23-TA-510: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Dabasgāzes tirgus atvēršanas process tika uzsākts 2017. gada 3. aprīlī, nodrošinot visu lietotāju tiesības brīvi izvēlēties tirgotāju, bet paredzot iespēju mājsaimniecības lietotājiem saņem dabasgāzi par regulētu cenu. Ar 2023. gada 1.maiju notiek dabasgāzes tirgus pilnīga atvēršana, proti - arī mājsaimniecības lietotāji kļūst par brīvā dabasgāzes tirgus dalībniekiem un katrs izvēlās savu dabasgāzes tirgotāju.
Enerģētikas likuma 107.pantam 2023.gada 1.maijā zaudējot spēku, stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, paredzot, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Saskaņā ar likumā noteikto deleģējumu, piedāvājuma Ministru kabinets nosaka universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus un izteikšanas veidu, kā arī tiek noteikta kārtība un dabasgāzes tirgus dalībnieku pienākumi, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrija savā pārziņā pārņem Ekonomikas ministrijas ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas un uzdevumus, grozīts ir noteikumu 9.punkts, paredzot, ka Klimata un enerģētikas ministrija pārņem atbildību par ar dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu saistītajiem standartiem.
Enerģētikas likuma 107.pantam 2023.gada 1.maijā zaudējot spēku, stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, paredzot, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Saskaņā ar likumā noteikto deleģējumu, piedāvājuma Ministru kabinets nosaka universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus un izteikšanas veidu, kā arī tiek noteikta kārtība un dabasgāzes tirgus dalībnieku pienākumi, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrija savā pārziņā pārņem Ekonomikas ministrijas ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas un uzdevumus, grozīts ir noteikumu 9.punkts, paredzot, ka Klimata un enerģētikas ministrija pārņem atbildību par ar dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu saistītajiem standartiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu un mājsaimniecību iesaisti dabasgāzes tirgū kā brīvā tirgus dalībniekus, stājas spēkā 2023.gada 1.maijā. Saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto deleģējumu nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 78), nosakot mājsaimniecību kā dabasgāzes lietotāju iesaistes nosacījumus, kārtību un pienākumus dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2023.
Pamatojums
Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu un mājsaimniecību iesaisti dabasgāzes tirgū kā brīvā tirgus dalībniekus, stājas spēkā 2023.gada 1.maijā. Saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto deleģējumu nepieciešams izstrādāt grozījumus MK noteikumos Nr. 78, nosakot mājsaimniecību kā dabasgāzes lietotāju iesaistes nosacījumus, kārtību un pienākumus dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos.
Tādējādi 2023.gada 1.maijā spēku zaudē Enerģētikas likuma 107.pantā noteiktais regulējums, kas nosaka, ka dabasgāzes piegādi mājsaimniecību lietotājiem, kas ir saistītie lietotāji, nodrošina publiskais tirgotājs par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto dabasgāzes cenu. No Enerģētikas likuma tiek izslēgti jēdzieni “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”, un turpmāk tiek izmantoti jēdzieni "mājsaimniecības lietotājs" un "dabasgāzes tirgotājs". Vienlaikus tiek ieviests jēdziens "universālais pakalpojums", kas nozīmē "garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu". Minētais regulējums ir izstrādāts līdzvērtīgi universālā pakalpojumam, kuru saņēma elektroenerģijas lietotāji, kad 2014.gada 1.aprīlī elektroenerģijas tirgus uzsāka darbu brīvā tirgus apstākļos.
Enerģētikas likuma 107.pantam zaudējot spēku, 2023.gada 1.maijā stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, paredzot, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Saskaņā ar likumā noteikto deleģējumu, Ministru kabinets nosaka universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus un izteikšanas veidu, kā arī tiek noteikta kārtība un dabasgāzes tirgus dalībnieku pienākumi, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 23.decembra rīkojuma Nr.968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) un Ministru kabineta 2022.gada 20.decembra noteikumiem Nr.817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 817), kas nosaka, ka ar enerģētiku saistītā joma un funkcijas tiek nodotas no Ekonomikas ministrijas klimata un enerģētikas ministrijai.
Tādējādi 2023.gada 1.maijā spēku zaudē Enerģētikas likuma 107.pantā noteiktais regulējums, kas nosaka, ka dabasgāzes piegādi mājsaimniecību lietotājiem, kas ir saistītie lietotāji, nodrošina publiskais tirgotājs par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto dabasgāzes cenu. No Enerģētikas likuma tiek izslēgti jēdzieni “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”, un turpmāk tiek izmantoti jēdzieni "mājsaimniecības lietotājs" un "dabasgāzes tirgotājs". Vienlaikus tiek ieviests jēdziens "universālais pakalpojums", kas nozīmē "garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu". Minētais regulējums ir izstrādāts līdzvērtīgi universālā pakalpojumam, kuru saņēma elektroenerģijas lietotāji, kad 2014.gada 1.aprīlī elektroenerģijas tirgus uzsāka darbu brīvā tirgus apstākļos.
Enerģētikas likuma 107.pantam zaudējot spēku, 2023.gada 1.maijā stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, paredzot, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Saskaņā ar likumā noteikto deleģējumu, Ministru kabinets nosaka universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus un izteikšanas veidu, kā arī tiek noteikta kārtība un dabasgāzes tirgus dalībnieku pienākumi, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 23.decembra rīkojuma Nr.968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) un Ministru kabineta 2022.gada 20.decembra noteikumiem Nr.817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 817), kas nosaka, ka ar enerģētiku saistītā joma un funkcijas tiek nodotas no Ekonomikas ministrijas klimata un enerģētikas ministrijai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dabasgāzes tirgus liberalizācija tika uzsākta 2017. gada 3. aprīlī, nodrošinot lietotāju tiesības brīvi izvēlēties tirgotāju, savukārt ar 2023. gada 1.maiju notiek dabasgāzes tirgus pilnīga atvēršana, paredzot, ka arī mājsaimniecības lietotāji kļūst par brīvā dabasgāzes tirgus dalībniekiem.
Tā kā dabasgāzes tirgus atvēršanas sākumā mājsaimniecību lietotājiem bija iespējama izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai iegādāties dabasgāzi par tirgus (neregulētu) cenu, daudzas mājsaimniecības turpināja saņemt dabasgāzi kā saistītie lietotāji. Saskaņā ar akciju sabiedrības “Gaso” datiem mājsaimniecību gazificēto objektu kopējais skaits 2022. gada vidū bija 377 000, no kuriem 357 000 dabasgāzi piegādāja publiskais tirgotājs akciju sabiedrība “Latvijas Gāze”.
2023.gada 1.maijā spēku zaudē Enerģētikas likuma 107.pantā noteiktais regulējums, kas nosaka, ka dabasgāzes piegādi mājsaimniecību lietotājiem, kas ir saistītie lietotāji, nodrošina publiskais tirgotājs par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto dabasgāzes cenu. No Enerģētikas likuma tiek izslēgti jēdzieni “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”, vienlaikus to papildinot ar jēdzienu "universālais pakalpojums", kas nozīmē "garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu". Vienlaikus stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, paredzot, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu, bet MK noteikumi Nr. 78 nosaka kārtību un tirgus dalībnieku pienākumus dabasgāzes tirgū, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Līdz ar izmaiņām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vairs nenoteiks dabasgāzes tarifus saistītajiem lietotājiem, tomēr tā uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, būs ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija turpinās noteikt dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojumu tarifus.
Ar Ministru kabineta 2022.gada 23.decembra MK rīkojumu Nr. 968 un MK noteikumiem Nr. 817 ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai. Līdz ar to nepieciešams veikt precizējumu arī MK noteikumos Nr. 78, kā atbildīgo ministriju norādot Klimata un enerģētikas ministriju nevis Ekonomikas ministriju.
Tā kā dabasgāzes tirgus atvēršanas sākumā mājsaimniecību lietotājiem bija iespējama izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai iegādāties dabasgāzi par tirgus (neregulētu) cenu, daudzas mājsaimniecības turpināja saņemt dabasgāzi kā saistītie lietotāji. Saskaņā ar akciju sabiedrības “Gaso” datiem mājsaimniecību gazificēto objektu kopējais skaits 2022. gada vidū bija 377 000, no kuriem 357 000 dabasgāzi piegādāja publiskais tirgotājs akciju sabiedrība “Latvijas Gāze”.
2023.gada 1.maijā spēku zaudē Enerģētikas likuma 107.pantā noteiktais regulējums, kas nosaka, ka dabasgāzes piegādi mājsaimniecību lietotājiem, kas ir saistītie lietotāji, nodrošina publiskais tirgotājs par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto dabasgāzes cenu. No Enerģētikas likuma tiek izslēgti jēdzieni “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”, vienlaikus to papildinot ar jēdzienu "universālais pakalpojums", kas nozīmē "garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu". Vienlaikus stājas spēkā Enerģētikas likuma 107.1 pants, paredzot, ka dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu, bet MK noteikumi Nr. 78 nosaka kārtību un tirgus dalībnieku pienākumus dabasgāzes tirgū, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Līdz ar izmaiņām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vairs nenoteiks dabasgāzes tarifus saistītajiem lietotājiem, tomēr tā uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, būs ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija turpinās noteikt dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojumu tarifus.
Ar Ministru kabineta 2022.gada 23.decembra MK rīkojumu Nr. 968 un MK noteikumiem Nr. 817 ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai. Līdz ar to nepieciešams veikt precizējumu arī MK noteikumos Nr. 78, kā atbildīgo ministriju norādot Klimata un enerģētikas ministriju nevis Ekonomikas ministriju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dabasgāzes tirgus atvēršana, tirgus dalībnieku pienākumi
Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu un mājsaimniecību iesaisti dabasgāzes tirgū kā brīvā tirgus dalībniekus, nosaka nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 78, paredzot dabasgāzes tirgotāju pienākumu mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļaut universālā pakalpojuma piedāvājumu, noteikt universālā pakalpojuma nosacījumus, kā arī noteikt kārtību un pienākumus dabasgāzes tirgū, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Tādējādi ir nepieciešams regulējums, kas nosaka, kas un kā piegādās dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem, kuri līdz šim pirka dabasgāzi par regulētu cenu, kā arī, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, nepieciešams noteikt maksimālo dabasgāzes cenu, kas tiktu sākotnēji piemērota tiem lietotājiem, kuri 2023.gada 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies savu dabasgāzes tirgotāju.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu publiskais tirgotājs sniedz arī pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu un vienlaicīgi motivē lietotāju pēc iespējas ātrāk noslēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem. Pēdējā garantētā piegāde ir dabasgāzes piegāde uz laiku, t.i. – tā ir dabasgāzes piegāde ne ilgāk par sešiem kalendāra mēnešiem (1) lietotājam, ja tam ir viens spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar tirgotāju, kurš izbeidzis dabasgāzes tirdzniecību vai (2) gazificētā objekta īpašniekam, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un lietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.
Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu un mājsaimniecību iesaisti dabasgāzes tirgū kā brīvā tirgus dalībniekus, nosaka nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 78, paredzot dabasgāzes tirgotāju pienākumu mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļaut universālā pakalpojuma piedāvājumu, noteikt universālā pakalpojuma nosacījumus, kā arī noteikt kārtību un pienākumus dabasgāzes tirgū, ņemot vērā, ka nepastāv publiskais tirgotājs un saistītie lietotāji.
Tādējādi ir nepieciešams regulējums, kas nosaka, kas un kā piegādās dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem, kuri līdz šim pirka dabasgāzi par regulētu cenu, kā arī, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, nepieciešams noteikt maksimālo dabasgāzes cenu, kas tiktu sākotnēji piemērota tiem lietotājiem, kuri 2023.gada 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies savu dabasgāzes tirgotāju.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu publiskais tirgotājs sniedz arī pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu un vienlaicīgi motivē lietotāju pēc iespējas ātrāk noslēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem. Pēdējā garantētā piegāde ir dabasgāzes piegāde uz laiku, t.i. – tā ir dabasgāzes piegāde ne ilgāk par sešiem kalendāra mēnešiem (1) lietotājam, ja tam ir viens spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar tirgotāju, kurš izbeidzis dabasgāzes tirdzniecību vai (2) gazificētā objekta īpašniekam, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un lietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.
Risinājuma apraksts
Izstrādājot ar dabasgāzes tirgus atvēršanu saistīto regulējumu, MK noteikumos Nr. 78 ir iestrādāti virkne grozījumu, kas saistīti ar publiskā tirgotāja un saistītā lietotāja jēdzienu un ar to saistīto pienākumu un tiesību izbeigšanos, kā arī universālā pakalpojuma nosacījuma izstrāde un tirgus regulējuma precizējums, ja tas bija nepieciešams.
Universālais pakalpojums un tā nosacījumi
Enerģētikas likuma 107.1 pants paredz, ka tirgotājiem, kas piedāvā dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem, savā piedāvājumā ir jāietver universālais pakalpojumus. Izpildot noteikto deleģējumu, noteikumu projekta 41.1 punktā nosaka universāla pakalpojuma nosacījumus, kas būs standartizēts tirdzniecības produkts, kuru izvēlēties būs tiesīgi tikai mājsaimniecību lietotāji.
Universālā pakalpojuma mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums. Universālais pakalpojums paredz nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka universālais pakalpojums piemērots gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, regulējumā paredzēts, ka universālo pakalpojumu tirgotājam ir tiesības diferencēt atkarībā no patēriņa profila.
Lai izvairītos no paradoksāla produktu izcenojuma, kas īstermiņā varētu radīt būtisku lietotāju interešu aizskārumu, regulējumā noteikts, ka šis pakalpojums nedrīkst pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek piemērots kā īstermiņa risinājums gadījumos, kur lietotājs nav laicīgi izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī gadījumos, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots. No minētā izriet, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojums ir uzskatāms par produktu, kas saistīts ar augstākiem pakalpojuma sniegšanas riskiem nekā universālajam pakalpojumam. Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar regulējumu paredzēts, ka pēdējā garantētā pakalpojuma cena mājsaimniecības lietotājiem tiek noteikta konkursa kārtībā, kas nozīmē, ka universālā pakalpojuma cenas maksimālā robeža tiks noteikta konkurences apstākļos. Ņemot vērā, ka līdz šim pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedza publiskais tirgotājs, un sadales sistēmas operatoram nepieciešams noslēgt līgumu ar jaunu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju, līdz 2023. gada 31. decembrim, kad sadales sistēmas operators ir noslēdzis līgumu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem, maksimālā universālā pakalpojuma cena mājsaimniecības lietotājiem ir sadales sistēmas operatora publicētā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda sākuma atsauces cena, ko aprēķina kā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējo Title Transfer Facility (TTF) gāzes cenu indeksa nākotnes prognozi uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu, kurai pieskaitīti 30 euro/MWh. Uzcenojuma apmērs noteikts pamatojoties uz vidējo vēsturisko dabasgāzes tirgotāju piemēroto uzcenojumu galalietotājiem, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības uzcenojumā ietverto sistēmas pakalpojuma izmaksas 2023./2024. gāzes gadam, kā arī balstoties uz konsultācijām ar lielākajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem. Sadales sistēmas operators publicē atsauces cenu aiznākamajam mēnesim līdz kārtējā mēneša piektajai darba dienai.
Ja līdz 2023. gada 1.maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, tad dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim ir nodrošinājis dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem.
Saņemot dabasgāzi universālā pakalpojuma ietvaros no 2023.gada 1.maija, mājsaimniecības lietotājs bez noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pēc noklusējuma kvalificējas beztermiņa universālā pakalpojuma līgumam. Turpmākajā periodā mainīsies tikai tirgotāja noteiktā cena nākamajam 6 mēnešu periodam līdz brīdim, kad lietotājs izvēlēsies citu jebkura tirgotāja produktu, noslēdzot jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Nosakot vienādus universālā pakalpojuma vispārīgos nosacījumus, tiek panākts, ka pakalpojumu ir maksimāli vienkārši salīdzināt ar citu dabasgāzes tirgotāju piedāvātajiem universālajiem pakalpojumiem.
Pēdējā garantētā piegāde
Grozījumu 67.1 apakšpunktā paredz iespēju lietotājam pēc dabasgāzes tirdzniecības līguma izbeigšanās turpināt saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros, kuru mājsaimniecības lietotājiem ir tiesīgs sniegt sadales sistēmas operatora izvēlēts dabasgāzes tirgotājs. Līdz brīdim, kad sadales sistēmas operators konkursa kārtībā izvēlēsies pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju mājsaimniecībām brīvā tirgus apstākļos, pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu ar dabasgāzes cenu, kas nepārsniedz 2023.gada 30 aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai, nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs, kas sniedza pakalpojumu līdz 2023.gada 30. aprīlim . Pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenā neiekļauj sadales un pārvades maksu, nodokļus un citas izmaksas.
Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu atkarībā no lietotāja patēriņa profila, proti - lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.
Līdz 2023. gada 31. decembrim pārvades sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanas kārtību tiem lietotājiem, kuru gazificētais objekti ir pieslēgti dabasgāzes pārvades sistēmai.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.1 panta trešajā daļā ietverto deleģējumu, dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Līdz ar to noteikumu projektā ietvertie pārejas noteikumi, kuros ietverti pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumi, tajā skaitā sadales sistēmas operatora un pārvades sistēmas operatora pienākums konkursa kārtībā izvēlēties pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju ne vēlāk, kā līdz 2023. gada 31. decembrim, neietekmē Enerģētikas likuma deleģējumā ietvertā universālā pakalpojuma ieviešanas termiņu, t.i., universālais pakalpojums tiks ieviests un nodrošināts mājsaimniecību lietotājiem, sākot no 2023. gada 1. maija.
Pārejas punkti
Lai nodrošinātu, dabasgāzes lietotājam vai pēdējās garantētas piegādes pakalpojuma saņemšanas nepārtrauktību no 2023. gada 1. maija noteikumi tiek papildināti ar pārejas punktiem:
180.1 punktu “Sadales sistēmas operatoram ir pienākums noslēgt līgumu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecības lietotājiem ar sadales sistēmas operatora izvēlētu dabasgāzes tirgotāju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
180.2 punktu “Līdz 180.1 punktā minētā līguma noslēgšanai pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs, kas sniedza pakalpojumu līdz 2023.gada 30. aprīlim, un pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cena nepārsniedz 2023.gada 30 aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai.”
2. punktu "Noteikumu projekts stājas spēkā 2023. gada 1. maijā."
Savukārt Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 71.punkts nosaka, ka "Ja mājsaimniecības lietotājam nav spēkā esoša tirdzniecības līguma ar dabasgāzes tirgotāju par galalietotāja apgādi ar dabasgāzi no 2023. gada 1. maija, dabasgāzes piegādi šim galalietotājam nodrošina pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem. Galalietotājam ir pienākums atbilstoši norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem."
Grozījumi MK noteikumu Nr. 78
Jēdziena "publiskais tirgotājs" un "saistītais lietotājs" svītrošana - 1.1.,1.3., 1.4., 1.5, 40., 41., 42., 42.1, 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49.2, 50., 51., 52., 53., 66., 99.3, 107.3., 107.3.1, 109.2, 109.2.2, 158.2., 159., 160., 162., 163., 165., 177., 179., 180., 181., 181.1 un 181.2 punkts.
Universālā pakalpojuma nosacījumi - 1.7., 2.36., 24., 41.1, 41.2, 101.1. un 105.7. punkts
Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma regulējums - 49.3, 65., 67.1 , 67.2 , 108., 180.1 un 180.2 punkts
Universālais pakalpojums un tā nosacījumi
Enerģētikas likuma 107.1 pants paredz, ka tirgotājiem, kas piedāvā dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem, savā piedāvājumā ir jāietver universālais pakalpojumus. Izpildot noteikto deleģējumu, noteikumu projekta 41.1 punktā nosaka universāla pakalpojuma nosacījumus, kas būs standartizēts tirdzniecības produkts, kuru izvēlēties būs tiesīgi tikai mājsaimniecību lietotāji.
Universālā pakalpojuma mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums. Universālais pakalpojums paredz nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka universālais pakalpojums piemērots gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, regulējumā paredzēts, ka universālo pakalpojumu tirgotājam ir tiesības diferencēt atkarībā no patēriņa profila.
Lai izvairītos no paradoksāla produktu izcenojuma, kas īstermiņā varētu radīt būtisku lietotāju interešu aizskārumu, regulējumā noteikts, ka šis pakalpojums nedrīkst pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek piemērots kā īstermiņa risinājums gadījumos, kur lietotājs nav laicīgi izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī gadījumos, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots. No minētā izriet, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojums ir uzskatāms par produktu, kas saistīts ar augstākiem pakalpojuma sniegšanas riskiem nekā universālajam pakalpojumam. Papildus jāņem vērā, ka saskaņā ar regulējumu paredzēts, ka pēdējā garantētā pakalpojuma cena mājsaimniecības lietotājiem tiek noteikta konkursa kārtībā, kas nozīmē, ka universālā pakalpojuma cenas maksimālā robeža tiks noteikta konkurences apstākļos. Ņemot vērā, ka līdz šim pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedza publiskais tirgotājs, un sadales sistēmas operatoram nepieciešams noslēgt līgumu ar jaunu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju, līdz 2023. gada 31. decembrim, kad sadales sistēmas operators ir noslēdzis līgumu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem, maksimālā universālā pakalpojuma cena mājsaimniecības lietotājiem ir sadales sistēmas operatora publicētā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda sākuma atsauces cena, ko aprēķina kā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējo Title Transfer Facility (TTF) gāzes cenu indeksa nākotnes prognozi uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu, kurai pieskaitīti 30 euro/MWh. Uzcenojuma apmērs noteikts pamatojoties uz vidējo vēsturisko dabasgāzes tirgotāju piemēroto uzcenojumu galalietotājiem, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības uzcenojumā ietverto sistēmas pakalpojuma izmaksas 2023./2024. gāzes gadam, kā arī balstoties uz konsultācijām ar lielākajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem. Sadales sistēmas operators publicē atsauces cenu aiznākamajam mēnesim līdz kārtējā mēneša piektajai darba dienai.
Ja līdz 2023. gada 1.maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, tad dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim ir nodrošinājis dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem.
Saņemot dabasgāzi universālā pakalpojuma ietvaros no 2023.gada 1.maija, mājsaimniecības lietotājs bez noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pēc noklusējuma kvalificējas beztermiņa universālā pakalpojuma līgumam. Turpmākajā periodā mainīsies tikai tirgotāja noteiktā cena nākamajam 6 mēnešu periodam līdz brīdim, kad lietotājs izvēlēsies citu jebkura tirgotāja produktu, noslēdzot jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Nosakot vienādus universālā pakalpojuma vispārīgos nosacījumus, tiek panākts, ka pakalpojumu ir maksimāli vienkārši salīdzināt ar citu dabasgāzes tirgotāju piedāvātajiem universālajiem pakalpojumiem.
Pēdējā garantētā piegāde
Grozījumu 67.1 apakšpunktā paredz iespēju lietotājam pēc dabasgāzes tirdzniecības līguma izbeigšanās turpināt saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros, kuru mājsaimniecības lietotājiem ir tiesīgs sniegt sadales sistēmas operatora izvēlēts dabasgāzes tirgotājs. Līdz brīdim, kad sadales sistēmas operators konkursa kārtībā izvēlēsies pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju mājsaimniecībām brīvā tirgus apstākļos, pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu ar dabasgāzes cenu, kas nepārsniedz 2023.gada 30 aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai, nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs, kas sniedza pakalpojumu līdz 2023.gada 30. aprīlim . Pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenā neiekļauj sadales un pārvades maksu, nodokļus un citas izmaksas.
Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu atkarībā no lietotāja patēriņa profila, proti - lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.
Līdz 2023. gada 31. decembrim pārvades sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanas kārtību tiem lietotājiem, kuru gazificētais objekti ir pieslēgti dabasgāzes pārvades sistēmai.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.1 panta trešajā daļā ietverto deleģējumu, dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Līdz ar to noteikumu projektā ietvertie pārejas noteikumi, kuros ietverti pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumi, tajā skaitā sadales sistēmas operatora un pārvades sistēmas operatora pienākums konkursa kārtībā izvēlēties pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju ne vēlāk, kā līdz 2023. gada 31. decembrim, neietekmē Enerģētikas likuma deleģējumā ietvertā universālā pakalpojuma ieviešanas termiņu, t.i., universālais pakalpojums tiks ieviests un nodrošināts mājsaimniecību lietotājiem, sākot no 2023. gada 1. maija.
Pārejas punkti
Lai nodrošinātu, dabasgāzes lietotājam vai pēdējās garantētas piegādes pakalpojuma saņemšanas nepārtrauktību no 2023. gada 1. maija noteikumi tiek papildināti ar pārejas punktiem:
180.1 punktu “Sadales sistēmas operatoram ir pienākums noslēgt līgumu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecības lietotājiem ar sadales sistēmas operatora izvēlētu dabasgāzes tirgotāju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
180.2 punktu “Līdz 180.1 punktā minētā līguma noslēgšanai pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem nodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs, kas sniedza pakalpojumu līdz 2023.gada 30. aprīlim, un pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cena nepārsniedz 2023.gada 30 aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai.”
2. punktu "Noteikumu projekts stājas spēkā 2023. gada 1. maijā."
Savukārt Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 71.punkts nosaka, ka "Ja mājsaimniecības lietotājam nav spēkā esoša tirdzniecības līguma ar dabasgāzes tirgotāju par galalietotāja apgādi ar dabasgāzi no 2023. gada 1. maija, dabasgāzes piegādi šim galalietotājam nodrošina pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem. Galalietotājam ir pienākums atbilstoši norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem."
Grozījumi MK noteikumu Nr. 78
Jēdziena "publiskais tirgotājs" un "saistītais lietotājs" svītrošana - 1.1.,1.3., 1.4., 1.5, 40., 41., 42., 42.1, 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49.2, 50., 51., 52., 53., 66., 99.3, 107.3., 107.3.1, 109.2, 109.2.2, 158.2., 159., 160., 162., 163., 165., 177., 179., 180., 181., 181.1 un 181.2 punkts.
Universālā pakalpojuma nosacījumi - 1.7., 2.36., 24., 41.1, 41.2, 101.1. un 105.7. punkts
Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma regulējums - 49.3, 65., 67.1 , 67.2 , 108., 180.1 un 180.2 punkts
Problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija
Līdz ar MK rīkojuma Nr. 986 un MK noteikumu Nr. 817 stāšanos spēkā, MK noteikumos Nr. 78 ietvertais deleģējums attiecībā uz funkcijām un uzdevumiem, kas saistīti ar enerģētikas jomu, nav korekts, tāpēc MK noteikumos Nr. 78 nepieciešams veikt grozījumu, Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar standartizācijas jautājumiem enerģētikas politikas jomā, deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai.
Līdz ar MK rīkojuma Nr. 986 un MK noteikumu Nr. 817 stāšanos spēkā, MK noteikumos Nr. 78 ietvertais deleģējums attiecībā uz funkcijām un uzdevumiem, kas saistīti ar enerģētikas jomu, nav korekts, tāpēc MK noteikumos Nr. 78 nepieciešams veikt grozījumu, Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar standartizācijas jautājumiem enerģētikas politikas jomā, deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai.
Risinājuma apraksts
Ir veikts grozījums MK noteikumu Nr. 78 9.punktā, lai Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar standartizācijas jautājumiem enerģētikas politikas jomā, nodotu Klimata un enerģētikas ministrijai.
Problēmas apraksts
Precizējumi un papildinājumi
Lietotāja gazificēts objekts var būt pieslēgts arī dabasgāzes pārvades sistēmai. Savukārt Noteikumu projektā paredzētais regulējums būtībā attiecas tikai uz gadījumiem, ja lietotāja objekts pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektu ir nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām, ja dabasgāzes piegāde notiek, izmantojot pārvades sistēmu.
Enerģētikas likums 109.pantā ir noteikts regulējums pēdējās garantētās piegādes saņemšanai un nodrošināšanai. Noteikumu projektā ir noteikts regulējums pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņemšanai un nodrošināšanai. Lai nodrošinātu vienot terminoloģiju, ir nepieciešams precizēt Noteikumu projektu.
Lietotāja gazificēts objekts var būt pieslēgts arī dabasgāzes pārvades sistēmai. Savukārt Noteikumu projektā paredzētais regulējums būtībā attiecas tikai uz gadījumiem, ja lietotāja objekts pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektu ir nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām, ja dabasgāzes piegāde notiek, izmantojot pārvades sistēmu.
Enerģētikas likums 109.pantā ir noteikts regulējums pēdējās garantētās piegādes saņemšanai un nodrošināšanai. Noteikumu projektā ir noteikts regulējums pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņemšanai un nodrošināšanai. Lai nodrošinātu vienot terminoloģiju, ir nepieciešams precizēt Noteikumu projektu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta punktos, kuros noteikts regulējums gadījumos, ja lietotāja objekts pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai, regulējums ir paplašināts aizstājot vārdus "sadales sistēmas operators" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "sistēmas operators" attiecīgajā locījumā, proti - regulējums tiek attiecināts arī uz tiem galalietotāja objektiem, kas pieslēgti dabasgāzes pārvades sistēmai.
Visā noteikumu projektā vārdi "pēdējās garantētās piegādes pakalpojums" attiecīgajā locījumā aizstāti ar vārdiem "pēdējā garantētā piegāde" attiecīgajā locījumā, tā nodrošinot vienotu terminoloģiju ar Enerģētikas likumu.
Visā noteikumu projektā vārdi "pēdējās garantētās piegādes pakalpojums" attiecīgajā locījumā aizstāti ar vārdiem "pēdējā garantētā piegāde" attiecīgajā locījumā, tā nodrošinot vienotu terminoloģiju ar Enerģētikas likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mājsaimniecības
Ietekmes apraksts
Dabasgāzes tirgus pilnīgas atvēršanas rezultātā arī mājsaimniecības kļūs par brīvā tirgus dalībniekiem ar pienākumu izvēlēties savu dabasgāzes tirgotāju. Savukārt, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, ir noteikts, ka dabasgāzes tirgotājiem ir jāpiedāvā universālais pakalpojums tiem lietotājiem, kuri 2023.gada 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies savu dabasgāzes tirgotāju.
Juridiskās personas
- Dabasgāzes tirgotāji
Ietekmes apraksts
Pēc dabasgāzes tirgus pilnīgas atvēršanas dabasgāzes tirgotājiem ir pienākums mājsaimniecību lietotājiem piedāvāt dabasgāzes piegādi universālā pakalpojuma ietvaros. Universālajā pakalpojumā ietveramo informāciju, kā arī nosacījumus un dabasgāzes cenas augstāko robežu nosaka šie noteikumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabasgāzes tirgotāji
- Sadales sistēmas operators
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Dabasgāzes tirgotājiem ir noteikts pienākums darboties brīvā tirgus apstākļos, nodrošinot mājsaimniecībām iespēju slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumus. Savukārt tām mājsaimniecībām, kas 2023.gada 1.maijā vēl nebūs izvēlējušās dabasgāzes tirgotājus, tirgotājiem jānodrošina dabasgāzes tirdzniecības universālā pakalpojuma piedāvājums saskaņā ar šiem noteikumiem.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi