Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā veic  apmācību sniedzēju sertificēšanu. Latvijas Republikas gaisa telpā veicot lidojumus ar paraplāniem un veicot paraplānu vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un paraplānu vinčošanai tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā sertificē apmācību sniedzējus (projekta 1.1. apakšpunkts, 12. - 17. punkts), t.sk. kā tiek apturēts vai anulēts apmācību sniedzēja sertifikāts. Projekta 7. punkts paredz, ka apmācību sniedzēju sertifikātu derīguma termiņš ir pieci gadi. Atbilstoši projekta 12. punktam Paraplanierisma federācija izsniegs apmācību sniedzējiem sertifikātu, kas noformēts atbilstoši Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 1. pielikumā noteiktajām prasībām un atbilstoši projekta 15., 16. un 17. punktam Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu par atteikumu izsniegt apmācību sniedzēja sertifikātu, to apturēs vai anulēs, ja apmācību sniedzējs neatbildīs Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 3. nodaļā noteiktajām prasībām. Paraplanierisma federācijas rokasgrāmata izstrādāta ņemot vērā FAI (Starptautiskās Aeronautikas federācijas) standartus un atbilstošus normatīvos aktus. FAI (Starptautiskās Aeronautikas federācijas) standartos un atbilstošos normatīvajos aktus, un Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā noteiktajam ir liels informācijas apjoms, ko ne pēc apjoma, ne juridiskās tehnikas nav iespējams iestrādāt nacionālajā normatīvajā aktā. Projekta pielikumā tiek noteikts, kādai informācijai ir jābūt iekļautai Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā.
Ar minēto nacionālo regulējumu tiks nodrošināts, ka paraplāna piloti un vinčas operatori būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un paraplānu vinčošanai.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā veic  paraplāna pilotu sertificēšanu. Latvijas Republikas gaisa telpā veicot lidojumus ar paraplāniem ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā sertificē paraplāna pilotus (projekta 1.2. apakšpunkts, projekta 18. - 22.punkts), t.sk. kā tiek apturēta vai anulēta paraplāna pilota apliecība. Projekta 7. punkts paredz, ka paraplāna pilotu apliecību derīguma termiņš ir pieci gadi. Tādējādi nodrošinot, ka paraplāna piloti būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā veic  vinčas operatoru sertificēšanu. Veicot paraplānu vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības paraplānu vinčošanai tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā sertificē vinčas operatorus (projekta 1.2. apakšpunkts, projekta 23. - 27.punkts), t.sk. kā tiek apturēta vai anulēta vinčas operatora apliecība. Projekta 7. punkts paredz, ka vinčas operatoru apliecību derīguma termiņš ir pieci gadi. Tādējādi nodrošinot, ka vinčas operatori būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības paraplānu vinčošanai.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā iegūst un uztur paraplāna pilota, vinčas operatora un instruktora kvalifikāciju. Veicot lidojumus ar paraplāniem un paraplānu vinčošanu ar neatbilstošām kvalifikācijām un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un paraplānu vinčošanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekta 5. punktā ir noteikts, kādas kvalifikācijas var iegūt paraplāna pilots un projekta 6. punktā ir noteikts, kādas kvalifikācijas var iegūt vinčas operators. Projekts nosaka kārtību, kādā iegūst un uztur paraplāna pilota, vinčas operatora un instruktora kvalifikācijas (projekta 1.3. apakšpunkts, projekta 28. - 33. punkts). Projekta 8. punkts paredz, ka paraplāna pilotu kvalifikācijas ir beztermiņa un ir spēkā, kamēr paraplāna pilots un vinčas operators atbilst šo noteikumu prasībām. Projekta 9. punkts paredz, ka vinčas operatoru kvalifikāciju derīguma termiņš ir viens gads. Veicot lidojumus ar paraplāniem un paraplānu vinčošanu ar atbilstošām kvalifikācijām un ievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un paraplānu vinčošanai, tiks nodrošināts lidojumu drošums.

2024. gada 10. oktobrī Saeimas otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (22-TA-1978, Saeima Nr.653/Lp14) papildina likumu “Par aviāciju” ar 6. panta vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka Paraplanierisma federācija veic paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu un vinčas operatoru apliecības, un ar 32. panta piekto daļu, kas nosaka, ka paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets. Paraplanierisma federācija atbilstoši likuma “Par aviāciju” 6. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam deleģējumam veiks tai noteiktās funkcijas un tās valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīta ar  paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu, tiks piemērota maksa, kas jānosaka projektā.
Paraplanierisma federācijas maksa par pakalpojumiem ir jāaprēķina un jānosaka atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” noteiktajai kārtībai. Paraplanierisma federācija ir atbildīga par publisko maksas pakalpojumu (apmācību sniedzēju, paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un paraplānu pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijas piešķiršanu) sniegšanu atbilstoši kompetencei un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītu izmaksu pilnīgu segšanu no pakalpojumu maksas ieņēmumiem.

