25-TA-2852: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” pases apstiprināšanu” (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” īstenošanas noteikumi” 5. punkta prasībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projekta realizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma). Programma ietver specifisko atbalsta mērķi 1.3.1. “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm”, kuras ietvaros plānots attīstīt uzticamības un identifikācijas pakalpojumus.
Latvijā nacionālā līmeņa uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu joma aptver nacionālā līmeņa uzticamības un identifikācijas jomas pakalpojumus elektroniskā vidē, iekļaujot:
1. Drošu elektronisko piegādi un datu glabātuvi (e-adrese);
2. Personas elektroniskās identifikācijas apliecināšana digitālajā vidē;
3. Kvalificētu elektronisko parakstīšanu digitālajā vidē;
4. Kvalificēta laika zīmogošanu elektroniskajā vidē;
5. Kvalificētu atribūtu elektronisko apliecinājumu;
6. Vienotās pieteikšanās moduļa nodrošināšanu;
7. Pārrobežu elektroniskās identifikācijas nodrošināšanu.
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027. gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) (turpmāk - NAP2027) 26. apsvērums (8. lpp) nosaka “IKT sasniegumi un to plaša pieejamība ir katalizators pārmaiņām tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. Zināšanu sabiedrība, pateicoties mērķtiecīgai IKT risinājumu pielietošanai, pārveido pastāvošos un rada jaunus procesus, biznesa modeļus, paradumus un kultūru visās tautsaimniecības un dzīves sfērās. Digitālā transformācija ir produktivitātes, ekonomiskās izaugsmes, indivīda un sabiedrības labklājības atslēga. Zināšanu sabiedrība ne tikai izprot, adaptējas un pilnvērtīgi izmanto digitalizācijas ceļā pārveidoto jauno realitāti, bet ir motivēts, prasmīgs un vieds visaptverošas Latvijas digitālās transformācijas virzītājs.” NAP2027 14. apsvērums (6.-7. lpp) paredz, ka “[…] mēs arvien uzlabojam pārvaldības mehānismus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas ātrākai un ērtākai Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam 7 visdažādāko jautājumu risināšanai […]”, kā arī 15. apsvērums (7. lpp) nosaka, ka atvērta pārvaldība sniedz iedzīvotājiem visu nepieciešamo informāciju viegli pieejamā un saprotamā veidā, birokrātiskais aparāts ir samazināts un procesi – paātrināti. […] Gudra pārvaldība personalizē pakalpojumus un optimāli līdzsvaro sabiedrības intereses, izmantojot gan digitālās iespējas, gan starpnozaru koordināciju un jaunās pārvaldes darbinieku kompetences.
Rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” tiek noteikts mērķis “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.”(295. apsvērums, 64. lpp) un 300. apsvērums (64.-65. lpp) “[…] Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas ērti un laikus saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, aizvien vairāk tiks izmantotas IT tehnoloģiju attīstības sniegtās priekšrocības, ieviešot principu “digitāls pēc noklusējuma”, jo elektroniskie pakalpojumi un risinājumi ir rentabli un bieži vien elastīgāki nekā klātienes pakalpojumi. Ikvienam elektroniskajam pakalpojumam un risinājumam pirms tā ieviešanas tiks veikts kiberdrošības risku izvērtējums, kā arī nodrošināta tā kiberdrošība visā tā dzīvescikla laikā, lai nodrošinātu pakalpojuma un risinājuma nepārtrauktību, integritāti un datu aizsardzību. […].” savukārt šī rīcības virziena 316. uzdevums (68. lpp) nosaka, ka nepieciešama “mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot “primāri digitāls”, proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju”.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1183, ar ko groza regulu Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (turpmāk - eIDAS 2.0 regula). eIDAS 2.0 regula nosaka vienotu pieeju digitālās identitātes risinājumiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, paredzot Eiropas digitālās identitātes maka (turpmāk – EDIM) (angliski - European Digital Identity Wallet) ieviešanu, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu droši un vienoti identificēties, pārvaldīt apliecinājumus un piekļūt publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem visā ES. eIDAS 2.0 regula publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L 202, 30. aprīlis 2024., lpp. 1–131) un stājās spēkā 2024. gada 20. maijā. eIDAS 2.0 regulas 1.pants nosaka, ka mērķis ir nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un pienācīga drošības līmeņa panākšanu e-identifikācijas līdzekļiem un uzticamības pakalpojumiem, kurus izmanto visā ES, lai fiziskām un juridiskām personām dotu un atvieglotu iespēju izmantot tiesības droši piedalīties digitālā sabiedrībā un piekļūt publiskiem un privātiem tiešsaistes pakalpojumiem visā ES.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumu Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 5.7.1.apakšpunktu noteikts, ka VARAM ir atbildīga par uzticamības pakalpojumu, digitālās identitātes un EDIM ieviešanu Latvijā. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt EDIM ieviešanu Latvijā, nodrošinot VDAA stratēģisko fokusu uz digitālās transformācijas politikas īstenošanu, 2025.gada 24.februārī ar VARAM rīkojumu Nr. 1-2/25 “Par Eiropas digitālās identitātes maka izveidi un ieviešanu” VDAA uzdots nodrošināt EDIM risinājuma ieviešanas organizēšanu Latvijā.
Latvijā jau šobrīd tiek īstenoti saistītie projekti, kuru rezultāti un izstrādātie risinājumi tiks izmantoti EDIM ieviešanā, tādējādi nodrošinot risinājuma funkcionalitātes paplašināšanu, savietojamību ar esošajām sistēmām un sinerģiju ar valsts pārvaldes digitalizācijas procesu. Starp šiem projektiem īpaši nozīmīgi attiecībā uz EDIM ir liela mēroga pilotprojekts NOBID1 (no 2023.gada aprīļa līdz 2025.gada augustam) un “Advanced Project for Trusted Identity Technologies and Unified Digital Ecosystem”2 jeb “APTITUDE” (īstenošanā iesaistīts VDAA no 2025. gada oktobra līdz 2027. gada oktobrim).
____________________________________________________________________
1Pieejams VARAM tīmekļa vietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/eu-digital-wallet-payment-use-case-support-implementation-european-digital-identity-framework-edif-and-implementation-once-only-system-under-single-digital-gateway-reg;
2Pieejams VARAM tīmekļa vietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/advanced-project-trusted-identity-technologies-and-unified-digital-ecosystem.
Latvijā nacionālā līmeņa uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu joma aptver nacionālā līmeņa uzticamības un identifikācijas jomas pakalpojumus elektroniskā vidē, iekļaujot:
1. Drošu elektronisko piegādi un datu glabātuvi (e-adrese);
2. Personas elektroniskās identifikācijas apliecināšana digitālajā vidē;
3. Kvalificētu elektronisko parakstīšanu digitālajā vidē;
4. Kvalificēta laika zīmogošanu elektroniskajā vidē;
5. Kvalificētu atribūtu elektronisko apliecinājumu;
6. Vienotās pieteikšanās moduļa nodrošināšanu;
7. Pārrobežu elektroniskās identifikācijas nodrošināšanu.
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027. gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) (turpmāk - NAP2027) 26. apsvērums (8. lpp) nosaka “IKT sasniegumi un to plaša pieejamība ir katalizators pārmaiņām tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. Zināšanu sabiedrība, pateicoties mērķtiecīgai IKT risinājumu pielietošanai, pārveido pastāvošos un rada jaunus procesus, biznesa modeļus, paradumus un kultūru visās tautsaimniecības un dzīves sfērās. Digitālā transformācija ir produktivitātes, ekonomiskās izaugsmes, indivīda un sabiedrības labklājības atslēga. Zināšanu sabiedrība ne tikai izprot, adaptējas un pilnvērtīgi izmanto digitalizācijas ceļā pārveidoto jauno realitāti, bet ir motivēts, prasmīgs un vieds visaptverošas Latvijas digitālās transformācijas virzītājs.” NAP2027 14. apsvērums (6.-7. lpp) paredz, ka “[…] mēs arvien uzlabojam pārvaldības mehānismus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas ātrākai un ērtākai Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam 7 visdažādāko jautājumu risināšanai […]”, kā arī 15. apsvērums (7. lpp) nosaka, ka atvērta pārvaldība sniedz iedzīvotājiem visu nepieciešamo informāciju viegli pieejamā un saprotamā veidā, birokrātiskais aparāts ir samazināts un procesi – paātrināti. […] Gudra pārvaldība personalizē pakalpojumus un optimāli līdzsvaro sabiedrības intereses, izmantojot gan digitālās iespējas, gan starpnozaru koordināciju un jaunās pārvaldes darbinieku kompetences.
Rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” tiek noteikts mērķis “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.”(295. apsvērums, 64. lpp) un 300. apsvērums (64.-65. lpp) “[…] Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas ērti un laikus saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, aizvien vairāk tiks izmantotas IT tehnoloģiju attīstības sniegtās priekšrocības, ieviešot principu “digitāls pēc noklusējuma”, jo elektroniskie pakalpojumi un risinājumi ir rentabli un bieži vien elastīgāki nekā klātienes pakalpojumi. Ikvienam elektroniskajam pakalpojumam un risinājumam pirms tā ieviešanas tiks veikts kiberdrošības risku izvērtējums, kā arī nodrošināta tā kiberdrošība visā tā dzīvescikla laikā, lai nodrošinātu pakalpojuma un risinājuma nepārtrauktību, integritāti un datu aizsardzību. […].” savukārt šī rīcības virziena 316. uzdevums (68. lpp) nosaka, ka nepieciešama “mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot “primāri digitāls”, proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju”.
2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1183, ar ko groza regulu Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (turpmāk - eIDAS 2.0 regula). eIDAS 2.0 regula nosaka vienotu pieeju digitālās identitātes risinājumiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, paredzot Eiropas digitālās identitātes maka (turpmāk – EDIM) (angliski - European Digital Identity Wallet) ieviešanu, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu droši un vienoti identificēties, pārvaldīt apliecinājumus un piekļūt publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem visā ES. eIDAS 2.0 regula publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L 202, 30. aprīlis 2024., lpp. 1–131) un stājās spēkā 2024. gada 20. maijā. eIDAS 2.0 regulas 1.pants nosaka, ka mērķis ir nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un pienācīga drošības līmeņa panākšanu e-identifikācijas līdzekļiem un uzticamības pakalpojumiem, kurus izmanto visā ES, lai fiziskām un juridiskām personām dotu un atvieglotu iespēju izmantot tiesības droši piedalīties digitālā sabiedrībā un piekļūt publiskiem un privātiem tiešsaistes pakalpojumiem visā ES.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumu Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 5.7.1.apakšpunktu noteikts, ka VARAM ir atbildīga par uzticamības pakalpojumu, digitālās identitātes un EDIM ieviešanu Latvijā. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt EDIM ieviešanu Latvijā, nodrošinot VDAA stratēģisko fokusu uz digitālās transformācijas politikas īstenošanu, 2025.gada 24.februārī ar VARAM rīkojumu Nr. 1-2/25 “Par Eiropas digitālās identitātes maka izveidi un ieviešanu” VDAA uzdots nodrošināt EDIM risinājuma ieviešanas organizēšanu Latvijā.
Latvijā jau šobrīd tiek īstenoti saistītie projekti, kuru rezultāti un izstrādātie risinājumi tiks izmantoti EDIM ieviešanā, tādējādi nodrošinot risinājuma funkcionalitātes paplašināšanu, savietojamību ar esošajām sistēmām un sinerģiju ar valsts pārvaldes digitalizācijas procesu. Starp šiem projektiem īpaši nozīmīgi attiecībā uz EDIM ir liela mēroga pilotprojekts NOBID1 (no 2023.gada aprīļa līdz 2025.gada augustam) un “Advanced Project for Trusted Identity Technologies and Unified Digital Ecosystem”2 jeb “APTITUDE” (īstenošanā iesaistīts VDAA no 2025. gada oktobra līdz 2027. gada oktobrim).
____________________________________________________________________
1Pieejams VARAM tīmekļa vietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/eu-digital-wallet-payment-use-case-support-implementation-european-digital-identity-framework-edif-and-implementation-once-only-system-under-single-digital-gateway-reg;
2Pieejams VARAM tīmekļa vietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/advanced-project-trusted-identity-technologies-and-unified-digital-ecosystem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Nacionālā līmeņa uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu jomas mērķarhitektūras apraksta3 arhitektūras novērtējuma gūtajiem galvenajiem secinājumiem, neskatoties uz to, ka valsts nodrošina daudzveidīgu elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāstu, kas tiek izmantots plašā mērogā gan fizisku, gan juridisku personu vajadzībām, esošā institucionālā un tehniskā kapacitāte nav pietiekama, lai efektīvi un ilgtspējīgi nodrošinātu šīs jomas tālāku attīstību un pārvaldību atbilstoši noteiktajām prasībām. Augošās sabiedrības un uzņēmēju gaidas attiecībā uz digitālās identitātes lietošanas ērtumu un funkcionalitāti (piemēram, biometrijas integrācija) nav iespējams nodrošināt esošajā normatīvajā un institucionālajā ietvarā.
Papildus izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu sadarbspēju pārrobežu kontekstā, nepietiekamu lietotāju pieredzes vienotību dažādās platformās, kā arī tehniskās infrastruktūras novecošanu (piemēram, personas apliecinošu dokumentu izsniegšanas darba vietu aprīkojums), kas rada riskus pakalpojumu nepārtrauktībai un drošībai, īpaši ņemot vērā pieaugošos kiberapdraudējumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešama jauna, centralizēta un stratēģiski vadīta pieeja uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu attīstībai un pārvaldībai. Esošais modelis nav pietiekami spējīgs nodrošināt eIDAS 2.0. prasībām atbilstošus, efektīvus, lietotājam draudzīgus un starptautiski konkurētspējīgus risinājumus.
Šobrīd nav ieviests risinājums, kas nodrošinātu drošu un daudzfaktoru lietotāja identifikāciju arī bezsaistes režīmā, tostarp izmantojot lietotāja ierīcē lokāli saglabātus atribūtus. Šādas funkcionalitātes nepieciešamību īpaši aktualizē eIDAS 2.0 regulas prasības, kas paredz iespēju izmantot EDIM piekļuvei ļoti lielām tiešsaistes platformām, kā arī datu minimizēšanas un lietotāja kontroles pār nododamajiem atribūtiem principu ievērošanu.
EDIM ieviešana ir noteikta eIDAS 2.0 regulā 5.a panta 1. punktā, nosakot obligātu EDIM ieviešanu līdz 2026. gada 24. decembrim. Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" neīstenošanas gadījumā var iestāties ES soda sankcijas par eIDAS 2.0 regulas neievērošanu.
_______________________________________________________________________
3 Pieejams VARAM tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/media/42741/download?attachment
Papildus izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu sadarbspēju pārrobežu kontekstā, nepietiekamu lietotāju pieredzes vienotību dažādās platformās, kā arī tehniskās infrastruktūras novecošanu (piemēram, personas apliecinošu dokumentu izsniegšanas darba vietu aprīkojums), kas rada riskus pakalpojumu nepārtrauktībai un drošībai, īpaši ņemot vērā pieaugošos kiberapdraudējumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešama jauna, centralizēta un stratēģiski vadīta pieeja uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu attīstībai un pārvaldībai. Esošais modelis nav pietiekami spējīgs nodrošināt eIDAS 2.0. prasībām atbilstošus, efektīvus, lietotājam draudzīgus un starptautiski konkurētspējīgus risinājumus.
Šobrīd nav ieviests risinājums, kas nodrošinātu drošu un daudzfaktoru lietotāja identifikāciju arī bezsaistes režīmā, tostarp izmantojot lietotāja ierīcē lokāli saglabātus atribūtus. Šādas funkcionalitātes nepieciešamību īpaši aktualizē eIDAS 2.0 regulas prasības, kas paredz iespēju izmantot EDIM piekļuvei ļoti lielām tiešsaistes platformām, kā arī datu minimizēšanas un lietotāja kontroles pār nododamajiem atribūtiem principu ievērošanu.
EDIM ieviešana ir noteikta eIDAS 2.0 regulā 5.a panta 1. punktā, nosakot obligātu EDIM ieviešanu līdz 2026. gada 24. decembrim. Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" neīstenošanas gadījumā var iestāties ES soda sankcijas par eIDAS 2.0 regulas neievērošanu.
_______________________________________________________________________
3 Pieejams VARAM tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/media/42741/download?attachment
Risinājuma apraksts
Ir paredzamas vairākas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar eIDAS 2.0 regulu, kas paredz EDIM ieviešanu.
Aprakstīto problēmu attiecībā uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu risināšanai tiks īstenoti divi ERAF projekti – VDAA realizētais projekts “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” un LVRTC projekts “Uzticamības pakalpojumu attīstība: Nacionālās elektroniskās identifikācijas shēmas un kvalificēta droša elektroniskā paraksta pielāgošanās eIDAS 2.0 prasībām, paaugstinot risinājuma drošību un lietojamību”.
Projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” ietvaros tiks ieviests un nodrošināts EDIM, kas būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas fiziskām un juridiskām personām ļaus apliecināt savu identitāti kā digitālajā vidē, tā klātienē, ciktāl to paredzēs normatīvais regulējums, parakstīt dokumentus izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu, kā arī nodrošinās iespēju apmainīties ar personalizētiem datiem (atribūtiem) publisko un privāto pakalpojumu ietvaros, tostarp valsts pārvaldes iestāžu nodrošinātajos pakalpojumos. EDIM projekta kontekstā ar “identitātes verifikāciju” tiek saprasta personas identitātes pārbaude, izmantojot EDIM pieejamos elektroniski apliecinātos atribūtus, kurus lietotājs pēc pieprasījuma var nodot pakalpojuma sniedzējam. EDIM nodrošinās iespēju apliecināt personas identitāti kā klātienē, tā attālināti, izmantojot EDIM pieejamos elektroniski apliecinātos atribūtus. Personas identifikācija tiks veikta, pakalpojuma sniedzējam ģenerējot pieprasījumu pēc konkrētiem identifikācijas datiem, kas lietotājam tiks nodots, piemēram, izmantojot QR kodu vai dziļsaiti (angl. deeplink). Lietotājs, izmantojot EDIM lietotni, noskenē QR kodu vai aktivizē dziļsaiti, pēc kā EDIM tiek attēlots pieprasīto datu apjoms un lietotājs apstiprina datu nodošanu. Pēc lietotāja apstiprinājuma personas identifikācijas dati tiek droši nodoti pakalpojuma sniedzējam, kurš tos verificē, izmantojot uzticamības pakalpojumu sniedzēja nodrošinātos mehānismus. Juridiski šāda identitātes pārbaude balstās uz eIDAS 2.0 regulā noteiktajiem principiem un uzticamības pakalpojumu izmantošanu, kas nodrošina datu autentiskumu un pārbaudāmību. Papildus tam tiks sagatavoti EDIM noteikumi, kas identitātes apliecināšanas procesu atrunās.
Ņemot vērā, ka EDIM nodrošina alternatīvu identitātes apliecināšanas veidu digitālā formā klātienes situācijās, piemēram, verificējot identitāti vai vecumu, samazinās nepieciešamība fiziski izmantot personu apliecinošus dokumentus ikdienas situācijās, tādējādi potenciāli mazinot arī šo dokumentu nozaudēšanas risku.
Vienlaikus EDIM izmantošana būs brīvprātīga un tas pilnībā neaizstās personu apliecinošu dokumentu. Lai risinātu pastāvošās nepilnības digitālās identitātes pārvaldībā un nodrošinātu Latvijā vienotu, uz lietotāju orientētu un ar eIDAS 2.0 regulu saderīgu elektroniskās identitātes risinājumu, tiks īstenots projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā". Projekta ietvaros paredzēts:
- Nodrošināt efektīvu projekta pārvaldību, tai skaitā darbību un finanšu plānošanu, komandas un administratīvo funkciju nodrošināšanu, kā arī atbilstošu publicitāti, kas veicina pārredzamību un sabiedrības informētību.
- Izveidot un ieviest Latvijas nacionālo EDIM platformu, izstrādājot lietotni un tai nepieciešamo funkcionalitāti, piemēram, lietotāju autentifikācijas risinājumus (gan tiešsaistē, gan bezsaistē), atribūtu pārvaldības mehānismus un integrācijas komponentes, kas nodrošina vienotu piekļuvi publiskajiem un privātajiem digitālajiem pakalpojumiem.
- Nodrošināt EDIM ieviešanai nepieciešamo komponenšu integrāciju risinājumā un darbību, tostarp kvalificētu atribūtu elektronisko apliecinājumu izdošanas servisu, EDIM piekļuves sertifikātu izdošanas un atsaukšanas servisu, CSC API un citas ar uzticamības pakalpojumiem saistītas funkcijas, kuras nodrošinās uzticamības pakalpojumu sniedzējs (QTSP).
- Atribūtu kataloga un strukturētas uzglabāšanas sistēmas izstrāde. Tas risina pašreizējās problēmas saistībā ar datu sadrumstalotību un nesaderību starp sistēmām
- Pielāgot esošās valsts sistēmas, piemēram, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk - DAGR) , Vienoto pieteikšanās moduli (turpmāk – VPM), Vienreizes principa sistēmu (turpmāk – OOTS), Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (turpmāk – VIRSIS), Maksājumu modulis (turpmāk – MM), lai nodrošinātu sinhronu un sadarbspējīgu datu apmaiņu starp EDIM un valsts informācijas resursiem.
- Izveidot atkarīgo pušu reģistru, kas nodrošinās pārskatāmu un centralizētu uzticamības mehānismu iesaistīto pušu identifikācijai un pārvaldībai.
- Nodrošināt nepieciešamo tehnisko un fizisko infrastruktūru, tostarp sertificējamu vidi un atbilstošus drošības pasākumus, lai nodrošinātu EDIM atbilstību eIDAS 2.0 regulas prasībām.
- Izstrādāt un īstenot EDIM lietotāja reģistrēšanas un aktivizācijas (onboarding) procesu., kas nodrošinās vienotu, efektīvu un lietotājiem draudzīgu piekļuvi digitālajai identitātei.
- Iekļaut e-adreses pastkastītes funkcionalitāti EDIM lietotnē, paplašinot e-adreses pielietojumu B2C un B2B komunikācijā, kā arī nodrošinot mobilitāti.
- Attīstīt un pilnveidot VPM, nodrošinot atbilstību jaunajām tehniskajām un juridiskajām prasībām, kā arī EDIM funkcionalitāšu integrāciju.
- Izvērtējot nepieciešamību, OOTS, nodrošinot tās integrāciju ar EDIM un veicinot datu pieprasījumu vienkāršošanu no lietotāja skatpunkta.
- Izveidot EDIM atbalsta sistēmu, tostarp procedūras, metodoloģiju, vadlīnijas un atbalsta resursus, kas atvieglos risinājuma ieviešanu un lietošanu dažādos kontekstos.
- Nodrošināt EDIM risinājuma uzturēšanu un lietotāju atbalstu, lai veicinātu lietošanas nepārtrauktību un augstu lietotāju apmierinātību.
- Īstenot sabiedrības informēšanas un popularizēšanas pasākumus, lai nodrošinātu plašu risinājuma ieviešanu, sabiedrības informētību un uzticēšanos digitālās identitātes rīkiem.
Projekta ietvaros plānotās darbības ir vērstas uz valsts funkcijas īstenošanu elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomā, nodrošinot eIDAS 2.0 regulas prasību izpildi un projekta ietvaros EDIM netiek izstrādāts vai izmantots komercdarbības veikšanai, netiek radīti ieņēmumi, kā arī netiek sniegtas selektīvas priekšrocības atsevišķiem komersantiem. EDIM kā valsts pārvaldīts risinājums ir vienlīdzīgi pieejams visām institūcijām un komersantiem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus, un tā izmantošana nenodrošina ekskluzīvas tiesības vai ekonomiskas priekšrocības konkrētiem tirgus dalībniekiem.
Komersantu iespējamā iesaiste EDIM ekosistēmā (piemēram, kā atkarīgajām pusēm vai atribūtu izmantotājiem) ir sekundāra un izriet no normatīvā regulējuma, nevis no projekta mērķa sniegt atbalstu komercdarbībai. Projekts nerada komersantiem finansiālu labumu, nesedz to izmaksas un neietekmē konkurences apstākļus tirgū.
Projekta mērķu sasniegšanai sadarbības partneris VARAM veiks darbības, kas nodrošinās eIDAS 2.0 regulas prasību ieviešanu un koordināciju, t.sk. EDIM jomas mērķarhitektūras pilnveidi, sertifikācijas shēmas izstrādi un saskaņošanu, normatīvā regulējuma pilnveidi, kā arī EDIM integrācijas koordināciju valsts pārvaldes e-pakalpojumos.
Aprakstīto problēmu attiecībā uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu risināšanai tiks īstenoti divi ERAF projekti – VDAA realizētais projekts “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” un LVRTC projekts “Uzticamības pakalpojumu attīstība: Nacionālās elektroniskās identifikācijas shēmas un kvalificēta droša elektroniskā paraksta pielāgošanās eIDAS 2.0 prasībām, paaugstinot risinājuma drošību un lietojamību”.
Projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” ietvaros tiks ieviests un nodrošināts EDIM, kas būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas fiziskām un juridiskām personām ļaus apliecināt savu identitāti kā digitālajā vidē, tā klātienē, ciktāl to paredzēs normatīvais regulējums, parakstīt dokumentus izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu, kā arī nodrošinās iespēju apmainīties ar personalizētiem datiem (atribūtiem) publisko un privāto pakalpojumu ietvaros, tostarp valsts pārvaldes iestāžu nodrošinātajos pakalpojumos. EDIM projekta kontekstā ar “identitātes verifikāciju” tiek saprasta personas identitātes pārbaude, izmantojot EDIM pieejamos elektroniski apliecinātos atribūtus, kurus lietotājs pēc pieprasījuma var nodot pakalpojuma sniedzējam. EDIM nodrošinās iespēju apliecināt personas identitāti kā klātienē, tā attālināti, izmantojot EDIM pieejamos elektroniski apliecinātos atribūtus. Personas identifikācija tiks veikta, pakalpojuma sniedzējam ģenerējot pieprasījumu pēc konkrētiem identifikācijas datiem, kas lietotājam tiks nodots, piemēram, izmantojot QR kodu vai dziļsaiti (angl. deeplink). Lietotājs, izmantojot EDIM lietotni, noskenē QR kodu vai aktivizē dziļsaiti, pēc kā EDIM tiek attēlots pieprasīto datu apjoms un lietotājs apstiprina datu nodošanu. Pēc lietotāja apstiprinājuma personas identifikācijas dati tiek droši nodoti pakalpojuma sniedzējam, kurš tos verificē, izmantojot uzticamības pakalpojumu sniedzēja nodrošinātos mehānismus. Juridiski šāda identitātes pārbaude balstās uz eIDAS 2.0 regulā noteiktajiem principiem un uzticamības pakalpojumu izmantošanu, kas nodrošina datu autentiskumu un pārbaudāmību. Papildus tam tiks sagatavoti EDIM noteikumi, kas identitātes apliecināšanas procesu atrunās.
Ņemot vērā, ka EDIM nodrošina alternatīvu identitātes apliecināšanas veidu digitālā formā klātienes situācijās, piemēram, verificējot identitāti vai vecumu, samazinās nepieciešamība fiziski izmantot personu apliecinošus dokumentus ikdienas situācijās, tādējādi potenciāli mazinot arī šo dokumentu nozaudēšanas risku.
Vienlaikus EDIM izmantošana būs brīvprātīga un tas pilnībā neaizstās personu apliecinošu dokumentu. Lai risinātu pastāvošās nepilnības digitālās identitātes pārvaldībā un nodrošinātu Latvijā vienotu, uz lietotāju orientētu un ar eIDAS 2.0 regulu saderīgu elektroniskās identitātes risinājumu, tiks īstenots projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā". Projekta ietvaros paredzēts:
- Nodrošināt efektīvu projekta pārvaldību, tai skaitā darbību un finanšu plānošanu, komandas un administratīvo funkciju nodrošināšanu, kā arī atbilstošu publicitāti, kas veicina pārredzamību un sabiedrības informētību.
- Izveidot un ieviest Latvijas nacionālo EDIM platformu, izstrādājot lietotni un tai nepieciešamo funkcionalitāti, piemēram, lietotāju autentifikācijas risinājumus (gan tiešsaistē, gan bezsaistē), atribūtu pārvaldības mehānismus un integrācijas komponentes, kas nodrošina vienotu piekļuvi publiskajiem un privātajiem digitālajiem pakalpojumiem.
- Nodrošināt EDIM ieviešanai nepieciešamo komponenšu integrāciju risinājumā un darbību, tostarp kvalificētu atribūtu elektronisko apliecinājumu izdošanas servisu, EDIM piekļuves sertifikātu izdošanas un atsaukšanas servisu, CSC API un citas ar uzticamības pakalpojumiem saistītas funkcijas, kuras nodrošinās uzticamības pakalpojumu sniedzējs (QTSP).
- Atribūtu kataloga un strukturētas uzglabāšanas sistēmas izstrāde. Tas risina pašreizējās problēmas saistībā ar datu sadrumstalotību un nesaderību starp sistēmām
- Pielāgot esošās valsts sistēmas, piemēram, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk - DAGR) , Vienoto pieteikšanās moduli (turpmāk – VPM), Vienreizes principa sistēmu (turpmāk – OOTS), Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (turpmāk – VIRSIS), Maksājumu modulis (turpmāk – MM), lai nodrošinātu sinhronu un sadarbspējīgu datu apmaiņu starp EDIM un valsts informācijas resursiem.
- Izveidot atkarīgo pušu reģistru, kas nodrošinās pārskatāmu un centralizētu uzticamības mehānismu iesaistīto pušu identifikācijai un pārvaldībai.
- Nodrošināt nepieciešamo tehnisko un fizisko infrastruktūru, tostarp sertificējamu vidi un atbilstošus drošības pasākumus, lai nodrošinātu EDIM atbilstību eIDAS 2.0 regulas prasībām.
- Izstrādāt un īstenot EDIM lietotāja reģistrēšanas un aktivizācijas (onboarding) procesu., kas nodrošinās vienotu, efektīvu un lietotājiem draudzīgu piekļuvi digitālajai identitātei.
- Iekļaut e-adreses pastkastītes funkcionalitāti EDIM lietotnē, paplašinot e-adreses pielietojumu B2C un B2B komunikācijā, kā arī nodrošinot mobilitāti.
- Attīstīt un pilnveidot VPM, nodrošinot atbilstību jaunajām tehniskajām un juridiskajām prasībām, kā arī EDIM funkcionalitāšu integrāciju.
- Izvērtējot nepieciešamību, OOTS, nodrošinot tās integrāciju ar EDIM un veicinot datu pieprasījumu vienkāršošanu no lietotāja skatpunkta.
- Izveidot EDIM atbalsta sistēmu, tostarp procedūras, metodoloģiju, vadlīnijas un atbalsta resursus, kas atvieglos risinājuma ieviešanu un lietošanu dažādos kontekstos.
- Nodrošināt EDIM risinājuma uzturēšanu un lietotāju atbalstu, lai veicinātu lietošanas nepārtrauktību un augstu lietotāju apmierinātību.
- Īstenot sabiedrības informēšanas un popularizēšanas pasākumus, lai nodrošinātu plašu risinājuma ieviešanu, sabiedrības informētību un uzticēšanos digitālās identitātes rīkiem.
Projekta ietvaros plānotās darbības ir vērstas uz valsts funkcijas īstenošanu elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomā, nodrošinot eIDAS 2.0 regulas prasību izpildi un projekta ietvaros EDIM netiek izstrādāts vai izmantots komercdarbības veikšanai, netiek radīti ieņēmumi, kā arī netiek sniegtas selektīvas priekšrocības atsevišķiem komersantiem. EDIM kā valsts pārvaldīts risinājums ir vienlīdzīgi pieejams visām institūcijām un komersantiem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus, un tā izmantošana nenodrošina ekskluzīvas tiesības vai ekonomiskas priekšrocības konkrētiem tirgus dalībniekiem.
Komersantu iespējamā iesaiste EDIM ekosistēmā (piemēram, kā atkarīgajām pusēm vai atribūtu izmantotājiem) ir sekundāra un izriet no normatīvā regulējuma, nevis no projekta mērķa sniegt atbalstu komercdarbībai. Projekts nerada komersantiem finansiālu labumu, nesedz to izmaksas un neietekmē konkurences apstākļus tirgū.
Projekta mērķu sasniegšanai sadarbības partneris VARAM veiks darbības, kas nodrošinās eIDAS 2.0 regulas prasību ieviešanu un koordināciju, t.sk. EDIM jomas mērķarhitektūras pilnveidi, sertifikācijas shēmas izstrādi un saskaņošanu, normatīvā regulējuma pilnveidi, kā arī EDIM integrācijas koordināciju valsts pārvaldes e-pakalpojumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” kopējās izmaksas 3 gadu periodā ir 6 500 000 EUR. EDIM ieviešana paredz izveidot vienotu, drošu un atkārtoti izmantojamu digitālās identifikācijas un autentifikācijas risinājumu, kas būs izmantojams publiskajā un privātajā sektorā visā ES.
Būtiskākais tiešais ietaupījums veidojas no EDIM kā autentifikācijas līdzekļa pievienošanas VPM, kas ļauj iestādēm neveikt atsevišķas integrācijas ar EDIM infrastruktūru. Tā kā VPM ir pieejams aptuveni 140 institūcijām/portāliem, katrai iestādei potenciāli izvairoties no integrācijas izmaksām 15 000–60 000 EUR apmērā, valsts kopējais ietaupījums integrāciju jomā var sasniegt 2,1–8,4 milj. EUR (vidēji 5,25 milj. EUR).
Papildus tiek prognozēts administratīvā sloga un darbaspēka izmaksu samazinājums, automatizējot identifikācijas un datu pārbaudes procesus. EDIM ieviešana potenciāli samazina arī atkārtoti izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaitu (mazāk nozaudējumu/zādzību, jo ikdienas identifikācijai retāk jālieto fiziski dokumenti).
Svarīgs papildu faktors ir atbilstība eIDAS 2.0: dalībvalstīm līdz 2026. gada 24. decembrim jānodrošina vismaz viena EDIM risinājuma pieejamība. Neizpilde var radīt ES pārkāpuma procedūru, ar iespējamām sankcijām, kā arī radīt reputācijas risku.
Pēc projekta īstenošanas paredzētas ikgadējas uzturēšanas izmaksas: personāls ~1 162 471 EUR gadā un tehniskā uzturēšana provizoriski 800 000 EUR gadā (infrastruktūra, drošība, atjauninājumi, monitorings/atbalsts, lietotņu uzturēšana, savietojamība ar ES standartiem u.c.).
Kopumā prognozētais ikgadējais ietaupījums no 2029. gada pēc projekta noslēguma (bez sankcijām) ir ap 1 963 857 EUR. Pieņemot, ka ietaupījums saglabājas 10 gadus un pieskaitot vienreizējo ietaupījumu no VPM integrācijas (~5,25 milj. EUR), kopējais ietaupījums sasniedz ~24 888 570 EUR. Aprēķinātais tīrais fiskālais ietaupījums 10 gadu periodā, atņemot 10 gadu uzturēšanas izmaksas un sākotnējās investīcijas, ir ~10 388 570 EUR.
Visi aprēķini balstīti uz pieņēmumiem un pieejamiem datiem, un tie paredzēti iespējamās ietekmes ilustrēšanai, nevis kā precīza faktisko izmaksu/ietaupījumu prognoze. Ar aprēķinu aprakstu iespējams iepazīties Projekta pasē.
Būtiskākais tiešais ietaupījums veidojas no EDIM kā autentifikācijas līdzekļa pievienošanas VPM, kas ļauj iestādēm neveikt atsevišķas integrācijas ar EDIM infrastruktūru. Tā kā VPM ir pieejams aptuveni 140 institūcijām/portāliem, katrai iestādei potenciāli izvairoties no integrācijas izmaksām 15 000–60 000 EUR apmērā, valsts kopējais ietaupījums integrāciju jomā var sasniegt 2,1–8,4 milj. EUR (vidēji 5,25 milj. EUR).
Papildus tiek prognozēts administratīvā sloga un darbaspēka izmaksu samazinājums, automatizējot identifikācijas un datu pārbaudes procesus. EDIM ieviešana potenciāli samazina arī atkārtoti izsniedzamo personu apliecinošo dokumentu skaitu (mazāk nozaudējumu/zādzību, jo ikdienas identifikācijai retāk jālieto fiziski dokumenti).
Svarīgs papildu faktors ir atbilstība eIDAS 2.0: dalībvalstīm līdz 2026. gada 24. decembrim jānodrošina vismaz viena EDIM risinājuma pieejamība. Neizpilde var radīt ES pārkāpuma procedūru, ar iespējamām sankcijām, kā arī radīt reputācijas risku.
Pēc projekta īstenošanas paredzētas ikgadējas uzturēšanas izmaksas: personāls ~1 162 471 EUR gadā un tehniskā uzturēšana provizoriski 800 000 EUR gadā (infrastruktūra, drošība, atjauninājumi, monitorings/atbalsts, lietotņu uzturēšana, savietojamība ar ES standartiem u.c.).
Kopumā prognozētais ikgadējais ietaupījums no 2029. gada pēc projekta noslēguma (bez sankcijām) ir ap 1 963 857 EUR. Pieņemot, ka ietaupījums saglabājas 10 gadus un pieskaitot vienreizējo ietaupījumu no VPM integrācijas (~5,25 milj. EUR), kopējais ietaupījums sasniedz ~24 888 570 EUR. Aprēķinātais tīrais fiskālais ietaupījums 10 gadu periodā, atņemot 10 gadu uzturēšanas izmaksas un sākotnējās investīcijas, ir ~10 388 570 EUR.
Visi aprēķini balstīti uz pieņēmumiem un pieejamiem datiem, un tie paredzēti iespējamās ietekmes ilustrēšanai, nevis kā precīza faktisko izmaksu/ietaupījumu prognoze. Ar aprēķinu aprakstu iespējams iepazīties Projekta pasē.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskajām personām būs iespēja izmantot vienotu, drošu un lietotājam ērtu digitālās identitātes risinājumu jeb EDIM. Tas ļaus fiziskai personai apliecināt identitāti un ar to saistītos apliecinājumus, piemēram, auto vadītāja apliecību, bankas u.c. datus, grupēt vienuviet. Fiziskai personai tiks nodrošināta droša autorizācija, kā arī elektronisko dokumentu saņemšana un uzglabāšana, izmantojot e-adreses pastkastīti mobilajā lietotnē. Ieviešot EDIM, fiziskajām personām tiks būtiski vienkāršots piekļuves process digitālajiem pakalpojumiem gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī, vienlaikus nodrošinot lielāku kontroli pār saviem datiem un sniedzot iespēju pašiem izvēlēties, kāda informācija tiek nodota konkrētam pakalpojumu sniedzējam. Risinājums mazinās nepieciešamību pēc vairākiem atsevišķiem identifikācijas līdzekļiem, apvienojot vairākas funkcijas vienā lietotnē, tādējādi uzlabojot lietošanas pieredzi un veicinot uzticēšanos valsts digitālajai videi.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Juridiskajām personām tiks radīta iespēja efektīvāk un drošāk identificēt savus pārstāvjus un klientus, izmantojot EDIM. Risinājums ļaus organizācijām sniegt pakalpojumus, kuru piekļuve vai izmantošana prasa lietotāja identifikāciju vai noteiktu apliecinājumu pārbaudi, balstoties uz standartizētu, pārrobežu sadarbspējīgu mehānismu. EDIM ieviešana samazinās administratīvo slogu uzņēmumiem, novēršot nepieciešamību ieviest un uzturēt atsevišķas autentifikācijas sistēmas, kā arī uzlabos klientu pieredzi, nodrošinot vienotu un uzticamu piekļuves risinājumu. Vienlaikus tiks veicināta droša datu apmaiņa ar lietotāja piekrišanu, stiprinot uzņēmumu atbilstību normatīvajiem regulējumiem, tostarp eIDAS 2.0 regulas prasībām.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
EDIM ieviešana ietekmēs visas nozares, kurās nepieciešama droša klientu vai pārstāvju identifikācija un apliecinājumu pārbaude, t.sk., bet ne tikai finanšu, veselības, izglītības, enerģētikas, telekomunikāciju, e-komercijas, transporta, kā arī publiskā un nevalstiskā sektora pakalpojumus. Vienots, pārrobežu sadarbspējīgs identitātes risinājums ļaus organizācijām vienkāršot procesus, samazināt izmaksas un paātrināt pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus nodrošinot augstāku drošības un normatīvās atbilstības līmeni.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
2 420 897
0
2 103 653
0
772 650
227 800
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
2 420 897
0
2 103 653
0
772 650
227 800
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 848 115
0
2 474 886
0
909 000
667 999
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 848 115
0
2 474 886
0
909 000
667 999
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-427 218
0
-371 233
0
-136 350
-440 199
3.1. valsts pamatbudžets
0
-427 218
0
-371 233
0
-136 350
-440 199
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-427 218
-371 233
-136 350
-440 199
5.1. valsts pamatbudžets
-427 218
-371 233
-136 350
-440 199
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| Finansējuma avots | 2026.gads | 2027.gads | 2028.gads | 2029.gads | Kopā |
| ERAF finansējums | 2 420 897 | 2 103 653 | 772 650 | 227 800 | 5 525 000 |
| Valsts budžeta finansējums | 427 218 | 371 233 | 136 350 | 440 199 | 1 375 000 |
| Kopā | 2 848 115 | 2 474 886 | 909 000 | 667 999 | 6 900 000 |
Projekta mērķu sasniegšanai tiks īstenots savstarpēji saistītu aktivitāšu kopums, kas nodrošinās Latvijas Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) izveidi, ieviešanu un darbību, lai to īstenotu provizoriski būs nepieciešamas sekojošas finanšu pozīcijas: projekta vadība (~200 000 EUR),projekta īstenošanas personāla izmaksas (~1 140 000 EUR), komandējumi (~ 25 000), EDIM platformas un lietotnes izstrāde (~500 000 EUR),informācijas sistēmu izstrāde, ieviešana un kvalitātes kontrole (~580 000 EUR), pirmo lietojumu ieviešana (~250 000 EUR), apliecinājumu izveide un atribūtu nodrošinātāju piesaiste (~100 000 EUR), valsts sistēmu pielāgošana – DAGR, Maksājumu modulis un VIRSIS (~300 000 EUR), Atkarīgo pušu reģistra izveide (~150 000 EUR), izmitināšana mākoņdatošanā (~700 000 EUR), sertifikācija atbilstoši eIDAS 2.0 (~100 000 EUR), EDIM izsniegšanas (onboarding) procesa izveide (~800 000 EUR), e-adreses pastkastītes funkcionalitātes ieviešana (~250 000 EUR), VPM izstrāde (~800 000 EUR), OOTS attīstīšana (~50 000 EUR), procedūru un metodoloģijas atbalsta sistēma (~150 000 EUR), uzturēšana un lietotāju atbalsts (~75 000 EUR), vienotas identitātes izstrāde (~230 000 EUR) un EDIM popularizēšanas pasākumi (~100 000 EUR). Kopējās projekta izmaksas veido 6 500 000 eur.
Lai nodrošinātu EDIM risinājuma darbspēju, drošību, pieejamību un lietojamību atbilstoši eIDAS 2.0 regulas prasībām un topošajai nacionālajai sertifikācijas shēmai, nepieciešams paredzēt ikgadējās uzturēšanas izmaksas, kas ietver gan tehnisko infrastruktūru, gan programmatūras, lietotņu, integrāciju un drošības komponentu uzturēšanu. Uzturēšanas apjoms tiek plānots, balstoties uz projekta tehniskās specifikācijas prasībām, sistēmas arhitektūru un nepieciešamajiem drošības un savietojamības standartiem.
Tehniskā uzturēšana aptver infrastruktūras darbspējas nodrošināšanu, sistēmas atjauninājumus, nepārtrauktu monitoringu, incidentu vadību un atbalsta pakalpojumus, kā arī mobilās lietotnes un būtisko integrāciju uzturēšanu ar valsts pārvaldes sistēmām. Tāpat uzturēšanā ietilpst savietojamības nodrošināšana ar Eiropas kopīgajām arhitektūrām un standartiem, drošības komponenšu regulāra atjaunošana, ikgadējās atbilstības pārbaudes, kā arī lietojamības un funkcionalitātes pilnveides darbi. Bez tam nepieciešama arī nepārtraukta publiskās dokumentācijas uzturēšana, vizuālo komponenšu atjaunināšana un iesaiste testēšanas iniciatīvās. Tehniskās EDIM uzturēšanas izmaksas sasniedz 800 000,00 EUR/gadā, kas tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Uzturēšanas izmaksas attiecas uz pabeigtā EDIM risinājuma drošības, savietojamības un atbilstības nodrošināšanu Eiropas kopīgajām arhitektūrām un tehniskajām specifikācijām, un neietver jaunu funkcionalitāšu izstrādi kā jaunus kapitālieguldījumus.
Papildus tehniskajām izmaksām EDIM uzturēšanai nepieciešams nodrošināt cilvēkresursus, kas spēj veikt sistēmu uzraudzību, analīzi, personalizācijas procesu pārvaldību, administrēšanu un risinājuma attīstības un atbalsta funkcijas. Šīs amata vietas nodrošina risinājuma darbības nepārtrauktību, drošības prasību izpildi, savlaicīgu kļūdu novēršanu un kvalitātes uzturēšanu. Nepieciešamo amata vietu skaits un aprēķini apskatāmi anotācijas 7. sadaļā un to izmaksas ir 1 162 471,00 EUR/gadā.
EDIM tehniskās uzturēšanas izmaksas sastāda 2029. gadā 400 000 eur, kas atbilst sešu mēnešu periodam. Sākot ar 2030. gadu, uzturēšanas izmaksas sasniedz 800 000 EUR gadā. Attiecīgi 2029. gadā, ņemot vērā, ka uzturēšana tiek nodrošināta tikai pusgadu, izmaksas veido 50 % no pilna gada uzturēšanas izmaksām(skat.zemāk).
| Apraksts | Indikatīvās izmaksas gadā (EUR) |
| Infrastruktūras uzturēšana (serveri, datu bāzes, mākoņpakalpojumi, drošības sertifikāti). | 114 000 |
| Regulāri sistēmas atjauninājumi, drošības ielāpi un komponentu atjaunošana. | 30 000 |
| Monitorings, kļūdu novēršana, 24/7 atbalsta pakalpojumi un incidentu apstrāde (L1 vai L1+ režīms). | 120 000 |
| Mobilās lietotnes (Android, iOS) regulārie atjauninājumi (reizi mēnesī). | 120 000 |
| Esošo nacionālo informācijas sistēmu sadarbspējas uzturēšana un to darbības nepārtrauktības nodrošināšana, veicot nepieciešamos konfigurācijas, integrācijas un saderības pielāgojumus, lai saglabātu pilnvērtīgu sadarbspēju ar EDIM risinājumu. | 180 000 |
| Savietojamības uzturēšana un programmatūras aktualizēšana atbilstoši ES tehniskajiem standartiem (EUDI ARF, eIDAS2). | 40 000 |
| Esošo apliecinājumu pārvaldības mehānisma uzturēšana, nodrošinot jaunu apliecinājumu tipu atbalsta konfigurēšanu un nepieciešamos tehniskos pielāgojumus, lai saglabātu sistēmas atbilstību ES prasībām un EDIM risinājuma darbības nepārtrauktību. | 40 000 |
| Drošības komponenšu un infrastruktūras uzturēšana (sertifikāti, HSM, WSCD, atsaukšanas un atjaunošanas mehānismi). | 30 000 |
| Regulāri drošības auditi, ievainojamību testi un eIDAS / NIS2 atbilstības pārbaudes. | 20 000 |
| Maka atkārtotā sertifikācija, lai nodrošinātu atbilstību ES regulējumam. | 20 000 |
| Lietotāju uzvedības un vajadzību analīze, UX pilnveide. | 25 000 |
| Publiskās dokumentācijas un maka vietnes uzturēšana. | 8 000 |
| Esošo valsts risinājumu un komponenšu darbības nepārtrauktības nodrošināšana, veicot regulāru tehnisko analīzi, saderības izvērtēšanu un nepieciešamos uzlabojumus, lai saglabātu atbilstību ES prasībām un EDIM risinājuma arhitektūrai. | 10 000 |
| Testa vides uzturēšana un saskaņošana ar Eiropas EUDI "testbed" infrastruktūru. | 5 000 |
| EDIM risinājuma uzturēšanas nodrošināšanai nepieciešamā operatīvā koordinācija ar ES tehniskajām struktūrām, tai skaitā regulāra dalība tehniskajās koordinācijas sanāksmēs un darba sesijās, lai savlaicīgi ieviestu izmaiņas tehniskajās specifikācijās un nodrošinātu risinājuma nepārtrauktu atbilstību EUDI ARF un eIDAS2 prasībām. | 20 000 |
| Atbalsta līgumi dažādām komponentēm un aparatūrai. | 18 000 |
Uzturēšanas izmaksas ir indikatīvas un balstītas uz provizoriskiem aprēķiniem, tehniskās specifikācijas prasībām un pieņēmumiem par risinājuma arhitektūru, drošības vajadzībām un nepieciešamajiem pakalpojumiem. Faktiskais izmaksu apjoms var atšķirties atkarībā no iepirkumu rezultātiem, izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras konfigurācijas, tirgus cenu izmaiņām un turpmākajām eIDAS 2.0 regulējuma prasībām. Detalizēts uzturēšanas izmaksu sadalījums tiks precizēts brīdī, kad finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Augstāk minētās uzturēšanas izmaksas nepārklājas ar VARAM informatīvajā ziņojumā “Par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu finansēšanas modeļa noteikšanu un kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamās funkcionalitātes nepārtrauktības nodrošināšanu” (25-TA-1210) ietvertajām izmaksām, jo tās attiecas uz atšķirīgu funkcionalitāšu un institucionālās atbildības nodrošināšanu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta īstenošanas laikā piesaistīto amata vietu sadalījums ir iekļauts projekta pases 7. sadaļā. Uz projekta laiku VDAA plānots piesaistīt 13-15 speciālistus, savukārt VARAM 2 speciālistus. Minētais sadalījums ir uzskatāms par provizorisku un tiks precizēts projekta iesniegumā.
Ar eIDAS 2.0 regulu tiek noteikta jauna valsts līmeņa funkcija – EDIM ieviešana un uzturēšana – Latvijā šīs funkcijas īstenošana uzticēta VDAA. Ņemot vērā jauno funkciju apjomu, sarežģītību un drošības prasības, esošais personāla sastāvs nav pietiekams efektīvai un drošai sistēmas ieviešanai, uzturēšanai un pārvaldībai. Tādējādi nepieciešams paplašināt štata vietu skaitu minētajās amata vietās.
Salīdzinājumā ar projekta ieviešanas posmu EDIM uzturēšanai un uzraudzībai pēc projekta noslēguma būs nepieciešams mazāks, taču stabils un kvalificēts personāla apjoms. Paredzēts, ka daļa no projekta īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem tiks integrēti VDAA struktūrā, nodrošinot zināšanu un pieredzes nepārtrauktību EDIM uzturēšanas un attīstības procesā. Tomēr jāņem vērā, ka likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas pieņemts Latvijas Republikas Saeimas 2025. gada 3. decembra ārkārtas sēdē, kuras turpinājums notika 2025. gada 4. decembrī, 82. pantā noteiktais regulējums par vakantu amata vietu izslēgšanu no amatu sarakstiem var ietekmēt ilgtermiņa amatu vietu pieejamību nākotnē.
Ņemot vērā minēto regulējumu, pastāv būtisks risks, ka līdz 2029. gadam VARAM resorā nebūs saglabāts pietiekams amata vietu skaits, lai nodrošinātu EDIM uzturēšanai nepieciešamo minimālo kapacitāti. Savlaicīga papildu amata vietu paredzēšana ļauj nodrošināt strukturētu pāreju no projekta ieviešanas uz ekspluatācijas posmu, novēršot situāciju, kurā pēc projekta noslēguma sistēmas uzturēšana balstās uz nepietiekamiem vai fragmentētiem cilvēkresursiem, un tādējādi nodrošina EDIM risinājuma ilgtspējīgu darbību ilgtermiņā.
Pēc projekta īstenošanas nepieciešamās amata vietas un izmaksas skatāmas tabulā zemāk.
Aprēķini veikti balstoties uz Valsts Kancelejas vadlīnijām “Vadlīnijas atlīdzības aprēķinam amata vietām ANM, ES SF u.c. projektos”[1], par pamatu ņemot 2028. gadā prognozēto attiecīgās mēnešalgu grupas viduspunktu.
Nepieciešamās amata vietas un tām nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju.
Produkta vadītājs:
Nepieciešams nodrošināt EDIM produkta attīstības stratēģisko pārvaldību, iekšējo un ārējo interešu koordināciju, kā arī saskaņot valsts un ES līmeņa prasības. Šī loma ir kritiska, lai pārvaldītu produktu dzīves ciklu un nodrošinātu atbilstību eIDAS 2.0 regulai.
Biznesa procesu analītiķi:
Nepieciešams, lai analizētu, modelētu un ieviestu jaunus digitālās identitātes procesus un nodrošinātu to integrāciju ar esošajām sistēmām. Šī funkcija ir būtiska precīzai prasību definēšanai, sistēmu pielāgošanai un lietotāju pieredzes uzlabošanai.
IKT pakalpojumu vadītājs:
Nodrošinās tehniskās infrastruktūras un sistēmu darbības uzturēšanu, pārvaldību un atbalstu. EDIM ir tehnoloģiski komplekss risinājums, kuram nepieciešama stabila IT vide un ātra reaģēšana problēmsituācijās.
Informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks:
Ņemot vērā EDIM sensitīvo dabu un tās saistību ar identitātes pārvaldību, nepieciešams pastiprināts drošības uzraudzības un incidentu novēršanas resurss, kurš atbilst gan nacionālajiem, gan ES drošības standartiem.
Datu aizsardzības speciālists:
Nepieciešams, lai nodrošinātu EDIM atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) un citiem piemērojamiem personas datu aizsardzības normatīvajiem aktiem nacionālā un ES līmenī. Šī loma ir būtiska personas datu apstrādes risku izvērtēšanai, ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu (NIDA) veikšanai, kā arī konsultāciju sniegšanai projekta komandai. Datu aizsardzības speciālists uzrauga datu aizsardzības principu ievērošanu, sadarbojas ar uzraudzības iestādēm un veicina “privacy by design” un “privacy by default” pieeju ieviešanu EDIM risinājumā.
Projekta īstenošanai un turpmākai rezultātu uzturēšanai viena nepieciešamā amata vieta tiks pārdalīta no Tieslietu ministrijas (Patentu valdes) uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (Valsts digitālās attīstības aģentūru) bez tai paredzētā finansējuma, un finansējums šai amata vietai tiek nodrošināts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros. Amata vietas pārdale nepieciešama, lai nodrošinātu ar EDIM ieviešanu un uzturēšanu saistīto funkciju izpildi. Amata vietas pārdales termiņš no 2026. gada 1. maija ir noteikts, ņemot vērā projekta īstenošanas uzsākšanas laiku un nepieciešamību savlaicīgi nodrošināt projekta vadības un administratīvo kapacitāti. Projekta sagatavošanas darbi ir uzsākti jau 2026. gada janvārī un amata vietas pārdale ir nepieciešama, lai nodrošinātu pilnvērtīgu projekta īstenošanas uzsākšanu.
Esošo resursu izvērtējums un vakanto vietu analīze
Pašreizējais personāls nespēj nodrošināt nepieciešamo darba apjomu jaunās funkcionalitātes ieviešanā un uzturēšanā pēc projekta beigām, jo:
-Nav vakanto štata vietu ar nepieciešamo kompetenci.
-Esošie darbinieki jau ilgstoši strādā ar maksimālo noslodzi, nodrošinot šobrīd esošās funkcijas un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus gan projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā”, gan eIDAS 2.0 regulas prasības ievieš būtiski jaunu valsts funkciju un paplašina VARAM un VDAA atbildību nacionālā līmenī. Tā ir stratēģiski nozīmīga joma, kas skar identitātes pārvaldību tsk. identitātes pārvaldību digitālajā vidē, drošu datu apriti un valsts pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem.
Jaunās prasības ietver ne tikai tehniskās ieviešanas darbus, bet arī pastāvīgu pārvaldību, uzturēšanu, drošības uzraudzību, testēšanu un funkcionalitāšu attīstību. Šie uzdevumi būtiski pārsniedz esošā personāla kapacitāti un nevar tikt kvalitatīvi nodrošināti bez atbilstoša profesionāļu skaita.
Lai nodrošinātu eIDAS 2.0 regulas prasību savlaicīgu un kvalitatīvu ieviešanu, EDIM ilgtspējīgu pārvaldību Latvijā, augstus informācijas drošības standartus, kā arī nepārtrauktu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir kritiska nepieciešamība palielināt amata vietu skaitu ar daļu no speciālistiem, kuri piedalīsies projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” īstenošanā un kuriem ir unikālas zināšanas par sistēmas arhitektūru, risinājumu loģiku un drošības prasībām. Šo funkciju nevar efektīvi nodrošināt bez papildu cilvēkresursiem, jo tā kļūst par pastāvīgu valsts kompetenci ar ilgtermiņa atbildību.
[1] Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/17064/download?attachment
Ar eIDAS 2.0 regulu tiek noteikta jauna valsts līmeņa funkcija – EDIM ieviešana un uzturēšana – Latvijā šīs funkcijas īstenošana uzticēta VDAA. Ņemot vērā jauno funkciju apjomu, sarežģītību un drošības prasības, esošais personāla sastāvs nav pietiekams efektīvai un drošai sistēmas ieviešanai, uzturēšanai un pārvaldībai. Tādējādi nepieciešams paplašināt štata vietu skaitu minētajās amata vietās.
Salīdzinājumā ar projekta ieviešanas posmu EDIM uzturēšanai un uzraudzībai pēc projekta noslēguma būs nepieciešams mazāks, taču stabils un kvalificēts personāla apjoms. Paredzēts, ka daļa no projekta īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem tiks integrēti VDAA struktūrā, nodrošinot zināšanu un pieredzes nepārtrauktību EDIM uzturēšanas un attīstības procesā. Tomēr jāņem vērā, ka likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kas pieņemts Latvijas Republikas Saeimas 2025. gada 3. decembra ārkārtas sēdē, kuras turpinājums notika 2025. gada 4. decembrī, 82. pantā noteiktais regulējums par vakantu amata vietu izslēgšanu no amatu sarakstiem var ietekmēt ilgtermiņa amatu vietu pieejamību nākotnē.
Ņemot vērā minēto regulējumu, pastāv būtisks risks, ka līdz 2029. gadam VARAM resorā nebūs saglabāts pietiekams amata vietu skaits, lai nodrošinātu EDIM uzturēšanai nepieciešamo minimālo kapacitāti. Savlaicīga papildu amata vietu paredzēšana ļauj nodrošināt strukturētu pāreju no projekta ieviešanas uz ekspluatācijas posmu, novēršot situāciju, kurā pēc projekta noslēguma sistēmas uzturēšana balstās uz nepietiekamiem vai fragmentētiem cilvēkresursiem, un tādējādi nodrošina EDIM risinājuma ilgtspējīgu darbību ilgtermiņā.
Pēc projekta īstenošanas nepieciešamās amata vietas un izmaksas skatāmas tabulā zemāk.
| Amats | Slodzes apmērs | Amata klasifikācija (saime, līmenis) | Mēnešalgu grupa | Izmaksas gadā* | ||||||
| cik mēnešus paredzēts nodarbināt attiecīgajāgadā (skaits) | mēnešalgas apmērs, euro | piemaksas | Citi atlīdzības elementi (naudas balva, prēmijas) |
Sociālās garantijas (atvaļinājuma pabalsts u.tml.) |
Darba devēja sociālais nodoklis 23,59% | Kopā izdevumi atlīdzībai (EUR) |
||||
| Produkta vadītājs | 2 | 21.8 III | 12 | 12 | 3902,00 | 2341,20 | 4682,40 | 2341,20 | 14177,67 | 148556,00 |
| Biznesa procesu analītiķis | 6 | 21.4 IV | 12 | 12 | 3902,00 |
2341,20 | 4682,40 | 2341,20 | 14177,67 |
445668,00 |
| IKT pārvaldības procesu vadītājs (IKT pakalpojumu vadītājs) | 6 | 21.4 IV | 12 | 12 | 3902,00 | 2341,20 | 4682,40 | 2341,20 | 14177,67 | 445668,00 |
| Informācijas sistēmu drošība s pārvaldnieks | 1 | 21.7 II | 12 | 12 | 3902,00 | 2341,20 | 4682,40 | 2341,20 | 14177,67 | 74278,00 |
| Datu aizsardzības speciālists | 1 | 19 III A | 11 | 12 | 2714,00 | 1628,40 | 3256,80 | 1628,40 | 9219,35 | 48301,00 |
| KOPĀ: | 1162471,00 | |||||||||
Aprēķini veikti balstoties uz Valsts Kancelejas vadlīnijām “Vadlīnijas atlīdzības aprēķinam amata vietām ANM, ES SF u.c. projektos”[1], par pamatu ņemot 2028. gadā prognozēto attiecīgās mēnešalgu grupas viduspunktu.
Nepieciešamās amata vietas un tām nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju.
Produkta vadītājs:
Nepieciešams nodrošināt EDIM produkta attīstības stratēģisko pārvaldību, iekšējo un ārējo interešu koordināciju, kā arī saskaņot valsts un ES līmeņa prasības. Šī loma ir kritiska, lai pārvaldītu produktu dzīves ciklu un nodrošinātu atbilstību eIDAS 2.0 regulai.
Biznesa procesu analītiķi:
Nepieciešams, lai analizētu, modelētu un ieviestu jaunus digitālās identitātes procesus un nodrošinātu to integrāciju ar esošajām sistēmām. Šī funkcija ir būtiska precīzai prasību definēšanai, sistēmu pielāgošanai un lietotāju pieredzes uzlabošanai.
IKT pakalpojumu vadītājs:
Nodrošinās tehniskās infrastruktūras un sistēmu darbības uzturēšanu, pārvaldību un atbalstu. EDIM ir tehnoloģiski komplekss risinājums, kuram nepieciešama stabila IT vide un ātra reaģēšana problēmsituācijās.
Informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks:
Ņemot vērā EDIM sensitīvo dabu un tās saistību ar identitātes pārvaldību, nepieciešams pastiprināts drošības uzraudzības un incidentu novēršanas resurss, kurš atbilst gan nacionālajiem, gan ES drošības standartiem.
Datu aizsardzības speciālists:
Nepieciešams, lai nodrošinātu EDIM atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) un citiem piemērojamiem personas datu aizsardzības normatīvajiem aktiem nacionālā un ES līmenī. Šī loma ir būtiska personas datu apstrādes risku izvērtēšanai, ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu (NIDA) veikšanai, kā arī konsultāciju sniegšanai projekta komandai. Datu aizsardzības speciālists uzrauga datu aizsardzības principu ievērošanu, sadarbojas ar uzraudzības iestādēm un veicina “privacy by design” un “privacy by default” pieeju ieviešanu EDIM risinājumā.
Projekta īstenošanai un turpmākai rezultātu uzturēšanai viena nepieciešamā amata vieta tiks pārdalīta no Tieslietu ministrijas (Patentu valdes) uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (Valsts digitālās attīstības aģentūru) bez tai paredzētā finansējuma, un finansējums šai amata vietai tiek nodrošināts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros. Amata vietas pārdale nepieciešama, lai nodrošinātu ar EDIM ieviešanu un uzturēšanu saistīto funkciju izpildi. Amata vietas pārdales termiņš no 2026. gada 1. maija ir noteikts, ņemot vērā projekta īstenošanas uzsākšanas laiku un nepieciešamību savlaicīgi nodrošināt projekta vadības un administratīvo kapacitāti. Projekta sagatavošanas darbi ir uzsākti jau 2026. gada janvārī un amata vietas pārdale ir nepieciešama, lai nodrošinātu pilnvērtīgu projekta īstenošanas uzsākšanu.
Esošo resursu izvērtējums un vakanto vietu analīze
Pašreizējais personāls nespēj nodrošināt nepieciešamo darba apjomu jaunās funkcionalitātes ieviešanā un uzturēšanā pēc projekta beigām, jo:
-Nav vakanto štata vietu ar nepieciešamo kompetenci.
-Esošie darbinieki jau ilgstoši strādā ar maksimālo noslodzi, nodrošinot šobrīd esošās funkcijas un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus gan projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā”, gan eIDAS 2.0 regulas prasības ievieš būtiski jaunu valsts funkciju un paplašina VARAM un VDAA atbildību nacionālā līmenī. Tā ir stratēģiski nozīmīga joma, kas skar identitātes pārvaldību tsk. identitātes pārvaldību digitālajā vidē, drošu datu apriti un valsts pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem.
Jaunās prasības ietver ne tikai tehniskās ieviešanas darbus, bet arī pastāvīgu pārvaldību, uzturēšanu, drošības uzraudzību, testēšanu un funkcionalitāšu attīstību. Šie uzdevumi būtiski pārsniedz esošā personāla kapacitāti un nevar tikt kvalitatīvi nodrošināti bez atbilstoša profesionāļu skaita.
Lai nodrošinātu eIDAS 2.0 regulas prasību savlaicīgu un kvalitatīvu ieviešanu, EDIM ilgtspējīgu pārvaldību Latvijā, augstus informācijas drošības standartus, kā arī nepārtrauktu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir kritiska nepieciešamība palielināt amata vietu skaitu ar daļu no speciālistiem, kuri piedalīsies projekta “Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā” īstenošanā un kuriem ir unikālas zināšanas par sistēmas arhitektūru, risinājumu loģiku un drošības prasībām. Šo funkciju nevar efektīvi nodrošināt bez papildu cilvēkresursiem, jo tā kļūst par pastāvīgu valsts kompetenci ar ilgtermiņa atbildību.
[1] Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/17064/download?attachment
Cita informācija
Finansējums projekta īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Finansējums projekta rezultātu uzturēšanai pēc projekta pabeigšanas tik pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto, savukārt pēc projekta īstenošanas amata vietas un to atlīdzībai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts esošo cilvēkresursu un esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Projekta īstenošana ietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu, jo tā ir saistīta ar eIDAS 2.0 regulas prasību, kas nosaka pienākumu dalībvalstīm izstrādāt un ieviest Eiropas digitālās identitātes maku un nodrošināt atbilstību noteiktajām drošības, datu aizsardzības un sertificēšanas prasībām.
VARAM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par eIDAS 2.0 regulas prasību ieviešanu” (25-TA-1209) (šobrīd ir saskaņošanas procesā) paredzēts noteikt institucionālo atbildību un funkciju sadalījumu starp VARAM, VDAA, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Datu valsts inspekciju, Aizsardzības ministriju un uzticamības pakalpojumu sniedzēju, plānots, ka tas būs LVRTC.
Pēc minētā informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā tiks sagatavoti un virzīti atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos.
VARAM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par eIDAS 2.0 regulas prasību ieviešanu” (25-TA-1209) (šobrīd ir saskaņošanas procesā) paredzēts noteikt institucionālo atbildību un funkciju sadalījumu starp VARAM, VDAA, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Datu valsts inspekciju, Aizsardzības ministriju un uzticamības pakalpojumu sniedzēju, plānots, ka tas būs LVRTC.
Pēc minētā informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā tiks sagatavoti un virzīti atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R1183
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1183, ar ko groza regulu Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi
Apraksts
Projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" tieši saistīts ar eIDAS 2.0 regulu, kas paredz Eiropas digitālās identitātes ieviešanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju pārrobežu līmenī droši identificēties un izmantot digitālos pakalpojumus.
Ar projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošanu Latvija pilda savas saistības nodrošināt atbilstību eIDAS 2.0 prasībām un radīt nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un tiesiskos priekšnoteikumus EDIM ieviešanai.
Ar projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošanu Latvija pilda savas saistības nodrošināt atbilstību eIDAS 2.0 prasībām un radīt nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un tiesiskos priekšnoteikumus EDIM ieviešanai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1183, ar ko groza regulu Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VARAM uzdevusi VDAA nodrošināt EDIM risinājuma ieviešanas organizēšanu Latvijā, kas ir jauna funkcija kā VDAA, tā Latvijai kopumā. Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" ietvaros un uz projekta īstenošanas laiku tiks piesaistīti papildus darbinieki, izdevumi tiks segti no projekta finansējuma.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana sekmēs publisko pakalpojumu attīstību, nodrošinot vienotu un lietotājam draudzīgu piekļuves risinājumu digitālajai videi, tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem. EDIM ieviešana ļaus iestādēm piedāvāt modernākus, personalizētākus un efektīvākus pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot augstu drošības un datu aizsardzības līmeni. Lietotājam vairs nebūs nepieciešami vairāki identifikācijas rīki vai paralēli reģistri, jo identitātes apliecinājumi, dokumenti un saziņa ar iestādēm būs pieejami vienuviet.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana būtiski veicinās valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, nodrošinot vienotu, sadarbspējīgu un atkārtoti izmantojamu digitālās identitātes risinājumu publiskā sektora vajadzībām. EDIM ieviešana ļaus iestādēm efektīvāk integrēt lietotāju identifikācijas, autentifikācijas un atribūtu apmaiņas funkcijas esošajos un jaunajos e-pakalpojumos, tādējādi samazinot fragmentāciju un atšķirību starp tehniskajiem risinājumiem.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
EDIM ieviešana būtiski veicina informācijas sabiedrības attīstību, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem drošu, vienotu un ērti izmantojamu digitālās identitātes risinājumu piekļuvi e-pakalpojumiem. Tas stiprina digitālo uzticēšanos, veicina pakalpojumu pārrobežu pieejamību ES un sekmē sabiedrības digitālo līdzdalību, samazinot administratīvo slogu un veicinot digitālo prasmju izmantošanu ikdienas procesos.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākums 1.3.1.1. “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” īsteno NAP2027 prioritātē “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” noteikto rīcības virzienu “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi”, kas paredz veidot digitāli transformētu un inovatīvu publisko pārvaldi, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un uzlabojot to pieejamību sabiedrībai un uzņēmumiem.
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana tieši veicina NAP2027 [295], [300], [316] un [317] punktos noteikto mērķu sasniegšanu. Atbilstoši [295] punktam tiek stiprināta digitāli transformēta publiskā pārvalde, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai un lietotājorientētai publisko pakalpojumu sniegšanai. Savukārt [316] punkts uzsver mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas un proaktīvas pārvaldības ieviešanu, ievērojot principus “primāri digitāls” un “vienreiz ievadi, vairākkārt izmanto”. Projekta īstenošana atbilst arī [317] punktā noteiktajam par digitālās vides pieejamības un drošas elektroniskās identifikācijas sistēmu pilnveidošanu, kas paaugstina iedzīvotāju digitālās prasmes un veicina kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" rezultāti kopumā veicina NAP2027 mērķi panākt digitāli iekļaujošu, drošu un uz inovācijām balstītu sabiedrību, stiprinot publiskās pārvaldes kapacitāti un sabiedrības uzticēšanos digitālajiem risinājumiem.
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana tieši veicina NAP2027 [295], [300], [316] un [317] punktos noteikto mērķu sasniegšanu. Atbilstoši [295] punktam tiek stiprināta digitāli transformēta publiskā pārvalde, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai un lietotājorientētai publisko pakalpojumu sniegšanai. Savukārt [316] punkts uzsver mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas un proaktīvas pārvaldības ieviešanu, ievērojot principus “primāri digitāls” un “vienreiz ievadi, vairākkārt izmanto”. Projekta īstenošana atbilst arī [317] punktā noteiktajam par digitālās vides pieejamības un drošas elektroniskās identifikācijas sistēmu pilnveidošanu, kas paaugstina iedzīvotāju digitālās prasmes un veicina kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" rezultāti kopumā veicina NAP2027 mērķi panākt digitāli iekļaujošu, drošu un uz inovācijām balstītu sabiedrību, stiprinot publiskās pārvaldes kapacitāti un sabiedrības uzticēšanos digitālajiem risinājumiem.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, uzlabojot piekļuvi digitālajiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem neatkarīgi no personas dzīvesvietas, sociālā statusa vai fiziskajām iespējām. EDIM risinājums nodrošinās ērtu, vienlīdzīgu un drošu autentifikācijas mehānismu, kas mazinās administratīvos šķēršļus un samazinās birokrātisko slogu iedzīvotājiem. Paredzēts, ka digitālās identitātes maks veicinās arī sociālo iekļaušanu — īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām vai dzīvojošiem reģionos, kur valsts pakalpojumi klātienē ir mazāk pieejami.
Tāpat projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" sekmēs sabiedrības digitālo prasmju attīstību un uzticēšanos valsts digitālajai videi, kas ilgtermiņā stiprinās iedzīvotāju līdzdalību, nodarbinātības iespējas un piekļuvi būtiskiem sociālajiem un administratīvajiem pakalpojumiem. Rezultātā tiks mazināta digitālā plaisa starp dažādām sabiedrības grupām un sekmēta vienlīdzīga līdzdalība digitālajā ekonomikā un sabiedrībā.
Tāpat projekts "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" sekmēs sabiedrības digitālo prasmju attīstību un uzticēšanos valsts digitālajai videi, kas ilgtermiņā stiprinās iedzīvotāju līdzdalību, nodarbinātības iespējas un piekļuvi būtiskiem sociālajiem un administratīvajiem pakalpojumiem. Rezultātā tiks mazināta digitālā plaisa starp dažādām sabiedrības grupām un sekmēta vienlīdzīga līdzdalība digitālajā ekonomikā un sabiedrībā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana veicinās personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, nodrošinot pilnvērtīgu piekļuvi digitālajiem publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem. EDIM risinājuma izstrādē paredzēts ievērot universālā dizaina un piekļūstamības principus, tostarp atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, nodrošinot, lai digitālā identitātes maka lietotne un ar to saistītie portāli būtu lietojami arī personām ar redzes, dzirdes, kustību vai kognitīviem traucējumiem.
Tāpat plānots testēt risinājuma lietojamību sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personas ar funkcionāliem traucējumiem, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti un nodrošinātu, ka risinājums praktiski atbilst dažādu lietotāju vajadzībām.
Projekts sekmēs vienlīdzīgu piekļuvi digitālajai videi, mazinās diskriminācijas riskus un stiprinās šo personu iespējas pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, tostarp patstāvīgi izmantot e-pakalpojumus, kas iepriekš bijuši grūtāk sasniedzami.
Tāpat plānots testēt risinājuma lietojamību sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personas ar funkcionāliem traucējumiem, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti un nodrošinātu, ka risinājums praktiski atbilst dažādu lietotāju vajadzībām.
Projekts sekmēs vienlīdzīgu piekļuvi digitālajai videi, mazinās diskriminācijas riskus un stiprinās šo personu iespējas pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē, tostarp patstāvīgi izmantot e-pakalpojumus, kas iepriekš bijuši grūtāk sasniedzami.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" īstenošana būtiski skar personas datu apstrādi un aizsardzību, jo paredz drošu un uzticamu digitālās identitātes pārvaldības risinājuma ieviešanu, kas atbilst eIDAS 2.0 regulai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Projekta "Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā" ietvaros tiks nodrošināta datu apstrādes caurskatāmība, lietotāja kontrole pār savu informāciju un datu minimizācijas princips jeb lietotājam būs iespēja precīzi noteikt, kāda informācija tiek kopīgota ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus EDIM ieviešana neietekmēs personas datu apstrādes procesus, kuros datu nodošana un apstrāde ir noteikta tiesību aktos kā obligāts pienākums, un šādos gadījumos datu apstrāde tiks veikta atbilstoši piemērojamajam normatīvajam regulējumam. EDIM risinājumā tiks ieviesti augsta līmeņa drošības mehānismi, tostarp kriptogrāfiskā aizsardzība un daudzpakāpju autentifikācijas risinājumi, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi un datu noplūdes riskus. Datu apstrādes un pārraides procesi tiks organizēti atbilstoši nacionālajiem informācijas drošības standartiem un IKT arhitektūras vadlīnijām, savukārt projekta īstenošanas laikā paredzēts ciešs sadarbības mehānisms VDAA ar VARAM, lai nodrošinātu atbilstību visām piemērojamajām prasībām. Kopumā projekts stiprinās datu aizsardzības kultūru publiskajā pārvaldē, vienlaikus veicinot sabiedrības uzticēšanos drošai un pārskatāmai digitālajai identitātei.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākumam 1.3.1.1. nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu. Tiks nodrošināts, ka jebkurš projekta ietvaros radītais lietotāja mijiedarbības risinājums atbildīs digitālās piekļūstamības prasībām (t.sk. standartiem) atbilstoši 2019.gada 17.aprīlī tika pieņemtajai Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvai (ES) 2019/882 jeb Eiropas Piekļūstamības aktam.
Pielikumi