25-TA-2853: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Staiceles ielā 17–56, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42.panta pirmā daļa 43.pants, 45.panta pirmā daļa un Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punkts.
Rīgas domes 18.06.2025. lēmums Nr. RD-25-4732-lē “Par Latvijas valstij piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Staiceles ielā 17–56, Rīgā (kadastra Nr. 01009016836), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības”.
Rīgas domes 18.06.2025. lēmums Nr. RD-25-4732-lē “Par Latvijas valstij piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Staiceles ielā 17–56, Rīgā (kadastra Nr. 01009016836), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma Staiceles ielā 17-56, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai īpašumā" (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz valsts nekustamo īpašumu – dzīvokļa īpašumu Staiceles ielā 17-56, Rīgā, nodot bez atlīdzības Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punkts noteiktās funkcijas īstenošanai – sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz nodot Rīgas valstspilsētas pašvaldībai bez atlīdzības valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 901 6836) – dzīvokļa īpašumu Nr.56 (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 070 2135 001 056) un kopīpašuma 2958/266893 domājamās daļas no daudzdzīvokļa mājas (būves kadastra apzīmējums 01000702135001) – Staiceles ielā 17-56, Rīgā (turpmāk – Valsts dzīvokļa īpašums).
Īpašuma tiesības uz Valsts dzīvokļa īpašumu nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 15443 - 56, lēmuma datums: 09.04.2025. Pamats: 27.11.2024. akts par mantojuma lietas izbeigšanu Nr.5831, 27.02.2025. tiesu izpildītāja paziņojums Nr.01413/067/2025-NOS.
Valsts dzīvokļa īpašums, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.67 Zvērinātas tiesu izpildītājas Nataļjas Bekasovas 17.03.2025. paziņojuma “Par bezmantinieku mantas lietas izbeigšanu” Nr. 01907/067/2025-NOS un Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 14.1. apakšpunktu un ar aktu Nr.A/2025/1644 “par bezmantinieka mantas – nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 901 6836) Staiceles ielā 17 – 56, Rīgā – pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā” (turpmāk – Akts) izpildu lietā Nr. 00007/067/2024-BL no Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 67 zvērināta tiesu izpildītājas Nataļjas Bekasovas pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta parakstīšanas dienu, t.i., ar 31.03.2025.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts dzīvokļa īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 30.01.2025. fiskālā kadastrālā vērtība ir 9534 euro;
2) uz 01.01.2025. universālā kadastrālā vērtība ir 17867 euro.
Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst:
1) dzīvojamā telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000702135001056) dzīvoklis - 29,60 m2 platībā, lietošanas veids: “1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" – ar adresi Staiceles iela 17-56, Rīga;
2) pie dzīvokļa īpašuma piederošās 2958/266893 domājamās daļas no būvju īpašuma:būve (būves kadastra apzīmējums 01000702135001) - dzīvojamā māja, kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos 3548,50 m2 platībā ar adresi Staiceles iela 17, Rīga; Galvenais lietošanas veids: 1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas, būves tips - 11220103 - daudzdzīvokļu 3-5 stāvu mājas.
Būve (būves kadastra apzīmējums 01000702135001) atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 070 2135) - Staiceles ielā 17, Rīgā. Īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 070 2135) Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 20148 nostiprinātas RĪGAS GREBENŠČIKOVA VECTICĪBNIEKU DRAUDZEI.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem Valsts dzīvokļa īpašuma īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Piekļuve būvei (būves kadastra apzīmējums 01000702135001), kurā atrodas Valsts dzīvokļa īpašums nodrošināta no Varžu ielas.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta vai 42.1 panta nosacījumiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments 10.05.2025. vēstulē Nr.DI-25-855-nd informē, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments paudis viedokli, ka Valsts dzīvokļa īpašums būtu nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
20.06.2025. saņemta VNĪ Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes vēstule Nr. CAS-25-197-nd ar pielikumā pievienotu Rīgas domes 18.06.2025. lēmumu Nr. RD-25-4732-lē (prot. Nr. 148, 69. §) "Par Latvijas valstij piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Staiceles ielā 17–56, Rīgā (kadastra Nr. 01009016836), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības", kurā norādīts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai Valsts dzīvokļa īpašums nepieciešams Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai – mājokļu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu personām, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atzītas par tiesīgām šādu palīdzību saņemt.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība rīkojuma projektā minēto Valsts dzīvokļa īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”. Tādējādi Valsts dzīvokļa īpašuma nodošana Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā Valsts dzīvokļa īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
Īpašuma tiesības uz Valsts dzīvokļa īpašumu nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 15443 - 56, lēmuma datums: 09.04.2025. Pamats: 27.11.2024. akts par mantojuma lietas izbeigšanu Nr.5831, 27.02.2025. tiesu izpildītāja paziņojums Nr.01413/067/2025-NOS.
Valsts dzīvokļa īpašums, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.67 Zvērinātas tiesu izpildītājas Nataļjas Bekasovas 17.03.2025. paziņojuma “Par bezmantinieku mantas lietas izbeigšanu” Nr. 01907/067/2025-NOS un Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 14.1. apakšpunktu un ar aktu Nr.A/2025/1644 “par bezmantinieka mantas – nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 901 6836) Staiceles ielā 17 – 56, Rīgā – pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā” (turpmāk – Akts) izpildu lietā Nr. 00007/067/2024-BL no Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 67 zvērināta tiesu izpildītājas Nataļjas Bekasovas pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta parakstīšanas dienu, t.i., ar 31.03.2025.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts dzīvokļa īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) uz 30.01.2025. fiskālā kadastrālā vērtība ir 9534 euro;
2) uz 01.01.2025. universālā kadastrālā vērtība ir 17867 euro.
Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst:
1) dzīvojamā telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000702135001056) dzīvoklis - 29,60 m2 platībā, lietošanas veids: “1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" – ar adresi Staiceles iela 17-56, Rīga;
2) pie dzīvokļa īpašuma piederošās 2958/266893 domājamās daļas no būvju īpašuma:būve (būves kadastra apzīmējums 01000702135001) - dzīvojamā māja, kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos 3548,50 m2 platībā ar adresi Staiceles iela 17, Rīga; Galvenais lietošanas veids: 1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas, būves tips - 11220103 - daudzdzīvokļu 3-5 stāvu mājas.
Būve (būves kadastra apzīmējums 01000702135001) atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 070 2135) - Staiceles ielā 17, Rīgā. Īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 070 2135) Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 20148 nostiprinātas RĪGAS GREBENŠČIKOVA VECTICĪBNIEKU DRAUDZEI.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem Valsts dzīvokļa īpašuma īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Piekļuve būvei (būves kadastra apzīmējums 01000702135001), kurā atrodas Valsts dzīvokļa īpašums nodrošināta no Varžu ielas.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta vai 42.1 panta nosacījumiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments 10.05.2025. vēstulē Nr.DI-25-855-nd informē, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments paudis viedokli, ka Valsts dzīvokļa īpašums būtu nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
20.06.2025. saņemta VNĪ Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes vēstule Nr. CAS-25-197-nd ar pielikumā pievienotu Rīgas domes 18.06.2025. lēmumu Nr. RD-25-4732-lē (prot. Nr. 148, 69. §) "Par Latvijas valstij piederošā nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Staiceles ielā 17–56, Rīgā (kadastra Nr. 01009016836), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības", kurā norādīts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai Valsts dzīvokļa īpašums nepieciešams Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai – mājokļu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu personām, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atzītas par tiesīgām šādu palīdzību saņemt.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība rīkojuma projektā minēto Valsts dzīvokļa īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”. Tādējādi Valsts dzīvokļa īpašuma nodošana Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā Valsts dzīvokļa īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 43.pantu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai Valsts dzīvokļa īpašums ir nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, nododot to bez atlīdzības pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu Valsts dzīvokļa īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par Valsts dzīvokļa īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai valsts nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz Valsts dzīvokļa īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais Valsts dzīvokļa īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par Valsts dzīvokļa īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona minēto Valsts dzīvokļa īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Šādā gadījumā Valsts dzīvokļa īpašums tiks atdots visā tā sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem atbilstoši Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 43.panta ietvertajam regulējumam šā likuma 42. pantā minētajos gadījumos lēmumu par valsts mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. pantā minētā institūcija, t.i., Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai Valsts dzīvokļa īpašums ir nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, nododot to bez atlīdzības pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu Valsts dzīvokļa īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par Valsts dzīvokļa īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai valsts nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz Valsts dzīvokļa īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais Valsts dzīvokļa īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par Valsts dzīvokļa īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona minēto Valsts dzīvokļa īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Šādā gadījumā Valsts dzīvokļa īpašums tiks atdots visā tā sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem atbilstoši Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 43.panta ietvertajam regulējumam šā likuma 42. pantā minētajos gadījumos lēmumu par valsts mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. pantā minētā institūcija, t.i., Ministru kabinets.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ņemot vērā, ka Valsts dzīvokļa īpašums tiek nodots Rīgas valstspilsētas pašvaldībai mājokļu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu personām, tad Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji - fiziskas personas, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atzītas par tiesīgām šādu palīdzību saņemt.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumus, saistībā ar Valsts dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda, kā arī izdevumus, kas saistīti ar Valsts dzīvokļa īpašuma uzturēšanu, segs Rīgas valstspilsētas pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem.
Izdevumus, saistībā ar Valsts dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda, kā arī izdevumus, kas saistīti ar Valsts dzīvokļa īpašuma uzturēšanu, segs Rīgas valstspilsētas pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi