Anotācija

      [1] Likuma “Par policiju” 13. un 14. pantā ir noteiktas policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus un ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas vietās un tiesības pielietot šaujamieroci. Likumprojekts minētās tiesības aktualizē atbilstoši likuma "Par policiju" 3. panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem, proti, policijas uzdevumos ietilpst personu un sabiedrības drošības garantēšana un noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana, un mūsdienu reālajai situācijai, nodrošinot dienesta pienākumu izpildes kvalitatīvu veikšanu.
      Attīstoties tehnoloģijām, strauji attīstās arī tālvadības un autonomas vadības ierīču, īpaši bezpilota gaisa kuģu nozare un to tehniskās spējas.
      Izmantojot tālvadības vai autonomas vadības ierīces, iespējams optimizēt resursus un uzlabot darba kvalitāti, tomēr jāsecina, ka minētās ierīces tiek izmantotas arī pretlikumīgām darbībām, sākot no izlūkošanas un informācijas iegūšanas līdz pat reāliem bruņotiem draudiem. Iespējamie apdraudējumi, ko, piemēram, var radīt bezpilota gaisa kuģi: bezpilota gaisa kuģi aprīkoti ar ieročiem/sprāgstvielām; pašiznīcinošie bezpilota gaisa kuģi; sadursmes gaisa telpā; signālu slāpēšana/pārtveršana; izlūkošana/pretizlūkošana; informācijas ievākšana; nelegāla iekļūšana; informācijas zādzības; bezpilota gaisa kuģu izmantošana noziedzīgu nodarījumu plānošanas un izdarīšanas stadijā. Norādītie apdraudējumi var tikt attiecināti arī uz tālvadības vai autonomas vadības ierīcēm, kas pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni.
      Jāņem vērā fakts, ka arī publiskajos interneta resursos ir brīvi pieejama informācija, kā izmantot tālvadības vai autonomas vadības ierīces noziedzīgiem mērķiem un citiem ļaunprātīgiem nolūkiem.
      Objekti kurus var visvieglāk apdraudēt ar tālvadības vai autonomas vadības ierīcēm, tajā skaitā, bezpilota gaisa kuģiem: valsts robeža; kritiskā infrastruktūra; lidostas; ārvalstu delegāciju vizītes; pakalpojumi un serviss; valsts iestādes, tajā skaitā ieslodzījumu vietas; publiski pasākumi; civilpersonas; ēkas un īpašumi.
      Turklāt, attīstoties bezpilota gaisa kuģu tehniskajai veiktspējai, attīstās arī tehnoloģijas, kuras var izmantot bezpilota gaisa kuģu lidojumu pārtraukšanai, piemēram, bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas (radari, sensori, kameras); bezpilota gaisa kuģu notriekšana ar citu bezpilota gaisa kuģi; bezpilota gaisa kuģa signāla slāpēšana.
      Saskaņā ar likuma "Par policiju" 13. panta pirmo daļu policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības  speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči), lai:
      1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
      2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;
      3) atbrīvotu ķīlniekus;
      4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;
      5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus, kā arī savaldītu aizturētās, arestētās, apcietinātās un notiesātās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem; vai sev;
     6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
     Savukārt, likuma "Par policiju" 14. panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:
     1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
     2) atbrīvotu ķīlniekus;
     3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
     4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām un personu apvienībām;
     5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
     6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
     7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.
     Likuma "Par policiju" saturā nav ietvertas pilnīgas un nepārprotamas policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu lietošanā un šaujamieroča pielietošanā, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīces. Lai gan likums "Par policiju", tulkojot to ar teleoloģisko tiesību normu tulkošanas metodi, paredz tiesības izmantot minētās iespējas, lai atvairītu uzbrukumu, tiesību normu sistēmu būtu jāveido sistēmiski vienotu, jo ne vienmēr tālvadības vai autonomas vadības ierīces tiek izmantotas tiešam uzbrukumam, bet apdraudējums valsts un sabiedrības interesēm var tikt radīts arī ar netiešu iedarbību: izlūkošanu, informācijas iegūšanu, objektu pārvietošanu. u.c.. Tādējādi minētajām policijas darbinieka tiesībām būtu jāizriet no tiesību normām, izmantojot arī citas tiesību normu interpretācijas metodes, piemēram, gramatisko un sistēmisko.
     Likumā “Par aviāciju” 6. pantā ir noteikts, ka Valsts policijai ir kompetence veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu un  atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības un bezpilota gaisa kuģu jomā.
     Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem normatīvajā regulējumā ir noteiktas tiesības bezpilota ierīču apdraudējuma novēršanai, taču jāņem vērā, ka tās paredzētas, lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm. Likuma "Par aviāciju" 47.¹ panta pirmajā daļā teikts, ka tas veicams, ja attiecīgais lidojums veikts pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu. No minētā izriet, ka personu un sabiedrības apdraudējuma, kas tiek radīts, izmantojot bezpilota ierīces, novēršana, piemēram, sabiedriskā vietā, kurā pulcējas cilvēki vai kritiskās infrastruktūras objektā, ietilpst Valsts policijas kompetencē.
      Līdzšinējā prakse rāda, ka Valsts policija sadarbojas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jautājumos, kuri saistīti ar bezpilota gaisa kuģu notveršanu, nosēdināšanu vai iznīcināšanu apdraudējuma gadījumos. Nacionālie bruņotie spēki, iespēju robežās, sniedz tehnisko atbalstu Valsts policijas operācijās, kurās ir paaugstināti riski un var tikt nodarīts kaitējums ar bezpilota gaisa kuģu palīdzību, tomēr jāsecina, ka atbalsta saskaņošana ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem var būt laikietilpīgs process un ne vienmēr ir pieejami attiecīgie cilvēkresursi un tehniskais nodrošinājums. Tomēr attiecīgā apdraudējuma novēršanu Valsts policija plāno veikt atbilstoši pieejamajiem resursiem un spējām arī turpmāk sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
      Valsts policijai ir tehniskas iespējas identificēt bezpilota gaisa kuģu sērijas numuru, lidojuma maršrutu, augstumu un tālvadības pilota atrašanās vietu, bet notvert, iznīcināt vai piespiedu kārtā nosēdināt bezpilota gaisa kuģi nav leģitīmu iespēju, pat, ja tas rada draudus sabiedrības drošībai un kritiskās infrastruktūras objektiem.
      Ņemot vērā vides specifiku (pilsētvide, lauku teritorijas utt.), objekta ievainojamību, būtu jāizvērtē, kādas pretdarbošanās iespējas bezpilota gaisa kuģu potenciālajiem apdraudējumiem būtu vispiemērotākās, lai neapdraudētu trešās personas dzīvību un veselību, kā arī mantu.
      Viena no lielākajām problēmām, kura ir iezīmējusies praksē – identificējot bezpilota gaisa kuģi aizliegtā gaisa telpā vai pie kritiskās infrastruktūras objekta, nav iespējams noteikt tā lidojuma mērķi (ļaunprātīgs, aiz neuzmanības vai pilots nepārzina normatīvo regulējumu).
      Pretdarbošanās iedalāma divos virzienos: miera laikā (maksimāli droši nosēdināt bezpilota gaisa kuģi, neapdraudot trešās personas un to īpašumu, kā arī, nebojājot pašu bezpilota gaisa kuģi) un krīzes situācijās (valsts apdraudējuma gadījumā, ārkārtas situācijās, bezpilota gaisa kuģu mērķtiecīga uzbrukuma gadījumā u.c.), izmantojot jebkurus līdzekļus, notvert, nosēdināt vai iznīcināt bezpilota gaisa kuģi, pirms tas radījis bojājumus objektiem vai personām.
      Kā jau minēts, likuma "Par policiju" 14. panta trešās daļas 6. punktā paredzēts, ka policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Tā kā tālvadības vai autonomas vadības ierīce nav uzskatāmas par transportlīdzekli, policijas darbiniekam šobrīd normatīvajā regulējumā nav noteiktas nepārprotamas tiesības pielietot šaujamieroci attiecīgo ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai.
     Tālvadības vai autonomas vadības ierīču radītā personu un sabiedrības apdraudējuma novēršana visā Latvijas Republikas teritorijā ietilpst Valsts policijas kompetencē. Lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku policijas darbinieka tiesību īstenošanu personu un sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanā, nepieciešams aktualizēt un paplašināt policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā un šaujamieroča pielietošanā tālvadības vai autonomas vadības ierīču apdraudējuma novēršanai.

      [1] Lai nodrošinātu efektīvu policijas funkciju veikšanu paaugstināta apdraudējuma situācijās, likumprojekta 1. pants paredz paplašināt policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā, papildinot likuma “Par policiju” 13. panta pirmo daļu ar jaunu apakšpunktu, tajā nosakot, ka policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs izmantot speciālos līdzekļus, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā tiek izmantota, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, vai arī ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
      Vienlaikus ar likumprojekta 3. pantu tiek noteiktas tiesības policijas darbiniekam galējas nepieciešamības situācijā pielietot arī šaujamieroci, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā tiek izmantota, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, vai arī ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
     Tā kā tālvadības vai autonomas vadības ierīces vadītājs var nebūt sasniedzams vai atrasties tādā attālumā, kura dēļ viņš var nedzirdēt policijas darbinieka izteikto brīdinājumu, ar likumprojektu tiek paredzētas tiesības pielietot šaujamieroci bez brīdinājuma, jo brīdināšana attiecīgajās situācijās faktiski nav iespējama.

      [2] Latvija kā Eiropas specvienību un pretterorisma organizāciju tīkla "ATLAS" (turpmāk - ATLAS) dalībvalsts regulāri piedalās ATLAS organizētajās apmācībās. 2022. gadā ATLAS dalībvalstu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvas Republikas amatpersonas sniedza informāciju, ka pēc 2015. gadā notikušajiem teroraktiem Eiropā Lietuvas Republikā veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, tostarp likumā par "Par policiju" un likumā "Par policijas darbību", saskaņā ar kuriem Lietuvas Republikas policijai piešķirtas tiesības sprāgstvielu izmantošanā. Pašlaik Lietuvas Republikas Policijas departamenta specvienības "Aras" bruņojumā ir kaujas (šķembu) granātas un granātmetēji ar šķembu lādiņiem, nepieciešamības gadījumā pastāv iespēja arī izmantot sprāgstvielas. Kā norādīja Lietuvas Republikas amatpersonas, izmaiņas normatīvajos aktos bija nepieciešamas, lai paaugstinātu potenciālās speciālo policijas vienību spējas cīnīties pret īpaši bīstamām bruņotām personām, kuru rīcībā ir kaujas ieroči. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ir arī citu ATLAS dalībvalstu bruņojumā, kas ļauj izmantot vienotu vai maksimāli pielīdzinātu taktiku bruņotu personu aizturēšanā.
      Valsts policijas bruņojumā ir plašs ieroču klāsts un likuma "Par policiju" 14. pants pieļauj to pielietošanu, taču līdz šim normatīvajos aktos nav noteiktas tiesības Valsts policijas speciālajām uzdevumu vienībām, kuru pienākumos ietilpst bruņotu un sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšana un šo personu ieņemtu objektu atbrīvošana, ķīlnieku un nolaupīto personu atbrīvošana, izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
      Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana nemilitāriem mērķiem, kas paredzēta objektu iznīcināšanai vai bojāšanai, ļautu pielietot efektīvāku taktiku telpu atvēršanas gadījumos, iekļūšanas nodrošināšanai pretošanās darbībām paredzētu izveidotu nocietinājumu - barikāžu situācijās, kā arī sniegtu iespēju iznīcināt sprāgstvielas no droša attāluma (telpās, transportlīdzekļos u.c.). Šāda bruņojuma pielietošana ārkārtas situācijās nodrošinātu iespēju ātri un efektīvi rīkoties, lai atbrīvotu bruņotu personu ieņemtus objektus (telpas, celtnes, mehāniskos transportlīdzekļus, dzelzceļa transportu, gaisa kuģus, infrastruktūras objektu u.c.), likvidētu radītos nocietinājumus, atbrīvotu ķīlniekus, apturētu uzbrucējus (tostarp ar suicīda un spridzināšanas jostām) un sniegtu efektīvākas iespējas arī virknē citu situāciju, kas līdz šim notikušas Eiropas Savienībā, kur taktiskās nepieciešamības situācijā bijusi nepieciešamība pielietot attiecīgus ieročus un ierīces, tostarp granātas ar dažādu lādiņu un šķembu pildījumu.

      [2] Risinājums, kas ļautu Valsts policijas speciālo uzdevumu vienībām ar tās taktiskās kaujas, kapacitātes iespējām efektīvāk rīkoties paaugstinātas bīstamības incidentu gadījumos, kā arī bruņotu grupējumu aizturēšanai, ir grozījumu veikšana likumā “Par policiju”, papildinot to ar jaunu 13.¹ pantu, kas noteiktu policijas darbinieka tiesības izmantot arī sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
      Likumprojektā tiek definēts, kas ir uzskatāms par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanu, nosakot, ka par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanu uzskatāma mērķtiecīga iedarbība uz dzīvu būtni vai objektu. Attiecīgi tiek paredzēts, ka sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana pieļaujama mērķtiecīgi iedarbojoties uz objektu, kā arī, izvērtējot radušos apdraudējumu, tiek paredzēta arī iespēja to izmantošanā uz dzīvu būtni, piemēram, uzbrucējiem ar suicīda un spridzināšanas jostām vai uzbrucēju grupām.
     Tāpat tiek noteikts, kādos gadījumos policijas darbinieks, pildot attiecīgus uzdevumus, ir tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kas viņam izsniegtas lietošanai dienesta vajadzībām. Ar norādīto tiek panākts mērķis maksimāli novērst prettiesisku vai nesamērīgu sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu izmantošanu, jo vienīgi Valsts policijas speciālo uzdevumu vienību nodarbinātajiem dienesta vajadzībām lietošanai tiks izsniegtas sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
      Tiek noteikts, ka policijas darbinieks ir tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises galējās nepieciešamības situācijā. Būtisks sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu lietošanas tiesiskuma nosacījums ir to lietošanas samērīgums. Proti, vai personu darbības attaisno to pielietošanu un vai konkrētajā situācijā pastāv objektīva nepieciešamība lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, tas ir, vai sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu lietošana ir saprātīgi nepieciešama. Līdz ar to katrs lēmums par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu lietošanu ir pieņemams individuāli, izvērtējot konkrēto situāciju un pastāvošo apdraudējumu, kā arī sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu lietošanas nepieciešamību attiecīgā apdraudējuma novēršanai.
     Papildus tam, jānorāda, ka, lai iestātos apstākļi, kas rada galējo nepieciešamību, pirms tam nav visupirms jāizmanto visi citi likumā "Par policiju" paredzētie līdzekļi, bet gan jāizvērtē to izmantošanas efektivitāte, pieņemot lēmumu, ar kādu iedarbības līdzekli mērķi iespējams sasniegt maksimāli efektīvi ar vismazāko kaitējumu visām iesaistītajām pusēm un sabiedrībai kopumā - samērīgumu. Izmantotajiem līdzekļiem jāsniedz būtiskāks ieguvums, nekā jārada kaitējums.
     Likumprojektā paredzēts, ka policijas darbinieks, pildot attiecīgus uzdevumus, ir tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kas viņam izsniegtas lietošanai dienesta vajadzībām, galējās nepieciešamības situācijā, lai:
     1) atbrīvotu bruņotu personu ieņemtu objektu vai iznīcinātu nocietinājumu (izmantojot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, būtu iespējams iekļūt objektos, piemēram, sagraujot sienas, atbrīvojot iekļūšanas ceļu, iznīcinot šķēršļus, tajā skaitā, īpaši veidotus nocietinājumus vai pastāvošus šķēršļus. Piebilstams, ka likumprojekta kontekstā jēdziens “nocietinājums” nav interpretējams kā militārs nocietinājums ar savu specifisku terminoloģisko lasījumu, par nocietinājumu var uzskatīt jebkādu telpu, ēku, būvi, ko persona vai personu grupa ir pielāgojusi citu trešo personu, tajā skaitā, tiesībaizsardzības institūciju darbinieku piekļūšanas vai iekļūšanas apgrūtināšanai, nepieļaušanai);
     2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu, kurā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika vai transportlīdzekļi, objektiem, iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām un personu apvienībām, policijas darbiniekiem un citām personām (sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana paredzēta attiecībā uz īpaši bīstamiem apdraudējumiem:
          a) uzbrucēji stihiski izveidotās vai organizētās grupās grupās, kuru iznīcināšanai, ja ir izvērtēta nepieciešamība un samērīgums, visefektīvākā metode gan iedarbības jomā, gan policijas darbinieka veselības un dzīvības apdraudējuma novēršanas jomā, varētu būt tieši kontrolēta un atbilstoši pielāgota sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana;
          b) uzbrukumi, kas tiek veikti, izmantojot augsta riska apdraudējuma bruņojumu, lielā kvantitātē un intensitātē. Jēdziena “kaujas tehnika” izmantošanas mērķis likumprojektā ir balstīts uz diviem aspektiem: pirmkārt, šis termins jau ir izmantots likuma "Par policiju" 14.pantā, tādējādi tiek saglabāta terminoloģija un, otrkārt, par kaujas tehniku pēc tās būtības var uzskatīt jebkāda veida transportlīdzekli, kas izmantots uzbrukuma veikšanai, piemēram, kravas automašīna, iebraucot pūlī, ar speciāli pielāgotiem aizsegiem šaušanai (šāvēja aizsardzībai- statnes, bruņu vai jebkādas citādas plāksnes, lūkas jumtā un citi) vai bez tiem, ar pielāgotu noturību pret tehnikas apturēšanu, piemēram, automātiskā riepu spiediena atjaunošana, vai bez tā, jo dažāda tipa smagā tehnika un ne tikai, tostarp automašīnas vai traktortehnika, rada paaugstinātu apdraudējumu, diferenciāciju ar transportlīdzekļa izmantošanu tiem paredzētajiem nolūkiem, jeb pēc nozieguma izdarīšanas subjektīvās puses - nodoma nodarīt kaitējumu sev vai citiem);
     3) aizturētu personu vai personu grupu par smaga vai sevišķi smaga nozieguma gatavošanu, izdarīšanu vai šādu noziegumu izdarīšanas laikā (sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises paredzēts izmantot, lai samērīgā veidā un ar maksimāli samazinātu apdraudējumu sev un apkārtējiem  sasniegtu mērķi, tas ir, aizturētu personu vai personu grupu, tādējādi pārtraucot sabiedriski bīstamas noziedzīgas darbības veikšanu, piemēram, novērstu uzmanību, iekļūtu objektā vai to iznīcinātu, situācijā, kad citas pieejamās metodes nav sniegušas vai objektīvi nevar sniegt līdzvērtīga rezultāta iedarbību pret objektu vai subjektu - gadījumos, lai nodrošinātu maksimāli ātru pieeju aizturamajai personai vai personu grupai, tādējādi sniedzot iespēju tiesībaizsardzības speciālistiem nodrošināt citu iesaistīto personu tiesības uz brīvību, dzīvību, dzimumneaizskaramību un un citas);
     4) atbrīvotu ķīlniekus (izvērtējot samērību un nepieciešamību, kā arī iespējamo bīstamību sabiedrībai, policijas darbiniekiem un ķīlniekiem, paredzēta iespēja izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises gan iedarbībā uz objektiem, gan uz dzīvām būtnēm, lai pārtrauktu noziedzīgo darbību un aizturētu noziegumu izdarītājus);
     5) iznīcinātu sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises (sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu iznīcināšanu paredzēts veikt tam pielāgotā vietā un veidā, ievērojot eksistējošās ugunsdrošības prasības un citu normatīvo aktu prasības, nepieļaujot trešo personu piekļūšanu sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm).
       Lai nodrošinātu samērīgu sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanu un samazinātu iespējamos riskus attiecībā uz personu dzīvību un veselību vai mantu, tiek noteikts, ka sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanai jābūt, maksimāli ierobežojot nodarīto kaitējumu, kā arī to, ka visos sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas gadījumos policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību.
     Tāpat likumprojekta 2. pantā paredzētajā likuma "Par policiju"13.¹ pantā iekļauta norma, kas nosaka, ka sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises policijas darbinieks ir tiesīgs izmantot, nebrīdinot par nodomu to darīt, jo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana bez brīdinājuma arī var būt nepieciešama no taktikas viedokļa.
     Tā kā sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas rezultātā ne vienmēr var tikt radīts apdraudējums personu dzīvībai vai veselībai, nav nepieciešamība par katru to izmantošanas gadījumu ziņot prokuroram, tāpēc likumprojekts satur normu, kas nosaka, ka, ja sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas rezultātā personai ir radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai par notikušo nekavējoties jāziņo prokuroram.
     Papildus tam, jānorāda, ka nav pamata šaubīties par Valsts policijas speciālo uzdevumu vienību nodarbināto profesionalitāti sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanā, jo normatīvajos aktos saistībā ar sprāgstvielu saistītos jautājumos tiek noteikta Valsts policijas kompetence to kontroles, uzraudzības un ekspertīzes jomās, līdz ar to radot pamatu atbilstošu ekspertu un speciālistu esamībai. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta devītā daļa nosaka, ka, lai saņemtu spridzināšanas darbiem paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta speciālā atļauja (licence). Minētā likuma 16. pants nosaka, ka Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču apriti kontrolē komiteja, Valsts drošības dienests, Valsts policija un Aizsardzības ministrija, bet 11. panta ceturtās daļas 1. punkts, ka - stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzi pēc stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestāžu vai komitejas pieprasījuma nodrošina Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, pirotehnikai un sprāgstvielām — Aizsardzības ministrijas vai Valsts policijas norīkoti eksperti.
     Turklāt, saskaņā ar likuma "Par policiju" 7. pantu policija sadarbojas ar iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām un jau šobrīd Ministru kabineta 2008. gada 5. augusta instrukcijas Nr.12 "Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes" 20. punktā ir noteikta pretterorisma vienības "Omega" rīcība, ja, ierodoties notikuma vietā un, pārbaudot nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta sprādzienbīstamību, tiek konstatēta, ka nezināmas izcelsmes vielā vai priekšmetā atrodas spridzināšanas ierīce - nodrošināt nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta neitralizēšanu, ja nepieciešams, nogādājot vielu vai priekšmetu neitralizēšanai drošā vietā.
     Lai nodrošinātu attiecīgo ar likumu un normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu izpildi, Valsts policijas atbilstošām struktūrvienībām ir izveidota apmācību sistēma un tiek nodrošinātas regulāras apmācības gan Latvijā (Nacionālajos bruņotajos spēkos), gan ārvalstīs, atbilstoši izstrādātajiem un aprobētajiem algoritmiem darbam ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm (tajā skaitā gan industriālajām, gan militārā tipa), tāpat nodrošinātas gan šo priekšmetu drošas uzglabāšanas novietnes un pārvietošanas iespējas, kā arī izveidota atbilstoša likumpakārtotu aktu iekšējā normatīvā bāze. Likumprojekta grozījumu pieņemšanas rezultātā, atbilstošie iekšējie normatīvie akti tiks aktualizēti un pielāgoti likumprojektā iekļautajam formulējumam. Balstoties uz normatīvā regulējuma attiecināmību plašākā kontekstā, uzliekot par pienākumu un atļaujot izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises Valsts policijas darbiniekiem, likumprojektā iekļautais šīs normas definējums “Policijas darbinieks, pildot attiecīgus uzdevumus, ir tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kas viņam izsniegtas lietošanai dienesta vajadzībām...” uzskatāmi sašaurina to amatpersonu loku, kurām būs piekļuve, attiecīgi arī nodrošināta iepriekšējā nepieciešamā apmācība un zināšanas šo priekšmetu turpmākai izmantošanai, kā arī tiek saglabāta normatīvā akta terminoloģiskā saskaņotība ar citām šī paša Likuma normām, piemēram, likuma "Par policiju" 14.pantu. Attiecīgi turpmāka detalizācija likumprojekta ietvaros nav nepieciešama.