Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta 1.pantā iekļautā 3.panta pirmā daļa

ESL 3. panta pirmajā daļā ir noteikta ESL piemērošanas joma nosakot, ka likums nosaka galalietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī numerācijas un radiofrekvenču spektra lietošanu un pārvaldīšanu un augstākā līmeņa domēna ".lv" pārvaldīšanu.

Likumprojekta 2. pants paredz papildināt ESL 28.pantu ar desmito daļu, paredzot būvniecības ierosinātājiem pienākumu, projektējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā ēku iedalījuma II vai III grupai, kā arī būtiski pārbūvējot šādas ēkas, būvprojektā paredzēt pasākumus, kas iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas) nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu ar radiosignāla līmeni augstāku par -96 dBm.”.

Spēkā esošajā ESL 3. panta pirmajā daļā nav noteikta kompetence, tiesības un pienākumi būvniecības ierosinātājiem.

Attiecināt ESL 3. panta pirmajā daļā noteikto arī uz būvniecības ierosinātāju.

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28.panta pirmā daļa

ESL 28.panta pirmā daļa paredz tiesības elektronisko sakaru komersantiem ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) elektronisko sakaru tīklus (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laiku ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tā kā likumprojekts paredz turpmāk minēto elektronisko sakaru ierīkošanu ESL noteiktos gadījumos veikt arī būvēs, ir precizējama ESL panta pirmās daļas redakcija, aizstājot 28. panta pirmajā daļā vārdus "privātā īpašuma teritorijā" ar vārdiem "privātā nekustamajā īpašumā".

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28. panta pirmajā daļā vārdi "privātā īpašuma teritorijā" aizstāti ar vārdiem "privātā nekustamajā īpašumā";

Likumprojekta 2. pantā ietvertais 28. panta sestās daļas 1.punkts.

Atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 2.2. apakšpunktam projekts paredz iekļaut regulējumu, kas nosaka, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 2.2.2. punktā noteiktā gadījumā- ja publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem;  

Spēkā esošajā ESL 28. panta sestās daļas 1.punktā noteikts gadījums, kad nosakot jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, saskaņošanas procedūru var aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, proti, ja publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 “ Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 628) Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti var ietvert liela mēroga informāciju, bez sīkākas detalizācijas. Tajos netiek detalizēti norādīti specifiski un tehniski rādītāji, kā iebūves dziļums, precīzs novietojums, zonas, kurās tīkls jāparedz iečaulot, utt., ko ir svarīgi saskaņot, lai vienas komunikācijas izbūve neizslēdz, vai jūtami neapgrūtina citu potenciālo komunikāciju, izbūvi (tajā skaitā ietves, veloceliņi, apstādījumi, lietusūdens ievalkas, utt.) Sarkano līniju robežās, ielas, ceļa robežās būtisks tas pats, kas minēts iepriekš – saskaņošana ir nepieciešama, lai maksimāli salāgotu būvniecības ieceri gan ar esošo, gan nākotnes situāciju. Pašvaldībai var būt izstrādāti ielu, ceļu, krustojumu pārbūves projekti, kurus ne vienmēr izdodas realizēt uzreiz pēc būvprojekta pabeigšanas, bet 1-3 gadu laikā. Ja šajā posmā teritorijā tiek būvēts sakaru tīkls, ļoti būtiski, lai tas ir salāgots un respektē ielas kopējo pārbūves projektu. Savukārt detālplānojumam nav saistošo noteikumu spēka un šī iemesla dēļ tie paši par sevi nevar radīt nekādus pienākums trešajām personām.

Saskaņā ar  MK noteikumu Nr. 628 31.2.5.punktu Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā norāda apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.628 36. punktu Lokālplānojuma grafiskajā daļā nosaka vai precizē galvenos inženiertīklu apgādes, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju risinājumus;

Ievērojot minēto, likumprojekts precizē ESL 28. panta sestās daļas 1. punktu, precizējot tā tvērumu, nosakot gadījumu, kad, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu un proti, ja publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta  pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grafiskajā daļā;

Likumprojekta 2. pantā iekļautā ESL 28. panta sestās daļas 1.punkta regulējums attiecināms uz tiem gadījumiem, ja publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta  pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grafiskajā daļā un teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grafiskajā daļā plānotais  publisko elektronisko sakaru tīkls vai objekts norādīts detalizācijas līmenī līdz konkrētam nekustamam īpašumam.

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28. panta sestās daļas 1. punkts izteikts šādā redakcijā:
"1) publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta  pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma grafiskajā daļā;"

Likumprojekta 2.pantā ietvertā 28.panta sestā daļa

Likumprojekta 2.pantā ietvertā 28.panta sestā daļa paredz  papildus īpašuma tiesību ierobežojumus Likumprojekta 2. pantā ietvertā 28. panta sestajā daļā noteiktos gadījumos (Likumprojekts papildina ESL 28.panta sesto daļu  ar 5., 6. un 7.punktu un precizē 1.punktu), kad, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu ne mazāk kā 30 darba dienas pirms darbu uzsākšanas.

“Ņemot vērā, ka Elektronisko sakaru likuma 28.panta sestajā daļā iekļaujot papildu nosacījumus, tādējādi ietverot ierobežojumu Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām pamattiesībām (1.pantam un 105.pantam), Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lai noskaidrotu, vai personas konstitucionālo tiesību, tai skaitā īpašuma tiesību, ierobežojums ir attaisnojams, jāizvērtē:

- vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;
- vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
- vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.[1]

Latvijas Republikas Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips, kas aizsargā vienīgi tādas tiesības, uz kuru īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība, kas ir minētā vispārējā tiesību principa kodols (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 21. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-03-01 13. punktu). Valstij ir pienākums savā darbībā šo principu ievērot (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 4. punktu).
Ievērojot minēto, valsts rīcībai, pieņemot tiesisko regulējumu, jābūt tādai, kas aizsargā personas reiz iegūtas tiesības (piemēram, tiesības uz īpašumu). Tomēr tiesiskās paļāvības princips ietver arī to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas likumīgā un tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Būtiski ir tas, ka šādā gadījumā likumdevējs nosaka “saudzējošu” pārejas periodu vai pienācīgu kompensāciju.[2] Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Satversmes 105. pants paredz gan tiesību uz īpašumu netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot šo tiesību izmantošanu.

To, ka Latvijas Republikas Satversmē ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši saistītas, apliecina Satversmes tiesas judikatūra (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005- 12-0103 13. punktu). Tādējādi būtiski izvērtēt pamattiesību ierobežojumu ne tikai saistībā ar tiesiskās paļāvības principu, bet arī  ar tiesībām uz īpašumu.
Ievērojot minēto, pamattiesību ierobežojums tiks noteikts Elektronisko sakaru likumā, vienlaikus paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt vienreizējas samaksas apmēru nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa vairākos spriedumos secinājusi: “Lai pamattiesības ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim – citu konstitucionāla ranga vērtību aizsardzībai. Personas īpašumtiesību ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu, Satversmes tiesas 26.04.2007. spriedums lietā Nr. 2006-38-03).

Lai noskaidrotu, kas ietilpst terminā “platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūrā”, no Eiropas Komisija skaidrojuma secinām, ka terminu “platjosla” lieto attiecībā uz telekomunikāciju sistēmām, kas vienlaicīgi var pārraidīt vairākus datu signālus un atbalsta dažādu informācijas formātu pārraidi (piemēram, audio, video u.c.).[3] Savukārt interneta piekļuves kontekstā ar terminu “platjosla” tiek apzīmēta infrastruktūra, ko izmanto piekļuvei ātrdarbīgam internetam.[4]  Uzsveram, ka platjoslas internets nodrošina ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, un ir būtisks priekšnoteikums valsts ekonomiskai izaugsmei un attīstībai, un tam ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības īstenošanā: e-pārvaldē, e-izglītībā, e-veselībā, dažādu elektronisko sakaru pakalpojumu (balss, datu pārraides, e-pasts u.c.) un interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā.

Uz platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras būtisko lomu un pieprasījumu sabiedrībā norāda arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija[5], kas apliecina, ka pieaug interneta lietošana mājsaimniecībās, piemēram:
2021.gadā  – pavisam 91,1% no visām mājsaimniecībām;
2022.gadā – 91,4% no visām mājsaimniecībām;
2023.gadā – 93,1% no visām mājsaimniecībām.

Papildus informējam, ka platjoslas infrastruktūras pieejamība ir priekšnosacījums digitālās transformācijas īstenošanai, tāpēc tā jāturpina attīstīt, nodrošinot sabiedrībai piekļuvi nepieciešamajiem pakalpojumiem e-vidē. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi preambulas 103. un 104. apsvērumi paredz sekojošo:

- būtu jānodrošina, ka pastāv procedūras, kurās piešķir tiesības uzstādīt iekārtas, un procedūras ir savlaicīgas, nediskriminējošas un pārredzamas, lai garantētu apstākļus godīgai un efektīvai konkurencei.

- atļaujas, ko izdod elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem un kas tiem ļauj iegūt piekļuvi publiskam vai privātam īpašumam, ir būtisks faktors elektronisko sakaru tīklu vai jaunu tīkla elementu izveidei. Tāpēc nevajadzīgi sarežģītas un lēnas procedūras tiesību piekļūt infrastruktūrai piešķiršanai var radīt ievērojamu šķērsli konkurences attīstībai. Tāpēc ir jāvienkāršo veids, kādā pilnvaroti uzņēmumi iegūst tiesības piekļūt infrastruktūrai. Kompetentajām iestādēm būtu jākoordinē tiesību piekļūt infrastruktūrai iegūšana. Arī attīstības plānošanas dokumentos[6] paredzētās politikas mērķis telekomunikāciju pakalpojumu pieejamības jomā ir nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus tādā apjomā un kvalitātē, kas nepieciešami inovāciju, tautsaimniecības un mājsaimniecību vajadzībām, nodrošinot platformu jaunam tehnoloģiskam lēcienam sabiedrības digitālajā transformācijā, sniedzot iespējas fiziskās un digitālās telpas pilnvērtīgai apvienošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tikai veicot izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir iespējams pārskatīt procedūru, kādā tiek veikta elektronisko sakaru tīkla izbūve vai attīstība, kā arī droša, nepārtraukta un kvalitatīva platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras darbība ir aizsargājama, jo ir cieši saistīta ar tautsaimniecību, valsts un sabiedrības interesēm kopumā. Platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūve vai attīstība skar sabiedrībai būtiskas intereses (sabiedrībai nozīmīga pakalpojuma nepārtrauktību), tādējādi šādai tiesību normai ir leģitīms mērķis.

Papildus samērīguma princips prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un personas interesēm, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses (...) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un vai rīcība ir atbilstoša. (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu).

Turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē un kurš no valsts un sabiedrības neprasa nesamērīgi lielu ieguldījumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 19.3.3. punktu). Konkrētajā gadījumā likumdevēja uzdevums ir līdzsvarot nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības, uz kuru attiecināma tiesiskā paļāvība īpašuma tiesību aizsardzībai, un sabiedrības interesēm platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras pakalpojuma saņemšanā (tostarp, darbības un kvalitātes uzlabošanā).  Lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras darbību un kvalitāti, likumdevēja noteiktajos gadījumos būs pieļaujama nekustamā īpašuma īpašnieka pamattiesību ierobežošana leģitīma mērķa sasniegšanai – platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvē vai attīstīšanā. Attīstoties tehnoloģijām, tiek piedāvāti arvien jauni, kvalitatīvāki un inovatīvāki risinājumi, lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstību (piemēram, 5G), tādēļ arī nepieciešamības gadījumā elektronisko sakaru komersantam tiek paredzēta iespēja noteiktos gadījumos veikt:

- platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi – sekmējot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras darbības paplašināšanos ne tikai mājsaimniecībās, bet arī, piemēram, komersantu (tautsaimniecības) saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai;

- platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstību –  elektronisko sakaru tīkla komersants iegulda papildus resursus nekustamā īpašumā jau izbūvētā platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūrā.

Turklāt jāņem vērā, ka pamattiesību ierobežošana leģitīma mērķa sasniegšanai tiek paredzēta, izvirzot konkrētus nosacījumus. Vēršam uzmanību, ka vienlaikus elektronisko sakaru komersantiem būs jāievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības jomā, attiecīgi, to veiktie darbi tiks uzraudzīti no kompetento iestāžu puses. Piedāvātais tiesiskais regulējums neietekmē nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības piekļūt nekustamajam īpašumam, to atsavināt vai kā citādi rīkoties ar nekustamo īpašumu. Uz to, ka tiek piedāvāts taisnīgs risinājums, norāda arī tas, ka nekustamā īpašuma īpašniekam tiek paredzēta vienreizējas atlīdzības izmaksa par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

No iepriekš minētā secināms, ka nav cits taisnīgāks risinājums, līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Minētajā sakarībā nav saudzējošāku līdzekļu šī mērķa sasniegšanai, jo nav iespējams veikt platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi vai attīstību, neietekmējot nekustamā īpašnieka tiesības uz īpašumu. Tādējādi Elektronisko sakaru likumā noteiktajos gadījumos saskaņošanu aizstājot ar nekustamā īpašnieku informēšanu, kā arī nosakot, ka kopīpašumā, esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no kopīpašniekiem, netiks likti šķēršļi sabiedrībai nozīmīgu platjoslas elektronisko sakaru tīklu projektu realizācijai. Vienlaikus šiem nekustamā īpašuma īpašniekiem projekta realizācijas gaitā tiks izmaksāta vienreizēja samaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu. Tiesību norma neradīs personas tiesībām un likumiskajām interesēm lielākus zaudējumus nekā tie labumi, ko iegūs sabiedrība.

Norādāms, ka saskaņošanas procesa aizvietošana ar nekustamā īpašuma īpašnieku informēšanu par iekārtu uzstādīšanu neizslēdz prasību,  ierīkojot elektronisko sakaru tīklus, ievērot normatīvajos aktos noteikto būvniecības regulējumu, tostarp attiecībā uz būvniecības ieceres dokumentāciju un būves tehnisko apsekošanu. Elektronisko sakaru tīklu būvniecības speciālajā regulējumā: Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.501) 19.punktā noteikts elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas projekta saturs, savukārt šo noteikumu 20.punktā ir noteiktas papildu prasības tieši radioiekārtu un antenu, mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošanai, tostarp 20.1. apakšpunktā noteikta prasība iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu par izmantotās būves tehnisko stāvokli, ja bāzes stacija tiek uzstādīta uz esošas ēkas, torņa, masta vai būves nesošajām konstrukcijām vai nesošajiem elementiem.
Elektronisko sakaru komersantam iesniegumā par infrastruktūras izvietošanu  jānorāda, kādu infrastruktūru plānots izvietot, kādi ir tās fiziskie rādītāji (platība (kvadratūra), svars, augstums, stiprinājumi utt.), kas īpašniekam ļaus novērtēt paredzamo iekārtu ietekmi uz īpašuma drošu ekspluatāciju.


[1]Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011. gada 11. aprīļa spriedums lietā Nr.2010-62-03 8.punkts.
[2]  Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta spriedums lietā Nr. 2016-07-01
[3] Eiropas Komisijas “Platjoslas vārdnīca” (Broadband Glossary), Eiropas Komisijas tīmekļa vietne: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/broadband-glossary  
[4] Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums “Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti” (Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietne:https://op.europa.eu/webpub/eca/special-reports/broadband-12-2018/lv/ 
[5] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IKT__DL__DLM/DLM060/table/tableViewLayout1/
[6] “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, sk. 4.3. sadaļu “Attīstības joma “Telekomunikāciju pakalpojumu pieejamība”” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr. 490)

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28. panta sestā daļas  5.punkts, 6.punkts

Lai veicinātu nacionālajos un ES stratēģiskajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, teritorijās, kurās komersantiem nav ekonomiskas intereses izvērst savu infrastruktūru, tā tiek izbūvēta ar valsts atbalstu. Eiropas Komisijas prasība ir izbūvēt elektronisko sakaru infrastruktūru, lai ikviens ieinteresētais elektronisko sakaru komersants varētu fiksētā vietā sniegt platjoslas piekļuves pakalpojumus galalietotājiem, izmantojot savu izvēlēto tehnoloģiju. Tādējādi būtiski ir atvieglot piekļuvi nekustamajam īpašumam, lai varētu efektīvi izmantot par publiskajiem līdzekļiem izbūvēto elektronisko sakaru infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem. Kā norādījusi nozare, tad nereti ir sastopami gadījumi, kad par publiskajiem līdzekļiem ir izbūvēta optisko kabeļu tīkla līnija, piemēram, līdz izglītības iestādei, bet nekustamā īpašuma īpašnieks atsaka vietu mobilo sakaru infrastruktūras (bāzes stacijas) izvietošanai.

Lai novērstu minēto problemātiku, ir nosakāms regulējums, ka gadījumos, kad publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkotas vai būvētas (arī pārbūvētas) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram ir izbūvēts un pieslēgts publisks elektronisko sakaru tīkls par publiskajiem līdzekļiem, elektronisko sakaru komersantam, lai savu tīklu pieslēgtu subsidētajai infrastruktūrai, ir tiesības izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu, un valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums sadarboties ar elektronisko sakaru komersantu, lai rastu risinājumu izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu infrastruktūras izvietošanai.

Atzīmējams, ka minētās prasības sadarboties būtība ir vērsta uz to, lai elektronisko sakaru komersantam nepamatoti netiktu liegta piekļuve infrastruktūras (gan fiksētā tīkla, gan mobilo sakaru tīkla) izvietošanai valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai, tādējādi nodrošinot par publiskajiem līdzekļiem izbūvētās elektronisko sakaru infrastruktūras koplietošanu, kā to paredz valsts atbalsta regulējumā noteiktie nosacījumi.

Turklāt  2024.gada 11.maijā ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) (turpmāk – Gigabitu Regula), līdz ar to dalībvalstīm ir tieši jāpiemēro Gigabitu Regulā noteiktās prasības, tostarp attiecīgie pienākumi  tīkla operatoriem un publiskā sektora struktūrām, kurām pieder fiziskā infrastruktūra  (tostarp, ēku jumti un fasādes) vai kuras to kontrolē attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu minētajai fiziskajai infrastruktūrai.

Gigabitu regulā iekļautais regulējums ir tieši piemērojams dalībvalstīs, un kā viena no prasībām attiecas uz elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskā sektora struktūru īpašumā, proti, Gigabitu regulas 3. pants paredz, ka tīkla operatori un publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziskā infrastruktūra vai kuras to kontrolē, pēc operatora rakstiska pieprasījuma izpilda visus pamatotos pieprasījumus par piekļuvi minētajai fiziskajai infrastruktūrai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, kas attiecas arī uz cenu, lai ierīkotu elektronisko sakaru elementus vai ar to saistīto iekārtu elementus. Publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziskā infrastruktūra vai kuras to kontrolē, izpilda visus šādus pamatotos pieprasījumus saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem.
Fiziskā infrastruktūra Gigabitu regulas izpratnē ir ēkas, tostarp to jumti un to fasādes daļas, vai ieejas ēkās un jebkurš cits aktīvs, ieskaitot ielu aprīkojumu, piemēram, apgaismes stabus, ceļazīmes, luksofori, sludinājumu dēļus, ceļu lietošanas maksas iekasēšanas staciju konstrukcijas, autobusu un tramvaju pieturas un metro un dzelzceļa stacijas.

Gigabitu regulas 3.panta 5. un 6.punkts paredz gadījumus, kad publisko tiesību subjekts piekļuvi nekustamajam īpašumam var atteikt:
"5. Tīkla operatori un publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziska infrastruktūra vai kuras to kontrolē, var atteikt piekļuvi konkrētai fiziskai infrastruktūrai, atteikumu pamatojot ar vienu vai vairākiem šādiem iemesliem: a) fiziskā infrastruktūra, attiecībā uz kuru ir pieprasīta piekļuve, nav tehniski piemērota 1. punktā minēto ļoti augstas veiktspējas tīklu (turpmāk - ĻAVT) elementu izmitināšanai; b) trūkst vietas, lai izvietotu 1. punktā minētos ĻAVT elementus vai ar to saistīto iekārtu elementus – tostarp, kad ir ņemtas vērā piekļuves nodrošinātāja turpmākās vajadzības pēc vietas, par kurām ir sniegtas pietiekamas liecības, piemēram, atsaucoties uz publiski pieejamiem investīciju plāniem vai uz procentuālo daļu, ko no kopējās fiziskās infrastruktūras konsekventi rezervē nākotnes vajadzībām; c) pastāv pamatoti iemesli saistībā ar drošumu, valsts drošību un sabiedrības veselību; d) pastāv pienācīgi pamatoti iemesli saistībā ar kāda tīkla, jo īpaši valsts kritiskās infrastruktūras, integritāti un drošību; e) pastāv pienācīgi pamatots risks, ka plānotie elektronisko sakaru pakalpojumi varētu nopietni traucēt tādu citu pakalpojumu sniegšanai, kurus sniedz tajā pašā fiziskajā infrastruktūrā; f) ir pieejami dzīvotspējīgi alternatīvi risinājumi pasīvai vairumtirdzniecības fiziskai piekļuvei elektronisko sakaru tīkliem, kas ir piemēroti ĻAVT nodrošināšanai un tiek piedāvāti uz taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, kurus nodrošina viens un tas pats tīkla operators vai – lauku vai attālo reģionu gadījumā, kur tīklu ekspluatē vienīgi uz vairumtirdzniecības pamata un kur tas pieder publiskā sektora struktūrām vai kur tās to kontrolē – kurus nodrošina šāda tīkla operators.
6. Dalībvalstis var paredzēt, ka tīkla operatori un publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziskā infrastruktūra vai kuras to kontrolē, var atteikt piekļuvi konkrētai fiziskai infrastruktūrai, ja pastāv dzīvotspējīgi alternatīvi risinājumi nediskriminējošai, atvērtai, aktīvai vairumtirdzniecības piekļuvei, tādiem ĻAVT, ko nodrošina viens un tas pats tīkla operators vai tā pati publiskā struktūra, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie priekšnosacījumi: a) šādi alternatīvi vairumtirdzniecības piekļuves risinājumi tiek piedāvāti saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, kas attiecas arī uz cenu; b) operatora, kas iesniedz pieprasījumu, ierīkošanas projekts attiecas uz to pašu pārklājuma zonu, un nav cita šo pārklājuma zonu apkalpojoša optiskās šķiedras tīkla, kas savienotu galalietotāju telpas. Šo punktu piemēro tikai tām dalībvalstīm, kurās šāda vai līdzvērtīga atteikuma iespēja tiek piemērota 2024. gada 11. maijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem".

Saskaņā ar Gigabitu regulas 3.panta 7.punktu: "šā panta 5. un 6. punktā minētajā piekļuves atteikuma gadījumā tīkla operators vai publiskā sektora struktūra, kurai pieder fiziskā infrastruktūra vai kura to kontrolē, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pilnīga piekļuves pieprasījuma saņemšanas dienas piekļuves pieprasītājam rakstiski paziņo konkrētus un detalizētus šāda atteikuma iemeslus, izņemot, ja pieprasījums attiecas uz valsts kritisko infrastruktūru, kā tā definēta valsts tiesību aktos, tad piekļuves prasītājam adresētajā paziņojumā par atteikumu nav jānorāda konkrēti un detalizēti iemesli."
Saskaņā ar Gigabitu regulas 3.panta 9.punktu: "šā panta 1., 4. un 5. punktā noteiktos pienākumus neattiecina uz fizisko infrastruktūru, uz kuru jau attiecas pienākumi nodrošināt piekļuvi, ko valsts regulatīvās iestādes noteikušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi vai kas izriet no Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanas, kamēr pastāv šādi pienākumi nodrošināt piekļuvi."
Saskaņā ar Gigabitu regulas 3.panta 10.punktu: "publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziskā infrastruktūra vai noteiktas fiziskās infrastruktūras kategorijas vai kuras tās kontrolē, var nepiemērot 1., 4. un 5. punktu minētajai fiziskajai infrastruktūrai vai minētajām fiziskās infrastruktūras kategorijām arhitektoniskas, vēsturiskas, reliģiskas vai vidiskas vērtības dēļ vai sabiedriskās drošības, aizsardzības, drošuma un veselības apsvērumu dēļ. Dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes šādu fizisko infrastruktūru vai fiziskās infrastruktūras kategorijas savā teritorijā identificē, pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem un samērīgiem iemesliem. Fiziskās infrastruktūras kategoriju sarakstu un to identificēšanai piemērotos kritērijus publisko ar vienota informācijas punkta starpniecību".


Papildus atzīmējams, ka Gigabitu Regulas preambulā minēts, ka dalībvalstīm būtu jāmaksimalizē no publiskiem līdzekļiem pilnībā vai daļēji finansēto inženiertehnisko darbu rezultāti, izmantojot šo darbu pozitīvo ārējo ietekmi dažādās nozarēs un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas koplietot pieejamo un plānoto fizisko infrastruktūru, lai ierīkotu ļoti augstas veiktspējas tīklus.

Atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 2.2. apakšpunktam projekts paredz iekļaut regulējumu, kas nosaka, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu šādos gadījumos Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 2.2.1. noteiktā gadījumā-  ja  publiskā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra ierīkota vai izbūvēta par publiskajiem līdzekļiem līdz konkrētai adresei, elektronisko sakaru komersantam, lai savu tīklu pieslēgtu subsidētajai infrastruktūrai, ir tiesības izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu, un valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums sadarboties ar elektronisko sakaru komersantu, lai rastu risinājumu izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu infrastruktūras izvietošanai, ievērojot Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23  2.1. apakšpunktā paredzēto atlīdzības noteikšanas kārtību;



[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1309 par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) (Dokuments attiecas uz EEZ)
 

Likumprojekta 1.pantā iekļautā 28. panta sestā daļa papildināta ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkotas vai būvētas (arī pārbūvētas) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram ir izbūvēts un pieslēgts publisks elektronisko sakaru tīkls par publiskajiem līdzekļiem;

Likumprojekta 1.pantā iekļautā 28. panta sestā daļa papildināta ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6) publiskais elektronisko sakaru tīkls tiek pārvietots nekustamajā īpašumā, kas jau ir apgrūtināts ar pārvietojamā elektronisko sakaru tīkla aizsargjoslu;".

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28. panta sestā daļas  7.punkts

Lai nodrošinātu Eiropas stratēģiskajiem mērķiem atbilstošus elektronisko sakaru pakalpojumus galalietotājiem, ir nepieciešams modernizēt pārraides vidi, proti, nomainīt vara kabeļus pret daudz jaudīgākajiem optiskās šķiedras kabeļiem. Arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK)  2024. gada 21. februārī izdotajā Baltajā grāmatā “Kā apgūt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības” norādīts, ka pašreizējā  savienojamības infrastruktūra nespēs uzturēt pieaugošu un uz datiem balstītas ekonomikas intensitāti, un tādēļ EK Baltajā grāmatā iekļāvusi ES dalībvalstīm īstenot iniciatīvu: līdz 2030.gadam atslēgt vara kabeļus un  pilnībā pāriet uz optiskās šķiedras kabeļu izmantošanu.
Ņemot vērā, ka esošo vara kabeļu ierīkošana un būvniecība jau ir tikusi saskaņota ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nav nepieciešams to prasīt atkārtoti, tādējādi radot administratīvo slogu. Līdz ar to Likumprojekta 2. pants papildina ESL 28.panta sesto daļu ar 7.punktu.

Likumprojekta  1. pantā iekļautā 28. panta sestā daļa papildināta ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7) tiek veikta esošā elektronisko sakaru tīkla modernizācija, nomainot kabeli, un netiek mainīta kabeļa izvietošanas trase."

Likumprojekta 2. pantā iekļautā 28. panta septītā daļa

Pašlaik ESL 28.panta septītajā daļā ietvertais regulējums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā aprēķināma un izmaksājama vienreizēja atlīdzība nekustamā īpašuma īpašniekam gadījumos, kad elektronisko sakaru ierīkošanai, būvēšanai (arī pārbūvei) saskaņošanas procedūra nav nepieciešama. Pašlaik ESL 28. panta septītajā daļā Ministru kabinetam paredzētajam deleģējumam ir šaurāks tvērums, nekā Likumprojekta 3.pantā ietvertajam 31. panta ceturtajā daļā noteiktajam tvērumam, līdz ar to no ESL ir izslēdzama 28. panta septītā daļa.

Likumprojekta 1. pantā ietverta 28.panta septītās daļas izslēgšana:
"izslēgt septīto daļu;".

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28. panta devītā daļa
 
Sakaru nozarē kā vēl viena no būtiskākajām problēmām, kas rada nopietnu risku  Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru  pakalpojumu nodrošināšanu, ir grūtības veikt elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanu kopīpašumā esošos nekustamajos īpašumos.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam uz kopīpašumu, kurā izdalīti dzīvokļa īpašumi, ir piemērojama Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, taču attiecībā uz tām daudzdzīvokļu mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļa īpašumos (nedalīts kopīpašums), joprojām nepieciešama 100% kopīpašnieku piekrišana (Civillikuma 1068.pants).

To, ka nozarei šis ir ļoti aktuāls jautājums, liecina praksē pastāvošās problēmas saistībā ar minēto dzīvokļu īpašnieku, kā arī citu veidu īpašumu - biroju ēku, tirdzniecības centru u.c. īpašnieku saskaņojumu panākšanu. 

Tādēļ arī  nepieciešams noteikt  regulējumu attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību nedalītā kopīpašumā (kas pieder vismaz trijiem īpašniekiem), paredzot, ka elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība jāsaskaņo ar vairāk nekā pusi no kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem. Minētais regulējums būtu attiecināms ne tikai uz dzīvojamām mājām, bet arī uz citu veidu īpašumiem - biroju ēkām, tirdzniecības centriem u.c.

Minētais regulējums ir būtisks, lai būtu iespējams izpildīt Eiropas Savienības un nacionālajos dokumentos noteiktos stratēģiskos ambiciozos mērķus, tostarp Digitālās desmitgades politikas programmā noteikto līdz 2030. gadam nodrošināt Gigabitu savienojamību ikvienam, kā arī to, ka piekļuve internetam ir kļuvusi par cilvēka pamatvajadzību. Ņemot vērā minēto, piekļuve internetam ir nodrošināma visām personām (iedzīvotājiem) neatkarīgi no ēkas īpašumtiesību sadrumstalotības formas.  Tāpat arī sabiedrības interesēs nosakāmie atvieglojumi platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvēršanai ir nodrošināmi vienādi visās ēkās un būvēs, neatkarīgi no to īpašuma tiesību sadrumstalotības.

Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 2.3. apakšpunkts paredz ESL regulējumu, kas novērš, ka kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai izbūvei nepieciešama 100 % kopīpašnieku piekrišana.

Attiecībā uz tādām kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, par kopīpašnieku saskaņojumu būtu vērā ņems judikatūrā nostiprinātais lēmumu pieņemšanas princips, kāds ir atzīts attiecībā uz jautājumiem, kas skar šādu dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Proti, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esoši būvnieciski norobežoti un funkcionāli nošķirti dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuras kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to, pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi, katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Proti, balsis skaitāmas pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, nevis pēc katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma (skat. Augstākās tiesas Senāta 2022.gada 30.jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-59/2022).

Atzīmējams, ka anotācijā pie 28.panta 6.daļas iekļautais satversmīguma izvērtējums ir attiecināms arī uz 28.panta devītajā daļā noteikto regulējumu, kas paredz, ka kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no kopīpašniekiem.

Likumprojekta 2.pantā iekļautais 28. pants papildināts ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9)  Kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no kopīpašniekiem.".

Likumprojekta 2.pantā iekļautā 28. panta desmitā daļa

Ņemot vērā straujo mobilo tehnoloģiju attīstību un to iespējas nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus tādā apjomā un kvalitātē, kas nepieciešami inovāciju, tautsaimniecības un mājsaimniecību vajadzībām,  ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu mobilo sakaru pārklājumu, lai būtu iespējams nodrošināt Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošus ne tikai fiksētos, bet arī mobilos platjoslas piekļuves pakalpojumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdē pieņemtajam informatīvajam ziņojumam “Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai” (prot. Nr.23, 66. §) un MK protokollēmuma 2.5.apakšpunktam Satiksmes ministrijai  ir dots uzdevums šo normu iekļaut Elektronisko sakaru likumā, proti, iekļaut prasību, ka būvniecības ierosinātājs, būvējot (tajā skaitā pārbūvējot vai atjaunojot) daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, nodrošina tehnisko risinājumu, lai iekštelpās (izņemot tehniskajās telpās, kurās ikdienā neuzturas cilvēki) būtu paredzēts radiopārklājums ar radiosignāla līmeni augstāku par 96 dBm.

Līdz ar to ir nepieciešams noteikt prasību, ka, projektējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā ēku iedalījuma II vai III grupai, kā arī būtiski pārbūvējot šādas ēkas, būvprojektā paredz pasākumus, kas iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas) nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu ar radiosignāla līmeni augstāku par -96 dBm.

Vārds “būtisks” Likumprojektā tiek lietots, kā atvērtais tiesību jēdziens. Konkrētajā gadījumā šāda vārda lietojums ir pamatots, jo nav iespējams objektīvi aprakstīt visus gadījumus, kuros var būt nepieciešams attiecīgo normu piemērot, bet tajā pašā laikā ir svarīgi, ka pie maznozīmīgiem būvdarbiem attiecīgās prasības netiktu piemērotas.

Likumprojekta saskaņošanas laikā sanāksmē, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un nozares pārstāvji vienojās, ka tiks izstrādātas vadlīnijas, kurās paredzēts iekļaut kārtību un procesu saistībā ar plānoto ESL 28.panta desmitās daļas izpildes nodrošināšanu un uzraudzību, tostarp nosakot mobilo elektronisko sakaru pārklājuma radiosignāla līmeņa mērīšanas metodiku.
Pēc vadlīniju izstrādes tiks izvērtēts, vai tajās ietverto saturu nepieciešams iekļaut atbilstošajos būvnormatīvos vai pieņemt kā Latvijas Valsts standartu.

Likumprojekta 2.pantā iekļautais 28. pants papildināts ar desmito daļu šādā redakcijā:
" (10) Būvniecības ierosinātājs, projektējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā ēku iedalījuma II vai III grupai, kā arī būtiski pārbūvējot šādas ēkas, būvprojektā paredz pasākumus, kas iekštelpās (izņemot tehniskās telpas bez uzturēšanās funkcijas) nodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājumu ar radiosignāla līmeni augstāku par -96 dBm.”.

Likumprojekta 3.pantā iekļautā 30. panta trešā daļa

Spēkā esošajā ESL 30. panta trešajā daļā ir noteikts:
(3) Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata.

2024.gada 11.maijā ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1309  par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (turpmāk – Gigabitu regula),  no 2025.gada 12.novembra ES dalībvalstīm ir tieši jāpiemēro Gigabitu regulā iekļautās prasības, tostarp attiecībā  uz elektronisko sakaru komersanta tiesībām pieprasīt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu. Saskaņā ar Gigabitu regulas 3.panta 1.punktu publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziskā infrastruktūra vai kuras to kontrolē, pēc operatora rakstiska pieprasījuma izpilda visus pamatotos pieprasījumus par piekļuvi minētajai fiziskajai infrastruktūrai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem (…). (…) publiskā sektora struktūras, kurām pieder fiziskā infrastruktūra vai kuras to kontrolē, izpilda visus šādus pamatotos pieprasījumus saskaņā arī ar nediskriminējošiem noteikumiem.

Atbilstoši Gigabitu regulas 2. panta 4.punktam “fiziskā infrastruktūra” ir:
a) jebkurš tīkla elements, kas paredzēts citu tīkla elementu izmitināšanai, pats nekļūdams par aktīvu tīkla elementu, piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, antenu iekārtas, torņi un balsti, kā arī ēkas, tostarp to jumti un to fasādes daļas, vai ieejas ēkās un jebkurš cits aktīvs, ieskaitot ielu aprīkojumu, piemēram, apgaismes stabi, ceļazīmes, luksofori, sludinājumu dēļi un ceļu lietošanas maksas iekasēšanas staciju konstrukcijas, kā arī autobusu un tramvaju pieturas un metro un dzelzceļa stacijas;
 b) ja tie nav daļa no tīkla un pieder publiskā sektora struktūrām vai, ja tās tos kontrolē: ēkas, tostarp to jumti un to fasādes daļas, vai ieejas ēkās un jebkurš cits aktīvs, ieskaitot ielu aprīkojumu, piemēram, apgaismes stabi, ceļazīmes, luksofori, sludinājumu dēļi, ceļu lietošanas maksas iekasēšanas staciju konstrukcijas, autobusu un tramvaju pieturas un metro un dzelzceļa stacijas.

Atbilstoši Gigabitu regulas prasībām tiek precizēts ESL ar likumprojekta 3. pantā iekļauto 30.panta trešo daļu.

Likumprojekta 3. pantā iekļautā 30. panta trešā daļa izteikta  šādā redakcijā:

"(3) Ievērojot īpašumtiesības reglamentējošos normatīvos aktus, elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai un nodrošināšanai bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata ir pieejami:  
1) dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievadi, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās;
2) publiskas personas nekustamā īpašuma ārējie konstruktīvie elementi (piemēram, ārsienas, jumti un citas ārējās konstrukcijas).";

Likumprojekta 3.pantā iekļautā 30. panta ceturtā daļa
Elektronisko sakaru nozare ir norādījusi, ka dzīvojamo māju pārvaldnieki elektronisko sakaru komersantam atsaka piekļuves nodrošināšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam pamatojoties uz Elektronisko sakaru likumu, kas paredz, ka piekļuve ir jānodrošina ēkas īpašniekam vai valdītājam. Taču dzīvojamās mājas īpašnieku kontaktinformācija nav publiski pieejama, tādējādi dzīvojamo māju īpašnieki un valdītāji nav identificējami.  Elektronisko sakaru likuma 30.panta ceturtā daļa nosaka nekustamo īpašnieku un valdītāju pienākumu nodrošināt elektronisko sakaru komersantam iespēju piekļūt pie attiecīgajā īpašumā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, lai veiktu ar šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju nodrošināšanu saistītus darbus, taču šāds pienākums nav noteikts pārvaldītājam.
2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu“ (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.907) 7.punkts paredz, ja dzīvojamajā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženiertīkli, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst liegt attiecīgā inženiertīkla īpašniekam nodrošināt tā tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.
Salāgojot MK noteikumu Nr.907 regulējumu ar ESL regulējumu, ESL likuma 30. panta ceturtā daļa būtu precizējuma, nosakot pienākumu ne tikai dzīvojamo māju nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, bet arī pārvaldītājam nodrošināt elektronisko sakaru komersantam iespēju piekļūt pie attiecīgajā īpašumā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu ar šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju nodrošināšanu saistītus darbus. 

Likumprojekta 3. pantā iekļautā 30. panta ceturtā daļa precizē ESL 30.panta ceturto daļu izsakot to šādā redakcijā:
“(4) ceturtajā daļā papildināt pēc vārda „valdītājs” ar vārdiem „vai pārvaldītājs”;
 

Likumprojekta 3.pantā iekļautā 30. panta sestā daļa

Pašlaik ESL 30.panta sestajā daļā ir noteikts:
"(6) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai — attiecīgos gadījumos — pārvaldītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā galalietotāju un patērētāju pieslēgumu veikšanu."

Likumprojekta 3. pantā iekļautā 30. panta sestā daļa ir papildināta ar regulējumu, kas paredz, ka nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldītājs, papildus 30. panta septītajā daļā noteiktajam, nedrīkst veikt darbības, kas kavētu elektronisko sakaru tīkla vai tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu vai būvniecību nekustamajā īpašumā.
Likumprojekta 3. pantā ietvertā ESL 30. panta sestās daļas 1. punktā noteiktā regulējuma būtība ir nodrošināt, lai nekustamā īpašuma īpašnieks ļautu piekļuvi savam nekustamajam īpašumam elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai atbilstoši saskaņotajam ierīkošanas vai būvniecības projektam. Ļoti būtiski ir, lai netiktu kavēta piekļuve nepieciešamajām telpām, piemēram aizslēgtu durvju dēļ, kā arī pie ēku ārējām konstrukcijām, tostarp jumtiem. Elektronisko sakaru tīklu un infrastruktūras izbūve ir svarīga, lai galalietotājiem būtu iespējams nodrošināt Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošus elektronisko sakaru pakalpojumus.
 

Likumprojekta 2. pantā ietvertā 30. panta sestā daļa izteikta šādā redakcijā:
 "(6) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai pārvaldītājs nedrīkst:
1) veikt darbības, kas kavētu  elektronisko sakaru tīkla vai tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu vai būvniecību nekustamajā īpašumā;
2) bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots nekustamajā īpašumā;  
3) veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā galalietotāju pieslēgumu veikšanu.";

Likumprojekta 3.pantā iekļautā 30. panta septītā daļa un septītā prim daļa

Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.23 66.§ 2.1. apakšpunkts nosaka uzdevumu Satiksmes ministrijai sešu mēnešu laikā sagatavot un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kuros paredzēt uzdevumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai, nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, un, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, iekļaut prasību, ka elektronisko sakaru tīkla, tostarp iekārtu īpašniekiem jāsedz izmaksas, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīkla, sakaru iekārtu būvniecību un ierīkošanu, nojaukšanu un pārvietošanu, ja puses nevienojas citādi.
Lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, iekļaut prasību, ka elektronisko sakaru tīkla, tostarp iekārtu īpašniekiem jāsedz izmaksas, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīkla, sakaru iekārtu būvniecību un ierīkošanu, nojaukšanu un pārvietošanu, ja puses nevienojas citādi, likumprojekta trešajā pantā iekļautā 30.pants papildināts ar septīto prim daļu.

Likumprojekta 3. pantā iekļautais 30. pants papildināts ar  (7)¹ daļu šādā redakcijā:
"(7)1 Ja puses nevienojas citādi, pēc 30.panta trešās daļas 2.punktā noteiktā nekustamā īpašuma, kuram noteikts lietošanas tiesību aprobežojums, īpašnieka pieprasījuma uz ēkas ārējās konstrukcijas uzstādīto mobilo sakaru bāzes staciju par elektronisko sakaru komersanta līdzekļiem:
1) nojauc, ja nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņojis nojaukšanas projektu, kurā paredzēts  nekustamo īpašumu nojaukt;
2) pārvieto, ja ēkas ārējās konstrukcijas turpmākai ekspluatācijai nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana un saskaņā ar skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri to nevar veikt, kamēr mobilo sakaru bāzes stacija ir izvietota uz nekustamā īpašuma ēkas ārējās konstrukcijas."

Likumprojekta 4.pantā ietvertā 31. panta pirmās daļas 3.punkts

Spēkā esošajā ESL 31. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību.
Izpildot Ministru kabineta protokola Nr.23 2.1.apakšpunktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai, nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, projekta 4. pantā iekļautais 31. panta pirmās daļas trešais punkts nosaka jaunu lietošanas tiesību aprobežojumu attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu uz publiskām personām piederoša nekustamā īpašuma ārējās konstrukcijas.

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 31. panta pirmā daļa izteikta šādā redakcijā:

"31. Pants. Atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu
"(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, ja:
1) zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai;
2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.";
3) mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanai vai būvniecībai, tostarp pārbūvei vai atjaunošanai  izmanto šā likuma 30. panta trešās daļas 2. punktā minētos publiskas personas nekustamā īpašuma ārējos konstruktīvos elementus.";

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 31. panta trešā daļa

ESL 31. panta trešajā daļā ir noteikts:
„(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajai metodikai.”

Regulējums paredz, ka privāto tiesību subjektam ir tiesības vienoties vai atteikt lietošanas tiesību aprobežojuma nodibināšanu. Tāpat tiesiskais regulējums paredz iespēju vienoties par samaksas apmēru, nepiemērojot Ministra Kabineta noteikumus.
Attiecībā uz publisko tiesību subjektiem ir saistošs Gigabitu regulas 3. panta 2.punkts:
2. (...) Lai atvieglotu šādu vienošanos noslēgšanu, dalībvalstis var dot norādījumus attiecībā uz noteikumiem, tostarp attiecībā uz cenu.
Līdz ar to Ministru Kabinetam ir tiesības noteikt atlīdzības kārtību attiecībā uz publiskām personām.



 

Ievērojot, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, ir precizējams ESL 31. panta trešā daļa izsakot to šādā redakcijā:

„(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajai metodikai.”

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 31. panta trešā prim daļa

Lai nodrošinātu sapratni, ka atlīdzība par aprobežojuma tiesībām vienojoties var tikt nepiemērota, Likumprojekta 3. pantā ietvertais 31. pants  papildināts ar trešo prim daļu.
Norma paredz tiesības vienoties par to, ka atlīdzība par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu netiek piemērota, pārējos gadījumos, tiek piemērota.

Regulējums neradīs situāciju, kad, piemēram, maza nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atrodas potenciāli nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret elektronisko sakaru komersantu un būs spiests piekrist elektronisko sakaru komersanta izteiktajam piedāvājumam nepiemērot  atlīdzību par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo elektronisko sakaru komersanti sniedz pakalpojumus konkurences apstākļos un nekustamā īpašuma īpašnieks var sadarboties ar citu elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēju. Līdzīga norma ir ietverta Ministru kabineta 2023. gada 2.maija noteikumu Nr. 185 „ Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma atlīdzības noteikšanas kārtība” 9. pantā, paredzot, ka atlīdzība par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu var netikt piemērota vispār. Satiksmes ministrijai nav zināms, ka šāds regulējums būtu radījis situāciju, kad zemes īpašnieks būtu bijis spiests piekrist elektronisko sakaru komersanta izteiktajam piedāvājumam nepiemērot  atlīdzību par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.   

papildināt Likumprojekta 3. pantā ietverto 31. pantu ar trešo prim daļu šādā redakcijā:
„(3)¹  Elektronisko sakaru komersantam un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības vienoties, ka atlīdzība par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu netiek piemērota.”
 

Likumprojekta 4. pantā ietvertā 31. panta ceturtā daļa

Izvēršot platjoslas mobilo sakaru tīklus pilsētvidē, visbiežāk elektronisko sakaru komersantam ir nepieciešama līdz 10m2 kopējā platība (piemēram, uz ēkas jumta) un elektroapgādes līnijas un optiskā tīkla pieslēgums. Tehnoloģiskās attīstības dēļ minētās infrastruktūras izvietošanai nepieciešamās platības arvien samazinās. Praksē visbiežāk tiek slēgti nomas līgumi, un nomas maksa tiek noteikta kā viena summa, atsevišķi nenorādot, cik jāmaksā par jumta daļu, cik par bēniņu telpu vai citu ēkas daļu. Pašvaldības papildus atsevišķi norāda nomas maksu par zemes domājamo daļu, kas proporcionāli attiecas uz iznomāto jumta (ēkas daļas) platību. 

Ministru kabinets, pieņemot Informatīvo ziņojumu, 2024.gada 4.jūnija sēdē atbalstīja  atteikšanos no nomas maksas, veicot vienreizēju maksājumu par elektronisko sakaru ierīkošanai nepieciešamās nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumu par bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem).

Ministru kabinets atbalstīja vienreizējas samaksas veikšanu, nosakot Ministru kabineta sēdes protokola Nr.23 2.1. apakšpunktā veikt ESL grozījumus, paredzot  Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai, nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Likumprojekta 4.pantā iekļauta precizēta 31. panta ceturtā daļa:
"(4) Ministru kabinets nosaka metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu."

Likumprojekta 32.¹ pants

ESL ir papildināms ar 32.¹ pantu šādā redakcijā:
"32.¹ pants. Citu personu, kuras elektronisko sakaru komersanta uzdevumā  veic elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu, tiesības un pienākumi.

Šā likuma IV nodaļā noteiktās elektronisko sakaru komersantu tiesības un pienākumi ir attiecināmi arī uz citu personu, kuram elektronisko sakaru komersants rakstveida formā uzdevis veikt elektronisko sakaru tīklu vai jebkādas tā daļas ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu.”.

Šāds papildinājums, pamatojoties uz komersantu ierosinājumu, nepieciešams, lai IV nodaļā paredzētās elektronisko sakaru komersanta tiesības un pienākumi varētu tikt attiecināti arī uz personām, kuras elektronisko sakaru komersanta uzdevumā ierīko, būvē vai uztur elektronisko sakaru tīklus. Šāds risinājums arī veicinās pasīvās infrastruktūras koplietošanas praksi, kas ir viens no Eiropas savienības sakaru politikas rekomendētajiem instrumentiem mobilo sakaru tīklu izvēršanai un stiprināšanai.

Projekta 4. pantā ietverts 32.¹ pants šādā redakcijā:
"32.1 pants. Citu personu, kuras elektronisko sakaru komersanta uzdevumā  veic elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu, tiesības un pienākumi.

Šā likuma IV nodaļā noteiktās elektronisko sakaru komersantu tiesības un pienākumi ir attiecināmi arī uz citu personu, kuram elektronisko sakaru komersants rakstveida formā uzdevis veikt elektronisko sakaru tīklu vai jebkādas tā daļas ierīkošanu, būvniecību un uzturēšanu.”.

Likumprojekta 2. pantā iekļautajā 28. panta sestās daļas 5. punktā ir paredzēts jauns nosacījums, ka, ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu ne mazāk kā 30 darba dienas pirms darbu uzsākšanas, un proti, gadījumā, ja publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkotas vai būvētas (arī pārbūvētas) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram ir izbūvēts un pieslēgts publiskais elektronisko sakaru tīkls par publiskajiem līdzekļiem.

Likumprojekta 4. pantā iekļautajā 31. panta pirmās daļas 3. punktā ir paredzēts jauns gadījums, kad nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, proti, gadījumā, ja mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanai vai būvniecībai izmanto šā likuma 30. panta trešās daļas 2. punktā minētos publiskas personas nekustamā īpašuma ārējos konstruktīvos elementus.

Likumprojekta 4. pantā iekļautajā 31. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka, ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa 31. panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajai metodikai.

Likumprojekta 4. pantā iekļautā 31. panta trešā prim daļa paredz, ka elektronisko sakaru komersantam un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības vienoties, ka atlīdzība par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu netiek piemērota.

Savukārt likumprojekta 4. pantā iekļautajā 31. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Ievērojot, ka 4. pantā iekļautajā 31. panta ceturtajā daļā paredzētās metodikas izstrādei, kas attiecas uz iepriekšminēto, ir nepieciešams laiks, likumprojektā paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka jaunie likumprojektā iekļautie nosacījumi stājas spēkā līdz ar Ministru kabineta noteikumos iekļautās metodikas spēkā stāšanos, proti, 2028. gada 1. janvārī.

Lūdz 2028. gada 1. janvārim atlīdzības noteikšana par zemes aprobežojumu tiek veikta līdzšinējā kārtībā, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumus Nr. 217 " Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma atlīdzības noteikšanas kārtība"

Noslēgtie nomas līgumi, kas attiecas uz  nekustamajā īpašumā izvietoto elektronisko sakaru infrastruktūru (piemēram , mobilo sakaru bāzes stacijas) būs spēkā līdz līgumu termiņa beigām.

Papildināt likumprojektu ar šādiem pārejas noteikumiem:

1. Ministru kabinets līdz 2028.gada 1.janvārim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā norādītos Ministru kabineta noteikumus.

2. Likumprojekta 2. pantā iekļautā 28. panta sestās daļas 5. punkts, 4. pantā iekļautā 31.panta pirmās daļas 3.punkts, trešā daļa stājas spēkā 2028. gada 1.janvārī.