Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi Pasākuma atlases kārtas īstenošanai, kas paredzētu ERAF finansējuma atbalstu

Šis noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno Pasākumu, tam pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un izmaksas, prasības projektu iesniedzējam, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus Pasākuma īstenošanas nosacījumus, piemēram, par demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un izmaksas, kas nepieciešamas gan kopējās primārās enerģijas ietaupījumam ēkās, gan arī saistītās investīcijas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Ievērojot minēto, tiek paredzēts atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Pasākuma ietvaros paredzēts, ka kopējais finansējums ir ne mazāks kā 19 370 508 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 16 464 931 euro un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums – ne mazāks kā 2 905 577 euro. Noteikumu projekta MK sēdes protokolā iekļautas Pasākumam pieejamā finansējuma nodrošināšanai nepieciešamās ERAF finansējuma pārdales, no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas, kur šo atlašu ietvaros ir izvērtēti visi projektu iesniegumi un palicis neizmantots ERAF finansējums pirmajā atlases kārtā 635 136 euro apmērā un otrajā atlases kārtā 2 868 251 euro apmērā, kas atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 480 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.480) 11. punktam un Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra  noteikumu Nr. 700 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.700) 9. punktam novirzāmi Pasākuma īstenošanai. MK noteikumi Nr.480 un MK noteikumus Nr.700 administratīvā sloga mazināšanas nolūkos paredzēts grozīt tikai kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem pēc nepieciešamības. 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas atlikušais finansējums atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 7. oktobra sēdes protokola Nr.41 46.§ 6. un 7. punktam 1 309 176 euro apmērā novirzīts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" 5. uzsaukuma projektu īstenošanai.
Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz AER pašvaldības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu pāreju uz AER izmantošanu enerģijas ražošanā, veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas ES noturībā un autonomijā.

Sagaidāms, ka projektu īstenošana tiešā veidā nodrošinās CO₂ emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Plānotās investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, publiskās infrastruktūras renovācijā un būvniecībā u.c. pasākumi veicina primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa samazināšanu, fosilās enerģijas izmantošanas samazinājumu, aizvietošanu ar AER, enerģētiskās drošības un atkarības samazināšanas mērķu izpildi, CO₂ emisiju un piesārņojošo vielu samazināšanu.

Pasākuma īstenošanai izvirzīti šādi iznākuma un rezultāta rādītāji:
1) iznākuma rādītājs (RCO 19) – publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti (turpmāk – rādītājs RCO 19) 22 146 m² apmērā. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros noteikts sasniegt rādītāju RCO 19 27 454 m² apmērā, kur 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" pirmās kārtas projektu iesniegumu atlasē (turpmāk – 2.1.1.6. pirmā kārta) tiek īstenoti projekti, kuros paredzēts sasniegt  rādītāju RCO 19 5308 m² apmērā, līdz ar to, ar Pasākumu paredzēts sasniegt atlikušo rādītāja RCO 19 vērtību;
2) rezultāta rādītājs (r.2.1.1.a) – primārais enerģijas ikgadējais patēriņš (turpmāk – rādītājs r.2.1.1.a) 1 067 900 kWh/gadā apmērā, kas ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros noteiktā rādītāja r.2.1.1.a. sasniedzamā vērtība, un, kas tiktu sasniegts, ja kopumā tiktu veikti ieguldījumi, kas nodrošina primārās enerģijas samazinājumu vismaz 1400 MWh/gadā apmērā (Pasākuma ietvaros paredzēts sasniegt primārās enerģijas samazinājumu vismaz 1030 MWh/gadā). 2.1.1.6. pasākuma pirmās kārtas projektu iesniegumu atlasē tiek īstenoti projekti, kuros paredzēts sasniegt rādītāju r.2.1.1.a. 510 MWh/gadā apmērā, līdz ar to, ar Pasākumu paredzēts sasniegt atlikušo rādītāja r.2.1.1.a. nesasniegto vērtību;
3) iznākuma rādītājs (RCO 22) – uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda (turpmāk – rādītājs RCO 22), kam nav noteikta sasniedzamā vērtība, jo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros rādītāja RCO 22 vērtība noteikta 2 MW apmērā, kur 2.1.1.6. pirmās kārtas ietvaros tiek īstenoti projekti, kuros paredzēts sasniegt rādītāja RCO 22 vērtību 2,8 MW apmērā.

