Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju ēku (būvju) īpašniekam, privatizējot nekustamo īpašumu Stigas ielā 6, Jūrmalā, kadastra Nr.13000251238 (zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 13000251238, kopējā platība 0,1330 ha), privatizēt arī tā sastāvā ietilpstošo meža zemi 0,03 ha.

Vispārējā kārtība

Zemesgabals Stigas ielā 6, Jūrmalā, kadastra Nr.13000251238, zemes vienības kadastra apzīmējums 13000251238, 0,1330 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.8.apakšpunkts).

Ar Zemesgabalu saistīts ēku (būvju) nekustamais īpašums Stigas ielā 6, Jūrmalā, kadastra Nr.13005250004 (turpmāk – Būves), kas sastāv no broma sālsūdens urbuma ar kadastra apzīmējumu 13000251238001 un nātrija hlorīda ūdens urbuma ar kadastra apzīmējumu 13000251238002. Būves sākotnēji bija privatizētās sanatorijas “Jaunķemeri” nekustamā īpašuma sastāvā; sanatorija “Jaunķemeri” nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra rīkojumu Nr.456 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (1.23.apakšpunkts).

Zemesgabala privatizācijas ierosinājums, ko iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SANARE-KRC JAUNĶEMERI”, reģistrācijas Nr.42803001859 (turpmāk – Sabiedrība), saņemts un reģistrēts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 25.augustā ar Nr.2.894.

Ar Sabiedrību 2018.gada 16.martā noslēgts Zemesgabala nomas līgums.

2021.gada 1.martā Zemesgabals ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000610608 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
2022.gada 5.janvārī Būves ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000620723 uz Sabiedrības vārda.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Sabiedrībai ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.

Sabiedrība atbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.

Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās pārvaldes 2022.gada 2.augusta vēstulē Nr.2-06-Z/526, kam pievienots Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes nodaļas 2022.gada 9.jūnija paziņojums Nr.349835, norādīts, ka meža platība Zemesgabalā ir 0,03 ha.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 0,03 ha;
2) zemes zem ēkām platība – 0,0757 ha;
3) pārējās zemes platība – 0,0273 ha.

NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts lietošanas mērķis – ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve (kods 1201) 0,1330 ha platībā, kā arī šādi apgrūtinājumi:
1) stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu (tips 7311090700) 0,0314 ha platībā;
2) stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu (tips 7311090700) 0,0216 ha platībā;
3) nacionālā parka neitrālās zonas teritorija (tips 7313020600) 0,1330 ha platībā;
4) vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu (tips 7311090900) 0,1330 ha platībā;
5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (tips 7311010300) 0,1330 ha platībā.

Ievērojot iepriekš minēto, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam paredz atļaut Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo meža zemi 0,03 ha platībā.

Papildus pie saskaņošanas norādāms, ka:

1. Šis Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz nevis Zemesgabala nodošanu privatizācijai, bet gan atļauju Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo meža zemi.
Zemesgabals jau ir nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.8.apakšpunkts), jo uz tā esošās Būves sākotnēji bija privatizētās sanatorijas “Jaunķemeri” nekustamā īpašuma sastāvā, bet sanatorija “Jaunķemeri” nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra rīkojumu Nr.456 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (1.23.apakšpunkts).
Brīdī, kad tika pieņemts Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojums Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”, spēkā bija likums “Par valsts meža izmantošanu”, un saskaņā ar tā 7. pantu Zemesgrāmatā reģistrētās valsts meža fonda zemes pārdošana vai citāda atsavināšana atļauta: 1) aizsargājamos mežos — ar Saeimas ikreizēju lēmumu; 2) saudzējamos un saimnieciskajos mežos — ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, t.i., Ministru kabinets bija tiesīgs nodot zemesgabalu privatizācijai un atļaut zemesgabala sastāvā esošās meža zemes privatizāciju (atsavināšanu privātpersonām).
Normatīvie akti neparedz, ka zeme, kurā ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi (šajā gadījumā – pazemes ūdeņi), ir obligāti saglabājama valsts īpašumā. Atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 12.¹ panta pirmajai daļai zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu, ja zemes dzīles nepieciešams izmantot sabiedrības un valsts interesēs, var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, turklāt par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu vai zemes dzīļu izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi. Saskaņā ar šā likuma 1.panta 19.punktu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals ir Ministru kabineta noteikts zemes garozas iecirknis Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kurā zemes dzīļu uzbūvei vai īpašībām ir vai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās. Ievērojot minēto, tā kā Zemesgabals neatrodas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, tā privatizācija bija un vēl arvien ir iespējama.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta redakciju, kas stājās spēkā 2006.gada 21.martā, zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās varēja atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā. Ievērojot, ka Zemesgabalā esošās meža zemes platība (0,03 ha) atbilst šim nosacījumam, Zemesgabala privatizācija ierosinājuma saņemšanas laikā bija iespējama, saņemot atļauju ar Ministru kabineta rīkojumu.

2. Tā kā uz Zemesgabala atrodas nedzīvojamās ēkas (būves), atbilstoši Meža likuma 44.panta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 20.martam, Zemesgabalā esošā valsts meža zeme bija atsavināma, tajā skaitā privatizējama, tikai ar Saeimas lēmumu. Par Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkta redakciju, kas stājās spēkā 2006.gada 21.martā, sniegts apraksts iepriekšējā punktā.
Atbilstoši Ķemeru nacionālā parka likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2008.gada 11.janvārim) 4.pantam dabas rezervāta, dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonu zeme, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai ir pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru normatīvajos aktos nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, piekrīt valstij. Šī zeme nav atsavināma un nav privatizējama, tā ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā. Tā kā Zemesgabals atrodas Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā, uz to šis regulējums neattiecās.
Ievērojot minēto, Zemesgabals laika periodā no 1998.gada 21.oktobra līdz 2006.gada 25.augustam (un arī vēlāk) bija privatizējams un to nebija nepieciešams saglabāt publiskā īpašumā publisko funkciju veikšanai, līdz ar to nebija nekāda tiesiska pamata pieņemt lēmumu par privatizācijas atteikumu.
Citi ierosinājumi par Zemesgabala privatizāciju Possessor nav saņemti.

3. Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemesgabals atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā. Vispārīgie aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslai noteikti Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmajā daļā, savukārt citās šā panta daļās noteiktie stingrākie aprobežojumi attiecas uz krasta kāpu aizsargjoslu un pludmali. Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums. Šis nosacījums uz Zemesgabalu neattiecas, jo, to privatizējot, nav paredzēta tā lietošanas veidu vai lietošanas mērķa maiņa. Ievērojot minēto, Zemesgabalam nav atsavināšanas ierobežojumu.
Tā kā uz Zemesgabala atrodas pazemes ūdens ņemšanas vietas (Būves), Zemesgabalā atbilstoši Aizsargjoslu likuma 9.panta pirmajai un otrajai daļai ir noteikta vides un dabas resursu ķīmiskā aizsargjosla ap pazemes ūdens ņemšanas vietām (visā teritorijā), savukārt ap katru urbumu ir noteikta stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla ap pazemes ūdens ņemšanas vietu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39.panta pirmo daļu stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai. Tā kā Zemesgabals un uz tā esošās Būves tiek izmantoti tikai ūdens ieguvei, minētā likuma norma neliedz Zemesgabalu izmantot Sabiedrības saimnieciskajai darbībai.
Atbilstoši likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” 2.panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumu Nr.891 “Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru” 2. un 3.punktam kompensāciju piešķir par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Ņemot vērā, ka Sabiedrībai Zemesgabals nav nepieciešams ne lauksaimnieciskajai, ne mežsaimnieciskajai darbībai, šajā gadījumā minētie normatīvie akti nav piemērojami.

4. Skaidrojums par Būvju un valsts nozīmes derīgo izrakteņu – pazemes ūdeņu – izmantošanu sniegts Sabiedrības 2023.gada 20.februāra vēstulē Nr.1-10/7, kas pievienota pie papildu dokumentiem.
Vēstulē norādīts, ka Sabiedrībai ir Valsts vides dienesta atļauja B kategorijas piesārņojošajai darbībai Nr.RI10IB0091 (turpmāk – Atļauja), kas pārskatīta un atjaunota 2022.gada 9.maijā. Atļaujas 6.1.1.punktā norādīts, ka tā cita starpā ir izsniegta dzeramā ūdens un ārstniecisko minerālūdeņu ieguvei, izmantojot nātrija hlorīda un broma sālsūdens urbumus, kas atrodas Stigu ielā 6, Jūrmalā (turpmāk – Urbumi). Atļaujas 7.1.punktā noteikts, ka ūdens resursu ieguve, tiešā uzskaite un lietošana ir jāveic atbilstoši atļaujas 9. un 11.tabulā norādītajiem apjomiem – attiecīgi vienā gadījumā ne vairāk kā 54,79 m³, bet otrā gadījumā – 10,96 m³ dienā. Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumu Nr.696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” 11.punkts paredz, ka pazemes ūdeņu atradnes pase ir izsniedzama gadījumos, ja pazemes ūdens ieguvējs plāno iegūt vairāk par 100 m³ pazemes ūdeņu diennaktī. Tā kā nātrija hlorīda un broma sālsūdens ieguves apjomi Zemesgabalā esošajos Urbumos ir ievērojami mazāki par 100 m³ diennaktī, to ieguvei nav nepieciešama pazemes ūdeņu atradnes pase, savukārt valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves pamats ir Valsts vides dienesta izsniegtā Atļauja, kurā norādīti konkrēti pazemes ūdens ieguves apjomi.
Sabiedrība savā vēstulē norāda, ka Urbumu tehniskais stāvoklis ir labs, un tajos iegūtais nātrija hlorīda un broma sālsūdens, ievērojot Atļaujā noteikto Urbumu ekspluatācijas režīmu, tiek izmantots veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecības iestādē – Rehabilitācijas centrā Jaunķemeri. Šobrīd provizoriski minēt, cik ilgu laiku ir plānots izmantot Urbumus pazemes ūdeņu ieguvei, nav iespējams. Ja pazemes ūdens kvalitātes pārbaudes rezultāti liecinās, ka iegūtā ūdens kvalitāte nepasliktinās, Sabiedrībai nav pamata pārtraukt Urbumu ekspluatāciju. Sabiedrība apliecina, ka gadījumā, ja Urbumu ekspluatācija tomēr tiks pārtraukta, tiks nodrošināta to konservācija vai likvidācija (atkarībā no tā brīža faktiskajiem apstākļiem kā priekšnoteikumiem vienas vai otras darbības veikšanai) atbilstoši normatīvo aktu prasībām par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību.
Ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2022.gada 30.decembrī šo Ministru kabineta rīkojuma projektu saskaņojusi bez iebildumiem un priekšlikumiem, var secināt, ka jautājums par Zemesgabala saglabāšanu valsts īpašumā ir izvērtēts un Zemesgabals valstij vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām vai valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanai nav nepieciešams.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 2.panta pirmajai daļai privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs. Ievērojot minēto, kā arī to, ka Zemesgabals jau ir nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”, un Possessor ir saņemts un privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 25.augustā ar Nr.2.894 reģistrēts Sabiedrības ierosinājums par Zemesgabala privatizāciju, šis Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, atļaut privatizēt arī tajā ietilpstošo meža zemi, veicinās dalītā īpašuma izbeigšanu, lietu kopības izveidošanu un tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

5. Pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju privatizēt tā sastāvā esošo valsts meža zemi tiek virzīts pēc tam, kad ir veiktas nepieciešamās darbības zemesgabala sagatavošanai privatizācijai (zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda, veikta zemesgabalā esošās valsts meža zemes inventarizācija, zemesgrāmatā nostiprinātas būvju īpašnieka īpašuma tiesības uz būvēm, ar būvju īpašnieku noslēgts zemesgabala nomas līgums vai viņam atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9.punktam nosūtīts maksāšanas paziņojums vai rēķins).
Šajā gadījumā ar Zemesgabalu saistītās Būves ierakstītas zemesgrāmatā 2022.gada 5.janvārī, savukārt Zemesgabalā esošās valsts meža zemes inventarizācija veikta 2022.gada 26.maijā, un 2022.gada 2.augustā Possessor saņemta Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās pārvaldes vēstule Nr.2-06-Z/526 par meža zemes platības izmaiņām. Ministru kabineta rīkojuma projekts Ekonomikas ministrijai tālākai virzībai izskatīšanai Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajā kārtībā iesniegts ar Possessor 2022.gada 17.augusta vēstuli Nr.1.17/4792.

6. Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 64.panta pirmajai daļai tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam, savukārt saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Minētās tiesību normas neparedz nekādus ierobežojumus to piemērošanā, kas būtu saistīti ar īpašuma objekta – būvju – paredzamo izmantošanas ilgumu. Turklāt, ja urbums tiek konservēts, tas turpina pastāvēt kā kadastra objekts, un īpašuma tiesības uz to zemesgrāmatā netiek dzēstas.
Tiesiskās paļāvības princips noteikts Administratīvā procesa likuma 10.pantā, saskaņā ar kuru privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Šajā gadījumā zemesgrāmatā ierakstītu būvju īpašniece – Sabiedrība – var paļauties, ka varēs izmantot Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktās pirmpirkuma tiesības, privatizējot Zemesgabalu, uz kuras atrodas tai piederošās Būves.

7. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu Privatizācijas likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā bija tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam, bet privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos nav norādīts, kādā termiņā privatizācija ir pabeidzama.
Šajā gadījumā, lai Sabiedrība, ņemot vērā tās 2006.gada 25.augustā iesniegto ierosinājumu par Zemesgabala privatizāciju, varētu Zemesgabalu privatizēt, nepieciešama Ministru kabineta atļauja Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā esošo valsts meža zemi. Ņemot vērā minēto, ir sagatavots šis Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Nē

Rīkojuma projekts attiecināms uz personām, kurām ir tiesības privatizēt rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.
 

Rīkojuma projekts attiecināms uz personām, kurām ir tiesības privatizēt rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.
 

Nē

Nē

Nē

-