Anotācija (ex-ante)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija (EK) Regulu Nr.715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (turpmāk – Regula 715/2009) tika ieviesta ieejas-izejas sistēmas koncepcija, tāpēc tagad dabasgāzes pārvades izmaksas vairs nav tieši piesaistītas konkrētam maršrutam, jo ieejas un izejas jaudu var nolīgt atsevišķi un sistēmas lietotāji dabasgāzi var transportēt no jebkura ieejas punkta uz jebkuru izejas punktu. Ieejas-izejas sistēma ir dabasgāzes sistēmas piekļuves modelis, kas ļauj sistēmas lietotājiem neatkarīgi rezervēt ieejas un izejas jaudas, tādējādi dabasgāzi transportējot caur zonām, nevis pa tradicionālajiem līgumceļiem (Regulas Nr.715/2009 19.apsvērums).

Lai arī kopš Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017. gadā ir uzskatāms, ka Latvijā darbojas ieejas-izejas sistēmas modelis, tomēr Enerģētikas likumā tas nav nepārprotami noteikts, kā arī nav noteikts, ka ieejas-izejas sistēmu veido ne tikai dabasgāzes pārvades sistēma, bet arī dabasgāzes sadales sistēma. 

Ņemot vērā Eiropas Savienības virzību uz energoresursu ražošanas un piegāžu ceļu dažādošanu, nepieciešamību nodrošināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu ražotāju iespēju piekļūt dabasgāzes vairumtirdzniecības tirgum un esošās dabasgāzes infrastruktūras efektīvu izmantošanu, Likumprojektā paredzēts papildināt Enerģētikas likuma 1.panta pirmo daļu ar jaunu punktu, definējot nacionālo dabasgāzes ieejas-izejas sistēmu kā savstarpēji savienotas Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes sadales sistēmas kopumu ar vienu virtuālo tirdzniecības punktu un vienotu balansēšanas režīmu, kurā dabasgāzes komerciālās plūsmas nav piesaistītas konkrētam dabasgāzes fiziskās plūsmas maršrutam.

Tādējādi tiek noteikts ne tikai, kas veido nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmu, bet arī tiek noteikts, ka biometāna un cita veida atjaunīgās gāzes ražošanas objekti, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas, kas ir savienotas ar dabasgāzes sadales sistēmu, ir nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmas daļa.

Latvijā tikai dažas biometāna ražotnes atrodas dabasgāzes pārvades sistēmas tuvumā, tāpēc tikai tām būtu ekonomiski pamatoti ierīkot sistēmas pieslēgumu. Arī attīstot jaunas biometāna ražotnes, jāņem vērā izejvielu, nevis dabasgāzes apgādes sistēmas tuvums. Iespējami lielāka dabasgāzes apjoma gala patēriņā aizstāšanai ar biometānu un citām atjaunīgām gāzēm, nepieciešams attīstīt citus veidus minēto gāzu ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā bez sistēmas pieslēguma.

Lai nodrošinātu maksimālu biometāna ražošanas potenciāla attīstību Latvijā, Likumprojektā noteikts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākums plānot un attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktus, kuros jebkurš sistēmas lietotājs, izpildot Ministru kabineta noteiktās prasības, var ievadīt biometānu dabasgāzes pārvades sistēmā tālākai transportēšanai nacionālajā ieejas-izejas sistēmā, neizbūvējot sistēmas pieslēgumu.

Pirmo dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu biometāna ievadei dabasgāzes pārvades sistēmas operators plāno ierīkot Džūkstē, piesaistot RePowerEU ietvaros pieejamo finansējumu. Ieejas punkta ierīkošanu plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā līdz 2026.gada augustam. Plānotās ieejas punktu biometāna ievadei ierīkošanas izmaksas ir 1,5 milj. euro. 
Bez tam Likumprojektā noteikts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākums attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu atjaunīgo un mazoglekļa gāzu, tajā skaitā ūdeņraža drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā un vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums attīstīt Inčukalna pazemes gāzes krātuvi atjaunīgo un mazoglekļa gāzu, tajā skaitā ūdeņraža drošai ievadīšanai  krātuvē.

Biometāna ražošanas un tā ievades dabasgāzes sistēmā veicināšanas darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmu biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšanai, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu, kā arī biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas.

Likumprojektā nosakot, ka Latvijā dabasgāzes apgāde tiek veikta, izmantojot nacionālo dabasgāzes ieejas-izejas sistēmu, nepieciešams noteikt noteikumus sistēmas lietotāju, kuri vēlās dabasgāzes sistēmā transportēt biometānu vai citas atjaunīgās gāzes, kā arī gāzveida stāvoklī pārvērstu sašķidrināto dabasgāzi, piekļuvei nacionālajai dabasgāzes ieejas-izejas sistēmai un tās izmantošanai.

Ar Likumprojektu tiek noteikts, ka dabasgāzes, tajā skaitā sašķidrinātās dabasgāzes, biometāna un citu atjaunīgo gāzu ievadīšanai un transportēšanai nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ir piemērojami dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas noteikumi un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram noteiktie tarifi.

Lai panāktu, ka jebkurai gāzei, kas tiek ievadīta nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā tiek nodrošināta vienota kvalitātes un uzskaites kontrole, un, ja nepieciešams – odorizācija, noteikts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums veikt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli, kā arī veikt dabasgāzes odorizāciju (kad tas nepieciešams).