Anotācija (ex-ante)

1.  Par neizpildītām saistībām nodokļu jomā
   Ar 2022.gada 21.aprīli stājās spēkā Likuma 7.⁴ pants "Neizpildītās saistības nodokļu jomā".
   Minētā panta 2.punktā ir noteikts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā gadījumos, ja tam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.
   Minētais nosacījums tika veidots atbilstoši tā laika Likuma 18.panta pirmās daļas 8.punkta redakcijai, kurā bija noteikts, ka nodokļu administrācijas (šajā gadījumā – Valsts ieņēmumu dienesta) pienākums ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

   Likumā ar 2022.gada 1.augustu ir noteikts jauns risinājums labprātīgai Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu saistību izpildei (skatīt Likuma 24.panta 1.⁷ daļu), vienlaikus nosakot, ka šī risinājuma piemērošanas gadījumā informācija par nodokļu maksātāju netiek publicēta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.
   Savukārt ar 2023.gada 30.jūniju ir stājies spēkā grozījums Likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, nosakot, ka minētajā datubāzē netiek publicēta arī informācija par maksājumiem, attiecībā uz kuriem starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju ir noslēgts vienošanās līgums.
   Ņemot vērā veiktās izmaiņas Likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, attiecīgi ir veicamas atbilstošas izmaiņas arī 7.⁴ panta 2.punktā.

1.  Par neizpildītām saistībām nodokļu jomā
   Likumprojektā ietvertais grozījums paredz salāgot Likuma 7.⁴ panta 2.punktu ar veiktajiem grozījumiem Likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar Likuma 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar Likuma 41.pantu.

2.  Par datu apmaiņu ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru
   Ar 2023.gada 7.jūniju stājās spēkā likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.¹⁸ pants, kurā noteikta ziņu par fiziskajai personai piemērotajiem komercdarbības ierobežojumiem apstrāde un apmaiņa.
   Minētais regulējums tostarp paredz, lai nepieļautu un novērstu krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības komercdarbības vidē, nodrošinot, ka tiek izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētie tiesiskie šķēršļi, kā arī lai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nodrošinātu informācijas sniegšanu dalībvalstīm par fiziskajai personai Latvijā noteiktu komercdarbības ierobežojumu veikt komercdarbību, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs saņem, apkopo un izmanto aktuālos Valsts ieņēmumu dienesta datus par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, šādā apjomā:
   ▪ vārds;
   ▪ uzvārds;
   ▪ dzimšanas datums;
   ▪ Latvijā piešķirtais personas kods, ja tāds ir;
   ▪ informācija par piemēroto ierobežojumu (lēmuma datums, numurs, pieņēmējs, pamatojums, ierobežojuma termiņš un saturs).
   Šos datus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs no Valsts ieņēmumu dienesta saņem regulāri (ne retāk kā reizi diennaktī) elektroniski tiešsaistē.
   Ņemot vērā, ka šobrīd datu sniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, regulē likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.¹⁸ pants nevis starpresoru vienošanās, ir veicami atbilstoši grozījumi Likuma 18.panta pirmās daļas 21.punktā.

2.  Par datu apmaiņu ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru
   Ņemot vērā, ka šobrīd datu sniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, regulē likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.¹⁸ pants nevis starpresoru vienošanās, ar likumprojektu tiek veikti grozījumi Likuma 18.panta pirmās daļas 21.punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Tādējādi minētā norma turpmāk attieksies tikai uz nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska adrešu sarakstā iekļautajām ziņām, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.
   Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likumprojekts paredz papildināt Likuma 18.panta pirmo daļu ar 21.¹ punktu.

3.  Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem
   Saskaņā ar Likuma 22.² panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests šobrīd ir tiesīgs saņemt informāciju no Novēršanas likuma subjektiem tikai gadījumos, ja tie ir konstatējuši personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē un konstatētajam darījumam piemīt vismaz viena no Likuma 22.² panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.
   Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
   Ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests, izvērtējot Novēršanas likumā ietverto aizdomīga darījuma definīciju kopsakarā ar Likuma 22.² panta pirmo daļu, ir īpaši uzsvēris, ka Novēršanas likuma subjektam nav pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par darījumu, kura pazīme atbilst kādai no Likuma 22.² panta trešajā daļā uzskaitītajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, ja nepastāv aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi tieši vai netieši ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
   Finanšu nozares asociācija ir vairākkārtīgi vērsusi uzmanību, ka aizdomīga darījuma nodokļu jomā pazīmju (tipoloģiju) uzskaitīšana Likuma 22.² panta trešajā daļā neatbilst ne apņēmībai nostiprināt riskos balstītu pieeju, jo liek kā aizdomīgu darījumu klasificēt arī gadījumus, kuros klienta darbība atbilstoši faktiskajai situācijai ir saprotama un aizdomas nerada, ne arī pēc būtības ir proporcionāla, lietderīga un atbilstoša. Kā uzsver asociācija, daudz lietderīgāk un arī atbilstošāk riskos balstītajai pieejai būtu likumā konkrētas darījuma aizdomīguma pazīmes nenostiprināt, bet gan noteikt, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests tās identificē un regulāri, atbilstoši situācijai un tendencēm, atspoguļo, papildina Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajās vadlīnijās.
   Arī Finanšu izlūkošanas dienests ir uzsvēris, ka ir pamats vismaz izvērtēt, vai normatīvo regulējumu iespējams pilnveidot, piemēram, izņemot ārā izsmeļošo pazīmju uzskaitījumu, kas bieži rada alternatīvas interpretācijas, jo pazīmju klātesamība likumā var radīt interpretāciju, ka pie konkrētas pazīmes konstatācijas jāziņo ne tikai par iespējamajiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par iespējamiem likumpārkāpumiem nodokļu jomā (lai gan saskaņā ar Novēršanas likuma 1.panta 17.punktu aizdomīgs darījums ir skaidrots kā darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā (nevis likumpārkāpumu rezultātā) vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu).
   Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Finanšu nozares asociācija 2023.gada 19.septembra vēstulē Nr.1-23/95, kas adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un kurā tika uzsvērts, lai gan Likuma 22.² pants pēc būtības tika pieņemts tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka Novēršanas likuma prasību ietvaros Finanšu izlūkošanas dienestam nosūtītie aizdomīgo darījumu ziņojumi, kas skar nodokļu jomu, tiktu nosūtīti arī Valsts ieņēmumu dienestam, tomēr praksē minētais nav īstenojies, un šobrīd tiek sagaidīts, ka Novēršanas likuma subjekti izvērtēs darījumu atbilstību Likuma 22.² panta trešajā daļā noteiktajām pazīmēm arī tad, ja nav sākotnēji ticis konstatēts aizdomīgs darījums atbilstoši Novēršanas likumā noteiktajam.
   Lai izvērtētu, vai ir veicami grozījumi aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam tiesiskajā regulējumā, Finanšu ministrija 2023.gada 23.oktobrī organizēja sanāksmi ar Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem.
   Minētajā sanāksmē iesaistīto institūciju pārstāvji vienojās, ka ir konstatējams objektīvs pamatojums Likuma 22.² panta formulējuma pārskatīšanai (tostarp no normas izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā), lai nodrošinātu, ka no tiesību normas satura izriet skaidri, nepārprotami un viennozīmīgi izprotams uz Novēršanas likuma subjekta attiecināmā pienākuma saturs un apjoms.
   Minētā tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir iekļauta arī Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanas kā risinājums 1.1.identificētajai problēmai "Klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu".
   Proti, minētais risinājums paredz, ka, ņemot vērā "konstatēto situāciju, kurā tiesību normas piemērotājiem ir bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normas piemērošanu (neskatoties uz likumā noteikto), un lai nodrošinātu, ka turpmāk no tiesību normas satura ir viennozīmīgi izprotams uz NILLTPFN likuma subjektiem attiecināmā pienākuma saturs un apjoms, veikt grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantā, no tā izslēdzot darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Plānots, ka turpmāk vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu ir sniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam."
   Nepieciešamība pārskatīt minētās tiesību normas saturu izriet arī no Satversmes tiesas paustajām atziņām, ka tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu).
   Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt Likuma 22.² panta regulējumu, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.

3.  Par informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem
   Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas Likuma 22.² pantā ietvertajā aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam tiesiskajā regulējumā:
   ▪ precizēta 22.² panta pirmā daļa;
   Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 17.punktam aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
   Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Likuma 22.² panta otro daļu ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, tostarp, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
   Kā noteikts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 14.pantā, viens no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumiem ir veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, kā arī veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā.
   Arī Kriminālprocesa likuma 387.panta septītajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   Ievērojot minēto, secināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē ir plašāks izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums par šobrīd Likuma 22.² panta otrajā daļā norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru atklāšanai un novēršanai būtu izmantojami Novēršanas likuma subjektu sniegtie ziņojumi.
   Tādējādi, tā kā normatīvajos aktos tiek lietots termins "noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu jomā", attiecīgi, veicot grozījumus Likuma 22.² panta pirmajā daļā, tiek izmantots minētais termins, nosakot, ka Novēršanas likuma subjekta pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
   ▪ precizēta 22.² panta otrā daļa;
   Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Likuma 22.² panta otro daļu ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
   Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 386.panta 7.punktu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija ir izmeklēšanas iestāde, kuras amatpersonas atbilstoši minētā likuma 387.panta septītajai daļai izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   Aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma primāri ir izveidota ar nolūku novērst un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un predikatīvos noziegumus kā noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts Finanšu izlūkošanas dienesta pienākums sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
   Tas nozīmē, lai Valsts ieņēmumu dienests (t.i., tā izmeklēšanas struktūrvienība – nodokļu un muitas policija), lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu, tam nepieciešamo informāciju var saņemt no Finanšu izlūkošanas dienesta saskaņā ar Novēršanas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu.
   Savukārt, gadījumos, ja aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma tiek izmantota citiem nolūkiem, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu nav saistīti – šiem citiem nolūkiem (šajā gadījumā – nolūks saņemto informāciju izmantot, lai administratīvajā procesā atklātu un novērstu likumpārkāpumus) ir jābūt nostiprinātiem likumā. Ievērojot minēto, tiek veikti grozījumi Likuma 22.² panta otrajā daļā, nosakot, ka ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam likumpārkāpumu konstatēšanai, nodrošinot nodokļu nemaksāšanas novēršanu un labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu.
   Bez tam jānorāda, ka Ministru kabinets 2023.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem", atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību (skatīt prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu).
   Ņemot vērā, ka šobrīd tiek plānots, ka Nodokļu un muitas policija savu darbību uzsāks ar 2026.gada 1.janvāri, tad jebkurā gadījumā ar minēto datumu Valsts ieņēmumu dienests, kura kompetencē vairs nebūs uzdevumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu, saņemtos ziņojumus vairs neizmantos Likuma 22.² panta otrajā daļā noteiktajam mērķim – atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.
   ▪ izslēgta 22.² panta trešā daļa;
   Ņemot vērā, ka grozījumi Likuma 22.² panta pirmajā daļā paredz, ka turpmāk Novēršanas likuma subjekts ziņos Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā, ir nepieciešams no Likuma izslēgt 22.² panta trešo daļu.
   Lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjekta izpratni, kādos gadījumos par konstatēto aizdomīgo darījumu ir iesniedzama informācija arī Valsts ieņēmumu dienestam, būtu sagatavojamas vadlīnijas, kurās citstarp ietverts aktuālais darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījums.
   ▪ izslēgta 22.² panta ceturtā daļa.
   Ņemot vērā, ka no Likuma 22.² panta pirmās daļas izriet, ka Novēršanas likuma subjekts aizdomīgu darījumu konstatē saskaņā ar Novēršanas likumu, no Likuma ir izslēdzama 22.² panta ceturtā daļa, kurā ietvertais regulējums dublē Novēršanas likuma regulējumu. 

4.  Par de minimis atbalstu
   Šobrīd Likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktā ir noteikts de minimis atbalsts – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem.
   Minētais atbalsts tiek piešķirts, ievērojot Regulu Nr.1407/2013 vai Komisijas (ES) 2014.gada 27.jūnija regulu Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē.
   Eiropas Komisija 2023.gada 13.decembrī apstiprināja un 15.decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja jaunu de minimis atbalsta regulējumu – Komisijas Regulu 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr.2023/2831), kas aizvieto Regulu Nr.1407/2013.
   Regula Nr.2023/2831 stājās spēkā ar 2024.gada 1.janvāri, un tā ir piemērojama līdz 2030.gada 31.decembrim, vai, ņemot vērā regulas 7.pantā 3.punktā minēto pārejas nosacījumu, kas paredz, ka pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām ikvienu de minimis atbalstu, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, var likumīgi piešķirt vēl sešus turpmākos mēnešus, – kopumā līdz 2031.gada 30.jūnijam.
   Šobrīd spēkā esošais de minimis atbalsta regulējums (Regula Nr.1407/2013) ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, un kopā ar Regulas Nr.1407/2013 7.panta 4.punktā un 8.pantā noteikto – līdz 2024.gada 30.jūnijam. Pēc 2024.gada 30.jūnija atbalstu saskaņā ar Regulu Nr.1407/2013 piešķirt nav iespējams.
   Ievērojot minēto, ir pārskatīts spēkā esošais Likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktais de minimis atbalsta regulējums ar mērķi nodrošināt minētā atbalsta saderību ar jaunajiem de minimis atbalsta regulējumiem, un tā rezultātā secināts, ka šo atbalstu turpmāk nav nepieciešams saglabāt, jo:
   ▪ atbalsta mērķis ir sasniegts;
   Atbalsta programmas mērķis bija sniegt atbalstu tieši zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību bija ietekmējis Krievijas Federācijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor (Россельхознадзор) 2015.gada 3.jūnija lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Tā kā ir pagājuši deviņi gadi no minētā lēmuma pieņemšanas dienas, tad šobrīd šāda lēmuma esību vairs nevar uzskatīt par nepārvaramas varas apstākļiem.
   ▪ ir pieejams jauns atbalsts krīzes pārvarēšanai.
   Ar 2022.gada 1.augustu visiem nodokļu maksātājiem, kuru saimniecisko darbību ir ilgstoši nelabvēlīgi ietekmējušas nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas, ir pieejams jauns atbalsta risinājums – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar Likuma 24.panta 1.⁷ daļu. Šāds patstāvīgs tiesiskais atbalsta regulējums tika izstrādāts, lai nebūtu jāveido jauni atbalsta regulējumi vairākos ar konkrētas krīzes pārvarēšanu saistītos likumos, kad nodokļu maksājumu termiņa kavējums ir radies konkrētas nepārvaramas varas rezultātā (tostarp, saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā).
   Tādējādi arī zivsaimniecības nozares nodokļu maksātājiem, kuri būs nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem, būs nodrošināta atbalsta pieejamība saskaņā ar Likuma 24.panta 1.⁷ daļu.
   Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju kopš 2022.gada (pēdējais lēmums pieņemts 2022.gada 29.septembrī) jauni lēmumi par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu saskaņā ar Likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktu nav pieņemti. Šobrīd spēkā ir 47 lēmumi (grafiki piešķirti 48 saistībām) par samaksas termiņa pagarinājumu diviem nodokļu maksātājiem, t. sk.:
   - 2024.gadā beigsies 13 piešķirtie termiņa pagarinājumi;
   - 2025.gadā beigsies 14 piešķirtie termiņa pagarinājumi;
   - 2026.gadā beigsies 15 piešķirtie termiņa pagarinājumi;
   - 2027.gadā beigsies seši piešķirtie termiņa pagarinājumi.

4.  Par de minimis atbalstu
  Ņemot vērā, ka nav nepieciešams turpmāk saglabāt Likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto de minimis atbalsta regulējumu, ar likumprojektu paredzēts izslēgt no Likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktu un 1.⁶ daļu.

5.  Par nodokļu parāda piedziņas slieksni
   Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2023.gada 13.decembra sēdē tika skatīts jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu parādiem un to pārvaldību.
   Minētās sēdes laikā Valsts ieņēmumu dienests informēja komisiju par nodokļu parāda piedziņas minimālajām izmaksām (39 euro), kas pārsniedzot patlaban noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni (15 euro).
   Ievērojot minēto, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir aicinājusi Finanšu ministriju sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāt un virzīt nepieciešamos priekšlikumus grozījumu veikšanai Likumā.
   Finanšu ministrija jau iepriekš bija izstrādājusi nepieciešamos grozījumu Likuma 26.panta 6.¹ daļā, palielinot nodokļu parāda piedziņas slieksni no 15 euro uz 40 euro. Šādi grozījumi bija iekļauti likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (21-TA-1519) sākotnējā redakcijā.
   Tomēr minētā likumprojekta saskaņošanas laikā Latvijas Lielo pilsētu asociācija izteica iebildumu pret plānoto grozījumu, norādot, ka pie esošām kadastrālām vērtībām grozījums būtiski ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļu parādu piedziņas iespējamību un palielinās dzēšamo parādu apjomu, samazinot pašvaldības budžeta ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Tāpat minētā asociācija vērsa uzmanību, ka dokumentu sagatavošana nekustamā īpašuma nodokļa piedziņas procesā ir daļēji automatizēta un nelieli parādi tiek piedzīti, vēršot piedziņu uz personas naudas līdzekļiem kredītiestādē. Tādējādi attiecībā uz pašvaldību administrētajiem maksājumiem nav pamata mainīt piedzenamā parāda summas apmēru no 15 euro uz 40 euro.
   Bez tam tika uzsvērts, ka personas ar nekustamā īpašuma nodokļa parāda apmēru no 15 euro līdz 50 euro veidojot lielāko parādnieku grupu (~30%).
   Vienlaikus jānorāda, ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta 3.¹ daļā ir noteikts, ka minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7 euro, arī gadījumos, kad nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem ir piemēroti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 7 euro.
   Nodokļu administrācija lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir tiesīga pieņemt triju gadu laikā no maksājuma termiņa iestāšanās. Tas nozīmē, ja attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli paaugstinātu piedzenamā parāda slieksni no 15 euro līdz 40 euro, tad šajā gadījumā minimālais nekustamā īpašuma nodoklis netiktu iekasēts vispār, ņemot vērā, ka nodokļa pamatparāda kopējā summa par trim gadiem nesasniegtu piedzenamā parāda apmēru (7 euro*3 gadi = 21 euro + nokavējuma nauda).
   Tādējādi, lai tiktu izpildīts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas aicinājums, kā arī ievērots gan Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikums attiecībā uz tā administrētajiem nodokļu parādiem paaugstināt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksni no 15 euro uz 40 euro, gan ievērots Latvijas Lielo pilsētu asociācijas lūgums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa parādu saglabāt šobrīd noteikto nepiedzenamā nodokļa parāda slieksni 15 euro, ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 26.panta 6.¹ daļā ietverto nodokļu parāda piedziņas slieksni.

5.  Par nodokļu parāda piedziņas slieksni
   Ar likumprojektu tiek izteikta Likuma 26.panta 6.¹ daļa jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 40 euro, bet attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem – ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro. 
   Attiecībā uz to, ka muitas jomā ir savādāks slieksnis, no kura piedzenams muitas nodokļa parāds, nav nepieciešams atsevišķi normā atrunāt, jo šāds nosacījums izriet no Likuma 2.panta otrās daļas, kurā noteikts, ka muitas nodokļa iekasēšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.
   Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta veikto aprēķinu 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 euro (15,47 x 2,5 = 38,67).
   Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks – 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas – 15,47 euro.
   Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē. Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023.gada 11 mēnešos ir 6 502 400,10 euro un nostrādātās faktiskās stundas ir 420 432, kā rezultātā piedziņas procesā vienas cilvēkstundas izmaksas ir 15,47 euro.
   Nosakot piedziņas procesa ilgumu (2,5 stundas), netika ņemtas vērā tādas darbības kā komunikācija ar nodokļu maksātāju pirms piedziņas uzsākšanas, nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu un labprātīgās nomaksas grafiku iesniegumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana, kā arī citas parādu pārvaldības darbības, kas nav primārās izpildes darbības.
   Savukārt saskaņā ar Latvijas pašvaldību savienības sniegto informāciju pašvaldībām finanšu grāmatvedībā, ņemot vērā dažādo strukturālo darba organizāciju, neeksistē vienotas metodoloģijas visu administrēšanas izmaksu izdalīšanā no visiem pašvaldības procesiem, kas ir iesaistīti nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā.

   Vienlaikus jānorāda, ka jau uzsāktie nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesi (t.i., procesi, kas uzsākti par nokavēto nodokļu maksājumu parādu sākot ar 15,01 euro), tiek turpināti un pabeigti arī pēc tiesību normas par parādu piedziņas sliekšņa palielināšanu spēkā stāšanās, neatkarīgi no atlikušās piedzenamā parāda summas.

6.  Par nokavējuma naudas aprēķināšanu
   Lai nodrošinātu nokavējuma naudas aprēķināšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Likuma 29.pantam, nokavējuma naudu Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (turpmāk – MAIS) aprēķina un iegrāmato katru dienu, radot ļoti lielu transakciju daudzumu, ar kuru sistēmai ik dienu jāspēj tikt galā. Proti, visas transakcijas ir jāuzglabā, jāgrāmato un vēlāk arī jāarhivē, un, lai minēto nodrošinātu, ir nepieciešami ļoti apjomīgi serveri, kas spēj šādus milzīgus datu apjomus uzturēt. Šāda apjomīgu datu uzglabāšana, arhivēšana un uzturēšana ir ļoti dārga.
   Savukārt, vērtējot datu apjoma struktūru, konstatēts, ka lielāko daļu no datiem veido tieši nokavējuma naudas, proti, 85 % no kopējo transakciju skaita, kas summas izteiksmē ir apmēram 15 miljoni euro. Tajā pat laikā svarīgākās transakcijas uz pamatsummām sastāda tikai 15 % no kopējā skaita, kas summas izteiksmē ir apmēram 10 miljardi euro.
   Līdz ar to var uzskatīt, ka šobrīd MAIS darbojas kā nokavējuma naudas aprēķina sistēma, nevis kā maksājumu administrēšanas informācijas sistēma, kas valsts budžetam nodrošina tikai 0,15 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (provizorisks vērtējums, kas pamatojas uz aprēķinu: 15 miljoni euro no aprēķinātajām nokavējuma naudām gadā/ pret 10 miljardiem euro no kopējiem nodokļu ieņēmumiem).
   Tādējādi ir nepieciešams pārskatīt nokavējuma naudas aprēķina biežumu, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu nokavējuma naudas piemērošanas mehānismu.
   Otrs aspekts, kuru nepieciešams pārskatīt, ir nokavējuma naudas aprēķināšana gadījumos, kad iemaksa vienotajā nodokļu kontā ir veikta, bet deklarācija iesniegta, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai sākotnēji iesniegtā deklarācija precizēta.
   Līdz 2020.gada 31.decembrim nodokļu maksājumus veica katram nodokļu maksājumam paredzētajā budžeta kontā, tādējādi, ja samaksa par konkrēto nodokli tika veikta savlaicīgi, bet nodokļu deklarācija iesniegta ar kavējumu vai iesniegts deklarācijas precizējums, tad nokavējuma naudu no samaksas brīža līdz deklarācijas vai tās precizējuma iesniegšanas brīdim nerēķināja, jo svarīgākais bija apstāklis, ka nodoklis termiņā ir iemaksāts valsts budžetā un attiecīgajā kontā ir pieejami naudas līdzekļi.
   Savukārt šobrīd neatkarīgi no tā, vai maksājums ir veikts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet deklarācija ir iesniegta ar kavējumu, nokavējuma nauda tiek aprēķināta.
   Vismaz 70 % no kopējiem iesniegumiem un sūdzībām ir tieši par nokavējuma naudu. Šādu nokavējuma naudas aprēķina principu nodokļu maksātāji uztver kā sodīšanu par deklarācijas iesniegšanas kavēšanu vai deklarācijas precizēšanu.
   Tāpat nodokļu maksātāji bieži izsaka neapmierinātību arī ar pareiza maksāšanas termiņa datuma noteikšanu, ja maksāšanas termiņš iekrīt ar Ministru kabineta rīkojumu pārceltajā darba dienā vai dienā, uz kuru pārceļ darba dienu (sestdienā). Attiecīgi ir nepieciešams precizēt maksāšanas termiņa noteikšanas kārtību, ja maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā.

6.  Par nokavējuma naudas aprēķināšanu
   Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta attīstības stratēģijai 2023.-2026.gadam Valsts ieņēmumu dienesta misija ir būt uzticamam sabiedrotajam nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrības labklājībai.
   Kā izriet no minētās stratēģijas, Valsts ieņēmumu dienesta 1.prioritāte ir "Pakalpojumi: Palīgs ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam godīgi izpildīt nodokļu un muitas saistības.
   Klientu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu un atbalsta nodrošināšana ir viens no priekšnoteikumiem labprātīgai un savlaicīgai nodokļu un muitas saistību izpildei. 
   Tādējādi, lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem attiecībā uz tiem maksājumiem, kas savlaicīgi veikti vienotajā nodokļu kontā, un mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā iekļautie grozījumi paredz šādus grozījumus Likuma 29.pantā:
   1) par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķināt nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, katra mēneša 1. un 15.datumā;
   Tas nozīmē, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem maksājumiem pirmo nokavējuma naudas aprēķinu veiks samaksas termiņa sekojošā mēneša 1.datumā.
   Savukārt, tā kā nokavējuma naudas aprēķins tiks veikts divas reizes mēnesī 1. un 15.datumā, tad starp aprēķina periodiem budžetā iemaksājamās Valsts ieņēmumu dienesta administrējamās maksājuma summas paliek nemainīgas (konstantas).
   Nokavējuma naudu rēķinās par noteiktu periodu, t. i.:
   1.periods ir no samaksas termiņa nākamās dienas (24.datums vai nākamā darbdiena) līdz samaksas perioda mēneša pēdējam datumam;
   2.periods ir no samaksas perioda nākošā mēneša 1.datuma līdz 14.datumam.
   Tādējādi nodokļu maksātājam tiek dots noteikts dienu skaits katra perioda nokavējuma naudas apmaksai.
   Šāds risinājums:
   ▪ ir draudzīgāks nodokļu maksātājam, jo nerada situācijas, kad nokavējuma nauda var mainīties un nākas maksāt papildus. Bez tam, jo draudzīgāks un saprotamāks risinājums, jo lielāka iespēja, ka maksātāju attieksme kļūst atbildīgāka un labvēlīgāka;
   ▪ ir vienkāršs un nepārprotams, jo mēnesī varēs būt tikai divas konkrētas nokavējuma naudu summas, kuru nomaksai tiek dots pietiekams laiks;
   ▪ būs vieglāk administrējams, jo tiktu izslēgtas visas kļūdas, kas saistās ar noapaļošanu, pārrēķinu pa dienām un tamlīdzīgi;
   ▪ samazināsies jautājumu skaits no nodokļu maksātāju puses, ietaupīti Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku resursi, sniedzot skaidrojumus, ņemot vērā, ka aptuveni 70 % no maksātāju jautājumiem un sūdzībām ir tieši par nokavējuma naudas aprēķinu.
   2) noteikt gadījumus, kad par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nodokļu maksātājam nokavējuma nauda netiek aprēķināta.
   Kā ir atzinusi Satversmes tiesa, tiesību normai, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan paredzamai. Proti, tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14. punktu).
   Tādējādi, likumprojektā iekļautās normas saturs veidots tā, lai maksātājs no tās skaidri un nepārprotami izprastu, kādos gadījumos nokavējuma nauda tam netiks aprēķināta. Šie gadījumi ir šādi:
   ● ja nokavētais nodokļu, nodevu un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz šī maksājuma samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam;
   Lai nodrošinātu iespēju visus nodokļus samaksāt, noformējot tikai vienu bankas maksājuma uzdevumu, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ir noteikts vienots regulāro nodokļu maksājumu termiņš – 23.datums vai nākamā darbdiena.
   Ņemot vērā, ka likumprojektā iekļautais grozījums paredz par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo maksājumu samaksas termiņa kavējumu nokavējuma naudu pirmo reizi aprēķināt samaksas termiņa sekojošā mēneša 1.datumā, tad attiecīgi par laika posmu no likumā noteiktā samaksas termiņa (t.i., 23.datuma vai nākamās darbdienas) līdz šī samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja maksājums tiks saņemts līdz samaksas mēneša pēdējam datumam.
   Piemērs Nr.1 (nokavējuma nauda vispār netiek aprēķināta):
   Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācija par aprīli ar aprēķinu 2000 euro tiek iesniegta 2024.gada 20.maijā. Iemaksa vienotajā nodokļu kontā līdz 2024.gada 23.maijam netiek veikta. Kavētais maksājums no nodokļu maksātāja budžetā saņemts 2024.gada 31.maijā. Tā kā nokavējuma naudas pirmais aprēķina periods iestāsies tikai samaksas termiņa sekojošā mēneša 1.datumā, tas ir – 2024.gada 1.jūnijā – tad šajā gadījumā par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu par periodu no 24.maija līdz 31.maijam nodokļu maksātājam nokavējuma naudu neaprēķinās.
   ● ja nokavētais nodokļa, nodevas un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam, tad par samaksas termiņa nokavējumu no nokavējuma naudas pēdējā aprēķina datuma līdz nokavētā nodokļu, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas dienai nokavējuma naudu neaprēķina;
   Kā jau iepriekš minēts, likumprojektā iekļautie grozījumi paredz nokavējuma naudu aprēķināt divas reizes mēnesī – 1. un 15.datumā. Tas nozīmē, ja 1.datumā ir aprēķināta konkrēta nokavējuma naudas summa, tad šīs summas apmērs ir fiksēts līdz pat 14.datumam, un papildu pamatparādam maksātājam ir pienākums samaksāt tikai šo fiksēto nokavējuma naudas summu.
   Savukārt 15.datumā, iestājoties nākamajam nokavējuma naudas aprēķina datumam, nokavējuma naudas summas apmērs palielinās, tiek aprēķināta nokavējuma nauda par nākošo periodu, un šī aprēķinātās nokavējuma naudas kopsumma tiek fiksēta līdz nākamajam nokavējuma naudas aprēķina datumam, t. i., nākamā mēneša 1.datumam.
   Piemērs Nr.2 (nokavējuma nauda tiek aprēķināta pa periodiem):
   PVN deklarācija par aprīli ar aprēķinu 2000 euro tiek iesniegta 2024.gada 20.maijā. Iemaksa vienotajā nodokļu kontā likumā noteiktajā termiņā netiek veikta (t. i., maksājums līdz 2024.gada 23.maijam netiek saņemts). Nokavētais maksājums budžetā tiek saņemts 2024.gada 30.jūlijā. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā par PVN samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudas pirmais aprēķins būs veikts 2024.gada 1.jūnijā, un turpmākie aprēķini – 15.jūnijā, 1.jūlijā un 15.jūlijā. Savukārt, tā kā maksājums budžetā tiek saņemts 2024.gada 30.jūlijā, tad attiecīgi, neiestājoties nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam – t.i., 1.augustam – maksātājam ir pienākums samaksāt 2024.gada 1., 15.jūnijā un 1., 15.jūlijā aprēķināto nokavējuma naudas kopsummu, bet par samaksas termiņa kavējumu no 2024.gada 15.jūlija līdz 30.jūlijam nokavējuma nauda papildus netiek aprēķināta.
   – 01.06.2024. (8 dienas (no 24.05.2024. līdz 31.05.2024.) = 8 euro)
   – 15.06.2024. (14 dienas (no 01.06.2024. līdz 14.06.2024.) = 14 euro)
   – 01.07.2024. (16 dienas (no 15.06.2024. līdz 30.06.2024.) = 16 euro)
   – 15.07.2024. (14 dienas (no 01.07.2024. līdz 14.07.2024.) = 14 euro)
   Nokavējuma nauda aprēķināta par 52 dienām un aprēķinātā kopsumma ir 52 euro.
   Tādējādi nodokļu maksātājam tiek dots noteikts dienu skaits iepriekšējā perioda nokavējuma naudas samaksai. Šis risinājums ir draudzīgāks nodokļu maksātājam, jo nerada situācijas, ka aprēķinātā nokavējuma nauda varētu mainīties, ja nodokļa maksājums valsts budžetā neienāk tajā pašā dienā, kad ieskaitīta nauda, radot nodokļu maksātājam pienākumu veikt maksājumu vēlreiz, lai samaksātu nokavējuma naudu, piemēram, par vienu dienu.
   Vienlaikus maksātājam jārēķinās, ka ir nepieciešams zināms laiks, lai maksājums no maksātāja norēķina konta tiktu saņemts budžeta kontā. Tādējādi, piemēram, ja maksājums tiks veikts 14.datuma plkst. 23:59, tas var tikt saņemts tikai 15.datumā, kad jau ir iestājies nokavējuma naudas nākamais aprēķina periods. Šajā gadījumā maksātājam būs pienākums samaksāt uz 15.datumu aprēķināto nokavējuma naudas summu.
   ● ja nodokļu maksātājs ir precizējis iesniegto deklarāciju, tad, izpildoties konkrētiem normā uzskaitītajiem nosacījumiem, nokavējuma naudu par papildu aprēķināto maksājumu netiks aprēķināta.
   Jāņem vērā, ka nodokļu maksātāja tiesības precizēt nodokļu deklarācijas izriet no Likuma 33.² panta pirmās daļas. Minētajā normā noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai.
   Augstākā tiesa 2017.gada 21.novembra spriedumā Nr.A420436913, SKA-75/2017 vērsa uzmanību, ka minētā likuma 33.² pants nevar būt ar šaurāku tvērumu kā 32.pants.
   Ņemot vērā, ka atbilstoši Likuma 32.panta pirmajai daļai par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu, bet atbilstoši panta otrajai daļai – par pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu (t.i., šajā gadījumā nokavējuma nauda netiek aprēķināta), Likuma 33.² panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nokavējuma naudu aprēķina tikai gadījumos, ja, iesniedzot precizēto nodokļu deklarāciju, ir iemaksājama budžetā samazinātā nodokļa summa.
   Ievērojot minēto, likumprojektā iekļautie grozījumi Likuma 29.pantā paredz, ka, precizējot iesniegto deklarāciju un palielinot budžetā iemaksājamo nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķinu summu, nokavējuma naudu neaprēķina, ja izpildās abi turpmāk minētie nosacījumi:
   1) normatīvajā aktā noteiktajā termiņā ir veikta iemaksa vienotajā nodokļu kontā vismaz tādā apmērā, kādā nodoklis deklarēts ar iesniegto deklarācijas precizējumu (jeb citiem vārdiem – ja ar sākotnējo deklarāciju būtu jau bijusi deklarēta korekta maksājumu summa, tad vienotajā nodokļu kontā pieejamā nauda būtu bijusi pietiekama šīs saistības segšanai);
   2) uz deklarācijas precizēšanas brīdi šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai.
   Ja izpildās abi nosacījumi, tad nokavējuma naudu neaprēķinās par periodu no dienas, kad vienotajā nodokļu kontā ir pieejama iemaksa, lai pilnībā segtu saistību, kas radusies ar iesniegto deklarācijas precizējumu, līdz deklarācijas precizējuma iesniegšanas dienai.
   Jānorāda, ja vienotajā nodokļu kontā jau no sākotnējā maksāšanas termiņa ir pieejama nauda tādā apmērā, lai pilnībā segtu saistību, kas radusies ar iesniegto deklarācijas precizējumu, tad šajā gadījumā nokavējuma nauda vispār netiek aprēķināta. Savukārt, ja vienotajā nodokļu kontā sākotnējā maksāšanas termiņā bija pieejama nauda tādā apmērā, lai pilnībā segtu saistību, kas radusies ar iesniegto deklarācijas precizējumu, bet tā jau novirzīta citu saistību segšanai, tad šajā gadījumā nokavējuma nauda par konkrēto periodu tiks aprēķināta no maksāšanas termiņa līdz vienotajā nodokļu kontā pieejamās iemaksas saņemšanas datumam.
   Piemērs Nr.3 (nokavējuma nauda vispār netiek aprēķināta): 
   PVN deklarācija par aprīli iesniegta 2024.gada 20.maijā, aprēķinot nodokli 0,00 euro. Vienotajā nodokļu kontā 2024.gada 23.maijā (t.i., likumā noteiktajā termiņā) tiek veikta iemaksa 300 euro apmērā. Nodokļu maksātājs 2024.gada 15.septembrī iesniedz PVN deklarācijas par aprīli precizējumu, deklarējot budžetā maksājamo nodokli 250 euro. Rezultātā nokavējuma nauda netiek aprēķināta, jo (1) likumā noteiktajā termiņā ir bijusi veikta iemaksa vienotajā nodokļu kontā un tās apmērs pilnībā segtu ar precizēto PVN deklarāciju aprēķināto nodokli, (2) uz iesniegtās precizētās deklarācijas iesniegšanas brīdi vienotajā nodokļu kontā ir pieejama naudas summa 300 euro apmērā, jo 2024.gada 23.maijā veiktā iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai.
   Tā kā deklarācijas precizēšanas gadījumā nokavējuma naudu neaprēķina par periodu no dienas, kad vienotajā nodokļu kontā ir pieejama iemaksa, lai pilnībā segtu saistību, kas radusies ar iesniegto deklarācijas precizējumu, līdz deklarācijas precizējuma iesniegšanas dienai, tad šajā gadījumā, ņemot vērā, ka naudas summa ir pieejama jau no 2024.gada 23.maija, kas sakrīt ar normatīvajā aktā noteikto maksāšanas dienu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta vispār.
   Piemērs Nr.4 (nokavējuma nauda netiek aprēķināta par konkrētu periodu):
   PVN deklarācija par aprīli iesniegta 2024.gada 20.maijā, aprēķinot nodokli 0,00 euro. Vienlaikus iesniegts arī darba devēja ziņojums, aprēķinot budžetā maksājamo nodokli 300 euro apmērā. Vienotajā nodokļu kontā 2024.gada 23.maijā (t.i., likumā noteiktajā termiņā) tiek veikta iemaksa 300 euro apmērā un ar minēto iemaksu tiek segta ar darba devēja ziņojumu deklarētā saistība. Maksātājs 2024.gada 15.jūnijā vienotajā nodokļu kontā veic jaunu iemaksu 300 euro un 2024.gada 20.jūnijā iesniedz PVN deklarācijas precizējumu, palielinot aprēķināto nodokli no 0,00 euro uz 300 euro. Tā kā pēdējā iemaksa saistību segšanai ir pieejama no 2024.gada 15.jūnija un tās apmērs ir pietiekams, lai segtu ar precizēto deklarāciju aprēķināto nodokli, tad šajā gadījumā nokavējuma naudu aprēķinās no 24.maija līdz 14.jūnijam, savukārt neaprēķinās no 15.jūnija (pēdējās pieejamās neattiecinātās iemaksas datums) līdz 20.jūnijam (deklarācijas precizējuma iesniegšanas datums), jo pēdējā neattiecinātā iemaksa ir pieejama no 15.jūnija.
   ● ja deklarācija ir iesniegta, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, tad par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudu neaprēķina, ja nodokļu maksātājs līdz konkrētajā nodokļa likumā noteiktajam maksāšanas termiņam ir veicis iemaksu vienotajā nodokļu kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdī nav izmantota citu saistību segšanai.
   Ja noteiktajā termiņā ir veikta iemaksa vienotajā nodokļu kontā, bet deklarācija ir iesniegta, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, un minētā iemaksa nav izmantota citu normatīvajos aktos noteiktajā iesniegšanas termiņā iesniegto deklarāciju aprēķinu segšanai, tad šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros būtu jāpiemēro naudas sods par deklarācijas nesniegšanu laicīgi, nevis jāaprēķina nokavējuma nauda.
   Likuma 141.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu. Lai mazinātu gadījumus, kad netiek ievēroti deklarāciju iesniegšanas termiņi, un uzlabotu nodokļu nomaksas un deklarāciju iesniegšanas disciplīnu, tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās būs fiksēts pienākums iesniegt deklarāciju, saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 33.punktu MAIS ir iestrādāti automātiskie atgādinājumi par drīzumā iesniedzamo nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, vienlaikus informējot, ka par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu nodokļu maksātājam var piemērot administratīvo sodu. Atgādinājumi tiek nosūtīti ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgās deklarācijas iesniegšanas. Ja nākamajā dienā pēc likumā noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa nebūs iesniegta deklarācija, tiks nosūtīts automātisks brīdinājums, ka par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu normatīvie akti paredz administratīvo sodu.
   Turklāt pēdējos gados normatīvajā regulējumā ir iestrādāti nodokļu maksātājiem labvēlīgi/pretimnākoši risinājumi, kas paredz iespēju nodokļu maksātājam nesagatavot un neiesniegt atsevišķos gadījumos nodokļu deklarācijas, – to nodokļu maksātāja vietā nodrošina Valsts ieņēmumu dienests. Piemēram, attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu – ja saimnieciskās darbības veicējs izvēlēsies izmantot minēto kontu, tad deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā nebūs jāiesniedz, jo informācija par veiktajām iemaksām automātiski tiks nodota Valsts ieņēmumu dienestam, kur automātiski tiks sagatavota mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija un aprēķināts (arī ieturēts) maksājamais nodoklis, un tādējādi samazināsies mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju apzinātas neiesniegšanas risks.
   3) noteikt, ka panta trešajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem.
   Šobrīd minētajā pantā ietvertā kārtība paredz, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot).
   Ņemot vērā, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo maksājumu samaksas termiņa nokavējumu aprēķinās nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, tad turpmāk Likuma 29.panta trešajā daļā ietvertais nosacījums par piecu darbadienu ilgu termiņu, kuras laikā nokavējuma naudu neaprēķina, nebūs attiecināms uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem maksājumiem.
   4) papildināt pantu ar 3.¹ daļu, nosakot, ka gadījumos, ja nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma normatīvajos aktos noteiktais maksāšanas termiņš iekrīt nedēļas atpūtas dienā vai likumā noteiktajā svētku dienā, tad par maksāšanas dienu uzskatāma nākamā darbdiena.
   Lai gan Administratīvā procesa likuma 43.panta otrajā daļā ir noteikts, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena, tomēr, ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, likumprojektā iekļautā grozījumu redakcija veidota līdzīgi Darba likuma 69.panta trešajai daļai, kurā ir lietots termins "nedēļas atpūtas diena".

   Saistībā ar grozījumiem Likuma 29.pantā ir veikti grozījumi arī:
   1) Likuma 1.panta 22.punktā, papildinot ar skaidrojumu, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums arī par citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa kavējumu.
   Minētais precizējums veikts, ņemot vērā, ka no Likuma 23.¹ panta pirmās daļas izriet, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksājami arī citi valsts noteiktie maksājumi un ar tiem saistītie maksājumi, tostarp, nokavējuma nauda.
   Vienlaikus jānorāda, ka no Likuma 23.¹ panta pirmās daļas 15.punkta izriet, ka šis "cits valsts noteiktais maksājums", kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā, ir maksājums par valsts kapitāla izmantošanu.
   Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 47.panta piekto daļu par noteiktā termiņā neizdarītajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.
   Tādējādi šajā gadījumā, lai arī nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība izrietēs no  Likuma 29.panta (tas ir, to aprēķinās divas reizes mēnesī), tomēr par minētā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudas likmi piemēros atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 47.panta pirmajai daļai par valsts budžetam pienākošos summu nesavlaicīgu vai nepilnīgu iemaksu var piedzīt nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu, ja likumos un Ministru kabineta noteikumos nav noteikta cita kārtība.
   2) Likuma 24.panta 1.² daļā, nosakot, ka gadījumos, ja nodokļu administrācija ir atcēlusi lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda Likuma 29.pantā noteiktajā kārtībā.
   Šobrīd minētajā normā ir noteikts, ka nokavējuma naudu aprēķina vispārējā kārtībā. Tomēr, tā kā grozījumi Likuma 29.pantā attiecībā uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo maksājumu samaksas termiņa kavējumu paredz atšķirīgu nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību, tad attiecīgi ir nepieciešams precizēt arī Likuma 24.panta 1.²daļu.

   Jānorāda, ka izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanā skars arī citus nodokļu maksāšanas pārvaldības procesus, ja maksājumi ieskaitāmi vienotajā nodokļu kontā, tostarp:
   ▪ samaksas termiņa pagarinājumu (turpmāk – TP);
   Piemērs Nr.5:
   TP tiek piešķirts no samaksas termiņa nākamās dienas (piemēram, 24.datums) līdz samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam, t. i., pirms nokavējuma naudas aprēķina MAIS 1.datumā, tādējādi TP tiek piešķirts tikai pamatparāda summai

aprēķins – pamatsumma	1000,00	samaksas termiņš	23.01.2023.
TP sākums		29.01.2023.		TP iesniegums iesniegts 28.01.2023. Tā kā nokavējuma naudas aprēķina pirmā diena ir 01.02.2023., tad TP tiek piešķirts tikai pamatparāda summai.
		TP samaksas termiņi
pamatsumma	333,00	23.02.2023.
pamatsumma	333,00	23.03.2023.
pamatsumma	334,00	23.04.2023.
nokavējuma nauda pēc standarta likmes	2,50		no 24.01. līdz 28.01. (1000,00*0,05 %*5 dienas)	nokavējuma nauda pilnā apmērā (0,05 %), kas aprēķināta par periodu līdz TP sākuma datumam netiek iekļauta TP un tiek segta FIFO kārtībā.
Prognozētais nokavējuma naudas aprēķins pirmajam maksājumam TP laikā
nokavējuma nauda 1/4	0,38	no 29.01. līdz 31.01. (1000,00*0,0125 %*3 dienas)
nokavējuma nauda 1/4	1,75	no 01.02. līdz 14.02. (1000,00*0,0125 %* 14 dienas)

   Piemērs Nr.6:
   TP tiek piešķirts pēc nokavējuma naudas aprēķināšanas MAIS pēctaksācijas perioda 1.datumā, tādējādi TP tiek piešķirts pamatparāda summai un nokavējuma naudas summai.

aprēķins – pamatsumma	1000,00	samaksas termiņš	23.01.2023.
nokavējuma naudas aprēķins	4,00	01.02.2023. (1.periods)	no 24.01.2023. līdz 31.01.2023. (1000,00*0,05 %*8 dienas)
Kopā	4,00
TP sākums		07.02.2023.		TP iesniegums iesniegts 06.02.2023., tad TP tiek piešķirts pamatparāda summai un nokavējuma naudai, kas aprēķināta pēctaksācijas perioda 1.datumā
pamatsumma	1000,00
nokavējuma nauda	4,00
		TP samaksas termiņi
pamatsumma	333,00	23.03.2023.
nokavējuma nauda	1,33
pamatsumma	333,00	23.04.2023.
nokavējuma nauda	1,33
pamatsumma	334,00	23.05.2023.
nokavējuma nauda	1,34
nokavējuma nauda pēc standarta likmes	3,00		no 01.02.2023. līdz 06.02.2023. (1000,00*0,05 %*6 dienas)	nokavējuma nauda pilnā apmērā (0,05 %), kas aprēķināta par periodu no pēctaksācijas perioda 1.datuma līdz TP sākuma datumam netiek iekļauta TP un tiek segta FIFO kārtībā.
Prognozētais nokavējuma naudas aprēķins pirmajam maksājumam TP laikā
nokavējuma nauda 1/4	1,00		no 07.02.2023. līdz 14.02.2023. (1000,00*0,0125 %*8 dienas)
nokavējuma nauda 1/4	1,75		no 15.02.2023. līdz 28.02.2023. (1000,00*0,0125 %*14 dienas)

   Ja TP tiek atcelts vai netiek nomaksāts pilnā apmērā TP grafikā noteiktajā termiņā, nokavējuma naudu rēķina līdz TP atcelšanas vai beigu datumam tuvākajam nokavējuma naudas aprēķina datumam (1. vai 15.datumam), piemēram, TP beidzas 2023.gada 23.aprīlī, tad nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu tiek aprēķinātas līdz 2023.gada 14.aprīlim.
   Ja maksātājs iemaksu neveiks, tad nokavējuma naudu Likuma 29.panta noteiktajā kārtībā aprēķinās līdz pamatsummas samaksas brīdim.
   ▪ labprātīgās nomaksas grafiku (turpmāk – LNG) kas tiek piešķirts saskaņā ar Likuma 26.panta vienpadsmito daļu;
   Piemērs Nr.7.:

aprēķins – pamatsumma	1000,00	samaksas termiņš	23.01.2023.
nokavējuma naudas aprēķins	4,00	01.02.2023.	no 24.01.2023. līdz 31.01.2023. (1000,00*0,05 %*8 dienas)
	7,00	15.02.2023.	no 01.02.2023. līdz 14.02.2023. (1000,00*0,05 %*14 dienas)
Kopā	11,00		01.02.2023. līdz 14.02.2023.
LNG sākums		20.02.2023.
pamatsumma	1000,00
nokavējuma nauda	11,00
LNG beigas		23.12.2023.
		TP samaksas termiņi
pamatsumma + nokavējuma nauda	100,00+1,10	23.03.2023.
	100,00+1,10	23.04.2023.
	100,00+1,10	23.05.2023.
		(...)
	100,00+1,10	23.12.2023.
nokavējuma nauda pēc standarta likmes	2,50	01.03.2023.	no 15.02. līdz 19.02. (1000,00*0,05 %*5 dienas)
Prognozētais nokavējuma naudas aprēķins pirmajam maksājumam LNG laikā
nokavējuma nauda 1/2	2,25		no 20.02. līdz 28.02. (1000,00*0,025 %*9 dienas)
nokavējuma nauda 1/2	3,50		no 01.03. līdz 14.03. (1000,00*0,025 %*14 dienas)
			(...)

   Ja LNG tiek atcelts vai netiek nomaksāts pilnā apmērā, nokavējuma naudu rēķina līdz atcelšanas vai beigu datumam tuvākajam nokavējuma naudas aprēķina datumam (1. vai 15.datums), piemēram, LNG beidzas 2023.gada 23.decembrī, tad nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu tiek aprēķināta līdz 2023.gada 14.decembrim.
   Ja maksātājs iemaksu neveiks, tad nokavējuma nauda tiks aprēķināta Likuma 29.panta noteiktajā kārtībā līdz pamatsummas samaksas vai piedzīšanas piespiedu kārtā brīdim.
   ▪ citus nodokļu parādu pārvaldības procesus, ja maksājumi ieskaitāmi vienotajā nodokļu kontā, piemēram, lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiks iekļauta nokavējuma nauda tādā apmērā, kas atbilst pēdējam nokavējuma naudas aprēķinam MAIS (1. vai 15.datums) lēmuma pieņemšanas dienā. 
     
   Grozījumi neietekmēs:
  ▪ Likuma 26.panta 1.¹ daļas un 1.² daļas piemērošanu;
   Minētajā tiesību normā ir noteikta cita, no vispārējās kārtības atšķirīga nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība, speciālā kārtība, proti, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.
   ▪ Likuma 18.² panta septītajā daļā noteikto Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu 10 darbdienu laikā no dienas, kad valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē tiek ieskaitīta summa, kas pārsniedz piedzenamās summas apmēru, to atmaksāt vai novirzīt nokavēto nodokļu maksājumu segšanai;
   ▪ Likuma 41.pantā noteikto vienošanās līguma regulējumu;
   ▪ Likuma 23.panta 5.² daļas 3.punkta un 32.panta pirmās daļas nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību.

   Nesamaksātajām nodokļu saistībām, kas radušās līdz 2025.gada 1.janvārim, (t.i., kuru samaksas termiņš ir līdz 2024.gada 31.decembrim), no 2025.gada 1.janvāra nokavējuma nauda tiek aprēķināta pēc likumprojektā ietvertā regulējuma.
   Ja TP vai LNG piešķirts līdz 2025.gada 1.janvārim, tad līdz 2024.gada 31.decembrim nokavējuma naudu rēķina pēc Likumā noteiktā regulējuma, kas spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, no 2025.gada 1.janvāra nokavējuma nauda tiek rēķināta pēc likumprojektā ietvertā regulējuma.

   Piemērojot tiesību normas attiecībā uz nokavējuma naudas aprēķināšanu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos atbilstoši Likuma 29.panta ceturtajai daļai un Maksātnespējas likuma 37.panta pirmās daļas 8.punktam un 63.panta pirmās daļas 3.punktam, maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas dienā tiks apturēta tā nokavējuma nauda, kas parāda apturēšanas datumā atbilst pēdējam nokavējuma naudas aprēķinam MAIS (1. vai 15.datums). Minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad maksātnespējas procesa pasludināšana vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana iniciēs TP vai LNG atcelšanu. Arī atjaunojot nokavējuma naudas aprēķināšanu, tā attiecīgi MAIS tiks rēķināta 1. vai 15.datumā, un nokavējuma naudas turpmākā rēķināšanā tiks ņemta vērā parāda samaksa atbilstoši vispārējam principam.
   Savukārt valsts atbalsta gadījumos, tas ir, ja atgūstams valsts atbalsts nodokļa veidā, kas uzskatāms par atbalsta programmu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrās daļas 3.punkta izpratnē un atgūtais atbalsts ieskaitāms vienotajā nodokļu kontā, nokavējuma nauda, kas iekļaujama lēmumā par nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu, tiks noteikta atbilstoši konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem (piemēram, Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.199 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību" 70.15 1.apakšpunkts). Pēc lēmuma pieņemšanas pamatparāda nesamaksas gadījumā nokavējuma nauda tiks aprēķināta līdz atbalsta atgūšanas dienai, ievērojot Likuma 29.panta septītajā daļā noteikto.
   Attiecībā uz valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādu, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanu (Likuma 25.pants), atbilstoši plānotajam risinājumam turpmāk tiks dzēsta tā nokavējuma nauda, kas atbilst pēdējam nokavējuma naudas aprēķinam MAIS (1. vai 15.datums) parādu dzēšanas brīdī.

7.  Par e-komercijas uzraudzību
   Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā ir noteiks, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības Likumā noteiktajos gadījumos pieņemt trīs veida lēmumus:
   - lēmumu par domēna vārda atslēgšanu;
   - lēmumu par lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;
   - lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
   Savukārt šobrīd Likumā ir paredzētas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pieņemt tikai divu veida lēmumus:
   - lēmumu par domēna vārda atslēgšanu;
   - lēmumu par lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.
   Ievērojot minēto, Likums ir papildināms ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām pieņemt arī lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

7.  Par e-komercijas uzraudzību
   Saistībā ar Likuma papildināšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei likumprojektā iekļauti šādi grozījumi:
   ▪ papildināta Likuma 34.¹ panta sestā daļa ar 8.punktu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas nosūta pieprasījumu elektronisko sakaru komersantiem par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;
   ▪ izteikts Likuma 34.⁴ panta nosaukums jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka pants turpmāk noteiks ne tikai domēna vārda atslēgšanu un mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, bet arī piekļuves ierobežošanu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;
   ▪ papildināta Likuma 34.⁴ panta pirmā un divpadsmitā daļa, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;
   ▪ savukārt, ņemot vērā, ka saistībā ar veicamajiem papildinājumiem Likuma 34.⁴ panta otrajā, trešajā, ceturtajā, septītajā un devītajā daļā ir lietojams saiklis "vai", minētajās normās pēc vārdiem "vārda atslēgšanu" papildināmas ar vārdiem "vai piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei";
   ▪ papildināta Likuma 34.⁴ panta sestā un septītā daļa, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta ne tikai augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam pieprasījumu par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi, bet arī elektronisko sakaru komersantam, kuram piecu darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas nodrošina konkrētā domēna vārda atslēgšana;
   ▪ ņemot vērā, ka veicamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošās normas apjoma, izteikta Likuma 34.⁴ panta astotā daļa jaunā redakcijā.
   Minētajā normā tiek noteikts, ka lēmums par domēna vārda atslēgšanu vai par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un pieprasījuma nosūtīšanas augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam informāciju par atslēgtajiem domēna vārdiem, un domēna vārdiem un interneta protokola (IP) adresēm, kurām ierobežota piekļuve Latvijas Republikā, publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē;
   ▪ ņemot vērā, ka veicamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošās normas apjoma, izteikta Likuma 34.⁴ panta vienpadsmitā daļa jaunā redakcijā;
   Minētajā normā tiek noteikts, ja nodokļu maksātājs ir novērsis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par domēna vārda atslēgšanu vai lēmumā par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei minētos pārkāpumus un iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par domēna vārda atjaunošanu vai piekļuves atjaunošanu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei Latvijas Republikā, nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam attiecīgu pieprasījumu, kā arī publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē informāciju par domēna vārda atjaunošanu vai par piekļuves atjaunošanu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei Latvijas Republikā. Minētais lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants piecu darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas atjauno domēna vārda darbību vai piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei Latvijas Republikā.
   ▪ precizēta Likuma 34.⁴ panta divpadsmitā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests papildus šajā pantā noteiktajām tiesībām pieņemt šajā pantā minētos lēmumus īsteno arī uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai tādējādi novērstu šā panta pirmajā daļā noteiktos pārkāpumus.

   Veicot interneta vides uzraudzību, kā arī analizējot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju reģistrētajām struktūrvienībām – tīmekļvietnēm, konstatēts, ka nodokļu maksātāji tirdzniecību digitālajā vidē veic, izmantojot ne tikai ".lv" augstākā līmeņa domēna vārdus, bet arī citus, piemēram, .com, .net, .org, u. c., bet Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību atslēgt tīmekļvietnes, kurām tiek izmantoti ārpus ".lv" zonas reģistrēti domēnu vārdi. Turklāt šajās tīmekļvietnēs saimnieciskā darbība nereti tiek veikta, neievērojot nodokļu normatīvajos aktos noteikto, piemēram, nereģistrēta saimnieciskā darbība, izvairīšanās no nodokļu samaksas u. c. pārkāpumi, vai arī notiek nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecība (piemēram, tabakas izstrādājumu, elektroniskās smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu pārdošana).
   Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas Valsts ieņēmumu dienestam operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus ".lv" zonas.

8.  Par elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā
   Par darba ņēmējiem
   Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka būvobjektos nodarbinātie Latvijas būvuzņēmēju darba ņēmēji – ārvalstnieki – vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (turpmāk – VEDLUDB) iekļauti bez personas koda, ko piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
   Tāpat tika skaidrots, ka, nenodrošinot korektas informācijas iekļaušanu VEDLUDB noteiktajā kārtībā un apjomā, Valsts ieņēmumu dienestam tiek apgrūtināta iespēja veikt uz risku analīzi balstītu izvērtējumu kopsakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju no darba devēju iesniegtajiem pārskatiem un ziņojumiem, kā arī pilnvērtīgi izmantot VEDLUDB informāciju nodokļu administrēšanas procesos.
   Ņemot vērā minēto skaidrojumu, secināms, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu efektīvi veikt uz risku analīzi balstītu izvērtējumu, VEDLUDB iekļaujamajai informācijai par fizisko personu būtu jābūt salāgotai ar informāciju, kuru darba devējs norāda iesniegtajos pārskatos un ziņojumos.
   Šobrīd saskaņā ar Likuma 133.panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu tiek reģistrēts personas kods (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datums, mēnesis un gads vai vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurs, kas apliecina, ka ārvalstniekam piešķirtas tiesības uz nodarbinātību).
   Ja vērtē normatīvajos aktos noteikto informācijas apjomu, kuru darba devējam ir jānorāda pārskatos un ziņojumos par nodarbināto personu, secināms, ka personai, kurai nav personas koda, var būt piešķirts Valsts ieņēmumu dienesta unikāls reģistrācijas numurs.
   Proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 15.septembra noteikumiem Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.punktu, ja darba ņēmējam nav Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda, darba devējs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmēju, norāda tā dzimšanas datus (datums, mēnesis, gads). Valsts ieņēmumu dienests šādam darba ņēmējam piešķir unikālu reģistrācijas numuru, kuru paziņo darba devējam turpmākajai izmantošanai normatīvajos aktos noteiktās informācijas iesniegšanai par attiecīgo darba ņēmēju.
   Tādējādi atbilstoši minēto noteikumu 1.pielikuma "Ziņas par darba ņēmējiem" 2.ailei darba devējs par darba ņēmēju norāda personas kodu (ja nav personas koda, reģistrācijas numuru un personas dzimšanas datus).
   Attiecīgi ir papildināms Likuma 113.panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunkts arī ar iespēju par nodarbināto norādīt tam piešķirto unikālo reģistrācijas numuru.
   Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd normā esošajā redakcijā noteiktais – ja personai nav personas koda, norāda dzimšanas datumu, mēnesi un gadu vai vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, kas apliecina, ka ārvalstniekam piešķirtas tiesības uz nodarbinātību – attieksies uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas personām vai trešo valstu personām, kuras darba atļauju noformējušas kādā no Eiropas Savienības valstīm.
   Par darba devējiem
   Šobrīd saskaņā ar Likuma 113.panta pirmās daļas "e" apakšpunktu par katrā būvlaukumā nodarbināto darba devēju tiek reģistrēts tam piešķirtais Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienotais reģistrācijas numurs vai personas kods (ja darba devējs ir fiziskā persona), vai cits identifikācijas numurs (ja darba devējs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona).
   Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumiem Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātāju reģistrā reģistrē:
   ▪ fiziskās personas, kuras ir darba devēji (skatīt 4.1.2.apakšpunktu);
   Fiziskajai personai – darba devējam – ir pienākums 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas ar darba ņēmēju par darba veikšanu par atlīdzību reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā.
   Atbilstoši minēto noteikumu 21.1. un 21.2.apakšpunktam personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir piešķīrusi personas kodu, Valsts ieņēmumu dienests piešķir nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, kas ir identisks personas kodam, bet personai, kurai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav piešķīrusi personas kodu, Valsts ieņēmumu dienests piešķir 11 zīmju nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu.
   ▪ nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar Likumu visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem (skatīt 4.2.5.apakšpunktu).
   Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā 10 dienu laikā no to darbības uzsākšanas Latvijā.
   Atbilstoši minēto noteikumu 21.3.apakšpunktam subjektiem, kas nav reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests piešķir 11 zīmju nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu.
   Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests piešķir gan darba devējiem – fiziskajām personām, gan nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, ir attiecīgi precizējams Likuma 113.panta pirmās daļas "e" apakšpunkts, nosakot, ka par darba devēju tiek reģistrēti un uzkrāti šādi dati: darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
   Tāpat ir precizējams Likuma 113.panta pirmās daļas "e" apakšpunkts attiecībā uz darba devējiem – nerezidentiem, nosakot, ka šajā gadījumā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā tiek reģistrēti un uzkrāti šādi dati:
   ▪ Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais PVN maksātāja reģistrācijas numurs;
   Valsts ieņēmumu dienests, lai identificētu iekšzemes nodokļu maksātāju, nodokļu administrēšanas vajadzībām izmanto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirto vienoto reģistrācijas numuru vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu. Latvijā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem (juridiskajām personām) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtais numurs sakrīt ar PVN reģistrācijas numuru, tāpat fiziskajām personām Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods sakrīt ar PVN reģistrācijas numuru.
   Savukārt Latvijā reģistrētā PVN maksātāja reģistrācijas numura norādīšana ir nepieciešama gadījumos, ja ārvalsts darba devējam Latvijā ir tikai PVN maksāšanas saistība un tādējādi tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāja reģistrā, bet nav reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā.
   Piemēram, veicot pārbaudi vienā būvobjektā, konstatēti 67 reģistrēti darba devēji un 465 darba ņēmēji. Pieci darba devēji bija ārvalstu uzņēmumi, tajā skaitā tikai vienam uzņēmumam bija reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība.
   Nerezidentam (ārvalsts komersantam) Valsts ieņēmumu dienestā ir jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja komersants izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību. Vienlaikus Latvijas Republikas valdības parakstītās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu paredz termiņus, kuros darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību, ja darbība tiks veikta ilgāk par konvencijā noteikto, piemēram, ar Igauniju – 6 mēneši, ar Vāciju – 9 mēneši.
   ▪ citas dalībvalsts piešķirtais PVN maksātāja reģistrācijas numurs;
   Latvijas teritorijā būvniecības pakalpojumus sniedz arī ārvalstu komersanti, kuri PVN maksāšanas vajadzībām ir reģistrēti citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Lielākoties šie būvuzņēmēji Latvijā nav reģistrējuši nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības un nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet darījumos izmanto citas dalībvalsts PVN maksātāja numuru.
   Tādējādi, ārvalstī reģistrētajai juridiskajai personai, kurai Latvijā nav piešķirts identifikācijas numurs Latvijas Republikā maksājamo nodokļu vajadzībām, ir norādams ārvalstīs piešķirtais PNV maksātāja reģistrācijas numurs, lai neveidotos situācijas, ka ārvalstu būvdarbu veicējs nebūtu identificējams nodokļu administrēšanas vajadzībām, tajā skaitā salīdzinot ar PVN deklarācijā iekļauto informāciju.
   ▪ cits identifikācijas numurs, kas izmantots darījumos būvdarbu līgumu izpildei konkrētajā būvlaukumā.
   Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudi būvlaukumos, konstatē gadījumus, kad ārvalstu komersanti normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nereģistrējas nodokļu piemērošanai Latvijā. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka ārvalstu komersanti, kuri Latvijā nav reģistrējuši pastāvīgo pārstāvniecību un/vai nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, tiek izmantoti nodokļu optimizēšanai, lai slēptu vai legalizētu nereģistrēto nodarbinātību (tajā skaitā nodarbinot Latvijas rezidentus) un samazinātu algas nodokļus.
   Ņemot vērā minēto, ārvalstī reģistrētai juridiskajai personai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā būtu nepieciešams reģistrēt tādu identifikācijas numuru, kuru būtu iespējams izmantot juridisko personu identificēšanai nodokļu administrēšanas vajadzībām.
   Turklāt ar 2024.gada 1.jūliju stāsies spēkā Likuma norma, kas paredz par būvniecības ierosinātāja, galvenā būvdarbu veicēja un apakšuzņēmēja iepriekšējā mēnesī samaksātās līguma summas vai tās daļas iekļaušanu VEDLUDB, kas arī paredz iespēju identificēt ārvalstī reģistrēta komersanta nodarbinātību būvobjektos, tā saņemtos un veiktos maksājumus.
   Vienlaikus, ņemot vērā veiktās izmaiņas Likuma 113.panta pirmās daļas "e" apakšpunktā attiecībā uz datiem, kas reģistrējami un uzkrājami par darba devējiem, ir veicami arī atbilstoši grozījumi Likuma 116.panta pirmās daļas 9.punktā, precizējot datus, ko galvenajam būvdarbu veicējam ir jāiekļauj elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē par saviem apakšuzņēmējiem.
   Par būvniecības ierosinātājiem
   Šobrīd saskaņā ar Likumu 113.panta 3.punkta "a" un "b" apakšpunktu par būvniecības ierosinātāju elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā tiek reģistrēti un uzkrāti šādi dati: būvniecības ierosinātāja nosaukums un būvniecības ierosinātājam piešķirtais Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienotais reģistrācijas numurs vai personas kods (ja būvniecības ierosinātājs ir fiziskā persona), vai cits identifikācijas numurs (ja būvniecības ierosinātājs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona).
   Ņemot vērā, ka būvniecības ierosinātājs var būt arī fiziskā persona, kā arī salāgojot likuma regulējumu ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 3.1 punktu, kurā ir minēta informācija, kas būvniecības dokumentos ir norādāma par būvniecības ierosinātāju ārzemnieku vai ārvalsts komersantu, ir atbilstoši veicami precizējumi Likuma 113.panta 3.punkta "a" un "b" apakšpunktā.

8.  Par elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā
   Ar likumprojektu veikti grozījumi:
   ▪ Likuma 113.panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā, papildinot ar norādi, ka par fizisko personu var tikt norādīts arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
   ▪ Likuma 113.panta pirmās daļas 1.punkta "e" apakšpunktā, nosakot, ka par darba devēju tiek norādīts Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (tas ir gadījumos, ja darba devējs ir fiziskā persona vai nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā), vai attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai citas dalībvalsts piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, bet, ja tāda nav – cits identifikācijas numurs, kas izmantots darījumos būvdarbu līgumu izpildei konkrētajā būvlaukumā;
   ▪ Likuma 113.panta pirmās daļas 3.punkta "a" apakšpunktā, papildinot ar norādi, ka par fizisko personu tiek norādīts tās vārds un uzvārds;
   ▪ Likuma 113.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā, papildinot ar identificējošo informāciju, kas norādāma par būvniecības ierosinātājiem;
   Valsts ieņēmumu dienests reģistrē personas, kas nav reģistrējamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, kā arī nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar Likumu visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem.
   Tādējādi, ja būvniecības ierosinātājs ir persona, kurai ir piešķirts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, tad elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par šādu personu ir reģistrējams tai piešķirtais Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
   Attiecībā uz datiem, kas reģistrējami par būvniecības ierosinātāju ārzemnieku un ārvalstu komersantu, ir ņemts vērā Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 3.¹ punkts, kurā noteikts, ja būvniecības ierosinātājs ir ārzemnieks vai ārvalstu komersants, būvniecības dokumentos norāda šādu informāciju:
   1. ārzemnieks, par kuru nav iekļautas ziņas Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, norāda dzimšanas datumu un papildus norāda tā dzimšanas vietu, valstisko piederību un tās veidu;
   2. ārvalstu komersants, kas nav reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, norāda juridiskās personas dibināšanas datumu un papildus juridiskās personas juridisko adresi.
   Ievērojot minēto, Likuma 113.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā tiek noteikts, ja būvniecības ierosinātājs ir ārzemnieks, par kuru nav iekļautas ziņas Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kas nav reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā, tad šajā gadījumā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā tiek reģistrēti citi identifikācijas dati, kuri atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam prasībām norādāmi būvniecības dokumentos.
   ▪ Likuma 116.panta pirmās daļas 9.punktā atbilstoši grozījumiem, kas veikti 113.panta pirmās daļas "e" apakšpunktā.

   Savukārt grozījums Likuma 144.panta sestajā daļā ir uzskatāms par tehniska rakstura grozījumu, ņemot vērā, ka no 2024.gada 1.jūlija galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam būs pienākums sniegt informāciju par visiem noslēgtajiem līgumiem neatkarīgi no līguma summas.
   Ņemot vērā jaunās prasības, kas būs noteiktas Likuma 116.panta pirmās daļas 9.punktā un 117.panta 4.punktā, tiek precizēts arī administratīvas atbildības 144.pants, izslēdzot no tā sestās daļas vārdus un skaitli "kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk".

9.  Par aktualizējamām normām (tehniski grozījumi)
   Ir konstatētas atsevišķas Likuma normas, kuras nepieciešams aktualizēt atbilstoši faktiskajai vai tiesiskajai situācijai, proti, likuma 1.panta 1. un 3.punktu, 2.panta otro, trešo un ceturto daļu, 3.panta pirmās daļas 3.punktu, 9.panta otro daļu, 10.panta pirmo un trešo daļu, 12.panta pirmo, ceturto un sesto daļu, 15.panta trešās daļas 2.punktu, 18.panta 31.punktu, 23.panta otro daļu, 26.panta otro daļu un 30.panta septīto daļu.

9.  Par aktualizējamām normām (tehniski grozījumi)
  Ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem ir aktualizētas šādas Likuma normas:
   ▪ 1.panta 1. un 3.punkts;
   Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadība 3.panta 2.¹ daļu ir noteikts, ka pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem. Tādējādi ir veicami grozījumi Likuma 1.panta 1. un 3.punktā, lai no tiem izslēgtu tajos ietverto norādi uz pašvaldību speciālo budžetu.
   ▪ 2.panta otrā daļa;
   Ņemot vērā, ka konkrētas nodevas specifikai atbilstoša kārtība tiek noteikta nodevas nevis nodokļa likumā, ir veicams tehnisks grozījums Likuma 2.panta otrajā daļā.
   ▪ 9.panta otrā daļa;
   Ņemot vērā, ka ar 2021.gada 1.janvāri ir ieviests vienotais nodokļu konts, valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem detalizēti ir atrunāts Likuma 23.¹ pantā.
   Saskaņā ar Likuma 8.pantu Latvijas Republikā ir piecpadsmit valsts nodokļi, no kuriem:
   - vienpadsmit nodokļi (t.i., iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, PVN, akcīzes nodoklis, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, izložu un azartspēļu nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, elektroenerģijas nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis un subsidētās elektroenerģijas nodoklis) atbilstoši Likuma 23.¹ panta pirmajai daļai tiek iemaksāti vienotajā nodokļu kontā;
   - nekustamā īpašuma nodoklis atbilstoši Likuma 23.¹ panta piektajai daļai tiek iemaksāts pašvaldības budžetā;
   - transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis atbilstoši Likuma 23.¹ panta sestajai daļai tiek iemaksāts valsts budžetā nodokļu administrācijas norādītajos budžeta kontos;
   Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 9.pantu, 9.¹ panta trešo daļu un 16.pantu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (tostarp, ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli) un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli administrē Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts ieņēmumu dienests.
   - solidaritātes nodoklis, kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9.pantu pārskaita 14 procentpunktu apmērā valsts pensiju speciālajā budžetā, 10 procentpunktu apmērā pārskaita vienotajā nodokļu kontā, savukārt nodokļa daļa viena procentpunkta apmērā tiek pārskaitīta veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam, t.i., ieskaitot valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
   Ņemot vērā, ka vienotajā nodokļu kontā saņemtos maksājumus novirza maksājumu saistību segšanai atbilstoši maksājumu saistību segšanas secībai un maksājumu saistības sarindo to segšanas secībā, tostarp ievērojot nosacījumu, ka pirmās tiek segtas nodokļa saistības, tad nokavējuma naudas saistības un visbeidzot – soda naudas saistības, tad attiecīgi uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajām soda naudām un nokavējuma naudām nav vairs attiecināms šobrīd Likuma 9.panta otrajā daļā noteiktais nodokļu sadales proporcijas princips.
   Šāds princips saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" 21.punktu ir noteikts tikai attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.
   Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 9.panta otrajā daļā, no vispārējā regulējuma izslēdzot nosacījumu par nodokļu sadales proporcijas saglabāšanu, ņemot vērā, ka šis nosacījums neattiecas uz vienotajā nodokļu kontā ieskaitāmajiem maksājumiem.
   Savukārt, tā kā administratīvā procesa ietvaros par nodokļu pārkāpumiem tiek papildus aprēķināta nokavējuma nauda vai uzlikta soda nauda un cita veida ar nodokli saistīti maksājumi netiek aprēķināti, no minētās normas ir arī izslēdzama tajā ietvertā norāde uz nodokļu papildu maksājumiem.
   ▪ 12.panta ceturtā un sestā daļa;
   Ņemot vērā, ka likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku 2023.gada 1.janvārī, precizējamas Likuma12.pantā iekļautās atsauces uz jaunajām Pašvaldību likuma normām.
   ▪ Tāpat saistībā ar jauno Pašvaldības likumu ir precizējama Likuma 2.panta trešā un ceturtā daļa, 3.panta pirmās daļas 3.punkts, 10.panta pirmā un trešā daļa, 12.panta pirmā un ceturtā daļa, kā arī 23.panta otrā daļa, no tiem izslēdzot vārdu "vietējo" (attiecīgajā locījumā), ņemot vērā, ka jaunais likums neparedz tādu terminu kā "vietējā pašvaldība", kā tas bija noteikts likumā "Par pašvaldībām" (skatīt, piemēram, minētā likuma 3.pantu).
   ▪ 15.panta trešās daļas 2.punkts;
   Ņemot vērā, ka nodokļu maksātājam tiek piešķirts nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (skatīt, piemēram, Likuma 15.¹ panta pirmo un 1.¹ daļu), ir veicami grozījumi Likuma 15.panta trešās daļas 2.punktā, precizējot, ka ar "kodu" tiek saprasts "reģistrācijas kods".
   ▪ 18.panta pirmās daļas 31.punkts un 26.panta otrā daļa.
   Šobrīd saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 31.punktu ir noteikts, ka viens no Valsts ieņēmumu dienesta pienākumiem ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām.
   Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās ar pārmaksāto nodokļu summu tiek saprastas arī vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksātās summas.
   Tā kā ar 2023.gada 30.jūniju stājās spēkā Likuma 16.panta pirmās daļas 10.¹ punkts, kurā noteiktas nodokļu maksātāju tiesības pieprasīt budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad summa ir iemaksāta, tad attiecīgi ir veicami grozījumi arī Likuma 18.panta pirmās daļas 31.punktā, lai tajā skaidrības nolūkos noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu maksātājam ir pieejami dati ne tikai par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokli, bet arī dati par tā vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksātajām summām (kas nav uzskatāms par pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokli, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu).
   Vienlaikus ir veicami grozījumi arī Likuma 26.panta otrajā daļā nosakot, ka pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parādu segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas un budžeta kontā nepareizi iemaksātās summas.
   ▪ 30.panta septītā daļa.
   Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem nodokļu maksātājiem, ir izslēdzams Likuma 30.panta septītās daļas otrais teikums.
   Minētajā normā šobrīd ir noteikts, ka skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums neattiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri par skaidrā naudā izmaksātajiem laimestiem informāciju Valsts ieņēmumu dienestam sniedz saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 11.¹ daļā noteikto.
   Šāds izņēmums tika noteiks, pamatojoties uz to, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 11.¹ daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim un noteica, ja maksātājam, piedaloties izlozē vai azartspēlē, tiek izmaksāts izložu vai azartspēļu laimests, kas vienā reizē vai summējot visā azartspēles organizēšanas vietas viena apmeklējuma laikā, pārsniedz 3000 euro, paziņojums par maksātājam izmaksāto laimestu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzams līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim.
   Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri minētais regulējums no likuma ir izslēgts, minēto pamatojot ar to, ka laimesti, kas pārsniedz 3000 euro, "būs apliekami ar nodokli un informācija par gūto ienākumu tiks sniegta vispārējā kārtībā – reizi mēnesī, līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam" (skatīt likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1053/Lp12) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), kas pieejama Saeimas likumdošanas datu bāzē).
   Tādējādi, ņemot vērā, ka jau no 2018.gada 1.janvāra uz izložu un azartspēļu organizētajiem attiecas vispārējais regulējums (kā uz jebkuru citu ienākumu izmaksātāju, kura pienākums ir ieturēt nodokli ienākuma izmaksas vietā) no Likuma 30.panta septītās daļas ir izslēdzama neaktuālā atsauce uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 11.¹ daļu, un tā vietā nav veidojama jauna atsauce uz minēto likumu.