25-TA-1787: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 469 "Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu veikšanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par aviāciju” (turpmāk - likums) 84. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 469 "Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu veikšanas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) mērķis ir precizēt kārtību, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas, lai nodrošinātu tiesību normas juridisko skaidrību, atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu gaisa pārvadātājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumi Nr. 469 "Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu veikšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.469).
MK noteikumos Nr.469 ir noteikts, ka Satiksmes ministrija izsniedz šādas gaisa pārvadājumu atļaujas:
- Regulāru gaisa pārvadājumu atļauja;
- Īstermiņa gaisa pārvadājuma atļauja (izsniegta neregulāram gaisa pārvadājumam, ko veic pēc individuāla pasūtījuma);
- Vispārēja gaisa pārvadājumu atļauja (izsniegta sērijveida gaisa pārvadājumiem, kuri tiks veikti uz vienu un to pašu galamērķi ilgākā laika posmā).
Gaisa satiksmes pamatprincipus nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944.gada 7.decembrī Čikāgā (turpmāk – konvencija). Šīs konvencijas dalībvalstis ir gandrīz visas pasaules valstis. Saskaņā ar konvencijas preambulas trešo daļu tās dalībvalstis ir vienojušās, ka starptautiskajai gaisa satiksmei jāattīstās racionāli un ekonomiski. Saskaņā ar konvencijas 1. pantu katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte attiecībā uz tās gaisa telpu, tādējādi tā ir tiesīga lemt, vai atļaut citu valstu gaisa kuģiem ielidot tās gaisa telpā. Saskaņā ar konvencijas 5.panta otro daļu katra dalībvalsts neregulāriem pārvadājumiem ir tiesīga izvirzīt tādus noteikumus vai ierobežojumus, kādus tā uzskata par vēlamiem, tajā skaitā tādus, lai netraucētu regulārajai gaisa satiksmei, kas ir gaisa satiksmes pamatā.
Atšķirībā no neregulāriem (sērijveida) gaisa pārvadājumiem, lai uzsāktu un veiktu regulārus gaisa pārvadājumus, nepieciešami daudzi sagatavošanās pasākumi, kuri ir laikietilpīgi un prasa lielus materiālus ieguldījumus. Jāņem vērā, ka regulāri gaisa pārvadājumi, ja tādi ir uzsākti, ir jāveic arī tad, ja attiecīgajā maršrutā ir maz pasažieru un gaisa pārvadātājs cieš zaudējumus. Sērijveida gaisa pārvadājumiem, kuriem tiek izsniegta vispārējā gaisa pārvadājumu atļauja, parasti ir viens un tas pats gaisa pārvadājuma pasūtītājs, kā arī lidojuma gala mērķis ir viens un tas pats. Šādiem gaisa pārvadājumiem pasūtītājs parasti ir tūrisma firma. Vispārējās gaisa pārvadājuma atļaujas var saņemt uz periodu līdz 6 mēnešiem. Atšķirībā no regulārajiem gaisa pārvadājumiem neregulārie (sērijveida) gaisa pārvadājumi tiek veikti tikai tad, ja ir savākts nepieciešamais pasažieru skaits un parasti tūristu iecienītā sezonā. Ja regulāru gaisa pārvadājumu maršrutā tūrisma sezonā tiek veikti daudzi neregulāri lidojumi, tiek noņemti pasažieri un nodarīti materiāli zaudējumi regulārajam pārvadātājam, kas maršruta izveidē ir ieguldījis būtiskus materiālos līdzekļus.
Ņemot vērā minēto, divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos tiek iekļauts nosacījums, ka katra līgumslēdzēja puse nodrošina otras līgumslēdzējas puses nozīmētajam gaisa pārvadātājam taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus satiksmes veikšanā attiecīgajā maršrutā. Lai to nodrošinātu, regulārajam pārvadātājam gaisa satiksmes nolīgumā noteiktās atbildīgās aviācijas iestādes (Latvijas gadījumā – Satiksmes ministrija) lūdz apstiprināt, ka neregulārā gaisa pārvadātāja ieplānotā gaisa pārvadājumu sērija nenodarīs būtisku kaitējumu tā veiktajiem regulārajiem gaisa pārvadājumiem (MK noteikumu Nr.469 19.punkts).
Noteikuma projektā ir noteikti gadījumi, kad Aviācijas departaments var neizsniegt gaisa pārvadājumu atļauju, atcelt jau izsniegtu vai arī izsniegt gaisa pārvadājumu atļauju nosakot gaisa pārvadājumu biežuma, laika vai ietilpības ierobežojumus (MK noteikumu Nr.469 21.3.punkts).
Par pieņemto lēmumu Aviācijas departaments informē gaisa pārvadātāju, valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra", valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" un valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"".
MK noteikumos Nr.469 ir noteikts, ka Satiksmes ministrija izsniedz šādas gaisa pārvadājumu atļaujas:
- Regulāru gaisa pārvadājumu atļauja;
- Īstermiņa gaisa pārvadājuma atļauja (izsniegta neregulāram gaisa pārvadājumam, ko veic pēc individuāla pasūtījuma);
- Vispārēja gaisa pārvadājumu atļauja (izsniegta sērijveida gaisa pārvadājumiem, kuri tiks veikti uz vienu un to pašu galamērķi ilgākā laika posmā).
Gaisa satiksmes pamatprincipus nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944.gada 7.decembrī Čikāgā (turpmāk – konvencija). Šīs konvencijas dalībvalstis ir gandrīz visas pasaules valstis. Saskaņā ar konvencijas preambulas trešo daļu tās dalībvalstis ir vienojušās, ka starptautiskajai gaisa satiksmei jāattīstās racionāli un ekonomiski. Saskaņā ar konvencijas 1. pantu katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte attiecībā uz tās gaisa telpu, tādējādi tā ir tiesīga lemt, vai atļaut citu valstu gaisa kuģiem ielidot tās gaisa telpā. Saskaņā ar konvencijas 5.panta otro daļu katra dalībvalsts neregulāriem pārvadājumiem ir tiesīga izvirzīt tādus noteikumus vai ierobežojumus, kādus tā uzskata par vēlamiem, tajā skaitā tādus, lai netraucētu regulārajai gaisa satiksmei, kas ir gaisa satiksmes pamatā.
Atšķirībā no neregulāriem (sērijveida) gaisa pārvadājumiem, lai uzsāktu un veiktu regulārus gaisa pārvadājumus, nepieciešami daudzi sagatavošanās pasākumi, kuri ir laikietilpīgi un prasa lielus materiālus ieguldījumus. Jāņem vērā, ka regulāri gaisa pārvadājumi, ja tādi ir uzsākti, ir jāveic arī tad, ja attiecīgajā maršrutā ir maz pasažieru un gaisa pārvadātājs cieš zaudējumus. Sērijveida gaisa pārvadājumiem, kuriem tiek izsniegta vispārējā gaisa pārvadājumu atļauja, parasti ir viens un tas pats gaisa pārvadājuma pasūtītājs, kā arī lidojuma gala mērķis ir viens un tas pats. Šādiem gaisa pārvadājumiem pasūtītājs parasti ir tūrisma firma. Vispārējās gaisa pārvadājuma atļaujas var saņemt uz periodu līdz 6 mēnešiem. Atšķirībā no regulārajiem gaisa pārvadājumiem neregulārie (sērijveida) gaisa pārvadājumi tiek veikti tikai tad, ja ir savākts nepieciešamais pasažieru skaits un parasti tūristu iecienītā sezonā. Ja regulāru gaisa pārvadājumu maršrutā tūrisma sezonā tiek veikti daudzi neregulāri lidojumi, tiek noņemti pasažieri un nodarīti materiāli zaudējumi regulārajam pārvadātājam, kas maršruta izveidē ir ieguldījis būtiskus materiālos līdzekļus.
Ņemot vērā minēto, divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos tiek iekļauts nosacījums, ka katra līgumslēdzēja puse nodrošina otras līgumslēdzējas puses nozīmētajam gaisa pārvadātājam taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus satiksmes veikšanā attiecīgajā maršrutā. Lai to nodrošinātu, regulārajam pārvadātājam gaisa satiksmes nolīgumā noteiktās atbildīgās aviācijas iestādes (Latvijas gadījumā – Satiksmes ministrija) lūdz apstiprināt, ka neregulārā gaisa pārvadātāja ieplānotā gaisa pārvadājumu sērija nenodarīs būtisku kaitējumu tā veiktajiem regulārajiem gaisa pārvadājumiem (MK noteikumu Nr.469 19.punkts).
Noteikuma projektā ir noteikti gadījumi, kad Aviācijas departaments var neizsniegt gaisa pārvadājumu atļauju, atcelt jau izsniegtu vai arī izsniegt gaisa pārvadājumu atļauju nosakot gaisa pārvadājumu biežuma, laika vai ietilpības ierobežojumus (MK noteikumu Nr.469 21.3.punkts).
Par pieņemto lēmumu Aviācijas departaments informē gaisa pārvadātāju, valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra", valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" un valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu – konkrēti, Ministru kabineta noteikumu 21.3. apakšpunktu –, Aviācijas departamentam ir tiesības neizsniegt vai atsaukt vispārējo gaisa pārvadājumu atļauju, ja sērijveida pārvadājums traucē Latvijas Republikā reģistrēto gaisa pārvadātāju veiktajiem regulārajiem gaisa pārvadājumiem. Praksē šis regulējums tiek piemērots neatkarīgi no tā, vai sērijveida pārvadājumus plāno veikt trešajā valstī vai Eiropas Savienībā reģistrēts gaisa pārvadātājs (Kopienas pārvadātājs), jo noteikumu 21.3. punkts neierobežo pārvadātāja izcelsmes valsti.
Tomēr spēkā esošā 19. punkta redakcija nosaka, ka Aviācijas departaments var pieprasīt vietējā pārvadātāja atzinumu tikai tādos gadījumos, kad sērijveida gaisa pārvadājumus plāno veikt trešajā valstī reģistrēts gaisa pārvadātājs. Šāda formulējuma dēļ tiek ierobežota iespēja iegūt nozares vērtējumu par iespējamo negatīvo ietekmi uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem gadījumos, kad potenciālais konkurents ir Kopienas pārvadātājs, kurš nav trešās valsts komersants.
Esošā situācija ierobežo Aviācijas departamenta iespējas objektīvi un vienlīdzīgi izvērtēt visus potenciālos sērijveida pārvadājumus, kā arī rada juridisku nenoteiktību un potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi konkurences apstākļos starp trešo valstu un Kopienas pārvadātājiem.
Tomēr spēkā esošā 19. punkta redakcija nosaka, ka Aviācijas departaments var pieprasīt vietējā pārvadātāja atzinumu tikai tādos gadījumos, kad sērijveida gaisa pārvadājumus plāno veikt trešajā valstī reģistrēts gaisa pārvadātājs. Šāda formulējuma dēļ tiek ierobežota iespēja iegūt nozares vērtējumu par iespējamo negatīvo ietekmi uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem gadījumos, kad potenciālais konkurents ir Kopienas pārvadātājs, kurš nav trešās valsts komersants.
Esošā situācija ierobežo Aviācijas departamenta iespējas objektīvi un vienlīdzīgi izvērtēt visus potenciālos sērijveida pārvadājumus, kā arī rada juridisku nenoteiktību un potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi konkurences apstākļos starp trešo valstu un Kopienas pārvadātājiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu normatīvā akta iekšējo loģisko un juridisko konsekvenci, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ārvalstu pārvadātājiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts, 19.punktā terminoloģiski precizēts attiecināmais subjektu loks, aizstājot jēdzienu “Latvijas Republikā reģistrētie gaisa pārvadātāji” ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātāji”. Tādējādi tiek nodrošināta nediskriminējoša pieeja, kas atbilst ES iekšējā tirgus principiem. Svītrots ierobežojums, kas iepriekš noteica, ka vispārējo gaisa pārvadājumu atļauju vēlas saņemt tieši trešajā valstī reģistrēts pārvadātājs. Grozījums nodrošina iespēju piemērot normu plašākā tvērumā – ikvienā gadījumā, kad tiek pieprasīta vispārējā atļauja sērijveida pārvadājumiem noteiktā maršrutā, neatkarīgi no pārvadātāja izcelsmes valsts. Šī pieeja veicina skaidrāku un vienveidīgāku regulējuma piemērošanu praksē.
Redakcionāli precizēts formulējums, norādot, ka atzinums jāsniedz par konkrēti pieprasīto sērijveida pārvadājumu ietekmi uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem, tādējādi novēršot iespējamu normu interpretācijas neskaidrību un stiprinot regulējuma mērķtiecīgumu.
Kopumā grozījums veicina tiesību normas saskaņotību un uzlabo regulatīvā ietvara pārredzamību attiecībā uz vispārējo atļauju izsniegšanas kārtību maršrutos, kuros jau tiek veikti regulārie pārvadājumi.
Vienlaikus tiek precizēts arī 21.3. apakšpunkts, aizstājot vārdu savienojumu “Latvijas pārvadātāju” ar “Kopienā reģistrēto gaisa pārvadātāju”. Šī izmaiņa nodrošina savstarpēju saskaņotību ar 19. punktu, kurā noteikts, ka Kopienas pārvadātāji sniedz atzinumu par ietekmi. Grozījums stiprina tiesisko pamatu rīcībai gadījumos, kad sērijveida pārvadājumi traucē regulāriem gaisa pārvadājumiem, kurus veic citi ES pārvadātāji, kas darbojas Latvijā.
Pastāv tieša loģiskā saikne starp abām tiesību normas daļām. Tādējādi grozījumi izveido pārskatāmu, saskaņotu un juridiski pamatotu mehānismu, kas ļauj aizsargāt regulāro gaisa pārvadājumu tirgu un vienlaikus nodrošina konkurenci, izvērtējot katru gadījumu individuāli.
Redakcionāli precizēts formulējums, norādot, ka atzinums jāsniedz par konkrēti pieprasīto sērijveida pārvadājumu ietekmi uz regulārajiem gaisa pārvadājumiem, tādējādi novēršot iespējamu normu interpretācijas neskaidrību un stiprinot regulējuma mērķtiecīgumu.
Kopumā grozījums veicina tiesību normas saskaņotību un uzlabo regulatīvā ietvara pārredzamību attiecībā uz vispārējo atļauju izsniegšanas kārtību maršrutos, kuros jau tiek veikti regulārie pārvadājumi.
Vienlaikus tiek precizēts arī 21.3. apakšpunkts, aizstājot vārdu savienojumu “Latvijas pārvadātāju” ar “Kopienā reģistrēto gaisa pārvadātāju”. Šī izmaiņa nodrošina savstarpēju saskaņotību ar 19. punktu, kurā noteikts, ka Kopienas pārvadātāji sniedz atzinumu par ietekmi. Grozījums stiprina tiesisko pamatu rīcībai gadījumos, kad sērijveida pārvadājumi traucē regulāriem gaisa pārvadājumiem, kurus veic citi ES pārvadātāji, kas darbojas Latvijā.
Pastāv tieša loģiskā saikne starp abām tiesību normas daļām. Tādējādi grozījumi izveido pārskatāmu, saskaņotu un juridiski pamatotu mehānismu, kas ļauj aizsargāt regulāro gaisa pārvadājumu tirgu un vienlaikus nodrošina konkurenci, izvērtējot katru gadījumu individuāli.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
