Anotācija (ex-ante)

   Ceļu satiksmes dalībnieku rīcības regulējums pēc CSNg, t.sk, transportlīdzekļa vadītāja pienākums par to paziņot Valsts policijai, šobrīd ietverts gan CSL, gan Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi).
    Saskaņā ar CSL 27.pantu pienākums pēc CSNg paziņot Valsts policijai ir sekojošos gadījumos:
   1) ja ir cietuši cilvēki;
   2) nodarīti bojājumi trešās personas mantai;
   3) ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties.
    Savukārt, Ceļu satiksmes noteikumu 39.4. un 41.2.apakšpunkts nosaka, ka Valsts policijai jāpaziņo par tādu CSNg, kurā:
   1) cietuši cilvēki (dublē CSL noteikto);
   2) nodarīti bojājumi trešās personas mantai (dublē CSL noteikto);
   3) transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt (daļēji atšķiras no CSL noteiktā);
   4) iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi (atšķiras no CSL noteiktā);
   5) transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu (atšķiras no CSL noteiktā).
    Iespēja vienoties ar otra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un tiesības aizpildīt saskaņoto paziņojumu atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 40.2.apakšpunktam, nepaziņojot par to Valsts policijai, paredzēta vienīgi gadījumos, kad CSNg nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. Tādējādi normās šobrīd strikti tiek nodalīti gadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājam ir obligāts pienākums paziņot par notikušu CSNg Valsts policijai un kuros atļauta saskaņotā paziņojuma aizpildīšana bez paziņošanas Valsts policijai. Tas rada pienākumu Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz katru CSNg, par kuru ticis paziņots, neatstājot iespēju attālināti izvērtēt CSNg apstākļus un konsultēt transportlīdzekļa vadītājus par piemērotāko rīcību, tādējādi maksimāli efektīvi izmantojot Valsts policijas resursus.
    Transportlīdzekļa vadītāja pienākums paziņot Valsts policijai par CSNg, kurā nodarīti bojājumi trešās personas mantai (piemēram, bojātas ceļu inženierbūves vai ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi), rada nesamērīgu pienākumu Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz negadījuma vietu, īpaši šī brīža cilvēkresursu trūkuma apstākļos. Saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšana šādos gadījumos ļautu ātri un efektīvi fiksēt notikušo bez Valsts policijas amatpersonu klātbūtnes, samazinot resursu patēriņu un laiku, kas nepieciešams notikuma dokumentēšanai.
   CSL 27.pantā ietverts nosacījums, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jāziņo Valsts policijai par CSNg, ja tā rezultātā transportlīdzeklim ir radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevar pārvietoties. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumos ietvertais nosacījums paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums ziņot Valsts policijai ne tikai gadījumā, ja CSNg transportlīdzeklim ir radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevar pārvietoties, bet arī gadījumā, ja transportlīdzeklim radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tam ir aizliegts braukt.
   Ievērojot minēto, ir secināms, ka Ceļu satiksmes noteikumos, pirmkārt, tiek dublēts CSL noteiktais, otrkārt, tajos ir noteikts plašāks gadījumu loks, kad transportlīdzekļa vadītājam iestājas pienākums ziņot Valsts policijai par CSNg, nekā tas noteikts CSL. Proti, šāds pienākums ir arī gadījumā, ja transportlīdzeklis var pārvietoties, bet to saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 222.punktā ietvertajiem nosacījumiem ir aizliegts darīt, proti, aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem:
   1) diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi;
   2) nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi;
   3) lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;
   4) stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru;
   5) darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;
   6) vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;
   7) transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud ceļu satiksmes drošību;
   8) riepu protektora dziļums ir mazāks par normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem minimāli noteikto dziļumu.
    Attiecībā uz pienākumu Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz tādiem CSNg, kuros transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties vai tiem aizliegts braukt, ir pārskatāmi normatīvajos aktos noteiktie bojājumu veidi un jāveido jauni kritēriji, lai Valsts policijas amatpersonas izbrauktu uz CSNg vietu vienīgi pamatotos gadījumos, proti, ja CSNg rezultātā transportlīdzeklim nodarīti bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
     Transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par ceļu satiksmes drošībai atbilstoša transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. CSNg iesaistītajam transportlīdzeklim radušos bojājumu, kuru dēļ tam ir aizliegts braukt, konstatēšana (transportlīdzekļa pārvietošana uz stāvvietu vai remontdarbnīcu ar auto evakuatoru bojājumu novēršanai, pēc kā nav nepieciešama pilna transportlīdzekļa tehniskā pārbaude) ir vadītāja atbildība un Valsts policijas amatpersonu iesaiste attiecīgo bojājumu dokumentārai fiksēšanai nav nepieciešama.
   Papildus minētajam, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumos ietverto regulējumu, pienākums pēc CSNg paziņot Valsts policijai un pienākums Valsts policijas amatpersonām izbraukt uz CSNg vietu ir arī gadījumos, kad negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu.
    Lai Valsts policijas resursi tiktu izlietoti efektīvi un atbilstoši tās tiešajām un prioritārajām funkcijām, CSL jāietver normas, kas paredz Valsts policijas amatpersonu tiesības izvērtēt negadījuma apstākļus attālināti, vienlaikus sniedzot konsultācijas transportlīdzekļa vadītājiem par atbilstošāko rīcību.
   Mūsdienu tehnoloģijas laikmetā iespēja aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu elektroniski ir arī ērts risinājums CSNg iesaistīto personu interesēs. CSNg datu nodošana elektroniski tiešā veidā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas  informācijas sistēmai ir paredzēta arī Igaunijā un Lietuvā.
   Vērtējot minēto, Valsts policijā secināts, ka ir nepieciešams konceptuāli pārstrādāt spēkā esošos normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, kas noteic obligātu pienākumu paziņot par CSNg Valsts policijai gadījumos, kad negadījumos nav cietuši cilvēki, vienlaicīgi nosakot precīzu rīcības algoritmu ceļu satiksmes dalībnieku rīcībai pēc notikuša CSNg.
   Esošais regulējums sagādā neērtības tiešā veidā CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem (jāpavada ilgāks laiks, gaidot kamēr Valsts policija amatpersonas izbrauks un noformēs CSNg reģistrēšanas protokolu, nekā nepieciešams saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanai) un netiešā veidā – pārējiem satiksmes dalībniekiem (CSNg vietā atrodošos transportlīdzekļu dēļ veidojas satiksmes sastrēgumi un satiksmes dalībniekiem jāpavada ilgāks laiks ceļā).

   Pilnveidojot tiesisko regulējumu, turpmāk transportlīdzekļa vadītājam iestātos pienākums obligāti ziņot Valsts policijai par sekojošiem CSNg:
   1) ja ir cietusi persona;
   2) ja iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīts kāds no šā panta septītajā daļā minētajiem bojājumiem (attiecināms uz gadījumiem, kad CSNg rezultātā transportlīdzeklim ir nodarīti bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē);
   3) ja iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi;
   4) ja nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav tā vadītājs);
   5) ja nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā;
   6) ja cietis savvaļas dzīvnieks;
   7) ja ir pamatotas aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.  
   Nosacījumi, kuriem iestājoties, transportlīdzekļa vadītājam noteikts pienākums par CSNg paziņot Valsts policijai, tiek paplašināti, lai aizsargātu trešo personu un CSNg bojātu transportlīdzekļu vadītāju (īpašnieku), kuri neatrodas negadījuma vietā mantiskās intereses, novērstu bīstamību ceļu satiksmei vai novērstu transportlīdzekļu vadītāju izvairīšanos no atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, bet lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas nepieciešamību uz CSNg vietu turpmāk pieņems Valsts policija.
    Vienlaikus tiek paplašinātas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas, proti, turpmāk, ja CSNg iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi, transportlīdzekļu vadītāji, ja nebūs saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, būs tiesīgi aizpildīt saskaņotos paziņojumus un atstāt negadījuma vietu. Tādā veidā Valsts policija varēs attālināti pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību, kā arī transportlīdzekļu vadītājus konsultēt par saskaņoto paziņojumu veidlapu aizpildīšanu.
   Gadījumos, kad noticis CSNg, kurā nodarīts bojājums trešās personas mantai vai transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas CSNg vietā, turpmāk tiek paredzēta iespēja transportlīdzekļa vadītājam pēc paziņošanas par CSNg Valsts policijai un attālinātu norādījumu saņemšanas bez Valsts policijas amatpersonu tiešas klātbūtnes vienpersoniski aizpildīt saskaņoto paziņojumu un atstāt negadījuma vietu. Informācija, kas, izmantojot sakaru līdzekļus, tiks saņemta par notikušu CSNg, Valsts policijā tiks izvērtēta un, atkarībā no ceļu satiksmes bīstamības apdraudējuma un citiem apstākļiem, lemts par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību.
   Tāpat ar regulējumu tiek noteikts, ka, ja CSNg nav cietusi persona, transportlīdzeklim nav iestājušies noteiktie bojājumi, nav iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi, nav nodarīts bojājums trešās personas mantai vai citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā, nav ciets savvaļas dzīvnieks un nav aizdomu par to, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, transportlīdzekļa vadītājam nebūs par šādu CSNg jāpaziņo Valsts policijai, taču gadījumos, kad CSNg iesaistīti divi transportlīdzekļa vadītāji - būs aizpildāma saskaņotā paziņojuma veidlapa.
   Paplašinot saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas, tiktu rasts risinājums, kas dotu iespēju Valsts policijai attālināti, izvērtēt konkrētā CSNg apstākļus un pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu neizbraukšanu uz CSNg, tādējādi atslogojot Valsts policijas darbu.
   Aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu gadījumos, kad tas saprātīgi iespējams, lēšams, ka Valsts policijas amatpersonas varētu neizbraukt uz 73,36% negadījumu, tādējādi Valsts policijas amatpersonas varētu tikt novirzītas citu pienākumu, kas nav saistīti ar tiešu satiksmes uzraudzību un kontroli, pildīšanai.
  Vērtējot datus, piemēram, par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē veiktajiem izbraukumiem uz CSNg vietām 2023.gada 10.novembrī, secināms, ka 7 gadījumos no 42 Valsts policijas amatpersonas varēja neizbraukt uz CSNg vietu, kopumā ieekonomējot 9 stundas 30 minūtes ceļā pavadītā laika un 4 stundas 45 minūtes CSNg vietā pavadītā laika.
   Novirzot Valsts policijas amatpersonas ceļu satiksmes uzraudzībai, pieaugs iespēja kontrolēt tādus pārkāpumus, kuri nav fiksējami ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekļus, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, agresīva braukšana, tādējādi, atslogojot Valsts policijas amatpersonas no citu pienākumu, kas nav saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli, pildīšanas, par prioritāti izvirzot drošību, cilvēka dzīvību un veselību.
   Paplašinot saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša CSNg, tiktu samazināts Valsts policijas resursu patēriņš un birokrātiskais slogs. Ja autovadītāji saņems attālinātus Valsts policijas amatpersonu norādījumus un vienosies savā starpā par CSNg apstākļiem, tas samazinās nepieciešamību pēc Valsts policijas amatpersonu izsaukuma un ļaus Valsts policijas vienībām koncentrēties uz citiem, būtiskākiem uzdevumiem, piemēram, smagākiem noziegumiem vai steidzamākām situācijām. Neizsaucot Valsts policijas amatpersonas uz nelieliem negadījumiem, kurus iespējams atrisināt bez Valsts policijas amatpersonu līdzdalības, tiks arī atvieglota un paātrināta satiksmes plūsmas atjaunošana negadījuma vietā.
   Lai precizētu saskaņotā paziņojuma definīciju atbilstoši likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kuru mērķis ir mazināt to gadījumu skaitu, kad Valsts policijas amatpersonas izbrauc uz CSNg vietu, un paplašināt saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas arī tajās situācijās, kad negadījumā iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi, biedrība “Latvijas transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs” 2024.gada 4.jūlijā iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pirms likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr.581/Lp14) izskatīšanas 2.lasījumā vēstuli Nr. 07/02-16/40, kurā cita starpā piedāvāts paplašināt saskaņotā paziņojuma definīcijas tvērumu. Piedāvāts izteikt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:
“10) saskaņotais paziņojums —  veidlapa, kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, norādot  negadījuma norises apstākļus un faktus:
a) papīra formā,
b) elektroniski, nododot datus tiešsaistē sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai;””.
  
   Mainot pieeju attiecībā uz transportlīdzekļa bojājumu veidiem, pēc kuru konstatēšanas iestājas pienākums paziņot Valsts policijai, turpmāk nosakāms, ka transportlīdzekļa vadītājam iestājas pienākums paziņot Valsts policijai par tādu CSNg, kurā transportlīdzeklim, tai skaitā traktortehnikai un tās piekabēm, nodarīti tādi bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
   Likumprojekta pantā ietverti tādi transportlīdzekļa rāmja, nesošo elementu vai virsbūves vizuālie bojājumi, kuru konstatēšanai nav nepieciešamas speciālas padziļinātas zināšanas transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa novērtēšanai.

   Ar likumprojektu plānots pārnest MK noteikumu Nr.583 2.punktā ietverto regulējumu uz CSL 27.pantu, precizējot nosacījumus attiecībā uz bojājumiem, par kuriem transportlīdzeklim (tostarp arī traktortehnikai) tiek anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē.
   Papildus tam, pārskatot MK noteikumos Nr.583 ietvertos nosacījumus, secināms, ka vairāki to punkti dublē citos normatīvajos aktos ietverto, proti, Administratīvā procesa likuma, Paziņošanas likuma un Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumu Nr.75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” normas. Tā kā MK noteikumu Nr.583 2., 3., 4. un 6.punkts ar likumprojektu tiek pārnests uz CSL 27.pantu, bet pārējos punktos ietverto regulējumu pārnest uz CSL nav nepieciešams, stājoties spēkā CSL 27.panta jaunajai redakcijai, MK noteikumi Nr.583 zaudēs spēku.

   Ar likumprojektu plānots atteikties no normu dublēšanās vienlaikus divos normatīvos aktos, proti, CSL un Ceļu satiksmes noteikumos, turpmāk paredzot, ka rīcība CSNg, t.sk, transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc CSNg tiks noteikta tikai CSL 27.pantā. Stājoties spēkā CSL 27.panta jaunajai redakcijai, Ceļu satiksmes noteikumu 5.nodaļa zaudēs spēku.

   Papildus tiek precizēta CSL 1.pantā lietotā termina “ceļu satiksmes negadījums” definīcija atbilstoši likumprojektā lietotajai terminoloģijai.