Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumu Nr. 533 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 533) 32.¹ punkts nosaka, ka, lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē. Vienlaikus MK noteikumi Nr. 533 nenosaka, kura iestāde veic projektu uzraudzību to infrastruktūras amortizācijas periodā, kā arī neparedz finansējuma saņēmēja pienākumu gadījumos, ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas.
MK noteikumu Nr. 533 32.¹ punktā nav atrunāta iespēja sniegt papildpakalpojumus, kā arī nav skaidrota papildinošas saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu jēdzienu saturiskā nozīme.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija  rīkojumu Nr. 487 "Par Malnavas koledžas reorganizāciju" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 487) Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu reorganizēt Malnavas koledžu, nododot to atvasinātai publiskai personai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Malnavas koledža turpina pastāvēt kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža”. Līdz ar to MK noteikumos Nr. 533 nepieciešams aktualizēt Malnavas koledžas nosaukumu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 533 32.¹ punktu papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai uzraudzītu 8.1.4. SAM projektu ietvaros veikto investīciju atbilstību MK noteikumu Nr. 533  32.¹ punktam, ir nepieciešams noteikt pienākumu sadarbības iestādei projekta infrastruktūras amortizācijas periodā veikt ikgadēju projektu uzraudzību. Līdz ar to MK noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 533  ar 32.² punktu, kas nosaka sadarbības iestādei tādu pienākumu.

Infrastruktūras amortizācijas periods – projekta ietvaros modernizēto aktīvu lietderīgās lietošanas laiks, kuru nosaka:
- atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 „Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2. pielikumā „Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai” noteiktajam laikam (piemēram, lietderīgās lietošanas laiks tehnoloģiskām iekārtām, mēraparatūrai, regulēšanas ierīcēm, laboratoriju un medicīnas iekārtām – 10 gadi, datortehnikai – 5 gadi);

- ievērojot projekta dzīves cikla periodu, ja projekta ietvaros veic būvniecību (izņemot vienkāršoto atjaunošanu). 8.1.4. SAM ietvaros saskaņā ar Izmaksu un ieguvumu analīzē izmantojamiem vispārīgiem pieņēmumiem un parametru skaitliskām vērtībām tas ir 20 gadi;

- projekta dzīves cikla periodu, kas izriet no Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikuma (piemērotā nozare – citas nozares), ja projekta ietvaros veic vienkāršoto atjaunošanu. Saskaņā ar minēto regulu, projekta dzīves cikls ir 10 gadi. Lai arī visi 9 finansējuma saņēmēji projektu iesnieguma sagatavošanas procesā veica izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā viens no izmantotajiem pieņēmumiem paredzēja, ka projekta dzīves cikla ilgums ir 20 gadus, tomēr vairākos projektos veiktie ieguldījumi būvniecībā (vienkāršotā atjaunošana, tai skaitā telpu kosmētiskais remonts) bija relatīvi nelieli (no 50 233 EUR līdz 108 936 EUR, sk. anotācijas pielikumu), līdz ar to nebūtu samērīgi un lietderīgi šiem projektiem piemērot 20 gadu uzraudzības periodu.

Metodiku papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzīšanai projekta infrastruktūras amortizācijas periodā sadarbības iestādei izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbildīgā iestāde. 

Savukārt 8.1.4. SAM finansējuma saņēmējs nodrošina, ka katru gadu papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē, nosakot visam modernizētās infrastruktūras amortizācijas periodam izvēlēto kapacitātes aprēķina metodi platības, laika vai finanšu izteiksmē un atbilstoši kārtībai nodrošinot ar apliecinošiem dokumentiem pierādāmu uzskaiti par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu.

Vienlaikus vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.

MK noteikumu projekts paredz 8.1.4. SAM MK noteikumus Nr. 533 papildināt ar 32.³ punktu, kas nosaka pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem, gadījumā, ja sadarbības iestāde konstatē, ka infrastruktūras amortizācijas periodā nav ievērotas 8.1.4. SAM MK noteikumos Nr. 533 noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Ņemot vērā, ka koledžās tiek sniegti arī papildpakalpojumi (piemēram, cita pakalpojumu sniedzēja nodrošināti pakalpojumi koledžas izglītojamajiem vai akadēmiskajam personālam) un infrastruktūra šādos gadījumos joprojām saglabā savu nesaimniecisko raksturu, sekmējot tiesisko noteiktību un vienotu normu interpretāciju, noteikumu projekts paredz precizēt nosacījumus attiecībā uz pieļaujamo saimniecisko darbību, izsakot MK noteikumu Nr. 533 32.¹ punktu jaunā redakcijā, un nosakot, ka visā infrastruktūrā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, pieļaujama ne tikai papildinošās saimnieciskās darbības veikšana, nepārsniedzot 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, bet arī papildpakalpojumu sniegšana, vienlaikus skaidrojot papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu jēdzienu saturisko nozīmi (sk. skaidrojumu Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu). 

Ņemot vērā to, ka ar MK rīkojumu Nr. 487 tika reorganizēta Malnavas koledža, nododot to atvasinātai publiskai personai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kā rezultātā tika mainīts Malnavas koledžas nosaukums, MK noteikumu projekts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 533 12., 15. un 16. punktā, lai precizētu (aktualizētu) Malnavas koledžas nosaukumu. Veiktā reorganizācija nerada ietekmi uz Malnavas koledžas projekta ilgtspēju.