Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekts izstrādāts, lai Ropažu novada pašvaldības īpašumā bez atlīdzības nodotu valstij piederošo inženierbūvi “Blakusceļš – Mētru iela” 0, 365 km garumā (būves kadastra apzīmējums 80600030418001) - Garkalnes pagastā,  Ropažu novadā (turpmāk saukta arī – inženierbūve).

Vispārējā kārtība

  Inženierbūve atrodas uz zemes īpašuma “Mētru iela” (nekustamā īpašuma kadastra numurs 8060 003 0418) - zemes vienības 1,04 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 003 0418) - Baltezers, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, (turpmāk – zemes īpašums), kas piekrīt Ropažu novada pašvaldībai.
      Zemes īpašuma piekritības faktisko apstākļu skaidrojums.
  Saskaņā ar Ropažu novada pašvaldības norādījumiem zemes īpašumu veidojošā zemes vienība ir Mētru iela, uz kuras atrodas inženierbūve ar nosaukumu „Blakusceļš-Mētru iela”, kadastra apzīmējums 8060 003 0418-001. Saskaņā ar spēkā esošo Garkalnes novada Teritorijas plānojumu 2013.-2024.gadam ar 2015.gada grozījumiem zemes vienības funkcionālais zonējums ir Satiksmes infrastruktūras teritorija (TR)-iela.
  Šo apstākļu juridiskam vērtējumam Ropažu novada pašvaldība piemēro likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (turpmāk – Likums), 4.¹ panta otrās daļas 5.punktu un pārejas noteikumu 2.punktu.
  Likuma 4.¹ panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka zeme, kuras piederība 1940.gada 21.jūlijā nav konstatēta, zemes reformas laikā piekrīt pašvaldībai un ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgi neapbūvēti zemes gabali paredzēti jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai vai pašvaldību funkciju īstenošanai.
  Satiksmes ministrija 2022. gada 8. decembra vēstulē Nr. 03.1-04/3628 Ropažu novada pašvaldībai paskaidroja, ka šī norma attiecas uz neapbūvētiem zemesgabaliem. Savukārt, ievērojot, ka faktiski zemes īpašumu veidojošais zemesgabals ir apbūvēts, zemesgabala piekritības konstatēšanai ir vērtējams uz tā esošās būves piederības fakts.
Ropažu novada pašvaldība vēstulē Nr. 4.2-2/70 paskaidro, ka Likuma pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka zemi, kura piekrīt valstij vai pašvaldībai saskaņā ar Likuma 2. panta otrās daļas 3. punktu, 3. panta otrās daļas 2. punktu, 4.¹ panta pirmās daļas 5. punktu un otrās daļas 5. punktu, ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, ja saskaņā ar Likuma 6. panta ceturto un piekto daļu pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu vai Ministru kabinets izdevis rīkojumu par šīs zemes piekritību un, pamatojoties uz šo pašvaldības domes (padomes) lēmumu vai Ministru kabineta rīkojumu, valstij un pašvaldībai piekrītošā zeme ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs).
  Garkalnes pagasta pārvalde 2002. gada 23. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. 10 (prot. Nr. &12, p.8) “Par zemes platības piešķiršanu un robežu skiču apstiprināšanu pagasta pašvaldībai pagasta infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai”, ar kuru tika nolemts piešķirt Garkalnes pagasta pašvaldībai, reģistrācijas Nr. 90000024313, pastāvīgā lietošanā zemes gabalu 1.04 ha platībā koplietošanas ielas izveidei. Zemes īpašuma piekritība Pašvaldībai tika noteikta saskaņā ar Likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu un Likums neparedz šādu īpašumu piekritību valstij.
  Neatkarīgi no atsauces uz Likuma 4.¹ panta otrās daļas 5. punktu vai 3. panta otrās daļas otro punktu, zemes īpašuma piekritība Pašvaldībai, tostarp arī izmantošana Pašvaldības funkciju īstenošanai, attiecīgi tika noteikta un jau reģistrēta Kadastrā pirms zemes īpašums tika apbūvēts.
  2001. gada 31. jūlija VIA Baltica a/c A1 Rīga – Ainaži km 0.0 – 6.3 rekonstrukcijas būvprojekta (turpmāk – Būvprojekts) rasējuma skicē Mētru iela, Baltezerā, ir norādīta kā projektētais vietējās nozīmes ceļš. Būvprojekta realizācija atbilstoši 2004. gada 7. oktobra būves nodošanas - pieņemšanas aktam uzsākta 2003. gada 4. aprīlī ar noslēgto līgumu Nr.2001/LV/16/P/PT/005/01/01. Līdz tam zemes īpašums bija neapbūvēts (skatīt pielikumā skiču plānu). Attiecīgi secināms, ka paralēlais vietējās nozīmes ceļš “Mētru iela” ir izbūvēts pēc Lēmuma pieņemšanas uz Pašvaldībai piekritīgas zemes – zemes īpašuma.
Pašvaldības ieskatā zemes īpašums tomēr ir piekritīgs Pašvaldībai, jo ir izpildīti Likuma nosacījumi par:
- Pašvaldības lēmuma pieņemšanu,
- Zemes īpašuma izmantošanu Pašvaldības funkciju īstenošanai un
- Pašvaldības piekritības reģistrāciju Kadastrā.
  Likums regulē pirmreizējo piekritības pašvaldībai vai valstij noteikšanu, kas zemes īpašuma gadījumā jau ir noteikta, šīs piekritības noteikšanas izpildi sasaistot ar attiecīga ieraksta veikšanu Kadastrā, un neparedz piekritības maiņu no pašvaldības valstij un otrādi, ja uz pašvaldībai vai valstij piekritīgas zemes vēlāk tiek izbūvēta valstij vai pašvaldībai piederoša būve.

  Ropažu novada pašvaldībai piekrītošais zemes īpašums un arī inženierbūve nav ierakstīti zemesgrāmatā.
  Likuma „Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums. 
  Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 15.panta 3.un 4.punktu valstij piederošā inženierbūve “Blakusceļš – Mētru iela” 0, 365 km garumā (būves kadastra apzīmējums 80600030418001) - Garkalnes pagastā,  Ropažu novadā, kā nekustamā īpašuma kadastra objekts ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
   Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 4.panta pirmajai daļai VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ar 2022.gada 27.maija izziņu Nr.4.9/8383 ir apliecinājusi, ka uz Ropažu novada pašvaldībai piekrītošā zemes īpašuma „Mētru iela”, Garkalnes pagasts, Ropažu novads, kadastra Nr.80600030418, sastāvā ietilpstošās  zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80600030418, ir izbūvēta kompleksa inženierbūve ar kadastra apzīmējumu 80600030418001 - valsts galvenā autoceļa A1 “Rīga(Baltezers)-Igaunijas robeža(Ainaži)” inženierbūves kompleksā ietilpstošs blakusceļš “Blakusceļš-Mētru iela”, kas atrodas LR Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fonda bilancē un saskaņā ar Deleģēšanas līgumu Nr. SM 2019/-49, noslēgtu 2019.gada 27.decembrī starp LR Satiksmes ministriju un VSIA „Latvijas Valsts ceļi”, nodots VSIA „Latvijas Valsts ceļi” pārvaldījumā.

   Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu, Ropažu novada pašvaldība savā rīcībā ar inženierbūvi gādās par tās un savas administratīvās teritorijas uzturēšanas pasākumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piesaistot līdzekļus no valsts pamatbudžeta programmas “valsts autoceļa fonds” apakšprogrammas “Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)”.
  Atbilstoši Publikas personas mantas atsavināšanas likuma 42.¹ pantam Valstij vai pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus rīcībai ar piekritīgo nekustamo īpašumu un šā likuma 42.panta nosacījumus, var nodot īpašumā bez atlīdzības, ja valstij vai pašvaldībai piekrītošais nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu, ar rīkojuma projektu Ropažu novada pašvaldība tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par inženierbūves ierakstīšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības attiecīgās inženierbūves ierakstīšanai zemesgrāmatā.
  Inženierbūve ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā vienlaikus ar Ropažu novada pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanu.

  Iestājoties apstākļiem, kad inženierbūve vairs nebūs nepieciešama Ropažu novada pašvaldībai tai ar likumu noteikto autonomo funkciju izpildei, nepieciešamības izbeigšanās būs attiecināma uz autoceļu un visā tā kompleksā ietilpstošām būvēm un citiem labiekārtojama elementiem attiecīgi Civillikuma 854.pantam, kas noteic Galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu, un būs atdodama valstij.

  Ņemot vērā, ka inženierbūve Ropažu novada pašvaldībai nepieciešama, lai gādātu par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, pašvaldības uzdevums būs savā rīcībā ievērot šādu normu regulējumu:
  Likuma “Par autoceļiem” 6. panta pirmā daļa, ceturtā daļa un 4.¹ daļa noteic, ka pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
  Maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem. Šādos gadījumos maksu nosaka autoceļa īpašnieks.
  Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu.
  Līdz ar to, Ropažu novada pašvaldībai, lemjot par maksas transportlīdzekļu novietošanas vietas izveidošanu, būs nepieciešams ievērot, ka tā būs saimnieciskā darbība.
  Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁵ daļa noteic, ka publiska personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.
  Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu ar papildinošu saimniecisku darbību saprot tādas darbības, kurām patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašu materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu, turklāt papildinošā darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Tātad pēc būtības papildinoša saimnieciska darbība ir nepieciešama, lai spētu nodrošināt pamata nesaimniecisko darbību infrastruktūrā.
  Papildinošas saimnieciskās darbības apjomam ir jābūt ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu, proti, tā ir papildinoša arī tikai tad, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika izteiksmē).
  Ropažu novada pašvaldībai būs pienākums sekot līdzi tam, lai iepriekšminētie papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi tiktu ievēroti. Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, pašvaldība, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus jeb metodiku.

Nē

Inženierbūve ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai.

Nē

Jā

Nē

Nē

-