Veicot atbalstāmās darbības, jānodrošina ēku energoefektivitāte un siltumnoturība līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim, kā arī projekta ietvaros jāsasniedz kopējās primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 procentu apmērā.

Vienlaikus, jāizpilda  horizontālo principu ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” prasības, kā arī Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie  akti vides aizsardzības jomā. Jābūt nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā "zaļā" publiskā iepirkuma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādē, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Pasākuma ietvaros investīcijas var veikt vai nu pašvaldības īpašumā esošajā ēkā, vai projekta iesniedzējas, jeb finansējuma saņēmējas pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā vai bezatlīdzības turējumā esošā ēkā. Bezatlīdzības turējuma tiesības iespējamas, ja kapitālsabiedrība pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrajai daļai.
Ēku atjaunošanas un pārbūves pasākumi veicami saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Atbalstāmo darbību ietvaros tiks paredzēta iespēja risinājumiem, kas saistīti ar “zaļās infrastruktūras” vai AER izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem, kā arī paredzēs iespējas nodrošināt atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem, atbilstoši telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā un citus risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.
AER (saules enerģija, vēja enerģija, ģeotermālā enerģija un tml.)  izmantojošu elektroenerģiju ražojošu un to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas var uzstādīt gan projekta ēkā, gan ar to saistītajā funkcionālajā teritorijā.

Atbalstītas tiek:
Darbības, kas paredzētas projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas energosertifikātā, kas izstrādāts atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju. Projektā plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (MK 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"):
*esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, arī būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu;
*ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;
*apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana;
*gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek veikta vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu;
*cietās biomasas apkures iekārtu uzstādīšanas gadījumā tiks atbalstītas tikai tādas darbības, kuru rezultātā paredzēts uzstādīt biomasas sadedzināšanas iekārtas, kas atbilst normatīvo aktu prasībām gaisa kvalitātes jomā, t.sk. atbilstoši MK 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” noteiktajām prasībām. Tāpat, ja projektu plānots īstenot valstspilsētā, atbalsts cietās biomasas apkures iekārtu nomaiņai tiek sniegts, ja nav tehniski vai ekonomiski iespējams prioritāri īstenot:
1) pieslēguma efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai izveidošanu;
2) bezizmešu tehnoloģiju uzstādīšanu.
Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest projektā izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta pieteikumam;
*AER izmantojošu enerģiju ražojošu, t.sk. bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka 100 procenti no saražotās enerģijas tiks izmantoti ēkas pašpatēriņam. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ir jāizmanto visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Piemēram, ja ēkā sniegto sabiedrisko pakalpojumu jaudas īpatsvars finanšu izteiksmē ir 70 procenti (jaudas īpatsvaru nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo trīs finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem), tad projekta attiecināmās izmaksās varēs iekļaut vienīgi 70 procentus no atbilstoši aprēķinātajām izmaksām un arī attiecīgi 70 procenti no saražotās enerģijas vērtības izteiksmē ir jāizmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Izmaksas 30 procentu apmērā tiks segtas no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts un attiecīgi 30 procenti no saražotās enerģijas vērtības izteiksmē varēs izmantot citai saimnieciskai darbībai.
Siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas gadījumā nosacījuma izpilde tiek vērtēta, vērtējot projekta iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, kam jāsniedz pietiekami skaidrs raksturojums par iekārtu tehniskajām iespējām patērēt enerģiju tikai pašpatēriņa vajadzībām.
Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz projekta ēkas elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā.
Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
*pieslēguma efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide. Efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmu saraksts kopā ar atlases nolikumu tiks publicēts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā.

Lai nodrošinātu Pasākuma iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu, projektiem būs jāatbilst šādām prasībām:
• plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir ne mazāks kā 30 procenti gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas;
• jānodrošina ēku energoefektivitāte un siltumnoturība līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim;
• jānodrošina, ka ēkām tiek uzstādītas piemērotas saules AER izmantojošas enerģijas ražošanas iekārtas. Prasības attiecināmas, ja ēkai nav uzstādītas piemērotas saules AER izmantojošas enerģijas ražošanas iekārtas;
• papildus projekta īstenošanas rezultātā ir jānodrošina minimālo energoefektivitātes prasību sasniegšana atbilstoši MK 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr.280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"” noteiktajam.
Tāpat arī finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas:
•nodrošina sasniegto rezultātu uzturēšanu un līdzekļus projekta rezultātu uzturēšanai;
• sadarbības iestādei iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu attiecīgajā ēkā.
Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja iesniegto informāciju apkopo un pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma sniedz Ekonomikas ministrijai kā kompetentai institūcijai par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) izvirzītā mērķa monitorēšanu.

Darbības projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā (ēkai piegulošā ārtelpa), t.sk. paredz dabā balstītu vai “zaļās infrastruktūras”, vai AER izmantojošu, vai enerģiju taupošu risinājumu izveidi, kā arī bezemisiju mobilitāti veicinoši pasākumi, tiktāl, cik to īstenošana netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts. Šo noteikumu projekta izpratnē ārtelpas izgaismošana ir ēkai piegulošās teritorijas apgaismojums (laternas, dārza izgaismojums u.tml.). Šajā noteikumu projektā ēkas funkcionālā teritorija ir ēkai piegulošā ārtelpa ar ēkas funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt apstādījumi, ūdenstilpnes, lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, ēkai piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina pašvaldības ēkas funkcionālu ekspluatāciju. Jebkurš teritorijas labiekārtojums nav energoefektivitātes pasākums un tas nebūs minēts energosertifikātā, tomēr šīs izmaksas var attiecināt, ja projekta ietvaros tiek sasniegts kopējās primārās enerģijas samazinājums par vismaz 30 procentiem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā pasākumu kopējās primārās enerģijas ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas ietvaros un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas.

Ievērojot ģeopolitisko situāciju pasaulē, īpaši Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, nepieciešams būt proaktīviem un aktivizēt pasākumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu vai iekārtošanu esošo ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos.
Ja pašvaldību ēkas atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām vai atzinumam ir piemērotas, tiks sniegts atbalsts esošu telpu pārbūvei vai atjaunošanai, pielāgojot tās III kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Atbalsts nepieciešams, jo atbilstoši Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” (MK 2024. gada 9. janvāra sēdes prot. Nr.1, 95.§, 23-TA-687) norādītajam, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pietiekamu patvertņu pieejamību iespējami lielākam skaitam cilvēku, būtu nepieciešams pielāgot un aprīkot vairāk nekā 15 tūkstošus ēku pazemes stāvus vai pagrabtelpas. Vienlaikus valstī ir liels skaits ēku ar pazemes stāvu vai cokola stāvu, kur potenciāli varētu izveidot patvertni. Civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas pamatdarbības virzieniem, kas veido visaptverošās valsts aizsardzības ietvaru.
Tādējādi atjaunojamās pašvaldību publiskās ēkās, ja tās tehniski ir piemērotas un tām ir pieejamas attiecīgas telpas, ja nepieciešams, ir iespējams izveidot atbilstošu infrastruktūru patversmju vajadzībām militāra apdraudējuma gadījumā.
Atbalstītas tiek izmaksas, kas saistītas ar telpu pārbūvi vai atjaunošanu atbilstoši III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām, tai skaitā:
*telpām vai telpu grupām nepieciešamās elektroenerģijas pieejamības nepārtrauktības infrastruktūras (tostarp inženiertīklu pievadu) izbūve, pārbūve vai atjaunošana;
*telpu vai telpu grupu ieejas durvju, lūku un citu evakuācijas ceļu risinājumu izveide vai esošo aizvietošana ar tādiem, kas ir ugunsizturīgi vai veidoti no degtnespējīgiem materiāliem, tai skaitā būvniecība, kas nodrošina ārēja sprādziena triecienviļņa ietekmes mazināšanu;
*telpu vai telpu grupu logu un tehnisko atveru nodrošināšana ar aizsargvairoga konstrukcijām vai citiem alternatīviem risinājumiem, kas nodrošina ārējas ietekmes mazināšanu sprādziena gadījumā;
*telpu vai telpu grupu esošo sanitārtehnisko telpu pārbūve vai atjaunošana, kā arī norobežojumu izveide telpās alternatīvu sanitārtehnisko risinājumu (piemēram, sauso tualešu) ierīkošanai;
*iekšējo konstrukciju (izņemot nesošās konstrukcijas) demontāžas darbi, tai skaitā starpsienu nojaukšana;
*risinājumi telpu vai telpu grupu piekļūstamības nodrošināšanai (patstāvīgi vai ar citu personu vai palīglīdzekļu palīdzību) personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;
*telpām vai telpu grupām nepieciešamās ventilācijas (mehāniskās vai dabīgās) sistēmas atjaunošana vai pārbūve;
*telpām vai telpu grupām nepieciešamās dzeramā ūdens apgādes sistēmas atjaunošana vai pārbūve;
*pasākumi, kas saistīti ar objekta nodošanu ekspluatācijā;
Atbalstītas tiek izmaksas, kas saistītas ar III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām atbilstoša telpu vai telpu grupu aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, tai skaitā:
*elektroenerģijas autonomas ražošanas un uzglabāšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana vai citi alternatīvi elektroenerģijas padeves risinājumi. Lai patvertnēs nodrošinātu elektroapgādes un apgaismojuma prasības un elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā nodrošinātu elektroenerģijas nepārtrauktību, atbalsta ietvaros tiek attiecinātas izmaksas autonomu elektroenerģijas ražošanas un uzglabāšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Piemēram, attiecinātas izmaksas par elektroģeneratoriem, kas tiek darbināti, piemēram, ar benzīnu, gāzi vai dīzeļdegvielu. Ievērojot to, ka minētajām iekārtām nav alternatīvu risinājumu krīzes situācijā, uzskatāms, ka pasākuma ietvaros atbalsts šādu iekārtu iegādei patvertņu aprīkošanai ar mērķi nodrošināt cilvēku aizsardzību galējās nepieciešamības apstākļos (civilo aizsardzību katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā) nepārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta h) punktā noteikto prasību attiecībā uz ieguldījumiem iekārtās, kuras darbina ar fosilo kurināmo;
*sanitārtehniskā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana (piemēram, sausās tualetes, tualešu teltis un citi autonomi tualešu risinājumi un to darbības nodrošināšanas papildaprīkojums), tai skaitā atbilstoši pielāgots aprīkojums personām ar kustību ierobežojumiem un, ja iespējams, aprīkojums mazu bērnu aprūpei;
*autonomu dūmu detektoru un ugunsdzēsības pārklāju iegāde;
medicīnisko materiālu iegāde pirmās palīdzības aptieciņai;
*atkritumu savākšanas un šķirošanas tvertņu iegāde;
sēdēšanai un gulēšanai paredzēta aprīkojuma (piemēram, solu, krēslu, gultu) iegāde un uzstādīšana;
*apgaismojuma avota (tai skaitā autonoma apgaismojuma risinājuma) aprīkojuma iegāde un uzstādīšana;
*interneta tīkla maršrutētāja iegāde un uzstādīšana;
*aprīkojuma mobilo sakaru nodrošināšanai telpās vai telpu grupās iegāde un uzstādīšana;
*elektroierīču uzlādei paredzēta aprīkojuma iegāde, kas nepieciešams patvertnes funkciju nodrošināšanai;
*darba instrumentu (piemēram, lāpstas, laužņi, cirvji, zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai) iegāde, lai nodrošinātu iespēju atbrīvot telpu vai telpu grupu ieeju un izeju no gruvešiem;
*patvertnes norādes zīmes (tai skaitā norāžu plāksnes vai zīmes Braila rakstā un starptautiskās invaliditātes zīmes) iegāde un uzstādīšana.
Noteikumu projekts paredz, ka izmaksas, kas saistītas ar III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām atbilstoša telpu vai telpu grupu aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu un izmaksas, kas saistītas ar telpu pārbūvi vai atjaunošanu atbilstoši III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām kopā nepārsniedz 5 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Atbalstītas tiek darbības vides un informācijas piekļūstamības īpašai nodrošināšanai. Šajās darbībās var ietilpt dažādi infrastruktūras risinājumi personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem. Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus 2021. gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" noteiktajam pieejami Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē. Papildus atbalstāma arī velosipēdu stāvvietu vietu izveide, tai skaitā tādu, kas vajadzīga arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi. Šīs prasības izriet no 2024. gada 24. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 14. panta prasībām, kas jāpārņem līdz 2026. gada 29. maijam un var būt jāpiemēro daļai no Pasākumā atbalstāmajiem projektiem.

Pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz AER tehnoloģiju izmantošanu, jo tiks atbalstīti tikai tādi ēku atjaunošanas projekti, kas paredzēs kopējās primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām, kā arī veicinās 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6.pantā noteikto prasību izpildi un virzību uz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai bezemisiju ēkām).

Noteikumu projekts paredz, ka izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, kā arī, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir pieņemti ekspluatācijā. Ar pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir pieņemti ekspluatācijā, noteikumu projekta ietvaros saprot pabeigtu projektu vai pakalpojumu līgumu, kas uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, neietverot garantijas saistību nodrošināšanu, ir pilnībā pabeigts, piemēram, pilnībā funkcionāls saules paneļu parks elektroenerģijas ražošanai vai atjaunota ēka, kas pieņemta ekspluatācijā. Par pabeigtu darbību un objektu neuzskata projekta pamatojošo dokumentāciju, ja tās iecerētais rezultāts nav uzskatāms par sasniegtu. 

Minētie nosacījumi attiecas vienādi uz visiem projektu iesniegumu iesniedzējiem, tajā skaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem vienlaikus ir jābūt spēkā esošam pilnvarojuma aktam – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumam, kurā ievēroti visi Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES) nosacījumi.

Komercdarbības atbalsts sniedzams kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, t.i., komercdarbības atbalsts tiek piešķirts par sabiedrisko pakalpojumu īstenošanu. Tādējādi, komercdarbības atbalsts ir piešķirams tai personai, kura īsteno sabiedriskos pakalpojumus, ņemot vērā, ka Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES būtība paredz piešķirt atlīdzības maksājumus uzņēmumiem (pakalpojuma sniedzējiem) par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Tātad projekta iesniedzējam, jeb finansējuma saņēmējam jābūt attiecīgajam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.
Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi:
Komercdarbības atbalsts sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) tiks sniegts saskaņā ar Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Lai pretendētu uz atlīdzības maksājumu/kompensāciju gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem jābūt noslēgtiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem ar pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās attiecīgie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti un šiem pakalpojumu līgumiem ir jāietver Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES izvirzītie nosacījumi.
Atlīdzības maksājuma/kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu. Šo noteikumu ietvaros atlīdzības maksājumi/kompensācijas tiks piešķirtas ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros. Taču drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES​​​, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus. Par komercdarbības atbalsta kumulāciju atbalsta saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti.
Piešķirot atbalstu ēkai, kurā darbojas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, atbalsts var tikt piešķirts tikai tai ēkas daļai, kurā tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi. Ja ēkā darbojas tikai un vienīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad šādai ēkai atbalstu var piešķirt pilnā apmērā (100 procentus). Ja ēkā ir cita saimnieciskā darbība, tā ir nodalāma. Šajā gadījumā tiek izmantota pakalpojumu jaudas īpatsvara noteikšana vērtības izteiksmē. Piemēram, pakalpojumu sniedzēja triju gadu vidējais gada apgrozījums ir 1 milj. euro, no kuriem 900 000 euro ir bijuši sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi un 100 000 euro ir bijusi cita saimnieciskā darbība. Tas nozīmē, ka konkrētā pakalpojumu sniedzēja sabiedrisko ūdensaimniecības pakalpojumu īpatsvars ir 90 procenti. Tātad pakalpojumu sniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu 90 procentu apjomā no projekta attiecināmajām izmaksām. Cita saimnieciskā darbība var ietvert telpu iznomāšanu citiem komersantiem, piemēram, aptiekai, preses tirdzniecībai u.c.
Ja tiks pārkāpti Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi, tad atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar "Komercdarbības atbalsta kontroles likuma" IV vai V nodaļā noteikto.

Noteikumu projekts paredz, ka jānodrošina panāktā enerģijas ietaupījuma uzturēšana ilgtermiņā, kur projekta iesniedzējs kopā ar projekta pieteikumu iesniedz plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu (turpmāk - plāns), vai projekta iesniegumā sniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā, ja plāns uz pieteikuma sagatavošanas brīdi nav izstrādāts. Šādā gadījumā plānu iesniedz pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā. Plānā jāietver uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumi un ēkas īpašnieka periodiski veicamās darbības, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. Projekta īstenošanas laikā netiek mainītas ierīkotās infrastruktūras elementu ēkā un tās pieguļošajā teritorijā īpašumtiesības. Plānu sagatavo, ievērojot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Šāds nosacījums izvirzīts, lai nodrošinātu projekta ietvaros veikto pasākumu ilgtspēju, kā arī lai izpildītu ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” investīciju izvērtējuma stratēģiskā ieteikuma Nr. 5 izpildi, kur minētie stratēģiskie ieteikumi apstiprināti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs prioritārā virziena apakškomitejas 2022. gada 30.jūnija sēdē.

Projekta mērķa sasniegšanu pamato ar ēkas energosertifikātu pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un pieņemot ēku ekspluatācijā sagatavoto pagaidu energosertifikātu. Energosertifikāti ietver sevī informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Ēkas energosertifikāta pielikumā ir norādīti priekšlikumi, kas veicami, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti. Savukārt, ēkas pagaidu energosertifikātā norāda enerģijas patēriņu, kāds būs ēkā pēc būvdarbu pabeigšanas, pieņemot ēku ekspluatācijā. Tādējādi projekta vērtēšanā kopējās primārās enerģijas samazinājumu nosaka pēc energosertifikātā norādītajiem datiem kā starpību pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu.

Pasākuma ietvaros tiek paredzēts nacionālais rādītājs "uzstādītā AER izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda". Rādītāja vērtību summē no Pasākuma projektu iesniegumos norādītājām vērtībām un rādītāju uzskata par sasniegtu projektu noslēguma maksājuma veikšanas dienā. Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 10. panta prasību izpildi, kur saistības pienākuma izpildei iestāsies projektu pēcuzraudzības periodā, noteikumu projekts nosaka, ka ēkām, kuru kopējā iekštelpu platība pārsniedz 250 m², tiek uzstādītas piemērotas saules enerģijas iekārtas, izņemot gadījumus, ja tādas jau ir uzstādītas. Ņemot vērā, ka minēto direktīvas prasību pārņemšanas termiņš iestāsies 2026. gada 29. maijā, precīzas tehniskās prasības un atsauce uz attiecīgajiem normatīvajiem aktiem tiks noteikta Pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikumā. Ar projekta ietvaros uzstādāmās AER izmantojošo tehnoloģiju jaudu (neto maksimālo elektrisko jaudu), saprot Eurostat noteikto definīciju “maksimālo aktīvo jaudu, ko nepārtraukti, visu iekārtu darbinot, var piegādāt izejas vietā (t.i., pēc strāvas padeves paņemšanas stacijas palīgiekārtām) un pieļaujot zaudējumus tajos transformatoros, kurus uzskata par neatņemamiem no stacijas)”, piemēram, saules paneļu gadījumā tas ir mazākais parametrs no saules paneļu kopējās nominālās jaudas vai invertora nominālās vai invertora iestatītās jaudas kW.
Pasākuma ietvaros pilnā apjomā netiks atbalstīta bezemisiju mobilitāte, tomēr, projektiem tiks izvirzīti nosacījumi, lai nodrošinātu 2024. gada 24. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 14.panta nosacījumu izpildi attiecībā uz uzlādes punktiem.

Projektu iesniegumu vērtēšana notiek saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādāto projektu iesniegumu atlases nolikumu un Finanšu ministrijas izstrādāto Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodiku 2021.–2027.gadam.
Sadarbības iestādei saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanās par projekta īstenošanu ir tiesības projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā pārbaudīt vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu sniegto informāciju, veicot pārbaudi projekta īstenošanas vietā atbilstoši Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
Pēcuzraudzības periodā sadarbības iestādei ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt no finansējuma saņēmēja uzkrātos datus un tos pamatojošos dokumentus.
Gadījumā, ja pieejamais finansējums atlases kārtas ietvaros netiek pilnībā izmantots sadarbības iestāde un VARAM vienojas par jaunas atlases kārtas vai uzsaukuma organizēšanas nosacījumiem.

Projekta iesniedzējs izvērtējot ēkā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu sniegšanu, izmanto VARAM sagatavoto un sadarbības iestādes saskaņoto metodiku par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu kontroli.

Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām un paredz nosacījumu, ka vienam projektam minimāli nepieciešamais ERAF finansējums ir 200 000 euro, (maksimālais ERAF finansējums ir 2 500 000 euro). Vienkāršoto izmaksu iespējas netiek piemērotas, jo iepriekšējo periodu faktiskie izdevumi, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu nav salīdzināmi un nevar nodrošināt to atbilstību tirgus situācijai, nepieciešamajam kvalitātes līmenim un projekta mērķu sasniegšanai saskaņā ar  jaunajām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6. panta prasību īstenošanai nepieciešamām izmaksām ēku atjaunošanai un pārbūvei līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim.
Papildus minētie secinājumi ir atbilst Finanšu ministrijas izvērtējumā “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā”” secinātajam, kur pasākuma 2.1.1.6. ietvaros netiek paredzēta augsta iespēja vienkāršoto izmaksu piemērošanai.

Projekta iesniegumā plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas paredzētas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, citu atbalsta programmu ietvaros.

Noteikumu projekts nosaka, ka kultūras mērķu infrastruktūrā ieņēmumi no saimnieciskās darbības nevar pārsniegt 50 procentus no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta (ieņēmumu daļas) konkrētajā infrastruktūrā (attiecināms, ja atbalsta pretendents plāno lūgt atbalstu saimnieciski neizmantojamai kultūras infrastruktūrai). Nav identificēti riski, ka pēc ES fondu ieguldījumu veikšanas attiecīgais kultūras infrastruktūras objekts nespēs nodrošināt pašpietiekamību un nebūs spējīgs nodrošināt funkcionēšanu bez papildus ES fondu publiskā atbalsta saņemšanas, t.sk. nodrošināt tā darbību atbilstoši noteiktajām funkcijām un nodrošināt atbilstošu infrastruktūras uzturēšanu, jo pašvaldības kultūras nami katru gadu saņem dotācijas finansējumu no pašvaldības budžeta.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošana jāveic saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, nodrošinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku piekļūstamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris), noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku SEG emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

Atbilstoši ES kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences kods Nr. 045 "energoefektivitātes renovācija vai energoefektivitātes pasākumi attiecībā uz publisko infrastruktūru, demonstrējumu projektiem un atbalsta pasākumiem, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem";
2) intervences kods Nr. 01 "dotācija";
3) intervences kods Nr. 33 "bez teritoriālā mērķa".

Tiks nodrošināta demarkācija ar īstenoto ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” pasākuma Nr. 2.1.1.6. “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” pirmās kārtas investīciju un 1.2.1.3.i. investīciju, kur minēto investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, tai skaitā atbalstot AER tehnoloģijas un virzību uz bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšanu. Savstarpējā investīciju demarkācija nodrošināta ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Projekta īstenošanas un vadības gaitā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, kā arī nediskriminējoša pieeja, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principus neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības vai citām pazīmēm. Publicitātes pasākumos tiks izmantota iekļaujoša valoda un vizuālie risinājumi, kas mazinās stereotipus un diskrimināciju pret jebkuru sabiedrības grupu.