23-TA-1854: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) ir sagatavots saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu, 20. panta trešo, ceturto, 5.2, septīto, 8.1 un 8.2 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizētas sadzīves atkritumu un būvniecības atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus, bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to aprēķināšanas kārtību. Noteiktas prasības informācijai par sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi pašvaldībās, kā arī noteiktas prasības mājkompostēšanas uzskaitei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 712) nosaka atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus, kā arī atkārtoti izmantojamu, pārstrādājamu vai materiāli reģenerējamu, tai skaitā izrakto tilpju aizpildīšanai izmantojamu, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu veidus, minēto atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai materiālās reģenerēšanas daudzumu svara vienībās un termiņu. Noteikumos Nr. 712 ir noteiktas arī prasības atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanai svara vienībās.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajam pašvaldība atkritumu apsaimniekošanas pasākumus tās administratīvajā teritorijā īsteno sadarbībā ar šī likuma 18. panta noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju.
Atkritumu savākšanu no dalītās savākšanas punktiem vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietas. Latvijā 2020. gadā ir izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu.
Līdz ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas periodu valstī (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028. gadam), paredzēts piesaistīt finansējumu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu izveidei.
Eiropas Komisija 2020.- 2022. gadā sagatavoja un 2023. gada 8. jūnijā publiskoja Agrīnās brīdināšanas ziņojumu par Latviju Pavaddokuments dokumentam Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kurā identificētas dalībvalstis, kurās pastāv risks, ka netiks sasniegts 2025. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu, 2025. gadam noteiktais izlietotā iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs un 2035. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu (turpmāk - Agrīnās brīdināšanas ziņojums, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52023SC0187&qid=1700653875971).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir risks nesasniegt i) 2025. gada mērķrādītāju 55 % attiecībā uz to sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā) un ii) 2025. gada mērķrādītāju 65 % attiecībā uz iepakojuma atkritumu pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Direktīvas 1994/62/EK 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā). Ziņojumā ir arī sniegta jaunākā informācija par to, kā dalībvalstis izpilda 2035. gadam noteikto mērķrādītāju, kas paredz, ka uz atkritumu poligoniem tiek nosūtīti ne vairāk kā 10 % to sadzīves atkritumu (šis mērķrādītājs noteikts Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 5. punktā). Eiropas Komisija secina, ka sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājs Latvijā pēdējos gados ir ievērojami palielinājies — no 25,2 % 2016. gadā līdz 39,6 % 2020. gadā. Šis kāpums galvenokārt skaidrojams ar to, ka atkritumi, ko eksportē pārstrādei, tika iekļauti pārstrādāto atkritumu statistikā. Lai gan apglabāšanas poligonos rādītājs pēdējos gados ir ievērojami samazinājies (no 64,3 % 2016. gadā līdz 52,8 % 2020. gadā), Latvijā joprojām ļoti liels atkritumu daudzums tiek apglabāts poligonos.
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā Eiropas Komisijai sniedz šādus būtiskākos ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai:
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus.
2) Jāuzlabo sniegums dalītās atkritumu (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) vākšanas jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu reciklējamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām (pienācīgi ņemot vērā mājokļu veidus un saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai).
3) Jāatbalsta sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un jāattīsta atkritumu apstrādes infrastruktūra, kas vērsta uz augstākajiem atkritumu hierarhijas līmeņiem. Ir vajadzīgi stingri plāni un konkrētas darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.
4) Lai palielinātu iesaisti dalītajā atkritumu vākšanā, ir jāsaglabā un jāpastiprina informētības veicināšanas pasākumi, kas īpaši pielāgoti dažādām mērķgrupām (piem., mājsaimniecībām, komerciālajiem atkritumu radītājiem, skolotājiem un skolēniem).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina 2023. gada 16. marta likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (spēkā no 2023. gada 11. aprīļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340552, turpmāk - likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"), kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1. sadzīves atkritumu kategorijas, kuri ir vācami dalīti, un termiņu sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai;
2. sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus un to izpildes termiņus;
3. kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu, atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu;
4. prasības Eiropas Komisijas informēšanai par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī par būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi;
5. bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to izpildes termiņus;
6. būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķus un to izpildes termiņus;
7. kritērijus, pēc kuriem novērtē atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķu izpildi;
8. informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura 22. pantā izteiktajā 28. pantā 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajam pašvaldība atkritumu apsaimniekošanas pasākumus tās administratīvajā teritorijā īsteno sadarbībā ar šī likuma 18. panta noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju.
Atkritumu savākšanu no dalītās savākšanas punktiem vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietas. Latvijā 2020. gadā ir izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu.
Līdz ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas periodu valstī (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028. gadam), paredzēts piesaistīt finansējumu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu izveidei.
Eiropas Komisija 2020.- 2022. gadā sagatavoja un 2023. gada 8. jūnijā publiskoja Agrīnās brīdināšanas ziņojumu par Latviju Pavaddokuments dokumentam Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kurā identificētas dalībvalstis, kurās pastāv risks, ka netiks sasniegts 2025. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu, 2025. gadam noteiktais izlietotā iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs un 2035. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu (turpmāk - Agrīnās brīdināšanas ziņojums, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52023SC0187&qid=1700653875971).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir risks nesasniegt i) 2025. gada mērķrādītāju 55 % attiecībā uz to sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā) un ii) 2025. gada mērķrādītāju 65 % attiecībā uz iepakojuma atkritumu pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Direktīvas 1994/62/EK 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā). Ziņojumā ir arī sniegta jaunākā informācija par to, kā dalībvalstis izpilda 2035. gadam noteikto mērķrādītāju, kas paredz, ka uz atkritumu poligoniem tiek nosūtīti ne vairāk kā 10 % to sadzīves atkritumu (šis mērķrādītājs noteikts Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 5. punktā). Eiropas Komisija secina, ka sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājs Latvijā pēdējos gados ir ievērojami palielinājies — no 25,2 % 2016. gadā līdz 39,6 % 2020. gadā. Šis kāpums galvenokārt skaidrojams ar to, ka atkritumi, ko eksportē pārstrādei, tika iekļauti pārstrādāto atkritumu statistikā. Lai gan apglabāšanas poligonos rādītājs pēdējos gados ir ievērojami samazinājies (no 64,3 % 2016. gadā līdz 52,8 % 2020. gadā), Latvijā joprojām ļoti liels atkritumu daudzums tiek apglabāts poligonos.
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā Eiropas Komisijai sniedz šādus būtiskākos ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai:
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus.
2) Jāuzlabo sniegums dalītās atkritumu (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) vākšanas jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu reciklējamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām (pienācīgi ņemot vērā mājokļu veidus un saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai).
3) Jāatbalsta sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un jāattīsta atkritumu apstrādes infrastruktūra, kas vērsta uz augstākajiem atkritumu hierarhijas līmeņiem. Ir vajadzīgi stingri plāni un konkrētas darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.
4) Lai palielinātu iesaisti dalītajā atkritumu vākšanā, ir jāsaglabā un jāpastiprina informētības veicināšanas pasākumi, kas īpaši pielāgoti dažādām mērķgrupām (piem., mājsaimniecībām, komerciālajiem atkritumu radītājiem, skolotājiem un skolēniem).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina 2023. gada 16. marta likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (spēkā no 2023. gada 11. aprīļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340552, turpmāk - likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"), kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1. sadzīves atkritumu kategorijas, kuri ir vācami dalīti, un termiņu sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai;
2. sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus un to izpildes termiņus;
3. kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu, atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu;
4. prasības Eiropas Komisijas informēšanai par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī par būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi;
5. bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to izpildes termiņus;
6. būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķus un to izpildes termiņus;
7. kritērijus, pēc kuriem novērtē atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķu izpildi;
8. informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura 22. pantā izteiktajā 28. pantā 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Likuma "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" 5. pantā izteiktajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 pantā ir ietvertas prasības atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru (turpmāk - AARC) izveidei. Savukārt grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta piektajā daļā paredz, ka pašvaldība, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju, nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 712 5. punkts papildināts, ka AARC arī ir atbildīgs par sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi.
Problēmas apraksts
2. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta 8.2 daļā noteikts, ka Ministrija izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 10. un 11. punktā noteiktajam, minētais izvērtējums ir jāveic katru gadu, tomēr MK noteikumu Nr. 712 5. punktā ir noteikti sasniedzamie sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķi, kas jāsasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim, 2029. gada 31 .decembrim un 2034. gada 31. decembrim.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura 22. panta 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura 22. panta 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu iespēju izvērtēt panākto progresu sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildē, ir precizēts MK noteikumu Nr. 712 5. punkts, paredzot pakāpenisku - par 2% gadā sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu pieaugumu katram kalendārajam gadam laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim.
Problēmas apraksts
3. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta 5.2 daļas 4. apakšpunktā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to izpildes termiņus.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 26. punktam pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, bija jāizveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem līdz 2020. gada 31. decembrim, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, tiek nodrošināta vai ne vēlāk kā 2022. gadā tiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 712 3.3. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām līdz 2023. gada 31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai 2022. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Tādējādi ar 2024. gada 1. janvārī Latvijā būtu jābūt pilnībā ieviestai bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmai, kuras ietvaros savāktie bioloģiskie atkritumi ir attiecīgi jāpārstrādā.
Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1032) 58.2 punktā noteikts, ka, sākot no 2030. gada 1. janvāra, sadzīves atkritumu poligona operators nodrošina, ka šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos nepārsniedz 20 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Savukārt MK noteikumu Nr. 1032 94.2. apakšpunkts noteic, ka poligona operators nodrošina MK noteikumu Nr.1032 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepārsniedz 30 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Tādejādi bioloģisko atkritumu pārstrāde būtu jāveic tādā līmenī, lai sadzīves atkritumu poligonos 2031. gadā tiktu apglabāts ne vairāk kā 30% no bioloģiskajiem atkritumiem.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 26. punktam pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, bija jāizveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem līdz 2020. gada 31. decembrim, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, tiek nodrošināta vai ne vēlāk kā 2022. gadā tiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 712 3.3. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām līdz 2023. gada 31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai 2022. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Tādējādi ar 2024. gada 1. janvārī Latvijā būtu jābūt pilnībā ieviestai bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmai, kuras ietvaros savāktie bioloģiskie atkritumi ir attiecīgi jāpārstrādā.
Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1032) 58.2 punktā noteikts, ka, sākot no 2030. gada 1. janvāra, sadzīves atkritumu poligona operators nodrošina, ka šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos nepārsniedz 20 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Savukārt MK noteikumu Nr. 1032 94.2. apakšpunkts noteic, ka poligona operators nodrošina MK noteikumu Nr.1032 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepārsniedz 30 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Tādejādi bioloģisko atkritumu pārstrāde būtu jāveic tādā līmenī, lai sadzīves atkritumu poligonos 2031. gadā tiktu apglabāts ne vairāk kā 30% no bioloģiskajiem atkritumiem.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 5.1 punktu, kurā ir noteikts, ka pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina bioloģisko atkritumu pārstrādi šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus. MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 10.1 punktu, kurā ir noteikti kritērijs bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķa izpildes izvērtēšanai. MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 11.4. apakšpunktu, paredzot, ka Ministrija katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot informāciju, kas sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām aprēķina valstī kopumā un katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā pārstrādāto bioloģisko atkritumu daudzumu. MK noteikumu Nr. 712 12.7. apakšpunkts ir precizēts, paredzot, ka minētās prasības attiecas arī uz bioloģisko artkritumu pārstrādes mērķi. Arī MK noteikumu Nr. 712 13. punkts ir papildināts attiecībā uz nosacījumiem bioloģisko atkritumu pārstrādei, kas veikta citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Problēmas apraksts
4. MK noteikumos Nr. 712 nav paredzēta kārtība, kādā Eiropas Komisija tiek informēta par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī būvniecības atkritumu vai būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 14.1 punktu, kurā ir noteikta kārtība, kādā Eiropas Komisija tiek informēta par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī būvniecības atkritumu vai būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi.
Problēmas apraksts
5. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta 5.2 daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Ministrija nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu, atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu. Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā Ministrija nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts ir papildināts ar 16.1 punktu, kurā ir noteikts, ka Ministrija ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās, izmantojot vienu vai vairākas minētajā punktā norādītās metodes. Noteikumu projekts papildināts arī ar 28. punktu, kurā noteikts, ka Ministrija mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās veic 2026. gadā. Minētais termiņš ir saistīts ar LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros realizētās aktivitātes "Rekomendācijas bioloģisko atkritumu kompostēšanai mājsaimniecībās (rezultātu uzskaite un integrācija)" izpildes termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim. Pamatojoties uz minētajām rekomendācijām, Ministrija veiks mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās.
Problēmas apraksts
6. Agrīnās brīdināšanas ziņojumā Eiropas Komisijai sniedz šādus būtiskākos ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai:
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus. Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura kura 22. panta 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus. Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura kura 22. panta 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 19. punktā ir noteikts, ka pašvaldība līdz kalendārā gada 1.oktobrim par iepriekšējo gadu atbilstoši noteikumu 3. pielikumam iesniedz Ministrijai informāciju par:
1. pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2024. gada 1. oktobrī.
1. pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2024. gada 1. oktobrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- mājsaimniecības, kurās tiek veikta biologisko atkritumu kompostēšana
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka, sākot no 2026. gada 1. janvāra Ministrija noteiks mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzumu. Tā kā tiks izmantotas tādas metodes kā anketas un intervijas, kā arī dienasgrāmatas un reģistrācija, tad neliels mājsaimniecību skaits tiks iesaistīts minētā pētījuma veikšanā. Mājsaimniecību skaits tiks noteiks, plānojot minēto pētījumu.
Juridiskās personas
- Pašvaldības
- Atkritumu apsaimniekošanas komersanti
Ietekmes apraksts
1) MK noteikumi Nr. 712 tiek papildināti ar 5.1 punktu, kurā ir noteikts, ka pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina bioloģisko atkritumu pārstrādi šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus. MK noteikumi Nr. 712 tiek papildināti ar 10.1 punktu, kurā ir noteikti kritērijs bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķa izpildes izvērtēšanai. MK noteikumi Nr. 712 tiek papildināti ar 11.4. apakšpunktu, paredzot, ka Ministrija katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot informāciju, kas sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām aprēķina valstī kopumā un katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā pārstrādāto bioloģisko atkritumu daudzumu. MK noteikumu Nr. 712 12.7. apakšpunkts tiek precizēts, paredzot, ka minētās prasības attiecas arī uz bioloģisko artkritumu pārstrādes mērķi. Arī MK noteikumu Nr. 712 13. punkts tiek papildināts attiecībā uz nosacījumiem bioloģisko atkritumu pārstrādei, kas veikta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Minētās prasības izpilde ir cieši saistīta ar jau pašreiz noteikto, ka pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem ir jānodrošina bioloģisko atkritumu dalītā savākšana. Noteikumu projekts arī paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs iesaistīsies sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildes nodrošināšanā.
2) Noteikumu projekts arī paredz, ka pašvaldībām pašvaldība līdz kalendārā gada 1. oktobrim par iepriekšējo gadu atbilstoši noteikumu 3. pielikumam iesniedz Ministrijai informāciju par:
1. Pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. Pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2024. gada 1. oktobrī.
2) Noteikumu projekts arī paredz, ka pašvaldībām pašvaldība līdz kalendārā gada 1. oktobrim par iepriekšējo gadu atbilstoši noteikumu 3. pielikumam iesniedz Ministrijai informāciju par:
1. Pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. Pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2024. gada 1. oktobrī.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts budžetā izmaiņas nav paredzamas, jo noteikumu projektā paredzētie pasākumi tiks veikti VARAM piešķirtā budžeta ietvaros.
Atkritumu bioloģiskās pārstrādes mērķu izpilde tiks segta no atkritumu apsaimniekošanas komersantu ienākumiem par pārstrādātajiem bioloģiskajiem atkritumiem, kā arī no atkritumu radītāju maksājumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.
Atkritumu bioloģiskās pārstrādes mērķu izpilde tiks segta no atkritumu apsaimniekošanas komersantu ienākumiem par pārstrādātajiem bioloģiskajiem atkritumiem, kā arī no atkritumu radītāju maksājumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiks nodrošināta noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldībām, sākot ar 2024. gada 1. oktobri, VARAM būs jāsniedz informācija par: 1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmu; 2)pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu; 3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta prasību izpilde veicinās Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam 275., 276., 287.un 292. indikatora izpildi.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta normu ietekme uz vidi vērtējama pozitīvi. Tiks veicināta atkritumu dalītā vākšana, veicināta atkritumos esošo materiālu atgriešana tautsaimniecībā, kā arī samazināti kopējie poligonos apglabājamo atkritumu daudzumi svara vienībās un mazināta siltumnīcas efektā gāzu emisija.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta normām ir pozitīvas ietekme uz veselību, tā kā tiks uzlabota sadzīves atkritumu dalītās savākšanas kvalitāte un - līdz ar to - sanitārā tīrība.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi