21-TA-1724: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "“Par nekustamā īpašuma Daugavpilī atsavināšanu”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, kopā ar uz zemes vienības esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 017 0305 001, 0500 017 0305 002 un 0500 017 0305 007), jo tie nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Daugavpilī atsavināšanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 017 0305) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) 0,0912 ha platībā, Garajā ielā 44, Daugavpilī, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, kopā ar saistītajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 017 0305 001, 0500 017 0305 002 un 0500 017 0305 007) Garajā ielā 44, Daugavpilī, lēmuma datums: 25.06.2020.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) noteikts statuss – nekustamais īpašums; zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve; kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 2335 euro.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) saskaņā ar NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumu veidi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam (0,0001 ha);
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu (0,0001 ha);
pierobeža (0,0912 ha).
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešo daļu gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.8. apakšpunktam Daugavpils valstspilsētā ir noteikta pierobeža, noteikumu 3.punkts neparedz pierobežas joslas noteikšanu Daugavpils valstspilsētā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav attiecināms likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas 1.punkta ierobežojums darījumiem ar zemi valsts pierobežas joslā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma ierakstiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) ir reģistrēts apgrūtinājums - uz zemes vienības atrodas citas personas būves, lēmuma datums: 25.06.2020. Pamats apgrūtinājuma reģistrēšanai zemesgrāmatas nodalījumā: 2020.gada 5.jūnija uzziņa Nr.38-2/9-3/3100.
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) nav iznomāta.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz zemes vienības atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 017 0305 001, 0500 017 0305 002 un 0500 017 0305 007).
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 001) ir dzīvojamā māja ar kopējo platību 72,0 kv.m., apbūves laukums 67,0 kv.m.; galvenais lietošanas veids – viena dzīvokļa mājas (kods 1110). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 4098 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 60%.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 002) ir šķūnis ar kopējo platību 13,0 kv.m., apbūves laukums 15,0 kv.m.; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 44 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 70%.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 007) ir ateja ar kopējo platību 2,0 kv.m., apbūves laukums 2,0 kv.m.; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 11 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 60%.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) noteikts statuss – nekustamais īpašums; zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve; kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 2335 euro.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) saskaņā ar NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumu veidi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam (0,0001 ha);
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu (0,0001 ha);
pierobeža (0,0912 ha).
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešo daļu gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.550 „Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.8. apakšpunktam Daugavpils valstspilsētā ir noteikta pierobeža, noteikumu 3.punkts neparedz pierobežas joslas noteikšanu Daugavpils valstspilsētā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav attiecināms likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas 1.punkta ierobežojums darījumiem ar zemi valsts pierobežas joslā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma ierakstiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) ir reģistrēts apgrūtinājums - uz zemes vienības atrodas citas personas būves, lēmuma datums: 25.06.2020. Pamats apgrūtinājuma reģistrēšanai zemesgrāmatas nodalījumā: 2020.gada 5.jūnija uzziņa Nr.38-2/9-3/3100.
Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) nav iznomāta.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz zemes vienības atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 017 0305 001, 0500 017 0305 002 un 0500 017 0305 007).
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 001) ir dzīvojamā māja ar kopējo platību 72,0 kv.m., apbūves laukums 67,0 kv.m.; galvenais lietošanas veids – viena dzīvokļa mājas (kods 1110). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 4098 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 60%.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 002) ir šķūnis ar kopējo platību 13,0 kv.m., apbūves laukums 15,0 kv.m.; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 44 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 70%.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 007) ir ateja ar kopējo platību 2,0 kv.m., apbūves laukums 2,0 kv.m.; galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 11 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 60%.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar 2020.gada 5.marta nekustamā īpašuma pārvaldnieka apsekošanu dabā konstatēts:
- dzīvojamā māja (kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 001) ir grausts (saglabājušies pamati un guļbūves sienu paliekas);
- šķūnis (kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 002) un ateja (kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 007) ir daļēji sagruvuši.
Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 16.jūnija Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.78/2020 Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā tika pārņemtas piecas būves – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 001), šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 002), kūts (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 005), nojumes (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 006), atejas (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 007) – Garā ielā 44, Daugavpilī.
Būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 017 0305 005 un 0500 017 0305 006) dabā neeksistē.
Ņemot vērā minēto, VNĪ ar 2021.gada 7.oktobra vēstuli vērsās pie Daugavpils novada domes, lūdzot izsniegt izziņu par būves neesību būvēm: kūts (kadastra apzīmējums 0500 017 0305 005) un nojume (kadastra apzīmējums 0500 017 0305 006), kā arī lūdzot dzēst tās no Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas. Prasītās izmaiņas ir veiktas un atbilstoši NĪVKIS datiem uz zemes vienības ir tikai 3 būves.
Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 16.jūnija Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.78/2020 neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli, noteiktā termiņā nav iemaksājis drošības naudu, nav izmantojis tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašuma kadastrālo vērtību. Tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu” (turpmāk MK noteikumi Nr.364) 14.1. punktu, ar Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.78/2020 ir nodevis nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor” 2021.gada 31.jūlija vēstulē Nr.1.17/5584, kura adresēta Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērinātam tiesu izpildītājam Ingaram Osipovam, norāda, ka pēc apsekošanas dabā konstatēts, ka būves esot grausts un neatbilst MK noteikumu Nr.364 14.2. punktā noteiktajai nekustamā īpašuma klasifikācijai. Pašvaldībai dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos. Possessor norādīja, ka būve ar kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 001 nav apdzīvojama un nevar tikt piedāvāta pašvaldības iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, projekts tiks nosūtīts saskaņošanai viedokļa saņemšanai gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan attiecīgajai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve. Līdz ar to, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai FM (VNĪ) veiks tai uzlikto pienākumu – piedāvās pašvaldībai tās autonomās funkcijas veikšanai - palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka visām būvēm ir saglabājušies tikai pamatu fragmenti, turklāt būves ar kadastra apzīmējumiem 0500 017 0305 002 un 0500 017 0305 007 ir klasificējamas kā mazēkas un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minēto būvju kadastrālo vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības būvju demontāžai vai reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar valsts nekustamo īpašumu Garajā ielā 44, Daugavpilī, pārdot arī uz zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta valsts atsavināšanas izsoles noteikumos.
VNĪ saņemts 2020.gada 14.augusta iesniegums no blakus esošā nekustamā īpašuma Garā ielā 42, Daugavpilī, īpašnieka, kurā viņš izsaka vēlmi nopirkt nekustamo īpašumu Garā ielā 44, Daugavpilī.
VNĪ saņemta Daugavpils pilsētas pašvaldības 2021.gada 21.septembra vēstule Nr.1.2.-8/1499, ar kuru Daugavpils pilsētas pašvaldība informēja:
uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) Garajā ielā 44, Daugavpilī, atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) neatrodas degradētā teritorijā;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) nav uzskatāma par starpgabalu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.daļas izpratnē;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000170305) plānotā (atļautā) - izmantošana noteikta kā mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) – funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru;
zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000170305) ir pieslēgums Garajai ielai.
- dzīvojamā māja (kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 001) ir grausts (saglabājušies pamati un guļbūves sienu paliekas);
- šķūnis (kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 002) un ateja (kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 007) ir daļēji sagruvuši.
Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 16.jūnija Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.78/2020 Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā tika pārņemtas piecas būves – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 001), šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 002), kūts (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 005), nojumes (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 006), atejas (būves kadastra apzīmējums 0500 017 0305 007) – Garā ielā 44, Daugavpilī.
Būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 017 0305 005 un 0500 017 0305 006) dabā neeksistē.
Ņemot vērā minēto, VNĪ ar 2021.gada 7.oktobra vēstuli vērsās pie Daugavpils novada domes, lūdzot izsniegt izziņu par būves neesību būvēm: kūts (kadastra apzīmējums 0500 017 0305 005) un nojume (kadastra apzīmējums 0500 017 0305 006), kā arī lūdzot dzēst tās no Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas. Prasītās izmaiņas ir veiktas un atbilstoši NĪVKIS datiem uz zemes vienības ir tikai 3 būves.
Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 16.jūnija Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.78/2020 neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli, noteiktā termiņā nav iemaksājis drošības naudu, nav izmantojis tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašuma kadastrālo vērtību. Tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu” (turpmāk MK noteikumi Nr.364) 14.1. punktu, ar Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.78/2020 ir nodevis nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor” 2021.gada 31.jūlija vēstulē Nr.1.17/5584, kura adresēta Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērinātam tiesu izpildītājam Ingaram Osipovam, norāda, ka pēc apsekošanas dabā konstatēts, ka būves esot grausts un neatbilst MK noteikumu Nr.364 14.2. punktā noteiktajai nekustamā īpašuma klasifikācijai. Pašvaldībai dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos. Possessor norādīja, ka būve ar kadastra apzīmējumu 0500 017 0305 001 nav apdzīvojama un nevar tikt piedāvāta pašvaldības iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, projekts tiks nosūtīts saskaņošanai viedokļa saņemšanai gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan attiecīgajai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve. Līdz ar to, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai FM (VNĪ) veiks tai uzlikto pienākumu – piedāvās pašvaldībai tās autonomās funkcijas veikšanai - palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka visām būvēm ir saglabājušies tikai pamatu fragmenti, turklāt būves ar kadastra apzīmējumiem 0500 017 0305 002 un 0500 017 0305 007 ir klasificējamas kā mazēkas un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minēto būvju kadastrālo vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības būvju demontāžai vai reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar valsts nekustamo īpašumu Garajā ielā 44, Daugavpilī, pārdot arī uz zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta valsts atsavināšanas izsoles noteikumos.
VNĪ saņemts 2020.gada 14.augusta iesniegums no blakus esošā nekustamā īpašuma Garā ielā 42, Daugavpilī, īpašnieka, kurā viņš izsaka vēlmi nopirkt nekustamo īpašumu Garā ielā 44, Daugavpilī.
VNĪ saņemta Daugavpils pilsētas pašvaldības 2021.gada 21.septembra vēstule Nr.1.2.-8/1499, ar kuru Daugavpils pilsētas pašvaldība informēja:
uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) Garajā ielā 44, Daugavpilī, atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) neatrodas degradētā teritorijā;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 017 0305) nav uzskatāma par starpgabalu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.daļas izpratnē;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000170305) plānotā (atļautā) - izmantošana noteikta kā mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) – funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru;
zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000170305) ir pieslēgums Garajai ielai.
Risinājuma apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu, informācija par pārdodamā nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli tiks iekļauta atsavināšanas izsoles noteikumos.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu, informācija par pārdodamā nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli tiks iekļauta atsavināšanas izsoles noteikumos.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2021.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 44.panta septīto daļu izlietos tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2021. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2021. gada 31. decembrim ieskaitīs valsts budžetā.
VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS VNĪNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS VNĪ
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi