Anotācija

Pilnveidot līdzšinējo regulējumu, novērst pretrunas un saskaņot būtiskās prasības starp vairākiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības stacionāru rezervuāru projektēšanai, izgatavošanai un uzstādīšanai ar būvniecības procesa regulējumu.

Vispārējā kārtība

Atbilstoši likumam "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" bīstamās iekārtas ir iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas šajā likumā noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm. Tostarp par bīstamo iekārtu uzskatāms stacionārs rezervuārs, kurā vienlaikus ir iespējams uzglabāt degvielu, šķidro kurināmo un vielas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību ir degoši šķidrumi, - vairāk nekā 10m³. Ja rezervuārā tiek uzglabāts benzīns, par bīstamo iekārtu ir uzskatāms tāds stacionārs rezervuārs, kurā vienlaikus ir iespējams uzglabāt vairāk nekā 2,5m³ benzīna.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) kā tirgus uzraudzības iestāde veic normatīvajos aktos par rezervuāru tehnisko uzraudzību un būvniecību paredzētos pasākumus, lai Latvijas tirgū tiktu piedāvāti rezervuāri, kas, atbilstoši uzstādīti un lietoti, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 384 "Bīstamu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība" (turpmāk - MK 384/2001), PTAC ir jāreģistrē stacionārs rezervuārs kā bīstamā iekārta, ja tajā:
1) uzglabā benzīnu vismaz 2,5m³;
2) uzglabā dīzeļdegvielu vismaz 10m³.

Analogas atšķirības atkarībā no uzglabājamās degvielas veida noteiktas arī rezervuāra tehniskās uzraudzības kārtībai un stacionāro rezervuāru projektēšanas, izgatavošanas un uzstādīšanas kārtībai. Tā kā prasības reģistrēt bīstamo iekārtu attiecas uz katru atsevišķu rezervuāru (ar tilpumu virs 2,5m³ un 10m³), ir iespējams glabāt degvielu vairākos mazāka tilpuma rezervuāros un tās nav jāreģistrē kā bīstamās iekārtas, lai gan kopējais apjoms pārsniegs attiecīgi 2,5m³ un 10m³. 

Rezervuāram un tā drošībai izvirzītās prasības ir saistītas ar tā uzbūves kopumu, kas sastāv no:
1. stacionāri uzstādītas tvertnes;
2. tehnoloģiskā aprīkojuma, kas nodrošina drošu un piemērotu vielu uzglabāšanu, kā arī no elementiem, kas piestiprināti tvertnes virsmām (piemēram, lūkas, savienojumi, atbalsti, rokturi);
3. otrās pakāpes necaurlaidīga norobežojuma - aizsargsistēmas, kas novērš uzglabājamās plūstošās vielas noplūdi augsnē vai gruntsūdeņos, ja tvertnei vai aprīkojumam ir radusies noplūde vai sūce. Aizsargsistēma ietver dubultsienas, sintētiskas membrānas joslas, sagatavotus zemes vaļņus, betona nožogojumus vai ekvivalentus materiālus, kas nodrošina noplūdušo vielu neizplatīšanos.

Rezervuāram attiecīgi ar tilpumu virs 2,5m³ un 10m³ bīstamās iekārtas pilnās tehniskās pārbaudes laikā ir jābūt iztukšotam. Tā kā pirms pilnās tehniskās pārbaudes veikšanas tas ir jāatbrīvo no glabājamās vielas, degvielas uzglabāšanai būtu nodrošināms rezerves rezervuārs.
Lai, rezervuārus pareizi lietojot, būtu novērsti draudi cilvēku dzīvībai, veselībai un videi, rezervuāru t.sk. degvielas rezervuāru tirdzniecība, projektēšana, izgatavošana, uzstādīšana un pārbaudes attiecas uz reglamentēto sfēru. Atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, kā arī tirgus uzraudzības vispārīgos principus nosaka likums "Par atbilstības novērtēšanu".

Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību" (turpmāk - MK 339/2006) nosaka būtiskās prasības stacionāru rezervuāru projektēšanai, izgatavošanai un uzstādīšanai, kuri paredzēti bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanai (kas ietver arī degvielas rezervuārus virs 10m³), un kārtību, kādā uzrauga minēto prasību ievērošanu, veic rezervuāru atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību. Papildus ņem vērā arī normatīvos aktus par būvniecību, vidi un ugunsdrošību, kā arī piemērojamajos standartos un ražotāja instrukcijās noteiktās prasības.

Būvlaukumā izbūvējamam rezervuāram noteikumi MK 339/2006 nosaka prasības veikt būvprojekta ekspertīzi (saskaņā ar MK 339/2006 4.6.apakšnodaļu), būvdarbu tehnisko uzraudzību (saskaņā ar MK 339/2006  4.7.apakšnodaļu), sastādīt atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, uzbūvēto rezervuāru pieņemt ekspluatācijā pieņemšanas komisijai (MK 339/2006 113.punkts). Minētie noteikumi paredz paziņotās institūcijas pieaicināšanu veikt būvprojekta ekspertīzi un būvdarbu uzraudzību būvlaukumos izbūvējamiem rezervuāriem. Būvniecības procesa realizācijas prasības nosaka arī Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk - MK 253/2017) un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - MK 500/2014). Attiecībā uz būvprojekta ekspertīzi šo noteikumu prasības atšķiras - būvprojekta ekspertīze ir nepieciešama tikai trešās grupas inženierbūvēm. Attiecībā uz būvdarbu tehniskās uzraudzības veikšanu, MK 500/2014 noteikts, ka būvdarbu uzraudzība ir nepieciešama tikai trešās grupas inženierbūvēm (rezervuāriem ar būvtilpumu lielāku par 5000m³) vai gadījumā, ja otrās un trešās grupas inženierbūvju būvniecību veic par publisko personu līdzekļiem. Attiecībā uz nodošanu ekspluatācijā MK 253/2017 noteikts, ka būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai.
Līdz ar to, ir nepieciešams novērst pretrunas starp trīs normatīvajiem aktiem, kas nosaka rezervuāru būvniecības procesa prasības - MK 253/2017, MK 500/2014 un MK 339/2006.

Nē

-