Anotācija (ex-ante)

Nodibinājums, atbilstoši MK noteikumos Nr. 55 noteiktajam, pieņem lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar AST, piešķirot MK noteikumu Nr. 55 5. punktā minētās nodarbības (ergoterapijas, audiologopēdijas, logopēda vai skolotāja logopēda vai lietišķās uzvedības analīzes (turpmāk – ABA terapija) nodarbības), atbilstoši psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa sniegtajām rekomendācijām. Nodibinājuma pieņemtajam lēmuma nav termiņa, kas nozīmē, ka piešķirto uzturošās terapijas pakalpojumu var izmantot neierobežotu laika periodu, bet nepārsniedzot MK noteikumu Nr. 55 noteikto bērna ar AST vecumu.

Gadījumā, ja kādu apstākļu dēļ piešķirtais uzturošās terapijas pakalpojums netiek izmantots, Nodibinājums neizmantotās uzturošās terapijas pakalpojumu nevar piešķirt citiem potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem, ja vien pakalpojuma saņēmējs (bērna ar AST likumiskais pārstāvis) no tām nav rakstveidā atteicies.

Līdz ar to, lai nodrošinātu racionālāku uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanu, nepieciešams noteikt termiņu Nodibinājuma pieņemtajiem lēmumiem. Tas ļautu piešķirtās, bet noteiktā termiņā neizmantotās uzturošās terapijas nodarbības pārdalīt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Vienlaikus, tā kā MK noteikumu Nr. 55 16. punkts paredz, ka uzturošās terapijas pakalpojumu var pārtraukt uz periodu līdz četriem mēnešiem, ja to nav iespējams saņemt veselības traucējumu dēļ, ir jāparedz, ka šādos gadījumos Nodibinājuma pieņemtais lēmums par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

Lai nodrošinātu, ka Nodibinājuma pieņemtajiem lēmumiem ir termiņš, MK noteikumi Nr. 55 tiek papildināti ar 13.¹ punktu, nosakot, ka Nodibinājuma pieņemtā lēmuma termiņš ir 12 mēneši. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ģimenei ir pietiekams laika periods piešķirtās terapijas nodarbību izmantošanai, vienlaikus, vienlaikus paredzot iespēju Nodibinājumam pēc noteiktā termiņa neizmantotās nodarbības piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Vienlaikus tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 16. punkts, paredzot, ka Nodibinājuma pieņemtais lēmums par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts par laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

Piešķirot uzturošās terapijas pakalpojumu, Nodibinājums atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 14. punktā noteiktajam nosaka bērnam ar AST uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī sagatavo garantijas vēstuli pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs noteiktās nodarbības.

Ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 13.3. apakšpunktā noteiktajam, Nodibinājums var pieņemt lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar atlikto nosacījumu, tad noteikumu normu nepārprotamībai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 15.1. apakšpunktu, nosakot, ka pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, ja ir bijis pieņemts lēmums ar atliekošo nosacījumu, Nodibinājums veic MK noteikumu Nr. 55 14. punktā minētās darbības, t.i., nosaka bērnam ar AST uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī sagatavo garantijas vēstuli pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs pakalpojumu.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 15.1. apakšpunkts, nosakot, ka, ja ir Nodibinājums ir pieņēmis lēmumu ar atliekošo nosacījumu, pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas Nodibinājums veic MK noteikumu Nr. 55 14. punktā minētās darbības, t.i., nosaka bērnam ar AST uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī sagatavo garantijas vēstuli pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs pakalpojumu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 9. punktā noteiktajam, vienai ģimenei tiek nodrošināts viss psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbību cikls, t.i., astoņas vispārīgās atbalsta grupu nodarbības, 12 specializētās atbalsta grupu nodarbības un 12 radošās darbnīcas nodarbības. Vienlaikus Biedrības pieņemtajam lēmumam nav termiņa, kas nozīmē, ka ģimene piešķirto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var izmantot neierobežotu laika periodu.

Tomēr iepriekšējā gada pieredze un mērķa grupas apmeklējuma datu analīze rāda, ka ģimenes noteiktā dzīves posmā parasti konsekventi izmanto vienu atbalsta formu (piemēram, tikai attālinātās atbalsta grupu nodarbības vai radošās darbnīcas nodarbības). Tāpēc fiksēts un savstarpēji neaizvietojams nodarbību skaits nozīmē, ka daļa no ģimenēm sniegtā atbalsta paliek neizmantota. Vienlaikus atsevišķu ģimeņu iespējas piedalīties klātienes atbalsta grupu nodarbībās nereti ierobežo ģeogrāfiski, ekonomiski, sociāli vai ģimenes apstākļi, tāpēc daļai ģimeņu ir pieejamas tikai attālinātās atbalsta grupu nodarbības, bet nav pieejamas klātienes atbalsta grupu nodarbības. Savukārt citām ģimenēm konkrētajā dzīves posmā galvenā nepieciešamība ir bērna socializācijā, un vislielāko ieguvumu dod tieši klātienes radošās darbnīcas nodarbības, kamēr specializētās vai vispārīgās atbalsta grupu nodarbības šobrīd nav prioritāras. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Biedrības pieņemtajam lēmuma nav termiņa un, ja daļu no piešķirtajām atbalsta grupu nodarbībām ģimenes neizmanto, Biedrība neizmantotās atbalsta grupu nodarbības nevar piešķirt citiem potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem, ja vien ģimene pati no tām rakstveidā nav atteikusies.

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka ģimenes psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmanto atbilstoši ģimenes faktiskajai nepieciešamībai un vajadzībām atbilstošā apjomā, nepieciešams pilnveidot pakalpojuma saturu, nosakot vienai ģimenei pieejamo maksimālo psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, bet nenosakot ierobežojumu vienas konkrētas nodarbības apmeklējuma apjomam. Vienlaikus nepieciešams noteikt Biedrības pieņemtajiem lēmumiem termiņu, lai gadījumā, ja ģimene kādu apstākļu dēļ nevēlas vai nespēj izmantot visu piešķirto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, pēc noteikta laika perioda Biedrība neizmantotās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības varētu piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Šāda pieeja saglabātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu un kvalitātes prasības, vienlaikus ļautu ģimenēm elastīgi izvēlēties piemērotāko atbalsta formātu, palielinot faktisko pakalpojuma izmantošanu un uzlabojot psihosociālās pakalpojuma mērķa sasniegšanu. Ieviešot termiņu Biedrības pieņemtajiem lēmumiem, tiks nodrošināta pakalpojuma racionālāka izmantošana.

Vienlaikus, tā kā MK noteikumu Nr. 55 27. punkts paredz, ka psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var pārtraukt uz periodu līdz četriem mēnešiem, ja to nav iespējams saņemt mērķa grupas veselības traucējumu dēļ, ir jāparedz, ka šādos gadījumos Biedrības pieņemtais lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu par kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

MK noteikumu Nr. 55 9. punkts arī paredz, ka Biedrības organizētās atbalsta grupu nodarbības nepārsniedz MK noteikumos Nr. 55 noteikto vienas nodarbības maksimālo laiku. Tomēr praksē bieži rodas situācijas, kad nodarbībai nepieciešams papildu laiks. Tas īpaši attiecas uz specializētajām atbalsta grupu nodarbībām, kurās tiek padziļināti aplūkota konkrēta tēma. Lai sniegtu kvalitatīvu atgriezenisko saiti atbalsta grupas dalībniekiem un atbildētu uz neskaidrajiem vai papildu jautājumiem, nereti ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā šobrīd ir noteikts MK noteikumu Nr. 55 9. punktā.

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka atbalsta grupu nodarbības tiek organizētas tik ilgi, cik nepieciešams, jāprecizē MK noteikumu Nr. 55 9. punktā noteikto regulējumu, nosakot minimālo, nevis maksimālo vienas atbalsta grupas nodarbības ilgumu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka nodarbības var tikt organizētas tik ilgi cik nepieciešams konkrētai atbalsta grupai, neierobežojot to norises ilgumu. Vienlaikus vienā atbalsta grupā minimālais un maksimālais dalībnieku skaits paliek nemainīs, tādējādi nodrošinot iespēju nepieciešamības gadījumā pielāgot pakalpojuma saturu dalībnieku vajadzībām, kā arī sniegt pēc iespējas individuālu atgriezenisko saiti.

Lai ģimenes Biedrības organizētās atbalsta grupu nodarbības var apmeklēt atbilstoši ģimeņu faktiskajām vajadzībām, kā arī, lai nodrošinātu kvalitatīvākas atbalsta grupu nodarbības un to racionālāku izmantošanu, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 9. punktu, nosakot, ka vienai ģimenei pieejamais atbalsta grupu nodarbību skaits nepārsniedz 20 nodarbības, kuras ģimene var izlietot atbilstoši ģimenes individuālajām vajadzībām. Vienlaikus jānosaka atbalsta grupu nodarbību minimālo norises laiku - viena stunda, tādējādi veicinot kvalitatīvāku atbalsta grupu nodarbību norisi.

Tāpat arī nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 55 ar 22.¹ punktu, nosakot, ka Biedrības pieņemtā lēmuma termiņš ir 12 mēneši. Tas nodrošinās, ka ģimenei ir pietiekams laika periods, lai izmantotu piešķirtās atbalsta grupu nodarbības, vienlaikus situācijā, ja ģimene kādu apstākļu dēļ nevēlas vai nespēj izmantot pakalpojumu pilnā apjomā, pēc noteikta laika perioda Biedrība neizmantotās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības varēs piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem. Papildus tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 27. punkts, paredzot, ka Biedrības pieņemtais lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

-

-

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 9. punktā noteiktajam, vienai ģimenei tiek nodrošināts viss psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbību cikls, t.i., astoņas vispārīgās atbalsta grupu nodarbības, 12 specializētās atbalsta grupu nodarbības un 12 radošās darbnīcas. Vienlaikus Biedrības pieņemtajam lēmuma nav termiņa, kas nozīmē, ka ģimene piešķirto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var izmantot neierobežotu laika periodu.

Tomēr iepriekšējā gada pieredze un apmeklējuma datu analīze rāda, ka ģimenes noteiktā dzīves posmā parasti konsekventi izmanto vienu atbalsta formu (piemēram, tikai attālinātās atbalsta grupu nodarbības vai radošās darbnīcas). Tāpēc fiksēts un savstarpēji neaizvietojams nodarbību skaits nozīmē, ka daļa no ģimenēm sniegtā atbalsta paliek neizmantota. Vienlaikus atsevišķu ģimeņu iespējas piedalīties klātienes atbalsta grupu nodarbībās nereti ierobežo ģeogrāfiski, ekonomiski, sociāli vai ģimenes apstākļi, tāpēc daļai ģimeņu ir pieejamas ir tikai attālinātās atbalsta grupu nodarbības, bet nav pieejamas klātienes atbalsta grupu nodarbības. Savukārt citām ģimenēm konkrētajā posmā galvenā nepieciešamība ir bērna socializācijā, un vislielāko ieguvumu dod tieši klātienes radošās darbnīcas, kamēr specializētās vai vispārīgās atbalsta grupu nodarbības šobrīd nav prioritāras. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Biedrības pieņemtajam lēmuma nav termiņa un, ja daļu no piešķirtajām atbalsta grupu nodarbībām ģimenes neizmanto, Biedrība neizmantotās atbalsta grupu nodarbības nevar piešķirt citiem potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem, ja vien ģimene pati no tām neatsakās, rakstot iesniegumu.

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka ģimenes psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmanto atbilstoši ģimenes faktiskajai nepieciešamībai, pēc iespējas lielākā apjomā, nepieciešams pilnveidot pakalpojuma saturu, nosakot vienai ģimenei pieejamo maksimālo psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, bet nenosakot ierobežojumu vienas konkrētas nodarbības apmeklējuma apjomā. Vienlaikus nepieciešams noteikt Biedrības pieņemtajiem lēmumiem termiņu, lai gadījumā, ja ģimene kādu apstākļu dēļ nevēlas vai nespēj izmantot visu piešķirto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, pēc noteikta laika perioda Biedrība neizmantotās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības varētu piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Šāda pieeja saglabātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu un kvalitātes prasības, vienlaikus ļautu ģimenēm elastīgi izvēlēties piemērotāko formātu, palielinot faktisko pakalpojuma izmantošanu un uzlabojot psihosociālās pakalpojuma mērķa sasniegšanu, kā arī ieviešot termiņu Biedrības pieņemtajiem lēmumiem, tiks nodrošināta pakalpojuma racionālāka izmantošana.

Vienlaikus, tā kā MK noteikumu Nr. 55 27. punkts paredz, ka psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var pārtraukt uz periodu līdz četriem mēnešiem, ja to nav iespējams saņemt veselības traucējumu dēļ, ir jāparedz, ka šādos gadījumos Biedrības pieņemtais lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

MK noteikumu Nr. 55 9. punkts arī paredz, ka Biedrības organizētās atbalsta grupu nodarbības nepārsniedz MK noteikumos Nr. 55 noteikto vienas nodarbības maksimālo laiku.

Tomēr praksē ir situācijas, kad nodarbībai nepieciešams papildu laiks. Piemēram, specializētās atbalsta grupu nodarbības, kurās tiek aplūkota kāda konkrēta tēma. Lai nodrošinātu atgriezenisko saiti atbalsta grupas dalībniekiem, atbildot uz neskaidriem vai papildu jautājumiem, nereti nepieciešams ilgāks laiks.

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka atbalsta grupu nodarbības tiek organizētas tik ilgi, cik nepieciešams, jāprecizē MK noteikumu Nr. 55 9. punktā noteiktie atbalsta grupu nodarbību laiki, nosakot minimālo, nevis maksimālo vienas nodarbības ilgumu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka nodarbības var tikt organizētas tik ilgi cik nepieciešams konkrētai atbalsta grupai un netiks ierobežots tās norises ilgums.

Lai ģimenes Biedrības organizētās atbalsta grupu nodarbības var apmeklēt atbilstoši ģimeņu faktiskajai nepieciešamībai, kā arī, lai nodrošinātu kvalitatīvākas atbalsta grupu nodarbības un to racionālāku izmantošanu, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 9. punktu, nosakot, ka vienai ģimenei pieejamais atbalsta grupu nodarbību skaits nepārsniedz 20 nodarbības, kuras ģimene var izlietot atbilstoši ģimenes faktiskajai nepieciešamībai, vienlaikus noteikt atbalsta grupu nodarbību minimālo norises laiku viena stunda, tādējādi nodrošinot pēc iespējas kvalitatīvas atbalsta grupu nodarbības.

Tāpat arī nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 55 ar 22.1 punktu, nosakot, ka Biedrības pieņemtā lēmuma termiņš ir 12 mēneši. Tādējādi nodrošinot, ka ģimenei ir pietiekams laika periods, lai izmantotu piešķirtās atbalsta grupu nodarbības, vienlaikus situācijā, ja ģimene kādu apstākļu dēļ nevēlas vai nespēj izmantot pakalpojumu pilnā apjomā, pēc noteikta laika perioda Biedrība neizmantotās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības varēts piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem. Vienlaikus tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 27. punkts, paredzot, ka Biedrības pieņemtais lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.