Anotācija

Augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors, savukārt viens no augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas nosacījumiem ir augstskolu un koledžu un to īstenoto studiju programmu kvalitātes pārbaude (akreditācija).
Kopš 2015. gada 1. jūlija augstskolu un koledžu, kā arī studiju virzienu akreditāciju Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs (turpmāk – AIC) un tā izveidotā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (turpmāk – AIKA)[1].
Šobrīd Latvijā augstākās izglītības kvalitātes sistēma paredz piecas ārējās novērtēšanas procedūras: 1) studiju programmu licencēšana; 2) licencētās studiju programmas iekļaušana studiju virzienā; 3) būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās; 4) studiju virzienu novērtēšana un akreditācija; 5) augstskolu un koledžu akreditācija[2].
Studiju virzienu novērtēšana un akreditācija pašlaik ir vienīgais process, kas noris regulāri – cikliski. Tas ir novērtējums ar mērķi noteikt augstskolas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju īstenot studiju programmu atbilstoši konkrētam studiju virzienam regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Studiju virziena akreditācija dod tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus par studiju programmas, kas atbilst noteiktam studiju virzienam, apguvi.
Augstskolu un koledžu akreditācija – institūcijas darba organizācijas un resursu kvalitātes novērtējums, kura rezultātā institūcija tiek atzīta no valsts puses un tā var izsniegt valsts diplomus. Iestādes tiek akreditētas uz nenoteiktu laiku, un ārpuskārtas institūcijas akreditācija var tikt organizēta gadījumos, kad pārkāpti nozari regulējošie normatīvie akti. Vispārīgā kārtībā tā notiek vienu reizi, uzsākot darbību.
Līdzšinējās augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas sistēmas (turpmāk – akreditācijas sistēma) galvenie trūkumi ir lielais normatīvais un administratīvais slogs, pārklāšanās starp dažādām esošajām kvalitātes novērtēšanas procedūrām, liels darba apjoms un patērētais laika un cilvēku resurss gan augstskolās un koledžās, gan akreditācijas aģentūrā, kā arī augstas novērtēšanas procedūru izmaksas.
2024. gada beigās noslēgsies 2020. gadā uzsāktais studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas cikls[3], līdz ar to ir pienācis piemērots brīdis pārejai uz jaunu pieeju augstskolu darba un resursu kvalitātes novērtēšanā.

[1] Ar grozījumiem Augstskolu likumā no 2015. gada 1. jūlija AIC tika nodota funkcija turpmāk veikt augstākās izglītības iestāžu akreditāciju (https://www.vestnesis.lv/op/2014/257.4.)
[2] https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/77df3afc-fad2-4377-85c6-1f35067f49d7
[3] Studiju virzienu akreditācijas grafiks ir noteikts Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. punktā
 

Lai nodrošinātu pāreju uz jaunu akreditācijas sistēmu, 4.2.2.6. pasākuma ietvaros ir plānotas investīcijas cikliskas augstskolu un koledžu akreditācijas ieviešanai, lai nodrošinātu augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, augstskolai vai koledžai uzņemoties pilnu atbildību par izglītības kvalitātes pastāvīgu pilnveidi, ieviešot atbilstošu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un veicinot institucionālo attīstību.
Investīcijas plānotas akreditācijas aģentūras (AIKA) kapacitātes pilnveidei sekmīgai pārejai no studiju virzienu un tajā ietilpstošo studiju programmu akreditācijas uz ciklisku institūciju akreditāciju. Bez pārejas uz regulāru augstskolu un koledžu institucionālo akreditāciju nav iespējams nodrošināt regulāru visaptverošu augstskolu darba kvalitātes izvērtēšanu. Šobrīd esošā akreditācijas sistēma paredz atsevišķas akreditācijas procedūras – augstskolu un koledžu akreditāciju (vispārīgā kārtībā tā notiek vienu reizi, uzsākot darbību) un studiju virzienu akreditāciju (tā notiek cikliski). Augstskolu un koledžu institucionālā akreditācija vienlaicīgi nodrošinātu institūcijas un arī studiju virzienu/programmu akreditāciju, tādējādi dotu iespēju novērtēt institūcijas darbības sniegumu holistiski (visaptveroša pieeja, kas novērtē institūciju kā vienotu veselumu).
Konceptuālajā ziņojumā ir paredzēts, ka turpmāk augstskolu un koledžu akreditācija sastāvēs no trīs saistītajiem posmiem, kas nodrošinās augstākās izglītības kvalitāti – 1) atbilstības vērtēšana; 2) kvalitātes vērtēšana; 3) akreditācija. Katrs no šiem posmiem būs savstarpēji papildinošs, nākamajam posmam izrietot no iepriekšējā.
Atbilstības vērtēšana ir pastāvīgs process, kuru veic AIKA, apkopojot informāciju par augstākās izglītības iestādi un tās atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja iestāde iesniedz dokumentus akreditācijai, tad vispirms notiek pastiprināts atbilstības vērtēšanas posms, kura laikā tiek pārbaudīta augstskolas vai koledžas un tās iesniegto dokumentu atbilstība normatīvo aktu un izstrādātas metodoloģijas prasībām. Tikai atbilstības novērtēšanas posma pozitīvs rezultāts noved pie nākamā posma, kurā tiek organizēta kvalitātes vērtēšana.
Kvalitātes vērtēšanu organizē augstskolas vai koledžas izvēlēta kvalitātes vērtēšanas aģentūra (novērtēšanai augstskola vai koledža arī turpmāk būs tiesīga izvēlēties AIKA vai jebkuru citu European Quality Assurance Register for Higher Education (turpmāk – EQAR) esošu aģentūru, savukārt akreditācija jeb lēmuma pieņemšana visos gadījumos būs Studiju kvalitātes komisijas kompetencē. Aģentūra atlasa ekspertu grupu, tostarp ārvalstu ekspertus un organizē vērtēšanas vizīti iestādē atbilstoši metodoloģijai. 
Pēc kvalitātes vērtēšanas aģentūras izvēlēto ekspertu grupas ziņojuma saņemšanas augstskola vai koledža uzsāk noslēdzošo posmu – akreditāciju, iesniedzot AIKA akreditācijas iesniegumu. Šī posma ietvaros Studiju kvalitātes komisija izvērtē ekspertu ziņojumu, augstākās izglītības iestādes sniegtos komentārus un precizējumus un citu tās rīcībā esošu informāciju. Plānots, ka studiju kvalitātes komisija ne ilgāk kā četru mēnešu laikā pieņems lēmumu par akreditāciju un tās termiņu, vai atteikumu akreditēt iestādi. Plānots, ka minimālais termiņš, uz kādu var akreditēt iestādi, ir trīs gadi, bet maksimālais termiņš ir septiņi gadi.[1]

Ieviešot jauno pieeju, konceptuālajā ziņojumā plānots, ka esošo piecu kvalitātes vērtēšanas procedūru vietā vienlaikus pastāvēs trīs procedūru veidi: 1) jaunu studiju programmu licencēšana (vienlaikus tiks izvērtēta iespēja pēc pirmās cikliskās institucionālās akreditācijas tām augstskolām, kas būs izpildījušas noteiktas prasības, noteikt tiesības pašām nodrošināt jaunu studiju programmu licencēšanas procesu); 2) būtisko izmaiņu novērtēšana studiju programmā (ar laiku pakāpeniski samazinot kritērijus, kādos gadījumos jāveic būtisko izmaiņu novērtēšana piesaistot ekspertu) un 3)  augstskolu un koledžu kvalitātes vērtēšana akreditācijas procesā. Līdz ar to jaunā ārējas kvalitātes nodrošināšanas sistēma būs efektīva un vienota, novēršot sadrumstalotību.
Turpmāk augstskolu un koledžu cikliskā vērtēšana būtu galvenā novērtēšanas procedūra. Pāreja uz institucionālo akreditāciju ir secīgs un likumsakarīgs solis, kas veicinās augstskolu un koledžu lielāku autonomiju un atbildību, kā arī kopumā sistēma būs orientēta uz pastāvīgu kvalitātes uzlabošanu.

Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas rezultātā:
1) tiks veikts regulārs, visaptverošs augstskolu un koledžu darba kvalitātes izvērtējums;
2) samazināsies administratīvais un birokrātiskais slogs visām akreditācijas procesā iesaistītajām institūcijām (samazināts augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanas procedūru skaits, mazāks dokumentu skaits izvērtēšanai, samazināts administratīvais slogs, izmantojot izglītības kvalitātes monitoringa datus);
3) tiks sakārtots normatīvais regulējums, kā rezultātā būs skaidras un saprotamas novērtēšanas procedūras;
4) tiks novērsta novērtēšanas procedūru dublēšanās un sadrumstalotība;
5) tiks sekmēta augstskolu un koledžu institucionālā atbildība un autonomija (institucionālās atbildības stiprināšana nozīmē, ka augstskolas un koledžas ir primāri atbildīgas par kvalitātes nodrošināšanu un atbilstību ESG);
6) tiks veicināta institūciju darbības atklātība;
7) attīstīta stratēģiskās vadīšanas un kvalitātes kultūra augstskolās un koledžās (attīstīta savstarpējā cieņā un uzticēšanās balstīta kvalitātes kultūra).
8) tiks stiprināta augstākās izglītības sistēma.
Līdz ar to ieguvēji būs gan augstskolas un koledžas, gan akreditācijas aģentūra, gan citas iesaistītās puses. Kvalitātes prasības un kvalitātes novērtēšanas procesi tiks izstrādāti, komunicējot ar iesaistītām pusēm, kvalitātes novērtēšanas rezultāti būs pieejami ikvienam.

Augstskolas un koledžas vērtējamās jomas un vērtēšanas kritēriji tiks izstrādāti, ievērojot normatīvo regulējumu, iesaistot visas ieinteresētās puses, ievērojot ESG pirmās daļas standartus un vadlīnijas, kā arī ievērojot gūtos secinājumus un kopsakarības pēc veiktajām studiju virzienu akreditācijām. Papildus tiks ņemti vērā tādi aspekti, kā augstskolas vai koledžas stratēģiskie virzieni, mērķi un uzdevumi, augstskolas tips, izglītības monitoringa dati, zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums, kā arī citi iestādei specifiskie rādītāji.[2] Ņemot vērā to, ka augstākās izglītības piekļūstamības princips ir noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (lai īstenotu tiesības uz izglītību bez diskriminācijas un ar vienlīdzīgām iespējām, valstij ir jānodrošina, ka izglītības sistēmā personas var iekļauties visos līmeņos un visu mūžu gūt izglītību), augstskolu un koledžu kvalitātes vērtēšanā ir jāpiemēro kritērijs attiecībā uz augstākās izglītības vides un programmu piekļūstamību personām ar invaliditāti. Vienlaikus vērtēšanā ir jāpiemēro kritērijs attiecībā uz dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas politikas principiem iestādē un organizācijas iekšējo kārtību attiecībā uz personāla atlasi, ētikas kodeksu, t.sk. attiecībā uz seksuālu aizskaršanu (šos principu un kārtības noteikšanu apliecina iestādē izstrādātās iekšējās kārtības, vadlīnijas u.c. dokumenti).

Augstskolu un koledžu cikliskās institucionālās akreditācijas vērtēšanas procesā tiktu vērtētas arī atsevišķas studiju programmas, tādējādi pārliecinoties par kvalitātes nodrošināšanu studiju programmu līmenī. Atlasīto studiju programmu skaits būtu atkarīgs no augstskolas vai koledžas lieluma un piedāvāto programmu apjoma, jomas un vērtējumiem studiju virzienu akreditācijas procedūras ietvaros.[3]

Pāreja uz institucionālo akreditāciju ir secīgs un likumsakarīgs solis, kas veicinās augstskolu un koledžu lielāku autonomiju un atbildīgumu, kā arī kopumā sistēma būs orientēta uz nepārtrauktu kvalitātes uzlabošanu. Vienlaikus, lai to panāktu, ievērojot jau iegūtos secinājumus no studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas procedūrām, augstskolām un koledžām, pirms novērtējuma veikšanas institucionālā līmenī, būtu jāsniedz papildus atbalsts, kas veicinātu lielāku izpratni par kvalitātes sistēmu un labu pārvaldību, uzsverot ne tikai fizisku dokumentāciju, bet arī praktisku ieviešanu augstskolas un koledžas darbā.[4]
Tā kā cikliskas institucionālās akreditācijas sistēma būs vērsta uz augstskolu un koledžu kvalitātes sistēmas un pārvaldības pastāvīgu pilnveidi, nevis kvalitātes kontroli, nozīmīgs ir atbalsts šo kvalitātes sistēmu un pārvaldības stiprināšanai.

4.2.2.6. pasākuma mērķis ir nodrošināt atbalstu pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai.

4.2.2.6. pasākuma mērķa grupa ir AIC un tā Akreditācijas departaments jeb AIKA, izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas augstskolas un koledžas.
4.2.2.6. pasākuma netiešā mērķa grupa ir augstskolās un koledžās studējošie.

4.2.2.6. pasākuma plānotais un piejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 183 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda+ (turpmāk – ESF+) finansējums – 1 005 550 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 177 450 euro.

Noteikumu projekts nosaka, ka 4.2.2.6. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami sekojoši uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;
2) rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.

Vienlaikus noteikumu projektā ir plānoti divi nacionālie rādītāji, kuru izpilde ir jānodrošina līdz 2027. gada 31. decembrim:
1) veikto pilotakreditāciju skaits – vismaz trīs;
2) ekspertu skaits, kas apmācīti augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanā, – vismaz 100. 

Nacionālos rādītājus uzskata par sasniegtiem, ja KP VIS ir iesniegti sekojoši dokumenti:
1) vismaz trīs Studiju kvalitātes komisijas lēmumi par augstskolu/koledžu institucionālo akreditāciju;
2) augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanā apmācīto ekspertu sertifikātu reģistrs, kurā ir informācija par vismaz 100 izsniegtajiem sertifikātiem.

Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs ir Akadēmiskās informācijas centrs, tā kā tas īsteno valsts pārvaldes institūcijas deleģētās funkcijas augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā un tam ir nepieciešamās kompetences.
Izglītības likuma 20.¹ panta ceturtā daļa nosaka AIC kompetenci augstākās izglītības kvalitātes jautājumos, tai skaitā uzdevumu organizēt augstskolu un koledžu, studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu vērtēšanu un akreditāciju, kā arī studiju programmu licencēšanu.[5]  
Augstskolu likuma 9. panta (1)¹ punkts nosaka, ka AIC organizē augstskolu akreditācijas procesu par maksu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi.[6]
IZM ar AIC ir noslēgusi Līgumu par AIC deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu finansēšanu un veikšanu[7], kurā noteikti AIC uzdevumi augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, tai skaitā:
1) organizēt studiju virzienu novērtēšanu, augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu, kā arī sagatavoties un veikt nepieciešamās darbības, lai īstenotu pāreju uz ciklisko institucionālo augstskolu akreditāciju;
2) īstenot augstskolu un koledžu akreditācijā, studiju virzienu akreditācijā un studiju programmu licencēšanā iesaistīto ekspertu mācības;
3) organizēt augstskolu atbilstības dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtēšanu;
4) īstenot Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras integrāciju Eiropas augstākās izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas tīklā, dibinot partnerību, piedaloties aktivitātēs un organizētajos pasākumos, organizējot Centra darbinieku kapacitātes celšanu;
5) nodrošināt informācijas ievadīšanu un aktualizēšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā latviešu valodā un Centra e-platformā latviešu un angļu valodā par augstākās izglītības iestāžu un studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei" ietvaros laika posmā no 2016.–2019. gadam AIC īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu "Atbalsts EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpilde" (turpmāk – 8.2.4. SAM projekts), kā rezultātā no 2018. gada AIKA ir iekļauta EQAR, kā arī ir pilntiesīgs Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā – Eiropas Asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (European Association for Quality Assurance in Higher Education (ENQA)) biedrs.
AIKA ir AIC departaments, kura kompetencē ir augstskolas un koledžas studiju virzienu akreditācijas un studiju programmu licencēšanas organizēšana, kā arī citi ar augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītie uzdevumi.
Atbilstoši AIC nodibinājuma statusam, AIKA ir neatkarīga un saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir atzīta augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcija, kas izveidota ar mērķi pilnveidot Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas darbotos atbilstoši ESG Eiropas augstākās izglītības telpā un veicinātu Latvijas augstākās izglītības kvalitāti, atpazīstamību un starptautisku atzīšanu.

Noteikumu projekts paredz šādas atbalstāmās darbības, kuras var iedalīt vairākos blokos.
1. Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanai nepieciešamās normatīvās un informatīvās bāzes sagatavošana (priekšlikumi, metodikas un vadlīnijas). Lai noteiktu akreditācijas procesā vērtējamās jomas un kritērijus, ir jāņem vērā gūtie secinājumi un kopsakarības pēc veiktajām studiju virzienu akreditācijām. Līdz ar to sākotnēji projekta īstenotājs sagatavos ziņojumu par 2020.–2024. gada visaptverošās studiju virzienu akreditācijas rezultātiem, tai skaitā apkopojot galvenās atziņas gan no novērtēšanas ekspertu puses, gan no augstskolām un koledžām, gan arī no AIKA puses, kas tiks izmantotas cikliskas institucionālās akreditācijas normatīvā regulējuma izstrādei.
Lai visām iesaistītajām pusēm būtu vienlīdzīga izpratne par novērtēšanas un akreditācijas procedūru, projektā tiks izstrādātas novērtēšanas procedūru metodikas un vadlīnijas (augstskolu un koledžu pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas; augstskolu un koledžu novērtēšanas metodikas; augstskolu un koledžu novērtēšanas ekspertu atlases kritēriji un principi; augstskolu un koledžu novērtēšanas ekspertu grupas kopīgā atzinuma izstrādes vadlīnijas, u.c.).
Tā kā projekta īstenošanas laikā tiks aprobēts cikliskas institucionālās akreditācijas modelis, tai skaitā praksē pārbaudīts jaunais normatīvais regulējums, finansējuma saņēmējam ir jāsagatavo priekšlikumi ne tikai normatīvā regulējuma izstrādei, bet arī tā pilnveidei, balstoties uz aprobācijas procesa rezultātiem. Līdz ar to priekšlikumi tiks sagatavoti divas reizes.

2. AIKA personāla un novērtēšanas ekspertu, tai skaitā studējošo, darba devēju, akadēmiskās vides ekspertu, Studiju kvalitātes komisijas ekspertu un ārvalstu ekspertu kompetenču pilnveide, arī apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi ar citu valstu akreditācijas aģentūrām, kuras jau ir ieviesušas ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā.
Projekta īstenotājs nodrošinās visaptverošas ekspertu mācības, ietverot tajās gan informāciju par Latvijas izglītības sistēmu, augstākās izglītības sistēmas īpatnībām, konkrētās augstskolas vai koledžas specifiku un citu novērtēšanai būtisku informāciju.

3. AIKA e-platformas funkcionalitātes pilnveide, nodrošinot tās atbilstību cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas ietvaros izstrādātajām jaunajām augstskolu un koledžu novērtēšanas procedūrām un nodrošinot cikliskas institucionālās akreditācijas procesam nepieciešamo dokumentu apriti un datu uzkrāšanu.
E-platforma ir AIKA informācijas sistēma, kas tika izveidota 8.2.4. SAM projekta ietvaros[8] un tā nodrošina akreditācijas procesam un augstākās izglītības monitoringa īstenošanai nepieciešamo dokumentu apriti un datu uzkrāšanu. E- platforma ir jāpilnveido, adaptējot to augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas vajadzībām. Tajā ir jābūt informācijai par augstskolām un koledžām, to studiju programmām, pašnovērtējuma ziņojumiem un ekspertu ziņojumiem, no Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) iegūstot datus par studējošajiem.
Šobrīd AIKA ievada datus par studiju programmām manuāli gan e-platformā, gan VIIS, līdz ar to, lai mazinātu administratīvo slogu un efektivizētu procesus, nepieciešams nodrošināt automātisku datu apmaiņu starp e-platformu un VIIS, vienojoties, kuri dati "ceļotu", un jāizstrādā attiecīgie tehniskie risinājumi, kā arī šīs sistēmas jāpilnveido.
Konkrētie augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas vajadzībām nepieciešamie dati, kuru apmaiņa būs jānodrošina akreditācijas procesa visos posmos – gan atbilstības, gan kvalitātes novērtēšanā, gan arī akreditācijas lēmumu pieņemšanā, tiks noteikti, finansējuma saņēmējam izstrādājot attiecīgās augstskolu un koledžu novērtēšanas metodikas.
Līdz šim nepieciešamos datus par augstskolas pētniecību AIKA ieguva no Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (turpmāk – NZDIS), vienlaikus 4.2.2.6. pasākuma ietvaros nav paredzēta NZDIS pilnveide, lai nodrošinātu automātisku datu apmaiņu ar AIKA e-platformu, tā kā NZDIS tuvāko gadu laikā skars būtiskas izmaiņas. Šobrīd ir plānots izveidot jaunu Pētniecības informācijas vadības sistēmu, kas pakāpeniski pārņems daļu no NZDIS funkcijām.
Paredzot datu apmaiņu, tas mazinās slogu visām iesaistītajām pusēm un arī novērsīs risku, ka katrā sistēmā ir atšķirīgi dati.
Lai nodrošinātu plašākas iespējas izmantot datu analītiku akreditācijas procesa un rezultātu izvērtēšanā, tai skaitā paredzot arī mākslīgā intelekta pielietošanu, AIKA e-platformas pilnveidē ir jāparedz arī analītisko rīku izstrāde, kas atbilst starptautisko augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas labajai praksei un mūsdienu tehnoloģisko risinājumu iespējām.

4. VIIS funkcionalitātes pilnveide, nodrošinot cikliskas institucionālās akreditācijas procesam nepieciešamo datu apmaiņu ar AIKA e-platformu.
Ņemot vērā to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 276) 4. punktam  VIIS pārzinis ir IZM, noteikumu projekts paredz IZM iesaistīt projektā kā sadarbības partneri.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē slēdz sadarbības līgumu, kurā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
Sadarbības partneris sagatavos attiecīgu tehnisko specifikāciju VIIS pilnveidei, lai nodrošinātu datu apmaiņu, kā arī nodrošinās atbilstošo tehnisko risinājumu ieviešanu.
Lai nodrošinātu automātisku datu apmaiņu starp AIKA e-platformu un VIIS, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneri savstarpēji saskaņo AIKA e-platformas un VIIS  pilnveides risinājumus. Finansējuma saņēmējs saskaņojuma apliecinājumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu.
Atbilstoši noteikumu Nr. 276 26. punktam IZM ir jāslēdz vienošanās vai līgums ar AIC par datu automātisku apmaiņu tiešsaistē starp VIIS un AIKA e-platformu kā AIC informācijas sistēmu.
Lai datu apmaiņas procesā nodrošinātu sistēmu elastību un ilglaicīgu savietojamību, ieteicams datu apmaiņas kanālos izmantot starptautiski pieņemtus datu apmaiņas standartus un protokolus (piemēram, ELMO, ORCID, CERIF utt.), šo nosacījumu iekļaujot AIKA e-platformas un VIIS pilnveides risinājumu izstrādē.
Tā kā AIKA e-platformā tiek apstrādāti personu dati, finansējuma saņēmējam, izstrādājot priekšlikumus normatīvajam regulējumam par cikliskas institucionālās akreditācijas īstenošanu, tajos jāiekļauj arī attiecīgi nosacījumi par AIKA e-platformu, lai būtu tiesisks pamats slēgt līgumu par automātisku datu apmaiņu starp informācijas sistēmām.

5. Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas aprobācija, tai skaitā pilotakreditāciju īstenošana.
Konceptuālajā ziņojumā noteikts, ka cikliskas institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai paredzēts īstenot izmēģinājuma projektu, jeb pilotakreditācijas, kuru rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai.[10] Pilotakreditāciju laikā tiks testēts jaunais akreditācijas modelis un izstrādāti priekšlikumi tā uzlabošanai.
Noteikumu projekts paredz, ka institucionālās akreditācijas pilotēšanā ir jāiesaista vismaz trīs mērķa grupas dalībnieki – vismaz divas augstskolas un viena koledža (turpmāk – pilotakreditācijas dalībnieks). Finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas sākuma posmā ir jānodrošina pilotakreditācijas dalībnieku atlase atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātiem un ar IZM saskaņotiem atlases nosacījumiem un kārtībai.
Ņemot vērā to, ka pilotakreditāciju īstenošanas procesā tiks aprobētas vairākas izstrādātās augstskolu un koledžu novērtēšanas un akreditācijas metodikas, pilotakreditācijas dalībnieku izvēlē būtu jāņem vērā iespējas praksē testēt visas metodikas. Līdz ar to vienam no pilotakreditācijas dalībniekiem ir jābūt koledžai, kas īsteno arī profesionālās vidējās izglītības programmas, un kvalitātes novērtēšanas process ir jāveic sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu[11], savukārt vienai no augstskolām (noteikumu projekta izpratnē “augstskola” ietver visu tipu augstskolas, tai skaitā zinātņu universitātes) vēlams būt tādai, kura kvalitātes novērtēšanai ir izvēlējusies ārvalstu akreditācijas aģentūru, kas novērtēšanu veiks sadarbībā ar AIKA.
Pilotakreditācijai būtu jāizvēlas tādas augstskolas, kuras nav pakļautas augstskolu konsolidācijai, kā arī izvēlētajām augstskolām ir jābūt pietiekami atšķirīgām (pēc juridiskā statusa, reģionālā aspekta, izglītības jomām u.c.).
Pilotakreditācijas dalībnieku atlase paredzēta projekta īstenošanas procesā, nevis pirms projekta uzsākšanas, tā kā atlases nosacījumu izstrāde un saskaņošana ar IZM, kā arī augstskolu uzrunāšana un vienošanās varētu paildzināt laiku, kas paredzēts projekta iesnieguma izstrādei. Vienlaikus pilotakreditāciju īstenošanu varētu uzsākt ne ātrāk kā 2025. gada otrajā pusē, līdz ar to nebūtu pamatoti un lietderīgi pilotakreditāciju dalībnieku atlasi veikt pirms projekta uzsākšanas.
Noteikumu projekts paredz, ka pēc pilotakreditāciju dalībnieku atlases pabeigšanas finansējuma saņēmējs ar katru pilotakreditācijas dalībnieku slēdz līgumu par iesaisti pilotakreditācijas īstenošanā, norādot pilotprojekta uzsākšanas un pabeigšanas datumu, pilotprojekta īstenošanas nosacījumus un kārtību, pilotakreditācijas īstenošanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un termiņus. Augstskolu likuma 9. panta (1)¹ daļa nosaka, ka AIC organizē augstskolu akreditācijas procesu par maksu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar to vienlaikus ar jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādi par ciklisku institucionālo akreditāciju tiks izstrādāts arī jauns AIC maksas pakalpojumu cenrādis, un pilotakreditāciju dalībniekiem akreditācijas procesa (kvalitātes vērtēšanas) izmaksas tiks finansētas no projekta līdzekļiem atbilstoši AIC maksas pakalpojumu cenrādim.

6. Atbalsta pasākumi augstskolu kvalitātes sistēmu un pārvaldības pilnveidei atbilstoši Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā, tai skaitā rekomendāciju izstrāde augstskolu kvalitātes sistēmas un pārvaldības efektīvai darbībai. Kontekstā ar cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu būtiski ir stiprināt augstskolu kvalitātes sistēmas un pārvaldību.  Līdz ar to  pasākuma ietvaros paredzēts:
1) organizēt apmācības un seminārus augstskolām par kvalitātes sistēmas pilnveidi, piesaistot ārvalstu ekspertus, kā arī organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus ar ārvalstu augstskolām, pārņemot labāko praksi; 
2) izstrādāt rekomendācijas augstskolu kvalitātes sistēmu un pārvaldības efektīvai darbībai.
Šo pasākumu rezultātā tiks stiprinātas augstskolu kvalitātes sistēmas un pārvaldība, kas apliecinātu savas darbības efektivitāti un ilgtermiņā varētu paredzēt plašāku tiesību piešķiršanu augstskolām veidot jaunas studiju programmas vai veikt tajās izmaiņas, bez formālas ārējās saskaņošanas procedūras.

7. Atbalsta un informatīvie pasākumi augstskolām un koledžām, tai skaitā apmācības un semināri augstskolām un koledžām cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas jautājumos. Pasākumā paredzēta komunikācijas un informatīvo līdzekļu nodrošināšana un attīstība, tai skaitā informatīvo materiālu izstrāde augstskolu un koledžu institucionālās akreditācijas un kvalitātes nodrošināšanas jautājumos. Vienlaikus paredzēta akreditācijas aģentūras tīmekļvietnes pilnveide, atjaunojot tās tehnisko risinājumu, attīstot papildu funkcionalitāti, tai skaitā paredzot iespēju attēlot statistisku informāciju no e-platformas (piemēram, par noslēgtajām novērtēšanām vai novērtētām programmām).

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka atbalstāmās darbības ir arī projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.     

Noteikumu projekts paredz, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās ir iekļautas:
1) projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas, izņemot virsstundas, kas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas.
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu attiecināšanai tiks izstrādāta vienas vienības izmaksu metodika. Vienlaikus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi vienkāršoto izmaksu metodiku saskaņošanā, kā arī, lai neradītu riskus n+3 izpildei (projekta īstenošana tiks uzsākta, bet nesaskaņotas metodikas dēļ nevarēs attiecināt personāla izmaksas), noteikumu projekts paredz, ka līdz attiecīgās metodikas saskaņošanai personāla izmaksas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
Projekta īstenošanas personālu var piesaistīt gan uz darba līguma pamata, gan uz uzņēmuma līguma pamata (pakalpojumu izmaksas).

2) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja finansējuma saņēmēja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

3) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai"[12];

4) ārvalstu komandējumu izmaksas projekta īstenošanas personālam, lai gūtu pozitīvo pieredzi citās EQAR iekļautajās aģentūrās, kā arī ārvalstu augstskolās saistībā ar augstskolu kvalitātes sistēmām un pārvaldību. Komandējumu izmaksas ir attiecināmas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumu, ja tie ir pamatoti un saistīti ar projekta īstenošanu;

5) transporta  izmaksas (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošanu) projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai[13];

6) informācijas sistēmu pilnveides un attīstības izmaksas, tai skaitā informācijas sistēmu integrēšanas un savienošanas izmaksas, kas nodrošina cikliskas institucionālās akreditācijas procesam nepieciešamo datu uzkrāšanu un datu apmaiņu:
 - AIKA e-platformas pilnveides un attīstības, tai skaitā e-platformas drošības testēšanas izmaksas;
- VIIS pilnveides un attīstības izmaksas. Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmas ir šo sistēmu pilnveides izmaksas, kas nepārsniedz 100 000 euro.

7) tulkošanas un citu pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar pārējo atbalstāmo darbību īstenošanu;

8) ar apmācību, semināru, diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un izdales materiālu nodrošinājuma izmaksas;

9) augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanas ekspertu, tai skaitā ārvalstu ekspertu, piesaistes izmaksas, lai pilotakreditāciju veikšanas ietvaros nodrošinātu ekspertu atlīdzību par darbu, kā arī segtu ceļa un viesnīcu (naktsmītņu) izdevumus; 

10) augstskolu kvalitātes sistēmas un pārvaldības pilnveides ekspertu,  tai skaitā ārvalstu ekspertu, piesaistes izmaksas, lai augstskolu kvalitātes sistēmu stiprināšanas ietvaros nodrošinātu ekspertu atlīdzību par darbu, kā arī segtu ceļa un viesnīcu (naktsmītņu) izdevumus; 

11) informatīvo un metodisko materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas, akreditācijas aģentūras tīmekļvietnes pilnveides izmaksas, tai skaitā tās tehniskā risinājuma atjaunošanas un papildu funkcionalitātes ieviešanas izmaksas;

12) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma vai rīkojuma par iecelšanu amatā pamata.

Personāla izmaksās var iekļaut veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam saskaņā ar  Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gada plānošanas periodā".

Sadarbības partnerim ir attiecināmas tikai VIIS pilnveides un attīstības izmaksas, kas veidosies ārpakalpojuma līguma ietvaros. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija atklāta konkursa rezultātā slēdz pakalpojumu līgumus par VIIS produkcijas vides atbalsta pakalpojumiem, 4.2.2.6. pasākuma projektā paredzēto darbu veikšanai netiks izsludināts jauns atsevišķs iepirkums, bet atbilstoši līguma nosacījumiem tiks pasūtīti papildu darbi, veicot attiecīgus grozījumus esošajā līgumā.  

Lai nodrošinātu iespējami ātrāku finansējuma plūsmu, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. augusta, ja tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām ne ātrāk kā no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas. Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF+ un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Vienlaikus finansējuma saņēmējam avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Tas nodrošinās nepārtrauktu finanšu plūsmu projekta īstenošanas laikā.

Noteikumu projekts paredz, ka projektā tiek īstenotas vismaz trīs vispārīgas un vismaz trīs specifiskas darbības, kas veicina horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana".
Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par nacionālo rādītāju izpildi, kā arī par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu skaits, kuros sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti)".
Nacionālos rādītājus un horizontālā principa rādītāju finansējuma saņēmējs ievada KP VIS, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. AIC augstskolu un koledžu akreditāciju veic valsts deleģēto funkciju ietvaros. Finansējuma saņēmējs 4.2.2.6. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to tas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.
Finansējuma saņēmējs īstenos projektā atbalstāmās darbības, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Tas īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, tam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas.

Noteikumu projekts paredz, ka pilotakreditācijas dalībniekam sniegtais atbalsts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Pilotakreditācijas dalībniekam (augstskolai un koledžai) sniegtais atbalsts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, ja: (1) tiek īstenoti izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas paaugstināšanos (uzskata, ka publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, nav saistīta ar saimniecisku  darbību); (2) ieņēmumi no studējošo mācību maksas par studiju programmas apgūšanu nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem studiju programmas īstenošanai. Līdz ar to potenciālajiem pilotakreditāciju dalībniekiem pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma ir jāiesniedz attiecīgs pārskats, kas dod iespēju izvērtēt minēto nosacījumu.
Ja kādam no potenciālajiem pilotakreditāciju dalībniekiem neizpildās nosacījums attiecībā uz atbalstu ne-saimnieciskajai darbībai, lai neradītu situāciju, ka pilotakreditācijas dalībniekam netiešā veidā tiek sniegts komercdarbības atbalsts (lai arī pilotakreditācijas dalībnieks tiešā veidā nesaņem finansējumu no projekta, tomēr no tā tiek segtas augstskolas vai koledžas kvalitātes novērtēšanas ekspertu izmaksas), finansējuma saņēmējam ir jāpārliecinās, ka attiecīgās augstskolas vai koledžas iesaiste projektā nav saistīta ar komercdarbības atbalsta sniegšanu, tas ir, attiecībā uz to neizpildās vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm[14]. IZM ir noteikusi, ka augstskolas ietekmes uz ES iekšējo tirgu vērtēšanai izmanto trīs pazīmes: (1) vietējo studējošo (Latvijas) īpatsvars kopējā studējošo skaitā; (2) mācību valoda, kurā tiek īstenota studiju programma; (3) augstskolas vieta pasaules universitāšu reitinga TOP 500[15]. Noteikumu projekts paredz, ka pilotakreditācijas dalībniekam nav ietekmes uz tirgu, ja 85 procentus un vairāk no kopējā studējošo skaita veido Latvijas iedzīvotāji, vairāk kā 50 procentiem studējošo studiju valoda ir latviešu valoda un pasaules universitāšu reitingos attiecīgā augstskola neierindojas augstāk par 500. vietu. Ja vienlaikus izpildās visi trīs kritēriji, augstskolai nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu.
Līdz ar to finansējuma saņēmējam pēc minētajām pazīmēm ir jāizvērtē katrs potenciālais pilotakreditāciju dalībnieks un jāizvēlas tikai tāds dalībnieks, kuram nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu.

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz publisko iepirkumu veikšanu, finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.

Finansējuma saņēmēja iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.

Papildus projekta iesniedzēja organizācijā ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai,  kā arī ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un izveidota trauksmes celšanas sistēma.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

4.2.2.6. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta  sinerģija un demarkācija ar  8.2.4. SAM ietvaros īstenoto projektu. 8.2.4. SAM projektā tika stiprināta AIC un AIKA kapacitāte, lai nodrošinātu tās iekļūšanu EQAR reģistrā, izveidota e-platforma, kas nodrošina augstskolu un koledžu, kā arī studiju virzienu novērtēšanas procesam nepieciešamo datu uzkrāšanu. Savukārt 4.2.2.6. pasākuma projektā tiks stiprināta AIKA kapacitāte, lai nodrošinātu pāreju uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju, tai skaitā pilnveidota AIKA e-platforma un ieviests risinājums tās sasaistei ar VIIS, nodrošinot automātisku datu apmaiņu starp tām.

4.2.2.6. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta demarkācija un nepārklāšanās ar 4.2.2.4. pasākumu "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana", tā kā 4.2.2.4. pasākuma projektā nav plānotas darbības, kas attiecas uz VIIS funkcionalitātes pilnveidi augstākās izglītības jomā (datu apmaiņu ar AIKA e-platformu). Arī citos ES fondu pasākumu projektos un valsts budžeta aktivitātēs nav plānota VIIS pilnveide, kas būtu saistīta ar augstākās izglītības datu apmaiņu ar AIKA e-platformu. 4.2.2.6. pasākuma projektā VIIS pilnveidei netiks izsludināts jauns iepirkums, bet tiks pasūtīti papildu darbi, veicot attiecīgus grozījumus esošajā pakalpojumu līgumā. Līdz ar to tiks novērsts dubultā finansējuma risks un iepirkuma sadalījuma risks.

4.2.2.6. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Savukārt 4.2.2.6. pasākumam nav ietekmes uz  horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu".

Noteikumu projekta izstrādes procesā tika iesaistīts nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs", kas vistiešākā veidā ir saistīts ar 4.2.2.6. pasākumu, tā kā ir plānots kā šī pasākuma projekta īstenotājs. Ņemot vērā 4.2.2.6. pasākuma specifiku, plašāka biedrību, nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaiste noteikumu projekta izstrādē nebija nepieciešama (nebija lietderīga).

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, 4.2.2.6. pasākuma ESF+ investīcijām tiek piemērots 150. intervences kods "Atbalsts augstākajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)" atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.


[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5f368796-5ead-4c0f-b538-1aaca9d6aacb

[2] ERASMUS+ projekta “Road Map for Implementation for Institutional Assessment" Ziņojums par institucionālās akreditācijas ieviešanu Latvijā (https://www.izm.gov.lv/lv/projekta-progresa-zinojumi-1)

[3] Turpat

[4] Turpat

[5] Izglītības likums, https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

[6] Augstskolu likums, https://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums

[7] Līgums Nr.2-2e/22/223 “Līgums par Akadēmiskās informācijas centram deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu finansēšanu un veikšanu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim” (minētā līguma termiņš ir trīs gadi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. pantam, kas nosaka, ka par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Līdz ar to pēc minētā līguma termina beigām tas tiks pagarināts).

[8] https://eplatforma.aika.lv/

[9] Saskaņā ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likuma 1. panta trešajā punktā no 2025. gada 1. janvāra  augstskolas akreditācija būs regulārs augstskolas darbības kvalitātes un atbilstības dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtējums. Akreditācijas rezultātā augstskolai tiek piešķirts valsts atzītas augstskolas status.

[10] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/5f368796-5ead-4c0f-b538-1aaca9d6aacb

[11] Saskaņā ar Izglītības likuma 20. panta trešās daļas 7. punkta "c" apakšpunktu Izglītības kvalitātes valsts dienests novērtē augstskolu un koledžu akreditācijas procesā to darbības kvalitāti profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā savas kompetences ietvaros un informē par tās rezultātiem Akadēmiskās informācijas centru. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 30.1 panta pirmo daļu koledžas akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ņemot vērā Profesionālās izglītības likuma 16.1, 16.7, 17.3 un 20.2 pantā noteikto.

[12] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-iekszemes-komandejumu-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[13] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-1-km-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[14] Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pants Komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

[15] https://www.topuniversities.com/world-university-rankings; https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/2024/world-ranking