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetu ir indikatīva, un tiešā veidā atkarīga no iesniegtā un apstiprinātā projektu iesniegumu skaita katrā no iepriekš minētajām grupām.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka finansējuma piešķiršana projektu īstenošanai tiks uzsākta 2025. gadā, piešķirot 37,5 % no kopējā pieejamā finansējuma apjoma, ietverot avansa maksājumus pašvaldībām un to iestādēm, savukārt atlikušais finansējums sadalījums pa gadiem atkarīgs no pieprasītajiem starpposma maksājumiem, kā arī no projektu īstenošanas beigu termiņa, līdz ar to ir indikatīvs un var pārsniegt norādīto trīs gadu ietvaru.
Finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ir 5 000 000 euro - indikatīvi 2 500 000 euro uz valsts pamatbudžetu un 2 500 000 euro uz pašvaldību budžetu:
| 2025 | 2026 | 2027 | KOPĀ | |
| EKII finansējums | 7 500 000 | 4 500 000 | 8 000 000 | 20 000 000 |
| valsts budžeta līdzfinansējums | 937 500 | 562 500 | 1 000 000 | 2 500 000 |
| pašvaldību budžeta līdzfinansējums | 937 500 | 562 500 | 1 000 000 | 2 500 000 |
| KOPĀ attiecināmās izmaksas | 9 375 000 | 5 625 000 | 10 000 000 | 25 000 000 |
| EKII atbalsta intensitāte | 80,0% | 80,0% | 80,0% | 80,0% |
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros ir pieļaujama finansējuma pārvirzīšana pašvaldībām un to iestādēm, ja valsts tiešās pārvaldes un tās padotībā esošām iestādēm (un otrādi, pēc analoģijas), ja pieejamais finansējuma apjoms kādai no projektu iesniedzēju grupām netiek izlietots, finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetu ir indikatīva, un tiešā veidā atkarīga no iesniegtā un apstiprinātā projektu iesniegumu skaita katrā no iepriekš minētajām grupām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro. Finansējums ieplānots Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.02.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti".
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos, t.i. maksāšanas kārtība valsts budžeta iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, un pašvaldībām un to iestādēm ir atšķirīga. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība ir noteikta noteikumu projekta IX. nodaļā.
Līdzfinansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde - Nodrošinājuma valsts aģentūra, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai ministrijas transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Pēc projektu apstiprināšanas valsts budžeta iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var pieprasīt līdzfinansējumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai, ja tajā ir pieejami līdzekļi.
Finanšu instrumenta finansējuma daļa projekta īstenošanai plānota kā saņemts transferts no Klimata un enerģētikas ministrijas atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos, t.i. maksāšanas kārtība valsts budžeta iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, un pašvaldībām un to iestādēm ir atšķirīga. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība ir noteikta noteikumu projekta IX. nodaļā.
Līdzfinansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde - Nodrošinājuma valsts aģentūra, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai ministrijas transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Pēc projektu apstiprināšanas valsts budžeta iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var pieprasīt līdzfinansējumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai, ja tajā ir pieejami līdzekļi.
Finanšu instrumenta finansējuma daļa projekta īstenošanai plānota kā saņemts transferts no Klimata un enerģētikas ministrijas atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef139532-26c9-4bba-a089-6db0e52e5096
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta publiskās apspriešanas formātā laika periodā no 2024. gada 6. maija līdz 2024. gada 19. maijam. Publiskās apspriešanas laikā viedokļi par noteikumu projektu netika saņemti.
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta publiskās apspriešanas formātā laika periodā no 2024. gada 6. maija līdz 2024. gada 19. maijam. Publiskās apspriešanas laikā viedokļi par noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
palielinās
Vērtības nozīme:
SIA "Vides investīciju fonds" funkcijas tiek paplašinātās, jo tai konkursa ietvaros tiek deleģēts uzdevums pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, projekta līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus, veikt projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, kas sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanos.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi