25-TA-2339: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts ir sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Muzeju likuma 15.panta otro daļu un Ministru kabineta 2025.gada 17.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.24 52.§) “Informatīvais ziņojums “Par kārtību, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai”” 2.punktā Kultūras ministrijai doto uzdevumu izstrādāt un kultūras ministram līdz 2025.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai”, kurā paredzēt, ka Projekts stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī. Saeima 2025.gada 11.decembrī pieņēma likumu “Grozījumi Muzeju likumā” (stājās spēkā 2025.gada 16.decembrī), kura 6.pants paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026.gada 31.janvārim izdod Muzeju likuma 15.panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Projekts ir sagatavots pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55) 009.uzdevuma 9.2.pasākuma “Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību.” darbības rezultāta 5.punktu, kas paredz, ka tiek izstrādāta un ieviesta valsts garanta sistēma akreditēto muzeju veidoto starptautisko izstāžu darbības nodrošināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras dzīvi ar nozīmīgām, mākslinieciski un kultūrvēsturiski augstvērtīgām ārvalstu izstādēm un sekmējot Latvijas kultūras mantojuma starptautisko atpazīstamību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības ietvaros katras Eiropas valsts kultūrvēsturiskās vērtības uztver kā Eiropas kultūras kopīgā mantojuma sastāvdaļu, kas veidojas un turpina attīstīties, savstarpēji ietekmējoties un bagātinoties. Muzeju kolekciju mobilitāte ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai veicinātu Eiropas kopīgās kultūrtelpas attīstību. Muzeju kolekciju mobilitātes kopējās izmaksas veido kultūrvēsturisko vērtību jeb muzeju krājuma priekšmetu drošības un saglabāšanas pasākumi, izstāžu vizuālā un grafiskā dizaina izveide, transportēšana, kā arī deponēto kultūrvēsturisko vērtību (priekšmeti, kas aizdoti kādam muzejam lietošanai uz laiku) apdrošināšana. Muzeju kolekciju mobilitātes kopējo izmaksu samazināšana ir iespējama vienīgi, aizstājot komerciālo apdrošināšanu ar valsts garantētu apdrošināšanu par kompensāciju izmaksu zaudējumu gadījumā, jo no pārējām izmaksām nav iespējams izvairīties. Eiropas Savienības prezidējošajām valstīm mērķtiecīgi risinot muzeju kolekciju mobilitātes jautājumus, jau 2006.gada 17.oktobrī Helsinkos tika apstiprināts “Rīcības plāns muzeju kolekciju mobilitātes un patapinājumu standartu izveidošanai ES mērogā” http://www.ne-mo.org/fileadmin/Dateien/public/topics/Collection_Mobility/Members/Action_Plan_for_the_EU_Promotion.pdf), kurā tika noteikts uzdevums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest starptautiskajiem standartiem atbilstošu valsts garantētas apdrošināšanas sistēmu kā alternatīvu komerciālajai apdrošināšanai.
Pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2007.gada 16.novembra Rezolūciju par Eiropas kultūras plānu (2007/C 287/01), Eiropas Komisijas izveidotā Atvērtās koordinācijas metodes Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu darba grupa muzeju kolekciju mobilitātes jautājumos 2010.gadā sagatavoja dokumentu “Galaziņojums un ieteikumi Kultūras komitejai par kolekciju mobilitātes palielināšanas iespēju uzlabošanu” (http://www.ne-mo.org/fileadmin/Dateien/public/topics/Collection_Mobility/Members/Action_Plan_for_the_EU_Promotion.pdf), kurā dalībvalstīm, kurām nav normatīvais regulējums par valsts garantētas apdrošināšanas sistēmu, ieteica apsvērt tās ieviešanu, ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi. Uz minētā galaziņojuma pamata 2012.gadā tika izdota rokasgrāmata “Praktiski paņēmieni kultūras priekšmetu aizdošanas un aizņemšanās izmaksu samazināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs” (https://www.muzeologija.lv/sites/default/files/rokasgramata-deponesana-es_lv.pdf).
Eiropas Savienības 17 dalībvalstīs apkopotajā valsts garantētas apdrošināšanas sistēmā (State Indemnity System, turpmāk – Valsts garanta sistēma) apdrošināto izstāžu statistika 2007.–2011.gadā pārliecinoši pierāda, ka summas, kas muzejiem būtu jāmaksā par starptautisko izstāžu eksponātu komerciālo apdrošināšanu, ir simtiem reižu lielākas par eventuālām kompensācijām, kuras valstīm var nākties maksāt, iestājoties valsts garantētam apdrošināšanas gadījumam. Jānorāda, ka gandrīz visas Eiropas Savienības valstis mērķtiecīgi risinot muzeju kolekciju mobilitātes jautājumus saskaņā ar 2006.gada 17.oktobrī Helsinkos apstiprināto rīcības plānu ir ieviesušas Valsts garanta sistēmu kā alternatīvu komerciālajai apdrošināšanai, līdz ar to statistikas dati, kas aptvertu visas Eiropas Savienības valstis, kopš 2011.gada nav apkopoti.
No 2007. līdz 2011.gadam Eiropas Savienības valstīs Valsts garanta sistēmas ietvaros notika 2 454 izstādes, kuru kopējā vērtība bija virs 84 miljardiem euro. Tikai attiecībā uz 16 (vai 0,65 procentiem) izstādēm tika izmaksātas kompensācijas par eksponātu bojājumiem. Kompensāciju kopsumma bija 372 221,00 euro, kas ir 0,0004 procenti no izstāžu vērtības un attiecīgi 0,4 procenti no summas, kura muzejiem būtu jāsamaksā komerciālās apdrošināšanas prēmijās. Vidējā kompensācija, kas tika faktiski izmaksāta par vienu izstādi no 16 izstādēm, bija 23 263,81 euro. Vidējā kompensācija, rēķinot uz visu notikušo izstāžu skaitu (2 454 izstādes), bija 151,68 euro.
Kultūras ministrijas ieskatā Valsts garanta sistēmas ieviešanai Latvijā ir izmantojama Igaunijas valsts pieredze, jo abās valstīs ir līdzīga situācija muzeju infrastruktūras un ārvalsts izstāžu rīkošanas budžetu kapacitātes jomā, turklāt Igaunijā Valsts garanta sistēma darbojas jau 12 gadus. Saskaņā ar Igaunijas muzeju kolēģu sniegto informāciju, no 2015. līdz 2024.gadam Igaunijā nav tikusi izmaksāta neviena kompensācija par muzeju eksponātu bojājumiem.
Starptautiskā pieredze un statistika par komerciālās apdrošināšanas aizstāšanu ar Valsts garanta sistēmu apliecina, ka:
1) valstij un kultūras budžetam ir tiešs finansiāls ieguvums, jo apdrošināšanas pozīcijā ietaupītais finansējums var tikt novirzīts starptautisku izstāžu kvalitātes nodrošināšanai un veicina kultūras pieejamību sabiedrībai;
2) ņemot vērā starptautiskajā muzeju praksē pieņemtos risku vadības standartus, eventuālo zaudējumu rašanās risks tiek samazināts tuvu 0 procentiem, un valstu izmaksājamo atlīdzību apjoms pret notikušo izstāžu skaitu un to kopējo apdrošināšanas vērtību ir nenozīmīgs.
Būtisks Valsts garanta sistēmas ieviešanas elements ir valsts uzticēšanās muzeju profesionalitātei, kā arī muzeju un to sadarbības partneru savstarpējai uzticībai, kas balstās gadu desmitos iedibinātā praksē un drošības standartos un ietver šādu kritēriju kopumu:
1) muzeja reputācija, personāla kvalifikācija un iepriekšējā izstāžu pieredze (piemēram, tiek vērtēts vai muzejā ir kvalificēti restauratori, kuri uzrauga muzeja priekšmetu saglabātības kontroli pirms un pēc izstādes un tās laikā, kā arī uzrauga pakošanu un izstādes iekārtošanu, eksponātu izvietošanu);
2) muzeja infrastruktūras fiziskās drošības un ugunsdrošības standarti, kā arī eksponātu saglabātībai nepieciešamo mikroklimata kontroles sistēmu atbilstība (muzeji iesniedz sadarbības partnerim un Valsts garanta sistēmas shēmas administratoram t.s. Facility Report – eksponēšanas apstākļu ziņojumu);
3) muzeju sadarbība ar tādiem transporta pakalpojumu sniedzējiem, kuri specializējas muzeju priekšmetu transportēšanā un kuri var pierādīt starptautisku pieredzi.
Valsts garanta sistēmas būtiskākais ieguvums ir unikālo muzeju vērtību saglabāšanas sekmēšana, jo zaudējumu gadījumā nekāda kompensācija tās nespēs aizstāt. Tāpēc Valsts garanta sistēma kā galveno faktoru uzsver tādu drošības un saglabāšanas apstākļu garantēšanu, kas praktiski izslēdz zaudējumu iespējamību. Tā ietver procedūru, kas analizē izstādes nozīmību, nosaka apdrošināšanas izmaksas, izvērtē priekšmetu eksponēšanas vietas un apstākļu drošību, un tikai tad, ja risku iespējamība ir praktiski izslēgta, valsts uzņemas saistības, kas ļauj organizēt starptautisku izstādi bez ieguldījumiem vai ievērojami samazinot ieguldījumus komerciālajā apdrošināšanā. Ja izstādē eksponētie priekšmeti (eksponāti) tomēr tiek bojāti vai zaudēti, tad eksponātiem nodarīto zaudējumu vērtību sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Šādas sistēmas ieviešana nozīmē, ka valsts dara visu, lai radītu drošus apstākļus starptautiskajai sadarbībai, kuras pamatā ir uzticība muzeju profesionālajiem standartiem.
Risku iespējamību mazina tas, ka muzeju deponētās vērtības ir unikālas un ikviens eksponāta deponētājs ir ieinteresēts sava priekšmeta saņemšanā sākotnējā kvalitātē, nevis kompensācijas iegūšanā. Tādēļ kultūrvēsturisko vērtību īpašnieki deponē tos tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka deponējuma ņēmējs garantē deponētajiem priekšmetiem tādus pašus apstākļus, kādus tiem nodrošina pastāvīgajā atrašanās vietā. Lai apliecinātu priekšmetu drošību, muzejs, kurš vēlas deponēt priekšmetus, katrai priekšmetu eksponēšanas telpai aizpilda veidlapu – ziņojumu par eksponēšanas apstākļiem (t.s. Facility Report), raksturojot atbilstību muzeja ēkas un eksponēšanas telpu drošības, muzeja pieejamības, priekšmetu pārvietošanas un profesionālas aprūpes, kā arī mikroklimata kontroles nodrošinājuma nosacījumiem. Ja veidlapā sniegtā informācija deponētāju apmierina, viņš personīgi pārliecinās par veidlapā sniegtās informācijas atbilstību un, ja apstākļi garantē objektu drošību, deponētājs un deponējuma ņēmējs noslēdz deponējuma līgumu, kurā detalizēti nosaka pušu rīcību un atbildību objektu saiņošanas, transportēšanas un eksponēšanas procesā.
Starptautiskajā muzeju praksē aprobētie risku vadības pasākumi un citu Eiropas valstu valsts garanta sistēmu ietvaros izmaksāto kompensāciju izmaksu statistika ļauj novērtēt valsts garanta sistēmas risinājuma ieviešanas Latvijā fiskālo risku kā tuvu 0 procentiem.
Valsts garanta sistēma darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu (tostarp, Lietuvā kopš 2002.gada un Igaunijā kopš 2013.gada), kur tā efektīvi iekļaujas Eiropas Savienības kultūrpolitikā paredzētās muzeju kolekciju mobilitātes īstenošanā. Valsts garantētu apdrošināšanu nav ieviesušas piecas Eiropas Savienības valstis: Grieķija, Kipra, Portugāle, Horvātija un Latvija.
Muzeju likuma 15.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā akreditēti valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai, valsts garantētas apdrošināšanas apjomu un darbības ietvaru, valsts garantētas apdrošināšanas pieprasījuma un zaudējumu atlīdzības pieprasījuma iesniegšanas, izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, rīcību zaudējumu gadījumā, zaudējumu izvērtēšanas, zaudējumu atlīdzības izmaksas un piedziņas kārtību, kā arī valsts garantētās apdrošināšanas saistību pārraudzīšanas kārtību. Tas nozīmē, ka valsts uzņemas saistības par kompensācijas izmaksu kultūrvēsturiskās vērtības īpašniekam (deponējuma devējam), ja izstādes rīkošanas laikā deponētājam piederošais priekšmets ir bojāts vai zudis.
Latvijā Valsts garanta sistēmas ieviešanas iniciatīva ir virzīta vairākkārt. Kopš sākotnējā Valsts garanta sistēmas ieviešanas termiņa ir pagājuši 15 gadi, kuru laikā muzeju nozare vairākkārt ir aktualizējusi Valsts garanta sistēmas ieviešanas nepieciešamību, uzturot prasību ietvert šo mērķi valsts stratēģiskās attīstības un kultūrpolitikas plānošanas dokumentos. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55) 009.uzdevuma 9.2.pasākuma “Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību.” darbības rezultāta 5.punkts paredz, ka tiek izstrādāta un ieviesta valsts garanta sistēma akreditēto muzeju veidoto starptautisko izstāžu darbības nodrošināšanai.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka: “Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka: “atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestāžu apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 procenti no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Vērtējot plānoto atbalstu akreditētajiem valsts muzejiem, gadījumā, ja muzeja ieņēmumi no maksas par pakalpojumiem (biļešu maksa, telpu noma u.c.) nepārsniegs 50 procentus no kopējiem iestādes izdevumiem, secināms, ka plānotais atbalsts tiks piešķirts tādu darbību veikšanai, kas nav uzskatāmas par saimnieciskām, un publisko līdzekļu piešķiršana – izstāžu eksponātu apdrošināšanas garantija nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu. Savukārt gadījumā, ja ieņēmumi pārsniegs 50 procentus no kopējiem muzeja izdevumiem un vienlaikus izpildīsies visas Komercdarbības atbalsta kontrole likuma 5.pantā minētās komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes, tad uzskatāms, ka publisko līdzekļu piešķiršana tiks kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, kas piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu (turpmāk – regula Nr.651/2014).
Atbilstoši regulas Nr.651/2014 5.pantam atbalsta shēmai ir jānodrošina, ka dotācijas bruto ekvivalentu iespējams precīzi aprēķināt ex ante, neveicot detalizētu riska novērtējumu (pārredzams atbalsts). Šajā shēmā bruto dotācijas ekvivalents tiek noteikts kā neiegūtā apdrošināšanas prēmija, t.i., prēmija, ko muzejs maksātu privātam apdrošinātājam par starptautisku izstāžu nodrošināšanu ar identisku segumu.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas lēmumu lietā SA.38391 (2014/N) – Estonia State compensation of damage incurred by an owner of an international exhibition jeb Igaunijas ieviesto shēmu līdzīgu valsts garantiju muzejiem nodrošināšanai – privātā tirgus prakse starptautisku mākslas darbu izstāžu apdrošināšanai konsekventi izmanto fiksētu prēmijas likmi – 0,1 procentus no izstādes objektu (eksponātu) vērtības par visu izstādes periodu, neatkarīgi no tās termiņa. Pamatojoties uz Igaunijas veikto aprēķinu, Latvijā plānoto starptautisko izstāžu eksponātu kopējā vērtība vidēji var sasniegt 50 000 000 miljonus euro gadā, līdz ar to neiegūtā apdrošināšanas prēmija (t.i., bruto dotācijas ekvivalents) var sasniegt aptuveni 50 000 euro gadā (0,1 procentus no 50 000 000 euro), kas tiks piemērots aprēķinot plānoto komercdarbības atbalstu. Šo aprēķinu iespējams precīzi noteikt pirms garantijas piešķiršanas, tādēļ pasākums atbilst regulas Nr.651/2014 5.panta pārredzamības prasībām.
Kultūras ministrija, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu (SANI2), 20 darba dienu laikā no atbalsta programmas spēkā stāšanās nosūtīs kopsavilkuma informāciju regulas Nr.651/2014 II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā.
Pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2007.gada 16.novembra Rezolūciju par Eiropas kultūras plānu (2007/C 287/01), Eiropas Komisijas izveidotā Atvērtās koordinācijas metodes Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu darba grupa muzeju kolekciju mobilitātes jautājumos 2010.gadā sagatavoja dokumentu “Galaziņojums un ieteikumi Kultūras komitejai par kolekciju mobilitātes palielināšanas iespēju uzlabošanu” (http://www.ne-mo.org/fileadmin/Dateien/public/topics/Collection_Mobility/Members/Action_Plan_for_the_EU_Promotion.pdf), kurā dalībvalstīm, kurām nav normatīvais regulējums par valsts garantētas apdrošināšanas sistēmu, ieteica apsvērt tās ieviešanu, ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi. Uz minētā galaziņojuma pamata 2012.gadā tika izdota rokasgrāmata “Praktiski paņēmieni kultūras priekšmetu aizdošanas un aizņemšanās izmaksu samazināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs” (https://www.muzeologija.lv/sites/default/files/rokasgramata-deponesana-es_lv.pdf).
Eiropas Savienības 17 dalībvalstīs apkopotajā valsts garantētas apdrošināšanas sistēmā (State Indemnity System, turpmāk – Valsts garanta sistēma) apdrošināto izstāžu statistika 2007.–2011.gadā pārliecinoši pierāda, ka summas, kas muzejiem būtu jāmaksā par starptautisko izstāžu eksponātu komerciālo apdrošināšanu, ir simtiem reižu lielākas par eventuālām kompensācijām, kuras valstīm var nākties maksāt, iestājoties valsts garantētam apdrošināšanas gadījumam. Jānorāda, ka gandrīz visas Eiropas Savienības valstis mērķtiecīgi risinot muzeju kolekciju mobilitātes jautājumus saskaņā ar 2006.gada 17.oktobrī Helsinkos apstiprināto rīcības plānu ir ieviesušas Valsts garanta sistēmu kā alternatīvu komerciālajai apdrošināšanai, līdz ar to statistikas dati, kas aptvertu visas Eiropas Savienības valstis, kopš 2011.gada nav apkopoti.
No 2007. līdz 2011.gadam Eiropas Savienības valstīs Valsts garanta sistēmas ietvaros notika 2 454 izstādes, kuru kopējā vērtība bija virs 84 miljardiem euro. Tikai attiecībā uz 16 (vai 0,65 procentiem) izstādēm tika izmaksātas kompensācijas par eksponātu bojājumiem. Kompensāciju kopsumma bija 372 221,00 euro, kas ir 0,0004 procenti no izstāžu vērtības un attiecīgi 0,4 procenti no summas, kura muzejiem būtu jāsamaksā komerciālās apdrošināšanas prēmijās. Vidējā kompensācija, kas tika faktiski izmaksāta par vienu izstādi no 16 izstādēm, bija 23 263,81 euro. Vidējā kompensācija, rēķinot uz visu notikušo izstāžu skaitu (2 454 izstādes), bija 151,68 euro.
Kultūras ministrijas ieskatā Valsts garanta sistēmas ieviešanai Latvijā ir izmantojama Igaunijas valsts pieredze, jo abās valstīs ir līdzīga situācija muzeju infrastruktūras un ārvalsts izstāžu rīkošanas budžetu kapacitātes jomā, turklāt Igaunijā Valsts garanta sistēma darbojas jau 12 gadus. Saskaņā ar Igaunijas muzeju kolēģu sniegto informāciju, no 2015. līdz 2024.gadam Igaunijā nav tikusi izmaksāta neviena kompensācija par muzeju eksponātu bojājumiem.
Starptautiskā pieredze un statistika par komerciālās apdrošināšanas aizstāšanu ar Valsts garanta sistēmu apliecina, ka:
1) valstij un kultūras budžetam ir tiešs finansiāls ieguvums, jo apdrošināšanas pozīcijā ietaupītais finansējums var tikt novirzīts starptautisku izstāžu kvalitātes nodrošināšanai un veicina kultūras pieejamību sabiedrībai;
2) ņemot vērā starptautiskajā muzeju praksē pieņemtos risku vadības standartus, eventuālo zaudējumu rašanās risks tiek samazināts tuvu 0 procentiem, un valstu izmaksājamo atlīdzību apjoms pret notikušo izstāžu skaitu un to kopējo apdrošināšanas vērtību ir nenozīmīgs.
Būtisks Valsts garanta sistēmas ieviešanas elements ir valsts uzticēšanās muzeju profesionalitātei, kā arī muzeju un to sadarbības partneru savstarpējai uzticībai, kas balstās gadu desmitos iedibinātā praksē un drošības standartos un ietver šādu kritēriju kopumu:
1) muzeja reputācija, personāla kvalifikācija un iepriekšējā izstāžu pieredze (piemēram, tiek vērtēts vai muzejā ir kvalificēti restauratori, kuri uzrauga muzeja priekšmetu saglabātības kontroli pirms un pēc izstādes un tās laikā, kā arī uzrauga pakošanu un izstādes iekārtošanu, eksponātu izvietošanu);
2) muzeja infrastruktūras fiziskās drošības un ugunsdrošības standarti, kā arī eksponātu saglabātībai nepieciešamo mikroklimata kontroles sistēmu atbilstība (muzeji iesniedz sadarbības partnerim un Valsts garanta sistēmas shēmas administratoram t.s. Facility Report – eksponēšanas apstākļu ziņojumu);
3) muzeju sadarbība ar tādiem transporta pakalpojumu sniedzējiem, kuri specializējas muzeju priekšmetu transportēšanā un kuri var pierādīt starptautisku pieredzi.
Valsts garanta sistēmas būtiskākais ieguvums ir unikālo muzeju vērtību saglabāšanas sekmēšana, jo zaudējumu gadījumā nekāda kompensācija tās nespēs aizstāt. Tāpēc Valsts garanta sistēma kā galveno faktoru uzsver tādu drošības un saglabāšanas apstākļu garantēšanu, kas praktiski izslēdz zaudējumu iespējamību. Tā ietver procedūru, kas analizē izstādes nozīmību, nosaka apdrošināšanas izmaksas, izvērtē priekšmetu eksponēšanas vietas un apstākļu drošību, un tikai tad, ja risku iespējamība ir praktiski izslēgta, valsts uzņemas saistības, kas ļauj organizēt starptautisku izstādi bez ieguldījumiem vai ievērojami samazinot ieguldījumus komerciālajā apdrošināšanā. Ja izstādē eksponētie priekšmeti (eksponāti) tomēr tiek bojāti vai zaudēti, tad eksponātiem nodarīto zaudējumu vērtību sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Šādas sistēmas ieviešana nozīmē, ka valsts dara visu, lai radītu drošus apstākļus starptautiskajai sadarbībai, kuras pamatā ir uzticība muzeju profesionālajiem standartiem.
Risku iespējamību mazina tas, ka muzeju deponētās vērtības ir unikālas un ikviens eksponāta deponētājs ir ieinteresēts sava priekšmeta saņemšanā sākotnējā kvalitātē, nevis kompensācijas iegūšanā. Tādēļ kultūrvēsturisko vērtību īpašnieki deponē tos tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka deponējuma ņēmējs garantē deponētajiem priekšmetiem tādus pašus apstākļus, kādus tiem nodrošina pastāvīgajā atrašanās vietā. Lai apliecinātu priekšmetu drošību, muzejs, kurš vēlas deponēt priekšmetus, katrai priekšmetu eksponēšanas telpai aizpilda veidlapu – ziņojumu par eksponēšanas apstākļiem (t.s. Facility Report), raksturojot atbilstību muzeja ēkas un eksponēšanas telpu drošības, muzeja pieejamības, priekšmetu pārvietošanas un profesionālas aprūpes, kā arī mikroklimata kontroles nodrošinājuma nosacījumiem. Ja veidlapā sniegtā informācija deponētāju apmierina, viņš personīgi pārliecinās par veidlapā sniegtās informācijas atbilstību un, ja apstākļi garantē objektu drošību, deponētājs un deponējuma ņēmējs noslēdz deponējuma līgumu, kurā detalizēti nosaka pušu rīcību un atbildību objektu saiņošanas, transportēšanas un eksponēšanas procesā.
Starptautiskajā muzeju praksē aprobētie risku vadības pasākumi un citu Eiropas valstu valsts garanta sistēmu ietvaros izmaksāto kompensāciju izmaksu statistika ļauj novērtēt valsts garanta sistēmas risinājuma ieviešanas Latvijā fiskālo risku kā tuvu 0 procentiem.
Valsts garanta sistēma darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu (tostarp, Lietuvā kopš 2002.gada un Igaunijā kopš 2013.gada), kur tā efektīvi iekļaujas Eiropas Savienības kultūrpolitikā paredzētās muzeju kolekciju mobilitātes īstenošanā. Valsts garantētu apdrošināšanu nav ieviesušas piecas Eiropas Savienības valstis: Grieķija, Kipra, Portugāle, Horvātija un Latvija.
Muzeju likuma 15.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā akreditēti valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai, valsts garantētas apdrošināšanas apjomu un darbības ietvaru, valsts garantētas apdrošināšanas pieprasījuma un zaudējumu atlīdzības pieprasījuma iesniegšanas, izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, rīcību zaudējumu gadījumā, zaudējumu izvērtēšanas, zaudējumu atlīdzības izmaksas un piedziņas kārtību, kā arī valsts garantētās apdrošināšanas saistību pārraudzīšanas kārtību. Tas nozīmē, ka valsts uzņemas saistības par kompensācijas izmaksu kultūrvēsturiskās vērtības īpašniekam (deponējuma devējam), ja izstādes rīkošanas laikā deponētājam piederošais priekšmets ir bojāts vai zudis.
Latvijā Valsts garanta sistēmas ieviešanas iniciatīva ir virzīta vairākkārt. Kopš sākotnējā Valsts garanta sistēmas ieviešanas termiņa ir pagājuši 15 gadi, kuru laikā muzeju nozare vairākkārt ir aktualizējusi Valsts garanta sistēmas ieviešanas nepieciešamību, uzturot prasību ietvert šo mērķi valsts stratēģiskās attīstības un kultūrpolitikas plānošanas dokumentos. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55) 009.uzdevuma 9.2.pasākuma “Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību.” darbības rezultāta 5.punkts paredz, ka tiek izstrādāta un ieviesta valsts garanta sistēma akreditēto muzeju veidoto starptautisko izstāžu darbības nodrošināšanai.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka: “Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka: “atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestāžu apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 procenti no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Vērtējot plānoto atbalstu akreditētajiem valsts muzejiem, gadījumā, ja muzeja ieņēmumi no maksas par pakalpojumiem (biļešu maksa, telpu noma u.c.) nepārsniegs 50 procentus no kopējiem iestādes izdevumiem, secināms, ka plānotais atbalsts tiks piešķirts tādu darbību veikšanai, kas nav uzskatāmas par saimnieciskām, un publisko līdzekļu piešķiršana – izstāžu eksponātu apdrošināšanas garantija nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu. Savukārt gadījumā, ja ieņēmumi pārsniegs 50 procentus no kopējiem muzeja izdevumiem un vienlaikus izpildīsies visas Komercdarbības atbalsta kontrole likuma 5.pantā minētās komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes, tad uzskatāms, ka publisko līdzekļu piešķiršana tiks kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, kas piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu (turpmāk – regula Nr.651/2014).
Atbilstoši regulas Nr.651/2014 5.pantam atbalsta shēmai ir jānodrošina, ka dotācijas bruto ekvivalentu iespējams precīzi aprēķināt ex ante, neveicot detalizētu riska novērtējumu (pārredzams atbalsts). Šajā shēmā bruto dotācijas ekvivalents tiek noteikts kā neiegūtā apdrošināšanas prēmija, t.i., prēmija, ko muzejs maksātu privātam apdrošinātājam par starptautisku izstāžu nodrošināšanu ar identisku segumu.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas lēmumu lietā SA.38391 (2014/N) – Estonia State compensation of damage incurred by an owner of an international exhibition jeb Igaunijas ieviesto shēmu līdzīgu valsts garantiju muzejiem nodrošināšanai – privātā tirgus prakse starptautisku mākslas darbu izstāžu apdrošināšanai konsekventi izmanto fiksētu prēmijas likmi – 0,1 procentus no izstādes objektu (eksponātu) vērtības par visu izstādes periodu, neatkarīgi no tās termiņa. Pamatojoties uz Igaunijas veikto aprēķinu, Latvijā plānoto starptautisko izstāžu eksponātu kopējā vērtība vidēji var sasniegt 50 000 000 miljonus euro gadā, līdz ar to neiegūtā apdrošināšanas prēmija (t.i., bruto dotācijas ekvivalents) var sasniegt aptuveni 50 000 euro gadā (0,1 procentus no 50 000 000 euro), kas tiks piemērots aprēķinot plānoto komercdarbības atbalstu. Šo aprēķinu iespējams precīzi noteikt pirms garantijas piešķiršanas, tādēļ pasākums atbilst regulas Nr.651/2014 5.panta pārredzamības prasībām.
Kultūras ministrija, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu (SANI2), 20 darba dienu laikā no atbalsta programmas spēkā stāšanās nosūtīs kopsavilkuma informāciju regulas Nr.651/2014 II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Starptautisko izstāžu organizēšana saistās ar ievērojamām izmaksām, kuru nozīmīgu daļu sastāda komerciālās apdrošināšanas maksājumi. Patlaban šim nolūkam muzejiem tikai atsevišķos gadījumos ir pieejams valsts budžeta finansējums, lielākoties muzeji meklē atbalstu projektu konkursos vai pie mecenātiem un sponsoriem, vēstniecībām, ārvalstu kultūras institūtiem un citiem sadarbības partneriem. Tomēr īpaši vērtīgo izstāžu starptautiskās apmaiņas organizēšanā arī minēto finansētāju iespējas ir nepietiekamas, līdz ar to cieš starptautisko izstāžu un sabiedrībai sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitāte. Problemātiska ir arī Latvijas muzeju organizēto valsts reprezentācijas izstāžu eksponēšana ārvalstīs, jo gadījumos, ja izstādē eksponējamo priekšmetu apdrošināšanu nesedz deponējuma ņēmējs, tā jānodrošina pašam muzejam. Valsts garanta sistēmas neesamība Latvijā ne tikai kopumā apgrūtina starptautisko izstāžu programmas plānošanu un realizāciju, bet arī kavē akreditēto valsts muzeju iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Baltijas valstu sadarbības projektos, jo Lietuvā un Igaunijā Valsts garanta sistēma darbojas. Muzejiem rīkojot ceļojošas nozīmīgu ārvalstu mākslinieku darbu izstādes visās Baltijas valstīs, tiek ievērojami samazinātas transporta izmaksas, kā arī pastāv iespējas samazināt katram muzejam sedzamo daļu kopējā projekta budžetā. Paredzams, ka, ieviešot Latvijā Valsts garantijas sistēmu, akreditēto valsts muzeju veidoto starptautisko izstāžu skaits pieaugs, vairojot kvalitatīva kultūras piedāvājuma pieejamību Latvijas sabiedrībai.
Saskaņā ar pasaulē aprobēto praksi kultūrvēsturisko vērtību, kuras tiek eksponētas starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, apdrošināšana ir obligāta prasība. Ministru kabineta 2006.gada 1.decembra noteikumu Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” 91.3.apakšpunktā noteikts, ka muzeji, lai saņemtu atļauju uz laiku izvest (deponēt) Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu ārpus valsts robežām, iesniedz Kultūras ministrijā iesniegumu, pievienojot tam ielūguma vai sadarbības līguma kopiju, izvedamo priekšmetu sarakstu un attēlus un izvedamo priekšmetu apdrošināšanas polises vai saņēmējvalsts izsniegtā galvojuma kopijas.
Veicot komerciālās apdrošināšanas izmaksu aplēses, tiek pieņemts, ka polises cena (apdrošināšanas prēmija) veido aptuveni 0,1 procentus no starptautisko izstāžu eksponātu apdrošināšanas vērtības. Ņemot vērā, ka vienas augstvērtīgas izstādes eksponātu kopējā vērtība veido vairākus miljonus euro, un visām kalendārā gada ietvaros notikušajām izstādēm summāri eksponātu vērtība var sasniegt ap 50 miljonus euro, muzeju par komerciālo apdrošināšanu samaksātās summas mērāmas desmitos tūkstošu euro.
Latvijā komerciālās apdrošināšanas sabiedrības nosaka eksponātu eventuālā bojājuma patiesajiem riskiem neatbilstoši augstas polišu cenas, kas balstās visu iespējamo zaudējumu summārā aplēsē. Turklāt Latvijas apdrošinātāji bieži vien atsakās apdrošināt starptautisko izstāžu eksponātus, jo tiem trūkst pieredzes un izpratnes par faktisko risku līmeni, kā arī pasaulslavenu autoru darbu vērtības pret Latvijas mākslas darbu novērtējumu subjektīvi šķiet ļoti augstas, tāpēc noteiktās apdrošināšanas polišu cenas ir nepamatoti augstas. Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas muzeji ir spiesti izmantot starptautisko apdrošināšanas kompāniju pakalpojumus, tādēļ valsts budžeta līdzekļi aizplūst no Latvijas ekonomikas.
Lai šo problēmu atrisinātu un lietderīgāk izmantotu publisko finansējumu, muzeji un sabiedrība kopumā ir ieinteresēta radīt sistēmu, kas atvieglotu starptautisko izstāžu rīkošanu, vienlaikus garantējot muzeju priekšmetu drošību un saglabāšanu. Šajā sistēmā muzeju pienākums būtu garantēt eksponātu drošībai un saglabāšanai nepieciešamos apstākļus, savukārt valsts uzņemtos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā segt zaudējumus gadījumos, ja, neraugoties uz veiktajiem drošības un saglabāšanas pasākumiem, eksponāti tomēr tiktu bojāti vai zaudēti.
Saskaņā ar pasaulē aprobēto praksi kultūrvēsturisko vērtību, kuras tiek eksponētas starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, apdrošināšana ir obligāta prasība. Ministru kabineta 2006.gada 1.decembra noteikumu Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” 91.3.apakšpunktā noteikts, ka muzeji, lai saņemtu atļauju uz laiku izvest (deponēt) Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu ārpus valsts robežām, iesniedz Kultūras ministrijā iesniegumu, pievienojot tam ielūguma vai sadarbības līguma kopiju, izvedamo priekšmetu sarakstu un attēlus un izvedamo priekšmetu apdrošināšanas polises vai saņēmējvalsts izsniegtā galvojuma kopijas.
Veicot komerciālās apdrošināšanas izmaksu aplēses, tiek pieņemts, ka polises cena (apdrošināšanas prēmija) veido aptuveni 0,1 procentus no starptautisko izstāžu eksponātu apdrošināšanas vērtības. Ņemot vērā, ka vienas augstvērtīgas izstādes eksponātu kopējā vērtība veido vairākus miljonus euro, un visām kalendārā gada ietvaros notikušajām izstādēm summāri eksponātu vērtība var sasniegt ap 50 miljonus euro, muzeju par komerciālo apdrošināšanu samaksātās summas mērāmas desmitos tūkstošu euro.
Latvijā komerciālās apdrošināšanas sabiedrības nosaka eksponātu eventuālā bojājuma patiesajiem riskiem neatbilstoši augstas polišu cenas, kas balstās visu iespējamo zaudējumu summārā aplēsē. Turklāt Latvijas apdrošinātāji bieži vien atsakās apdrošināt starptautisko izstāžu eksponātus, jo tiem trūkst pieredzes un izpratnes par faktisko risku līmeni, kā arī pasaulslavenu autoru darbu vērtības pret Latvijas mākslas darbu novērtējumu subjektīvi šķiet ļoti augstas, tāpēc noteiktās apdrošināšanas polišu cenas ir nepamatoti augstas. Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas muzeji ir spiesti izmantot starptautisko apdrošināšanas kompāniju pakalpojumus, tādēļ valsts budžeta līdzekļi aizplūst no Latvijas ekonomikas.
Lai šo problēmu atrisinātu un lietderīgāk izmantotu publisko finansējumu, muzeji un sabiedrība kopumā ir ieinteresēta radīt sistēmu, kas atvieglotu starptautisko izstāžu rīkošanu, vienlaikus garantējot muzeju priekšmetu drošību un saglabāšanu. Šajā sistēmā muzeju pienākums būtu garantēt eksponātu drošībai un saglabāšanai nepieciešamos apstākļus, savukārt valsts uzņemtos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā segt zaudējumus gadījumos, ja, neraugoties uz veiktajiem drošības un saglabāšanas pasākumiem, eksponāti tomēr tiktu bojāti vai zaudēti.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz kārtību, kādā notiek akreditēta valsts muzeja (turpmāk – muzejs) pieteikuma valsts garantētas apdrošināšanas (turpmāk – garantija) saņemšana starptautisku izstāžu (turpmāk – izstāde) rīkošanai iesniegšana un izskatīšana, kā tiek pieņemts lēmums par garantijas sniegšanu, kā muzejs paziņo par izstādes eksponātu bojājumiem vai zudumiem, kā notiek zaudējumu izvērtēšana, kā notiek pieteikuma par izstādes eksponātu zaudējumu kompensācijas izmaksu iesniegšana un izskatīšana, kā tiek pieņemts lēmums par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, kā notiek kompensācijas izmaksa un kā valsts atgūst kompensāciju par izstādei nodarītajiem zaudējumiem.
Garantijas ņēmējs un garantijas sniedzējs
Projekts paredz, ka garantija attieksies uz akreditētiem valsts muzejiem, kuri var garantēt izstāžu eksponātu saglabāšanu un drošību atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” nosacījumiem un saskaņā ar starptautiskajā muzeju praksē aprobētām eksponātu drošības procedūrām attiecībā uz iepakošanas, transportēšanas un eksponēšanas apstākļiem (Projekta 8.punkts). Saskaņā ar Muzeju likuma 7.1 panta trešo daļu valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas. Šobrīd Latvijā ir 16 akreditēti valsts muzeji.
Garantijas sniedzējs ir Kultūras ministrija. Projekta 18.punkts paredz, ka lēmumu par garantijas piešķiršanu vai atteikumu pieņem kultūras ministrs, pamatojoties uz kultūras ministra izveidotās garantijas ekspertu komisijas atzinumu un ievērojot likumā par budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru maksimālo pieļaujamo garantijas apmēru. Garantijas saistību ievērošanu pārraudzīs Kultūras ministrija un attiecīgais muzejs (Projekta 37.punkts).
Starptautisko izstāžu veidi un vērtība, zaudējumi, ko sedz kompensācija par izstādes eksponātiem radītajiem zaudējumiem
Garantija attieksies uz ārvalsts juridiskai vai fiziskai personai piederošiem vai tās valdījumā (piemēram, muzejs, kura valdījumā nodots eksponāts) nodotiem priekšmetiem, kas tiek eksponēti muzejā Latvijā un Latvijas muzeju krājuma priekšmetiem, kas tiek eksponēti ārvalstu izstādēs (Projekta 3.punkts). Plānots, ka garantija papildinās komerciālo apdrošināšanu, uzņemoties atbildību par to izstāžu starptautiskās apmaiņas organizēšanu, kuru vērtība pārsniegs 65 000 euro, ja izstādi ievedīs no ārvalstīm eksponēšanai Latvijā, un 10 000 euro, ja muzejs izvedīs savus krājuma priekšmetus eksponēšanai izstādei ārvalstīs (Projekta 9.punkts).
Garantija zaudējumu atlīdzības iestāšanās gadījumā segs priekšmeta restaurācijas izmaksas kopā ar summu, par kādu ir samazinājusies eksponāta vērtība naudas izteiksmē vai arī visu eksponāta vērtību, ja eksponāts būs zudis (Projekta 23.punkts). Tas nozīmē, ka priekšmeta bojājumu gadījumā kompensācijas apjomu veido eksponāta restaurācijas izmaksas un kompensācija par bojātā eksponāta vērtības samazināšanos bojājuma vai tā novēršanas restaurācijas darbu rezultātā. Pilna eksponāta vērtība naudas izteiksmē tiks izmaksāta tikai priekšmeta pilnīgas iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kas, ievērojot muzeju īstenotos drošības pasākumus, ir riski ar zemu iestāšanās varbūtību. Projekta 24.punktā ir noteikts termiņš pēc kura beigām tiek uzskatīts, ka nozagtais eksponāts netiks atgūts un ienākošās izstādes eksponāta īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs saņemt zaudējumu atlīdzību.
Garantijas apjoms
Saskaņā ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam sagatavošanas grafiku Kultūras ministrija iesniegs Finanšu ministrijā informāciju par nākamajā gadā plānotajām izstādēm (kopējo vērtību naudas izteiksmē, fiskālo ietekmi, risku iestāšanās un garantijas iestāšanās varbūtību) un priekšlikumu par maksimālo pieļaujamo garantijas apmēru kārtējam gadam (Projekta 4.punkts). Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru tiks noteikts maksimālais pieļaujamais garantijas apmērs kārtējam gadam un tiks paredzētas tiesības finanšu ministram palielināt apropriāciju Kultūras ministrijas izdevumiem garantijas zaudējumu atlīdzības gadījumu segšanai.
Garantiju saņēmušais muzejs uzņemas daļu risku, zaudējuma gadījumā sedzot izdevumus Projekta 5.punktā noteiktā pašriska apjomā 3000 euro vienai izstādei. Minētā summa ir muzeja paša līdzatbildība garantijas darbības laikā un līdzdalība radušos zaudējumu segšanā. Gadījumos, kad zaudējuma apmērs nepārsniedz Kultūras ministrijas lēmumā par garantijas piešķiršanu noteikto pašriska summu, garantijas sniedzējam nav pienākuma piedalīties zaudējuma atlīdzināšanā. Projekta 5.punktā paredzēts, ka viena apdrošināšanas gadījuma (izstāde kopumā, nevis katrs izstādē eksponētais priekšmets atsevišķi) pašriska summa šobrīd būs 3000 euro, kas var tik mainīta atbilstoši aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas rādītāju aprēķiniem. Kultūras ministrijas tīmekļvietnē tiks sniegta informācija par muzeja pašriska apjomu kārtējā gadā.
Projekts paredz iespēju, ka garantija sedz tikai daļēju eksponātu vērtību, daļēju izstādes eksponēšanas vai transportēšanas laiku vai daļu no izstādes telpām (Projekta 18.punkts). Tas noteikts tādēļ, ka garantijas apjomu var ietekmēt starptautiskai izstādei daļēji piešķirtā citas valsts garantija un/vai daļēja komerciālā apdrošināšana. Ir iespējami gadījumi, ka garantija attieksies tikai uz atsevišķām muzeja telpām (piemēram, muzeja izstādi var veidot vairāku ārvalstu muzeju priekšmetu deponējumi, no kuriem dažiem priekšmetiem būs nepieciešama garantija, bet dažiem priekšmetiem būs spēkā cita veida apdrošināšanas polises). Informācija par garantijas apjomu tiks norādīta kultūras ministra lēmumā par garantijas piešķiršanu konkrētajai izstādei.
Garantijas darbības periods
Periods, kura laikā ir spēkā garantijas segums Projektā ir noteikts atbilstoši starptautiskajai praksei izstāžu apdrošināšanā, ietverot eksponātu transportēšanu no deponējuma devēja adreses uz izstādes norises vietu un atpakaļ, kā arī visu izstādes norises laiku, tas ir – izstādes, glabāšanas un transportēšanas laikā abos virzienos (Projekta 6.punkts).
Riski, kurus nesedz garantija
Projektā paredzētā garantija nesedz starptautisko izstāžu eksponēšanas praksē konstatētos riskus, kurus izstādes rīkotājs nevar ietekmēt un kurus nav iespējams paredzēt, piešķirot garantiju. Projektā ir noteikti riski, kurus garantija nesedz, iekļaujot vispār aprobētos starptautisko izstāžu eksponēšanas praksē konstatētos riskus (Projekta 7.punkts).
Garantijas pieteikšanas un saņemšanas kārtība
Projekta 10.punkts paredz, ka muzeji līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Kultūras ministrijā informāciju par nākamajā kalendārajā gadā plānotajām izstādēm. Savukārt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms eksponātu deponējuma termiņa sākuma muzeji iesniedz Kultūras ministrijā pieteikumu garantijas saņemšanai atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai veidlapai (aizpildīta veidlapa (veidlapas forma būs pieejama Kultūras ministrijas tīmekļvietnē) ar pamata ziņām par muzeju un izstādi) un dokumentus un informāciju par eksponātu drošības procedūrām attiecībā uz iepakošanas, transportēšanas un eksponēšanas apstākļiem (Projekta 11.punkts). Ja Kultūras ministrijas izveidotā garantijas ekspertu komisija atzīs, ka muzejs atbilst visām prasībām, lai saņemtu valsts garantētu apdrošināšanu, atzinums tiks virzīts kultūras ministram garantijas piešķiršanas izsniegšanai (Projekta 14.punkts). Kultūras ministrs garantijas ekspertu komisiju izveidos saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta pirmo daļu. Garantijas ekspertu komisijas sastāvā būs vismaz pieci locekļi, tostarp Kultūras ministrijas pārstāvji un, ja nepieciešams, mākslas, vēstures, muzeoloģijas, apdrošināšanas, apsardzes un ugunsdrošības eksperti. Plānots, ka nepieciešamības gadījumā garantijas ekspertu komisijas sastāvā var iekļaut apsardzes un ugunsdrošības ekspertus, kuri atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniegs vērtējumu jautājumos, kas saistīti ar izstādes drošības nodrošināšanu.
Zaudējumu atlīdzības pieteikšanas un saņemšanas kārtība
Projekts paredz, ka muzejs nekavējoties informē Kultūras ministriju un eksponātu īpašnieku vai valdītāju par eksponātam nodarīto bojājumu vai eksponāta zudumu, sadarbībā ar eksponātu īpašnieku vai valdītāju uzsāk zaudējumu apjoma noteikšanu, kā arī iesniedz Kultūras ministrijā zaudējumu atlīdzības pieprasījumu (Projekta 21.punkts). Konkrētu termiņu minētajām darbībām Projektā nav iespējams noteikt, jo tas būs atkarīgs no katra gadījuma specifikas. Kopumā starptautiskā prakse paredz, ka muzejam informācija par eksponāta bojājumu tā īpašniekam un garantijas administratoram (Latvijas gadījumā – Kultūras ministrijai) ir jāsniedz vienas līdz trīs darba dienu laikā.
Zādzības vai laupīšanas gadījumā muzejam ir pienākums nekavējoties iesniegt attiecīgu iesniegumu tiesībsargājošajai iestādei (Projekta 22.punkts). Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā, gadījumos, kad ir ierosināts kriminālprocess par eksponāta zādzību vai laupīšanu, muzejs informē Kultūras ministriju un eksponāta īpašnieku vai valdītāju par eksponāta meklēšanas procesa virzību atbilstoši tā rīcībā esošajam informācijas apjomam.
Projekta 21.2.apakšpunkts paredz, ka muzejs sadarbībā ar eksponātu īpašnieku vai valdītāju veic zaudējumu apjoma noteikšanu. Tas nozīmē, ka muzeja (deponējuma ņēmēja) un eksponātu īpašnieka vai valdītāja (deponējuma devēja) izveidota komisija (muzeja krājuma komisija vai nepieciešamības gadījumā neatkarīga ekspertu komisija, kuras darbību finansē deponējuma ņēmējs un deponējuma devējs savstarpēji vienojoties) novērtēs bojājumus. Ja muzeja pašrisks nesegs visas zaudējumu izmaksas, muzejs iesniegs Kultūras ministrijai zaudējumu atlīdzības pieprasījumu ar zaudējumu apmēra pamatojumu (Projekta 21.3.apakšpunkts). Ja Kultūras ministrijas izveidota garantijas ekspertu komisija atzīs, ka pieprasījums atbilst visām prasībām, lai tiktu saņemta zaudējumu kompensācija, atzinums tiks novirzīts kultūras ministram lēmuma pieņemšanai par zaudējumu atlīdzības izmaksu (Projekta 32.punkts). Kultūras ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu, kurā detalizēti tiks aprakstīts valsts garantētas zaudējumu atlīdzības gadījums un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, kurus iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam sagatavos Finanšu ministrijas apropriācijas palielināšanas rīkojuma projektu un virzīs to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs izteikusi iebildumus, veiks apropriācijas palielināšanu.
Eksponāts ir uzskatāms par zudušu, ja tam ir būtiski bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt, vai nav izredžu, ka to ir iespējams atgūt. Ja ienākošās izstādes eksponāta īpašnieks vai valdītājs ir zaudējis eksponātu vairāk nekā 60 dienas, Projekta izpratnē tiek pieņemts, ka eksponāts netiks atgūts (Projekta 24.punkts). Gadījumos, kad zādzības vai laupīšanas gadījumā eksponāts tiek atgūts pēc vairāk nekā 60 dienām un eksponāta īpašniekam jau ir izmaksāta zaudējumu atlīdzība, saskaņā ar Projekta 35.punktu persona, kurai muzejs izmaksājis zaudējumu atlīdzību, to atmaksā, atskaitot no summas šo noteikumu 23. punktā noteiktās eksponātu restaurācijas izmaksas kopā ar summu, par kādu ir samazinājusies eksponāta vērtība zaudējuma vai tā izraisīto restaurācijas darbu rezultātā. Savukārt saskaņā ar Projekta 36.punktu valstij ir zaudējumu piedziņas tiesības pret personu, kura ir atbildīga par izstādei nodarīto zaudējumu.
Projekta 33.punkts paredz, ka zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem ar Kultūras ministrijas starpniecību.
Regresa tiesības
Projekta 36.punkts paredz, ka ar zaudējumu atlīdzības piedziņu saistīto jautājumu risināšanu atbildīgs būs attiecīgais valsts muzejs un Kultūras ministrija.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie noteikumi
Projekta 40.punkts nosaka, ka muzejam, kuram Projekta ietvaros piešķirtā garantija kvalificējas kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, to piešķir saskaņā ar regulas Nr.651/2014 53.pantu kā darbības atbalstu.
Projekta 41.punkts nosaka, ja muzejam piešķirtā garantija kvalificējās kā komercdarbības atbalsts, muzejs uz atbalsta piešķiršanas brīdi nedrīkst kvalificēties kā grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punktā minēto definīciju, vērtējot saistīto uzņēmumu grupas līmenī.
Projekta 42.punkts nosaka, kad netiek piemēroti regulas Nr.651/2014 53.panta nosacījumi, jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1) muzeja pašu ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no muzeja kopējiem izdevumiem gada budžeta ietvaros, tad muzejs nav kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs;
2) pašu ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no muzeja gada budžeta, tad muzejs ir kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs, tomēr tam piešķirtā garantija netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, ja tam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Lai pārliecinātos ka muzeja, kurš kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs, piešķirtā garantija netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1) no visiem muzejā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai apmeklētājiem 85 procenti vai vairāk gadā ir Latvijas iedzīvotāji (Projekta 42.2.1.apakšpunkts);
2) muzejs netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā (Projekta 42.2.2.apakšpunkts).
Projekta 43.punktā noteikts, ka muzejam, kuram piešķirtā garantija kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, komercdarbības atbalsta summa tiks aprēķināta kā neiegūta garantijas apdrošināšanas prēmijas maksa, ņemot vērā kalendārajā gadā plānoto izstāžu eksponātu kopējo vērtību gadā un fiksētu prēmijas likmi 0,1 procentus no muzeja izstādes eksponātu vērtības par visu izstādes periodu neatkarīgi no tās termiņa.
Kultūras ministrijas garantijas ekspertu komisija izvērtēs, vai muzejam Projekta ietvaros piešķirtā garantija kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un kultūras ministra lēmumā par garantijas piešķiršanu tiks norādīta attiecīgā informācija par komercdarbības atbalsta piešķiršanu (Projekta 19.8.apakšpunkts).
Garantijas ņēmējs un garantijas sniedzējs
Projekts paredz, ka garantija attieksies uz akreditētiem valsts muzejiem, kuri var garantēt izstāžu eksponātu saglabāšanu un drošību atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” nosacījumiem un saskaņā ar starptautiskajā muzeju praksē aprobētām eksponātu drošības procedūrām attiecībā uz iepakošanas, transportēšanas un eksponēšanas apstākļiem (Projekta 8.punkts). Saskaņā ar Muzeju likuma 7.1 panta trešo daļu valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas. Šobrīd Latvijā ir 16 akreditēti valsts muzeji.
Garantijas sniedzējs ir Kultūras ministrija. Projekta 18.punkts paredz, ka lēmumu par garantijas piešķiršanu vai atteikumu pieņem kultūras ministrs, pamatojoties uz kultūras ministra izveidotās garantijas ekspertu komisijas atzinumu un ievērojot likumā par budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru maksimālo pieļaujamo garantijas apmēru. Garantijas saistību ievērošanu pārraudzīs Kultūras ministrija un attiecīgais muzejs (Projekta 37.punkts).
Starptautisko izstāžu veidi un vērtība, zaudējumi, ko sedz kompensācija par izstādes eksponātiem radītajiem zaudējumiem
Garantija attieksies uz ārvalsts juridiskai vai fiziskai personai piederošiem vai tās valdījumā (piemēram, muzejs, kura valdījumā nodots eksponāts) nodotiem priekšmetiem, kas tiek eksponēti muzejā Latvijā un Latvijas muzeju krājuma priekšmetiem, kas tiek eksponēti ārvalstu izstādēs (Projekta 3.punkts). Plānots, ka garantija papildinās komerciālo apdrošināšanu, uzņemoties atbildību par to izstāžu starptautiskās apmaiņas organizēšanu, kuru vērtība pārsniegs 65 000 euro, ja izstādi ievedīs no ārvalstīm eksponēšanai Latvijā, un 10 000 euro, ja muzejs izvedīs savus krājuma priekšmetus eksponēšanai izstādei ārvalstīs (Projekta 9.punkts).
Garantija zaudējumu atlīdzības iestāšanās gadījumā segs priekšmeta restaurācijas izmaksas kopā ar summu, par kādu ir samazinājusies eksponāta vērtība naudas izteiksmē vai arī visu eksponāta vērtību, ja eksponāts būs zudis (Projekta 23.punkts). Tas nozīmē, ka priekšmeta bojājumu gadījumā kompensācijas apjomu veido eksponāta restaurācijas izmaksas un kompensācija par bojātā eksponāta vērtības samazināšanos bojājuma vai tā novēršanas restaurācijas darbu rezultātā. Pilna eksponāta vērtība naudas izteiksmē tiks izmaksāta tikai priekšmeta pilnīgas iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kas, ievērojot muzeju īstenotos drošības pasākumus, ir riski ar zemu iestāšanās varbūtību. Projekta 24.punktā ir noteikts termiņš pēc kura beigām tiek uzskatīts, ka nozagtais eksponāts netiks atgūts un ienākošās izstādes eksponāta īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs saņemt zaudējumu atlīdzību.
Garantijas apjoms
Saskaņā ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam sagatavošanas grafiku Kultūras ministrija iesniegs Finanšu ministrijā informāciju par nākamajā gadā plānotajām izstādēm (kopējo vērtību naudas izteiksmē, fiskālo ietekmi, risku iestāšanās un garantijas iestāšanās varbūtību) un priekšlikumu par maksimālo pieļaujamo garantijas apmēru kārtējam gadam (Projekta 4.punkts). Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru tiks noteikts maksimālais pieļaujamais garantijas apmērs kārtējam gadam un tiks paredzētas tiesības finanšu ministram palielināt apropriāciju Kultūras ministrijas izdevumiem garantijas zaudējumu atlīdzības gadījumu segšanai.
Garantiju saņēmušais muzejs uzņemas daļu risku, zaudējuma gadījumā sedzot izdevumus Projekta 5.punktā noteiktā pašriska apjomā 3000 euro vienai izstādei. Minētā summa ir muzeja paša līdzatbildība garantijas darbības laikā un līdzdalība radušos zaudējumu segšanā. Gadījumos, kad zaudējuma apmērs nepārsniedz Kultūras ministrijas lēmumā par garantijas piešķiršanu noteikto pašriska summu, garantijas sniedzējam nav pienākuma piedalīties zaudējuma atlīdzināšanā. Projekta 5.punktā paredzēts, ka viena apdrošināšanas gadījuma (izstāde kopumā, nevis katrs izstādē eksponētais priekšmets atsevišķi) pašriska summa šobrīd būs 3000 euro, kas var tik mainīta atbilstoši aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas rādītāju aprēķiniem. Kultūras ministrijas tīmekļvietnē tiks sniegta informācija par muzeja pašriska apjomu kārtējā gadā.
Projekts paredz iespēju, ka garantija sedz tikai daļēju eksponātu vērtību, daļēju izstādes eksponēšanas vai transportēšanas laiku vai daļu no izstādes telpām (Projekta 18.punkts). Tas noteikts tādēļ, ka garantijas apjomu var ietekmēt starptautiskai izstādei daļēji piešķirtā citas valsts garantija un/vai daļēja komerciālā apdrošināšana. Ir iespējami gadījumi, ka garantija attieksies tikai uz atsevišķām muzeja telpām (piemēram, muzeja izstādi var veidot vairāku ārvalstu muzeju priekšmetu deponējumi, no kuriem dažiem priekšmetiem būs nepieciešama garantija, bet dažiem priekšmetiem būs spēkā cita veida apdrošināšanas polises). Informācija par garantijas apjomu tiks norādīta kultūras ministra lēmumā par garantijas piešķiršanu konkrētajai izstādei.
Garantijas darbības periods
Periods, kura laikā ir spēkā garantijas segums Projektā ir noteikts atbilstoši starptautiskajai praksei izstāžu apdrošināšanā, ietverot eksponātu transportēšanu no deponējuma devēja adreses uz izstādes norises vietu un atpakaļ, kā arī visu izstādes norises laiku, tas ir – izstādes, glabāšanas un transportēšanas laikā abos virzienos (Projekta 6.punkts).
Riski, kurus nesedz garantija
Projektā paredzētā garantija nesedz starptautisko izstāžu eksponēšanas praksē konstatētos riskus, kurus izstādes rīkotājs nevar ietekmēt un kurus nav iespējams paredzēt, piešķirot garantiju. Projektā ir noteikti riski, kurus garantija nesedz, iekļaujot vispār aprobētos starptautisko izstāžu eksponēšanas praksē konstatētos riskus (Projekta 7.punkts).
Garantijas pieteikšanas un saņemšanas kārtība
Projekta 10.punkts paredz, ka muzeji līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Kultūras ministrijā informāciju par nākamajā kalendārajā gadā plānotajām izstādēm. Savukārt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms eksponātu deponējuma termiņa sākuma muzeji iesniedz Kultūras ministrijā pieteikumu garantijas saņemšanai atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai veidlapai (aizpildīta veidlapa (veidlapas forma būs pieejama Kultūras ministrijas tīmekļvietnē) ar pamata ziņām par muzeju un izstādi) un dokumentus un informāciju par eksponātu drošības procedūrām attiecībā uz iepakošanas, transportēšanas un eksponēšanas apstākļiem (Projekta 11.punkts). Ja Kultūras ministrijas izveidotā garantijas ekspertu komisija atzīs, ka muzejs atbilst visām prasībām, lai saņemtu valsts garantētu apdrošināšanu, atzinums tiks virzīts kultūras ministram garantijas piešķiršanas izsniegšanai (Projekta 14.punkts). Kultūras ministrs garantijas ekspertu komisiju izveidos saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta pirmo daļu. Garantijas ekspertu komisijas sastāvā būs vismaz pieci locekļi, tostarp Kultūras ministrijas pārstāvji un, ja nepieciešams, mākslas, vēstures, muzeoloģijas, apdrošināšanas, apsardzes un ugunsdrošības eksperti. Plānots, ka nepieciešamības gadījumā garantijas ekspertu komisijas sastāvā var iekļaut apsardzes un ugunsdrošības ekspertus, kuri atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniegs vērtējumu jautājumos, kas saistīti ar izstādes drošības nodrošināšanu.
Zaudējumu atlīdzības pieteikšanas un saņemšanas kārtība
Projekts paredz, ka muzejs nekavējoties informē Kultūras ministriju un eksponātu īpašnieku vai valdītāju par eksponātam nodarīto bojājumu vai eksponāta zudumu, sadarbībā ar eksponātu īpašnieku vai valdītāju uzsāk zaudējumu apjoma noteikšanu, kā arī iesniedz Kultūras ministrijā zaudējumu atlīdzības pieprasījumu (Projekta 21.punkts). Konkrētu termiņu minētajām darbībām Projektā nav iespējams noteikt, jo tas būs atkarīgs no katra gadījuma specifikas. Kopumā starptautiskā prakse paredz, ka muzejam informācija par eksponāta bojājumu tā īpašniekam un garantijas administratoram (Latvijas gadījumā – Kultūras ministrijai) ir jāsniedz vienas līdz trīs darba dienu laikā.
Zādzības vai laupīšanas gadījumā muzejam ir pienākums nekavējoties iesniegt attiecīgu iesniegumu tiesībsargājošajai iestādei (Projekta 22.punkts). Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā, gadījumos, kad ir ierosināts kriminālprocess par eksponāta zādzību vai laupīšanu, muzejs informē Kultūras ministriju un eksponāta īpašnieku vai valdītāju par eksponāta meklēšanas procesa virzību atbilstoši tā rīcībā esošajam informācijas apjomam.
Projekta 21.2.apakšpunkts paredz, ka muzejs sadarbībā ar eksponātu īpašnieku vai valdītāju veic zaudējumu apjoma noteikšanu. Tas nozīmē, ka muzeja (deponējuma ņēmēja) un eksponātu īpašnieka vai valdītāja (deponējuma devēja) izveidota komisija (muzeja krājuma komisija vai nepieciešamības gadījumā neatkarīga ekspertu komisija, kuras darbību finansē deponējuma ņēmējs un deponējuma devējs savstarpēji vienojoties) novērtēs bojājumus. Ja muzeja pašrisks nesegs visas zaudējumu izmaksas, muzejs iesniegs Kultūras ministrijai zaudējumu atlīdzības pieprasījumu ar zaudējumu apmēra pamatojumu (Projekta 21.3.apakšpunkts). Ja Kultūras ministrijas izveidota garantijas ekspertu komisija atzīs, ka pieprasījums atbilst visām prasībām, lai tiktu saņemta zaudējumu kompensācija, atzinums tiks novirzīts kultūras ministram lēmuma pieņemšanai par zaudējumu atlīdzības izmaksu (Projekta 32.punkts). Kultūras ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu, kurā detalizēti tiks aprakstīts valsts garantētas zaudējumu atlīdzības gadījums un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, kurus iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam sagatavos Finanšu ministrijas apropriācijas palielināšanas rīkojuma projektu un virzīs to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs izteikusi iebildumus, veiks apropriācijas palielināšanu.
Eksponāts ir uzskatāms par zudušu, ja tam ir būtiski bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt, vai nav izredžu, ka to ir iespējams atgūt. Ja ienākošās izstādes eksponāta īpašnieks vai valdītājs ir zaudējis eksponātu vairāk nekā 60 dienas, Projekta izpratnē tiek pieņemts, ka eksponāts netiks atgūts (Projekta 24.punkts). Gadījumos, kad zādzības vai laupīšanas gadījumā eksponāts tiek atgūts pēc vairāk nekā 60 dienām un eksponāta īpašniekam jau ir izmaksāta zaudējumu atlīdzība, saskaņā ar Projekta 35.punktu persona, kurai muzejs izmaksājis zaudējumu atlīdzību, to atmaksā, atskaitot no summas šo noteikumu 23. punktā noteiktās eksponātu restaurācijas izmaksas kopā ar summu, par kādu ir samazinājusies eksponāta vērtība zaudējuma vai tā izraisīto restaurācijas darbu rezultātā. Savukārt saskaņā ar Projekta 36.punktu valstij ir zaudējumu piedziņas tiesības pret personu, kura ir atbildīga par izstādei nodarīto zaudējumu.
Projekta 33.punkts paredz, ka zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem ar Kultūras ministrijas starpniecību.
Regresa tiesības
Projekta 36.punkts paredz, ka ar zaudējumu atlīdzības piedziņu saistīto jautājumu risināšanu atbildīgs būs attiecīgais valsts muzejs un Kultūras ministrija.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie noteikumi
Projekta 40.punkts nosaka, ka muzejam, kuram Projekta ietvaros piešķirtā garantija kvalificējas kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, to piešķir saskaņā ar regulas Nr.651/2014 53.pantu kā darbības atbalstu.
Projekta 41.punkts nosaka, ja muzejam piešķirtā garantija kvalificējās kā komercdarbības atbalsts, muzejs uz atbalsta piešķiršanas brīdi nedrīkst kvalificēties kā grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punktā minēto definīciju, vērtējot saistīto uzņēmumu grupas līmenī.
Projekta 42.punkts nosaka, kad netiek piemēroti regulas Nr.651/2014 53.panta nosacījumi, jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1) muzeja pašu ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no muzeja kopējiem izdevumiem gada budžeta ietvaros, tad muzejs nav kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs;
2) pašu ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no muzeja gada budžeta, tad muzejs ir kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs, tomēr tam piešķirtā garantija netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, ja tam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Lai pārliecinātos ka muzeja, kurš kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs, piešķirtā garantija netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1) no visiem muzejā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai apmeklētājiem 85 procenti vai vairāk gadā ir Latvijas iedzīvotāji (Projekta 42.2.1.apakšpunkts);
2) muzejs netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā (Projekta 42.2.2.apakšpunkts).
Projekta 43.punktā noteikts, ka muzejam, kuram piešķirtā garantija kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, komercdarbības atbalsta summa tiks aprēķināta kā neiegūta garantijas apdrošināšanas prēmijas maksa, ņemot vērā kalendārajā gadā plānoto izstāžu eksponātu kopējo vērtību gadā un fiksētu prēmijas likmi 0,1 procentus no muzeja izstādes eksponātu vērtības par visu izstādes periodu neatkarīgi no tās termiņa.
Kultūras ministrijas garantijas ekspertu komisija izvērtēs, vai muzejam Projekta ietvaros piešķirtā garantija kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un kultūras ministra lēmumā par garantijas piešķiršanu tiks norādīta attiecīgā informācija par komercdarbības atbalsta piešķiršanu (Projekta 19.8.apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- sabiedrība kopumā
- ārvalsts fiziskās personas, kuras deponē eksponātus muzejiem Latvijā
Ietekmes apraksts
Paplašināts kvalitatīvs kultūras piedāvājums, nodrošinot īpaši vērtīgu starptautisku izstāžu pieejamība sabiedrībai.
Projekta 25. un 35.punktā noteiktā tiesiskā regulējuma administratīvo slogu nav iespējams aprēķināt, jo minētais informācijas sniegšanas pienākums attiecas uz eksponātu īpašnieku vai valdītāju, kas ir ārvalsts fiziskā persona.
Projekta 25. un 35.punktā noteiktā tiesiskā regulējuma administratīvo slogu nav iespējams aprēķināt, jo minētais informācijas sniegšanas pienākums attiecas uz eksponātu īpašnieku vai valdītāju, kas ir ārvalsts fiziskā persona.
Juridiskās personas
- akreditētie valsts muzeji
- ārvalsts muzeji un citas juridiskās personas, kuras deponē eksponātus muzejiem Latvijā
Ietekmes apraksts
Valsts muzejiem būs iespējams novirzīt līdz šim komerciālai apdrošināšanai tērētos līdzekļus kvalitatīvāka izstāžu piedāvājuma radīšanai, izstāžu pieejamības sabiedrībai un izstāžu drošības pasākumu īstenošanai.
Projekta 25. un 35.punktā noteiktā tiesiskā regulējuma administratīvo slogu nav iespējams aprēķināt, jo minētais informācijas sniegšanas pienākums attiecas uz eksponātu īpašnieku vai valdītāju, kas ir ārvalsts juridiskā persona.
Projekta 25. un 35.punktā noteiktā tiesiskā regulējuma administratīvo slogu nav iespējams aprēķināt, jo minētais informācijas sniegšanas pienākums attiecas uz eksponātu īpašnieku vai valdītāju, kas ir ārvalsts juridiskā persona.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai ieviešanai un administrēšanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams. Valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai tiek ieviesta valsts budžeta Fiskālo risku vispārējās vadības ietvaros. Fiskālo risku vispārējā vadība ir ieviesta ar Fiskālās disciplīnas likumu. Fiskālo risku vadības metodoloģiskais regulējums ir noteikts Ministru kabineta 2014.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.229 “Noteikumi par fiskālo risku vispārējo vadību un par fiskālās nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju”. Saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu katru gadu ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijai fiskālo risku vadības ziņojumus, kuros tai skaitā tiek norādīti notikumi, apstākļi, faktori, kas var izraisīt fiskālā riska notikumu, tā ietekmes novērtējumu naudas izteiksmē, kā arī riska iestāšanās varbūtību. Fiskālā riska ietekmes novērtējums ir nepieciešams, lai Finanšu ministrija, izstrādājot fiskālo risku deklarāciju, varētu noteikt fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu.
Fiskālo risku vispārējās vadības ietvaros valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai kārtība paredz ikgadēju attiecīgā fiskālā riska iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, attiecīgi izvērtējot nepieciešamību veidot fiskālo nodrošinājumu rezervi, un zaudējumu gadījumā kompensācijas izmaksas nodrošināšanu, palielinot apropriāciju Kultūras ministrijas budžetā, tādējādi fiskālo ietekmi kompensējot fiskālā nodrošinājuma rezerves ietvaros.
Kultūras ministrija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai sagatavojot kārtējā gada fiskālo risku vadības ziņojumu, fiskālā riska iestāšanās varbūtības un ietekmes novērtējumā ņems vērā iestājušos zaudējumu atlīdzības gadījumus.
Ja radīsies nepieciešamība kompensēt valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai kārtības ietvaros realizētas izstādes eksponātu bojājumus, saskaņoto zaudējumu apmērs būs attiecināms uz periodu ne ātrāk par 2026.gadu. Ņemot vērā Projektā paredzētos stingros kritērijus, kas tiek izvirzīti muzejiem, lai varētu kvalificēties garantijas saņemšanai, kā arī risku vadību, ko uzņemas nodrošināt muzejs, kas deponē starptautisku izstādi un to, ka līdz šim Latvijas muzeju praksē nav iestājušies garantijas gadījumi, šobrīd nav iespējams norādīt potenciālo zaudējumu apmēru.
Fiskālo risku vispārējās vadības ietvaros valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai kārtība paredz ikgadēju attiecīgā fiskālā riska iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, attiecīgi izvērtējot nepieciešamību veidot fiskālo nodrošinājumu rezervi, un zaudējumu gadījumā kompensācijas izmaksas nodrošināšanu, palielinot apropriāciju Kultūras ministrijas budžetā, tādējādi fiskālo ietekmi kompensējot fiskālā nodrošinājuma rezerves ietvaros.
Kultūras ministrija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai sagatavojot kārtējā gada fiskālo risku vadības ziņojumu, fiskālā riska iestāšanās varbūtības un ietekmes novērtējumā ņems vērā iestājušos zaudējumu atlīdzības gadījumus.
Ja radīsies nepieciešamība kompensēt valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai kārtības ietvaros realizētas izstādes eksponātu bojājumus, saskaņoto zaudējumu apmērs būs attiecināms uz periodu ne ātrāk par 2026.gadu. Ņemot vērā Projektā paredzētos stingros kritērijus, kas tiek izvirzīti muzejiem, lai varētu kvalificēties garantijas saņemšanai, kā arī risku vadību, ko uzņemas nodrošināt muzejs, kas deponē starptautisku izstādi un to, ka līdz šim Latvijas muzeju praksē nav iestājušies garantijas gadījumi, šobrīd nav iespējams norādīt potenciālo zaudējumu apmēru.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regula (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R0848
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regula (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
53.pants
40., 44.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.panta 2.punkta a), b) un d) apakšpunkts
44.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.panta 5.punkts
44.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.panta 7.punkts
45.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2.panta 18.punkts
41.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.panta 10.punkts
44.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1.panta 3.punkts
44.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1.panta 2, 3. un 4.punkts
44.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2.panta 18.punkta c) apakšpunkts
44.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
58.panta 4.punkts un 59.pants
46.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
8.panta 5.punkts
50.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
9.panta 1.punkta c) apakšpunkts un 4.punkts
49.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
12.panta 1.punkts
48.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
4.panta 1.punkta z) apakšpunkts
52.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Kultūras ministrija, atbilstoši regulas Nr. 651/2014 11.panta a) apakšpunktā noteiktajam, 20 darba dienu laikā pēc atbalsta programmas spēkā stāšanās nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par valsts atbalsta programmu, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumos Nr.759 “Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3.pants 2.punkts
50.punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 4.punkts
44.4.punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Muzeju padome6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Saskaņā ar Muzeju likuma 5.panta pirmo daļu Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu. Atbilstoši Muzeju likuma 5.panta otrajai daļai Latvijas Muzeju padomes sastāvā ir 16 locekļi – astoņi Rīgas plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji – muzeju darbinieki, četri Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra reģiona) – muzeju darbinieki, viens Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītu nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, viens Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārziņa deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis. Tādējādi Latvijas Muzeju padomes darbā ir iesaistīti arī sabiedrības pārstāvji atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13.1.apakšpunktā minētajam. Muzeju likuma 6.panta 2.punkts nosaka, ka Latvijas Muzeju padome sniedz ministrijām un pašvaldībām atzinumus par valsts budžeta un pašvaldību budžetu projektu sadaļām, kuras saistītas ar muzeju finansēšanu, kā arī par citiem ar muzeju darbību saistītiem jautājumiem.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projektā paredzētais valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai ieviešanas jautājums tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Latvijas Muzeju padomes 2025.gada 15.aprīļa sēdē, atbalstot Kultūras ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par kārtību, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai”, kā arī Latvijas Muzeju padomes 2025.gada 25.augusta sēdē, atbalstot Projektā paredzēto tiesisko regulējumu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas"
- Latvijas Lauksaimniecības muzejs
- Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
- Latvijas Arhitektūras muzejs
- Latvijas Nacionālais dabas muzejs
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
- Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
- Memoriālo muzeju apvienība
- Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
- Rundāles pils muzejs
- Īpaši aizsargājams kultūras piemineklis - Turaidas muzejrezervāts
- Latvijas Kara muzejs
- Latvijas Sporta muzejs
- Latvijas Ugunsdzēsības muzejs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Kultūras ministrija
neietekmē
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas"
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Lauksaimniecības muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h).Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Arhitektūras muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Memoriālo muzeju apvienība
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h).Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Rundāles pils muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Īpaši aizsargājams kultūras piemineklis - Turaidas muzejrezervāts
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Kara muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h).Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Sporta muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Latvijas Ugunsdzēsības muzejs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,05
darbinieka stundas samaksas likme
112,00
viena pieteikuma sagatavošana
1
pieteikums (izstāde)
1
reize
1 237,60
Šobrīd nav iespējams veikt precīzu aprēķinu, jo valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā nekad nav darbojusies. Nav iespējams noteikt muzeja darbinieku skaitu, kas iesaistīsies informācijas sagatavošanā, tādēļ novērtējums sniegts par 1 darbinieku, kas veiks pilnu informācijas sagatavošanas ciklu 1 izstādei. Muzeja darbinieka atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā to, ka nodaļas vadītājs saņem atalgojumu valstī atbilstoši noteiktajai 9.mēnešalgu grupai. Tajā atbilstoši jaunajai atlīdzības skalai (bruto) minimālā atlīdzība paredzēta 1300 euro, viduspunkts – 1857 euro, bet maksimums 2322 euro. Aprēķinā izmantots vidējais atalgojums (1857 euro) un pilna mēneša slodze stundās (168 h). Veiktais aprēķins attiecas uz Projekta 10. un 11.punktā, 21.1. un 21.3.apakšpunktā, 22., 26. un 38.punktā, 44.4.apakšpunktā un 50.punktā noteikto tiesisko regulējumu.
Kopā
19 801,60
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta anotācijas 7.sadaļas “Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām” 7.2.punktā “Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums” administratīvo izmaksu monetārs novērtējums norādīts katram akreditētam valsts muzejam, taču jāņem vērā, ka valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai attiecas tikai uz tiem valsts muzejiem, kuri apliecina spējas garantēt muzeja priekšmetu saglabāšanu un drošību saskaņā ar starptautiskajā muzeju praksē aprobētām eksponātu drošības procedūrām attiecībā uz pakošanas, transportēšanas un eksponēšanas apstākļiem.
Latvijā ir ierobežots akreditēto valsts muzeju skaits, kuri kvalificējas starptautisko izstāžu rīkošanas prasībām. Galvenokārt tie ir muzeji, kuri darbojas rekonstruētās vai mūsdienu drošības standartiem pielāgotās ēkās, vēlams, ar atsevišķām izstāžu zālēm.
Plānots, ka vidēji gada laikā varētu tikt saņemti aptuveni 10 pieteikumi valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai saņemšanai no visiem akreditētajiem valsts muzejiem kopā.
Administratīvās procedūras tiks nodrošinātas esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Kultūras ministrijas garantijas ekspertu komisijas darbs papildus apmaksāts netiks.
Latvijā ir ierobežots akreditēto valsts muzeju skaits, kuri kvalificējas starptautisko izstāžu rīkošanas prasībām. Galvenokārt tie ir muzeji, kuri darbojas rekonstruētās vai mūsdienu drošības standartiem pielāgotās ēkās, vēlams, ar atsevišķām izstāžu zālēm.
Plānots, ka vidēji gada laikā varētu tikt saņemti aptuveni 10 pieteikumi valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai saņemšanai no visiem akreditētajiem valsts muzejiem kopā.
Administratīvās procedūras tiks nodrošinātas esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Kultūras ministrijas garantijas ekspertu komisijas darbs papildus apmaksāts netiks.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi