26-TA-971: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir veicināt 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – 4.3.3.3. pasākums) mērķa sasniegšanu, tā nodrošināšanai palielinot atbalstu atbalstāmās darbības "Atbalsts senioru skolām" (turpmāk – Senioru skolas) īstenošanai, nosakot iznākuma rādītāju atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) grozījumiem Nr. 5, kā arī precizējot atsevišķus 4.3.3.3. pasākuma īstenošanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
4.3.3.3. pasākuma īstenošanu reglamentē Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 818). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 818:
1. 4.1. apakšpunktu sasniedzamais iznākuma rādītājs ir: mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, tai skaitā kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, – 148, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 22;
2. 4.4. apakšpunktu sasniedzamais nacionālais rādītājs ir "biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai, – 25" un saskaņā ar 4.5. apakšpunktu – "seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos – 2500";
3. 7. punktu 4.3.3.3. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 16 800 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 14 280 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 520 000 euro;
4. 15.4.2. apakšpunktu 4.3.3.3. pasākuma tiešās attiecināmās izmaksas ietver iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta vadības un īstenošanas personālam MK noteikumu Nr. 818 atbalstāmo darbību īstenošanai;
5. 30.1.3. apakšpunktu finansējuma saņēmējs piešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensāciju (turpmāk – VSAOI kompensācija), vienreizēju darba algas kompensāciju un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensāciju (turpmāk visas trīs kopā – kompensācijas) sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Papildus MK noteikumu Nr. 818 22.1. apakšpunktā noteikts, ka VSAOI kompensāciju neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma, tostarp citu valsts vai pašvaldību atbalsta programmu ietvaros, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumu ietvaros piešķirtā finansējuma;
6. 30.1.4. apakšpunktu finansējuma saņēmējs ir tiesīgs pieprasīt un atgūt no sociālajiem uzņēmumiem sadarbības partnera akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izmaksāto finanšu atbalstu, ja sociālais uzņēmums neievēro MK noteikumu Nr. 818 28. punktā noteikto prasību turpināt darbību, ievērojot tam MK noteikumos Nr. 818 un Sociālā uzņēmuma likumā noteiktās prasības, vismaz gadu pēc biznesa plāna īstenošanas. Savukārt MK noteikumu Nr. 818 30.1.5. apakšpunkts paredz, ka atgūto finansējumu finansējuma saņēmējs ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
1. 4.1. apakšpunktu sasniedzamais iznākuma rādītājs ir: mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, tai skaitā kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, – 148, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 22;
2. 4.4. apakšpunktu sasniedzamais nacionālais rādītājs ir "biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai, – 25" un saskaņā ar 4.5. apakšpunktu – "seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos – 2500";
3. 7. punktu 4.3.3.3. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 16 800 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 14 280 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 520 000 euro;
4. 15.4.2. apakšpunktu 4.3.3.3. pasākuma tiešās attiecināmās izmaksas ietver iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta vadības un īstenošanas personālam MK noteikumu Nr. 818 atbalstāmo darbību īstenošanai;
5. 30.1.3. apakšpunktu finansējuma saņēmējs piešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensāciju (turpmāk – VSAOI kompensācija), vienreizēju darba algas kompensāciju un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensāciju (turpmāk visas trīs kopā – kompensācijas) sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Papildus MK noteikumu Nr. 818 22.1. apakšpunktā noteikts, ka VSAOI kompensāciju neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma, tostarp citu valsts vai pašvaldību atbalsta programmu ietvaros, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumu ietvaros piešķirtā finansējuma;
6. 30.1.4. apakšpunktu finansējuma saņēmējs ir tiesīgs pieprasīt un atgūt no sociālajiem uzņēmumiem sadarbības partnera akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izmaksāto finanšu atbalstu, ja sociālais uzņēmums neievēro MK noteikumu Nr. 818 28. punktā noteikto prasību turpināt darbību, ievērojot tam MK noteikumos Nr. 818 un Sociālā uzņēmuma likumā noteiktās prasības, vismaz gadu pēc biznesa plāna īstenošanas. Savukārt MK noteikumu Nr. 818 30.1.5. apakšpunkts paredz, ka atgūto finansējumu finansējuma saņēmējs ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra grozījumiem MK noteikumos Nr. 818 4.3.3.3. pasākuma kopējais pieejamais finansējums tika palielināts par 4 800 000 euro (tai skaitā, Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējumu 4 080 000 euro un valsts budžeta (turpmāk – VB) finansējumu 720 000 euro). Papildus pārdalītais finansējums tika paredzēts Senioru skolu projektu īstenošanai (1 300 000 euro, tai skaitā, 1 105 000 euro ESF Plus finansējums un 195 000 euro VB finansējums), kā arī sociālās ekonomikas (500 000 euro, tai skaitā, 425 000 euro ESF Plus finansējums un 75 000 euro VB finansējums) un sociālās uzņēmējdarbības (3 000 000 euro, tai skaitā, 2 550 000 euro ESF Plus finansējums un 450 000 euro VB finansējums, kas tiek paredzēts kā finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem grantu veidā) attīstībai.
Līdz ar to par papildu finansējumu 3 000 000 euro apmērā atbalstu biznesa plānu īstenošanai būs iespēja saņemt vēl 36 unikāliem sociālajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, LM kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) iniciēja atbilstošas izmaiņas programmas grozījumos Nr. 5, paredzot iznākuma rādītāja vērtības palielināšanu no "148" uz "184". Eiropas Komisijas minētos programmas grozījumus Nr. 5 ir apstiprinājusi 2026. gada 5. jūnijā.
2. Sākotnēji nacionālā rādītāja "biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai" vērtība (25) tika noteikta, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu atbalsta pārklājumu pa reģioniem (5 Senioru skolas katrā plānošanas reģionā), Senioru skolu projektu īstenošanai pieejamo finansējumu, kā arī faktu, ka jau šobrīd darbojas ap 15 Senioru skolām, un prognozi, ka izveidosies vismaz jaunas 10 Senioru skolas, kas pieteiksies atbalsta saņemšanai 4.3.3.3. pasākumā. Attiecīgi, pieņemot, ka vienā Senioru skolas projektā varētu piedalīties vidēji 100 mērķa grupas personas, nacionālā rādītāja "seniori, kuri piedalījušies senioru skolu pasākumos" vērtība tika noteikta "2500". No 2026. gada 27. marta līdz 2026. gada 10. maijam tika izsludināta atklāta projektu pieteikumu atlase potenciālajiem Senioru skolu projektu īstenotājiem. Saņemto projekta pieteikumu skaits un līdz ar to arī pieprasītais finansējums būtiski pārsniedza šai 4.3.3.3. pasākuma atbalstāmajai darbībai pieejamo finansējumu, proti, atlasē tika iesniegti 77 projektu pieteikumi par kopējo finansējumu 3 090 978,00 euro. Attiecīgi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu reģionālo pārklājumu, katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti indikatīvi 7 projektu pieteikumi. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt sasniedzamo nacionālo rādītāju vērtību.
3. Ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra grozījumiem MK noteikumos Nr. 818 tika atbalstīta Senioru skolu pasākumu īstenošana, piešķirot finansējumu 1 300 000 euro apmērā (tai skaitā, 1 105 000 euro ESF Plus finansējumu un 195 000 euro VB finansējumu), no kā 400 000 euro tika plānoti Senioru skolu projektu administrēšanai (projektu pieteikumu atlase un projektu uzraudzība, veiktspējas stiprināšanas pasākumu īstenošana, Senioru skolā sniegtā atbalsta ietekmes novērtējums u.c.), bet 900 000 euro – Senioru skolu projektu īstenotājiem. Par piešķirto finansējumu, kā jau iepriekš minēts, tika plānots finansēt 25 projektus. Līdz ar to Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) kā Senioru skolu atbalstāmās darbības īstenotājs informēja atbildīgo iestādi par papildu finansējuma nepieciešamību.
Pārskatot citus atbildīgās iestādes pārziņā esošos Eiropas Savienības fondu projektus, finansējuma atlikums ir identificēts 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums) projektā sabiedrības informēšanas pasākumu un projekta personāla izmaksās 1 000 000 euro (tai skaitā ESF Plus finansējums 850 000 euro un VB finansējums 150 000 euro) apmērā un 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" (turpmāk – 4.3.6.4. pasākums) otrajā kārtā – 65 688 euro (tai skaitā ESF Plus finansējums 55 835 euro un VB finansējums 9 853 euro) apmērā, jo projekti tika apstiprināti par mazāku summu un izveidojās finansējuma atlikums. Līdz ar to ir iespējams 4.3.3.3. pasākumam pārdalīt finansējumu no 4.3.3.5. pasākuma un 4.3.6.4. pasākuma otrās kārtas kopumā 1 065 688 euro apmērā (tai skaitā ESF Plus finansējums 905 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 853 euro). Attiecīgu finansējuma pārdales priekšlikumu LM virza programmas grozījumiem Nr. 6.
4. Sociālā ekonomika Latvijā ir salīdzinoši agrīnā attīstības stadijā, savukārt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sociālā ekonomika jau ir būtiska tautsaimniecības un sociālās politikas sastāvdaļa, ar izstrādātiem atbalsta mehānismiem, ilgtspējīgiem finansēšanas modeļiem un praksē pārbaudītiem risinājumiem sociālās iekļaušanas, nodarbinātības un pakalpojumu sniegšanas jomā. Tāpēc sociālās ekonomikas nozares attīstībai un labās prakses pārņemšanai ir nepieciešams paredzēt finansējuma saņēmējam iespēju piedalīties starptautiskās pieredzes apmaiņas pasākumos, mācību vizītēs, konferencēs un darba vizītēs ārvalstīs. Tā īstenošanai nepieciešami ārvalstu komandējumu izdevumi, kas šobrīd MK noteikumos Nr. 818 nav paredzēti. Ārvalstu komandējumi galvenokārt plānoti Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, uz Beļģiju) ar attīstītu sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu. Komandējumu mērķis ir iepazīties ar citu valstu labo praksi sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izstrādē un īstenošanā, sociālās ietekmes mērīšanā, sociālo uzņēmumu finansēšanas un kapacitātes stiprināšanas mehānismos, kā arī sadarbības modeļos starp publisko sektoru, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem. Gūtā pieredze tiks izmantota sociālās ekonomikas attīstības un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta pilnveidošanai Latvijā, veicinot kvalitatīvu 4.3.3.3. pasākuma īstenošanu un tā rezultātu sasniegšanu. Ārvalstu komandējumi tiks īstenoti tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams projekta mērķu sasniegšanai, ievērojot lietderīgas, efektīvas un ekonomiskas finanšu līdzekļu izmantošanas principus.
5. MK noteikumu Nr. 818 22.1. apakšpunktā noteikts, ka VSAOI kompensāciju neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma paredzēts, lai novērstu dubultā finansējuma risku. Savukārt attiecībā uz vienreizēju darba algas kompensāciju un slimības naudas kompensāciju šāds ierobežojums nav noteikts. Taču, izmaksājot arī šīs kompensācijas (vienreizēju darba algas kompensāciju un slimības naudas kompensāciju) sociālajam uzņēmumam, kurš šajā periodā saņēmis finansējumu darba atlīdzības kompensācijai no cita atbalsta sniedzēja, iestājas dubultā finansējuma risks, kas nav pieļaujams. Tādēļ ir nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 818 ar nosacījumu, ka jebkuru no 22. punktā minētajām kompensācijām neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma.
6. Kā jau minēts iepriekš, MK noteikumu Nr. 818 28. punkts nosaka, ka sociālajam uzņēmumam ir pienākums turpināt darbību, ievērojot tam MK noteikumos Nr. 818 un Sociālā uzņēmuma likumā noteiktās prasības, vismaz gadu pēc biznesa plāna īstenošanas. Savukārt MK noteikumu Nr. 818 29. punktā noteikts, ka, ja sociālais uzņēmums nepilda 28. punktā minēto prasību, tam ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam saņemto finanšu atbalstu proporcionāli laikposmam, kurā pēc biznesa plāna īstenošanas minētā prasība nav pildīta. Attiecīgas tiesības pieprasīt un atgūt sadarbības partnera izmaksāto atbalstu no sociālajiem uzņēmējiem finansējuma saņēmējam ir noteiktas MK noteikumu Nr. 818 30.1.4. apakšpunktā. Līdzīgas tiesības attiecībā uz finansējuma atgūšanu ir noteiktas pie sadarbības partnera pienākumiem MK noteikumu Nr. 818 30.3.5. apakšpunktā. Taču attiecībā uz sadarbības partnera atgūto finansējumu MK noteikumi Nr. 818 paredz iespēju to izmantot atkārtoti MK noteikumu Nr. 818 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Savukārt attiecībā uz finansējuma saņēmēja atgūto finansējumu šāda iespēja nav noteikta, lai arī ir loģiska un atbilst 4.3.3.3. pasākuma mērķim.
Līdz ar to par papildu finansējumu 3 000 000 euro apmērā atbalstu biznesa plānu īstenošanai būs iespēja saņemt vēl 36 unikāliem sociālajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, LM kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) iniciēja atbilstošas izmaiņas programmas grozījumos Nr. 5, paredzot iznākuma rādītāja vērtības palielināšanu no "148" uz "184". Eiropas Komisijas minētos programmas grozījumus Nr. 5 ir apstiprinājusi 2026. gada 5. jūnijā.
2. Sākotnēji nacionālā rādītāja "biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai" vērtība (25) tika noteikta, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu atbalsta pārklājumu pa reģioniem (5 Senioru skolas katrā plānošanas reģionā), Senioru skolu projektu īstenošanai pieejamo finansējumu, kā arī faktu, ka jau šobrīd darbojas ap 15 Senioru skolām, un prognozi, ka izveidosies vismaz jaunas 10 Senioru skolas, kas pieteiksies atbalsta saņemšanai 4.3.3.3. pasākumā. Attiecīgi, pieņemot, ka vienā Senioru skolas projektā varētu piedalīties vidēji 100 mērķa grupas personas, nacionālā rādītāja "seniori, kuri piedalījušies senioru skolu pasākumos" vērtība tika noteikta "2500". No 2026. gada 27. marta līdz 2026. gada 10. maijam tika izsludināta atklāta projektu pieteikumu atlase potenciālajiem Senioru skolu projektu īstenotājiem. Saņemto projekta pieteikumu skaits un līdz ar to arī pieprasītais finansējums būtiski pārsniedza šai 4.3.3.3. pasākuma atbalstāmajai darbībai pieejamo finansējumu, proti, atlasē tika iesniegti 77 projektu pieteikumi par kopējo finansējumu 3 090 978,00 euro. Attiecīgi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu reģionālo pārklājumu, katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti indikatīvi 7 projektu pieteikumi. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt sasniedzamo nacionālo rādītāju vērtību.
3. Ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra grozījumiem MK noteikumos Nr. 818 tika atbalstīta Senioru skolu pasākumu īstenošana, piešķirot finansējumu 1 300 000 euro apmērā (tai skaitā, 1 105 000 euro ESF Plus finansējumu un 195 000 euro VB finansējumu), no kā 400 000 euro tika plānoti Senioru skolu projektu administrēšanai (projektu pieteikumu atlase un projektu uzraudzība, veiktspējas stiprināšanas pasākumu īstenošana, Senioru skolā sniegtā atbalsta ietekmes novērtējums u.c.), bet 900 000 euro – Senioru skolu projektu īstenotājiem. Par piešķirto finansējumu, kā jau iepriekš minēts, tika plānots finansēt 25 projektus. Līdz ar to Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) kā Senioru skolu atbalstāmās darbības īstenotājs informēja atbildīgo iestādi par papildu finansējuma nepieciešamību.
Pārskatot citus atbildīgās iestādes pārziņā esošos Eiropas Savienības fondu projektus, finansējuma atlikums ir identificēts 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums) projektā sabiedrības informēšanas pasākumu un projekta personāla izmaksās 1 000 000 euro (tai skaitā ESF Plus finansējums 850 000 euro un VB finansējums 150 000 euro) apmērā un 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" (turpmāk – 4.3.6.4. pasākums) otrajā kārtā – 65 688 euro (tai skaitā ESF Plus finansējums 55 835 euro un VB finansējums 9 853 euro) apmērā, jo projekti tika apstiprināti par mazāku summu un izveidojās finansējuma atlikums. Līdz ar to ir iespējams 4.3.3.3. pasākumam pārdalīt finansējumu no 4.3.3.5. pasākuma un 4.3.6.4. pasākuma otrās kārtas kopumā 1 065 688 euro apmērā (tai skaitā ESF Plus finansējums 905 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 853 euro). Attiecīgu finansējuma pārdales priekšlikumu LM virza programmas grozījumiem Nr. 6.
4. Sociālā ekonomika Latvijā ir salīdzinoši agrīnā attīstības stadijā, savukārt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sociālā ekonomika jau ir būtiska tautsaimniecības un sociālās politikas sastāvdaļa, ar izstrādātiem atbalsta mehānismiem, ilgtspējīgiem finansēšanas modeļiem un praksē pārbaudītiem risinājumiem sociālās iekļaušanas, nodarbinātības un pakalpojumu sniegšanas jomā. Tāpēc sociālās ekonomikas nozares attīstībai un labās prakses pārņemšanai ir nepieciešams paredzēt finansējuma saņēmējam iespēju piedalīties starptautiskās pieredzes apmaiņas pasākumos, mācību vizītēs, konferencēs un darba vizītēs ārvalstīs. Tā īstenošanai nepieciešami ārvalstu komandējumu izdevumi, kas šobrīd MK noteikumos Nr. 818 nav paredzēti. Ārvalstu komandējumi galvenokārt plānoti Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, uz Beļģiju) ar attīstītu sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu. Komandējumu mērķis ir iepazīties ar citu valstu labo praksi sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izstrādē un īstenošanā, sociālās ietekmes mērīšanā, sociālo uzņēmumu finansēšanas un kapacitātes stiprināšanas mehānismos, kā arī sadarbības modeļos starp publisko sektoru, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem. Gūtā pieredze tiks izmantota sociālās ekonomikas attīstības un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta pilnveidošanai Latvijā, veicinot kvalitatīvu 4.3.3.3. pasākuma īstenošanu un tā rezultātu sasniegšanu. Ārvalstu komandējumi tiks īstenoti tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams projekta mērķu sasniegšanai, ievērojot lietderīgas, efektīvas un ekonomiskas finanšu līdzekļu izmantošanas principus.
5. MK noteikumu Nr. 818 22.1. apakšpunktā noteikts, ka VSAOI kompensāciju neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma paredzēts, lai novērstu dubultā finansējuma risku. Savukārt attiecībā uz vienreizēju darba algas kompensāciju un slimības naudas kompensāciju šāds ierobežojums nav noteikts. Taču, izmaksājot arī šīs kompensācijas (vienreizēju darba algas kompensāciju un slimības naudas kompensāciju) sociālajam uzņēmumam, kurš šajā periodā saņēmis finansējumu darba atlīdzības kompensācijai no cita atbalsta sniedzēja, iestājas dubultā finansējuma risks, kas nav pieļaujams. Tādēļ ir nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 818 ar nosacījumu, ka jebkuru no 22. punktā minētajām kompensācijām neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma.
6. Kā jau minēts iepriekš, MK noteikumu Nr. 818 28. punkts nosaka, ka sociālajam uzņēmumam ir pienākums turpināt darbību, ievērojot tam MK noteikumos Nr. 818 un Sociālā uzņēmuma likumā noteiktās prasības, vismaz gadu pēc biznesa plāna īstenošanas. Savukārt MK noteikumu Nr. 818 29. punktā noteikts, ka, ja sociālais uzņēmums nepilda 28. punktā minēto prasību, tam ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam saņemto finanšu atbalstu proporcionāli laikposmam, kurā pēc biznesa plāna īstenošanas minētā prasība nav pildīta. Attiecīgas tiesības pieprasīt un atgūt sadarbības partnera izmaksāto atbalstu no sociālajiem uzņēmējiem finansējuma saņēmējam ir noteiktas MK noteikumu Nr. 818 30.1.4. apakšpunktā. Līdzīgas tiesības attiecībā uz finansējuma atgūšanu ir noteiktas pie sadarbības partnera pienākumiem MK noteikumu Nr. 818 30.3.5. apakšpunktā. Taču attiecībā uz sadarbības partnera atgūto finansējumu MK noteikumi Nr. 818 paredz iespēju to izmantot atkārtoti MK noteikumu Nr. 818 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Savukārt attiecībā uz finansējuma saņēmēja atgūto finansējumu šāda iespēja nav noteikta, lai arī ir loģiska un atbilst 4.3.3.3. pasākuma mērķim.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumos Nr. 818 ir nepieciešams veikt šādas izmaiņas:
1. precizēt 4.1. apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja "mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, tai skaitā kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu" vērtību no "148" uz "184";
2. precizēt 4.4. apakšpunktā noteiktā sasniedzamā nacionālā rādītāja "biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai" vērtību no "25" uz "35", bet 4.5. apakšpunktā noteiktā nacionālā rādītāja "seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos" vērtību no "2 500" uz "3 500";
3. palielināt 4.3.3.3. pasākuma finansējumu par 1 065 689 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 905 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 854 euro (lai nodrošinātu korektu finansējuma avotu proporcijas sadalījumu, valsts budžeta finansējums palielināts par 1 euro) un 7. punktā noteikt, ka tas ir 17 865 689 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 15 185 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 679 854 euro. Tādējādi tiek nodrošināts, ka maksimālais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, t.i. 15 185 835 euro/ 17 865 689 euro = 84,99%.
4.3.3.3. pasākuma ESF Plus finansējumam 15 185 835 euro apmērā piemērots 138. intervences kods "Atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem". Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 04 Investīcijas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana. TA projektā paredzētie grozījumi nemaina sākotnēji noteiktos intervences kodus.
Ja Senioru skolu projektu īstenošanai nebūs nepieciešams viss pārdalītais finansējums, to plānots novirzīt grantu piešķiršanai sociālajiem uzņēmumiem (jo šobrīd finansējums pietiek indikatīvi līdz 2027. gada rudenim) vai citu 4.3.3.3. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai.
2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumus Nr. 3., ar kuriem tika piešķirts elastības finansējums attiecīgajiem 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" pasākumiem. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 818 1.3. apakšpunktā un 7. punktā precizējams, ka norādītais ir pieejamais finansējums;
4. papildināt ar 15.4.2.1 apakšpunktu, paredzot ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam;
5. papildināt ar jaunu punktu (22.1 punktu), kas paredz, ka MK noteikumu Nr. 818 22.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktā kompensācijas neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma. Papildus, lai nodrošinātu visu saistīto normu atspoguļošanu vienā punktā, uz šo jauno punktu tiks pārcelts arī 22.1. apakšpunkta pēdējā teikumā noteiktais;
6. precizēt 30.1.5. apakšpunktu, nosakot, ka no sociālajiem uzņēmumiem atgūto finansējumu (ja tas nepilda MK noteikumu Nr. 818 28. punktā noteikto prasību) var izmantot atkārtoti MK noteikumu Nr. 818 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Tā kā līdzīgu pienākumu sadarbības partnerim paredz MK noteikumu Nr. 818 30.3.6. apakšpunkts, lai salāgotu redakcijas, attiecīgi precizēts arī MK noteikumu Nr. 818 30.3.6. apakšpunkts un 30.3.5. apakšpunkts (pārnesot 30.3.5. apakšpunktā minēto pienākumu sadarbības partnerim atmaksāt atgūto, bet atkārtoti neizmantoto finansējumu finansējuma saņēmējam uz 30.3.6. apakšpunktu). Papildus noteikts pienākums finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzskaitīt atgūto un atkārtoti izmantoto finansējumu (30.1.5. un 30.3.6. apakšpunkts), lai būtu iespējams izsekot atgūtā un atkārtoti izmantotā finansējuma plūsmai. Tas finansējums, kas netiks izmantots atkārtoti MK noteikumu Nr. 818 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, 4.3.3.3. pasākuma projektam noslēdzoties, tiks atgriezts valsts pamatbudžeta ieņēmumos. Tā kā tā ir standarta valsts budžeta finansējuma vadības prakse, to nav nepieciešams noteikt MK noteikumos Nr. 818. Attiecīgi šī prasība ir svītrota no MK noteikumu Nr. 818 30.1.5. apakšpunkta. Sociālo uzņēmumu ilgtspējas uzraudzības periodā (vienu gadu pēc biznesa plāna īstenošanas) Labklājības ministrija veiks 4.3.3.3. pasākuma ietvaros no sociālajiem uzņēmumiem atgūtā finansējuma uzskaiti un pēc pieprasījuma iesniegs šo informāciju sadarbības iestādei – Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
1. precizēt 4.1. apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja "mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, tai skaitā kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu" vērtību no "148" uz "184";
2. precizēt 4.4. apakšpunktā noteiktā sasniedzamā nacionālā rādītāja "biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai" vērtību no "25" uz "35", bet 4.5. apakšpunktā noteiktā nacionālā rādītāja "seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos" vērtību no "2 500" uz "3 500";
3. palielināt 4.3.3.3. pasākuma finansējumu par 1 065 689 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 905 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 854 euro (lai nodrošinātu korektu finansējuma avotu proporcijas sadalījumu, valsts budžeta finansējums palielināts par 1 euro) un 7. punktā noteikt, ka tas ir 17 865 689 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 15 185 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 679 854 euro. Tādējādi tiek nodrošināts, ka maksimālais ESF Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, t.i. 15 185 835 euro/ 17 865 689 euro = 84,99%.
4.3.3.3. pasākuma ESF Plus finansējumam 15 185 835 euro apmērā piemērots 138. intervences kods "Atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem". Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 04 Investīcijas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana. TA projektā paredzētie grozījumi nemaina sākotnēji noteiktos intervences kodus.
Ja Senioru skolu projektu īstenošanai nebūs nepieciešams viss pārdalītais finansējums, to plānots novirzīt grantu piešķiršanai sociālajiem uzņēmumiem (jo šobrīd finansējums pietiek indikatīvi līdz 2027. gada rudenim) vai citu 4.3.3.3. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai.
2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumus Nr. 3., ar kuriem tika piešķirts elastības finansējums attiecīgajiem 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" pasākumiem. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 818 1.3. apakšpunktā un 7. punktā precizējams, ka norādītais ir pieejamais finansējums;
4. papildināt ar 15.4.2.1 apakšpunktu, paredzot ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam;
5. papildināt ar jaunu punktu (22.1 punktu), kas paredz, ka MK noteikumu Nr. 818 22.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktā kompensācijas neizmaksā par nodarbinātajiem, kuru darba atlīdzība attiecīgajā laikposmā tiek kompensēta no cita publiskā finansējuma. Papildus, lai nodrošinātu visu saistīto normu atspoguļošanu vienā punktā, uz šo jauno punktu tiks pārcelts arī 22.1. apakšpunkta pēdējā teikumā noteiktais;
6. precizēt 30.1.5. apakšpunktu, nosakot, ka no sociālajiem uzņēmumiem atgūto finansējumu (ja tas nepilda MK noteikumu Nr. 818 28. punktā noteikto prasību) var izmantot atkārtoti MK noteikumu Nr. 818 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Tā kā līdzīgu pienākumu sadarbības partnerim paredz MK noteikumu Nr. 818 30.3.6. apakšpunkts, lai salāgotu redakcijas, attiecīgi precizēts arī MK noteikumu Nr. 818 30.3.6. apakšpunkts un 30.3.5. apakšpunkts (pārnesot 30.3.5. apakšpunktā minēto pienākumu sadarbības partnerim atmaksāt atgūto, bet atkārtoti neizmantoto finansējumu finansējuma saņēmējam uz 30.3.6. apakšpunktu). Papildus noteikts pienākums finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzskaitīt atgūto un atkārtoti izmantoto finansējumu (30.1.5. un 30.3.6. apakšpunkts), lai būtu iespējams izsekot atgūtā un atkārtoti izmantotā finansējuma plūsmai. Tas finansējums, kas netiks izmantots atkārtoti MK noteikumu Nr. 818 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, 4.3.3.3. pasākuma projektam noslēdzoties, tiks atgriezts valsts pamatbudžeta ieņēmumos. Tā kā tā ir standarta valsts budžeta finansējuma vadības prakse, to nav nepieciešams noteikt MK noteikumos Nr. 818. Attiecīgi šī prasība ir svītrota no MK noteikumu Nr. 818 30.1.5. apakšpunkta. Sociālo uzņēmumu ilgtspējas uzraudzības periodā (vienu gadu pēc biznesa plāna īstenošanas) Labklājības ministrija veiks 4.3.3.3. pasākuma ietvaros no sociālajiem uzņēmumiem atgūtā finansējuma uzskaiti un pēc pieprasījuma iesniegs šo informāciju sadarbības iestādei – Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Attiecībā uz 4.3.3.3. pasākuma programmas iznākuma rādītāja palielināšanu alternatīvi risinājumi nav iespējami, jo to paredz programmas grozījumi Nr. 5. Attiecīgi 4.3.3.3. pasākumu reglamentējošiem MK noteikumu Nr. 818 nosacījumiem ir jābūt atbilstošiem programmā noteiktajam. Arī attiecībā uz ārvalstu komandējumu nepieciešamību, atgūtā un atkārtoti investētā finansējuma regulējuma precizēšanu un kompensāciju izmaksas sociālajiem uzņēmumiem alternatīvi risinājumi nav iespējami, to nepieciešamības pamatojums ir sniegts anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi".
Attiecībā uz papildu finansējuma pārdali un nacionālo rādītāju palielināšanu tika izvērtētas šādas alternatīvas:
1) nepiešķirt papildu finansējumu un attiecīgi neapstiprināt vairāk senioru skolu projektu pieteikumus kā atļauj šobrīd pieejamais finansējums. Šāds risinājums neprasa attiecīgas izmaiņas MK noteikumos Nr. 818. Taču vienlaikus tas ierobežo Ministru kabinetā 2026. gada 28. janvāra rīkojuma Nr. 32 "Par Sociālās ekonomikas plānu 2026.–2029. gadam" (turpmāk – plāns) 2. mērķa grupas rīcības virziena "Piekļuve darba tirgum un sociālā iekļaušana" (turpmāk – mērķa grupas rīcības virziens) izpildi, kā arī nepietiekamā finansējuma dēļ būtu jānoraida potenciāli veiksmīgi un senioru dzīves kvalitāti arī reģionos uzlabojoši Senioru skolu projektu pieteikumi, kas savukārt nozīmētu mazāka skaita senioru, tajā skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošo senioru, iesaisti prasmju apguves pasākumos Sabiedrības noturība ir atkarīga no katra iedzīvotāja gatavības un spējas rīkoties un atbilstoši reaģēt krīzes situācijās. Seniori veido būtisku daļu Latvijas sabiedrības, jo īpaši augsts senioru īpatsvars ir reģionos. Senioru skolas ir veids, kā efektīvi un, pašus seniorus tiešā veidā iesaistot, līdz ar to arī nodrošinot senioriem atbilstošāko pieeju, apgūt digitālās un informatīvās prasmes. Attīstot kritisko domāšanu un medijpratību, vecākās paaudzes cilvēki tiek pasargāti no krāpniecības, manipulācijām un maldinošas informācijas, kas var tikt mērķtiecīgi izmantota, lai ietekmētu sabiedrisko domu un mazinātu savstarpējo uzticēšanos. Tāpat mācības var sniegt ieskatu par rīcību neparedzētās ārkārtas situācijās, piemēram, dabas stihiju vai infrastruktūras bojājumu gadījumos. Zinoši seniori, kuri prot parūpēties par sevi, atbilstoši rīkoties un reaģēt krīzes brīdī, var kļūt par atbalstu līdzcilvēkiem. Tāpat senioru skolas mazina sociālo izolētību, veidojot spēcīgas vietējās kopienas saites un savstarpējo uzticēšanos, kas ir būtiski sabiedrības noturībai un saliedētībai, ko svarīgi veicināt tieši tagad. Seniori ir arī viena no tām sabiedrības grupām, kas ir īpaši pakļauta telefonkrāpniecības riskiem, senioru skolas ir piemērots veids, kā mazināt šos riskus. Senioru skolas arī ir veids, kā motivējot un senioriem savstarpēji apmainoties ar personīgo pieredzi, darba tirgū noturēt un, iespējams, atgriezt atpakaļ profesionāļus, kas darba tirgu pameta līdz ar pensionēšanos, bet kuru pienesums darba tirgum darbaspēka nepietiekamības situācijā var būt būtisks, tajā skaitā apmācot jaunos darbiniekus. Līdz ar to finansējuma nepiešķiršana var nelabvēlīgi ietekmēt visu iepriekš minēto mērķu sasniegšanu;
2) nepiešķirt papildu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, taču tas nozīmētu zemāku sociālās atstumtības riska grupu, jo īpaši vistālāk no darba tirgus esošo, integrāciju darba tirgū un sabiedrībā, kā arī neveicinātu tirgus piedāvājuma attīstību dažādu sociālekonomisko izaicinājumu risināšanai. Sociālie uzņēmumi rada inovatīvus un ilgtspējīgus biznesa modeļus, kas paredz, ka mērķa grupas vai sabiedrība kopumā paši maksā par pakalpojumu vai preci, tādējādi pilnībā vai daļēji noņemot finanšu slogu no valsts budžeta (piemēram, senioru aprūpe, vientulības mazināšana, atkarību un garīgās veselības rehabilitācija, cilvēku ar invaliditāti atbalsts, reģionālā transporta risinājumi, izglītība un bērnu aprūpes pakalpojumi un citi);
3) veikt papildu finansējuma pārdali no 4.3.3.5. pasākuma un 4.3.6.4. pasākuma 2. kārtas, kur identificēti finanšu atlikumi, un novirzīt to Senioru skolu atbalstam un sociālo uzņēmumu grantu piešķiršanai. Šī pārdale neietekmē citu pasākumu mērķu un rādītāju sasniegšanu, nozarei nav jāatsakās no kādu pasākumu pilnīgas vai daļējas īstenošanas, vienlaikus nodrošinot sekmīgu un kvalitatīvu plāna mērķa grupas rīcības virziena izpildi. Šāds risinājums prasa izmaiņas MK noteikumos Nr. 818, taču ļauj izmantot labklājības nozarei pieejamo finansējumu programmas 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" (turpmāk – 4.3. prioritāte) mērķu sasniegšanai.
Izvērtējot visas iepriekš minētās alternatīvas, Labklājības ministrijas ieskatā visatbilstošākā ir 3. alternatīva, jo veicina 4.3. prioritātes un 4.3.3.3. pasākuma mērķu sasniegšanu un nodrošina lielāku atbalstu senioru prasmju stiprināšanai. Tā kā MK noteikumu Nr. 818 grozījumi ir nepieciešami saistībā ar programmas iznākuma rādītāja precizēšanu un dažiem redakcionāliem precizējumiem, kas neietekmē 4.3.3.3. pasākuma mērķu sasniegšanu, izmaiņas attiecībā uz papildu finansējuma pārdali un 4.3.3.3. pasākuma nacionālo rādītāju precizēšanu iekļaujas jau veicamajos MK noteikumu Nr. 818 grozījumos.
Attiecībā uz papildu finansējuma pārdali un nacionālo rādītāju palielināšanu tika izvērtētas šādas alternatīvas:
1) nepiešķirt papildu finansējumu un attiecīgi neapstiprināt vairāk senioru skolu projektu pieteikumus kā atļauj šobrīd pieejamais finansējums. Šāds risinājums neprasa attiecīgas izmaiņas MK noteikumos Nr. 818. Taču vienlaikus tas ierobežo Ministru kabinetā 2026. gada 28. janvāra rīkojuma Nr. 32 "Par Sociālās ekonomikas plānu 2026.–2029. gadam" (turpmāk – plāns) 2. mērķa grupas rīcības virziena "Piekļuve darba tirgum un sociālā iekļaušana" (turpmāk – mērķa grupas rīcības virziens) izpildi, kā arī nepietiekamā finansējuma dēļ būtu jānoraida potenciāli veiksmīgi un senioru dzīves kvalitāti arī reģionos uzlabojoši Senioru skolu projektu pieteikumi, kas savukārt nozīmētu mazāka skaita senioru, tajā skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošo senioru, iesaisti prasmju apguves pasākumos Sabiedrības noturība ir atkarīga no katra iedzīvotāja gatavības un spējas rīkoties un atbilstoši reaģēt krīzes situācijās. Seniori veido būtisku daļu Latvijas sabiedrības, jo īpaši augsts senioru īpatsvars ir reģionos. Senioru skolas ir veids, kā efektīvi un, pašus seniorus tiešā veidā iesaistot, līdz ar to arī nodrošinot senioriem atbilstošāko pieeju, apgūt digitālās un informatīvās prasmes. Attīstot kritisko domāšanu un medijpratību, vecākās paaudzes cilvēki tiek pasargāti no krāpniecības, manipulācijām un maldinošas informācijas, kas var tikt mērķtiecīgi izmantota, lai ietekmētu sabiedrisko domu un mazinātu savstarpējo uzticēšanos. Tāpat mācības var sniegt ieskatu par rīcību neparedzētās ārkārtas situācijās, piemēram, dabas stihiju vai infrastruktūras bojājumu gadījumos. Zinoši seniori, kuri prot parūpēties par sevi, atbilstoši rīkoties un reaģēt krīzes brīdī, var kļūt par atbalstu līdzcilvēkiem. Tāpat senioru skolas mazina sociālo izolētību, veidojot spēcīgas vietējās kopienas saites un savstarpējo uzticēšanos, kas ir būtiski sabiedrības noturībai un saliedētībai, ko svarīgi veicināt tieši tagad. Seniori ir arī viena no tām sabiedrības grupām, kas ir īpaši pakļauta telefonkrāpniecības riskiem, senioru skolas ir piemērots veids, kā mazināt šos riskus. Senioru skolas arī ir veids, kā motivējot un senioriem savstarpēji apmainoties ar personīgo pieredzi, darba tirgū noturēt un, iespējams, atgriezt atpakaļ profesionāļus, kas darba tirgu pameta līdz ar pensionēšanos, bet kuru pienesums darba tirgum darbaspēka nepietiekamības situācijā var būt būtisks, tajā skaitā apmācot jaunos darbiniekus. Līdz ar to finansējuma nepiešķiršana var nelabvēlīgi ietekmēt visu iepriekš minēto mērķu sasniegšanu;
2) nepiešķirt papildu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, taču tas nozīmētu zemāku sociālās atstumtības riska grupu, jo īpaši vistālāk no darba tirgus esošo, integrāciju darba tirgū un sabiedrībā, kā arī neveicinātu tirgus piedāvājuma attīstību dažādu sociālekonomisko izaicinājumu risināšanai. Sociālie uzņēmumi rada inovatīvus un ilgtspējīgus biznesa modeļus, kas paredz, ka mērķa grupas vai sabiedrība kopumā paši maksā par pakalpojumu vai preci, tādējādi pilnībā vai daļēji noņemot finanšu slogu no valsts budžeta (piemēram, senioru aprūpe, vientulības mazināšana, atkarību un garīgās veselības rehabilitācija, cilvēku ar invaliditāti atbalsts, reģionālā transporta risinājumi, izglītība un bērnu aprūpes pakalpojumi un citi);
3) veikt papildu finansējuma pārdali no 4.3.3.5. pasākuma un 4.3.6.4. pasākuma 2. kārtas, kur identificēti finanšu atlikumi, un novirzīt to Senioru skolu atbalstam un sociālo uzņēmumu grantu piešķiršanai. Šī pārdale neietekmē citu pasākumu mērķu un rādītāju sasniegšanu, nozarei nav jāatsakās no kādu pasākumu pilnīgas vai daļējas īstenošanas, vienlaikus nodrošinot sekmīgu un kvalitatīvu plāna mērķa grupas rīcības virziena izpildi. Šāds risinājums prasa izmaiņas MK noteikumos Nr. 818, taču ļauj izmantot labklājības nozarei pieejamo finansējumu programmas 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" (turpmāk – 4.3. prioritāte) mērķu sasniegšanai.
Izvērtējot visas iepriekš minētās alternatīvas, Labklājības ministrijas ieskatā visatbilstošākā ir 3. alternatīva, jo veicina 4.3. prioritātes un 4.3.3.3. pasākuma mērķu sasniegšanu un nodrošina lielāku atbalstu senioru prasmju stiprināšanai. Tā kā MK noteikumu Nr. 818 grozījumi ir nepieciešami saistībā ar programmas iznākuma rādītāja precizēšanu un dažiem redakcionāliem precizējumiem, kas neietekmē 4.3.3.3. pasākuma mērķu sasniegšanu, izmaiņas attiecībā uz papildu finansējuma pārdali un 4.3.3.3. pasākuma nacionālo rādītāju precizēšanu iekļaujas jau veicamajos MK noteikumu Nr. 818 grozījumos.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izvēlētais risinājums paredz papildu finansējuma pārdali un 4.3.3.3. pasākuma nacionālo rādītāju palielināšanu, taču nepalielina 4.3.3.3. pasākuma administratīvās izmaksas. Nepiešķirot 4.3.3.3. pasākumam papildu finansējumu, tiks apstiprināts mazāks Senioru skolu projektu pieteikums skaits, kā arī attiecīgi atbalstīts mazāks senioru skaits prasmju apguves pasākumos. Tā kā starp visām labklājības nozares investīcijām, kur nepieciešams papildu finansējums, 4.3.3.3. pasākums ir starp prioritātēm, tad ir racionāli papildu finansējumu 1 065 688 euro apmērā pārdalīt 4.3.3.3. pasākuma finanšu vajadzību nodrošināšanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
TA projektā paredzētās izmaiņas nav būtiskas regulas 2021/1060 65. panta izpratnē un neietekmē 4.3.3.3. pasākuma darbību veidu, projekta mērķi, jo izmaiņas 4.3.3.3. pasākuma īstenošanas nosacījumos nerada riskus tā sākotnējā mērķa sasniegšanai.
Finansējuma saņēmējs ir informēts par TA projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Grozījumi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un LM 2024. gada 21. jūnija vienošanās par 4.3.3.3. pasākuma projekta īstenošanu tiks veikti pēc TA projekta spēkā stāšanās.
TA projektam ir pozitīva ietekme uz gala labuma guvējiem (sociāliem uzņēmumiem un Senioru skolām), jo paredz palielināt tiem atbalstu 4.3.3.3. pasākuma ietvaros.
Attiecībā uz Senioru skolu projektiem, SIF jau ir veicis izmaiņas Senioru skolu projektu pieteikumu atlases nolikumā un paredzējis iespēju apstiprināt projektu pieteikumus, kas noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ. Papildu projektu pieteikumus SIF varēs apstiprināt pēc TA projekta spēkā stāšanās.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 013 305
0
0
4 241 531
0
3 045 190
1 052 927
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 013 305
0
0
4 241 531
0
3 045 190
1 052 927
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 545 065
0
0
4 990 037
0
3 582 576
1 238 738
2.1. valsts pamatbudžets
3 545 065
0
0
4 990 037
0
3 582 576
1 238 738
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-531 760
0
0
-748 506
0
-537 386
-185 811
3.1. valsts pamatbudžets
-531 760
0
0
-748 506
0
-537 386
-185 811
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-748 506
-537 386
-185 811
5.1. valsts pamatbudžets
0
-748 506
-537 386
-185 811
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK noteikumu Nr. 818 7. punkts nosaka, ka 4.3.3.3. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 16 800 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 14 280 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 520 000 euro. Saskaņā ar TA projektu 4.3.3.3. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums tiek palielināts par 1 065 689 euro (lai nodrošinātu korektu finansējuma avotu proporcijas sadalījumu, valsts budžeta līdzfinansējums ir palielināts par 1 euro), tai skaitā ESF Plus finansējumu 905 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 159 854 euro un attiecīgi 4.3.3.3. pasākuma finansējums būs 17 865 689 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 15 185 835 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 679 854 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.3.3. pasākuma SU projekta īstenošanas termiņš ir no 2023. gada 1. oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
2024. gadā finansējums investēts 1 312 556 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 115 673 euro un valsts budžeta finansējums 196 883 euro;
2025. gadā finansējums investēts 3 196 717 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 2 717 209 euro un valsts budžeta finansējums 479 508 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 545 065 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 013 305 euro un valsts budžeta finansējums 531 760 euro, saskaņā ar 08.06.2026.gada FM rīkojumu Nr.1.1.-1/12/183.
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 4 990 037 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 4 241 531 euro un valsts budžeta finansējums 748 506 euro (tai skaitā papildus finansējums 532 844 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 452 917 euro un valsts budžeta finansējums 79 927 euro);
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 582 576 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 045 190 euro un valsts budžeta finansējums 537 386 euro (tai skaitā papildus finansējums 532 845 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 452 918 euro un valsts budžeta finansējums 79 927 euro);
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 238 738 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 052 927 euro un valsts budžeta finansējums 185 811 euro.
Projektam finansējums 2026.gadā plānots apakšprogrammā 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021 - 2027)", no 2027.gada un turpmākajos gados apakšprogrammā 18.01.50.00 "Starptautiskās palīdzības un ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošana, tehniskā palīdzība to pārvaldībai".
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2027. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts 4.3.3.3. pasākuma projekta īstenošanas gaitā.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.3.3. pasākuma SU projekta īstenošanas termiņš ir no 2023. gada 1. oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
2024. gadā finansējums investēts 1 312 556 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 115 673 euro un valsts budžeta finansējums 196 883 euro;
2025. gadā finansējums investēts 3 196 717 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 2 717 209 euro un valsts budžeta finansējums 479 508 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 545 065 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 013 305 euro un valsts budžeta finansējums 531 760 euro, saskaņā ar 08.06.2026.gada FM rīkojumu Nr.1.1.-1/12/183.
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 4 990 037 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 4 241 531 euro un valsts budžeta finansējums 748 506 euro (tai skaitā papildus finansējums 532 844 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 452 917 euro un valsts budžeta finansējums 79 927 euro);
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 582 576 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 045 190 euro un valsts budžeta finansējums 537 386 euro (tai skaitā papildus finansējums 532 845 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 452 918 euro un valsts budžeta finansējums 79 927 euro);
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 238 738 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 052 927 euro un valsts budžeta finansējums 185 811 euro.
Projektam finansējums 2026.gadā plānots apakšprogrammā 63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021 - 2027)", no 2027.gada un turpmākajos gados apakšprogrammā 18.01.50.00 "Starptautiskās palīdzības un ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošana, tehniskā palīdzība to pārvaldībai".
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2027. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts 4.3.3.3. pasākuma projekta īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 431 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" īstenošanas noteikumi" (26-TA-1402);
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 487 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" (26-TA-1441).
Pamatojums un apraksts
Minētie noteikumu projekti paredz samazināt 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" finansējumu par 1 000 000 euro un 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumenta izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" otrās kārtas finansējumu par 65 688 euro. Minētais samazinājums ir finansējuma avots 4.3.3.3. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma palielinājumam. Attiecīgi TA projekts izskatāms kopā vai pēc minēto pasākumu īstenošanu reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta MK noteikumu Nr. 818 izstrādes laikā. TA projekts atbilst MK noteikumu Nr. 818 mērķim, attiecīgi sabiedrības līdzdalība par šo TA projektu netika sludināta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Labklājības ministrija
- Sabiedrības integrācijas fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
TA projekts nemaina 4.3.3.3. pasākumā sākotnēji identificētos, kā arī TA projekta Nr. 25-TA-1911 anotācijā ietvertos horizontālās ietekmes aspektus.
Pielikumi