Anotācija (ex-ante)

21-TA-1549: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iekšlietu ministrijas iniciatīva.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
   Likumprojekts paredz tostarp īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28.novembra Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – Regula 2018/1862) daļā, kas jau netiek aptverta ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Regulas 2018/1862 79. panta 2. punkts.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
     Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz kompetenci iekšlietu ministram, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts, ja likumā minētā persona (pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Attiecīgi spēkā esošais regulējums aptver gadījumus, kad pati persona plāno iesaistīties minētajās darbībās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
     Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunkts paredz jaunu ziņojumu kategoriju, kas iekļaujami Šengenas informācijas sistēmā:
   1) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos (32. panta 1.d) ii) apakšpunkts);
   2) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā (32. panta 1.d) iii) apakšpunkts).
     Attiecīgi Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunktā minētie gadījumi ietver arī situācijas, kad persona (bērns) nevis pati plāno, bet gan, kad pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties tikt iesaistītai attiecīgajās darbībās. Līdz ar to pašlaik nepastāv nacionālais regulējums minēto regulas nosacījumu īstenošanai pilnībā.
     Lai arī izstrādātie grozījumi likumā “Par policiju” (21-TA-1780) aptver Regulā 2018/1862 minētos gadījumus, kuri ir vērsti uz pašas personas aizsardzību, tomēr var pastāvēt gadījumi, kad attiecīgo personu iesaiste teroristu nodarījumos, bruņotās grupās vai aktīvā karadarbībā, var pēc to atgriešanās valstī, kurā tiem ir tiesības uzturēties, pastarpināti radīt arī valsts drošības apdraudējumu. Proti, pamatā Regulas 2018/1862 32. panta 1.punkta regulējums ir vērsts uz pašas personas aizsardzību, tomēr nav izslēgta pastarpināta/sekundāra valsts drošības apdraudējuma esamība minētā rezultātā. Ņemot vērā, ka šāda valsts drošības apdraudējuma izvērtēšana ir ārpus Valsts policijas kompetences un likuma “Par policiju” tvēruma, kā arī, ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 18.1 pantā jau paredzēto procedūru, attiecīgi grozījumi būtu izdarāmi Nacionālās drošības likumā.
     Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta otrajai daļai Savienība respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā. Minēto norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), piemēram, 2016. gada 12. janvāra spriedumā lietā Nr.37138/14 Szabŏ and Vissy v. Hungary, nosakot, ka Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Eiropas Savienības dalībvalstīm piemīt rīcības brīvība, nosakot līdzekļus valsts drošības aizsardzībai. Arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) ir vērtējusi šāda izceļošanas aizlieguma pieļaujamību, piemēram, 2008. gada 10. jūlija spriedumā lietā C-33/07, Jipa, kurā minētā tiesa principiāli nenoliedz attiecīgā lieguma izceļot no valsts noteikšanu. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesa norāda, ka:
   1) apdraudējumam, ko rada attiecīgā persona, ir jābūt vērstam uz attiecīgo valsti, kas noteica aizliegumu;
   2) apdraudējumam ir jābūt faktiskam un pietiekoši nopietnam konkrētajā brīdī;
   3) liegumam izceļot jāpamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību;
   4) nav pieļaujams, ka ierobežojums pamatojas uz vispārējās profilakses apsvērumiem.
     Vienlaikus, kā tas izriet arī no ECT judikatūras, ikvienā personas cilvēktiesību ierobežošanas gadījumā ievērojams attiecīgā ierobežojuma samērīgums.
     Regulas 2018/1862 32. panta 4. punkts nosaka, ka brīdinājumu par personām, kas minētas, tostarp 1. punkta d) apakšpunktā, ievada pēc kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, lēmuma.
Risinājuma apraksts
     Ievērojot minēto, ir nepieciešami grozījumi Nacionālās drošības likumā, papildinot 18.1 panta otro daļu pēc vārdiem “plāno iesaistīties” ar vārdiem “vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties tikt iesaistītai”. Vienlaikus, ievērojot, ka ne tikai nepilngadīgie, bet arī pilngadīgas personas savas neaizsargātības dēļ, pašām neapzinoties, var ārvalstīs tikt iesaistītas attiecīgās darbībās, un par ko ir pamats uzskatīt, ka tās pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību, grozījumi attiecināmi arī uz pilngadīgām personām. Proti, kā minēts iepriekš, nacionālās drošības aizsardzība un līdzekļi tās nodrošināšanai ir katras valsts rīcības brīvība. Vienlaikus, kā tas izriet arī no ECT judikatūras, ikvienā personas cilvēktiesību ierobežošanas gadījumā ievērojams attiecīgā ierobežojuma samērīgums.
     Attiecīgi spēkā esošais Nacionālās drošības likuma regulējums pieļauj pieņemt lēmumu par liegumu izceļot kā preventīvu mehānismu, ja tiek konstatēti attiecīgie nosacījumi, neatkarīgi no personas vecuma. Līdz ar to analogi arī ar projektu paredzēts, ka grozījumi aptvers attiecīgās nepilngadīgās un pilngadīgās personas.
     Termins “neaizsargāta persona” projekta ietvaros nav aprobežots ar personas rīcībspēju jeb nav interpretējams tādējādi, ka ikvienai neaizsargātai personai būtu automātiski jāierobežo tās rīcībspēja vai ka projektā ietvertais regulējums attiektos tikai uz personām ar Civilprocesa likuma ietvaros ierobežotu rīcībspēju. Attiecīgi termins “neaizsargātība” projekta ietvaros ir attiecināms uz apstākļu kopumu (piemēram, personas garīgās spējas, vecums, atkarība no citas personas), kas personu padara par reāli pakļautu apdraudējumam “kļūt par upuri”, kā rezultātā, lai novērstu personas izmantošanu, būtu nepieciešams lemt par izceļošanas ierobežojumu.
      Minēto apstākļu, piemēram, personas garīgo spēju, vecuma, atkarības no citas personas dēļ spēkā esošā Nacionālās drošības likuma 18.1 panta otrajā daļā noteiktais, ka “persona plāno iesaistīties” var nebūt attiecināms uz neaizsargātu personu. Tādējādi, lai nepārprotami aptvertu tādas situācijas, kad personas tiek iesaistītas tām pilnībā neapzinoties patiesos iesaistes konkrētajā pasākumā mērķus, piemēram, teroristiskās darbībās, projekts ir papildināms ar nosacījumu “pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties tikt iesaistītai”. Proti, tieši personas neaizsargātība ir apstāklis, kas personu padara ievainojamu. Vienlaikus neaizsargātība var būt iemesls tam, kādēļ persona var neparedzēt jeb neapzināties patiesos mērķus, kur persona tiek iesaistīta,  un tādējādi nevar tikt uzskatīta par tādu, kas saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Nacionālās drošības likuma 18.1 panta otrajā daļā ietverto normu “plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”. Piemēram, neaizsargātā persona (arī pilngadīga), sava intelekta līmeņa vai lētticības dēļ pieņemot, ka tā dodoties uz kādu izsludinātu mācību kursu vai nometni ārvalstīs, kur mācību vai nometnes organizēšana neliecina par prettiesiskiem mērķiem  patiesībā kritiskās attieksmes trūkuma dēļ var nonākt organizācijā, kas pārliecina par teroristiskas darbības vērtībām.
     Projektā ir ņemti vērā EST un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atspoguļotie kritēriji, kas var būt pamatā personas brīvību ierobežojumam jeb liegumam izceļot no valsts (skat. mutatis mutandis EST 2008. gada 10. jūlija sprieduma lietā C-33/07, Jipa 23.-24. punktu; EST 2011. gada 17. novembra sprieduma lietā Nr.C430/10 Gaydarov 34.punktu; ECT 2012. gada 24. janvāra sprieduma lietā Nr.23592/07 Miażdżyk v. Poland 35. punktu; ECT 2012. gada 27. novembra sprieduma lietā Nr.29713/05 Stamose v. Bulgaria 35.-36. punktu), lai aizsargātu personu un novērstu valsts drošības apdraudējumu:
     1) apdraudējumam, ko rada attiecīgā persona, ir jābūt vērstam uz attiecīgo valsti, kas noteica aizliegumu –, tā kā persona atrodas Latvijas Republikā un Savienības valstīs, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par personu brīvu pārvietošanos, tai ir tiesības uzturēties un attiecīgi arī atgriezties Latvijas Republikā (attiecīgi arī Savienības valstīs, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par personu brīvu pārvietošanos), attiecīgās personas darbības var tikt uzskatītas par tādām, kas ir vērstas uz Latvijas Republiku un pastarpināti attiecīgām Savienības valstīm;
     2) apdraudējumam ir jābūt faktiskam un pietiekoši nopietnam konkrētajā brīdī-,  piemēram, persona savas lētticības dēļ neapzinās, ka patiesībā tiek iesaistīta teroristiska organizācija darbībā. Tādējādi varētu būt pamats uzskatīt, ka apdraudējums ir faktisks un pietiekoši nopietns konkrētajā brīdī;
     3) liegumam izceļot jāpamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību- attiecīgi tieši pašas personas, kas atrodas Latvijas Republikā un kurai ir tiesības uzturēties un attiecīgi arī atgriezties Latvijas Republikā, darbību kopums rada attiecīgo apdraudējumu Latvijas Republikai;
     4) nav pieļaujams, ka ierobežojums pamatojas uz vispārējās profilakses apsvērumiem.
     Vienlaikus, kā tas izriet arī no ECT judikatūras, ikvienā personas cilvēktiesību ierobežošanas gadījumā ievērojams attiecīgā ierobežojuma samērīgums.
     Attiecīgi tāpat kā spēkā esošā Nacionālās drošības likuma 18.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā, kad “persona plāno iesaistīties” arī projektā ietvertajā situācijā “pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties tikt iesaistītai bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību” ir vērtējami tostarp visi iepriekš minētie tiesu judikatūrā ietvertie aspekti pirms lēmuma par liegumu personai izceļot no valsts pieņemšanas. Proti, projektā ietvertie vārdi “pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties tikt iesaistītai” interpretējami kopsakarā ar vārdiem “bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”, kā – 1) personas radītais valsts drošības apdraudējums tieši Latvijas Republikai (“persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”); 2) faktiska un pietiekoši nopietna konkrētajā brīdī pastāvoša personas radīta valsts drošības apdraudējuma esamība Latvijas Republikai (“persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”); 3) apdraudējumu Latvijas Republikas valsts drošībai rada tieši pašas personas darbība (“iesaistīta bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”); 4) ierobežojums nebalstās uz vispārēju profilaksi (“iesaistīta bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”).
      Papildus, ievērojot, ka tiesības uzturēties un atgriezties Latvijas Republikā ir ne tikai Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim, bet arī citām personām, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja vai vīza (Imigrācijas likuma 4.pants), kā arī, ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta otro daļu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1990. gada 2.septembra Bērnu tiesību konvencijas 2.panta 1. punktu, kas paredz ikviena bērna aizsardzību neatkarīgi no tā izcelsmes valsts, attiecīgi nepieciešams precizēt Nacionālās drošības likuma 18.1 panta pirmo daļu.
     Proti, pašlaik Nacionālās drošības likuma 18.1 panta pirmā daļa nosaka kompetenci iekšlietu ministram pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no Latvijas Republikas attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoni, nepilsoni, personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēgli. Minēto tvērumu nepieciešams papildināt ar “valsts, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgajam, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja” kā arī “citas valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz ko nav iespējams pieņemt lēmumu par liegumu ieceļot Latvijas Republikā”, tādējādi aptverot personu loku, kam ir tiesiskā saikne ar Latvijas Republiku tiesību tajā uzturēties kontekstā.
   1) Papildinājums “valsts, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgajam, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja” (proti, tās valsts valstspiederīgais, kas nav Latvijas Republika, un, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos (valstu sarakstu skatīt, piemēram,https://www.consilium.europa.eu/media/30076/qc0114777lvn.pdf)) nepieciešams, jo valstu starpā, kur nepastāv iekšējās robežas, piemēram, uzturēšanās atļaujas anulēšana un attiecīgi izbraukšanas rīkojuma vai piespiedu izraidīšanas lēmuma izdošana nesasniegtu vēlamo mērķi. Proti, personai ieceļošana Latvijas Republikā Savienības iekšējo robežu ietvaros nebūtu liegta. Tādējādi valsts drošības apdraudējums citādi netiktu novērsts, jo “valsts robeža” ir attiecīgi Savienības ārējā robeža. Attiecīgi minētajos gadījumos liegums izceļot attiecas uz liegumu izceļot no Savienības, jo apdraudējums vienai valstij ir apdraudējums Savienībai. Personu tiesības brīvi pārvietoties nav absolūtas un tām var noteikt ierobežojumus tostarp valsts drošības apdraudējuma dēļ (skat., mutatis mutandis EST 2011. gada 17. novembra sprieduma lietā Nr. C430/10 Gaydarov 27.-30., 34. punktu).
   2) Papildinājums “citas valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz ko nav iespējams pieņemt lēmumu par liegumu ieceļot Latvijas Republikā” (proti, persona, kas neietilpst kategorijā: Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, bēglis, citas valsts, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgais) nepieciešams, jo var pastāvēt situācijas, kad, neskatoties uz pastāvošo uzskatu par valsts drošības apdraudējumu, personai, kas nav valsts, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgais, pastāv apstākļi, kādēļ lieguma ieceļot Latvijas Republikā un attiecīgi izbraukšanas rīkojuma vai piespiedu izraidīšanas lēmuma izdošana nebūtu iespējama. Minētie apstākļi varētu būt, piemēram, gadījumos, kad attiecīgā persona ir nepilngadīgais un uzturas Latvijas Republikā kopā ar vismaz vienu aizbildni, pamatojoties uz Latvijas Republikā izsniegtu uzturēšanās atļauju. Attiecīgajos gadījumos kā pirmais solis varētu būt aizbildņa informēšana par situāciju un tādējādi tam būtu iespēja veikt pasākumus personas aizsardzībai, piemēram, neizsniegt “ceļošanas dokumentu” nepilngadīgajam. Savukārt, ja aizbildnis neveiks attiecīgos pasākumus, tad kā nākamais solis būtu iespējams anulēt izsniegto uzturēšanās atļauju, pieņemt izbraukšanas rīkojumu vai piespiedu izraidīšanas lēmumu, liegumu ieceļot gan attiecībā uz nepilngadīgo, gan tā aizbildni.
     Kā vēl viens gadījums varētu būt situācija, kad attiecīgās personas, kas būtu pakļaujama lēmumam par liegumu ieceļot, apgādībā vai aprūpē atrodas vecāka gada gājuma cilvēks, kam nav citu personu, kas varētu nodrošināt nepieciešamo aprūpi, kā arī citi humāni apsvērumi. Tādējādi attiecīgajos gadījumos liegums ieceļot nebūtu pieņemams (tostarp, vai personas izcelsmes valsts ir uzskatāma par “drošu valsti”, apstākļi, kas var liecināt par īpašas aizsardzības nepieciešamību (piemēram, nepilngadīgā atkarība no tā aizbildņa u.c.).
     Ievērojot arī iepriekš minēto tiesu judikatūrā paustās atziņas, kā arī to, ka Latvijas Republikas Satversmes 98. pantā ietvertās tiesības izceļot no Latvijas Republikas nav absolūtas un tās var ierobežot, kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 116. pants (attiecīgi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokola Nr. 4. 2. panta otrā un trešā daļa), izšķiršanās par nepieciešamību pieņemt lēmumu par liegumu izceļot personai ikvienā gadījumā  tiek veikta individuāla samērīguma izvērtējuma rezultātā, skatot personas radītā apdraudējuma risku iepretim personas tiesību un likumisko interešu aizsardzībai. Attiecīgi valstij ir ne vien pozitīvs pienākums radīt iespēju personai realizēt Latvijas Republikas Satversmes 98. pantā ietvertās tiesības, bet arī nodrošināt citas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības, tostarp pašas personas un sabiedrības aizsardzību no apdraudējuma (Latvijas Republikas Satversmes 116. pants). Līdz ar to projektā ietvertais regulējums kalpos kā galīgais līdzeklis, ja citi mazāk ierobežojoši līdzekļi nevarēs sasniegt leģitīmo mērķi vienlīdz efektīvi attiecīgos, nepieciešamos un pamatoti samērīgos gadījumos.
      Attiecībā uz pārējām personām minētā apdraudējuma novēršanai izmantojami jau esošie mehānismi – Latvijas Republikā izsniegtas uzturēšanās atļaujas anulēšana, izbraukšanas rīkojums vai piespiedu izraidīšanas lēmums, liegums ieceļot.
     Vienlaikus, ņemot vērā, ka Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunktā noteiktajos gadījumos ziņojumi par personu iekļaujami Šengenas informācijas sistēmā, kā arī ievērojot, ka atbilstoši Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 10. panta ceturtā daļai ziņojuma iekļaušana Šengenas informācijas sistēmā ir pieļaujama, ja kādā Latvijas datubāzē ir ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts, Nacionālās drošības likuma 18.1 pants papildināms ar septīto daļu, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā Nacionālās drošības likuma 18.1 pantā noteiktajos gadījumos, ziņojumi iekļaujami valsts informācijas sistēmā “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs”, iekļaujamo ziņu apjomu, glabāšanas termiņus, dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām. Paredzams, ka jaunizveidojamā valsts informācijas sistēma “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs” būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” apakšsistēma. Paredzams tiesiskās skaidrības un informācijas aprites ātruma nolūkos minētajā reģistrā iekļaut informāciju par visiem lēmumiem attiecībā uz liegumiem personām izceļot no Latvijas Republikas.
     Gadījumos, kad Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunktā minētajās situācijās valsts drošības apdraudējums nebūs saskatāms, lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņems Valsts policija likumā “Par policiju” noteiktajā kārtībā. Attiecīgais grozījumu projekts likumā “Par policiju” (21-TA-1780) izskatīts Iekšlietu ministrijas Tiesību aktu projektu virzības komitejas 2021.gada 13.septembra sēdē (prot. Nr. 34 2.§).
     Attiecīgi ieraksti valsts informācijas sistēmā “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs” palīdzēs arī novērst situācijas, kad būtu konstatējama iekšlietu ministra lēmuma un Valsts policijas lēmuma, kas pieņemti Regulas 2018/1862 32.panta 1.d) ii) un  iii) apakšpunktā minētajās situācijās, pārklāšanās (ja lēmumi netiks pieņemti vienlaikus). Savukārt gadījumos, kad minētie lēmumi varētu tikt pieņemti vienlaikus, izšķiršanās par kompetenci lēmuma pieņemšanā risināma kompetento iestāžu sadarbības ietvaros (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta pirmā daļa).
      Tā kā projektā ietvertais regulējums paredzams kā galējais līdzeklis, ja citi mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem sasniegt leģitīmo mērķi vienlīdzīgā kvalitātē, nepastāvēs vai nebūs uzskatāmi par efektīviem, kopumā nav paredzams, ka gadījumu skaits, kad tiks piemērota Nacionālās drošības likuma 18.1 pantā izveidotā procedūra, būtiski pieaugs.
      Regulas 79. panta 2. punkts nosaka, ka ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti minētajā regulā uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad Šengenas informācijas sistēma sāk darbību. Attiecīgi projekta spēkā stāšanās paredzēta līdz ar dienu, ar kuru piemērojama Regula (ES) 2018/1862.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
     Vērtēta iespēja visu nacionālo regulējumu tostarp Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) apakšpunkta īstenošanai noteikt likumprojektā “Grozījumi likumā “Par policiju”” (21-TA-1780), kas ir saistīts ar projektu. Izdarīta izšķiršanās, ka pastāvot uzskatam, ka personas iesaiste teroristu nodarījumos, bruņotās grupās vai aktīvā karadarbībā, pēc to atgriešanās valstī, kurā tiem ir tiesības uzturēties, pastarpināti radīs arī valsts drošības apdraudējumu, ir nepieciešami grozījumi Nacionālās drošības likumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
     Vērtēta personas tiesības iespējami mazāk ierobežojošu līdzekļu piemērošanas efektivitāte un izvēlēts iespējami samērīgākais risinājums.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

     Konceptuāli alternatīvi līdzekļi nav iespējami, jo likumprojekts tostarp īsteno Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktu, kad ir pamats uzskatīt, ka pastarpināti personas apdraudējumam pēc tās atgriešanās Latvijas Republikā tiks apdraudēta arī valsts drošība.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Pilsonis, nepilsonis vai persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, bēglis, valsts, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgais, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja, kā arī citas valsts valstspiederīgais, attiecībā uz ko nav iespējams pieņemt lēmumu par liegumu ieceļot Latvijas Republikā, kas plāno vai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties var tikt ārvalstī iesaistīta bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, un par kuru valsts drošības iestāde ir konstatējusi, ka minētā persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs valsts drošību.
Ietekmes apraksts
     Minētajām personām, attiecībā uz kurām varētu tikt pieņemts liegums izceļot no Latvijas Republikas, administratīvais slogs pašlaik nav nosakāms.
Juridiskās personas
  • Iekšlietu ministrija, valsts drošības iestādes, Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.
Ietekmes apraksts
   Likumprojekts paredz jaunas kompetences noteikšanu attiecīgajām personām.
   Iekšlietu ministrijai, valsts drošības iestādēm, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas informācijas centram tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir nebūtiska.
   Tiesiskā regulējuma ietekme uz Latvijas Republikas Augstāko tiesu pašlaik nav nosakāma.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Pamatojums un apraksts
Paredz grozījumus, lai tostarp īstenotu attiecīgos Regulas 2018/1862 nosacījumus gadījumos, kad nav saskatāms valsts drošības apdraudējums. Paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi”. Projektus izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Ministru kabineta noteikumu “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi” projekts.

Pamatojums un apraksts
     Deleģējums projektā un likumprojektā “Grozījumi likumā “Par policiju””. Deleģējums projektā un likumprojektā “Grozījumi likumā “Par policiju””. Proti, attiecīgais deleģējums paredz kompetenci Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros noteikts ziņu apjoms, kas par personu, par kuru pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, iekļaujams “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā”, iekļaušanas kārtība, glabāšanas termiņi, dzēšanas kārtība, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos tiks ietverti tikai procesuālie nosacījumi nevis pastāvīgas, papildus materiālo tiesību normas, kas pārsniegtu deleģējuma apjomu.
    Tā kā nepieciešamību iekļaut ziņas Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā paredz ne tikai projekts, bet arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (21-TA-1780), kas ir savstarpēji saistīti, tādējādi skaidra, paredzama un sistēmiska tiesiskā regulējuma nodrošināšanai noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot atsevišķu normatīvo aktu, kurā tiks ietverti deleģējumā paredzētie nosacījumi, kā arī aspekti, kas noteikti Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajā daļā apjomā, ko jau neparedz citi normatīvie akti.

Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi””.

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams precizēt noteikumus attiecībā uz iekšlietu ministra lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”

Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai īstenotu Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā noteiktās ziņojumu kategorijas. Likumprojektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.5. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumos Nr. 639 “Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju””.

Pamatojums un apraksts
Deleģējums likumprojektā. Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādās Valsts policija.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
Minētie Ministru kabineta noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā pēc tam, kad Latvijas Republikas Saeima būs otrajā lasījumā atbalstījusi projekta un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” virzību.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1862
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
Apraksts
     Regulas 2018/1862 79. panta 2. punkts nosaka, ka ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti minētajā regulā uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad Šengenas informācijas sistēma sāk darbību.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
     Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012, Nr. C 326/391, 7., 20., 21., 24. pantā, 45. ietvertās tiesības un to attiecīga interpretācija Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, piemēram, 2008. gada 10.jūlija spriedumā lietā C-33/07, Jipa; 2011. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. C430/10 Gaydarov.    
     
Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2., 8., 14. pantā un Protokola Nr.4 2. pantā noteiktās tiesības, kā tas attiecīgi interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, piemēram, mutatis mutandis 2016. gada 12. janvāra spriedumā lietā Nr.37138/14 Szabŏ and Vissy v. Hungary, 2012.gada 24. janvāra spriedumā lietā Nr. 23592/07 Miażdżyk v. Poland; 2012. gada 27. novembra spriedumā lietā Nr.29713/05 Stamose v. Bulgaria.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
32. panta 4. punkts
Projekta 1. un 2. pants (likuma 18.1 panta pirmā un otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas
53. panta 4. punkts
Jau īstenots ar Nacionālās drošības likuma 18.1 panta otro daļu
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2018/1862 53. panta 6. punkts paredz, ka nepieciešamības gadījumā iespējams saglabāt ziņojumu ilgāk par vienu gadu. Attiecīgā rīcības brīvība nav izmantota, jo paredzams, ka, pastāvot nepieciešamībai noteikt attiecīgu liegumu pēc viena gada, tiks pieņemts jauns lēmums. Minētais nodrošinās iejaukšanos personu tiesībās vismazākajā mērā, jo attiecīgi nepieciešamība pēc viena gada turpināt ierobežot personas pārvietošanos ārpus Latvijas Republikas būs jāpamato, pieņemot jaunu lēmumu. Tādējādi tiks nodrošināta attiecīgo personu tiesību aizsardzība vislielākajā mērā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Regulas 2018/1862 32. panta 4. punkts tvērumā, kas skar arī projektu, īstenots tostarp arī ar likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” 1. pantu (likuma 7. panta desmitā daļa) un 3.pantu (likuma 9. panta pirmās daļas 4. punkts), kā arī likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” 1.-7. pantu.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Lai nodrošinātu efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību, un sabiedrības pārstāvjiem nodrošinātu iespēju rakstiski sniegt viedokli par projektu tā izstrādes stadijā, informācija par projektu 25.03.2022. tika ievietota Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”: https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/8033d805-47a4-49a9-8bab-d8978028fe1c 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības termiņa ietvaros (25.03.2022.-08.04.2022). iebildumi un priekšlikumi par projektu netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Latvijas Republikas Augstākā tiesa, valsts drošības iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Iekšlietu ministrija
Latvijas Republikas Augstākā tiesa, valsts drošības iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.
Vērtības nozīme:
Kopā
0,00

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Projekts paredz jaunas kompetences noteikšanu Iekšlietu ministrijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, valsts drošības iestādēm, Latvijas Republikas Augstākajai tiesai, lai īstenotu Regulas 2018/1862 nosacījumus attiecībā uz ar  projektu jaunnoteiktajām personu kategorijām.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Projekts tiks īstenots esošo cilvēkresursu ietvaros.

7.5. Cita informācija

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā paredzēto pasākumu izpildi nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
     Ar likumprojektu paredzēts tostarp īstenot Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunkta normas gadījumos, kad līdz ar personas apdraudējumu, var tikt apdraudēta arī valsts drošība, kas attiecīgi veicinās skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu.
     Minētais veicinās NAP2027 mērķa indikatora [386] "Prioritāte “Vienota, droša un atvērta sabiedrība - pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt piederību un uzticas Latvijas sabiedrībai un tiesiskai valstij. Tāpēc cilvēki sniedz ieguldījumu savā, savu līdzcilvēku un valsts drošībā, labklājībā un attīstībā, mazinās negodīga rīcība. Cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā. Latvija ir droša un tiesiska valsts. Droša valsts vide kalpo par pamatu labklājībai un attīstībai"" un mērķa indikatora [431] "Cilvēki paļaujas uz valsts dienestiem, kas aizsargā tiesības un drošību, pieaug to cilvēku skaits, kas zina, kā novērst riskus un rīkoties apdraudējuma situācijās, sadarbojoties ar atbildīgajiem valsts dienestiem un palīdzot cits citam. Valsts uztur drošu vidi, tostarp informatīvo vidi, un veido izpratni par apdraudējuma riskiem, to novēršanas un mazināšanas iespējām, stiprinot iedzīvotāju pārliecību un zināšanas. Sabiedrisko drošību nodrošina un tiesībaizsardzību īsteno profesionāls un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs personāls. Valsts aizsardzība ir visaptveroša un balstās uz iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kā arī visas sabiedrības gatavību pārvarēt jebkādu apdraudējumu. Latvijā ir radīta droša iekšējā vide iedzīvotājiem un uzņēmējiem" sasniegšanu.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts veicinās skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī sniedz tiesisko ietvaru personu un valsts drošības aizsardzībai tostarp Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Attiecīgie pienākumi īstenojami, ievērojot pamattiesības, jo īpaši personu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, ģimenes vienotību un neaizskaramību, bērnu tiesību aizsardzību. Minēto tiesību ierobežošanā izdarāms samērīguma izvērtējums.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums skars datu subjektus – personas, attiecībā uz kurām iekšlietu ministrs būs pieņēmis lēmumu par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas. Minētie dati tiks iekļauti “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā”, kas paredzēta kā Iekšlietu integrētās sistēmas sastāvdaļa.

Attiecīgi ziņu apjomu, kas par personu, par kuru pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, iekļaujams “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā”, iekļaušanas kārtību, glabāšanas termiņus, dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk