Anotācija (ex-ante)

Deleģēšanas līgumus, par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai par valsts pārvaldes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu būvniecības nozares KPI, Ekonomikas ministrija slēdz  uz laiku līdz trim gadiem. Tas ik pa trijiem gadiem prasa lielus administratīvos resursus, lai sakārtotu dokumentus. Gadu gaitā ir izveidojušās KPI, kas stabili un profesionāli nodrošina būvspeciālistu kompetences pārbaudi un uzraudzību. Vienlaikus tirgū nav atbilstošu iestāžu, kas varētu konkurēt ar šim KPI.  Deleģēšanas līgumu slēgšana tik īsam laika periodam, prasa lielus administratīvos resursus gan ministrijai, gan KPI veicot visas dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi. 

Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projektā tiek pagarināts maksimālais deleģēšanas līgumu, par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, slēgšanas termiņš līdz 10 gadiem, lai dotu iespēju slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku. Slēdzot deleģēšanas līgumus uz ilgāku laiku, par to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai, lems Ministru kabinets. Vienlaikus, attiecībā uz nelielām KPI tiks saglabāta līdzšinējā prakse. 

Spēkā esošais regulējums KPI nosaka pienākumus, kurus tās nevar izpildīt, vai arī tiek pildīti ne tā kā noteikts regulējumā. Ir pielāgota BIS funkcionalitāte, kas mainījušas KPI darbības, jo dokumenti papīra formātā netiek iesniegti.

Precizēts Noteikumu Nr.169 7.punkts par KPI pienākumiem. Svītrots Noteikumu Nr.169 7.13. apakšpunkts, jo tajā minēto atzinumu par būvspeciālista rīcības atbilstību labai profesionālai praksei Noteikumu Nr.169  50.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, KPI jau ietver pieņemtā lēmuma par brīdinājuma izteikšanu aprakstošajā daļā, līdz ar to atsevišķs atzinums netiek gatavots.
Dokumentu iesniegšana un izskatīšana jau ilgāku laiku notiek elektroniski BIS, līdz ar tiek atbilstoši precizēti KPI pienākumi.
Papildināts ar praktiskās darba pieredzes būvvaldē iekļaušanu sertifikāta saņemšanai būvdarbu vadīšanas specialitātē, jo tiks apvienotas būvuzraudzības un būvdarbu vadīšanas sfēras.

KPI, kuras izveidotas pie organizācijām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums  atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju, atbilstoši  Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumiem nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”, atzīst profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir tiesības ārvalstu būvspeciālistiem patstāvīgai darbībai Latvijā.

Noteikumu Nr.169 15.punkts nosaka to, ka KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir tiesības īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Latvijā būvniecības nozarē vēlas strādāt gan Eiropas Savienības pilsoņi ar Eiropas Savienībā iegūtām kvalifikācijā uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, gan trešo valstu pilsoņi. Līdz ar to Latvijā uz ārvalstu speciālistiem attiecas ne tikai būvniecības regulējums, bet arī regulējumi, kas attiecas uz ārvalstu speciālistu darbību kopumā, kā arī kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās sfērās. Tāpat pastāv atšķirības būvspeciālistu kvalifikācijas atzīšanā starp īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kas vēlas uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā.

Noteikumu projektā, lai precizētu KPI pienākumus un tiesības attiecībā uz ārvalstu būvspeciālistiem, tiek precizēts 15. punkts, sadalot todivos apakšpunktos, kuros norādīts normatīvo regulējumu, pamatojoties uz kuru KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās, nošķirot īslaicīgo pakalpojumu sniedzējus no tiem ārvalstu būvspeciālistiem, kas vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā.   

Noteikumu Nr.169 16.punkts nosaka kāda būvvaldes speciālista pieredze tiek iekļauta praktiskā darba pieredzē būvspeciālista sertifikāta saņemšanai būvuzraudzības specialitātē. Plānots apvienot būvuzraudzības un būvdarbu vadīšanas profesijas (viens sertifikāts), jo šiem būvspeciālistiem kvalifikācijas ir līdzīgas, līdz ar to arī pieredzes ir atbilstoši pielīdzināmas. 

Tiek papildināts 16.punkts, nosakot, ka šajā punktā minētā darba pieredze ir pietiekama būvspeciālista sertifikāta saņemšanai arī būvdarbu vadīšanas specialitātē.

Noteikumu projektā izveidojušās daudzpakāpju atsauces, kas apgrūtina tiesību normas būtības uztveri.

Precizēts 19.punkts, lai novērstu daudzpakāpju atsauces.

Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka būvspeciālistu kompetenču pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti. Praksē pārbaudes sastāv no BIS ievadītās informācijas pārbaudes un kompetences pārbaudes eksāmena. Lai ar BIS ievadītās informācijas pārbaudi varētu veikt viens eksperts, atbilstoši regulējumam tiem jābūt diviem, līdz ar to samaksa par pārbaudi tiek maksāta dubultā. Daļa KPI to ievēro, bet daļa, līdzekļu taupības nolūkos piesaista tikai vienu ekspertu.

Lai izveidotu vienotu praksi un ietaupītu KPI finanšu līdzekļus, tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 20. un 43.punktā nosakot, kuros gadījumos dokumentu un BIS ievadītās informācijas pārbaudi var veikt arī viens KPI norīkots eksperts. Attiecībā uz kompetences pārbaudi līdzšinējā prakse netiek mainīta. Šāds grozījums, KPI lēmuma pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas gadījumā,  ļaus vieglāk nodrošināt cita atbilstoša eksperta piesaisti.
KPI norīkotam ekspertam kvalifikācijas prasības ir vienādas un paliek nemainīgas, neatkarīgi no tā vai KPI norīkots eksperts būvspeciālisti pārbaudes veic viens, divatā vai vairāku ekspertu komandā.
Lai KPI varētu nodrošināt pietiekamu ekspertu skaitu, 20.3.apakšpunktā tiek izslēgti ierobežojumi, kas nav saistīti ar būvspeciālista profesionālajām zināšanām un pieredzi.

Visa informācija, kas saistīta ar būvspeciālistu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi tiek ievadīta BIS, tāpēc Noteikumos Nr.169 noteiktais termiņš “līdz kārtējā gada 1. aprīlim”, vairs nav aktuāls. Noteiktais datums, līdz kuram jāievada informācija, neuzliek par pienākumu būvspeciālistam regulāri ievadīt aktuālos datus par savu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi, kas apgrūtina KPI darbu veicot deleģēšanas līgumā noteiktās pārbaudes.Būvspeciālista pienākumu.

Noteikumu Nr.169 44.5.  un 44.6. apakšpunkti tiek izteikti jaunā redakcijā nosakot, ka  būvspeciālista pienākums ir pastāvīgi uzturēt būvspeciālistu reģistrā aktuālu informāciju par apgūtajām profesionālās pilnveides programmām un veikto patstāvīgo praksi.

Kompetences pārbaudes iestādes, veicot būvspeciālistu kompetences pārbaudes ir konstatējuši ka ir būvspeciālisti, kas nepārvalda valsts valodu savai profesionālajai darbībai nepieciešamā apjomā, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 1.pielikumā noteiktajai profesiju grupai (profesijai) nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei. Šobrīd spēkā esošais regulējums neļauj KPI apturēt būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāta darbību uz laiku par valodas zināšanu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam. 

Noteikumu Nr.169 51.punkts, kas nosaka par kādiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem KPI drīkst apturēt arhitekta vai būvprakses sertifikāta darbību uz laiku, ir papildināts ar 51.4.1 apakšpunktu, kurš ļauj apturēt sertifikātu, par valsts valodas nezināšanu atbilstošā līmenī. Vienlaikus tiek papildināts Noteikumu Nr.169 56.punkts ar 56.6.apakšpunktu, kas nosaka uz kādiem nosacījumiem KPI var pieņemt lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikātā norādītās darbības sfēras atjaunošanu. Noteikumu projekta 51.4.1 apakšpunktā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un nepilsoņiem. Prasība neattiecas uz ārvalstu speciālistiem, kuri atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta ceturtajai daļai var veikt profesionālo darbību Latvijas republikā pašiem nodrošinot tulkojumu valsts valodā.
Atbilstoši tiek papildināts 13.3.apakšpunkts, paplašinot iespējas iegūt sertifikātu būvekspertīzes specialitātē būvspeciālistiem, kuriem bijusi  apturēta sertifikāta darbība saistībā ar 51.4.1 apakšpunktu, izslēdzot ierobežojumu, kas nav saistīti ar būvspeciālista profesionālajām zināšanām un pieredzi. 
Papildināti 58.1.apakšpunkts nosakot, ka tiek apturēta sertifikāta darbība arī būvekspertīzes darbības sfērā, ja ir būvspeciālistam apturēta sertifikāta darbība saistībā ar 51.4.1 apakšpunktu, kā arī papildināts 57.4.apakšpunkts, kas nosaka kādos gadījumos tiek anulēts sertifikāts.

KPI būvspeciālistiem var apturēt sertifikātu darbību uz laiku par pārkāpumiem, tajā skaitā par uzraudzības maksas nemaksāšanu, arī būvspeciālisti paši var izteikt vēlmi sertifikāta darbību apturēt uz laiku. Pēc sertifikāta darbības apturēšanas ilgāk par gadu, kad būvspeciālists vēlas atjaunot savu profesionālo darbību, viņam jāsamaksā uzraudzības maksas parāds kura apmērs nav noteikts regulējumā un rada domstarpības. Ņemot  vērā to, ka sertifikāta darbības apturēšanas laikā būvspeciālista uzraudzība netiek veikta, būvspeciālistam par šo periodu nav jāmaksā. Lai KPI un būvspeciālistiem būtu skaidra maksāšanas kārtība ir nepieciešams to skaidri noteikt.

