Anotācija (ex-ante)

22-TA-439: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Vērtspapīrošanas likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” uzdevuma Nr. 027 pasākumam 27.3. Likumprojekts veicinās finanšu sektora konkurētspēju un sekmēs īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā.
Likumprojekts nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402 tiešas piemērojamības nodrošināšanai.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vērtspapīrošana ir darījums (shēma), kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.
Vērtspapīrošanas darījums (shēma) tiek veikta saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumiem, kurus izstrādā šajā shēmā iesaistītie dalībnieki. Daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Polijā, Nīderlandē vērtspapīrošana netiek īpaši regulēta ar speciālo likumu. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku elastību, pielāgot konkrēto vērtspapīrošanas darījumu (shēmu) iniciatora biznesa modelim, normatīvo aktu līmenī parasti netiek detalizēti noteiktas prasības attiecībā uz to, kā būtu īstenojams attiecīgais darījums (shēma). Līdz ar to, izstrādājot darījuma dokumentācijas noteikumus, tiek ievēroti vispārīgie privāttiesību principi. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka jau šobrīd Latvijā vērtspapīrošana var tikt veikta privāttiesību regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Piemēram, aktīvu (riska darījumu) pārejas no iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrību (pārdošanas, cesijas vai nodošanas, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas) jautājumus regulē Civillikuma normas. Vērtspapīru publisko emisiju savukārt regulē Finanšu instrumentu tirgus likuma normas. Līdz ar to Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ar vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) īstenošanas vispārīgajiem jautājumiem saistītais tiesiskais regulējums Latvijā ir skaidrs un pietiekams.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402 ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk - Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir:
Ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteiks, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI)) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Latvijā līdz šim nav zināms neviens vērtspapīrošanas gadījums. Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (turpmāk – ERAB) savā 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: bankām kā aktīvus izmatot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav bankas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā šobrīd ir iespējams veikt vērtspapīrošanu, ņemot vērā Regulas Nr. 2017/2402, kuras normas ir tieši piemērojamas, noteikumus. Taču minētās regulas tiešas piemērojamības nodrošināšanai nacionālo normatīvo aktu līmenī ir nepieciešams regulējums, ar kuru tiek noteikta kompetentā iestāde uzraudzības jomā.
Risinājuma apraksts
Noteikt, ka Komisija uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā Regulas Nr. 2017/2402 29. panta 4. un 5. punkta izpratnē un noteikt Komisijas tiesības un pienākumus, īstenojot uzraudzību.
Uzraudzība pār likuma prasību izpildi:
Likumprojekts paredz noteikt, ka likuma prasību izpildi uzrauga Komisija. Ievērojot to, ka ar Likumprojektu Komisija ir noteikta par kompetento iestādi Latvijā Regulas Nr. 2017/2402 29. panta 4. un 5. punkta izpratnē, tad attiecīgi Komisija deleģējuma robežās uzrauga arī Regulas Nr. 2017/2402 prasību izpildi.
Ar Likumprojektu tiek regulēta informācijas sniegšana Komisijai statistikas datu apkalpošanai, paredzot, ka Latvijā reģistrēta vērtspapīrošanas sabiedrība sniedz Komisijai Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) 2013. gada 18. oktobra regulā (ES) Nr. 1075/2013 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/40) noteikto informāciju Komisijas noteiktajā kārtībā. Minētā ECB regula paredz pienākumu vērtspapīrošanas sabiedrībām par savu pastāvēšanu informēt un sniegt statistikas pārskatu nacionālajai centrālai bankai, proti, Latvijas Bankai. Normatīvajos aktos Latvijā bieži tiek precizēts, ka konkrētais tirgus dalībnieks informāciju, kas sniedzama Latvijas Bankai, sniedz Komisijai, lai nodrošinātu to, ka Komisija ir vienas pieturas aģentūra datu saņemšanā. Šādos gadījumos Komisijas saņemto datu nodošanu Latvijas Bankai, lai tā varētu izpildīt ECB regulās noteiktos pienākumus, regulē vienošanās, kas tiek slēgta starp Latvijas Banku un Komisiju. Līdzīga kārtība, piemēram, ir noteikta Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 59. panta pirmajā daļā. Likumprojekts paredz noteikt gan to, ka vērtspapīrošanas sabiedrība sniedz Komisijai ECB regulā Nr. 1075/2013 minētos datus, gan arī paredz deleģējumu Komisijai noteikt kārtību, kādā attiecīgie dati (informācija) ir sniedzama.
Likumprojekts līdzīgi kā Segto obligāciju likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi finanšu un kapitāla tirgus jomu regulējošie likumi paredz kārtību lēmumu pārsūdzēšanai, proti, lēmumi ir pārsūdzami Administratīvajā apgabaltiesā.
Likumprojekts arī paredz noteikt vienreizēju maksājumu Komisijas darbības finansēšanai par iesniegto dokumentu izskatīšanu atļaujas izsniegšanai trešajām personām, kas pārbauda vērtspapīrošanas atbilstību Regulas Nr. 2017/2402 28. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas 2021. gada 17. maijā publicēto ziņojumu (The Joint Committee of the European Supervisory Authorities report on the implementation and functioning of the EU Securitisation Regulation Report) Eiropas Savienībā šobrīd ir tikai divas trešās personas, kas saņēmušas attiecīgo atļauju – viena Francijā, bet otra Vācijā. Taču tas neizslēdz iespējamību, ka trešā persona atļaujas saņemšanai varētu vērsties Latvijā.
Atbildība:
Regulas Nr. 2017/2402 normas (t.i., 32. un 33. pants) šobrīd regulē gan to, kādi ir administratīvie sodi un korektīvie pasākumi, gan arī to, par kādiem pārkāpumiem kompetentās iestādes ir tiesīgas tos piemērot. Lai nodrošinātu minēto normu saskaņotību ar Latvijas administratīvās atbildības sistēmu, Likumprojekts paredz nodalīt sankcijas un administratīvos pasākumus un konkretizē to veidus. Tāpat Likumprojekts regulē kārtību, kādā Komisija atklāj informāciju par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem un nosaka Komisijas pienākumu sniegt informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.
Problēmas apraksts
Vērtspapīrošanas darījumā viena no iesaistītajām pusēm ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, proti, emitents (vērtspapīrošanas sabiedrība), kas nav iniciators vai sponsors, un kura ir izveidota, lai veiktu vērtspapīrošanas darījumus, kuras darbības aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, kuras struktūra ir paredzēta, lai emitenta pienākumus nošķirtu no iniciatora pienākumiem.
Praksē vērtspapīrošanas sabiedrība parasti tiek izveidota jurisdikcijās, kurās tiesiskais regulējums efektīvi nodrošina tā saucamo maksātnespējas attālinātību (angļu valodā - insolvency/bankrupcy remotness). Ar maksātnespējas attālinātību saprot tādu pasākumu kopumu, kas preventīvi ļauj nodrošināties pret pašas vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespēju un vienlaikus arī nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību gadījumos, kad maksātnespējīgs kļūst iniciators, paredzot atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma, tostarp, aizliedzot maksātnespējas procesa administratoram pārskatīt (vienpusēji atkāpties vai prasības ceļā lūgt atzīt darījumu par spēkā neesošu) iepriekš noslēgtos līgumus ar vērtspapīrošanas sabiedrību. Šobrīd Latvijā nav iespējams nodrošināt Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto par prasībām attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu, ka pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus (piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu). Minētais regulējums maksātnespējas jomā neveicina Latvijas kā labvēlīgas jurisdikcijas izvēli attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrību dibināšanas vietu, jo aktīvu pārdošanas (piemēram, cesijas ceļā) darījumu ir iespējams noteiktos gadījumos pārskatīt ar atpakaļejošu spēku. Līdz ar to netiek nodrošināta efektīva vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu aizsardzība pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Tā kā maksātnespējas attālinātību iespējams panākt ar dažādu pasākumu kopumu, tad, lai Latvija būtu pievilcīga jurisdikcija vērtspapīrošanas sabiedrību dibināšanai, ir nepieciešams speciālais regulējums attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu, tostarp, paredzot noteikumus vērtspapīrošanas sabiedrības darbības ierobežojumiem un īpašus noteikumus, kas regulē vērtspapīrošanas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesu, maksātnespējas procesu, likvidācijas procesu un reorganizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek apmierināti vērtspapīrošanas sabiedrības ieguldītāji un citi kreditori.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta regulējums maksātnespējas attālinātības (angļu val. - insolvency remotness) nodrošināšanai:
 
1. Likumprojekts aizliedz vērtspapīrošanas sabiedrībai slēgt jebkāda cita veida darījumus, kas nav saistīti ar vērtspapīrošanu. Līdz ar to tiek samazināts iespējamais vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru loks, kas hipotētiski varētu pieteikt prasījumus vai iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

2. Likumprojekts paredz noteikt, ka vērtspapīrošanas sabiedrībai nav darbinieku. Vērtspapīrošanas sabiedrības darbība var būt saistīta tikai ar vērtspapīrošanu, tāpēc sabiedrības darbības nodrošināšanai nav nepieciešami darbinieki, jo atsevišķie lēmumi, kas jāpieņem, ietilpst valdes kompetencē. Ierobežojumi attiecībā uz darbiniekiem nodrošina arī to, ka tiek samazināts hipotētiski iespējamo kreditoru skaits, kuri varētu celt prasības pret vērtspapīrošanas sabiedrību vai iesniegt maksātnespējas pieteikumus. Atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam juridiskas personas maksātnespējas gadījumā darbinieku prasījumiem ir noteikta prioritāra apmierināšanas secība. Līdz ar to minētā norma jau preventīvi nodrošina to, ka vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā tiek aizsargātas ieguldītāju intereses.

3. Likumprojekts noteic, ka vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga uzņemties saistības tikai tai piederošo aktīvu vērtībā, kā arī noteic, ka vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga atsavināt aktīvus, ieķīlāt aktīvus par labu ieguldītājiem vai citādi sniegt nodrošinājumu, izmantojot aktīvus, slēgt atvasināto finanšu instrumentu līgumus par valūtas un procentu likmju risku pārvaldīšanu un sniegt nodrošinājumu šiem darījumiem vienīgi saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumiem. Minētais regulējums novērš iespējamību, ka vērtspapīrošanas sabiedrība uzņemas saistības tādā apmērā, kas rada riskus tās saistību pienācīgai izpildei un secīgi var novest pie sabiedrības maksātnespējas.

4. Likumprojektā iekļauta norma, kas paredz to, ka nav spēkā tādi vērtspapīrošanas sabiedrības noslēgtie darījumi, kas ir pretrunā ar šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Minētā norma nodrošina to, lai tiesiskais regulējums attiecībā uz Likumprojektā noteiktajiem vērtspapīrošanas sabiedrības darbības ierobežojumiem būtu efektīvs.

5. Līdzīgi kā Segto obligāciju likumā arī Likumprojektā iekļauta norma, kas paredz speciālu un no Komerclikuma atšķirīgu regulējumu par darījumiem ar saistītajām personām. Komerclikuma normas (t.i., Komerclikuma 184.¹ un 184.² pants) par saistīto personu darījumiem nav piemērojamas attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) īstenošanu, lai izslēgtu riskus dažādām terminoloģijas (piemēram, darījumi nav slēgti sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai neatbilst tirgus nosacījumiem) interpretācijas iespējām un novērstu iespējamību, ka šie darījumi tiek atzīti par spēkā neesošiem, jo nav saņemta kapitālsabiedrības padomes vai dalībnieku sapulces piekrišana.

6. Likumprojekts paredz aizliegumu apstrīdēt vai atzīt par spēkā neesošiem vērtspapīrošanas sabiedrības noslēgtos darījumus iniciatora maksātnespējas procesa ietvaros. Ja atbilstoši vērtspapīrošanas darījuma noteikumiem aktīvu atsavināšana (piemēram, cesijas ceļā) tiek veikta atbilstoši īstas pārdošanas principam, tad īpašumtiesības uz vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem pāriet vērtspapīrošanas sabiedrībai. Lai nodrošinātu to, ka attiecīgā aktīvu atsavināšana tiek kvalificēta kā “īsta pārdošana” ir nepieciešams nodrošināt speciālu regulējumu, kas paredz atkāpes no šobrīd spēkā esošajiem maksātnespējas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Maksātnespējas likums un Kredītiestāžu likums (piemēram, Maksātnespējas likuma 96. pants un 101. pants, Kredītiestāžu likuma 161. panta ceturtās daļas 3.1 punkts un ceturtās daļas 3. punkts) administratoram dod iespēju noteiktos gadījumos pārskatīt juridiskās personas iepriekš noslēgtos līgumus. Tādējādi iniciatora maksātnespējas process var apdraudēt vērtspapīrošanas īstenošanu un izraisīt notikumu ķēdi, kas novestu pie pašas vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas. Lai šādas sekas neiestātos, Likumprojekts paredz atkāpes no vispārējā regulējuma, paredzot maksātnespējas administratoram aizliegumu minētās tiesības izmantot iniciatora maksātnespējas procesā.

7. Tā kā pati vērtspapīrošanas sabiedrība neveic vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu parādu apkalpošanu, bet šie pienākumi ar līgumu tiek nodoti pašam iniciatoram vai citai sabiedrībai, tad parādus apkalpojošās sabiedrības maksātnespējas procesā var rasties strīds par finanšu līdzekļu piederību, kas tiek saņemti kā ienākošo maksājumu plūsma no debitora vai galvotāja un tiek tālāk novirzīti vērtspapīrošanas sabiedrību saistību izpildei pret ieguldītājiem. Lai netiktu apdraudēta vērtspapīrošanas sekmīga īstenošana un netiktu ietekmēta saistību pret ieguldītājiem izpilde, Likumprojekts paredz noteikt, ka attiecīgie finanšu līdzekļi neietilpst parādus apkalpojošās sabiedrības mantā un parādus apkalpojošās sabiedrības tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas procesā tie netiek izmantoti parādus apkalpojošās sabiedrības kreditoru prasījumu segšanai.

8. Lai gan Likumprojekta izstrādes mērķis kopumā ir nodrošināt pēc iespējas lielākā apmērā maksātnespējas kā notikuma attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrību neiestāšanos vai tās preventīvu novēršanu, tomēr maksātnespējas pieteikuma iesniegšana un maksātnespējas pasludināšana ir hipotētiski iespējama. Atbilstoši Likumprojektā noteiktajam Maksātnespējas likums vērtspapīrošanas sabiedrībai ir piemērojams, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Pirmkārt, atzīmējams, ka Likumprojekts paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par subjektu loku, kas tiesīgi iesniegt vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas pieteikumu. Katram individuālajam ieguldītājam šādu tiesību var nebūt, ja vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos ir paredzēta ieguldītāju uzticības personas iecelšana, kura attiecīgi  ieguldītāju vārdā un interesēs tiesīga celt prasību pret vērtspapīrošanas sabiedrību vai iesniegt vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas pieteikumu.
Otrkārt, atzīmējams, ka Likumprojekts paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību. Tā kā vērtspapīrošanā ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos, tad zaudējumu sadale darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā tiek noteikta atbilstoši laidienu pakārtotībai. Piemēram, pirmās kārtas zaudējumu laidiens ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un citiem augstākas kārtas laidieniem. Līdz ar to, lai tiktu nodrošināta vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas īstenošana, ir nepieciešamas atkāpes no visu kreditoru vienlīdzības principa. Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi. Savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem, kas nav ieguldītāji (piemēram, kreditori, kuru prasījumi izriet no atvasināto finanšu instrumentu līgumiem) Likumprojekts paredz, ka viņu prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un citu kreditoru prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Tādējādi ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība pēc būtības ir nevis likumiski noteikta, bet gan līgumiski regulēta.
Treškārt, lai pēc iespējas vienkāršotu ar vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesu saistītos jautājumu risināšanu, Likumprojekts paredz noteikt, ka vērtspapīrošanas sabiedrība ir tiesīga vienlaicīgi īstenot tikai vienu vērtspapīrošanas darījumu (shēmu) jeb vienu vērtspapīrošanas programmu. Šādas normas mērķis ir pēc iespējas padarīt vienkāršāku vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesa administrēšanu hipotētiski iespējamās situācijās, kad viena vērtspapīrošanas sabiedrība varētu tikt izmantota vairāku vērtspapīrošanas programmu īstenošanai, bet problēmas saistībā ar norēķiniem pret ieguldītājiem vai citiem kreditoriem rodas tikai vienas vērtspapīrošanas programmas ietvaros. Tā kā Likumprojekts neparedz īpašas prasības vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanai attiecībā uz to, kas var būt dibinātāji, kādam jābūt minimālajam pamatkapitāla slieksnim u.tml., tad aizliegums vērtspapīrošanas sabiedrībai īstenot vairākus vērtspapīrošanas darījumus (shēmas) jeb vairākas vērtspapīrošanas programmas nerada arī papildus administratīvo slogu iniciatoram.

Likumprojekts regulējums attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrības darbību, lai vērtspapīrošana varētu tikt īstenota:

1. Lai Latvijā dibināta vērtspapīrošanas sabiedrība varētu veikt vērtspapīrošanu, Likumprojekts paredz īpašus noteikumus par atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams, ņemot vērā Latvijas tiesu judikatūras atziņas. Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 28. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-68/2021 ir vērtējis patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšanu kapitālsabiedrībām, kurām nav Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanai. Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka "Patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšana pieļaujama tikai licencētām kapitālsabiedrībām, jo prasījuma tiesību nodošana var ietekmēt patērētāja tiesības un nostādīt patērētāju neizdevīgākā stāvoklī, ja prasījumus iegūst personas, kuras neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļai.”
Tā kā praksē vērtspapīrošanas darījums parasti tiek strukturēts atbilstoši īstas pārdošanas principam un attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punkts pat nepieļauj atkāpes no īstas pārdošanas principa, tad iniciatora aktīvu nodošana vērtspapīrošanas sabiedrībai, piemēram, cesijas ceļā Latvijā šobrīd ir iespējama tikai kapitālsabiedrībām, kurām ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanai. Šādām sabiedrībām apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir noteikts  425 000 euro. Savukārt valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir 250 000 euro, bet ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 euro. Šādas atļaujas iegūšana vērtspapīrošanas sabiedrībai ievērojami sadārdzinātu vērtspapīrošanas izmaksas. Turklāt šādas atļaujas saņemšana pēc būtības vērtspapīrošanas sabiedrībai nemaz nav vajadzīga, jo vērtspapīrošanas sabiedrība pati neveic no parādnieka vai nodrošinājuma devēja (galvotāja) ienākošo maksājumu plūsmas apkalpošanu. Parādu apkalpošanu, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic pats iniciators vai cita parādus apkalpojošā sabiedrība.

2. Lai nodrošinātu to, ka vērtspapīrošanas sabiedrība var izmantot tiesības un izpildīt pienākumus, kas noteikti likumā, Likumprojekts regulē personu datu apstrādes jautājumus aktīvu atsavināšanas gadījumā. Likumprojektā paredzētā personas datu apstrāde veicama, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteikto personas datu pārziņa un apstrādātāja atbildību un pienākumus, kā arī labo praksi personas datu apstrādē kredītiestāžu darbības jomā. Attiecīgais datu pārzinis izstrādā personas datu aizsardzības politiku, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Datu valsts inspekciju par tās atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

3. Likumprojekts līdzīgi kā Segto obligāciju likums paredz arī speciālu regulējumu par nodrošinājuma, kas saistīts ar aktīviem, pāreju, kā arī regulējumu par ar aktīviem saistītajām tiesībām. Tā kā nodrošinājuma reģistrācija publiskajos reģistros saistīta ar papildus izmaksām, tad Likumprojekts paredz noteikt, ka aktīvu atsavināšana ietver ar šiem aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreju vērtspapīrošanas sabiedrībai, taču to dokumentu vēlāka iesniegšana, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz nodrošinājuma reģistrāciju publiskajos reģistros, neietekmē nodrošinājuma pāreju vērtspapīrošanas sabiedrībai un tās spēkā esību. Ja normatīvie akti, kas piemērojami nodrošinājumam, saista nodrošinājuma izlietošanu ar publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem attiecībā uz nodrošinājuma ņēmēju, vērtspapīrošanas sabiedrība izlieto nodrošinājumu pēc tam, kad veikti attiecīgie publisko reģistru ierakstu pārgrozījumi. Tāpat Likumprojekts paredz vērtspapīrošanas sabiedrības pirmtiesības uz finanšu līdzekļiem, kas tiek iegūti, realizējot finanšu nodrošinājumu, kā arī tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja minētās tiesības ietilpst atsavinātajos aktīvos.
Problēmas apraksts
Regulas Nr. 2017/2402 26.e pants paredz īpašas prasības vienkāršā, pārredzamā un standaritzētā bilances jeb sintētiskajā vērtspapīrošanā attiecībā uz kredītaizsardzības līgumu, kas tiek slēgts starp iniciatoru un ieguldītāju par vērtspapīroto riska darījumu kredītriska pārvešanu no iniciatora uz ieguldītāju, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus vai garantijas. Ar kredītaizsardzības līgumu iniciators kā aizsardzības pircējs apņemas maksāt kredītaizsardzības prēmiju, kas rada peļņu ieguldītājiem.
Regulas Nr. 2017/2402 26.e panta 3. punkts paredz, ka kredītaizsardzības līgumā nenosaka garantētās prēmijas, prēmiju priekšmaksājumus, atlaižu mehānismus vai citus mehānismus, ar kuriem var izvairīties no zaudējumu faktiskās attiecināšanas uz ieguldītājiem vai tos attiecināt mazākā mērā, vai daļu no samaksātajām prēmijām atmaksāt iniciatoram pēc darījuma termiņa beigām. Vienlaikus prēmiju priekšmaksājumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, ja dalībvalsts tiesību aktos ir īpaši paredzēta garantiju sistēma un ja tai piemēro atbalsta garantiju, ko sniedz jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām vienībām.
Tā kā Regulas Nr. 2017/2402 noteikumi neskar valsts atbalsta jautājumus, tostarp arī attiecībā uz iespēju tiesību aktos īpaši paredzēt garantiju sistēmu un prēmiju priekšmaksājumu veikšanu, tad garantiju, ko sniedz kāda no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām vienībām, sniegšana ir iespējama, ja to paredz dalībvalstu nacionālie tiesību akti.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Regulas Nr. 2017/2402 26.e panta 3. punktā noteiktajam prēmiju priekšmaksājumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, ja dalībvalsts tiesību aktos ir īpaši paredzēta garantiju sistēma. Šobrīd šāda garantiju sistēmas ieviešana Likumprojektā nav paredzēta.  
Tāpat Likumprojektā nav paredzēti nekādi citi pasākumi, kas sniegtu kādai no pusēm ekonomiskās priekšrocības, piemēram, īstenojot vienkāršu, pārredzamu un standartizētu bilances jeb sintētisko vērtspapīrošanu, uz kuru attiecināmas Regulas Nr. 2017/2402 26.e panta 3. punkta prasības. Līdz ar to Likumprojekts neparedz komercdarbības atbalsta piešķiršanu un attiecīgi komercdarbības atbalsta nosacījumi tajā nav jāietver.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika vērtēta iespēja Likumprojektā regulēt tikai jautājumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2017/2402 tiešo piemērojamību, proti, tikai uzraudzības un atbildības jomu. Taču secināts, ka šāds risinājums nenodrošinās vērtspapīrošanas darījumu veicināšanu Latvijā, ja vienlaikus netiks arī regulēti jautājumi par vērtspapīrošanas sabiedrības Latvijā dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu, kā arī aktīvu, kurus vērtspapīrošanā iesaistītais iniciators atsavinājis vai nodevis vērtspapīrošanas sabiedrībai, aizsardzību pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas 2019. gada 7. februāra pētījums “Ievads segto obligāciju un vērtspapīrošanas juridiskajam un normatīvajam ietvaram Latvijā” (“Introduction of a covered bond and securitisation legal and regulatory framework in Latvia”).
Apraksts
Pētījumu sagatavojuši Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programmas īstenošanā iesaistītie ZAB “Sorainen” un Richard Kemmish Consulting Limited.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ieguldītāji un citi kreditori iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iniciatora kreditori, jo Likumprojekts paredz aizliegumu iniciatora maksātnespējas procesā apstrīdēt vai prasīt atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus. Tādējādi tiek ietekmēta iniciatora kreditoru iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu pilnā apmērā.
Tāpat Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, tostarp, ieguldītājus, jo Likumprojekts paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Juridiskās personas
  • 1. Ieguldītāji un citi kreditori iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā. 2. Juridiskās personas, kas saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2402 29. pantu ir uzraugāmie subjekti, proti, iniciators, vērtspapīrošanas sabiedrība, sponsors, trešā persona, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām.
Ietekmes apraksts
1. Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iniciatora kreditori, jo Likumprojekts paredz aizliegumu iniciatora maksātnespējas procesā apstrīdēt vai prasīt atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus. Tādējādi tiek ietekmēta iniciatora kreditoru iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu pilnā apmērā.
Tāpat Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, jo Likumprojekts paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
2. Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz vērtspapīrošanas darījumā jeb shēmā iesaistītajiem subjektiem tiktāl, ciktāl to darbības atbilstība Regulas Nr. 2017/2402 prasībām tiek uzraudzīta no Komisijas puses. Likumprojekts ietekmē minētos subjektus, jo tiem var tikt piemērotas sankcijas un uzraudzības pasākumi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Vērtspapīrošana ir netiešs mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instruments, kas atvieglo finansējuma piesaistīšanu.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā" (22-TA-466)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (22-TA-464)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.3. Likumprojekts  "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (22-TA-467)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.4. Likumprojekts "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" (22-TA-468)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R2402
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012
Apraksts
Likumprojekts nodrošina Regulas Nr. 2017/2402 normu tiešu piemērojamību uzraudzības un atbildības jautājumos, kā arī nodrošina Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi, proti, VSP vērtspapīrošanā pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2017/2402 29. panta 4. un 5. punkts
Likumprojekta 3. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Regulas Nr. 2017/2402 32. un 33. pants
Likumprojekta 20.- 24. pants
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Komentāri, iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Ieinteresētajām personām ir tiesības izteikt viedokli un sniegt rakstiskus priekšlikumus.

Finanšu ministrijas tīmekļvietnē 2020. gada 6. oktobrī ievietota uzziņa par likumprojektu “Vērtspapīrošanas un segto obligāciju likumprojekts”: https://www.fm.gov.lv/lv/uzzina-par-likumprojektu-vertspapirosanas-un-segto-obligaciju-likums
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
palielinās
Vērtības nozīme:
33,75
1
140,00
1
1
1
1
1
4 725,00
Trešā persona, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām, atļaujas sniegšanai paredzēta fiksētas maksas noteikšana par pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanu. Šādas maksas noteikšana ir nepieciešama, jo Komisija patērē darbaspēka resursus. Šāda pieteikuma izskatīšana par atļaujas izsniegšanu trešajai personai ir pielīdzināma darbībām (darba apjoms, iesaistīto speciālistu skaits un sarežģītība), kuras tiek veiktas, izskatot dokumentus par licences izsniegšanu maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei. Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 39.1 panta 2. punktam Komisijai par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu persona maksā 5000 euro. Līdzīgi kā dokumentu par licences izsniegšanu maksājumu iestādēm vai elektroniskās naudas iestādēm izskatīšanas gadījumā, arī trešās personas pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas gadījumā ir jāiegūst pārliecība, ka ir saprotams subjekta darbības virziens un apjoms, iekšējie procesi, organizatoriskā struktūra, informācija par amatpersonu kompetenci un reputāciju, akcionāriem u.tml. Tādējādi kompetentajai iestādei, novērtējot iesniegtos dokumentus, rodas pārliecība, ka subjekts varētu atbilstoši veikt tiesību aktos noteiktās funkcijas. Aprēķinot fiksēto maksu 5000 euro apmērā par pieteikuma izskatīšanu atļaujas izsniegšanai trešās personas darbībai, tiek ņemtas vērā vienas cilvēkdienas vidējās izmaksas, iesaistīto speciālistu skaitu un darba apjomu. Proti, vienas cilvēkdienas izmaksas Komisijā 2018. gadā bija 270 euro. Attiecīgi vienas cilvēkstundas izmaksas ir 33,75 euro (270 euro : 8 h). Iesaistīto darbinieku skaits pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanā ir šāds: • 5 juriskonsulta dienas (40 h); • 6 uzraudzības eksperta dienas (48 h); • 5 eksperta dienas, kurš tiek piesaistīts atbilstoši kompetencei (40 h); • katra eksperta vadītājs (katrs velta 3 h, kopā 9 h) un departamenta vadītājs, kopā 3 personas (katrs velta 1 h, kopā 3 h). Ņemot vērā iesaistīto Komisijas darbinieku skaitu, pieteikuma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai veltīto laiku, aprēķins veidojas šāds: 140 h x 33,75 euro/h = 4725 euro, noapaļojot 5000 euro.
Kopā
4 725,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Likumprojekts paredz noteikt Komisiju kā atbildīgo iestādi atļaujas sniegšanai trešai personai, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi