Anotācija (ex-ante)

2) tas maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota kā degviela, vai citiem produktiem, kas ir izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu.
Tātad degvielas piegādātājs var būt akcīzes noliktava, kas transporta enerģiju nodod patēriņam tirgū un tajā brīdī samaksā akcīzes nodokli, degvielas vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs (ar attiecīgo licenci), kas realizē paša importēto vai no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto degvielu un tajā brīdī samaksā akcīzes nodokli.
Ņemot vērā iepriekšminēto, likumprojekta īstenošanai būs nepieciešams atlasīt tieši licences turētājus un akcīzes nodokļa maksātājus, lai noteiktu tos komersantus, kas atbilst degvielas piegādātāja kritērijiem un tādējādi, kam ir jāņem vērā likumprojekta 8., 9. un 11.pantā, un iespējams 13. un 14.pantā noteiktie pienākumi. Likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktais pienākums attieksies uz to transporta enerģijas apjomu, par kuru degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, t.i. vispārīgajos ziņojumos par likumprojekta 8. un 9.pantā noteikto mērķu izpildi būs jāiekļauj tikai tā transporta enerģija, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, t.i. mērķis būs jāizpilda tikai tajā transporta enerģijas apjomā, par kuru degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, kā arī izmantojot likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktās elastības.

Vienlaikus atbilstoši definīcijai, likumprojekts neattiecas uz tādu komersantu (akcīzes nodokļa maksātāju), kas transporta enerģiju realizē patēriņam sadedzināšanas iekārtās vai tādās iekārtās, kas nepiedalās kāda veida transporta satiksmē, piemēram, noliktavu, pārkraušanas tehnikai. Tomēr šādam degvielas piegādātājam ir jāspēj pierādīt BVKB, kas uz to neattiecas likumprojektā noteiktie nosacījumi, piemēram, sniedzot pašapliecinājumu vai sniedzot informāciju, ka tas nerealizē transporta enerģiju patēriņam tieši transportā (transporta enerģijas pavadzīmes, piegādes informācija, līgumi) vai sniedzot informāciju, ka tas realizē transporta enerģiju tikai noliktavu transportlīdzekļiem vai loģistikā izmantotajai tehnikai (piegādes līgumi ar konkrētiem komersantiem un pircēja apliecinājums, kur iegādātā transporta enerģija tiek izmantota). Ņemot vērā šo informāciju BVKB varēs apstiprināt konkrētos komersantus, ka uz tiem neattiecas likumprojektā noteiktie pienākumi. 

Likumprojekta 2.pants
Pants nosaka likuma mērķi, nosakot cilvēku veselības un apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu kā galveno priekšnosacījumu transporta enerģijas ilgtspējas un efektivitātes uzlabošanai. Pants arī nosaka, ka likuma mērķis ir sekmēt tautsaimniecības attīstību un sniegt ieguldījumu emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanā.

Likumprojekta 3.pants
Pants nosaka likuma darbības jomu – likums attiecas uz  transporta enerģiju un visu, kas saistītas ar tās apriti un infrastruktūru.

Likumprojekta 4.pants
Pants nosaka galvenos nosacījumus Latvijā patēriņam transportā realizētās transporta enerģijas (izņemot elektroenerģiju) kvalitātei – kādu transporta enerģiju Latvijā drīkst realizēt, kā tiek pārbaudīta Latvijā realizētās degvielas vai biodegvielas atbilstība noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un rādītājiem, kā arī, kas tiek darīts ar transporta enerģiju, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām.
Pantā ir iekļauti vairāki nosacījumi  BVKB: ir iespēja ņemt transporta enerģijas paraugus bez maksas un pieņemt lēmumu uzlikt liegumu realizēt transporta enerģiju, ja ir konstatēta tās neatbilstība šajā likumā un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī ja degvielas piegādātājs labprātīgi neveic korektīvās darbības.
Pantā ir noteikts, ka Latvijā var realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kas atbilst transporta enerģijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos. Minētie normatīvie akti ir MK noteikumi, kuriem deleģējums ir iekļauts likumprojekta 4.panta 11.daļā, kur tiks iekļauti un aktualizēti šobrīd spēkā esošie transporta enerģijas kvalitātes rādītāji un kritēriji (Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" un Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību") un kas ir iekļauti likumā "Par atbilstības novērtēšanu", piemēram, likuma 7.panta un III¹ nodaļa.
Iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļauti, transporta enerģijas kvalitātes uzraudzības nosacījumi, tai skaitā arī regularitāte, uzraudzībai piešķiramie finanšu resursi un darbības ar kvalitātes rādītājiem neatbilstošu transporta enerģiju.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību" ir izstrādāts un 2023.gada 12.decembrī tika nosūtīts nozares pārstāvjiem neoficiālai izskatīšanai un viedokļa sniegšanai. Noteikumu projekts tiks aktualizēts un 2024.gada aprīlī tiks nosūtīts nozarei atkārtotai izvērtēšanai.
Oficiālā saskaņošana minētajam Ministru kabineta noteikumu projektam tiks uzsākta, kad likumprojekts "Transporta enerģijas likums" tiks izskatīts Saeimā 2.lasījumā.

Likumprojekta 5.pants
Pants attiecas uz alternatīvās degvielas infrastruktūru un noteic vairākus pienākumus SM (sadarbībā ar KEM, EM, VARAM), attiecībā uz Regulas 2023/1804 īstenošanu (Regulā 2023/1804 noteikto mērķrādītāju sasniegšanai) un attiecībā uz attīstības plānošanas dokumenta izstrādi alternatīvās degvielas infrastruktūras veicināšanas jomā. Minētajā plānošanas dokumentā cita starpā tiks iekļauti pasākumi, kā tiks sasniegti Regulas 2023/1804 3.panta 4.punkta, 4.panta 1.punkta, 6.panta 1.punkta un 8.pantā noteiktie mērķrādītāji, tai skaitā, šādi mērķrādītāji:
a) publiski pieejamu uzlādes punktu minimālo pārklājumu, kuri paredzēti mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem ar mērķrādītājiem 2025.gadam, 2027.gadam, 2030.gadam un 2035.gadam;
b) publiski pieejamu uzlādes punktu minimālo pārklājumu, kas paredzēti lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem r mērķrādītājiem 2025.gadam, 2027.gadam un 2030.gadam;
c)  minimālais publiski pieejamo ūdeņraža uzpildes staciju skaits tiek izvietots līdz 2030. gada 31. decembrim.
d) līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz TEN-T pamattīklā tiek izvietots atbilstošs skaits publiski pieejamu sašķidrināta metāna uzpildes punktu.
Vienlaikus elektroenerģijas uzlādes infrastruktūras attīstību veicinās likumprojekta 8.pants, kas ļauj elektroenerģijas uzlādes statistikas darījumus, kur degvielas piegādātāji varēs iegādāties elektroenerģijas uzlādes apjomus savu mērķu izpildē, tātad elektroenerģija būs tirgojama vienība un tādējādi elektroenerģijas uzlādes infrastruktūras attīstītāji būs ieinteresēti šādas infrastruktūras būtiskā attīstībā, lai iegūtu šo tirgojamo statistiku, kuru varētu pārdot degvielas piegādātājiem.

Pants paredz nosacījumus alternatīvo degvielu uzpildes un uzlādes punktu izveidei:
1) jaunu degvielas uzpildes[1] staciju fosilās izcelsmes šķidrās degvielas uzpildei būvniecības ietvaros;
2) degvielas uzpildes staciju pārbūves vai renovācijas procesā – veicot pārbūvi vai renovāciju tieši transporta enerģijas uzpildes vai uzlādes iekārtās vai to sistēmās vai ar iekārtām saistītajā infrastruktūrā;
3) līdz 2030.gada 31.decembrim esošajās degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat ir paredzēts nosacījums šādu būvniecības procesu ietvaros izbūvēt vismaz vienu lieljaudas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, ja degvielas uzpildes stacija atrodas pie TEN-T tīkla autoceļiem, ņemot vērā noteiktos kritērijus un atbilstoši pieprasījumam.
Pantā ir iekļauts deleģējums MK noteikumos noteikt nosacījumus alternatīvo degvielu uzlādes vai uzpildes punktu izveidei, t.i. noteikt to atrašanās vietas, kur šie punkti jāizveido, noteikt prasības un kritērijus to izveidei, kā arī noteikt gadījumus, kuros nav piemērojama šā panta 2.daļa. Minētie gadījumi tiks atrunāti likumprojektam pakārtotajos MK noteikumos un varētu būt tādi kā (tālāk minētie kritēriji var tikt mainīti noteikumu izstrādes gaitā):
- elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatora atzinums par tīkla jaudas nepietiekamību (tīklā uz konkrēto periodu (līdz 2030.gadam) nebūs pieejamas jaudas jauniem pieslēgumiem arī, ja tiek izmantota enerģijas uzkrāšanas iespēja),
- atzinums par elektroenerģijas uzlādes pieprasījuma apmierināšanu, piemēram, no 1 km sasniedzamībā esošiem lieljaudas uzlādes punktiem un šādu uzlādes punktu skaitu, piemēram, 1 km sasniedzamībā (nevis rādiusā, bet reālā sasniedzamībā, izmantojot valsts, reģionālos vai vietējās nozīmes ceļus);
- slēdziens par uzlādes punkta ierīkošanas īpaši lielām izmaksām, jo punkta ierīkošanai ir nepieciešams veikt elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas stiprināšanu vai ir nepieciešams izbūvēt izmaksu ietilpīgus pieslēgumus tīklam. Vienlaikus jābūt slēdzienam, ka izmaksas nav iespējams mazināt ar elektroenerģijas ražošanas, piemēram, saules PV, iekārtu uzstādīšanu vai elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu izmantošanu;
- ja degvielas uzpildes stacija ir paredzēta tikai alternatīvās degvielas uzpildei, piemēram, ja degvielas uzpildes stacija ir izveidota tikai CNG/LNG uzpildei.
Vienlaikus ir jānosaka, ka ja degvielas uzpildes stacijas atrodas pie Eiropas Transporta tīkla valsts autoceļiem, īpaši vietās ar pietiekami intensīvu satiksmes plūsmu, ir jāparedz vismaz viens lieljaudas uzlādes punkts.

Pantā tiek iekļauta prasība alternatīvās degvielas uzpildes vai uzlādes punktus izveidot pilnīgi visās degvielas uzpildes stacijās, ja degvielas uzpildes stacija atrodas pie TEN-T tīkla autoceļiem, tādējādi paredzot, ka degvielas uzpildes stacijās būtu jāveic to pārbūve līdz 2030.gada 31.decembrim, vienlaikus MK noteikumos tiks noteikti kritēriji šādu uzlādes punktu izvietošanai, piemēram (piedāvātie kritēriji var tikt mainīti noteikumu izstrādes gaitā):
- paredzot, ka tie ir jāizvieto tikai tādās degvielas uzpildes stacijās, kas atrodas pie valsts vai pašvaldību nozīmes autoceļiem, jo šādas prasības ir jānosaka, balstoties uz pieprasījuma pēc minētā alternatīvās degvielas veida izvērtējuma;
- paredzot, ka uzlādes vai uzpildes punkti nav jāizvieto teritorijās ar īpaši zemu apdzīvotības līmeni pie ceļiem ar mazu satiksmes intensitāti;
- paredzot, ka jauni uzlādes punktu nav jāizvieto degvielas uzpildes stacijās, kurās 1 km sasniedzamībā jau ir izvietoti lieljaudas uzlādes punkti pietiekamā apjomā, piemēram, vairāk nekā 4 uzlādes punkti.
Vienlaikus pantā ir noteikts, ka normatīvajos aktos noteiktajai iestādei būs tiesības uzlikt pienākumu novērst panta 2.daļā minētā pienākuma neizpildi, ja nepieciešams, nosakot arī nepieciešamos administratīvos līdzekļus pienākuma izpildei.

Likumprojekta 6., 8. un 9.pantā iekļautā pienākuma izpildes nepieciešamība radīs pieprasījumu pēc kāda konkrēta atjaunojamās enerģijas veida, kas savukārt nodrošinās arī piedāvājuma attīstību, radot arī sadarbības iespējas.
Uz plānotā deleģējuma pamata izdotie MK noteikumi paredz noteikt vienotas tehniskās un ekspluatācijas prasības uzlādes punktiem un uzpildes punktiem. Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir jo īpaši svarīga. Pants paredz deleģējumu MK noteikt prasības uzlādes punktiem un uzpildes punktiem un iekārtu uzstādīšanai tajos, kā arī tehniskās specifikācijas krasta elektropadeves iekārtām un uzpildes un uzlādes stacijās patērētājiem norādāmo informāciju. Tā iekļautajā deleģējums tiks ņemts vērā, ka sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punktiem, kuri paredzēti (...) jūras kuģiem, uz ko neattiecas Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju  un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas, ir jāatbilst standartam EN ISO 20519, kas Latvijas standartizācijas sistēmā ir standarts LVS EN ISO 20519:2017 “Kuģošanas līdzekļi un jūras tehnoloģijas. Specifikācija bunkurēšanai ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmiem kuģiem”.

Likumprojektā nav iekļauti nosacījumi no Direktīvas 2014/94/ES, jo tā tika atcelta ar Regulu 2018/1804. Tie likumprojektā "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) iekļautie nosacījumi, kas transponēja Direktīvas 2014/94/ES nosacījumus, bet ir iekļauti Regulā 2023/1804, nav iekļauti šajā likumprojektā, jo regulas nosacījumi ir tieši piemērojami un nav transponējami nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojektā iekļauts pienākums publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta operatoram sniegt datus par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu Ministru kabineta noteikumos noteiktajai iestādei (panta 6.daļā iekļauts deleģējums noteikt šo iestādi), kā arī Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība un veids, kā minētā informācija tiek publiskota sabiedrības pieejamībai, piemēram, tiks publiskota tīmekļvietnē kartogrāfiskā formātā. Vienlaikus, ja minētais operators šo informāciju nesniegs, tad minētajai iestādei šajā pantā ir dots pilnvarojums minētajai iestādei uzlikt pienākumu informācijas sniegšanas pienākuma izpildei, kas sevī ietver arī iespēju noteikt nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus ietekmēšanas līdzekļus, piemēram, ar administratīvo aktu uzlikt pienākumu izpildīt likumā noteikto pienākumu.

Pienākumu uzraudzība
Direktīvas 2018/2001 28.panta 3.punkts nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka transporta nozarei ir pieejami publiski pieejami lieljaudas uzlādes punkti un cita uzpildes infrastruktūra. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 3.panta 1.punkts noteic pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka to teritorijā proporcionāli mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļu skaita pieaugumam tiek ierīkotas publiski pieejamas mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas, kas minētajiem transportlīdzekļiem nodrošina pietiekamu izejas jaudu.
Lai izpildītu dalībvalstīm noteikto pienākumu, vienlaikus, lai būtiski neietekmētu valsts budžetu, paralēli valsts attīstītajam uzlādes tīklam, ir nepieciešams arī veicināt to, ka uzlādes punktus uzstāda arī komersanti. Tāpēc likumprojekta 5.panta 2.daļā komersantiem ir noteikts pienākums konkrētiem komersantiem (degvielas uzpildes staciju operatoriem) līdz 2030.gada 31.decembrim nodrošināt, ka to degvielas uzpildes stacijās - jaunās, pārbūvētās vai renovētās pārbūves vai renovācijas procesa laikā un esošajās stacijās, ir jābūt uzstādītam vismaz 1 uzlādes punktam vai alternatīvās degvielas uzpildes punktam. Vienlaikus, lai nodrošinātu šī mērķa izpildi, likumprojekta 5. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets noteikts institūciju, kurai būs tiesības uzlikt pienākumu nodrošināt  pienākuma izpildi noteiktā termiņā. 

Likumprojekta 6.pants
Likumprojektā noteiktie pienākumi izriet no NEKP2030 4.pielikuma 5.rīcības virziena 5.3.pasākuma 2.darbības rezultāta un 5.4.pasākuma 2.darbības rezultāts:

Pasākums	Darbība rezultāts	Izpildi raksturojošie rezultatīvie rādītāji
Veicināt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pārvietošanos lielajās pilsētās	2. Izstrādāti attiecīgie tiesību akti, kuros noteikts, ka lielajās pilsētās līdz 2030.gadam vismaz 50% no pilsētas sabiedriskajā transportā izmantotās enerģijas ir iegūta no AER vai ir elektroenerģija, paredzot noteiktā mērķa pārskatīšanu, ja pasākums rada nesamērīgu ietekmi uz pakalpojuma cenām sabiedrībai*. * Ņemot vērā Komisijas īstenošanas regulas (19.12.2018.) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/201218.pantu, izmaksas uzskata par nesamērīgām, ja aplēstās izmaksas pārsniedz ieguvumus.	1) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts 2) nodrošināts vismaz 50% AER vai elektroenerģijas īpatsvars lielo pilsētu sabiedriskajā transportā izmantotajai transporta enerģijai 3) prioritāri pasākums īstenojams nomaiņai uz ETL un gāzveida degvielu transportam pilsētās sabiedriskajam transportam un starppilsētu pārvadājumiem
Palielināt mazemisiju un bezemisiju, transportlīdzekļu skaitu caur publisko iepirkumu veiktajos pakalpojumos un piegādēs	2. izvērtēta iespēja lielajās pilsētās sākot no un pēc 2030.gada publiskajos iepirkumos ierobežot tādu  transportlīdzekļu iegādi, kas neizmanto no AER iegūtu transporta enerģiju (piemēram, elektroenerģija, biometāns, ūdeņradis). Šis nosacījums nav piemērojams operatīvajiem transportlīdzekļiem / dienestiem.	1) izstrādāti atbilstošie tiesību akti 2) noteiktas prasības valsts iestādēm un pašvaldībām pāriet uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un ar alternatīvajām degvielām (prioritāri ETL un biometāna) darbināmu transportu

Pienākuma aptvērums
Pants nosaka vairākus pienākumus attiecībā uz valstspilsētu –  Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā minētās valstspilsētas, teritorijām, bet ja valstspilsēta kā teritoriālā iedalījuma vienība ietilpst kādā novadā, šajā pantā noteiktos pienākumus īsteno attiecīgā novada pašvaldība. Ņemot vērā valstspilsētu definējumu, likumprojekta 6.pantā iekļautie pienākumi attieksies uz Daugavpils, Jelgavas,  Jūrmalas, Liepājas,  Rēzeknes, Rīgas, Ventspils,  Jēkabpils, Ogres un Valmieras valstspilsētām, bet tā kā Jēkabpils, Ogre un Valmiera nav izdalītas kā atsevišķas teritoriālā iedalījuma vienības, tad likumprojekta 6.pantā iekļautie pienākumi attieksies uz Jēkabpils, Ogres un Valmieras novadiem, ievērojot likumprojekta 6.panta 3.daļu.

Pienākuma nosacījumi
Likumprojekta 6.pants noteic, ka valstspilsētu teritorijās līdz 2030.gadam ir jānodrošina, ka:
1) to teritorijās izmantotajā valstspilsētu nodrošinātajā valstspilsētu sabiedriskajā transportā vismaz 30% ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija, vai atjaunīgā enerģija un elektroenerģija.
Šis nosacījums attiecas uz valstspilsētas pašas nodrošināto sabiedrisko transportu, ko nodrošina, piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrība (pašvaldībai ir vairākums), vai valstspilsētas nodrošināto sabiedrisko transportu, ko Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros nodrošina cits komersants, tādējādi šis pienākums (mērķrādītājs) attiecas uz tām sabiedriskā transporta darbībām, ko valstspilsēta var ietekmēt - ietekmējot valstpilsētas kapitālsabiedrības darbību, vai izsludinot un iepērkot sabiedrisko pakalpojumu, ko īsteno cits ar pašvaldību nesaistīts komersants, iepirkumā iepērkot pakalpojumu, kas arī tiek veikts, izmantojot atjaunīgo enerģiju (biodegvielu, biometānu, atjaunīgo ūdeņradi) un/vai elektroenerģiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnijs direktīvas (ES) 2019/1161, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2019/1161) 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts noteic, ka minēto direktīvu piemēro ne tikai transportlīdzekļu iepirkumiem, bet arī iepirkumiem, ko arī veic izmantojot pakalpojumu līgumus sabiedrisko autotransporta pakalpojumiem, ja konkrētajām iestādēm ir piemērojama publisko iepirkumu prasība.
Tādējādi minētais pienākums neattiecas uz to sabiedrisko transportu (transportlīdzekļiem), kuri tiek veikti kādas valstspilsētas pašvaldības teritorijā, bet ko veic komercpārvadātājs vai citas pašvaldības nodrošinātais sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, piemēram, uz Rīgas valstspilsētu neattieksies komercpārvadātāju no Salaspils vai Ķekavas transportlīdzekļi vai neattieksies sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, kas veic pārvadājumus, piemēram, no Ogres vai Siguldas uz Rīgu.
Tāpat minētā pienākuma izpildē ir jāieskaita tikai sabiedriskā transporta maršruti, kas notiek tikai valstspilsētas pašvaldības teritorijā, t.i. tiek uzsākti un pabeigti konkrētās valstspilsētas pašvaldības teritorijā, piemēram, nebūtu jāieskaita tāds maršruts kā "Liepāja-Grobiņa" vai "Rīga (Abrenes iela) - TEC2".

2) to teritorijās izmantotajos valstspilsētu īpašumā esošajos transportlīdzekļos izmantotajā (ārpus sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, bet operatīvo transportu ieskaitot pēc izvēles) transporta enerģijā vismaz 30% ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija vai abu šo enerģijas veidu kombināciju
Minētais nosacījums attiecas uz iepriekšminēto iestāžu transportlīdzekļu parku, sākot ar 2030.gadu.
Šis nosacījums attiecas uz valstspilsētu pašvaldību izmantotajiem transportlīdzekļiem, t.i. uz tādiem transportlīdzekļiem, ko izmanto valstspilsētu centrālās struktūras, padotības un pārraudzības iestādes un kapitālsabiedrības, kurās pašvaldībai ir iespēja ietekmēt lēmumus, t.i. "pašvaldībai ir vairākums" - gan šo struktūru un iestāžu īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem, gan iepirktajiem pakalpojumiem, nosakot iepirktā pakalpojuma nosacījumus. Tādējādi minētais mērķrādītājs attiektos uz pašvaldības un to iestāžu izmantotajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, uz mazas vai lielas noslodzes transportlīdzekļiem pasažieru pārvadājumiem, piemēram, izglītības iestāžu vai darbinieku pārvadāšanai, uz sociālo aprūpes namu transportlīdzekļiem, uz transportlīdzekļiem, ko izmanto kultūras pasākumiem, piemēram, kultūras iestāžu darbinieku, dalībnieku pārvadājumiem, kā arī pašvaldības nodrošināto pakalpojumu sniegšanai izmantoto transportu (dažādas transporta kategorijas). Tātad ir secināms, ka minētais nosacījums attiecas uz valstspilsētas pašvaldības autoparku, piemēram, iekšējam nodrošinājumam, kā arī uz visiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri nodrošina pašvaldības funkciju izpildi, jo Direktīvas 2019/1161 3.panta 1.punkts attiecas gan uz transportlīdzekļu iepirkumiem, gan uz iepirkumiem, ko arī veic izmantojot pakalpojumu līgumus pakalpojumiem, piemēram, sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumiem, ja konkrētajām iestādēm ir piemērojama publisko iepirkumu prasība.

Pienākuma izpildes nosacījumi
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 1.punktā noteiktā pienākuma izpilde
Minēto pienākumu var izpildīt valstpilsētu kapitālsabiedrību, kas valstspilsētas pašvaldības teritorijā nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus, transportlīdzekļos pēc iespējas vairāk izmantojot biodegvielu, vai izmantojot tīro biodegvielu (ir biodīzeļdegvielas veidi, kurus esošos transportlīdzekļos jau šobrīd var izmantot 100% apjomā nevis kā piejaukumu dīzeļdegvielai), vai pēc iespējas vairāk to piejaucot klāt izmantotajai fosilajai degvielai, transportlīdzekļos izmantojot biometānu (iegādājoties CNG/LNG transportlīdzekļus vai pārbūvējot dīzeļdegvielas transportlīdzekļus, CNG izmantošanai), vai pārejot uz elektrotransportlīdzekļu (arī uzlādējāmo hibrīdtransportlīdzekļu) izmantošanu. Ja valstspilsētā sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina cits komersants Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros, tad pašvaldība minētos nosacījumus un prasības var iekļaut iepirkumos.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 2.punktā noteiktā pienākuma izpilde
Minēto pienākumu var izpildīt ar valstpilsētas centrālās struktūras, padotības vai pārraudzības iestāžu vai kapitālsabiedrību īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem, tajos izmantojot atjaunīgo enerģiju vai elektroenerģiju vai abu šo enerģijas veidu kombināciju.
Minētā pienākuma izpildē nebūs jāieskaita tādus transportlīdzekļus, kas tiek izmantots uz patapinājuma līguma pamata, vai kas tiek nomāti.
Minētā pienākuma izpildē nav ieskaitāmi sabiedriskā transporta transportlīdzekļi, bet operatīvajos transportlīdzekļos izmantoto transporta enerģiju pašvaldības var ieskaitīt pēc izvēles, piemēram, ja minētie transportlīdzekļi ir elektrotransportlīdzekļi.
Minētais pienākums ir attiecināms uz šādas kategorijas transportlīdzekļiem (Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK):
1) M kategorija
2) N₁ un N₂ kategorija.

Ja valstspilsētas iestādes īpašumā nav transportlīdzekļi vai ja sabiedriskā transporta pakalpojumu nenodrošina pašvaldības iestāde, bet transportlīdzekļu pakalpojumus sniedz cits komersants, tad pašvaldība minētos nosacījumus var izpildīt, iekļaujot minētos nosacījumus iepirkumu prasībās Publisko iepirkumu likuma ietvaros.
Likumprojekta 6.pants ir papildinošs Publisko iepirkumu likumam un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, kas noteic, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos, jānodrošina noteikts procents "tīru" autotransporta līdzekļu, tādā veidā pēc būtības arī veicinot to, ka minētajos publiskajos iepirkumos tiek iegādāti un pēc tam izmantoti tādi transportlīdzekļi, kas izmanto tieši atjaunojamos energoresursus (biodegviela, biometāns, atjaunīgais ūdeņradis u.c.) vai elektroenerģiju (arī hibrīdtransportlīdzekļus). Kā arī Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iekļautie nosacījumi pēc būtības veicina un palīdz sasniegt likumprojekta 6.pantā noteiktos mērķrādītājus.

Likumprojekta 6.panta noteikto pienākumu izpildei netiks ieskaitīta dabasgāzes izmantošana, jo likumprojekta 6.pantā noteiktais pienākums ir izpildāms tikai ar atjaunīgo degvielu. Likumprojekta 6.panta noteikto pienākumu izpildē netiks ieskaitīta no dabasgāzes ražota ūdeņraža izmantošana, jo tas neatbilst Direktīvas 2018/2001 2.panta 36.punktā iekļautajai definīcijai, kas nosaka, ka RFNBO ir jābūt ražotai no AER. Vienlaikus 6.panta izpildē tiktu ieskaitīta biometāna izmantošana, ja biometāna izcelsme tiek pamatota ar izcelsmes apliecinājumiem, kā arī tiks ieskaitīts no biometāna ražota ūdeņraža izmantošana, jo tas atbilstu RFNBO definīcijai, šajā gadījumā biometāna, kas tiek izmantots RFNBO ražošanā, izcelsme arī būs jāpamato ar izcelsmes apliecinājumiem.
No atjaunīgās enerģijas, piemēram, vēja enerģijas, saules enerģijas, atjaunojamās elektroenerģijas ražota ūdeņraža un biometāna izmantošana, t.sk. biometāna izmantošana transportlīdzekļos, kuri ir paredzēti dabasgāzes izmantošanai, tiktu ieskaitīta likumprojekta 6.panta izpildē, neskatoties uz to, ka biometāns tiek izmantots transportlīdzekļos, kas pēc savas tehnoloģiskās uzbūves ir paredzēts dabasgāzes izmantošanai.
Likumprojekta 6.pants neparedz pienākumu iegādāties jaunus ar AER darbināmus transportlīdzekļus, līdz ar to ir iespējams mērķi sasniegt arī ar tādiem transportlīdzekļiem, kuros tiek izmantota tikai biodegvielas / biometāna, vai kuri ir pārbūvēti biometāna vai elektroenerģijas izmantošanai.

Noteikto pienākumu konkurētspējas aspekti
Uz reģionālajiem pārvadātājiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas vai vairāku pašvaldību teritorijās, likumprojektā noteiktais pienākums neattiecas, jo uz tiem attiecas Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā noteiktās prasības gan attiecībā uz transportlīdzekļu iegādi, gan attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem, t.i. 12.panta 6.punktā ir noteikts "no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 50 procenti I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem". Šis nosacījums attiecas arī uz tādiem pakalpojumiem, par kuriem līgums ir slēgts pirms 2025.gada vai 2030.gada, ja līguma termiņš aptver minētos gadus, t.i., ja pakalpojuma līgums ir noslēgts, piemēram, 2024.gadā, tad tajā ir jābūt norādītiem nosacījumiem periodam no 2025.gada un periodam no 2023.gada atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma norādītajiem nosacījumiem. Līdz ar to ir saprotams, ka uz reģionālajiem pārvadātājiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas vai vairāku pašvaldību teritorijās, jau jābūt attiecinātām "tīro" transportlīdzekļu izmantošanas prasībām, vienlaikus tās netiek attiecinātas uz sabiedrisko transportu, ko nodrošina pašas pašvaldības.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 1.punktā valstspilsētu sabiedriskā transporta transportlīdzekļiem noteiktais mērķis ir izpildāms ar iekšdedzes transportlīdzekļiem, tajos izmantojot biodegvielu lielākā apjomā vai izmantojot biometānu uc., bet reģionālajiem pārvadātājiem ir noteikta prasība tieši attiecībā uz tīrajiem transportlīdzekļiem, piemēram, elektrotransportlīdzekļiem.​

Pienākuma izpildes aprēķins
KEM izstrādās nosacījumus atjaunīgās enerģijas īpatsvara aprēķināšanai – kā aprēķināt minētos īpatsvarus, kur aprēķinā piemērotu Direktīvā 2018/2001 nosacījumus, kā ņemt vērā atjaunīgo ūdeņradi, biometānu, biodegvielas, kur pašvaldības balstīsies uz degvielas piegādātāju, kas pašvaldībām realizē degvielu, sniegto informāciju u.c.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 1.punktā noteiktā mērķrādītāja izpilde ir aprēķināma, konkrētajos sabiedriskā transporta transportlīdzekļos (ko nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrība (pašvaldībai ir vairākums) un/vai ko nodrošina komersants Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros) izmantotas atjaunīgās transporta enerģijas - biodegviela, biometāns, atjaunīgais ūdeņradis, elektroenerģijas, apjoma summu dalot ar šajos sabiedriskā transporta transportlīdzekļos patērētā kopējā transporta enerģijas apjomu - degviela, biometāns, ūdeņradis, elektroenerģija, summu.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 2.punktā minētā mērķrādītāja izpilde ir aprēķināma, konkrētās pašvaldības (centrālo iestāžu, padotības vai pārraudzības iestāžu, kapitālsabiedrību (pašvaldībai ir vairākums) un komersantu, kas Publiskā iepirkuma likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros nodrošina pašvaldību funkciju izpildi) autoparka transportlīdzekļos (izņemot sabiedriskā transporta transportlīdzekļos) izmantotas atjaunīgās transporta enerģijas - biodegviela, biometāns, atjaunīgais ūdeņradis, elektroenerģijas, apjoma summu dalot ar šajos transportlīdzekļos patērētā kopējā transporta enerģijas apjomu - degviela, biometāns, ūdeņradis, elektroenerģija, summu. Iepriekšminētajā aprēķinā pašvaldība var iekļaut arī operatīvajā transportā izmantot transporta enerģiju.

Pienākuma izpildes iespējas un pieejamās atbalsta programmas
Latvijā darbojas 1 ūdeņraža uzpildes stacija, kur ir iespēja uzpildīt no dabasgāzes ražotu ūdeņradi, vienlaikus jau šobrīd no komersantu puses ir interese ūdeņraža uzpildes staciju izveidei, kur varēs uzpildīt no AER ražotu ūdeņradi.
Latvijā darbojas 9 publiskās CNG uzpildes stacijas[2], kur būs iespējams uzpildīt arī biometānu, ja minētā transporta enerģijas veida izmantotāji pieprasīs biometāna piegādi.
Latvijā visos plānošanas reģionos atrodas atkritumu poligoni, kur kā emisiju samazināšanas pasākums tika izveidotas biogāzes savākšanas iekārtas un biogāzes ražošanas / izmantošanas iekārtas. Minētā biogāze no atkritumu poligoniem būs jāturpina iegūst vēl ilgu laika periodu, ņemot vērā atkritumu sadalīšanas un gāzu izdalīšanās periodus, jo, ja atkritumu poligonos biogāzi neiegūst, tad visa poligonos emitētā gāze tiek uzskatītā valsts SEG emisiju apjomā, kas savukārt būtiski apdraud Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Un, ja iegūtā biogāze netiek izmantota kā kurināmais atkritumu poligona ietvaros, piemēram, elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai, tad vienīgā opcija no minētās biogāzes iegūt biometānu, ko pēc tam ievadīt gāzes tīklā, lai to izmantotu kā kurināmo vai degvielu, vai izmantot kā degvielu CNG vai LNG uzpildes iekārtās poligonu teritorijā.
Minētajos poligonos tādējādi ir arī iespējams izvietot biometāna ražošanas (biogāzes attīrīšanas līdz biometāna (dabasgāzes) kvalitātes rādītājiem) iekārtas, lai minēto biometānu varētu pēc tam izmantot gan valstpilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, atkritumu izvešanas transports, vai arī sabiedriskā transporta transportlīdzekļos, piemēram, autobusos, kuros jau šobrīd tiek izmantots CNG.
Latvijā attīstās publiskās elektrouzlādes stacijas, kur ir iespējams uzlādēt gan vieglos transportlīdzekļus, gan citas kategorijas ceļu transportu. Šobrīd e-mobi tīklā, ko uztur Ceļu satiksmes drošības direkcija[3], visā Latvijas teritorijā darbojas 141 ātrās uzlādes stacija, un vēl citas publiskās elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, kuras ir uzstādījuši un kuras uztur komersanti. Savukārt AS “Latvenergo” uzturētajā Elektrum drive uzlādes tīklā līdz 2026. gadam paredzēts izvietot papildu 35 uzlādes stacijas ar 136 uzlādes punktiem ar minimālo jaudu 150 kW katrā[4]. 

Atbalsta programmas
SM kā atbildīgā par videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstīšanu pašvaldībās jau īstenojusi vairākus projektus, ar kuriem pašvaldībās tiek attīstīta videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūra, šim mērķim piesaistot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Tāpat SM ir uzsākusi nacionālās elektromobilitātes infrastruktūras tīkla izveidi, piesaistot ERAF finansējumu.
VARAM ir ieviesusi vai 2023.gadā virza vairākas atbalsta programmas pašvaldībām, kas cita starpā nodrošinās arī likumprojekta 6.pantā noteikto pienākumu izpildi:
1) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi", investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums 10 milj. euro.
Atbalsta programmas ietvaros ir sniegts atbalsts jaunu M2 vai M3 kategorijas mehānisko elektrotransportlīdzekļu iegādei un saistītā uzlādes punktu infrastruktūras izveidei skolēnu pārvadājumiem.
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.54,16.01.2024.), kopējais pieejamais finansējums 5,96 milj. euro.
Minētās atbalsta programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētām pilsētvides sakopšanas iekārtu iegādei (transportlīdzekļi savākto smalko atkritumu izvešanai un (vai) specializētā komunālā tehnika ceļu seguma tīrīšanai un apstrādei no putekļiem)
3) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.6.pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.65, 23.01.2024.), kopējais pieejamais finansējums 24,92 milj. euro.
Atbalsta programmas ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai uzlabotu pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, nodrošinot izglītības, sociālo, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumu sasniedzamību četros Latvijas statistiskajos reģionos, kas ir visvairāk skartie reģioni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku: Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā.
KEM 2023.gadā virza atbalsta programmu "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums", kopējais pieejamais finansējums 5 milj. euro.
Atbalsta programmas ietvaros tiek plānots atbalstīt tādus projektus, kuru īstenošanas rezultātā tiks iegādāti M1, M2, N1 un N2 kategorijas elektromobiļi un, ja nepieciešams, izveidota to darbības nodrošināšanai paredzētā uzlādes infrastruktūra, tai skaitā uzstādot saules paneļus vai vēja ģeneratorus.

Ziņošana par pienākuma izpildi
Likumprojektā ir noteikts, ka valstspilsētas par likumprojekta 6.pantā noteiktā pienākuma izpildi ziņo BVKB, jo tieši BVKB būs kompetentā iestāde par NEKP2030 divgadu progresa ziņojuma sagatavošanu, ir kompetentā iestāde par Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildi un par energoefektivitātes monitoringu (elektromobilitātes veicināšana ir efektīvs energoefektivitātes uzlabošanas pasākums), kā arī būs kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) pienākumu izpildes uzraudzībā. Tāpēc tieši BVKB ir nepieciešams saņemt minēto informāciju un datus.

Šī brīža situācija pienākuma izpildē
Jau šobrīd ir valstpilsētas, kuru pašvaldību transportlīdzekļos vai sabiedriskajā transportā tiek izmantota elektroenerģija un obligātā biodegvielas piejaukuma apjomā tiek izmantota arī biodegviela.
Šobrīd tiek īstenotas vai plānotas atbalsta programmas, kas sekmē šo mērķu izpildi, vienlaikus ir būtiski nodrošināt, ka minēto atbalsta programmu ietvaros tiešām tiek iegādāti tikai bezemisiju transportlīdzekļi vai tiek iegādāti iekšdedzes transportlīdzekļi, kuros pēc tam tiek izmantota tikai atjaunīgā enerģija, piemēram, biometāns. Ir arī valstpilsētas, kurās mērķa izpildei būs nepieciešami mazāk papildu pasākumi, piemēram, Rīgas Satiksme jau šobrīd nodrošina dandrīs 46% atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru. Jēkabpilī autobusos, kuros tiek izmantota dabasgāzei, ir iespējams pilnībā izmantot tikai biometānu. 
Pirmsšķietami papildu pasākumi būs nepieciešami 6.panta 1.daļas 2.punktā noteiktā mērķa izpildei, kur pašvaldībām cita starpā būtu nepieciešams pārskatīt pašvaldību transportlīdzekļu izmantojuma efektivitāti.

Likumprojekta 7.pants
Pantā netiek iekļauti nosacījumi patērētāju informēšanai, kas ir iekļauti tieši piemērojamos ES tiesību aktos alternatīvo degvielu infrastruktūras jomā.
Pants nosaka pienākumu un nosacījumus attiecībā uz patērētājam vai pircējam pieejamo informāciju par transporta enerģijas veidiem, kas ir izmantojami jaunos transportlīdzekļos, par patērētājiem pieejamo informāciju attiecībā uz uzlādes punktiem un uzpildes punktiem.
Pantā ir noteikts, ka uzlādes punkta un uzpildes punkta operatoram ir jānorāda informācija par alternatīvās degvielas veidiem un to izcelsmi, kur norādot informāciju par izcelsmi ir jānorāda, vai uzlādes vai uzpildes punktā piedāvātās alternatīvās degvielas ir iegūtas no fosilajiem vai atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus ir noteikts, ka informācija par alternatīvās degvielas izcelsmi ir jāsniedz, ja uzlādes vai uzpildes punkta operatoram ir izcelsmi pamatojoši dokumenti, informācija par biodegvielas ražošanā izmantotajām izejvielām vai pamatojums, ka biodegvielas atbilst “modernās biodegvielas” definīcijai, t.i., tiek iegūtas no likumprojekta pielikumā minētajām izejvielām. Līdz ar to ir saprotams, ka uzlādes punkta vai uzpildes punkta operatoram minētā informācija ir jāsniedz tikai, ja viņam tāda ir pieejama, un šīs informācijas izvietošanas vieta ir uzlādes punkta vai uzpildes punkta izvēlē.
Pantā ir noteikts, ka, ja degvielas uzpildes stacijā tiek patēriņam realizēti vairāki degvielu veidi, no kuriem vismaz viens ir alternatīvās degvielas veids, tad degvielas uzpildes stacijā ir jānorāda cenas salīdzināmās vienībās, vienlaikus deleģētajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļauta metodoloģija šo salīdzināmo cenu aprēķinam, tiks noteiktas iestādes, kas šos aprēķinus veiks un kas publicēs cenas salīdzināmās vienībās, tādējādi nodrošinot arī degvielas uzpildes staciju operatoriem iespēju izmantot šo informāciju.
Šobrīd šāds aprēķins jau tiek veikts un salīdzināmās transporta enerģijas cenas jau tiek publicētas KEM tīmekļa vietnē[5].
Par likumprojekta 7.panta 1.-5.daļā noteikto pienākumu neizpildi būtu piemērojami Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37.panta nosacījumi. Kā arī būtu jāpiemēro Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) pieejamie līdzekļi, ievērojot to, ka šī joma ir licencēta.
Likumprojektā nav iekļauti nosacījumi no Direktīvas 2014/94/ES, jo tā tika atcelta ar Regulu 2023/1804. Tie likumprojektā "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) iekļautie nosacījumi, kas transponēja Direktīvas 2014/94/ES nosacījumus, bet ir iekļauti Regulā 2023/1804, nav iekļauti šajā likumprojektā, jo regulas nosacījumi ir tieši piemērojami un nav transponējami nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojekta 8.pants
Pantā noteiktie pienākumi ir iekļauti, lai nodrošinātu SEG emisiju samazinājumu lielākajā SEG emisiju sektorā, jo transports 2021.gadā radīja 30,6% un 2022.gadā - 31,11% no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma un to emisiju apjoms ir vairāk nekā 2 reizes lielāks nekā pārveidošanas sektora (koģenerācijas stacijas un katlu mājas) vai pakalpojumu un mājsaimniecības sektoru radītais emisiju apjoms. Jebkura atjaunīgās transporta enerģijas veida izmantojums tiešā veidā samazina transporta sektora radīto SEG emisiju apjomu, kas tiek aplēsts SEG emisiju inventarizācijas ietvaros, jo gan 1.paaudzes biodegvielu, gan moderno biodegvielu oglekļa dioksīda emisiju faktors, veicot inventarizāciju, ir 0, bet 1 TJ (277,8 MWh) elektroenerģijas, kas izmantota transportā aizvieto līdz 3,5 TJ (972,3 MWh) degvielas.
Tāpat iekļautie pienākumi izriet no nepieciešamības stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību, jo šobrīd transporta enerģijas importa atkarība svārstās ap 100%, un ņemot vērā iepriekšminēto, elektroenerģijas un vietēji saražotas biodegvielas izmantošanas palielināšana mazinās šo atkarību.

Tāpat ar pantu tiek transponēti jaunie Direktīvas 2018/2001 nosacījumi (ar Direktīvā 2023/2413 iekļautajiem grozījumiem), ka dalībvalstīm ir jāuzliek degvielas piegādātajam pienākums nodrošināt transporta enerģijas apjomā, kas ir realizēts patēriņam transportā, noteiktu SEG emisiju intensitātes samazinājumu tādā apjomā, lai tas 2030.gadā realizētos Latvijā visos transporta veidos patērētās transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes samazinājumā par 14,5% salīdzinot ar 2030.gada bāzlīniju. Līdz ar to likumprojekts uzreiz tiek pielāgots Direktīvas 2023/2413 redakcijai.

Pantā degvielas piegādātājiem tiek noteikts saistošs 2030.gada mērķis - samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas SEG emisiju intensitāti par vismaz 16%, kā arī tiek noteikti saistoši ikgadējie mērķi, lai nodrošinātu virzību uz 2030.gada mērķa izpildi. Ikgadējie mērķi ir noteikti, lai:
1) minētā mērķa izpilde un tās ietekme uz galapatērētāju notiktu vienmērīgi.
Mērķa noteikšana tikai 2030.gadam un degvielas piegādātāju iespējamā rīcība šo mērķi izpildot tikai ar 2030.gadu var rezultēties tajā, ka periodā līdz 2030.gadam nekas netiek darīts, bet 2030.gadā mērķa izpildei veiktās darbības var radīt ļoti negaidītu un krasu ietekmi uz Latvijas degvielas tirgu.
2) transporta sektors sniegtu pienesumu Latvijas kopējo atjaunīgās enerģijas mērķu izpildi, nevis to bremzētu.
Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 2) apakšpunkts noteic Latvijai pienākumu nodrošināt nepārtrauktu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu, kam 2022.gadā ir jābūt 18%, 2025.gadā - 43%, bet 2027.gadā - 65% no nepieciešamā īpatsvara pieauguma 2030.gada mērķu sasniegšanā. Tāpat Regulas 2018/1999 32.panta 4.punkts noteic, ka Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvars nedrīkst samazināties zem 2020.gada atjaunīgās enerģijas mērķa, kas Latvijai bija 40%.

Pantā degvielas piegādātājiem noteiktais SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķis ir noteikts lielāks nekā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta a) apakšpunkta ii) apakšapakšpunktā noteiktais valsts mērķis - 14,5%, jo tiek ņemts vērā, ka Direktīvas 2018/2001 25.pantā noteiktais valsts kopējais mērķis aptver visu transporta sektoru, t.i. ieskaitot dzelzceļa transportu, iekšzemes un starptautisko aviāciju, iekšzemes un starptautisko kuģniecību un cita veida transportu, un valstij ir jānosaka tāds pienākums degvielas piegādātājiem, kas minēto valsts mērķi izpilda - Direktīvas 2023/2413 nosacījums "katra dalībvalsts degvielas piegādātājiem nosaka pienākumu nodrošināt, ka transporta nozarei piegādāto atjaunīgo degvielu un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ir tāds, kā rezultātā līdz 2030.gadam tiek sasniegts SEG emisiju intensitātes samazinājums vismaz 14,5% apmērā salīdzinājumā ar bāzlīniju un saskaņā ar dalībvalsts indikatīvo trajektoriju". Kas nozīmē, ka dalībvalstij degvielas piegādātājie ir jānosaka tāds mērķis, kas, ievērojot arī citos tieši piemērojamos ES tiesību aktos noteiktos specifiskos pienākumus aviācijas degvielas piegādātājiem un konkrētiem kuģiem, rezultējas valsts mērķa - 14,5% mērķu sasniegšanā.
ES tiesību akti aviācijai un konkrētiem kuģiem, prevalē pār direktīvā 2018/2001 noteiktajiem pienākumiem (Direktīvas 2023/2413 preambulas 72.punkts):
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) - nosaka degvielas piegādātājiem ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvara pienākumu 2030.gadā 6%, kas ņemot vērā paredzamās iespējamās aviācijas degvielas SEG emisiju intensitātes rādītājus varētu nodrošināt līdzvērtīgu SEG emisiju intensitātes samazinājumu.
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regula (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK - nosaka pienākumu konkrēto tilpības kuģu degvielas patēriņa SEG emisiju intensitāti samazināt par 6% 2030.gadā salīdzinot ar 2030.gada atsauces vērtību.
2022.gadā Direktīvas 2023/2413 transporta enerģijas aptvērums bija:
1) bunkurēšana (dīzeļdegviela) 6,9% kopējā transporta enerģijas aptvērumā ar SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķi 6%
2) aviācija 11,6% kopējā transporta enerģijas aptvērumā ar AER īpatsvara mērķi 6%
3) autotransports, dzelzceļa transports, iekšzemes kuģošana un cauruļvadu transports 81,5%  kopējā transporta enerģijas aptvērumā
Iepriekšminētie statistikas dati kopumā veido tikai 13% SEG emisiju intensitātes samazinājumu. Ņemot vērā iepriekš iekļauto skaidrojumu, ka aviācijai un konkrētiem kuģiem ir noteikti mērķi ES tieši piemērojamos tiesību aktos un tie prevalē Direktīvas 2023/2413 prasībām un ņemot vērā to, ka Latvijai degvielas piegādātājiem ir jānoteic tādi mērķi, kas sasniedz Direktīvā noteikto 14,5%, ir nepieciešams paaugstināt to mērķi, kas tiek piemērots autotransportam, dzelzceļa transportam, iekšzemes kuģošanas un cauruļvadu transportam vismaz līdz 16%. Jānorāda, ka arī šāds likumprojekta 8.pantā noteiktais mērķis nodrošina tikai 14,2% SEG emisiju intensitātes samazinājumu.

Ņemot vērā SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma specifiku, pantā ir noteikts, ka šis pienākums neattiecas uz degvielas piegādātājiem, kas realizē patēriņam transportā tikai alternatīvās degvielas, tādējādi šobrīd no pienākuma izpildes tiek izslēgti tādi degvielas piegādātāji, kas realizē tikai sašķidrināto naftas gāzi, saspiesto dabasgāzi vai elektroenerģiju.

Pantā noteiktais pienākums - SEG emisiju intensitātes samazinājums pēc būtības tiek aprēķināts kā atjaunīgās transporta enerģijas SEG emisiju ietaupījumu summas dalījums ar SEG emisiju bāzlīniju.
Bāzlīnija tiek aprēķināta kā kopējā realizētā transporta enerģijas (piemēram, fosilā degviela piejaukumā ar biodegvielu, kopējais elektroenerģijas apjoms u.c.) apjoma reizinājums ar fosilās degvielas komparatoru, kas ir noteikts Direktīvas 2018/2001 V pielikumā (Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 686) 1.pielikuma 21.1.apakšpunkts).
Atjaunīgās transporta enerģijas SEG emisiju intensitāte tiek aprēķināta, reizinot katru konkrētajā kalendārajā gadā atjaunīgās transporta enerģijas veida patēriņa apjomu ar šīs transporta enerģijas SEG emisiju ietaupījuma rādītāju, ko degvielas piegādātāji var aprēķināt no fosilā degvielas komporatora transportam atņemot degvielas SEG emisiju faktoru, kas degvielas piegādātājiem ir pieejami ilgtspējas apliecinājumos. 

Pantā ir uzskaitīti transporta enerģijas veidi, kas varētu tikt izmantoti SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildei, jo minēto pienākumu var izpildīt tikai ar atjaunojamiem transporta enerģijas veidiem. RFNBOs ietver arī no AER, piemēram, no vēja enerģijas, saules enerģijas, atjaunojamās elektroenerģijas, ražotu ūdeņradi. Savukārt no dabasgāzes ražots ūdeņradis tiek ieskaitīts pie fosilās šķidrās vai gāzveida degvielas un to nav iespējams izmantot šajā pantā noteiktā pienākuma izpildē.

Pantā ir iekļautas arī šādas papildiespējas pienākuma izpildei:
1) iegādāties no cita degvielas piegādātāja tā saistību izpildes pārsniegumu. Tas nozīmē, ka tas degvielas piegādātājs, kurš būs veicis pasākumus un nodrošinājis, ka tā SEG emisiju intensitātes samazinājums ir lielāks nekā panta pirmajā daļā tam noteiktie mērķrādītāji, minēto pārsniegumu varēs nodot (pārdot) citam degvielas piegādātājam. Šajā gadījumā šis degvielas piegādātājs (pārdevējs) savā ziņojuma iekļaus informāciju par to, kam un kādā apjomā tas ir pārdevis pārsniegumu, vienlaikus degvielas piegādātājs (pircējs) tāpat savā vispārīgajā ziņojumā iekļauj informāciju par to, no kā un kādā apjomā pārsniegums apjoms ir iegādāts. Tādējādi šis pārsniegtais apjoms atskaitīsies no pārdevēja degvielas piegādātāja mērķa izpildes un pieskaitīsies pircēja degvielas piegādātāja mērķa izpildei;
2) iegādāties cita komersanta atjaunīgās elektroenerģijas apjoma statistiku, ko šis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, ir realizējis patēriņam transportā. Tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs no cita komersanta varēs iegādāties tās atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, ko minētais komersants būs piegādājis uzlādei elektrotransportlīdzekļos, un ko degvielas piegādātājs pēc tam varēs iekļaut savā ziņojumā mērķu izpildes pamatošanai. Tāpat tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs savā mērķu izpildē varēs iekļaut to atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, kas ir uzlādēts elektrotransportlīdzekļos uzlādes punktos, kas ir uzstādīti degvielas piegādātāja degvielas uzpildes stacijās. Vienlaikus ir noteikts, ka komersantam ir jāpamato, ka minētā atjaunīgā elektroenerģija tiešām ir uzlādēta elektrotransportlīdzekļos, piemēram, informācija no uzlādes iekārtas mērierīcēm vai elektroenerģijas piegādātāja rēķins.
Ja degvielas piegādātājs ir arī elektroenerģijas tirgotājs, tad patēriņam transportā pārdoto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, ko tas ir pārdevis darbojoties kā elektroenerģijas tirgotājs, ieskaitīs kā degvielas pārdevēja paša realizēto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.
3) iegādāties no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, tā patēriņam transportā realizēto vai paša patēriņam transportā izmantoto biogāzi (biometānu). Tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs no cita komersanta iegādāsies tā biogāzes apjoma statistiku, un pēc tam iekļaus minētās biogāzes apjomu un tā SEG emisiju intensitātes rādītājus savā ziņojumā. Vienlaikus ir noteikts, ka, ja tiek iegādāta modernās biodegvielas statistika, tad ir jānodrošina pamatojums tam, ka šī biogāze ir izmantota uzpildei transportlīdzekļos un ir pamatota šīs biogāzes izcelsme.
4) ievērojot Direktīvas 2018/2001 nosacījumus, pantā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu var izpildīt arī realizējot transporta enerģiju gaisa un jūras kuģiem.

Pantā ir iekļauts deleģējums Ministru kabineta noteikumos noteikt vairākus nosacījumus atjaunojamās enerģijas transportā mērķu izpildes aprēķinam – īpatsvara noteikšanas nosacījumi, koeficientu piemērošana elektroenerģijai un modernajām biodegvielām un biogāzei.

Papildus ir noteikts, ka biodegvielu un biogāzi, kas nav ražota no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku kultūraugiem, pienākuma nodrošināšanā var ieskaitīt tikai līdz 4,2% no kopējā patēriņam transportā realizēta transporta enerģijas apjoma. Tādējādi pantā tiek noteikts Direktīvas 2018/2001 26.panta 1.punkta nosacījumi, ka, aprēķinot SEG emisiju intensitātes rādītājus, biodegvielu, kas ir ražota no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, drīkst ieskaitīt tikai tādā apjomā, kas ir par 1% lielāks nekā šādas biodegvielas īpatsvars Latvijā 2020.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvalde un EUROSTAT datiem šādas biodegvielas īpatsvars 2020.gadā bija 3,1%.

Pantā ir arī noteikts nosacījums ar likuma spēkā stāšanos izbeigt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem saražoto biodegvielu vai biomasas degvielu, kurām ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks, kurām ir novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar augstu oglekļa koncentrāciju, izmantošanu (Direktīvas 2018/2001 26.panta 2.punkta 2.rindkopa) un kuru izejvielu, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, identificēšanas nosacījumi ir iekļauti Komisijas deleģētajā regulā Nr. 2019/807 (13.03.2019), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku[6].

Lai gan pantā nav iekļauts obligātā biodegvielu piejaukuma pienākums un tā apjoms, tomēr likumprojekta 8.panta izpilde lielā mērā tiks īstenota ar biodegvielu piejaukumu realizētajai degvielai. Minētā piejaukuma apjomu katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties pats, piemēram, nepiejaucot biodegvielu benzīnam, bet to piejaucot dīzeļdegvielai 10 tilpumprocentu apjomā, vai otrādi. Tādējādi pēc būtības biodegvielu piejaukums tiks atjaunots un tiks izmantots, lai sasniegtu likumprojekta 8. un arī 9.pantā noteiktos pienākumus. Šāds secinājums ir izdarāms, jo 2021.gadā, kad spēkā bija obligātā biodegvielas piejaukuma pienākums, kopējais transportā realizētais atjaunīgās transporta enerģijas apjoms bija 6,4%, bet transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājums (aprēķināts pēc grozītās direktīvas 2018/2001 nosacījumiem) bija tikai 1,1%. Līdz ar to ir secināms, ka likumprojekta 8.pantā noteikto mērķu sasniegšanai degvielas piegādātājiem būs jānodrošina būtiski lielāks biodegvielu piejaukuma apjoms, nekā šobrīd spēkā esošais (obligātā biodegvielu piejaukuma pienākums līdz 2023.gada 31.decembrim ir brīvprātīgs, bet no 2024.gada 1.janvāra pienākums atkal būs obligāts).

Likumprojekta 9.pants
Pantā tiek noteikts transporta enerģijas modernizēšanas pienākums - Direktīvas 2018/2001 25. un 27.panta nosacījumi attiecībā uz kombinēto modernās biodegvielas, biogāzes un RFNBO mērķi - tā lielumu un aprēķina (ieskaites) principiem.

Ņemot vērā pantā noteiktā īpatsvara mērķa specifiku, pantā ir noteikts, ka šis pienākums neattiecas uz degvielas piegādātājiem, kas realizē patēriņam transportā tikai alternatīvās degvielas, tādējādi šobrīd no pienākuma izpildes tiek izslēgti tādi degvielas piegādātāji, kas realizē tikai sašķidrināto naftas gāzi, saspiesto dabasgāzi vai elektroenerģiju.

Tāpat likumprojekta 9.daļā ir noteikts, ka 9.panta pienākuma izpildei aprēķinot modernās biodegvielas/modernās biogāzes (biometāna) īpatsvaru, neņem vērā degvielas piegādātāja patēriņam transporta sektorā realizēto elektroenerģijas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu. Attiecībā uz šo nosacījumu Eiropas Komisija ir sniegusi šādu skaidrojumu "Noteikuma mērķis ir atbrīvot piegādātājus, kas piegādā tikai elektroenerģiju vai RFNBO, no prasības piegādāt moderno biodegvielu (jo tas būtu šķērslis ienākšanai tirgū), vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus spēles apstākļus. Šim nolūkam šis noteikums paredz, ka, nosakot minimālo piegādājamās modernās biodegvielas īpatsvaru, RFNBO enerģijas saturs un operatora piegādātā elektroenerģija netiek ņemta vērā. Degvielas piegādātājam, kas piegādā tikai elektroenerģiju, nebūtu jāpiegādā modernā biodegviela, un degvielas piegādātājam, kas piegādā 50% elektroenerģijas un 50% fosilo kurināmo, nosakot modernās biodegvielas daudzumu, ņemtu vērā tikai tirgū piegādāto fosilās izcelsmes degvielas apjomu".

Līdzvērtīgi kā 8.pantā arī 9.pantā ir noteiktas vairākas papildiespējas mērķa izpildei:
1) iegādāties no cita degvielas piegādātāja tā saistību izpildes pārsniegumu. Tas nozīmē, ka tas degvielas piegādātājs, kurš būs veicis pasākumus un nodrošinājis, ka tā attiecīgās transporta enerģijas veidu īpatsvars ir lielāks nekā panta pirmajā daļā noteiktie mērķrādītāji, minēto pārsniegumu varēs nodot (pārdot) citam degvielas piegādātājam. Šajā gadījumā šis degvielas piegādātājs (pārdevējs) savā ziņojumā iekļaus informāciju par to, kam un kādā apjomā tas ir pārdevis pārsniegumu, vienlaikus degvielas piegādātājs (pircējs) tāpat savā vispārīgajā ziņojumā iekļaus informāciju par to, no kā un kādā apjomā pārsnieguma apjoms ir iegādāts. Tādējādi šis pārsniegtais apjoms atskaitīsies no pārdevēja degvielas piegādātāja mērķa izpildes un pieskaitīsies pircēja degvielas piegādātāja mērķa izpildei;
2) iegādāties no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, tā patēriņam transportā realizēto vai paša patēriņam izmantoto moderno biogāzi vai RFNBOs. Tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs no cita komersanta iegādāsies tās biogāzes vai RFNBOs apjoma statistiku, un pēc tam savā ziņojumā iekļaus minēto apjomu. Vienlaikus ir noteikts, ka, ja tiek iegādāta konkrētā transporta enerģijas veida statistika, tad ir jānodrošina pamatojums tam, ka šī transporta enerģija ir izmantota uzpildei transportlīdzekļos un ir pamatota tās izcelsme.

Pantā ir noteikts, ka likumprojekta 8.panta 4.daļā minētais pienākums neattiecas uz elektroenerģijas un RFNBOs apjomu, kas ir realizēts patēriņam transportā. Tādējādi šis nosacījums paredz, ka, nosakot piegādājamo moderno biodegvielu vai biogāzes minimālo daļu, šis īpatsvars tiek rēķināts pret mazāku patēriņam transportā realizēto transporta enerģijas apjomu, ja degvielas piegādātāja atjaunojamās enerģijas “portfelī” ir arī elektroenerģija vai  RFNBOs. Degvielas piegādātājam, kas patēriņam transportā realizē tikai elektroenerģiju, piemēram, nebūtu jāpiegādā modernās biodegvielas, un degvielas piegādātājam, kas piegādā 50% elektroenerģijas un 50% fosilā degvielas, nosakot realizēto modernās biodegvielas apjomu, ņemtu vērā tikai tā fosilās degvielas apjomu.

Pantā ir iekļauts deleģējums kabineta noteikumiem apstiprināt detalizētu likumprojekta pielikumā minēto modernās biogāzes un moderno biodegvielu izejvielu sarakstu. Likumprojekta pielikums, ar kuru ir transponēts Direktīvas 2018/2001 IX pielikums, nosaka vispārīgu izejvielu sarakstu, no kurām iegūtā biodegviela vai biogāze var tikt uzskatīta par moderno biodegvielu vai moderno biogāzi. Tomēr tā kā likumprojektā iekļautais saraksts ir pietiekami vispārīgs, tad Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām nozaru ministrijām - Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādās detalizētu sarakstu, kurā tiktu uzskaitītas konkrētās izejvielas, no kurām iegūto enerģijas daudzumu līdzdalības mehānisma ietvaros var uzskatīt par divkāršu. Likumprojektā noteikts, ka minēto sarakstu ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinās Ministru kabinets.

Likumprojekta 10.pants
Ar šo pantu Latvijas tiesību aktos tiek transponēti Direktīvas 2018/2001 nosacījumi par ilgtspējas kritērijiem un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas jāievēro nododot patēriņam dažādu AER degvielu – biodegvielas, biomasas degvielas, biogāzi, RFNBO un RCF, veidus. Pantā arī iekļauti nosacījumi atbilstības minētajiem kritērijiem pārbaudei.
Šajā pantā iekļautie nosacījumi jau ir spēkā ar Noteikumiem Nr. 686, kuri tika virzīti izņēmuma kārtā, balstoties uz nepilnīgu deleģējumu, lai risinātu Direktīvas 2018/2001 netransponēšanas problemātiku un mazinātu iespējamās EK tiesvedības pret Latviju risku.
Pantā iekļautie nosacījumi daļēji dublē kā arī īsteno Komisijas 2022.gada 14.jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996) noteiktos nosacījumus, ņemot vērā Direktīvā 2023/2413 noteiktā jauno Direktīvas 2018/2001 31.a panta redakciju, kur cita starpā ir noteikts pienākums dalībvalstij prasīt, lai attiecīgie uzņēmēji Savienības datubāzē laicīgi ievadītu precīzus datus par veiktajiem darījumiem u.c. (Direktīvas 2018/2001 jaunā 31.a panta 2.punkts) un ir noteikts pienākums dalībvalstij savā tiesiskajā regulējumā nodrošināt, ka tiek pārbaudīta datu precizitāte un pilnīgums, ko komersants iekļauj datubāzē (Direktīvas 2018/2001 jaunā 31.a panta 5.punkts). Ņemot vērā, ka Direktīva 2018/2001 un Direktīva 2023/2413 ir primārie ES likumdošanas akti (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva), bet Regula 2022/996 ir sekundārais likumdošanas akts (Komisijas Īstenošanas regula), likumprojektā ir iekļauti nosacījumi, kas izriet no Direktīvas 2023/2413 un tāpēc ir transponējami pat, ja tie ir iekļauti Komisijas regulā. Vienlaikus pēc iespējas ir saglabātas atsauces uz Regulu 2022/996.
Likumprojekta 10.pantā iekļautie nosacījumi attiecībā uz revīziju ir Regulas 2022/996 III nodaļā minētās revīzijas, ko veic sertificēšanas struktūras, kas darbojas konkrētās brīvprātīgās shēmas ietvaros. Šādas revīzijas neveic zvērināti revidenti saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu.
 “Brīvprātīgā shēma” definīcija pēc būtības atbilst Regulas 2022/996 2.panta 1.punktā iekļautajai definīcijai. Brīvprātīgās shēmas savu darbību veic saskaņā ar Regulu 2022/996. Brīvprātīgās shēmas izvērtē un apstiprina Eiropas Komisija, izdodot atbilstošos īstenošanas aktus (īstenošanas lēmums). Detalizēti nosacījumi attiecībā uz brīvprātīgo shēmu atzīšanas procesu ir publicētas Eiropas Komisija tīmekļa vietnē (https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/bioenergy/voluntary-schemes_en). Eiropas Komisijas pārbaudes protokols brīvprātīgo shēmu atbilstības Direktīvas 2018/2001 nosacījumiem izvērtēšanai arī ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē (https://energy.ec.europa.eu/system/files/2022-04/Assessment%20Protocol%20template_REDII_Final%20version%20April%202022_v3.pdf).

Pantā ir iekļauts deleģējums MK noteikumos noteikt biodegvielu ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus un atbilstības noteikšanu minētajiem kritērijiem. Līdz ar to pēc likuma spēkā stāšanās iepriekšminētie noteikumi tiks grozīti, papildinot o deleģējumu un no noteikumiem svītrojot likumā iekļautos nosacījumus (pārsvarā noteikumu I sadaļas nosacījumi).

Pantā ir iekļauts arī pienākums visā piegādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem katrā darījuma procesa posmā minēto darījumu reģistrēt Savienības datubāzē, vienlaikus tur ievadot arī informāciju par transporta enerģiju, uz kuru darījums attiecas, uz tās raksturlielumiem - ilgtspējas rādītāji, SEG emisiju rādītāji, izcelsmes apliecinājumi (ja biometāns tiek ievadīts savienotā gāzes sistēmā (Latvijā dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma). Direktīvas 2018/2001 28.panta 2.punkts noteic pienākumu Eiropas Komisijai izveidot datubāzi, lai nodrošinātu izsekojamību šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, un dalībvalstis prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt minētajā datubāzē informāciju par veiktajiem darījumiem un minēto degvielu ilgtspējas rādītājiem. Ņemot vērā, ka minētā datu bāze šobrīd vēl nav izveidota un to, ka Direktīvā 2023/2413 ir noteikts termiņš minētās datu bāzes izveidošanai - 2024.gada 21.novembris), Latvijas normatīvajā regulējumā Direktīvas 2018/2001 28.panta 2.punkts nav ticis līdz šim transponēts. Eiropas Komisija 2023.gada 25.februāra argumentētajā atzinumā C(2023)512 final pārkāpumu procedūras lietā INFR(2021)0293 ir norādījusi "Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. un 4. punkts: atbilstības tabulā Latvija norādījusi, ka šie noteikumi tiks transponēti, kad Komisija izveidos Savienības datubāzi, un ka nav pareizi prasīt, lai uzņēmēji ievadītu datus datubāzē, kas nav izveidota un pieejama. Tomēr, lai Savienības datubāze pienācīgi darbotos jau no paša sākuma, dalībvalstīm jau pirms datubāzes izveides būtu jātransponē pienākums, kas attiecīgajiem uzņēmējiem prasītu šajā datubāzē, kad tā tiks izveidota, precīzi ievadīt atbilstīgo informāciju. Tas nozīmē, ka dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no datubāzes izveides." Tāpēc likumprojekta 10.pantā ir iekļauts pienākums Savienības datubāzē ievadīt attiecīgo informāciju, ar atsauci uz Regulu 2022/996.

Likumprojekta 11.pants
Likumprojekta 11.panta 2.daļa nosaka, ka degvielas piegādātājs katru gadu iesniedz energoresursu informācijas sistēmā vispārīgo ziņojumu, un minētajam ziņojumam pirms tā iesniegšanas BVKB ir jābūt neatkarīgas akreditētas inspicēšanas institūcijas pārbaudītam un apstiprinātam. Likumprojekta 11.panta 5.daļā ir noteikts BVKB izvērtē degvielas piegādātāju iesniegtos vispārīgos ziņojumus, bet BVKB to veic izlases kārtībā, primāri izvērtējot tos ziņojumus, kuros degvielas piegādātājs ir norādījis likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktā vienību apmaiņas mehānisma izmantošanu, t.i. degvielas piegādātājs ir iegādājies transporta enerģijas statistiku vai iegādājies vai pārdevis mērķu pārsniegumu.
Pantā ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz ziņošanu par patēriņam transportā nodoto transporta enerģiju. Tāpat panta nosacījumi attiecas uz Eiropas Parlamenta un padomes  Regulā 2018/1999 noteikto 2-gadu ziņošanas pienākumu – sākot ar 2023.gadu reizi 2 gados sagatavot integrēto ziņojumu par AER izmantošanu valstī, kurā ir iekļaujama arī informācija par transporta enerģiju.
Pants stājas spēkā ar likumprojektu, t.i. pirms 8., 9., 12. un 13.panta (kas stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri), tādējādi degvielas piegādātājiem ar likuma spēkā stāšanos ir jāuzsāk savas darbības monitorings un sākot ar 2026.gadu jāiesniedz ikgadējs ziņojums (pirmais ziņojums jāiesniedz par 2025.gadu - Pārejas noteikumu 7.punkts).
Likumprojekta 11.panta 1.daļā noteiktos datus Centrālā statistikas pārvalde izmantos arī atjaunīgās enerģijas īpatsvara kopējā enerģijas bruto galapatēriņā, t.i. izmanto  EUROSTAT RES SHARES datu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu transportlīdzekļos, šo informāciju salīdzinot / verificējot ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtajiem datiem par elektrotransportlīdzekļu nobraukumiem. Tāpat Centrālai statistikas pārvaldei ir jāņem vērā, vai uzlādes punkti ir pieslēgti atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām, jo šādos uzlādes punktos uzlādētā elektroenerģija var pilnībā tikt ieskaitīta kā atjaunīgā elektroenerģija.

Likumprojekta 12.pants
Pants nosaka likumprojektā iekļauto nosacījumu uzraudzības pienākumu veikt BVKB un PTAC. BVKB veic arī degvielas kvalitātes uzraudzību un monitoringu, jo saskaņā ar informatīvā ziņojuma “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”[7] (turpmāk – Informatīvais ziņojums) protokollēmumu tam ir noteiktas šādas jaunas funkcijas.
Vienlaikus likumprojekts neregulē degvielas kvalitātes prasības, kas saistītas ar pieļaujamo sēra saturu šķidrajā degvielā un to kontroles kārtību, jo šīs degvielas kvalitātes prasības un to izpildes uzraudzību regulē likums “Par piesārņojumu” un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 801 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem”.
Tā kā likumprojekts paplašina BVKB pienākumus no degvielas kvalitātes uzraudzību uz transporta enerģijas (izņemot elektroenerģijas) kvalitātes uzraudzību un transporta enerģijas tirgus uzraudzību, tad papildu pienākumu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu iespējamais finansējuma avots varētu būt arī likumprojekta 15.pantā minētie finanšu līdzekļi, kas tiks izmantoti, lai segtu BVKB noteiktos papildu pienākumus, bet likumprojekta 12.panta trešajā daļā minētie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu tās administratīvās izmaksas, kas ir radušās konkrētajos gadījumos – ja tiek konstatēts, ka realizētā transporta enerģija neatbilst noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām.
Ikgadējo degvielas un biodegvielas kvalitātes uzraudzību un monitoringu BVKB ir jāveic atbilstoši un ievērojot attiecīgā Eiropas standarta prasības – standartā LVS EN 14274 ”Automobiļu degvielas. Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana. Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS)” ietvertās prasības vai ievērojot standartus / uzraudzības sistēmu, ko Latvija ir izstrādājusi un kas ir līdzvērtīgi iepriekšminētajam standartam LVS EN 14274.
Likumprojektā ir noteikts, ka ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus sedz transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs, ja tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām. Likumprojekta 4.pantā ir noteikts, kādām kvalitātes prasībām ir jāatbilst transporta enerģijai, vienlaikus šobrīd ir arī spēkā Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" un Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību", kas nosaka detalizētas degvielas un biodegvielas kvalitātes prasības un šo prasību uzraudzības nosacījumus. Likumprojekta 4.panta desmitajā daļā arī ir noteikts, ka “Transporta enerģiju, kas neatbilst šajā likumā un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteiktām kvalitātes prasībām, šā panta otrajā daļā minētā persona atgriež attiecīgajai personai, no kā transporta enerģija ir iegādāta, pārstrādā vai iznīcina. Ar transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu, tai skaitā ar prasībām neatbilstošas degvielas glabāšanu, transportēšanu, atgriešanu attiecīgajai personai, no kā transporta enerģija ir iegādāta, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz šā panta otrajā daļā minētā persona.”. Līdz ar to ir saprotams, ka transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs segs tādus ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus, kā konkrēto paraugu ņemšanas, paraugu analīžu sagatavošanas, laboratorijas pārskata sagatavošanas izmaksas, kā arī pēc tam – transporta enerģijas atgriešanas tās piegādātājam, pārstrādes vai iznīcināšanas izdevumus. Minētie nosacījumi jau ir spēkā no 2000.gada, kad tirgus uzraudzību veica Valsts ieņēmumu dienests (līdz 2019.gadam). Minētos izdevumus sedz attiecīgais transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs 30 dienu laikā pēc BVKB sagatavotā paziņojuma par izdevumu maksājuma saņemšanas, attiecīgos līdzekļus pārskaitot uz paziņojumā norādīto kontu Valsts kasē. Minētos līdzekļus transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs ieskaita EM apakšprogrammas izveidotajā kontā Valsts kasē. Tāpat pantā ir iekļauts deleģējums MK noteikt likumprojektā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nosacījumus, kur uzraudzība ietverprasības noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Tāpat pantā, ievērojot Direktīvas 2018/2001 28.panta 1.punkta nosacījums ir noteikts, ka BVKB nekavējoties informē Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādes, citas Eiropas Savienības dalībvalstis, izmantojot esošās sadarbības platformas, piemēram, Eiropas Komisijas izveidoto Ilgtspējas komiteju (REDII Committee on the Sustainability of Biofuels, Bioliquids and Biomass Fuels) vai Atjaunīgās degvielas dalībvalstu grupu (Renewable Fuels Regulators Club) un Eiropas Komisiju, ja BVKB, veicot kontroles un uzraudzības darbības konstatē, piemēram, ka dažādi degvielas piegādātāji ir deklarējuši vienu un to pašu atjaunīgās transporta enerģijas partiju (sūtījumu), vai, ka ilgtspējas sertifikātā norādītie biodegvielu izejvielu veidi neatbilst fiziski piejauktam biodegvielas izejvielu veidam, vai tai ir aizdomas par krāpniecisko darbību veikšanu.
Likumprojektā ir iekļauts arī pienākums Valsts ieņēmumu dienestam katru gadu pēc BVKB pieprasījuma līdz 1.aprīlim BVKB sniegt informāciju par tiem komersantiem (degvielas piegādātājiem), kas iepriekšējā kalendārā gadā ir realizējuši patēriņam naftas produktus, dabasgāzi un citus produktus un aprēķinājuši maksājamo akcīzes nodokli. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests sniegs informāciju BVKB par komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, speciālās atļaujas (licences) veidu un numuru. Minētā informācija BVKB ir nepieciešama, lai zinātu tos komersantus, kuriem ir pienākums izpildīt likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktos mērķus, kā arī ir pienākums katru gadu iesniegt likumprojekta 11.pantā minēto vispārīgo ziņojumu. Informācijas sniegšanas termiņš - 1.aprīlis ir noteikts, lai BVKB paspētu apziņot minētos komersantus par ziņošanas pienākumu, un, lai minētie komersanti līdz 31.aprīlim paspētu minēto ziņojumu iesniegt BVKB, tādējādi minētajiem komersantiem netiktu piemērots likumprojekta 13. panta pirmajā daļā un 14.pantā otrajā daļā noteiktais maksimālais iemaksas apjoms.

Likumprojekta 13.pants
Pantā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs tam likumprojekta 8.pantā noteikto mērķi var izpildīt, veicot iemaksu, kur minētās iemaksas apjoms ir atkarīgs no degvielas piegādātāja radītā transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes apjoma. Iemaksa būtu jāmaksā, ja degvielas piegādātājs neizpilda likumprojekta 8.pantā noteikto mērķi par to apjomu, par kuru nav sasniegts likumprojekta 8.pantā noteiktais mērķis, piemēram, ja mērķis nav izpildīts par 100 tonnām SEG emisiju, tad iemaksas apjoms būtu 40x100 = 4000 euro par 2026.gadu vai 80x100 = 8000 euro par 2029.gadu.
Iemaksas mērķis nav represīvs (vērsts uz personas sodīšanu), bet ir izveidots, kā mehānisms degvielas piegādātājam noteiktā pienākuma (mērķa) izpildei.

Iemaksas likme
Ņemot vērā likumprojekta 8.pantā noteikto mērķu progresivitāti, kā arī to, ka 2030.gada mērķis kā obligāts ir noteikts Direktīvā 2018/2001, iemaksas likme ir noteikta progresīva 2026.gadam - 40 euro par tonnu, 2027. un 2028.gadam 60 euro par tonnu, 2029.-2030.gadam - 80 euro par tonnu.
80 euro par tonnu iemaksas ir pielāgota ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas transportam un ēkām (ETS2) ietvaros Eiropas Komisijas prognozētajai emisijas kvotas cenai, ko Eiropas Komisija dalībvalstīm sniedzam SEG emisiju prognožu un ziņojuma par rīcībpolitikām un pasākumiem ietvaros (kvotu cenu prognoze svārstās no 50 līdz 100 euro par CO₂ tonnu).
Iemaksas likmes progresivitāte ir noteikta, lai dotu degvielas piegādātājiem laiku savas darbības pārkārtošanai un jaunu transporta enerģijas veidu ieviešanai savā transporta enerģijas portfelī.

Iemaksas apjoms
Iemaksu maksās degvielas piegādātāji, lai segtu likumprojekta 8.pantā iekļautā pienākuma neizpildīto apjomu, t.i. tiek noteikts degvielas piegādātāja sasniegtais realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoms un tiek noteikts konkrētā degvielas piegādātāja realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoma mērķa vērtība, un iemaksa tiek noteikta, ņemot vērā starpību starp nodrošināmo SEG emisiju ietaupījuma apjomu un faktiski sasniegto SEG emisiju ietaupījuma apjomu.
Pieņemot, ka 2020. gadā degvielas piegādātājiem tiktu noteikts šāds 15% mērķis (kā 2030.gadā), un ņemot vērā 2020.gada degvielas piegādātāju iesniegtos ziņojumus, ja šo degvielas piegādātāju SEG emisiju intensitātes samazinājums tiek aprēķināts atbilstoši Direktīvā 2023/2413 noteiktajai metodei, ir konstatēts, ka likumprojektā iekļautās iemaksas vienības – piemēram, 60 euro par SEG emisiju tonnu, piemērošanas rezultātā noteiktās iemaksas apjoms nevienā no gadījumiem nepārsniedz 5% no degvielas piegādātāja 2020. gada neto apgrozījuma:

Anonimizēts degvielas piegādātājs	2020.gads
	Iemaksas apjoms, euro	% no piegādātāja gada apgrozījuma
DP1	1 041 525	2,37
DP2	120 283	3,02
DP3	9 329 074	2,52
DP4	43 421	0,06
DP5	416 830	2,96
DP6	179 491	0,72
DP7	537 278	3,47
DP8	287 170	0,11
DP9	705 067	1,44
DP10	319 770	4,52
DP11	10 273 370	3,42
DP12	84 534	3,77
DP13	4 819 147	1,55
DP14	1 815	0,01
DP15	5 787 103	3,46
DP16	741 150	1,96
DP17	54 678	0,37
DP18	729 861	3,01
DP19	252 320	3,4
DP20	2 234 547	1,3

Līdz ar to ir redzams, ka iemaksas apjoms 10 degvielas piegādātājiem pārsniegtu 2% no gada apgrozījuma 2020.gadā, bet 5-6 degvielas piegādātājiem šī iemaksa nepārsniegtu 1%.
Vienlaikus nosakot minētās iemaksas likmes apjomu ir ņemtas vērā arī Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas transportam izmaksas, kas sākot ar 2027.gadu būs saistošas degvielas piegādātājiem, kur, ja emisijas kvotas cena būs, piemēram, 50 euro par tonnu CO₂ emisiju, tad, piemēram, 1000 l dīzeļdegvielas realizēšanai būs jānodod 2,7 emisijas kvotas, kas ir 135 eur (0,135 eur par 1 litru dīzeļdegvielas). Līdz ar to ETS2 izmaksas summēsies ar likumprojekta 13. un 14.pantā noteiktajām iemaksām, vienlaikus, pat, ja degvielas piegādātājs likumprojektā noteiktos mērķus izpildīs, tam tāpat būs jāpērk emisijas kvotas (bet gan mazākā apmērā, jo samazināsies patēriņam nodoto degvielu kopējais emisiju apjoms), līdz ar to ETS2 izmaksas komersantam būs vienmēr, vai vismaz līdz brīdim, kad komersants patēriņam transportā nenodos tikai tādu transporta enerģiju, kas rada 0 CO₂ emisiju.
Tādējādi iepriekšējā tabulā degvielas piegādātājam DP1 papildus tabulā iekļautajam maksājumam emisijas kvotu pirkšanas izdevumi būtu vēl 4 787 730 euro, ja emisijas kvotas cena ir 50 euro par tonnu CO₂ emisiju. Līdz ar to varētu secināt, ka ETS2 izmaksas degvielas piegādātājam noteikto maksājumu par mērķu neizpildi varētu pat trīskāršot.

Iemaksas piemērošanas mehānisms
Pantā ir iekļauts nosacījums, ka lēmumu par iemaksājamo iemaksas apjomu par iepriekšējo kalendāra gadu BVKB pieņem līdz kārtējā gada 15. septembrim.
Tāpat pantā ir iekļauts nosacījums gadījumiem, ja degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu neiesniedz, un līdz ar to nav iespējams noteikt piemērojamās iemaksas apjomu, jo, nesniedzot vispārīgo ziņojumu vai neiekļaujot tajā visus nepieciešamos datus, degvielas piegādātājs nesniedz informāciju par to SEG emisiju intensitātes apjomu, kas tam bija jāsasniedz un par kādu apjomu degvielas piegādātājs ir izvēlējies veikt iemaksu. Tādējādi vispārīgā ziņojuma neiesniegšanas gadījumā BVKB pieņems lēmumu par iemaksas apjomu 5% no finanšu gada neto apgrozījuma apmērā, jo BVKB bez vispārīgā ziņojuma nav iespējams novērtēt degvielas piegādātāja sasniegto transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju apjomu. Vienlaikus BVKB, ievērojot “konsultē vispirms” principu, atgādinās degvielas piegādātājiem par vispārīgā ziņojuma iesniegšanas nepieciešamību. Iemaksa par vispārīgā ziņojuma neiesniegšanu, kas noteikta likumprojekta 13. un 14.panta ietvaros nesummējas.
BVKB, kas ir EM pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, lēmumu par iemaksas piemērošanu, ko paraksta BVKB amatpersona, var apstrīdēt BVKB direktorei saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 13.punktā noteikto kārtību, savukārt BVKB direktores izdoto administratīvo aktu, arī par BVKB amatpersonas parakstītā administratīvā akta spēkā atstāšanu, var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “ Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 14.punktā noteikto kārtību. Vienlaikus, saskaņā ar APL 185.panta 4.daļas 1.punktā iekļauto nosacījumu, BVKB lēmuma par iemaksas piemērošanu pārsūdzēšana nepaturēs tā izpildi.

Likumprojekta 14.pants
Pantā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs tam likumprojekta 9.pantā noteikto mērķi var izpildīt, veicot iemaksu, kur minētās iemaksas apjoms ir atkarīgs no degvielas piegādātāja nodrošinātā modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara apjoma. Iemaksa būtu jāmaksā, ja degvielas piegādātājs neizpilda likumprojekta 9.pantā noteikto mērķi, par to apjomu, par kuru nav sasniegts likumprojekta 9.pantā noteiktais mērķis, piemēram, ja mērķis nav izpildīts par 100 gigadžouliem (GJ), tad iemaksas apjoms būtu 50x100 = 5000 euro 2027.gadā vai 70x100 = 7000 euro 2030.gadā.
Iemaksas mērķis nav represīvs (vērsts uz personas sodīšanu), bet ir izveidots, kā mehānisms degvielas piegādātājam noteiktā pienākuma (mērķa) izpildei.

Iemaksas likme
Ņemot vērā likumprojekta 9.pantā noteikto mērķu progresivitāti, kā arī to, ka 2030.gada mērķis kā obligāts ir noteikts Direktīvā 2018/2001, iemaksas likme ir noteikta progresīva 2026.gadam - 30 euro par GJ, 2027. un 2028.gadam 50 euro par GJ, 2029.-2030.gadam - 70 euro par GJ.
Iemaksas likmes progresivitāte ir noteikta, lai dotu degvielas piegādātājiem laiku savas darbības pārkārtošanai un jaunu transporta enerģijas veidu ieviešanai savā transporta enerģijas portfelī.

Iemaksas apjoms
Iemaksu maksās degvielas piegādātāji, lai segtu likumprojekta 9.pantā iekļautā pienākuma neizpildīto apjomu, t.i. tiek noteikts degvielas piegādātāja nodrošinātais un nepieciešamais nodrošināmais modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara apjoms, un iemaksa tiek noteikta, ņemot vērā starpību starp nodrošināmo un nodrošināto modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara apjomu.
Pieņemot, ka 2020. gadā degvielas piegādātājiem tiktu noteikts šāds 15% mērķis (kā 2030.gadā), un ņemot vērā 2020.gada degvielas piegādātāju iesniegtos ziņojumus, ir konstatēts, ka likumprojektā iekļautā iemaksas vienība, piemēram, 50 eiro par katru modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara iztrūkuma Gg, piemērošanas rezultātā noteiktās iemaksas apjoms nevienā no gadījumiem nepārsniedz 3% no degvielas piegādātāja 2020. gada neto apgrozījuma:

Anonimizēts degvielas piegādātājs	2020.gads
	Iemaksas apjoms, euro	% no piegādātāja gada apgrozījuma
DP1	682 327	1,55
DP2	75 035	1,89
DP3	6 099 977	1,65
DP4	28 049	0,04
DP5	273 217	1,94
DP6	118 517	0,48
DP7	345 898	2,24
DP8	191 305	0,07
DP9	459 154	0,93
DP10	207 190	2,93
DP11	6 306 542	2,1
DP12	55 057	2,46
DP13	3 179 885	1,02
DP14	1 133	0,01
DP15	3 763 772	2,25
DP16	481 646	1,27
DP17	35 127	0,24
DP18	440 402	1,82
DP19	165 742	2,23
DP20	1 459 539	0,85

Līdz ar to ir redzams, ka iemaksas apjoms tikai 6 degvielas piegādātājiem pārsniegtu 2% no gada apgrozījuma 2020.gadā.

Iemaksas piemērošanas mehānisms
Pantā ir iekļauts nosacījums, ka lēmumu par iemaksājamo iemaksas apjomu par iepriekšējā kalendārā gada pienākumu izpildi BVKB pieņem līdz kārtējā kalendārā gada 15. septembrim.
Tāpat pantā ir iekļauts nosacījums gadījumiem, ja degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu neiesniedz, un līdz ar to nav iespējams noteikt piemērojamās iemaksas apjomu, jo, nesniedzot vispārīgo ziņojumu vai neiekļaujot tajā visus nepieciešamos datus, degvielas piegādātājs nesniedz informāciju par to attiecīgās transporta enerģijas īpatsvaru, kas tam bija jāsasniedz un par kādu apjomu degvielas piegādātājs ir izvēlējies veikt iemaksu. Tādējādi vispārīgā ziņojuma neiesniegšanas gadījumā BVKB pieņems lēmumu par iemaksas apjomu 5% no finanšu gada neto apgrozījuma apmērā, jo BVKB bez vispārīgā ziņojuma nav iespējams novērtēt degvielas piegādātāja sasniegto. Vienlaikus BVKB, ievērojot “konsultē vispirms” principu, atgādinās degvielas piegādātājiem par vispārīgā ziņojuma iesniegšanas nepieciešamību. Iemaksa par vispārīgā ziņojuma neiesniegšanu, kas noteikta likumprojekta 13. un 14.panta ietvaros nesummējas.
BVKB, kas ir EM pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, lēmumu par iemaksas piemērošanu, ko paraksta BVKB amatpersona, var apstrīdēt BVKB direktorei saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 13.punktā noteikto kārtību, savukārt BVKB direktores izdoto administratīvo aktu, arī par BVKB amatpersonas parakstītā administratīvā akta spēkā atstāšanu, var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “ Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 14.punktā noteikto kārtību. Vienlaikus, saskaņā ar APL 185.panta 4.daļas 1.punktā iekļauto nosacījumu, BVKB lēmuma par iemaksas piemērošanu pārsūdzēšana nepaturēs tā izpildi.

Likumprojekta 15.pants
Ņemot vērā līdz šim degvielas piegādātāju panāktos transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes samazinājumus, ir secināms, ka degvielas piegādātāji šo mērķi neizpilda, vienlaikus tiem ir apgrūtinoši minētos mērķus izpildīt, ja valstī netiek īstenoti papildu pasākumi atjaunojamās enerģijas vai maz-emisiju transporta enerģijas izmantošanas veicināšanai. Savukārt pasākumu, kas veicinātu valstij noteikto mērķu izpildi un arī pastarpināti palīdzētu degvielas piegādātājiem sasniegt viņiem noteiktos mērķus, piemēram, elektromobilitātes būtiska attīstība palielinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas transportā un pieprasījumu pēc uzlādes punktiem, ko varētu nodrošināt degvielas piegādātājs.
Likumprojekta 15. pantā ir noteikts, ka likumprojekta 13. un 14. pantā noteiktās iemaksas, ja tādas tiek uzliktas, degvielas piegādātājs ieskaita šim mērķim izveidotai KEM budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē (ja KEM nav atvērts atbilstošās pamatbudžeta programmas (apakšprogrammas) izdevumu konts, iemaksas uzskaita deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē, kas atvērts budžetā neplānoto līdzekļu uzskaitei līdz to ieplānošanai valsts budžetā).
Likumprojekta 13. un 14.pantā iekļautie nosacījumi pēc būtības ir noteikti, lai nodrošinātu noteiktu īpatsvaru atjaunojamās enerģijas realizētajā transporta enerģijas apjomā, kā arī lai veicinātu transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes mazināšanu, līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka šie līdzekļi ir izmantojami tikai tādām darbībām, kas nodrošina SEG emisiju mazināšanu transportā, jo šo finanšu līdzekļu iekļaušana kopējā valsts budžetā, nenosakot to izmantošanu konkrētām darbībām, ir pretrunā ar likumprojekta 13. un 14.pantā noteikto nosacījumu piemērošanas būtību.
Tāpat ja likumprojekta 13. un 14.pantā noteiktās iemaksas netiktu piemērotas, tad arī attiecīgi likumprojekta 15.pantā minēto līdzekļu izmantojums tiktu plānots atbilstoši piepildījumam. Ja tie netiktu piemēroti, tas arī varētu nozīmēt, ka degvielas piegādātāji / komersanti ir sasnieguši noteiktos mērķus vai izpildījuši noteiktos pienākumus, līdz ar to, iespējams, būtiski papildu pasākumi atjaunojamās enerģijas transportā mērķu sasniegšanā nebūtu jāīsteno, un attiecīgi tiem nebūtu nepieciešami līdzekļi.
Šobrīd ir paredzēts, ka likumprojekta 15.pantā noteiktajā jomā atbalsta shēmai tiks izstrādāts atvērtā tipa regulējums, pieņemtajos MK noteikumos nosakot, ka atbalsta shēma tiek īstenota, kamēr tajā tiek novirzīts finansējums, kā arī nosakot pietiekami plašu atbalstāmo darbību aptvērumu. Tā kā tiek paredzēts, ka atbalsta shēmas ietvaros atbalsta saņēmēji būtu komersanti un pašvaldības (arī to kapitālsabiedrības), tad nosacījumos tiks paredzēti  komercdarbības atbalsta nosacījumi komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanai.
Minētās atbalsta programmas varētu būt atbalsts vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu vai pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei (prioritāri būtu atbalstāma transportlīdzekļu pārbūve), lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem nepieciešamās lieljaudas uzlādes punktu izbūvei, kā arī ar transporta enerģiju saistītajām nozarēm, piemēram, moderno biodegvielu vai ūdeņraža vietējai ražošanai.
Lai atbalsta programmas dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu, atbalsta programmas ir jāfokusē uz transportlīdzekļiem ar lielāko vidējo gada nobraukumu.

Pārejas noteikumi
Pārejas noteikumos ir noteikti pienākumi izstrādāt tos MK noteikumus, kuriem deleģējums ir iekļauts likumprojektā.
Ņemot vērā, ka Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka likuma 12.pants ir spēkā no 2025.gada 1.janvāra, degvielas piegādātājam līdz tam brīdim nav spēkā nosacījumi un pienākumi iesniegt degvielas piegādātāju ziņojumus par 2022. un 2023.gadu, jo attiecībā uz šiem gadiem degvielas piegādātājiem nav noteikti atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara mērķi vai transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājuma mērķi.
Pārejas noteikumos periodā līdz 2027.gada 31.decembrim ir saglabāti šobrīd spēkā esošie nosacījumi attiecībā uz obligāto biodegvielu piejaukuma pienākumu, saglabājot šobrīd spēkā esošos biodegvielas piejaukumu apjomus 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai. Vienlaikus ir saglabāti arī izņēmumi, uz kuriem transporta segmentiem obligātā biodegvielas piejaukuma pienākums netiek attiecināts. Minētajos nosacījumos ir mainīta pieeja attiecībā uz obligātā biodegvielas piejaukuma pienākumu dīzeļdegvielai, to nosakot visam gadam, t.i. nepiemērojot izņēmumus ziemas periodam, jo citas ES ziemeļu valstis ir pierādījušas, ka biodegvielu piejaukumu var piemērot visu gadu un tas neietekmēs transportlīdzekļus vai to kvalitāti, arī valstīm ar pietiekami augstu transportlīdzekļu vidējo vecumu, piemēram, Lietuva.

Fizisko personu datu apstrāde
Likumprojektā ir iekļauti vairāki nosacījumi attiecībā uz ziņošanu, tai skaitā nosacījumi informāciju un datu sniegšanai. Visos gadījumos tiek noteikts, ka likumprojektā norādīto informāciju un datus ziņo nevis fiziska persona (datu subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) izpratnē), bet ziņo juridiska persona (tās pilnvarotais pārstāvis), kas likumprojekta ietvaros ir:
1) degvielas piegādātājs (juridiska persona);
2) degvielas uzpildes stacijas, uzlādes punkta vai uzpildes punkta operators (juridiska persona);
3) piegādes ķēdē iesaistītā persona jeb "uzņēmējs" Regulas 2022/996 2.panta 11.punkta izpratnē (juridiska persona).
Regulas 2022/996 minētajā Savienības datubāzē iesniedzamo informāciju apstrādās Eiropas Komisija, kas izstrādā minētās Savienības datubāzes IKT risinājumu un kas ir informācijas saņēmējs.
Savukārt likumprojektā noteiktais datu uzglabāšanas termiņš attiecas uz pašu degvielas piegādātāju (juridisku personu), kas minēto informāciju uzglabā pie sevis, kur 10 gadu termiņš ir noteikts, pielāgojot ES tiesību aktos noteikto mērķradītāju un pienākumu termiņam.


[1] Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumu Nr.409 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām” 2.11.apakšpunkts – “degvielas uzpildes stacija – jebkurš objekts, kurā degvielu pārsūknē no stacionāriem glabāšanas rezervuāriem uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm”
[2] https://www.virsi.lv/lv/privatpersonam/uzpildes-stacijas?s%5B%5D=14
[3] https://elektrumveikals.lv/lv/uznemumam/elektroauto-uzlade/publiska-uzlade
[4] http://www.e-transports.org/index.php/features-mainmenu-47/team/95-uzlades-punkti
[5] https://www.kem.gov.lv/lv/transporta-energijas-salidzinamas-cenas
[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019R0807&from=EN
[7] apstiprināts ar MK 2019. gada 16. jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§