Noteikumu projekta 68. punkts tiek sadalīts divos apakšpunktos, kuros noteikti periodi par kuriem uzraudzības gada maksu nepiemēro. Būvspeciālists, kura sertifikāts apturēts nerada slogu KPI, jo uzraudzība netiek veikta, līdz ar to tiek precizēts par kādu periodu būvspeciālistam patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksa nav jāmaksā.

Vairākus gadus tiek identificēti gadījumi, ka neatrisināti ugunsdrošības jautājumi kavē būvju nodošanu ekspluatācijā, tā paildzinot un sadārdzinot būvniecības procesu un radot zaudējumus investoriem. Kā viens no iemesliem tam tiek minēts kļūdas būvprojektā. Ņemot vērā minēto būves neatbilstība ugunsdrošības prasībām tiek konstatēta pārāk vēlu, tikai pie būves nodošanas ekspluatācijā, kad atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam Valsts ugundzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) vērtē 3.grupas būvju atbilstību ugunsdrošības prasībām. VUGD nav būvniecības procesa dalībnieks un nepiedalās būves tapšanā, kā arī VUGD nav noteikta atbildība par pieņemtajiem lēmumiem būvniecības procesā. Mēdz būt arī gadījumi, kad līdzīgos gadījumos VUGD pārstāvji pieņem atšķirīgus lēmumus, kas var veicināt korupciju. Projektēšanā, par ugunsdrošības risinājumiem atbild projektētājs, kurš normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādā būves ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatu, tomēr ne visos gadījumos arhitektiem un būvspeciālistiem ir pietiekama kompetence ugunsdrošības jomā. Ņemot vērā, ka šis ir starpnozaru jautājums, tad pie Latvijas Būvniecības padomes tika izveidota darba grupa “Ugunsdrošība”, kurā piedalījās gan būvniecības, gan ugunsdzēsības nozaru pārstāvju, kā arī valsts iestāžu (Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, VUGD) amatpersonas.  Darba grupā panākto vienošanos un priekšlikumus Iekšlietu ministrijas ietvēra informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā”, atsakoties no ēku pieņemšanas ekspluatācijā, ja tiks pastiprināta ugunsdrošības sfēra būvniecībā, ieviešot ugunsdrošības būvspeciālistu.

Ugunsdrošības sfēra tiek veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros izdalot ugunsdrošību, kā atsevišķu sfēru pie projektēšanas (netiek radīti jauni reglamentēti pienākumi būvniecības jomā, bet ugunsdrošība tiek atdalīta no citām darbības sfērām). Tiek papildināts Noteikumu Nr.169 1. pielikums "Kompetences novērtēšanas jomas, specialitātes un darbības sfēras" ar 2.2.17.apakšpunktu projektēšanas jomā darbības sfēra ugunsdrošība. Šeit piezīmēs tiek precizēti arī arhitektu un būvspeciālistu veicamie darbi pēc ugunsdrošības sfēras speciālista ieviešanas, kā arī noteikti darbi, kurus varēs veikt tikai ugunsdrošības būvspeciālists.
19. piezīmē tiek noteikti ugunsdrošības sfēras būvspeciālista pienākumi: izstrādāt būvobjekta ugunsdrošības risinājumus un  sagatavot ugunsdrošības pasākumu pārskatu, kā arī precizēta 1.piezīme par tehniskās apsekošanas tāmēšanas darbu veikšanu ēkām, papildinot to ar ugunsdrošības sfēras būvspeciālistu. 

Ugunsdrošības būvspeciālists būs atbildīgs par visiem ugunsdrošības risinājumiem būvprojektā, definējot tos ugunsdrošības pasākumu pārskatā un būvprojekta izstrādes laikā sekojot līdzi un pārbaudot ugunsdrošības pasākumu pārskatā iekļauto prasību izpildi citās būvprojekta daļās (AR, BK, AVK, UK, u.c. būvprojekta daļās). Proti, ugunsdrošības būvspeciālists definē kādas ugunsdrošības prasības ir jāievēro būvprojekta daļu izstrādātājiem un pēc būvprojekta daļu izstrādes pārbauda vai definētās ugunsdrošības prasības ir izpildītas.

Šobrīd sertifikātu ugunsdrošības sfērā varēs iegūt persona, kas ieguvusi izglītību, kas atbilst Būvniecības likumā noteiktajām prasībām. Attiecībā uz ugunsdrošības sfēru, šī iespēja ar laiku varētu tikt pārskatīta attiecībā uz  ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieri, ja tās augstākās izglītības programma tiks papildināta ar būvprojektu izstrādes un pārbaudes kompetencēm.
Noslēguma jautājumu daļā no 89. līdz 94.punktam tiek noteikts pārejas posms, ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai un darbības uzsākšanai būvju projektēšanā, vienlaikus pārejas posmā saglabājot esošo kārtību, ka šo funkciju veic arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras būvspeciālisti, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus
Noteikumu projektā noteikts termiņš 2026.gada 31.decembris, līdz kuram tiek piemēroti pārejas noteikumi no šobrīd spēkā esošā pienākumu sadalījuma projektu izstrādes procesā ugunsdrošības sfērā, līdz tam brīdim, kad būs sertificēts pietiekams skaits ugunsdrošības būvspeciālistu un tie varēs uzņemties atbildību par ugunsdrošības pasākumu pārskatu izstrādi būvprojektā. Līdz šī termiņa beigām ugunsdrošības pasākumu pārskatu varēs izstrādāt arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras ietvaros. Pēc šī termiņa beigām, būvniecības iecerēs, kas uzsāktas no 2027.gada 1.janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādāt būs tiesīgs tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.

Tiek noteikts kā būvspeciālists, kas vēlēsies iegūt patstāvīgās prakses tiesības ugunsdrošības sfērā, varēs iegūt Noteikumu Nr.169. 12.2. apakšpunktā noteikto praktiskā darba pieredzi šajā laika posmā.

Ir noteikts kuri būvspeciālisti šajā pārejas laika posmā varēs tikt pieaicināti KPI veidotajās ekspertu komisijās, lai veiktu Būvniecības likuma 13. panta 9.1 daļā minēto pārbaudi un Noteikumu Nr.169 43.punktā minēto pārbaudi būvspeciālista kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai un profesionālās pilnveides pārbaudi ugunsdrošības jomā. Pamatojoties uz Noteikumu Nr.169 20.2.punktu, kas nosaka ka ekspertu komisijas sastāvā iekļaujamiem būvspeciālistiem ir jābūt ieguvušiem vismaz piecus gadus ilgu patstāvīgo praksi pretendenta izvēlētajā jomā, ir noteikts ilgāks pārejas posms līdz 2030.gada 31.decembrim.

Atbilstoši Noteikumu Nr.169 13.2.apakšpunktam būvspeciālists var pretendēt uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu būvekspertīzes specialitātē tikai tajās darbības sfērās, kurās tam ir patstāvīgās prakses tiesības un ja tā patstāvīgās prakses tiesības pēc būvspeciālista sertifikāta iegūšanas arhitektūras jomā, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības sfērā ir vismaz septiņi gadi, līdz ar to pirmie būveksperti ugunsdrošības sfērā tiks sertificēti septiņus gadus pēc ugunsdrošības būvspeciālista sartifikāta iegūšanas.
Ņemot vērā nepieciešamo laiku ugunsdrošības būvspeciālista darbības jomas ieviešanai, vienlaikus stiprinot ugunsdrošības sfēru projektēšanā, būvprojektu ekspertīzes veikšanā tiks saglabāta esošā kārtība. Arhitekti un būvspeciālisti, kas ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības ekspertīzes specialitātē, savas kompetences ietvaros varēs veikt ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi līdz 2026.gada 31.decembrim bez papildus nosacījumiem, bet sākot no 2027.gada 1.janvāra atbilstoši Būvniecības likuma 13.panta sestajai daļai ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi arhitekti un būvspeciālisti, kas ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības ekspertīzes specialitātē varēs veikt tikai tādā gadījumā ja tiem būs piešķirts būvprakses sertifikāts arī ugunsdrošības darbības sfērā.

Pēc pārejas perioda beigām, trīs gadus, kad darbu pilnvērtīgi veikuši speciālisti ugunsdrošības jomā, tiks vērtēta izsniegto negatīvo atzinumu par būves gatavību ekspluatācijā skaita dinamiku un to izsniegšanas iemesli. Tiks vērtēt vai ugunsdrošības būvspeciālista ieviešana būs devusi gaidītos rezultātus. Pēc rezultātu izvērtēšanas tiks lemts par VUGD tālāku piedalīšanos būvobjektu pieņemšanā ekspluatācijā. Līdz sasniedzamā mērķa izvērtēšanai, būvniecības procesa kontrole ugunsdrošības sfērā saglabāsies kā līdz šim.

Šobrīd vidēji 25% gadījumos tiek konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām ugunsdrošībā pie būves nodošanas ekspluatācijā. Negatīvo atzinumu skaita samazināšanās kopumā, un negatīvo atzinumu skaita samazināšanās projektētāju vainas dēļ līdz 5% no kopējā negatīvo atzinumu skaita.