Projekts paredz, ka izdevumus, kas radīsies saistībā ar apmācību sniedzēju sertifikātu, paraplāna pilotu un vinčas operatoru apliecību, un to dublikātu izsniegšanu un projekta 5.2., 5.3., 5.5. un 5.7. minēto paraplāna pilota kvalifikāciju un vinčas operatoru kvalifikāciju piešķiršanu, segs apmācību sniedzēji, paraplāna piloti vai vinčas operatori (projekta 34. - 36. punkts). Paraplanierisma federācija par minēto darbību veikšanu nesaņem un nesaņems finansējumu no valsts budžeta vai un pašvaldību budžetiem.
Lai izvairītos no situācijas, ka maksa par sniegtajiem pakalpojumiem netiek iekasēta par vienāda rakstura uzdevumu veikšanu un neradītu nevienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu saņēmējiem, projekta paredz, ka maksa par cenrādī (projekta 34. punktā) minētajiem pakalpojumiem tiek iekasēta, vienas cilvēkresursu stundas izmaksas reizinot ar pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo laiku. Saskaņā ar aprēķiniem, no 2024. gada vidējās cilvēkresursus stundas izmaksas būs 18,66 euro.
Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar Paraplanierisma federācijas maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas no pakalpojumu maksas ieņēmumiem, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus (detalizētu maksas pakalpojumu cenas aprēķinu skatīt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 2. pielikumā). Apmācību sniedzēja sertifikātu, paraplāna pilota un vinčas operatora apliecību, un to dublikātu Paraplanierisma federācijas izsniegs pēc tam, kad persona, kas vēlas saņemt sertifikātu, apliecību vai to dublikātu, Paraplanierisma federācijā iesniegs dokumenta kopija, kas apliecina, ka veikta samaksa projekta 34. punktā minēto maksas pakalpojumu (projekta 35. punkts), tādējādi novērošot nevajadzīgu strīdu risināšanu, kas Paraplanierisma federācijai radītu papildus administratīvo slogu un izmaksas. Maksu par projekta 34. punktā minētajiem maksas pakalpojumiem minētajām personām būs jāiemaksā Paraplanierisma federācijas kredītiestādes kontā (projekta 36. punkts).

Izmaksu veidošanās:
Projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” prasības.
Paraplanierisma federācijas maksas pakalpojumu cenas galvenokārt ir saistītas netiešām izmaksām (sakaru pakalpojumiem, komunālie pakalpojumiem, personāla kvalifikācijas uzturēšanu, speciālās literatūras iegādi, Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas izstrādi un grozījumiem tajā, informācijas publicēšanu tīmekļvietnē www.paragliding.lv, Paraplanierisma federācijas uzturēšanas pakalpojumiem, informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, telpu īri un zemes nomu,  u.c.), apmācību sniedzēju sertificēšanu, paraplāna pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un paraplāna pilotu, vinčas operatoru un instruktoru kvalifikācijas piešķiršanu, paraplānu lidojumu veikšanas kārtības uzraudzību. Paraplanierisma federācijai nav tiešās izmaksas pakaplojumu sniegšanai, jo tā nemaksā atalgojumus un neveic darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paraplanierisma federācija maksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem izmantos arī paraplanierisma attīstībai un popularizēšanai Latvijas Republikā. 
Lai nodrošinātu likuma “Par aviāciju” 6. panta vienpadsmitajā daļā noteiktos uzdevumus, Paraplanierisma federācija sniedz pakalpojumus, kuru cena noteikta, ņemot vērā visas Paraplanierisma federācijas veiktās darbības konkrēta pakalpojuma sniegšanai un ar šīm darbībām saistītās administratīvās izmaksas.  Sniegtā pakalpojuma maksa iekļauj Paraplanierisma federācijai deleģēto uzdevumu ietvaros radītās administratīvās izmaksas šo pakalpojumu sniegšanai, par ko pakalpojuma saņēmējam jānorēķinās ar Paraplanierisma federāciju. Ņemot vērā minēto,  kā arī izvērtējot valsts nodevas un nodokļa definīciju, sniegtie pakalpojumi klasificējami kā maksas pakalpojums, nevis valsts nodeva vai nodoklis.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst citas valsts izsniegtu paraplāna pilota apliecību. Latvijas Republikas gaisa telpā veicot lidojumus ar paraplāniem ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst citas valsts izsniegtu paraplāna pilota apliecību (projekta 1.5. apakšpunkts, projekta 37. un 38. punkts), t.sk. kad tiek pieņemts lēmumus atteikt atzīt citas valsts izsniegtu paraplāna pilota apliecību. Tādējādi nodrošinot, ka Paraplanierisma federācijai būs iespēja pārliecināties, ka citā valstī izsniegtas paraplāna pilota apliecības turētāji būs sasnieguši attiecīgu vecumu, būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības paraplānu lidojumu veikšanai Latvijas gaisa telpā.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic lidojumus ar paraplāniem, kas nav motoparaplāni un šasijas motoparaplāniem. Motoparaplānu lidojumu veikšanas kārtību Latvijas Republikas gaisa telpā regulē noteikumi Nr. 145, noteikumos Nr.145 noteiktā motoparaplānu  lidojumu veikšanas kārtība Latvijas Republikas gaisa telpā ir novecojusi un ir nepieciešams jauns Latvijas Republikas nacionālais regulējums, kas nosaka kārtību, kādā veic paraplānu (paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu) lidojumus.
Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 26). Gaisa telpas izmantošanas aktivitātes civilām vajadzībām pieaug. Noteikumi Nr. 145 un grozījumi tajos ir pieņemti pirms stājās spēkā noteikumi Nr.26, līdz ar to projektā ir nepieciešams atrunāt, kā tiek izveidotas paraplānu aktivitātēm paredzētās zonas. Gaisa telpas pārvaldību lidojumu drošības nolūkos nepieciešams nozīmēt kontaktpersonas saziņai ar gaisa telpas izmantotājiem, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzi.

Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic lidojumus ar paraplāniem (projekta 1.6. apakšpunkts, projekta 39. - 48. punkts). Daļa no projekta VIII nodaļā “Paralpānu lidojumu veikšanas kārtība” noteiktajām normām ir pārņemta no noteikumiem Nr. 145, tā piemēram, projekta 39. punkts pārņem noteikumu Nr. 145 5. punktā noteikto, jo veicot lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā ar visiem paraplāniem (paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu) ir jāievēro regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. punktā minētos vizuālo lidojumu noteikumus. Projekts paredz, ka paraplānu aktivitātēm paredzētās zonas veido saskaņā ar noteikumiem, kas regulē gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību (projekta 40. un 41. punkts), t.i. noteikumiem Nr. 26. Projekts paredz, ja paraplāna lidojumus paredzēts veikt aviācijas skates ietvaros, tad aviācijas skates organizētājs saņem atļauju  aviācijas skates organizēšanai un norisei saskaņā ar tiesību aktiem, kas regulē aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību, t.i. Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumiem Nr. 819 “Noteikumi par atļaujas izsniegšanu aviācijas skates organizēšanai un norisei un aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību” un atļauju gaisa telpas izmantošanai saskaņā ar noteikumiem, kas regulē gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, t.i. noteikumiem Nr. 26. Lai nodrošinātu gaisa telpas pārvaldības lidojumu drošību, projekts nosaka, ka Paraplanierisma federācija nozīmē kontaktpersonas saziņai ar gaisa telpas izmantotājiem, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzi.
Tādējādi nodrošinot, ka būs vienotas prasības, kas jāievēro veidojot paraplānu aktivitātēm paredzētās zonas un paraplāna pilotiem veicot lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic paraplānu vinčošanu. Latvijas Republikas gaisa telpā veicot paraplānu vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic paraplānu vinčošanu (projekta 1.6. apakšpunkts, 49. – 52. punkts). Tādējādi nodrošinot, ka būs vienotas prasības, kas jāievēro vinčas operatoriem, veicot paraplānu vinčošanu Latvijas Republikas gaisa telpā.

2024. gada 10. oktobrī Saeimas otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (22-TA-1978, Saeima Nr.653/Lp14) papildina likumu “Par aviāciju” 6. pantu ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka Paraplanierisma federācija veic paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu un vinčas operatoru apliecības, un  trīspadsmito daļu, kas nosaka, ka Paraplanierisma federācija, pildot 6. panta vienpadsmitajā daļā minētos uzdevumus, ir Civilās aviācijas aģentūras pārraudzībā. Tādēļ projektā ir jāparedz kārtība, kā Civilās aviācijas aģentūra uzraudzīs Paraplanierisma federāciju.

Projekts nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra veic Paraplanierisma federācijas uzraudzību (projekta 1.7. apakšpunkts, 3., 11., 53. – 55. punkts). Projekts paredz, ka Civilās aviācijas aģentūra apstiprinās Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatu un grozījumus tajā, un uzraudzīs Paraplanierisma federācijas darbības atbilstību Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas un projekta prasībām. Tādējādi nodrošinot, ka Paraplanierisma federācijas rokasgrāmata ir sastādīta ievērojot projekta pielikumā un šajos noteikumos minētās prasības, un ka Paraplanierisma federācijas projekta 15., 16., 17., 20., 21., 22., 25., 26. un 27. punktā minētie lēmumi ir pieņemti ievērojot projektā un Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā noteiktās prasības.

Projektā jāparedz, kas notiks ar apmācību sniedzēju sertifikātiem, paraplāna pilotu apliecībām, vinčas operatoru apliecībām, paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijām, kas izsniegtas līdz projekta spēkā stāšanās dienai.

Tā kā Paraplanierisma federācija izsniedza apmācību sniedzēju sertifikātus, paraplāna pilotu apliecības, vinčas operatoru apliecības, un piešķīra paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijas, ievērojot Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā, kas ir saskaņota ar  Civilās aviācijas aģentūru, noteikto kārtību, kas ir līdzvērtīga projektā noteiktajai kārtībai, tad projekts paredz, ka apmācību sniedzēju sertifikāti, paraplāna pilotu apliecības, vinčas operatoru apliecības un paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijas, kas izsniegtas līdz projekta spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām. Tādējādi novēršot nesamērīgu darbību veikšanu un nevajadzīgu papildus izdevumu radīšanu apmācību sniedzējiem, paraplāna pilotiem un vinčas operatoriem.