Anotācija

25-TA-2916: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 14.punkta "a" apakšpunkts noteic, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.

Saskaņā ar Likuma 7. panta trešo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. panta pirmā daļa paredz, ka valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš” un tās akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk –  VAS “Latvijas dzelzceļš” vai LDZ) pašreiz spēkā esošais vispārējais stratēģiskais mērķis "nodrošināt efektīvu, drošu un ilgtspējīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu, piedāvājot konkurētspējīgus loģistikas, dzelzceļa ritošā sastāva remonta un apkopes, kā arī stratēģiski svarīgu objektu apsardzes pakalpojumus un sekmējot videi draudzīgu dzelzceļa pārvadājumu attīstību" ir apstiprināts ar Ministru kabineta  2021. gada 16. jūnija rīkojumu Nr.421 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" vispārējo stratēģisko mērķi" līdz ar to, ņemot vērā Likuma  7.panta trešās daļas prasības, VAS "Latvijas dzelzceļš" stratēģiskais mērķis būtu pārvērtējams un apstiprināms Ministru kabinetā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir pārvērtēt un apstiprināt VAS "Latvijas dzelzceļš" vispārējo stratēģisko mērķi, nodrošinot Likuma 7.panta trešās daļas prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
LDZ ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij, kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija. LDZ ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003032065, juridiskā adrese – E.Benjamiņas ielā 3, Rīga, Latvija, LV-1547.

LDZ ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība) un sniedz Dzelzceļa likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto publiskās lietošanas dzelzceļa minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno dzelzceļa infrastruktūru ar apkalpes vietām, šķirotavas un vilcienu sastāvu komplektēšanas pakalpojumus, manevru pakalpojumus, elektroenerģijas sadales un tirdzniecības pakalpojumus, nomas pakalpojumus, informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, elektronisko sakaru pakalpojumus.
Dzelzceļa likumā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas definētas sekojoši — komersants vai institūcija, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, tostarp vilcienu ceļu iedalīšanu, satiksmes pārvaldību un infrastruktūras maksas noteikšanu, kā arī par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību tīklā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā piedalās tās attīstīšanā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pārvalda dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot tās ekspluatāciju, uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par dzelzceļa infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību un gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus, veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.
Saskaņā ar Likuma 4.panta otrās daļas 2.punktu līdzdalība LDZ meitas sabiedrībās tieši nodrošina LDZ vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.
LDz ir Koncerna valdošais uzņēmums. Koncerns sastāv no valdošā uzņēmuma un trijām atkarīgajām sabiedrībām, kas nodrošina gan publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju, gan plašu dzelzceļa nozares pakalpojumu spektru:

SIA “LDz CARGO” (turpmāk – LDZ CARGO) ir LDz meitas uzņēmums, kas dibināts 2005. gadā. Reorganizācijas ceļā  LDZ CARGO 2025.gadā pievienots SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un SIA “LDz Loģistika”. Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojums Nr. 373 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "LDZ ritošā sastāva serviss" un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "LDZ Loģistika"”.
Apvienotais uzņēmums daudz efektīvākā veidā turpina nodrošināt dzelzceļa kravu pārvadājumus, nodrošina principāla pakalpojumus, vilces un manevru pakalpojumus, kā arī sniedz kravas vagonu iznomāšanas pakalpojumus, kā arī veic dzelzceļa ritošā sastāva tehnisko apkopi un remontu, nodarbojas ar degvielas un smērvielu tirdzniecību, kā arī veic lokomotīvju ekipēšanu un modernizāciju, sniedz maģistrālo kravas un manevru dīzeļlokomotīvju nomas,  lokomotīvju rezerves bāzes uzturēšanas pakalpojumus. Tāpat uzņēmums sniedz kravu intermodālus ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumus, sekmē jaunu kravas plūsmu piesaisti un veicina dzelzceļa kravu pārvadājumus starp Eiropas un Āzijas valstīm Latvijas tautsaimniecības interesēs.

LDZ līdzdalību AS “LatRailNet” paredz Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 35. punkts. Izmaiņas LDz līdzdalībā SIA "LDz apsardze" patlaban netiek plānotas.


SIA “LDz Apsardze” pamatā nodrošina kritiskās infrastruktūras apsardzi un sniedz citus saistītus pakalpojumus.

AS “LatRailNet” ir LDz meitas uzņēmums, kas dibināts 2010. gadā saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 35. punktu. AS “LatRailNet”  veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, t. sk. pieņem lēmumus par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, piekļuves maksas aprēķināšanas sistēmu, maksas noteikšanu, novērtēšanu un iekasēšanu, kā arī sadarbojas ar citiem būtisko funkciju veicējiem starptautisko savienojumu jautājumos, tai skaitā pieņem lēmumus par tīkla darbības uzlabošanas shēmas parametriem, sankcijām par rīcību, kas traucē tīkla darbību, kā arī kompensācijām un prēmijām, ar kurām atalgo darbību, kas pārsniedz plānoto. Uzņēmuma ieņēmumus pilnībā veido maksa par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, ko maksā kravu un pasažieru  pārvadātāji.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. panta pirmo daļu VAS "Latvijas dzelzceļš" un tās akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

LDZ vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšana:
LDZ ir vienīgā 100% valstij piederošā, neprivatizējamā kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība un kompetence ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldība.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 6.panta otro daļu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izņemot infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu Dzelzceļa likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir valsts akciju sabiedrība.
LDZ saimnieciskās darbības principi ir vērsti uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu atbilstoši tautsaimniecības attīstības vajadzībām un stabilas satiksmes interesēm, nodrošinot noteiktā apjomā un kvalitātē pieejamu dzelzceļa infrastruktūras tīkla izmantošanu un veicot dzelzceļa infrastruktūras, uzturēšanu un attīstību. Vienlaikus arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam kā vienu no attīstības virzieniem paredz dzelzceļa transporta attīstību, kas ietver arī dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu un attīstību.
Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2027. gadam ir noteikts rīcības virziens „Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” ar mērķi “integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, nodrošina gan vietējo sasniedzamību, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, gan arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties ES pamattīklā un nodrošinot pamattīkla un visaptverošā tīkla sasaisti”.

Likuma 7. pants nosaka, ka publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā. Šo prasību nepiemēro, ja likumā ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants nosaka, ka LDZ un tās akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Likuma 7. panta trešā daļa paredz, ka publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 743 apstiprināja Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, kas attiecas uz VAS “Latvijas dzelzceļš” kā valsts publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāju.

LDz līdzdalība meitas sabiedrībās tiks pārvērtēta, kad uz Ministru kabinetu tiks virzīts jautājums par izmaiņām LDz koncerna struktūrā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu un 7.panta trešo daļu, LDZ vispārējais stratēģiskais mērķis nākamo piecu gadu periodam tiek noteikts šādā redakcijā:
nodrošināt efektīvu, drošu un ilgtspējīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu, tai skaitā sniedzot konkurētspējīgus loģistikas, dzelzceļa ritošā sastāva remonta un apkopes, kā arī stratēģiski svarīgu objektu apsardzes pakalpojumus un sekmējot videi draudzīgu dzelzceļa pārvadājumu attīstību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Jautājums par vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanu tiek virzīts uz Ministru kabinetu ar minimālām izmaiņām, salīdzinot ar patreizējo mērķi, vienlaicīgi ar satiksmes nozares plānošanas dokumentu Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns uz nākamo plānošanas periodu un no tā izrietošo Daudzgadu līgumu, kas noslēgts ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām. Dokumenti ir savstarpēji saistīti, un tiem jānodrošina sinerģiska virzība lēmumu pieņemšanā.
Stratēģiskā mērķa noteikšana šādā redakcijā tiek pamatota ar nozares ilgtermiņa attīstības prioritātēm, valsts transporta politikas mērķiem, kā arī ārējiem ekonomiskajiem un regulējošajiem apstākļiem, kas nodrošina konsekvenci, stabilitāti un sinerģiju lēmumu pieņemšanā. Šie dokumenti ir savstarpēji saistīti un kopā veicina koordinētu un ilgtspējīgu dzelzceļa nozares attīstību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi