Anotācija (ex-ante)

2025.gada 6. martā tika pieņemts Likums, kas nosaka Centra izveidi un darbību.  Likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts nosaka, ka viens no Centra uzdevumiem ir nodrošināt  Regulatīvo vidi mākslīgā intelekta sistēmu attīstībai. Saskaņā ar Likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto Centrs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizē Regulatīvo vidi, kurā var darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību. Gadījumos, kad Regulatīvās vides izveidei Centrs izmanto valsts budžeta finansējumu, projekta iesniedzējam dalība regulatīvajā vidē ir bez maksas.
Likuma 8. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka Regulatīvās vides noteikumus, tās izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā Centrs veic Regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu, iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus. Savukārt 9.panta astotā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības Regulatīvajā vidē iesaistītajām personām un to pienākumus, personas datu glabāšanas termiņu, personas datu pieprasīšanas, nodošanas un dzēšanas kārtību, tehniskās un organizatoriskās prasības, kas ievērojamas datu apstrādes procesā. Ievērojot to, ka likumdevēja dotais pilnvarojums Ministru kabinetam, kas nostiprināts Likuma 8.panta piektajā daļā un 9.panta astotajā daļā ir saistīts ar Regulatīvās vides darbību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi vienu Ministru kabineta noteikumu projektu, aptverot abus minētos likumdevēja pilnvarojumus. 
Centrs, organizējot Regulatīvo vidi sadarbībā ar kompetentām iestādēm, Latvijā radīs infrastruktūru, kas ilgtermiņā sekmēs ne tikai MI tehnoloģiju drošību un efektivitāti, bet arī sabiedrības uzticību tām. Tas būs pamats MI risinājumu plašai ieviešanai valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu Centra organizētās Regulatīvās vides noteikumus, tās izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā Centrs veic Regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu, iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus.
1. Iesniegto projektu iesniegumu atlase
Ņemot vērā potenciālo projektu iesniegumu skaitu, Centrs veiks projektu iesniegumu atlasi. Atlase notiks atklātas vai slēgtas projektu iesniegumu atlases veidā. Ar atklāto projektu iesniegumu atlasi saprot tādu atlasi, kad starp projektu iesniegumiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Regulatīvās vides izveidi. Ar ierobežoto atlasi saprot tādu atlasi, kad iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus.
Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar kompetentām institūcijām apstiprina Centrs. Nolikumā nosaka atlases veidu (atklāta vai slēgta atlase), cik projektiem tiks organizētas Regulatīvās vides, projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, šo kritēriju piemērošanas metodiku, projekta iesniegumā norādāmo informāciju un citu projektu iesniegumu atlasei nepieciešamo informāciju (noteikumu projekta 7.punkts).
Centra lēmums par projektu iesniegumu atlases nolikuma apstiprināšanu nav apstrīdams un pārsūdzams. Centrs savā tīmekļvietnē izvieto paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un projektu iesniegumu atlases nolikumu.
2. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādes pamatprincipi
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādes pamatprincipi:
1. MI sistēma ir jauna un inovatīva – priekšroka ir MI sistēmai, kura novērš esošās tirgus nepilnības, ievieš jaunas un novatoriskas funkcijas vai piedāvā unikālus un vērtīgus risinājumus Likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajās jomās, proti, valsts pārvaldē, tautsaimniecībā, iekšējās drošības, aizsardzības, izglītības, kultūras, labklājības, sporta, veselības un citās jomās;
2. MI sistēma atbilst kādai no Mākslīgā intelekta centra likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām jomām;
3. priekšroka ir MI sistēmai, kura atbilst attīstības plānošanas dokumentos, digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanai vai tādu tirgus nepilnību novēršanai, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu;
4. priekšroka ir MI sistēmai, kura veicina latviešu valodas ilgtspēju un kultūras datu iekļaušanu mākslīgā intelekta risinājumos un pielāgošanos tiem;
5. MI sistēmas gatavība - priekšroka ir MI sistēmai, kura izstrādātājam ir pietiekama darbības jauda, MI sistēma ir ​​tehniski vairāk gatava;
6. MI sistēmas riska līmenis – priekšroka ir MI sistēmām ar augstu risku, piemēram,  drošībai, personas datu aizsardzībai u.c. (augsta riska MI sistēmas ir uzskaitītas MI regulas 3. pielikumā);
7. regulatīvās vides izveides nepieciešamība – priekšroka iesniedzējam, kuram nepietiek ar Centra un kompetento iestāžu atbalstu (piemēram, konsultācijas, projekta koordinēšana) bez regulatīvās vides izveides.
3. Projektu iesniegumu iesniegšana
Iesniedzējs (piemēram, MI sistēmas izstrādātājs, pasūtītājs, izstrādātājs kopā ar pasūtītāju u.c.) iesniedz Centram projekta iesniegumu par regulatīvās vides izveidi. Iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus.
Iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām. Projekta iesniegumā norāda Ministru kabineta noteikumu projekta 13.punktā minēto informāciju. Attiecībā uz regulatīvās vides izveides pamatojumu (Ministru kabineta noteikumu projekta 13.5.apakšpunkts) norāda nepieciešamību pēc regulatīvās vides (kāpēc nepietiek ar konsultācijām).
4. Regulatīvās vides noteikumi
Centra organizētā Regulatīvā vide nodrošinās kontrolētu vidi, kurā notiek MI sistēmas izstrāde, apmācība, testēšana un atbilstības normatīvajiem aktiem pārbaude ierobežotu laikposmu pirms tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstoši lēmuma par Regulatīvās vides izveidi noteikumiem. Regulatīvā vidē var veikt arī MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos kompetento iestāžu pārraudzībā.
Ar MI sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13. jūnija regulas Nr.2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (un groza Regulas (EK) Nr.300/2008, (ES) Nr.167/2013, (ES) Nr.168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (turpmāk - MI regula) 3.panta 1.punktu saprot mašinizētu sistēmu, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi.
Centra Regulatīvās vides izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas ir iestādes, kuru kompetencē ir projekta iesniegumā norādītās jomas vai kuru pārziņā ir projekta iesniegumā norādītie dati, kas nepieciešami speciālās regulatīvās vides darbināšanai.
Regulatīvo vidi, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta 3.punktā noteiktajam, var izveidot, ja vienlaikus izpildās visi šādi nosacījumi:
1. Iesniedzējs nav Likuma 8.panta trešajā daļā minētā persona.
Iesniedzējs atbilst Likuma 8.panta trešās daļas prasībām, ja:
-  pret komersantu piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai pēdējo piecu gadu laikā piemērotas krimināla rakstura soda sankcijas;
- kapitālsabiedrībā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, to pilsoņiem vai juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā;
- komandītsabiedrības biedri ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai piederīgas personas vai šīm personām ir izšķiroša ietekme salīdzinājumā ar citiem biedriem.
2. Iesniedzēja vai tā filiāles vai pārstāvniecības juridiskā adrese reģistrēta Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
3. MI sistēma izveidota no jauna vai tiek plānotas būtiskas izmaiņas esošā sistēmā.
Ar jaunu MI sistēmu saprot sistēmu, kas līdz šim nebija pieejama tirgū vai nodota ekspluatācijā, savukārt “būtisko izmaiņu” jēdziens atrunāts MI regulas 3.panta 23. punktā.
Kompetentās institūcijas nodrošina norādījumus, uzraudzību un atbalstu mākslīgā intelekta sistēmas regulatīvās vides ietvaros.
Centram ir tiesības pieprasīt projekta iesniegumu iesniedzējam papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma par Regulatīvās vides izveidi pieņemšanai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.pantu.
5. Lēmumi regulatīvās vides ietvaros
Saskaņā ar Likuma 8.panta otro daļu, "Centrs speciālās regulatīvās vides ietvaros izdod administratīvos aktus. Pieņemot administratīvo aktu, centrs ņem vērā kompetento institūciju ieteikumus un iebildumus attiecībā uz speciālās regulatīvās vides izveidi un darbību. Administratīvajā aktā ietver speciālās regulatīvās vides noteikumus un nosacījumus, dodot atļauju nepiemērot atsevišķas spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī paredz un nosaka laika periodu, kurā persona var veikt mākslīgā intelekta sistēmas izstrādi un pārbaudi regulatīvajā vidē. [..] Speciālās regulatīvās vides noteikumi var paredzēt atkāpes no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām tiktāl, ciktāl tas objektīvi nepieciešams, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību".
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka Centrs, izdodot administratīvo aktu par Regulatīvās vides izveidi, tajā var iekļaut arī šādu informāciju:
1. Regulatīvās vides izveides mērķis - MI sistēmas apraksts, Regulatīvajā vidē veicamas darbības, plānotie iznākuma rādītāji, testēšanas uzdevumi, sagaidāmais rezultāts;
2. Regulatīvās vides nosacījumi - personas datu apstrādes apjoms, piesaistāmās kompetentās institūcijas, izmantojamā infrastruktūra, informācijas apmaiņa starp pusēm, pieļaujamas atkāpes no normatīvo aktu prasībām, normatīvo aktu prasības, kas attieksies uz MI sistēmu pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, citi nosacījumi un ierobežojumi;
3. laika grafiks - Regulatīvās vides sākuma un beigu termiņš, dalījums pa posmiem, starpposmu atskaišu iesniegšanas biežums, starpposmu rezultatīvie rādītāji;
4. izmantojamas tehniskās metodes - izmantojamas tehniskās metodes un līdzekļi;
5. testēšanas reālos apstākļos nosacījumi (ja attiecināms) – testēšanas plāns, vienotais testēšanas reālos apstākļos identifikācijas numurs, laika grafiks, fizisko personu aizsardzības pasākumi, savākto datu pieejamība, iesniedzēja piesaistīto jomas speciālistu, kuri ir atbilstoši kvalificēti attiecīgajā jomā un kuriem ir vajadzīgās spējas, apmācība un pilnvaras savu uzdevumu veikšanai, saraksts.
Saskaņā ar Likuma 8.panta ceturto daļu Centra administratīvos aktus Regulatīvās vides ietvaros var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Iesniedzējam ir tiesības lūgt pagarināt (pirms termiņa notecējuma) un atjaunot (pēc termiņa notecējuma) dalību Regulatīvajā vidē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (47.-48.pants), lai sasniegtu dalības Regulatīvajā vidē mērķus.
Centram ir tiesības atcelt lēmumu (administratīvo aktu) par regulatīvās vides izveidi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (85. un 86. pants).
6. Citi jautājumi
6.1. Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, Centrs pārsūta projekta iesniegumu kompetentām institūcijām trīs darba dienu laikā no projekta iesnieguma saņemšanas. Kompetentās iestādes desmit darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas sniedz Centram atzinumus par projekta iesniegumu, norādot, vai iestādes dalība regulatīvajā vidē ir nepieciešama un normatīvo aktu prasības, kas attieksies uz mākslīgā intelekta sistēmu pēc tās laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, informāciju par to vai attiecīgās institūcijas rīcībā ir projektu iesniegumā norādītie personas dati. Desmit darba dienas informācijas sniegšanai ir uzskatāms par pietiekamu laiku, lai izvērtētu projekta iesniegumu, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 64. pantā noteikto termiņu administratīvā akta pieņemšanai (viens mēnesis ar iespēju pagarināt līdz 4 mēnešiem). Ja projekta iesniegumā ir ietverts personas datu pieprasījums, kas uzskatāms par pietiekami komplicētu, vai cita informācija, kas pieprasa papildu izpēti, šo desmit darba dienu termiņu ir iespējams pagarināt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
6.2. Institūcijas var prasīt samaksu par papildu pakalpojumiem, piemēram, datu bāzes izmantošanu, testēšanas infrastruktūras izmantošanu, datu kopu sagatavošanu u.c. saskaņā ar institūcijas cenrādi.
6.3. Lai paātrinātu tādu MI sistēmu nonākšanu tirgū, kuru testēšanai nav nepieciešams veikt testēšanu reālos apstākļos, kuras nav augsta riska sistēmas, neprasa valsts reģistros esošo personas datu apstrādi u.tml., Centram saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu ir tiesības sniegt konsultācijas un koordinēt projektus bez kompetento institūciju piesaistes un bez lēmuma par regulatīvās vides izveidi pieņemšanas, kad mākslīgā intelekta sistēmas izstrāde, apmācība un testēšana notiek atbilstoši konkrētam plānam, par kuru vienojušies Centrs un MI sistēmu izstrādātājs vai pasūtītājs.

Šobrīd nevienas institūcijas kompetencē nav Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu nodrošināšana. Neskatoties uz to, jau pašlaik Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) kompetences ietvaros ietilpst drošas datu apstrādes vides pakalpojuma nodrošināšana, kura ietvaros CSP veic valsts institūciju rīcībā esošo datu transformāciju,  t.i., anonimizāciju, pseidonimizāciju u.c., analītikas nolūkiem,  kas ir būtisks priekšnosacījums, lai nodrošinātu Regulatīvo vidi. Lai paplašinātu CSP pakalpojumu klāstu, iekļaujot tajā  MI risinājumu attīstību, testēšanu, nepieciešams nodrošināt papildus kapacitāti cilvēkresursus, tehnoloģisko nodrošinājumu un finanšu resursus.

Noteikumu projektā iekļautas tehniskās un organizatoriskās prasības Regulatīvās vides pakalpojumu darbības nodrošināšanai, kā arī pienākums CSP nodrošināt Regulatīvās vides tehnoloģisko risinājumu, kuru Centrs organizē sadarbībā ar kompetentajām institūcijām  un atbilstoši noteikumu projektā ietvertajām prasībām. Tāpat paredzēti pienākumi Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (turpmāk – CERTS), kas ietver CSP tehnoloģiski nodrošinātās Regulatīvās vides ikgadēju pārbaudi, kā arī Datu valsts inspekcijai (turpmāk - DVI), kura nodrošinās kontroli attiecībā uz personas datu apstrādi Regulatīvajā vidē.
1. Speciālās regulatīvās vides tehniskās prasības un tās nodrošinātāja pienākumi.
Noteikumos ietvertas normas, kas paredz konkrētas prasības speciālās regulatīvās vides nodrošinātājiem t.sk., CSP. Vēršam uzmanību, ka CSP nodrošinātā speciālā regulatīvā vide noteikumu projekta izpratnē ir paredzēta, kā viena no šādām vidēm, kuras ir plānots izveidot un neliedz citām privātpersonām veidot līdzīgus pakalpojumus specializējoties tajā pašā vai citā jomā.
Atbilstoši MI centra likuma 9.panta dotajam deleģējumam CSP nodrošinātajā speciālajā regulatīvajā vidē tiek paredzēts apstrādāt personas datus, kas iegūti no valsts institūcijām un nepieciešami attiecīgā MI risinājuma testēšanai un attīstībai.
Noteikumu projektā paredzētas atbilstības novērtēšanas institūcijas CSP, kā speciālās regulatīvās vides (tehniskie nodrošinātāji) un potenciālajiem citiem, CSP gadījumā atbilstības novērtējumu veic Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (turpmāk – CERTS), savukārt citos gadījumos sertificēti eksperti (auditori).
Noteikumu projekts paredz tiesības un pienākumus speciālā regulatīvajā vidē iesaistītajām personām proti Centram, DVI, CSP, projekta iesniedzējam, datu devējam un Valsts kancelejai starpinstitūciju sadarbības jautājumos. Centra pienākumi saistīti ar speciālās regulatīvās vides darbības organizēšanu, uzturēšanu un datu apstrādi tajā, kā arī sabiedrības informēšanu par aktuālajiem projektiem, speciālajā regulatīvajā vidē apstrādājamajam datu kategorijām. Papildus Centram tiek paredzēta iespēja izveidot starpnozaru ētikas komisiju, ja tas nepieciešams lēmumu pieņemšanai, saistībā ar projekta iesniegumā norādīto risinājumu izvērtēšanu.
Noteikumu projektā paredzētā (tehniskās) speciālās regulatīvās vides ietvaros, kuru nodrošinās CSP, nav paredzēta iespēja izgūt valstis institūciju rīcībā esošos datus, kas tiek izmantoti regulatīvajā vidē.
Lai nodrošinātu speciālās regulatīvās vides darbību, CSP var izmantot arī ārpakalpojumus, piem., Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Šajā gadījumā savu izvērtējumu par attiecīgo pakalpojumu izvērtēšanu sniedz CERT.
2. DVI
DVI piedalās Regulatīvajās vidēs, kurās tiek apstrādāti personas dati. Tās uzdevumos ietilpst pieteikumu izvērtēšana, viedokļa sniegšana par datu apstrādes likumību, prasību noteikšana datu minimizācijai, kā arī uzraudzība datu apstrādes gaitā. DVI ir tiesīga pieprasīt informāciju, izteikt iebildumus vai ierosināt apstrādes ierobežošanu, ja tiek konstatēti Eiropas parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - VDAR) pārkāpumi. Tā sadarbojas ar citām institūcijām un sniedz ieteikumus par riska mazināšanu un tehniskajiem aizsardzības pasākumiem.
Pēc MI sistēmas testēšanas posma DVI sagatavo noslēguma atzinumu par personas datu apstrādes atbilstību VDAR prasībām. Šajā atzinumā tiek izvērtēts, vai testēšanā izmantotie datu apstrādes procesi ir bijuši likumīgi, samērīgi un pārredzami, kā arī vai ir nodrošinātas datu subjektu tiesības. Atzinumā tiek norādīti ieteikumi par datu apstrādes nosacījumiem MI sistēmas turpmākās izstrādes vai ieviešanas posmos. Piemēram, ja testēšanā tika izmantoti pseidonimizēti dati, bet reālās ieviešanas gadījumā būs nepieciešama tieša identifikācija, DVI var rekomendēt papildu drošības pasākumus vai datu aizsardzības ietekmes novērtējuma (NIDA) izstrādi vai aktualizēšanu.
Tāpat atzinumā var tikt identificēti iespējamie riski datu subjektu tiesībām un ieteikti koriģējoši pasākumi. Piemēram, ja tiek konstatēts, ka datu subjekti testēšanas laikā faktiski nav varējuši īstenot savas tiesības (piemēram, piekļuves vai dzēšanas tiesības), DVI var ieteikt uzlabot lietotāja saskarni vai piekļuves procedūras.
Papildus, ja Regulatīvās smilškastes ietvaros tiek identificētas problēmas esošajā normatīvajā regulējumā, DVI var sniegt priekšlikumus tiesību aktu grozījumiem vai precizējumiem.
Gala atzinums nav obligāti pozitīvs priekšnoteikums MI sistēmas ieviešanai, taču tas kalpo kā būtisks pierādījums izstrādātās tehnoloģijas atbilstībai datu aizsardzības prasībām, stiprinot uzticību un reputāciju gan komersanta, gan sabiedrības skatījumā.
3. Koplietošanas risinājumu izmantošana datu apstrādes nodrošināšanai speciālajā regulatīvajā vidē
Ņemot vērā, ka Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (turpmāk - VIRSIS) ietvaros tiek uzkrāta informācija par valsts institūciju rīcībā esošajiem datiem, noteikumi paredz attiecīgās sistēmas izmantošanu datu atlasei priekš projekta pieteikumā norādītā MI risinājuma testēšanas un attīstības vajadzībām. Apzinoties, ka VIRSIS pieejamais datu katalogs uz noteikumu projekta sagatavošanas brīdi pilnvērtīgi neatspoguļo valsts institūciju rīcībā esošos informācijas resursus (datus), noteikumos paredzēts arī alternatīvs iesniegumu aizpildīšanas veids, proti rakstveidā brīvā formā norādot vajadzīgos datus un institūciju, kuras rīcībā ir šī informācija.
Lai mazinātu administratīvo slogu visām kompetentajām institūcijām, šo noteikumu ietvaros, paredzēts izmantot VIRSIS funkcionalitāti “vienošanās par datu apjomu”, proti savstarpējās vienošanās tiks slēgtas starp datu devēju un Centru tiks slēgtas sistēmā VIRSIS. Šim nolūkam būs nepieciešami pielāgojumi VIRSIS funkcionalitātē paredzot iespēju, izvēlēties vairākus datu izplatīšanas kanālus, kā arī vienošanās ietvaros būs jāiekļauj jauni datu lauki, kas nav atrunāti Ministru kabineta noteikumos Nr. 89 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”.
Primāri plānots, ka Centrs valsts institūciju rīcībā esošos datus iegūs, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – DAGR), tomēr katra datu iegūšana jāvērtē atsevišķi līdz ar to noteikumos nav paredzēts viens konkrēts datu nodošanas kanāls speciālajai regulatīvajai videi. Pieļaujami arī citi risinājumi, piemēram, API pārvaldnieks, Datu izplatīšanas tīkls u.c.
4. Personas datu pārziņi un apstrādātāji:
Datu devējs (institūcija) ir  datu pārzinis līdz brīdim, kad tie, pamatojoties uz Centra lēmumu par datu izmantošanas atļaujas piešķiršanu, atbilstoši Centra pieprasījumam tiek nodoti Regulatīvās vides nodrošinātājam.
Regulatīvajā vidē apstrādā datus, pamatojoties uz Centra kā datu pārziņa lēmumu.
Regulatīvās vides nodrošinātājam ir personas datu apstrādātājs datiem regulatīvajā vidē, līdz brīdim, kad tie tiek iznīcināti vai tā darbība tiek pārtraukta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Regulatīvajā vidē datus uzglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai izpildītu Centra lēmumā (administratīvajā aktā)noteiktu datu apstrādes atļauju mākslīgā intelekta nodrošināšanai.