Anotācija (ex-ante)

2022.gada 1.jūlijā spēkā stājušies grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – BTAL), kuri noteic papildus regulējumu attiecībā uz bērna adopciju uz ārvalsti.
BTAL 31. panta trešā daļa noteic, ka likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Atbilstoši BTAL 31. panta piektajā daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinets nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi.
Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu dažādu jomu speciālistu komisiju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna vislabāko interešu aizsardzību adopcijas uz ārvalstīm procesā. Lai minēto mērķi sasniegtu, komisijas sastāvu izvēlēts veidot tādu, lai ikviena bērna adopcijas uz ārvalstīm izvērtēšana notiktu vispusīgi, papildus, ievērojot katra bērna individuālās vajadzības, iesaistot arī ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītu organizāciju pārstāvjus.
Saskaņā ar 2023.gada 19.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 536 “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju” 3. punktā noteikto komisijas sastāvā ir septiņi komisijas locekļi, no kuriem trīs pārstāvji ir amatpersonas no valsts pārvaldes iestādēm – Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas. Savukārt četri pastāvīgie pārstāvji ir iekļauti no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām kompetentajām biedrībām un nav pilnvarotas amatpersonas:
- biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" ar mērķi sniegt kompetentu viedokli par alternatīvās aprūpes iespējām bērnam Latvijā un bērna labākajām interesēm, atbilstoši konkrētā bērna individuālajām vajadzībām;
- biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija” ar mērķi sniegt kompetentu skaidrojumu un veikt vērtējumu par bāriņtiesas veikto darbību apjoma atbilstību praksei, normatīvajam regulējumam un konkrētā lietā iesaistītā bērna interesēm;
- Latvijas Psihologu biedrība ar mērķi veikt kompetentu vērtējumu par to, vai ir korekti un atbilstoši bērna vecumam un komunikācijas spējām noskaidrots un fiksēts bērna viedoklis par ārvalsts adopciju, veikto psihosociālo darbu u.c. jautājumos;
- biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” ar mērķi skaidrot un vērtēt medicīnisko pusi lietā atbilstoši bērna veselības stāvoklim, vai veikti visi iespējamie ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas procesi u.c. jautājumos.
Lai motivētu organizācijas pārstāvjus papildus tiešajiem darba pienākumiem līdzdarboties bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu izvērtēšanas jomā, nepieciešams par darbu komisijā paredzēt atlīdzību, tai skaitā ceļu izdevumu kompensāciju.

Grozījums BTAL paredz papildināt likuma 31. pantu ar sesto daļu, nosakot, ka komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, paredzot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt atlīdzības apmēru un izmaksāšanas kārtību.