22-TA-3330: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 3.maija rīkojumu Nr.311 „Par konceptuālo ziņojumu „Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem”” (turpmāk – MK rīkojums Nr.311).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir nodrošināt MK rīkojuma Nr.311 izpildi un ar 2023.gada 1.janvāri reorganizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēku (turpmāk - bibliotēka), tās struktūrvienības – filiālbibliotēkas – Balvu filiālbibliotēku, Cēsu filiālbibliotēku, Daugavpils filiālbibliotēku, Jelgavas filiālbibliotēku, Liepājas filiālbibliotēku, Rēzeknes filiālbibliotēku un Ventspils filiālbibliotēku (turpmāk – filiālbibliotēkas) un iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevumu izpildi nododot attiecīgās teritorijas pašvaldībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bibliotēku likuma 15.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēku pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas un atrašanās vietas un citiem faktoriem, kā arī veidot atbilstošu bibliotēkas lietošanas aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem. Bibliotēku likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā. Patlaban bibliotēka un tās filiālbibliotēkas nodrošina pakalpojumus personām ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra direktīvas (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk – Direktīva 2017/1564) preambulas 7.punkts nosaka: „Šī direktīva attiecas uz personām, kas ir neredzīgas, personām, kam ir redzes traucējumi, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, personām, kam ir uztveres traucējumi vai lasītnespēja, tostarp disleksija vai jebkādi citi mācīšanās traucējumi, un kas tāpēc nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādas invaliditātes, vai personām, kas fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kas parasti būtu nepieciešams lasīšanai, ciktāl šādu traucējumu vai invaliditātes dēļ minētās personas nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādiem traucējumiem vai invaliditātes. [..]”
Līdz 2017.gadam spēkā esošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk – Direktīva 2001/29/EK) ietvēra tikai vājredzīgas un neredzīgas personas. Saskaņā ar Direktīvu 2001/29/EK bibliotēka un tās filiālbibliotēkas sniedza pakalpojumus tikai šīm personām. Paplašinoties Direktīvā 2017/1564 minētajam personu lokam, kas uzskaitītas preambulas 7.punktā, ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuram ir jānodrošina bibliotekārie un informācijas pakalpojumi, un resursi pielāgotā formātā. To Latvijā vairs nevar īstenot tikai filiālbliotēkas, tādēļ nepieciešams filiālbibliotēku lietotāju apkalpošanas funkciju turpmāk nodot pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.311 ir atbalstīts konceptuālā ziņojuma „Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) trešais risinājuma variants, kas paredz bibliotēkas reorganizāciju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 3. un 4.punktam, pārskatot bibliotēkas esošās funkcijas un uzdevumus un to izpildei nepieciešamo kapacitāti, kā arī nodot daļu bibliotēkas struktūrvienību un bibliotekāro apkalpošanas uzdevumu izpildi pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Konceptuālā ziņojuma III.nodaļas „Risinājuma varianti” 3.risinājuma variants (atbalstāmais) tostarp nosaka, ka šī varianta īstenošana paredz: „Vienoties ar Balvu, Cēsu, Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas un Ventspils valstspilsētas pašvaldībām par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību – filiālbibliotēku šajās pilsētās nodošanu pašvaldībām, pārveidojot tās par attiecīgo reģionu centrālo bibliotēku struktūrvienībām; pašvaldībām nodotās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu esošajās pakalpojumu sniegšanas vietās.”
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra direktīvas (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk – Direktīva 2017/1564) preambulas 7.punkts nosaka: „Šī direktīva attiecas uz personām, kas ir neredzīgas, personām, kam ir redzes traucējumi, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, personām, kam ir uztveres traucējumi vai lasītnespēja, tostarp disleksija vai jebkādi citi mācīšanās traucējumi, un kas tāpēc nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādas invaliditātes, vai personām, kas fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kas parasti būtu nepieciešams lasīšanai, ciktāl šādu traucējumu vai invaliditātes dēļ minētās personas nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādiem traucējumiem vai invaliditātes. [..]”
Līdz 2017.gadam spēkā esošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk – Direktīva 2001/29/EK) ietvēra tikai vājredzīgas un neredzīgas personas. Saskaņā ar Direktīvu 2001/29/EK bibliotēka un tās filiālbibliotēkas sniedza pakalpojumus tikai šīm personām. Paplašinoties Direktīvā 2017/1564 minētajam personu lokam, kas uzskaitītas preambulas 7.punktā, ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuram ir jānodrošina bibliotekārie un informācijas pakalpojumi, un resursi pielāgotā formātā. To Latvijā vairs nevar īstenot tikai filiālbliotēkas, tādēļ nepieciešams filiālbibliotēku lietotāju apkalpošanas funkciju turpmāk nodot pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.311 ir atbalstīts konceptuālā ziņojuma „Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) trešais risinājuma variants, kas paredz bibliotēkas reorganizāciju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 3. un 4.punktam, pārskatot bibliotēkas esošās funkcijas un uzdevumus un to izpildei nepieciešamo kapacitāti, kā arī nodot daļu bibliotēkas struktūrvienību un bibliotekāro apkalpošanas uzdevumu izpildi pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Konceptuālā ziņojuma III.nodaļas „Risinājuma varianti” 3.risinājuma variants (atbalstāmais) tostarp nosaka, ka šī varianta īstenošana paredz: „Vienoties ar Balvu, Cēsu, Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas un Ventspils valstspilsētas pašvaldībām par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību – filiālbibliotēku šajās pilsētās nodošanu pašvaldībām, pārveidojot tās par attiecīgo reģionu centrālo bibliotēku struktūrvienībām; pašvaldībām nodotās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas, saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, turpinās darbu esošajās pakalpojumu sniegšanas vietās.”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Bibliotēku likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto bibliotēku pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Direktīvas 2017/1564 preambulas 7.punktā uzskaitītajām iedzīvotāju gupām, bibliotēkas filiālbibliotēku uzdevumu – īstenot iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekāro apkalpošanu – nepieciešams nodot pašvaldību publiskajām bibliotēkām. Filiālbibliotēku nodošana pašvaldību publiskajām bibliotēkām sniegs plašākas iespējas īstenot Bibliotēku likuma 15.panta pirmajā daļā, kā arī Bibliotēku likuma 23.panta otrajā daļā noteikto: ,,Ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā.” Pašvaldību publiskās bibliotēkas, īpaši pagastu bibliotēkas, nodrošina lietotāju tiesības saņemt bibliotekāro pakalpojumu dzīvesvietā, regulāri piegādājot iespieddarbus un citus dokumentus iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās. Šādu iespēju pašvaldību publiskās bibliotēkas turpmāk nodrošinās arī Direktīvas 2017/1564 preambulas 7.punktā minētajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus cilvēkiem ar redzes invaliditāti nodrošinot iespēju bibliotekāros resursus pielāgotā formā saņemt pa pastu.
Konceptuālā ziņojuma III.nodaļas „Risinājuma varianti” 3.risinājuma varianta (atbalstāmais) sadaļa „Risinājuma varianta priekšrocības un trūkumi” kā priekšrocības norāda tostarp: „[..] Pašvaldību publisko bibliotēku kapacitāte un pieredze ļauj efektīvi īstenot lasītāju apkalpošanas funkciju. Jau šobrīd iedzīvotāju pieprasījums pēc resursiem pielāgotā formātā publiskajās bibliotēkās ir ievērojami audzis. 2017.gadā no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa kārtā izsniegti 748 izdevumi pielāgotā formātā, 2021.gadā – 7256 izdevumi, kas ļauj secināt, ka pašvaldību publiskās bibliotēkas aizvien plašāk nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, tāpēc ir nepieciešams stiprināt to kapacitāti. [..] Pašvaldību publiskajām bibliotēkām ir plašākas iespējas efektīvi sadarboties ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (sociālajām struktūrām, medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai apzinātu mērķauditorijas un to vajadzības un attīstītu pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus. [..]”
Savukārt bibliotēkai pēc reorganizācijas ir nepieciešams ilgtermiņā saglabāt un stiprināt tās specifiskās funkcijas un uzdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums” 3.punktā noteiktajām bibliotēkas funkcijām – sniegt bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā (3.1.apakšpunkts); nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu (3.2.apakšpunkts); uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus (3.3.apakšpunkts) un 4.punktā noteiktajiem uzdevumiem – organizēt bibliotēkas vienotā krājuma izmantošanu, veikt depozītbibliotēkas un starpbibliotēku abonementa uzdevumus (4.1.apakšpunkts); izdot grāmatas Braila rakstā (4.3.apakšpunkts); veidot bibliotēkas elektronisko kopkatalogu, centrālos katalogus, kartotēkas un datubāzes, veikt bibliogrāfisko uzziņu un informācijas darbu visā Latvijā (4.4.apakšpunkts); nodrošināt ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām (4.6.apakšpunkts); uzkrāt, apkopot un analizēt profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs (4.8.apakšpunkts) un pilnveidot un attīstīt tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā (4.11.apakšpunkts).
Pēc bibliotēkas reorganizācijas nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums”, paplašinot bibliotēkas uzdevumus darbu reproducēšanā pielāgotā formātā un to piegādē publiskajām bibliotēkām, pētnieciskajā darbībā par specifiskajām lasīšanas īpatnībām cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, metodiskā un konsultatīvā atbalsta sniegšanā publiskajām bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā, kā arī lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanas Rīgā, neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, sociālās aprūpes centros un pansionātos Rīgā un citur Latvijā nodrošināšanā, tai skaitā pastarpināti sadarbojoties ar pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Konceptuālā ziņojuma III.nodaļas „Risinājuma varianti” 3.risinājuma varianta (atbalstāmais) sadaļa „Risinājuma varianta priekšrocības un trūkumi” kā priekšrocības norāda tostarp: „[..] Pašvaldību publisko bibliotēku kapacitāte un pieredze ļauj efektīvi īstenot lasītāju apkalpošanas funkciju. Jau šobrīd iedzīvotāju pieprasījums pēc resursiem pielāgotā formātā publiskajās bibliotēkās ir ievērojami audzis. 2017.gadā no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa kārtā izsniegti 748 izdevumi pielāgotā formātā, 2021.gadā – 7256 izdevumi, kas ļauj secināt, ka pašvaldību publiskās bibliotēkas aizvien plašāk nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, tāpēc ir nepieciešams stiprināt to kapacitāti. [..] Pašvaldību publiskajām bibliotēkām ir plašākas iespējas efektīvi sadarboties ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (sociālajām struktūrām, medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai apzinātu mērķauditorijas un to vajadzības un attīstītu pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus. [..]”
Savukārt bibliotēkai pēc reorganizācijas ir nepieciešams ilgtermiņā saglabāt un stiprināt tās specifiskās funkcijas un uzdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums” 3.punktā noteiktajām bibliotēkas funkcijām – sniegt bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā (3.1.apakšpunkts); nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu (3.2.apakšpunkts); uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus (3.3.apakšpunkts) un 4.punktā noteiktajiem uzdevumiem – organizēt bibliotēkas vienotā krājuma izmantošanu, veikt depozītbibliotēkas un starpbibliotēku abonementa uzdevumus (4.1.apakšpunkts); izdot grāmatas Braila rakstā (4.3.apakšpunkts); veidot bibliotēkas elektronisko kopkatalogu, centrālos katalogus, kartotēkas un datubāzes, veikt bibliogrāfisko uzziņu un informācijas darbu visā Latvijā (4.4.apakšpunkts); nodrošināt ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām (4.6.apakšpunkts); uzkrāt, apkopot un analizēt profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs (4.8.apakšpunkts) un pilnveidot un attīstīt tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā (4.11.apakšpunkts).
Pēc bibliotēkas reorganizācijas nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums”, paplašinot bibliotēkas uzdevumus darbu reproducēšanā pielāgotā formātā un to piegādē publiskajām bibliotēkām, pētnieciskajā darbībā par specifiskajām lasīšanas īpatnībām cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, metodiskā un konsultatīvā atbalsta sniegšanā publiskajām bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā, kā arī lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanas Rīgā, neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, sociālās aprūpes centros un pansionātos Rīgā un citur Latvijā nodrošināšanā, tai skaitā pastarpināti sadarbojoties ar pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz ar 2023.gada 1.janvāri filiālbibliotēkas ar desmit amata vietām nodot pašvaldībām, tai skaitā Balvu novada pašvaldībai (vienu amata vietu), Cēsu novada pašvaldībai (vienu amata vietu), Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai (divas amata vietas), Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai (vienu amata vietu), Liepājas valstspilsētas pašvaldībai (divas amata vietas), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai (divas amata vietas), Ventspils valstspilsētas pašvaldībai (vienu amata vietu), attiecīgi filiālbibliotēkas turpina pastāvēt kā Balvu Centrālās bibliotēkas, Cēsu Centrālās bibliotēkas, Latgales Centrālās bibliotēkas, Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un Ventspils bibliotēkas struktūrvienības bibliotekāro pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, saņemot valsts budžetā 2023.-2025.gadam un arī turpmākajiem gadiem paredzēto finansējumu kā transferta maksājumu.
Konceptuālā ziņojuma IV.nodaļā „Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” sadaļā „Trešais risinājuma variants” noteikts, ka attiecīgajām pašvaldībām pārņemto septiņu filiālbibliotēku uzturēšanai, atbilstoši filiālbibliotēku darbības nodrošināšanas izmaksām, ik gadu paredzēts transferta pārskaitījuma veidā piešķirt finansējumu 163 142 euro apmērā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokollēmumu (prot. Nr.63 1.§) „Informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” Kultūras ministrijas resoram, tai skaitā bibliotēkai, tika piešķirts papildu finansējums darba samaksas pieaugumam. Līdz ar to bibliotēkai piešķirtais papildu finansējums darba samaksas pieaugumam filiālbibliotēku speciālistiem ir attiecīgi pārdalāms Projektā paredzētajām pašvaldībām desmit nododamajām amata vietām kā transferts pašvaldībām no bibliotēkas 2023.gada budžeta atlīdzības summas un arī turpmākos gados.
2022.gadā, precizējot aprēķinus, tika noteikts kopējais Projekta izpildei plānotais finansējums pašvaldībām 179 424 euro apmērā, lai nodrošinātu minēto pašvaldību publisko bibliotēku struktūrvienību turpmāko darbību bibliotekāro pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Filiālbibliotēku finansējuma kopsumma pēc pārrēķina ir 179 424 euro, starpība no Konceptuālajā ziņojumā minētās summas (163 142 euro) ir 16 282 euro, kas saistīts ar galvenokārt atlīdzības daļā (15 484 euro) 2022.gadā piešķirto papildu finansējumu speciālistu atalgojuma palielināšanai. Rēzeknes filiālbibliotēkā pēc līguma ar telpu iznomātājiem noslēgšanas 2020.gadā palielinājušās izmaksas par patērēto elektrību un apkuri, kopš 2021.gada ir palielinājušies komunālo pakalpojumu tarifi un izmaksas arī citās filiālēs, Liepājas filiālbibliotēkā 2022.gadā ir palielināta telpu nomas maksa.
Projekts paredz pašvaldībām bez atlīdzības nodot bibliotēkas filiālbibliotēku mēbeles un tehnisko aprīkojumu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešajai daļai un 43.pantam. Projekts nosaka, ka pašvaldības ir filiālbibliotēku mantas, tiesību, saistību, lietvedības un arhīva pārņēmējas. Pašvaldības pārņems bibliotēkas saistības attiecībā uz lietotāju apkalpošanu bibliotēkas filiālbliotēkās, tai skaitā saistības, kas izriet no noslēgtajiem telpu nomas līgumiem un ar telpu izmantošanu saistītajiem pakalpojumu līgumiem.
Iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai Latgales Centrālās bibliotēkas, Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas, Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Ventspils bibliotēkas, Cēsu Centrālās bibliotēkas, Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienībām tiks nodots bibliotēkas reproducēto darbu krājums, noslēdzot deponēšanas līgumu ar bibliotēku.
Projekts paredz, ka Kultūras ministrija nedēļas laikā pēc Projekta stāšanās spēkā izveido bibliotēkas reorganizācijas komisiju, iekļaujot tajā tostarp arī pašvaldību pārstāvjus. Komisija līdz 2022.gada 31.decembrim nodrošinās filiālbibliotēku materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšanu, kā arī bilancē esošās mantas, saistību, slēguma finanšu pārskatu sagatavošanu un arhīva un lietvedības nodošanu pašvaldībām.
Projekta izstrādes laikā ir notikušās šādas Kultūras ministrijas tikšanās ar pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 10.jūnijā), Liepājas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 28.jūnijā), Ventspils valstpilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 8.jūlijā), Cēsu novada pašvaldības vadību (2022.gada 12.augustā), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 30.augustā), Jelgavas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 31.augustā), kurās ir pārrunāti jautājumi par bibliotēkas reorganizāciju un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju šo pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī saglabājot piegādes iespējas pa pastu.
Bibliotēku likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka Latvijas Bibliotēku padome sniedz atzinumu par valsts un pašvaldību bibliotēku dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Jautājums par bibliotēkas reorganizāciju ir izskatīts Latvijas Bibliotēku padomes 2022.gada 26.oktobra un 9.novembra sēdēs. Latvijas Bibliotēku padome 2022.gada 9.novembra atzinumā atbalsta bibliotēkas reorganizāciju, kas paredz ar 2023.gada 1.janvāri bibliotēkas reģionālās struktūrvienības ar desmit amata vietām nodot Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pašvaldībām.
Konceptuālā ziņojuma IV.nodaļā „Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” sadaļā „Trešais risinājuma variants” noteikts, ka attiecīgajām pašvaldībām pārņemto septiņu filiālbibliotēku uzturēšanai, atbilstoši filiālbibliotēku darbības nodrošināšanas izmaksām, ik gadu paredzēts transferta pārskaitījuma veidā piešķirt finansējumu 163 142 euro apmērā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokollēmumu (prot. Nr.63 1.§) „Informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” Kultūras ministrijas resoram, tai skaitā bibliotēkai, tika piešķirts papildu finansējums darba samaksas pieaugumam. Līdz ar to bibliotēkai piešķirtais papildu finansējums darba samaksas pieaugumam filiālbibliotēku speciālistiem ir attiecīgi pārdalāms Projektā paredzētajām pašvaldībām desmit nododamajām amata vietām kā transferts pašvaldībām no bibliotēkas 2023.gada budžeta atlīdzības summas un arī turpmākos gados.
2022.gadā, precizējot aprēķinus, tika noteikts kopējais Projekta izpildei plānotais finansējums pašvaldībām 179 424 euro apmērā, lai nodrošinātu minēto pašvaldību publisko bibliotēku struktūrvienību turpmāko darbību bibliotekāro pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Filiālbibliotēku finansējuma kopsumma pēc pārrēķina ir 179 424 euro, starpība no Konceptuālajā ziņojumā minētās summas (163 142 euro) ir 16 282 euro, kas saistīts ar galvenokārt atlīdzības daļā (15 484 euro) 2022.gadā piešķirto papildu finansējumu speciālistu atalgojuma palielināšanai. Rēzeknes filiālbibliotēkā pēc līguma ar telpu iznomātājiem noslēgšanas 2020.gadā palielinājušās izmaksas par patērēto elektrību un apkuri, kopš 2021.gada ir palielinājušies komunālo pakalpojumu tarifi un izmaksas arī citās filiālēs, Liepājas filiālbibliotēkā 2022.gadā ir palielināta telpu nomas maksa.
Projekts paredz pašvaldībām bez atlīdzības nodot bibliotēkas filiālbibliotēku mēbeles un tehnisko aprīkojumu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešajai daļai un 43.pantam. Projekts nosaka, ka pašvaldības ir filiālbibliotēku mantas, tiesību, saistību, lietvedības un arhīva pārņēmējas. Pašvaldības pārņems bibliotēkas saistības attiecībā uz lietotāju apkalpošanu bibliotēkas filiālbliotēkās, tai skaitā saistības, kas izriet no noslēgtajiem telpu nomas līgumiem un ar telpu izmantošanu saistītajiem pakalpojumu līgumiem.
Iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai Latgales Centrālās bibliotēkas, Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas, Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Ventspils bibliotēkas, Cēsu Centrālās bibliotēkas, Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienībām tiks nodots bibliotēkas reproducēto darbu krājums, noslēdzot deponēšanas līgumu ar bibliotēku.
Projekts paredz, ka Kultūras ministrija nedēļas laikā pēc Projekta stāšanās spēkā izveido bibliotēkas reorganizācijas komisiju, iekļaujot tajā tostarp arī pašvaldību pārstāvjus. Komisija līdz 2022.gada 31.decembrim nodrošinās filiālbibliotēku materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšanu, kā arī bilancē esošās mantas, saistību, slēguma finanšu pārskatu sagatavošanu un arhīva un lietvedības nodošanu pašvaldībām.
Projekta izstrādes laikā ir notikušās šādas Kultūras ministrijas tikšanās ar pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 10.jūnijā), Liepājas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 28.jūnijā), Ventspils valstpilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 8.jūlijā), Cēsu novada pašvaldības vadību (2022.gada 12.augustā), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 30.augustā), Jelgavas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 31.augustā), kurās ir pārrunāti jautājumi par bibliotēkas reorganizāciju un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju šo pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī saglabājot piegādes iespējas pa pastu.
Bibliotēku likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka Latvijas Bibliotēku padome sniedz atzinumu par valsts un pašvaldību bibliotēku dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Jautājums par bibliotēkas reorganizāciju ir izskatīts Latvijas Bibliotēku padomes 2022.gada 26.oktobra un 9.novembra sēdēs. Latvijas Bibliotēku padome 2022.gada 9.novembra atzinumā atbalsta bibliotēkas reorganizāciju, kas paredz ar 2023.gada 1.janvāri bibliotēkas reģionālās struktūrvienības ar desmit amata vietām nodot Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pašvaldībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Konceptuālajā ziņojumā tika piedāvāti trīs risinājuma varianti bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumu ieviešanai, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas un bibliotēkas – funkcijas un uzdevumus. Konceptuālajā ziņojumā tika izvērtēti vēl šādi risinājuma varianti:
1) bibliotēkas likvidēšana, pievienojot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;
2) bibliotēkas likvidēšana, sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un pašvaldību publiskajām bibliotēkām;
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.311 ir atbalstīts Konceptuālā ziņojuma trešais risinājuma variants – bibliotēkas reorganizācija, pārskatot tās funkcijas un uzdevumus, un daļu tās struktūrvienību un uzdevumu nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
1) bibliotēkas likvidēšana, pievienojot to Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;
2) bibliotēkas likvidēšana, sadalot tās struktūrvienības starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un pašvaldību publiskajām bibliotēkām;
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.311 ir atbalstīts Konceptuālā ziņojuma trešais risinājuma variants – bibliotēkas reorganizācija, pārskatot tās funkcijas un uzdevumus, un daļu tās struktūrvienību un uzdevumu nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts rada būtiskus ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai:
1) saglabājot bibliotēku un stiprinot tās kapacitāti, tiek garantēta ilgtspējīga darbu reproducēšana pielāgotā formātā un nodrošināta augstvērtīga pētnieciskā, metodiskā un konsultatīvā darbība, stiprinot visu bibliotēku nozari;
2) filiālbibliotēku nodošana pašvaldību publiskajām bibliotēkām rada plašākas iespējas sadarboties ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju piekļuvi informācijas resursiem;
3) tiek paplašināta pielāgoto darbu pieejamība dažādām mērķgrupām, tostarp bērniem ar disleksiju, stiprinot bibliotēkas kapacitāti pielāgotā formāta darbu reproducēšanā un bibliotēkas darbinieku prasmes darbā ar šo mērķauditoriju.
1) saglabājot bibliotēku un stiprinot tās kapacitāti, tiek garantēta ilgtspējīga darbu reproducēšana pielāgotā formātā un nodrošināta augstvērtīga pētnieciskā, metodiskā un konsultatīvā darbība, stiprinot visu bibliotēku nozari;
2) filiālbibliotēku nodošana pašvaldību publiskajām bibliotēkām rada plašākas iespējas sadarboties ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju piekļuvi informācijas resursiem;
3) tiek paplašināta pielāgoto darbu pieejamība dažādām mērķgrupām, tostarp bērniem ar disleksiju, stiprinot bibliotēkas kapacitāti pielāgotā formāta darbu reproducēšanā un bibliotēkas darbinieku prasmes darbā ar šo mērķauditoriju.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Uzlabo sabiedrības grupu – iedzīvotāju ar redzes invaliditāti, senioru, iedzīvotāju ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu un skolēnu ar autiskā spektra traucējumiem, dažāda vecuma cilvēku ar lasīšanas traucējumiem, tajā skaitā ar disleksiju, iedzīvotāju ar pārejošiem redzes traucējumiem, iedzīvotāju ar ierobežotām kustībām noturēt grāmatu – pieejamību bibliotekārajiem un informācijas pakalpojumiem, un resursiem pielāgotā formātā pašvaldību publiskajā bibliotēkā un veicina minētās mērķgrupas iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un kopienas dzīvē, kā arī piekļuvi daudzveidīgākiem pakalpojumiem, tai skaitā kultūras pasākumiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekts paredz ar bibliotēkas reorganizāciju saistītos izdevumus segt no bibliotēkai 2022.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Projekts paredz no 2023.gada un turpmāk katru gadu bibliotēkas budžeta ietvaros veikt finansējuma pārdali 179 424 euro apmērā starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, lai Projektā minētās septiņas pašvaldības varētu nodrošināt pārņemto bibliotēkas filiālbibliotēku uzdevumus.
Budžeta programmā 21.00.00 „Kultūras mantojums” būs nepieciešams veikt apropriācijas pārdali starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem:
1) atlīdzības izdevumi (1000.kods) 155 585 euro apmērā samazināmi, lai atbilstoši ekonomiskajai būtībai nodrošinātu kopā desmit amata vietu atlīdzības izmaksas saskaņā ar Projektā noteikto;
2) preču un pakalpojumu izdevumi (2000.kods) 23 839 euro apmērā samazināmi, jo Projekts paredz pašvaldībām nodoto bibliotēkas filiālbibliotēku uzturēšanas finansējuma pārdali pašvaldībām;
3) pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām (7460.kods) 179 424 euro apmērā palielināmi, lai atbilstoši bibliotēkas un attiecīgās pašvaldības līgumam varētu veikt pārskaitījumu Projektā minētajām septiņām pašvaldībām, kurām nodotas bibliotēkas filiālbibliotēkas, tai skaitā:
Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Projekts paredz no 2023.gada un turpmāk katru gadu bibliotēkas budžeta ietvaros veikt finansējuma pārdali 179 424 euro apmērā starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, lai Projektā minētās septiņas pašvaldības varētu nodrošināt pārņemto bibliotēkas filiālbibliotēku uzdevumus.
Budžeta programmā 21.00.00 „Kultūras mantojums” būs nepieciešams veikt apropriācijas pārdali starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem:
1) atlīdzības izdevumi (1000.kods) 155 585 euro apmērā samazināmi, lai atbilstoši ekonomiskajai būtībai nodrošinātu kopā desmit amata vietu atlīdzības izmaksas saskaņā ar Projektā noteikto;
2) preču un pakalpojumu izdevumi (2000.kods) 23 839 euro apmērā samazināmi, jo Projekts paredz pašvaldībām nodoto bibliotēkas filiālbibliotēku uzturēšanas finansējuma pārdali pašvaldībām;
3) pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām (7460.kods) 179 424 euro apmērā palielināmi, lai atbilstoši bibliotēkas un attiecīgās pašvaldības līgumam varētu veikt pārskaitījumu Projektā minētajām septiņām pašvaldībām, kurām nodotas bibliotēkas filiālbibliotēkas, tai skaitā:
| Pašvaldības nosaukums |
Pašvaldībai piešķiramā summa (euro) |
| Daugavpils valstspilsētas pašvaldība | 34 423,00 |
| Liepājas valstpsilsētas pašvaldība | 35 197,00 |
| Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība |
34 395,00 |
| Jelgavas valstspilsētas pašvaldība |
17 673,00 |
| Ventspils valstspilsētas pašvaldība |
20 178,00 |
| Cēsu novada pašvaldība | 19 027,00 |
| Balvu novada pašvaldība | 18 531,00 |
| Kopā |
179 424,00 |
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Sakarā ar filiālbibliotēku nodošanu pašvaldībām nepieciešams attiecīgi grozīt Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums” 4.2. un 4.10.apakšpunktu.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Cēsu novada pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Biedrība „Vieglās valodas aģentūra”, Biedrība „Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Kultūras ministrija 2021.gada 14.maija sanāksmē ar Latvijas Neredzīgo biedrību, Latvijas Nedzirdīgo savienību, biedrību „Vieglās valodas aģentūra” un biedrību „Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO” tika apspriesta bibliotēkas reorganizācija, pārskatot tās funkcijas un uzdevumus, un daļu tās struktūrvienību un uzdevumu nododot pašvaldību publiskajām bibliotēkām un tika saņemts neredzīgo iedzīvotāju pārstāvošo nevalstisko organizāciju atbalsts bibliotēkas reorganizācijai.
2022.gada 27.janvārī Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja tiešsaistes sanāksmi, lai apspriestu Konceptuālo ziņojumu, informāciju nosūtot visām pašvaldībām. Sanāksmē par Konceptuālā ziņojuma risinājuma variantiem tika sniegtas atbildes par pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās, un pašvaldību bibliotēkas apstiprināja gatavību sniegt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus minētajai iedzīvotāju mērķgrupai.
2022.gada 6.jūnijā notika Kultūras ministrijas gadskārtējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai informētu pašvaldības par aktualitātēm, tai skaitā par bibliotēku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās, un bibliotēkas reorganizāciju, pašvaldībām nododot filiālbibliotēkas. Sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību, Kultūras ministrijai sniedzot prezentāciju „Bibliotēku pakalpojumu pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju” un diskutējot par plānoto bibliotēkas reorganizāciju, nododot pašvaldībām filiālbibliotēkas, tika saņemts Latvijas Pašvaldību savienības atbalsts.
Projekta izstrādes laikā ir notikušās šādas Kultūras ministrijas tikšanās ar pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 10.jūnijā), Liepājas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 28.jūnijā), Ventspils valstpilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 8.jūlijā), Cēsu novada pašvaldības vadību (2022.gada 12.augustā), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 30.augustā), Jelgavas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 31.augustā), kurās ir pārrunāti jautājumi par bibliotēkas reorganizāciju un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju šo pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī saglabājot piegādes iespējas pa pastu.
Jautājums par bibliotēkas reorganizāciju ir izskatīts Latvijas Bibliotēku padomes 2022.gada 26.oktobra un 9.novembra sēdēs. Latvijas Bibliotēku padome 2022.gada 9.novembra atzinumā atbalsta bibliotēkas reorganizāciju, kas paredz ar 2023.gada 1.janvāri bibliotēkas reģionālās struktūrvienības ar desmit amata vietām nodot Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pašvaldībām.
2022.gada 27.janvārī Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja tiešsaistes sanāksmi, lai apspriestu Konceptuālo ziņojumu, informāciju nosūtot visām pašvaldībām. Sanāksmē par Konceptuālā ziņojuma risinājuma variantiem tika sniegtas atbildes par pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās, un pašvaldību bibliotēkas apstiprināja gatavību sniegt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus minētajai iedzīvotāju mērķgrupai.
2022.gada 6.jūnijā notika Kultūras ministrijas gadskārtējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai informētu pašvaldības par aktualitātēm, tai skaitā par bibliotēku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās, un bibliotēkas reorganizāciju, pašvaldībām nododot filiālbibliotēkas. Sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību, Kultūras ministrijai sniedzot prezentāciju „Bibliotēku pakalpojumu pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju” un diskutējot par plānoto bibliotēkas reorganizāciju, nododot pašvaldībām filiālbibliotēkas, tika saņemts Latvijas Pašvaldību savienības atbalsts.
Projekta izstrādes laikā ir notikušās šādas Kultūras ministrijas tikšanās ar pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 10.jūnijā), Liepājas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 28.jūnijā), Ventspils valstpilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 8.jūlijā), Cēsu novada pašvaldības vadību (2022.gada 12.augustā), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 30.augustā), Jelgavas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 31.augustā), kurās ir pārrunāti jautājumi par bibliotēkas reorganizāciju un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju šo pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī saglabājot piegādes iespējas pa pastu.
Jautājums par bibliotēkas reorganizāciju ir izskatīts Latvijas Bibliotēku padomes 2022.gada 26.oktobra un 9.novembra sēdēs. Latvijas Bibliotēku padome 2022.gada 9.novembra atzinumā atbalsta bibliotēkas reorganizāciju, kas paredz ar 2023.gada 1.janvāri bibliotēkas reģionālās struktūrvienības ar desmit amata vietām nodot Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pašvaldībām.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Neredzīgo bibliotēka
- Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
- Liepājas valstspilsētas pašvaldība
- Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība
- Jelgavas valstspilsētas pašvaldība
- Ventspils valstspilsētas pašvaldība
- Cēsu novada pašvaldība
- Balvu novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Saskaņā ar Bibliotēku likuma 6.panta pirmo daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 3. un 4.punktu ar 2023.gada 1.janvāri tiks reorganizēta Kultūras ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāde – bibliotēka, nododot bibliotēkas struktūrvienības – filiālbibliotēkas un iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevumu izpildi attiecīgās teritorijas Projektā norādītajām pašvaldībām – to publiskajām bibliotēkām – Latgales Centrālajai bibliotēkai, Liepājas pilsētas Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai, Rēzekne Centrālajai bibliotēkai, Jelgavas pilsētas bibliotēkai, Ventspils bibliotēkai, Cēsu Centrālajai bibliotēkai, Balvu Centrālajai bibliotēkai.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Bibliotēka turpmāk filiālbibliotēkās neveiks Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums” 3.1.apakšpunktā noteikto funkciju: „sniegt bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā” un uzdevumus, kas noteikti 4.2.apakšpunktā: „metodiski vada filiālbibliotēku darbu”, 4.5.apakšpunktā: „organizē pasākumus, kas popularizē bibliotēku, literatūru un lasīšanu” un 4.12.apakšpunktā: „organizē bibliotēkas darbinieku tālākizglītības un apmācības pasākumus”. Turpmāk minētās funkcijas un uzdevumus veiks attiecīgo pašvaldību publiskās bibliotēkas. Sakarā ar filiālbibliotēku nodošanu pašvaldībām tiks veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums” 4.2. un 4.10.apakšpunktā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Bibliotēkā tiks veikti šādi pasākumi:
1) darbu pielāgotā formātā reproducēšanas apjoma palielināšana un piegāde pašvaldību publiskajām bibliotēkām;
2) attīstīta grāmatu tulkošana un izdošana vieglajā valodā, kas palīdzēs personām ar uztveres traucējumiem iepazīt literatūru viņiem atbilstošā veidā;
3) pielāgotās mācību literatūras (tai skaitā DAISY formātā) izdošana, nodrošinot iespēju skolēniem ar lasīšanas traucējumiem, tai skaitā ar disleksiju, līdzvērtīgi un pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā;
4) veicināta sadarbība ar izglītības iestādēm atbalsta paplašināšanai bērniem ar disleksiju, darbu pielāgotā formāta reproducēšanā.
5) metodiskā un konsultatīvā darba paplašināšana 29 reģiona galvenajām bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā;
6) bibliotēkas darbinieku kompetenču profesionālās kapacitātes stiprināšana.
1) darbu pielāgotā formātā reproducēšanas apjoma palielināšana un piegāde pašvaldību publiskajām bibliotēkām;
2) attīstīta grāmatu tulkošana un izdošana vieglajā valodā, kas palīdzēs personām ar uztveres traucējumiem iepazīt literatūru viņiem atbilstošā veidā;
3) pielāgotās mācību literatūras (tai skaitā DAISY formātā) izdošana, nodrošinot iespēju skolēniem ar lasīšanas traucējumiem, tai skaitā ar disleksiju, līdzvērtīgi un pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā;
4) veicināta sadarbība ar izglītības iestādēm atbalsta paplašināšanai bērniem ar disleksiju, darbu pielāgotā formāta reproducēšanā.
5) metodiskā un konsultatīvā darba paplašināšana 29 reģiona galvenajām bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā;
6) bibliotēkas darbinieku kompetenču profesionālās kapacitātes stiprināšana.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks attīstīta un pilnveidota pielāgotās literatūras pieejamība digitālajā vidē bibliotēkas pašapkalpošanās sistēmā "Balss" (Bibliotēkas Autorizētās Lejuplādes Servisa Sistēma).
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek garantēta iespēja iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju saņemt pakalpojumu pēc iespējas tuvu savai dzīvesvietai – gan neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Rīgā, Juglā, gan pašvaldībās sev tuvumā esošajā pašvaldības publiskajā bibliotēkā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek nodrošināta informācijas resursu piegāde dzīvesvietā saskaņā ar Bibliotēku likuma 23.panta otrajā daļā noteikto – ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi