23-TA-1199: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta dotais uzdevums, 2021. gada 7. septembrī pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (prot. Nr. 60 20. §)
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2022.–2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 78) 1.2. pasākums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (22-TA-800)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir sekmēt jēgpilnas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas procesā. Plānots aktualizēt kārtību, kādā institūcijas nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, ņemot vērā, ka 2021. gada 9. septembrī darbu uzsāka Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls. Projekts precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību līdzdalības iespēju nodrošināšanai atbilstoši pastāvošajai praksei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk – noteikumi Nr. 970) nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, Ministru kabineta, tiešās valsts pārvaldes iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, kas nav padotas Ministru kabinetam, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas procesā. Iepriekšējo reizi noteikumi Nr. 970 tika grozīti 2013. gadā, kad regulējumā tika ietverta nepieciešamība piemērot kārtību tiesību aktu projektu izstrādē, kā arī nostiprināta prasība sabiedrību iesaistīt pēc iespējas agrākā attīstības plānošanas dokumenta izstrādes posmā, paredzot diskusiju dokumentus. Kopš 2013. gada Valsts kanceleja sāka mērķtiecīgāk uzraudzīt sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu lēmumu pieņemšanas procesā un gadījumos, kad līdzdalības iespējas netika nodrošinātas, apturēja projekta virzību un lūdza tiesību akta virzītājam nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas.
Latvijas Ceturtajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam atzīts, ka kopumā līdzdalības regulējums paredz pietiekami plašu sabiedrības līdzdalību. Problēmas, kas būtu prioritāri risināmas, ir saistītas ar sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu praksē. Līdzdalība praksē valsts un pašvaldību darbā netiek nodrošināta pietiekamā apmērā un efektīvi. Valsts kancelejas 2018. gada aptaujā "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā" respondenti norādīja šādas problēmas: sabiedrība vēlas iesaistīties agrīnā stadijā, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija par līdzdalības iespējām lielākoties nav savlaicīga, pietiekama un saprotama, trūkst konstruktīvas diskusijas, trūkst atgriezeniskās saites un informācijas par līdzdalības rezultātu, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties. Valsts kancelejas 2019. gada oktobra aptaujā respondentu norādītās problēmas daļēji atkārto 2018. gadā konstatēto: informācija par līdzdalības iespējām nav pieejama savlaicīgi un vienuviet, trūkst proaktīvas uzrunāšanas par iesaisti, līdzdalība nav "gribēta", bet drīzāk formāla, trūkst ērtas iespējas viedokļa sniegšanai, labi organizēta konsultāciju procesa, iniciatīvu izsekojamības, atgriezeniskās saites un līdzdalības rezultātu popularizēšanas, iedzīvotāju uzrunāšanai neizmanto skaidru un saprotamu izteiksmi. Jāatzīmē arī problēma, ka nav pietiekami daudz pārliecinošu iedzīvotāju konsultāciju un līdzdalības piemēru pirms kādas no lielajām reformām, jaunu politiku izveides vai kādu būtisku sabiedrību skarošu pārmaiņu ieviešanas. Problēmas norāda uz izpratnes, rīku, metožu un bieži vien arī kapacitātes un resursu trūkumu gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan sabiedriskajās organizācijās tieši praktiskas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Noteiktos gadījumos problēma ir arī politiskās gribas trūkums iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā. Lai risinātu Latvijas Ceturtajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam identificētās problēmas, Valsts kanceleja un citas ieinteresētās institūcijas un nevalstiskās organizācijas apņēmās sekmēt izpratnes paaugstināšanu par sabiedrības līdzdalību, īstenojot labās prakses apmaiņu valsts pārvaldē, kā arī izstrādājot vadlīnijas par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu.
Jēgpilnu sabiedrības līdzdalības iespēju problemātika turpināta arī Latvijas Piektajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam, nosakot plāna mērķi – veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē. Reaģējot uz vispārējā sabiedrības uzticēšanās pārvaldībai līmeņa mazināšanos, kas aizsākās pandēmijas laikā, plānā norādīts, ka "atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti". Salīdzinot Eirobarometra aptauju datus no 2019. līdz 2021. gadam, Latvijā ap 33 % iedzīvotāju drīzāk neuzticas, nekā uzticas valsts pārvaldei. Pēc šā rādītāja Latvija 2020. gadā bija 22. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Sākoties Covid-19 pandēmijai, nebija izveidojies "uzticēšanās spilvens", tādēļ panākt pandēmijas laikā pieņemto lēmumu izpildi un paļaušanos uz valdības politisko kursu bija grūti. Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada aprīlī Latvijas valsts pārvaldes institūciju sniegtajai informācijai uzticējās 70,6 % Latvijas iedzīvotāju, bet 2020. gada septembrī tai uzticējās vairs tikai 50,7 %. Problemātiski zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Pēc šā rādītāja Latvija ierindojas pēdējā vietā ES.
OECD Uzticēšanās pētījumā 2021. gadā vidēji OECD 41 % iedzīvotāju uzticas valdībai, savukārt Latvijā valdībai uzticas tikai 24,5 % iedzīvotāju (zemāks rādītājs par Latviju bija tikai Japānā un Kolumbijā). Būtiski uzticēšanos veicinoši faktori ir valsts institūciju atsaucīgums (angļu val. – responsiveness), kas ietver sabiedrības līdzdalību, kā arī atvērtība. OECD secināja, ka uzticēšanos var vairot, ja valsts institūcijas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas paust savu viedokli, kā arī sniedz atgriezenisko saiti.[1]
OECD Regulatīvās politikas pārskatā 2021. gadā pēc kombinētā indikatora, ar kuru vērtē sabiedrības līdzdalību tiesību aktu izstrādē 34 OECD dalībvalstīs (Composite indicators: Stakeholder engagement in developing primary laws/subordinate regulations), Latvija pārsniedz OECD vidējo rādītāju un ierindojas 9. vietā attiecībā uz likumprojektiem un 6. vietā attiecībā uz Ministru kabineta iekšējiem normatīvajiem aktiem, apsteidzot Lietuvu un Igauniju. OECD Regulatīvās politikas pārskatā arī atzīts, ka vairāk iedzīvotāju jaunu regulējumu uztvers kā taisnīgu, ja tie ir iesaistīti šā regulējuma izstrādes procesā un ja tiem ir pietiekami izskaidroti līdzdalības procesa rezultāti.[2]
Projektā būtisks akcents ir uz sistemātisku līdzdalības rezultātu publicēšanu. Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (turpmāk – GRECO) 2018. gada 22. jūnijā pieņemtajā novērtējuma ziņojumā par Latviju izteikta rekomendācija nodrošināt, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības publiskot sabiedrības līdzdalības rezultātus (tostarp dalībnieku sarakstus un izteiktos priekšlikumus/iebildumus, kā arī attiecīgās iestādes pamatojumu par to ņemšanu vai neņemšanu vērā) un šādu informāciju sistemātiski, laikus un ērti pieejamā veidā publicēt tiešsaistē. Rekomendācija ir vērsta gan uz priekšnosacījumu radīšanu, lai līdzdalības rezultātus varētu ērti publicēt, gan uz projektu autoru praktisko rīcību. Viens no galvenajiem kanāliem, kur atbildīgās amatpersonas, ievērojot šo līdzdalības kārtību, sistemātiski, laikus un pārskatāmā veidā publicē līdzdalības rezultātus, ir Vienotais tiesību aktu projektu izstādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls). Attiecībā uz projektiem, kuri nav TAP portālā (piemēram, reforma, agrīnā izstrādes stadijā esošs projekts, valsts budžets), izmanto citus veidus un kanālus, kā publicēt un pieejamā veidā izplatīt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām.
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Minētā likuma 6. panta trešā daļa paredz pienākumu publiskās varas pārstāvjiem, iesniedzot publiska lēmuma projektu vai priekšlikumu par to, norādīt interešu pārstāvības aktivitātes, kas notikušas publiska lēmuma projekta ierosināšanas vai izstrādes laikā. Ja priekšlikuma sagatavošanas laikā notikušas interešu pārstāvības aktivitātes, tās atspoguļojamas arī priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai, izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem vai citos līdzīgos dokumentos (ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādi dokumenti ir sagatavojami).
[1] OECD (2021), OECD Regulatory Policy Outlook 2021, OECD Publishing, Paris, 52 lp.
[2] OECD (2022), Building Trust to Reinforce Democracy: Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions, OECD Publishing, Paris
Latvijas Ceturtajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam atzīts, ka kopumā līdzdalības regulējums paredz pietiekami plašu sabiedrības līdzdalību. Problēmas, kas būtu prioritāri risināmas, ir saistītas ar sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu praksē. Līdzdalība praksē valsts un pašvaldību darbā netiek nodrošināta pietiekamā apmērā un efektīvi. Valsts kancelejas 2018. gada aptaujā "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā" respondenti norādīja šādas problēmas: sabiedrība vēlas iesaistīties agrīnā stadijā, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija par līdzdalības iespējām lielākoties nav savlaicīga, pietiekama un saprotama, trūkst konstruktīvas diskusijas, trūkst atgriezeniskās saites un informācijas par līdzdalības rezultātu, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties. Valsts kancelejas 2019. gada oktobra aptaujā respondentu norādītās problēmas daļēji atkārto 2018. gadā konstatēto: informācija par līdzdalības iespējām nav pieejama savlaicīgi un vienuviet, trūkst proaktīvas uzrunāšanas par iesaisti, līdzdalība nav "gribēta", bet drīzāk formāla, trūkst ērtas iespējas viedokļa sniegšanai, labi organizēta konsultāciju procesa, iniciatīvu izsekojamības, atgriezeniskās saites un līdzdalības rezultātu popularizēšanas, iedzīvotāju uzrunāšanai neizmanto skaidru un saprotamu izteiksmi. Jāatzīmē arī problēma, ka nav pietiekami daudz pārliecinošu iedzīvotāju konsultāciju un līdzdalības piemēru pirms kādas no lielajām reformām, jaunu politiku izveides vai kādu būtisku sabiedrību skarošu pārmaiņu ieviešanas. Problēmas norāda uz izpratnes, rīku, metožu un bieži vien arī kapacitātes un resursu trūkumu gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan sabiedriskajās organizācijās tieši praktiskas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Noteiktos gadījumos problēma ir arī politiskās gribas trūkums iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā. Lai risinātu Latvijas Ceturtajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2020.–2021. gadam identificētās problēmas, Valsts kanceleja un citas ieinteresētās institūcijas un nevalstiskās organizācijas apņēmās sekmēt izpratnes paaugstināšanu par sabiedrības līdzdalību, īstenojot labās prakses apmaiņu valsts pārvaldē, kā arī izstrādājot vadlīnijas par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu.
Jēgpilnu sabiedrības līdzdalības iespēju problemātika turpināta arī Latvijas Piektajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam, nosakot plāna mērķi – veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē. Reaģējot uz vispārējā sabiedrības uzticēšanās pārvaldībai līmeņa mazināšanos, kas aizsākās pandēmijas laikā, plānā norādīts, ka "atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti". Salīdzinot Eirobarometra aptauju datus no 2019. līdz 2021. gadam, Latvijā ap 33 % iedzīvotāju drīzāk neuzticas, nekā uzticas valsts pārvaldei. Pēc šā rādītāja Latvija 2020. gadā bija 22. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Sākoties Covid-19 pandēmijai, nebija izveidojies "uzticēšanās spilvens", tādēļ panākt pandēmijas laikā pieņemto lēmumu izpildi un paļaušanos uz valdības politisko kursu bija grūti. Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada aprīlī Latvijas valsts pārvaldes institūciju sniegtajai informācijai uzticējās 70,6 % Latvijas iedzīvotāju, bet 2020. gada septembrī tai uzticējās vairs tikai 50,7 %. Problemātiski zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Pēc šā rādītāja Latvija ierindojas pēdējā vietā ES.
OECD Uzticēšanās pētījumā 2021. gadā vidēji OECD 41 % iedzīvotāju uzticas valdībai, savukārt Latvijā valdībai uzticas tikai 24,5 % iedzīvotāju (zemāks rādītājs par Latviju bija tikai Japānā un Kolumbijā). Būtiski uzticēšanos veicinoši faktori ir valsts institūciju atsaucīgums (angļu val. – responsiveness), kas ietver sabiedrības līdzdalību, kā arī atvērtība. OECD secināja, ka uzticēšanos var vairot, ja valsts institūcijas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas paust savu viedokli, kā arī sniedz atgriezenisko saiti.[1]
OECD Regulatīvās politikas pārskatā 2021. gadā pēc kombinētā indikatora, ar kuru vērtē sabiedrības līdzdalību tiesību aktu izstrādē 34 OECD dalībvalstīs (Composite indicators: Stakeholder engagement in developing primary laws/subordinate regulations), Latvija pārsniedz OECD vidējo rādītāju un ierindojas 9. vietā attiecībā uz likumprojektiem un 6. vietā attiecībā uz Ministru kabineta iekšējiem normatīvajiem aktiem, apsteidzot Lietuvu un Igauniju. OECD Regulatīvās politikas pārskatā arī atzīts, ka vairāk iedzīvotāju jaunu regulējumu uztvers kā taisnīgu, ja tie ir iesaistīti šā regulējuma izstrādes procesā un ja tiem ir pietiekami izskaidroti līdzdalības procesa rezultāti.[2]
Projektā būtisks akcents ir uz sistemātisku līdzdalības rezultātu publicēšanu. Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (turpmāk – GRECO) 2018. gada 22. jūnijā pieņemtajā novērtējuma ziņojumā par Latviju izteikta rekomendācija nodrošināt, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības publiskot sabiedrības līdzdalības rezultātus (tostarp dalībnieku sarakstus un izteiktos priekšlikumus/iebildumus, kā arī attiecīgās iestādes pamatojumu par to ņemšanu vai neņemšanu vērā) un šādu informāciju sistemātiski, laikus un ērti pieejamā veidā publicēt tiešsaistē. Rekomendācija ir vērsta gan uz priekšnosacījumu radīšanu, lai līdzdalības rezultātus varētu ērti publicēt, gan uz projektu autoru praktisko rīcību. Viens no galvenajiem kanāliem, kur atbildīgās amatpersonas, ievērojot šo līdzdalības kārtību, sistemātiski, laikus un pārskatāmā veidā publicē līdzdalības rezultātus, ir Vienotais tiesību aktu projektu izstādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls). Attiecībā uz projektiem, kuri nav TAP portālā (piemēram, reforma, agrīnā izstrādes stadijā esošs projekts, valsts budžets), izmanto citus veidus un kanālus, kā publicēt un pieejamā veidā izplatīt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām.
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Minētā likuma 6. panta trešā daļa paredz pienākumu publiskās varas pārstāvjiem, iesniedzot publiska lēmuma projektu vai priekšlikumu par to, norādīt interešu pārstāvības aktivitātes, kas notikušas publiska lēmuma projekta ierosināšanas vai izstrādes laikā. Ja priekšlikuma sagatavošanas laikā notikušas interešu pārstāvības aktivitātes, tās atspoguļojamas arī priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai, izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem vai citos līdzīgos dokumentos (ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādi dokumenti ir sagatavojami).
[1] OECD (2021), OECD Regulatory Policy Outlook 2021, OECD Publishing, Paris, 52 lp.
[2] OECD (2022), Building Trust to Reinforce Democracy: Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions, OECD Publishing, Paris
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Apkopojot noteikumos Nr. 970 nepieciešamos grozījumus, Valsts kanceleja secināja, ka izmaiņas nav nepieciešamas tikai divos noteikumu Nr. 970 punktos, tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu noteikumu projektu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Valsts kancelejas iesniegtos priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likumprojektam "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" (22-TA-800), mainīts projekta nosaukums, ietverot tajā skaidru norādi, ka sabiedrības līdzdalības iespējas nodrošināmas ne tikai attīstības plānošanas procesā, bet arī tiesību aktu projektu izstrādes procesā. Projekta turpmākā virzība saskaņošanas procesā tiks nodrošināta, līdz ko Saeimā 3. lasījumā būs pieņemts minētais likumprojekts, kā arī projekta izdošanas deleģējums tiks papildināts ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības līdzdalības kārtību tiesību aktu projektu izstrādes procesā.
Projektā kopumā saglabāta līdzšinējā struktūra, definējot vispārējos nosacījumus sabiedrības līdzdalībai, kā arī sabiedrības līdzdalības veidus un līdzdalības organizēšanas kārtību. Projekta 1. pielikumā ietvertā paziņojuma struktūra veidota atbilstoši TAP portālā izveidotajai struktūrai, tā ir vispārīga un līdz ar to piemērojama arī citās institūcijās ārpus tiešās valsts pārvaldes. Projekta 2. pielikums strukturēts vispārīgāk, lai to būtu iespējams piemērot ikvienam līdzdalības procesam.
Ar projektu paredzēts par spēku zaudējušiem atzīt noteikumus Nr. 970.
Projektā kopumā saglabāta līdzšinējā struktūra, definējot vispārējos nosacījumus sabiedrības līdzdalībai, kā arī sabiedrības līdzdalības veidus un līdzdalības organizēšanas kārtību. Projekta 1. pielikumā ietvertā paziņojuma struktūra veidota atbilstoši TAP portālā izveidotajai struktūrai, tā ir vispārīga un līdz ar to piemērojama arī citās institūcijās ārpus tiešās valsts pārvaldes. Projekta 2. pielikums strukturēts vispārīgāk, lai to būtu iespējams piemērot ikvienam līdzdalības procesam.
Ar projektu paredzēts par spēku zaudējušiem atzīt noteikumus Nr. 970.
Problēmas apraksts
Attīstības plānošanas sistēmas likuma 2. pantā noteikts, ka likums attiecas uz attīstības plānošanu Saeimā, Ministru kabinetā, tiešās valsts pārvaldes iestādēs, plānošanas reģionos, pašvaldībās un valsts pārvaldes iestādēs, kas nav padotas Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Attīstības plānošanas sistēmas likuma tvērumu attiecībā uz institūcijām, uz kurām likums attiecas, projektā salīdzinot ar noteikumiem Nr. 970 nav uzskaitītas institūcijas, uz kurām regulējums attiecas. Projekta 1. punktā noteikts, ka noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību valsts un pašvaldību institūciju attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā pastāvošo regulējumu attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbību, kā arī arodbiedrību darbību, projektā precizēts formālo sabiedrības grupu piemēru uzskaitījums, izslēdzot darba devēju organizācijas un reliģiskās organizācijas. Darba devēju organizācijas izslēgtas, ņemot vērā, ka tās tiek reģistrētas kā biedrības. Vienlaikus paplašināts neformālo sabiedrības grupu piemēru uzskaitījums, iekļaujot nereģistrētas iedzīvotāju grupas un kopienas – Covid-19 pandēmijas laikā jo īpaši aktuāla kļuva sabiedrības pārstāvju apvienošanās neformālās grupās, izvēloties neformalizēt organizācijas darbību.
Risinājuma apraksts
Projekta 3. punkts paredz, ka sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības) un neformālās (piemēram, nereģistrētas iniciatīvu vai iedzīvotāju grupas, interešu apvienības, kopienas) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas.
Problēmas apraksts
Praksē līdzšinējie noteikumos Nr. 970 noteiktie līdzdalības veidi – sabiedriskā apspriede un publiskā apspriešana – to nosaukumos lietoto līdzīgo vārdu dēļ bieži radīja neizpratni, īpaši jau attiecībā uz sabiedrisko apspriedi. Covid-19 pandēmijas laikā par "jauno normālo" kļuva līdzdalības pasākumu norise tiešsaistes formātā, tādēļ ir būtiski regulējumā paredzēt dažādus norises veidus – ne tikai klātienes formātu. Attiecībā uz publisko apspriešanu, kas ir visbiežāk izmantotais līdzdalības veids tiešajā valsts pārvaldē, praktiski veidojās pretrunas starp noteikumu Nr. 970 10.1. apakšpunktā un 13. punktā noteikto publiskās apspriešanas ilgumu – visbiežāk tika izvēlēts īsākais termiņš (14 dienas).
Risinājuma apraksts
Projektā atbilstoši līdzšinējai praksei paredzēts turpmāk detalizēti reglamentēt divus līdzdalības veidus – apspriedi (līdzšinējā publiskā apspriešana) un publisko apspriešanu. Projektā noteikts, ka organizējot apspriedi, jānosaka tās norises vieta, laiks un veids, pieļaujot iespēju apspriedi organizēt ne tikai klātienes, bet arī tiešsaistes formātā vai arī daļēji klātienes, daļēji tiešsaistes veidā, ja tas tehniski ir iespējams. Savukārt attiecībā uz publisko apspriešanu (ņemot vērā, ka šis līdzdalības veids tiek lietots arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Pašvaldību likumā) veidots dalījums norises ilgumam atkarībā no dokumenta veida – tiesību aktu projektiem paredzēta 14 dienu ilga publiskā apspriešana, savukārt attīstības plānošanas dokumentiem nosakāma 30 dienu ilga publiskā apspriešana. Paredzēts, ka institūcija var noteikt arī ilgāku termiņu, kas ir īpaši būtiski jēgpilnu sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai. Projektā tiesību aktu projektu publiskajai apspriešanai noteiktais 14 dienu termiņš ir vienāds ar Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteikto minimālo saistošo noteikumu publiskās apspriešanas ilgumu, attiecīgi veidotos līdzvērtīga prakse attiecībā uz sabiedrības līdzdalības iespēju ilgumu tiesību aktu projektu izstrādes procesā tiešajā valsts pārvaldē un pašvaldībās.
Problēmas apraksts
Līdz 2021. gada septembrim tiešajā valsts pārvaldē primārais sabiedrības informēšanas kanāls par sabiedrības līdzdalības iespējām bija katras institūcijas tīmekļvietne, kur institūcija pēc saviem ieskatiem nodrošināja noteikumos Nr. 970 noteikto prasību izpildi – publicēja informāciju par izstrādes posmā esošiem attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem. Prasība publicēt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām pastāvēja arī attiecībā uz Ministru kabineta tīmekļvietni, kur tika publicēti ministriju sagatavotie paziņojumi par sabiedrības līdzdalības iespējām. Lai vienādotu informācijas publicēšanu, Valsts kanceleja, īstenojot Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projektu, minētajā platformā iestrādāja sadaļas "Sabiedrības līdzdalība" šablonu un aicināja institūcijas precizēt to atbilstoši individuālajām prasībām. Lai izsekotu līdzi paziņojumiem par līdzdalības iespējām, sabiedrības pārstāvjiem regulāri bija jāseko dažādās ministriju tīmekļvietnēs publicētajai informācijai, tādējādi veltot tam būtisku laika resursu. Valsts kanceleja 2021. gada 9. septembrī noslēdza vairākus gadus ilgušo TAP portāla izveidi. TAP portāla mērķis bija izveidot valsts informācijas sistēmu, kurā Ministru kabineta līmenī apstiprināmie dokumenti tiktu izstrādāti, saskaņoti un par tiem tiktu pieņemts gala lēmums. Viens no būtiskākajiem TAP portāla izveides mērķiem līdztekus minētajam bija nodrošināt sabiedrības pārstāvju informēšanu un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz ar TAP portāla izveidi neaktuāls kļuvis pienākums Ministru kabineta tīmekļvietnē publicēt visu ministriju virzītos paziņojumus par līdzdalības iespējām. TAP portāls nodrošina arī iespējas sistematizēt un atlasīt interesējošos dokumentus, kas nebija iespējams tīmekļvietnēs un šādu funkcionalitāti netika plānots attīstīt arī Vienotajā valsts un pašvaldību tīmekļvietņu platformā. Noteikumos Nr. 970 bija ietverta prasība pašvaldībām paziņojumus par līdzdalības iespējām iesniegt attiecīgajam plānošanas reģionam, kurā pašvaldība atrodas, publicēšanai plānošanas reģiona tīmekļvietnē. Savukārt plānošanas reģionam paziņojumi bija jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā publicēšanai tās tīmekļvietnē.
Risinājuma apraksts
Projektā noteikts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes paziņojumu par sabiedrības līdzdalības iespējām primāri publicē TAP portālā, bet citas institūcijas sabiedrību informē, paziņojumus par līdzdalības iespējām publicējot attiecīgās institūcijas oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Projektā noteikts, ka sabiedrības informēšanai izmantojami arī citi sabiedrībai pieejami veidi.
Problēmas apraksts
Būtisku neskaidrību praktiskā piemērošanā kopš 2013. gada radījusi prasība nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas (noteikumu Nr. 970 5. punkts). Lai gan tiesību aktu izstrādes pamatojums nereti tiek nostiprināts attīstības plānošanas dokumentos, tomēr bieži regulējums tiek pilnveidots, balstoties uz tā piemērošanas efektivitātes izvērtējumu vai piemērojoties mainīgajai situācijai dzīvē. Tādēļ, pirmkārt, Valsts kanceleja Vadlīnijās sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē ir definējusi kritērijus, ar kuru palīdzību var novērtēt sabiedrības iesaistes nepieciešamību, un, otrkārt, ņemot vērā praksi no 2013. gada, kas liecina, ka kopumā institūcijas izvēlas nodrošināt sabiedrības iesaisti tiesību aktu projektu izstrādes procesā, projektā, balstoties uz Valsts kancelejas iesniegtajiem priekšlikumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītajam likumprojektam "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", ir ietvertas izmaiņas noteikumu izdošanas regulējumā, kā arī noteikta noteikumu normu attiecināšana uz tiesību aktu izstrādes procesu.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts sabiedrības līdzdalības iespējas turpmāk nodrošināt tiesību aktu izstrādē, skaidri nosakot, ka līdzdalības iespējas nodrošināmas likumprojektu un citu tiesību aktu projektu izstrādē. Vienlaikus plānots noteikt rīcību situācijā, ja attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādes procesā netiek nodrošinātas sabiedrības līdzdalības iespējas. Šādā gadījumā institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā vai tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.
Problēmas apraksts
Līdz šim sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā iniciēja atbildīgā publiskās pārvaldes institūcija. Tomēr nereti aktīva sabiedrības iesaiste tiek uzsākta pēc sabiedrības pārstāvju iniciatīvas.
Risinājuma apraksts
Projektā ietverta iespēja sabiedrības pārstāvjiem aktualizēt nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas, iesniedzot aicinājumu rakstveidā. Vienlaikus paredzēts pienākums institūcijai šādu priekšlikumu izvērtēt un sniegt atbildi, ja institūcija noraida ierosinājumu nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas.
Problēmas apraksts
Sabiedrības līdzdalībā (tāpat kā citās jomās) nemitīgi tiek uzsākta jaunu un inovatīvu līdzdalības metožu praktizēšana. Lai nodrošinātu iespēju praktizēt inovatīvas metodes, projektā nepieciešams noteikt papildu metodes, ko jau šobrīd izmanto publiskā pārvalde, kā arī paredzēt iespēju gan kombinēt metodes, gan izmantot projektā neminētas metodes, kuras varētu attīstīties laika gaitā vai tikt pārņemtas no citu valstu labās prakses. Jāpiebilst, ka Valsts kanceleja citu institūciju atzinumos ir redzējusi argumentāciju, ka, piemēram, domnīcas rezultātā tapis risinājums, kas tiek iestrādāts tiesību aktos, nav atzīstams par likumīgu, ņemot vērā, ka domnīca kā līdzdalības veids nav nostiprināta noteikumos Nr. 970.
Risinājuma apraksts
Lai sabiedrības līdzdalības iespējas padarītu iespējami elastīgas un sabiedrības pārstāvju iesaistei varētu izmantot gan publiskajā pārvaldē jau lietotas metodes (piemēram, domnīcu), gan arī citas inovatīvas metodes, kuras potenciāli varētu attīstīties laika gaitā, projektā, pirmkārt, iespējamo līdzdalības metožu uzskaitījums papildināts ar domnīcu un uzraudzības padomi un, otrkārt projekta 11. punktā noteikts, ka sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai var izmantot arī citas – projektā neminētas – inovatīvas līdzdalības metodes, ja tās ļauj nodrošināt efektīvāku sabiedrības pārstāvju iesaisti nekā projektā minētās metodes. Katra šobrīd Latvijā izmantotā līdzdalības veida plašāks raksturojums ietverts Vadlīnijās sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē.
Problēmas apraksts
Sabiedrības vērtējumā viens no kritiskākajiem punktiem attīstības plānošanas un tiesību aktu projektu izstrādes procesā ir nepilnīga vai pat neesoša atgriezeniskā saite sabiedrības pārstāvjiem, kas iesaistījušies izstrādes procesā, sniedzot priekšlikumus un iebildumus. Valsts kancelejas ieskatā pienākums sniegt atgriezenisko saiti nostiprinās sabiedrības līdzdalības iespēju jēgpilnu īstenošanu, kā arī stiprinās publiskajā sektorā nodarbināto izpratni par sabiedrības līdzdalības ieguvumiem.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzētas izmaiņas attiecībā uz pienākumiem sniegt atgriezenisko saiti priekšlikumu sniedzējiem, paredzot gan to, ka katrā virzības posmā tiek aktualizēta informācija par izmantotajām sabiedrības līdzdalības metodēm un sasniegtajiem rezultātiem, gan par attiecīgo dokumenta veidu, kurā minētā informācija norādāma. Attiecībā uz apspriežu rīkošanu un publisko apspriešanu norisi projektā noteikts, ka pēc attiecīgā līdzdalības veida norises beigām sagatavojams un publicējams apkopojums un ka šis apkopojums nosūtāms attiecīgi apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem. Par līdzdalību atbildīgās amatpersonas pienākumos noteikta atbildība nodrošināt komunikāciju ar sabiedrības pārstāvjiem projekta virzības laikā, kā arī pienākums katrā virzības posmā aktualizēt informāciju par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu un nodrošināt sabiedrības pārstāvjiem atgriezenisko saiti. Noteikumos Nr. 970 bija noteikts, ka apkopojums pēc sabiedriskās apspriedes sagatavojams 14 dienu laikā un pēc publiskās apspriešanas – 30 dienu laikā, savukārt projektā ietverts princips, ka apkopojums pievienojams, projektu virzot nākamajā virzības posmā (15. punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUSCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-sabiedribas-lidzdalibu-valsts-parvalde
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Izmaiņas esošajā sabiedrības līdzdalības kārtībā plānots veikt, pamatojoties uz Valsts kancelejas un pilsoniskās sabiedrības intereses pārstāvošo biedrību un nodibinājumu centieniem sekmēt jēgpilnas sabiedrības pārstāvju iespējas publiskajā pārvaldē, panākot piemērotu sabiedrības iesaistes metožu (tai skaitā inovatīvu metožu) izmantošanu valsts pārvaldē, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, kā arī izpratnes nozīmību par dažādu sabiedrības grupu vajadzību apzināšanu atbilstošākā risinājuma izvēlei. Pēdējo gadu norises liecina, ka sabiedrības pārstāvji vēlas arvien aktīvāk iesaistīties vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, panākot mērķgrupas vajadzībām atbilstošus risinājumus. Savukārt publiskās pārvaldes institūciju prakse sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai iedzīvotāju vērtējumā ir ierobežojoša (skat. iedzīvotāju aptaujas "Līdzdalība Latvijā" apkopojumu), un tas būtu jāmaina, sekmējot sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.
Detalizētu viedokli par noteikumos Nr. 970 nepieciešamajām izmaiņām 2023. gada februārī sniedza biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" (turpmāk – PROVIDUS) (atzinums pievienots kā papildu dokuments), pamatojoties uz tās veiktajiem pētījumiem. Būtiskākais no ierosinājumiem, ko izteica PROVIDUS – skaidri noteikt, ka noteikumi Nr. 970 attiecināmi uz tiesību aktu izstrādes procesu, kā arī paredzēt, ka sabiedrības līdzdalības iespējas jānodrošina politikas reformu izstrādes procesā. PROVIDUS rosināja arī noteikt sabiedrības pārstāvjiem iespēju lūgt institūcijai nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas, ja tādas nav tikušas nodrošinātas iepriekš, kā arī sekmēt inovatīvu un laikmetīgu sabiedrības iesaistes metožu izmantošanu publiskajā pārvaldē. PROVIDUS izteiktie priekšlikumi noteikumu Nr. 970 pilnveidošanai pēc būtības ir ņemti vērā.
Detalizētu viedokli par noteikumos Nr. 970 nepieciešamajām izmaiņām 2023. gada februārī sniedza biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" (turpmāk – PROVIDUS) (atzinums pievienots kā papildu dokuments), pamatojoties uz tās veiktajiem pētījumiem. Būtiskākais no ierosinājumiem, ko izteica PROVIDUS – skaidri noteikt, ka noteikumi Nr. 970 attiecināmi uz tiesību aktu izstrādes procesu, kā arī paredzēt, ka sabiedrības līdzdalības iespējas jānodrošina politikas reformu izstrādes procesā. PROVIDUS rosināja arī noteikt sabiedrības pārstāvjiem iespēju lūgt institūcijai nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas, ja tādas nav tikušas nodrošinātas iepriekš, kā arī sekmēt inovatīvu un laikmetīgu sabiedrības iesaistes metožu izmantošanu publiskajā pārvaldē. PROVIDUS izteiktie priekšlikumi noteikumu Nr. 970 pilnveidošanai pēc būtības ir ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- valsts tiešās pārvaldes iestādes - ministrijas, to padotības iestādes
- pašvaldības un to institūcijas
- valsts pārvaldes iestādes, kas nav padotas Ministru kabinetam
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
TAP portāls nodrošina sabiedrības pārstāvjiem informāciju par jebkuru projektu visā tā virzības laikā, līdz ar to paziņojumu publicēšana TAP portālā par sabiedrības līdzdalības iespējām efektivizē tiešās valsts pārvaldes iestāžu darbu, jo nav vairs jāveic darbības informācijas publicēšanai institūcijas oficiālajā tīmekļvietnē.
TAP portālā efektivizēta arī atgriezeniskās saites nodrošināšana sabiedrībai par sabiedrības pārstāvju iesaisti un izteiktajiem priekšlikumiem projekta izstrādes un saskaņošanas laikā – ja sabiedrības pārstāvji izsaka viedokli projekta izstrādes un saskaņošanas laikā, tad tas ir publiski redzams ikvienam interesentam, kā arī TAP portālā ir nodrošināts risinājums viedokļu apkopošanai un publicēšanai.
TAP portālā efektivizēta arī atgriezeniskās saites nodrošināšana sabiedrībai par sabiedrības pārstāvju iesaisti un izteiktajiem priekšlikumiem projekta izstrādes un saskaņošanas laikā – ja sabiedrības pārstāvji izsaka viedokli projekta izstrādes un saskaņošanas laikā, tad tas ir publiski redzams ikvienam interesentam, kā arī TAP portālā ir nodrošināts risinājums viedokļu apkopošanai un publicēšanai.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Valsts tiešās pārvaldes iestādes ar TAP portāla starpniecību informē sabiedrības pārstāvjus par iespējām iesaistīties attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšana TAP portālā ir vērsta uz publisko pakalpojumu uzlabošanu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšana TAP portālā, tostarp, informēšana par šīm iespējām, ir vērsta uz Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību un izmantošanu to dzīves situācijas uzlabošanai kopumā.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Regulējuma pilnveide sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai pozitīvi ietekmēs Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam virsmērķa sasniegšanu – veicinās sociālo uzticēšanos. Iedzīvinot jēgpilnas līdzdalības iespējas, paredzama pozitīva ietekme uz 416., 417., 418., 419., 420. un 421. rādītāja izpildi. Projekts sniedz ieguldījumu NAP2027 rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" uzdevumu izpildē – attiecībā uz tiesiskumu un demokrātiskas valsts apziņas stiprināšanu (426. uzdevums) un attiecībā uz gudru, efektīvu un atvērtu pārvaldību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību (428. uzdevums). Plāns sniedz ieguldījumu arī rīcības virziena "Saliedētība" uzdevuma izpildē attiecībā uz sabiedrības pašorganizēšanos, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu (407. uzdevums).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrības līdzdalības iespēju sekmēšanai ir būtiska ietekme uz teritoriju attīstību, ļaujot sabiedrībai noteikt attīstības virzienus teritorijai, kurā tā dzīvo, un vienlaikus uzņemoties atbildību par attīstības īstenošanu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrības pārstāvju iespēju pilnveidošana iesaistei lēmumu pieņemšanas procesā tiešajā valsts pārvaldē uzlabos pilsoniskās sabiedrības kopējo attīstību. Jēgpilnas līdzdalības iespējas ir būtiskas Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstībai, jo, īstenojot dažādu veidu pilsonisko līdzdalību, tiek stiprināta ikviena cilvēka piederība Latvijai, savstarpējā uzticēšanās un uzticēšanās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrības pārstāvju iespēju pilnveidošana iesaistei lēmumu pieņemšanas procesā tiešajā valsts pārvaldē uzlabos arī diasporas pārstāvju iespējas piedalīties šajos procesos, pārstāvot ārpus Latvijas dzīvojošo, tomēr ar Latviju saistīto cilvēku intereses Latvijā.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi