Anotācija (ex-ante)

23-TA-1451: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Transporta enerģijas likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2017. gada 11. jūlija sēdes protokollēmuma Nr. 35 41. § 3.punkts.
MK 2018. gada 16. janvāra sēdes protokollēmuma Nr. 3 26. § 5.punkts.
MK 2018.gada 6.februāra sēdes protokollēmuma Nr. 7 24. § 2.punkts.
MK 2019. gada  22.oktobra sēdes protokollēmuma Nr. 49 47. § 1.punkts.
MK 2020.gada 4.februāra rīkojuma Nr.46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030.gadam” rīcībpolitikas īstenošanas H.6 pasākuma 3. un 4.darbības virziens, 5.2.pasākuma 1.darbības virziens, 5.3.pasākuma 2.darbības virziens, 5.4.pasākuma 2.darbības virziens un 5.5.pasākums.
MK 2017. gada 25. aprīļa rīkojums Nr.202 “Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020.gadam” un MK 2020.gada 16.aprīļa rīkojums Nr.189 “Grozījumi Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam”.
Likumprojekts tiek virzīts uz likumprojekta "Transporta enerģijas likums" 21-TA-742 bāzes, kas ir ticis pilnībā saskaņots vairākkārtīgās elektroniskajās saskaņošanās un tika iesniegts Valsts kancelejā, apstiprināšanai Ministru kabinetā. tādējādi likumprojektam "Transporta enerģijas likums (21-TA-742) jau ir tikusi nodrošināta sabiedriskā apspriede un pēc būtības arī starpministriju saskaņošana. 2023.gada 13.marta uzdevums 23-MP-44 noteica Klimata un enerģētikas ministrijas izvērtēt likumprojekta aktualitāti un, ja nepieciešams "atsaukt un slēgt TA lietu". Klimata un enerģētikas ministrija ir izvērtējusi aktualitāti un secinājusi, ka ir nepieciešams likumprojektu aktualizēt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk - Direktīva 2023/2413) spēkā stāšanos, un nodrošināt pilnvērtīgu likumprojekta saskaņošanu (atkārtotu), ņemot vērā aktualizācijas apjomu. Tādējādi likumprojekts ir pārstrādāts un pielāgots aktuālajiem ES tiesību aktiem (tai skaitā tieši piemērojamiem ES tiesību aktiem), un ņemot vērā tā pārstādi, tiek atkārtoti saskaņots ar iesaistītajām institūcijām un ieinteresētajām pusēm. Vienlaikus jaunākajā saskaņošanā ir jāņem vērā likumprojektam "Transporta enerģijas likums (21-TA-742) saskaņošanas process.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu.
Likumprojekts definē prasības, kas jāievēro veicot transporta enerģijas apriti, par šo prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī dod deleģējumu detalizētāku nosacījumu noteikšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka likumprojektā komersantiem noteiktie pienākumi attiecas uz kalendārajā gadā realizēto transporta enerģijas apjomu, ir nepieciešams noteikt, ka likums stājas spēkā ar kalendārā gada pirmo datumu, lai pilnībā aptvertu konkrēto kalendāro gadu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 194. panta 1. punktu viens no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu no atjaunojamajiem energoresursiem (turpmāk – AER) iegūtas enerģijas veidu attīstība. Intensīvāka atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšana ir nepieciešama gan starptautisko vai ES klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanas, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošanas apņemšanos īstenošanai. Tāpat atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšana ir nepieciešama ES un katras dalībvalsts enerģētiskās drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai.
Transporta sektors Latvijā ir otrais lielākais siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju avots un radīja 30,1 % no kopējām 2021. gada SEG emisijām. Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām ir radītas autoceļu transportā (~96 %), savukārt, autotransporta apakšsektorā lielākais SEG emisiju radītājs pa transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko kravas transportlīdzekļi un autobusi. 2021. gadā transporta sektora kopējais emisiju apjoms ir pieaudzis par 3,8%, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, vai par 3,3%, salīdzinot ar 2020.gadu. SEG emisiju apjomā, kas nav iekļauts ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, transporta sektors ir lielākais SEG emisiju avots, veidojot 37,26% no minēto emisiju apjoma. Šim emisiju apjomam ES tieši piemērojamos tiesību aktos Latvijai ir noteikts saistošs SEG emisiju samazināšanas mērķis - par 17% samazināt emisiju apjomu, salīdzinot ar 2005.gadu. Bāzes scenārijā (scenārijs ir saskanīgs ar 2023. gada nacionālā ziņojuma par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm scenāriju ar esošajiem pasākumiem) tiek prognozēts, ka ne-ETS darbību SEG emisiju apjoms samazināsies par 1,9% 2005. – 2030. gadā, kur transporta sektoram ir prognozēts 1,7% emisiju pieaugums 2030.gadā salīdzinot ar 2005.gadu.
Atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas būtiskam palielinājumam, kā arī SEG emisiju un gaisa piesārņojošo vielu mazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai, ES ir noteikti vairāki vairāki atjaunīgās enerģijas mērķi tieši transporta sektoram, lai nodrošinātu SEG emisiju samazināšanas mērķu izpildi, no kuriem būtiskākie ir:
  mērķa vērtība faktiskā vērtība
2030 (RED2) 2030 (RED3) 2021 2022
SEG emisiju intensitātes samazināšana (%) 6
var izpildīt ar
fosilo degvielu
14,5
izpildāms tikai ar AER
3,49 2,23
AER īpatsvars galapatēriņā transportā (%) 14 29 6,4 3,1
Moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars (%) 3,5 5,5 2,3 0,9
ūdeņraža īpatsvars (%) - 1 0 0
SEG emisiju intensitātes samazināšanas faktiskās vērtības ir aprēķinātas, ņemot vērā Direktīvas 2018/2001 27.pantā noteikto metodi (Direktīvas 2023/2413) redakciju, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par transporta enerģijas patēriņu Latvijā un izmantojot degvielas piegādātāju ziņoto biodegvielu SEG emisiju intensitātes vidējos rādītājus.

Enerģētikas modelēšanas ietvaros izstrādājot enerģētikas prognozes 2030.gadam ir secināms, ka atjaunīgās transporta enerģijas kāpinājums rezultējas tiešā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumā. Vienlaikus enerģētikas prognozes uzrāda, ka izmaksu efektīvākā kopējā atjaunīgās enerģijas īpatsvara kāpināšana ir tieši transporta sektorā:
  2030.gads
bāzes scenārijs (esošo pasākumu īstenošana)
2030.gads
atjauninātā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna scenārijs
2030.gads
izmaksu efektivitātes scenārijs
AER īpatsvars transportā 11,4 % 26,9 % 47 %
transporta enerģijas patēriņš kopā 51,2 PJ 50,3 PJ 48,9 PJ
naftas produkti 46,9 PJ 41,8 PJ 33,5 PJ
dabasgāze 0,9 PJ 1,1 PJ 0,7 PJ
biodegviela 1,9 PJ 5,0 PJ 12,4 PJ
ūdeņradis 0 PJ 0,3 PJ 0,3 PJ
elektroenerģija 1,5 PJ 2,1 PJ 2,0 PJ

Kā var secināt no enerģētikas prognozēm tabulā atspoguļotajos scenārijos 2030.gadā atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvaru, galvenokārt, nodrošinās tieši biodegvielas, vienlaikus bāzes scenārijā to devums būs īpaši mazs (ņemot vērā esošos biodegvielas piejaukuma apjomus). Papildus tam var secināt, ka mainās atjaunīgās transporta enerģijas attīstības ātrums. Kopējie enerģētikas modelēšanas rezultāti rāda, ka bez atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanas transportā nevarēs nodrošināt būtisku kopējās atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielinājumu un izmaksu efektīvāk ir kāpināt tieši atjaunīgās enerģijas īpatsvaru transportā, nevis, piemēram, siltumapgādē vai elektroenerģijā, kur jau šobrīd atjaunīgās enerģijas īpatsvars pārsniedz 60%.

Biodegvielas piejaukuma pienākums
Latvijā spēkā ir obligātā biodegvielas piejaukuma pienākums (Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu"): līdz 9,5 tilpumprocenti 95.markas benzīnam un līdz 6,5% dīzeļdegvielai, kas periodā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim bija brīvprātīgs.
Obligātā biodegvielu piejaukuma pienākuma brīvprātīgums 2022.gada ir rezultējies atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvara samazinājumā par 60%, salīdzinot ar 2021.gadu, kur bioetanola izmantojuma apjoms ir samazinājies par 13,8%, bet transportā izmantotās biodīzeļdegvielas apjoms - par 83,1%. Ņemot vērā to, ka kopējais benzīna patēriņš 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir samazinājies par 13,8%, ir secināms, ka 2022.gada benzīns ar biodegvielas piejaukumu ir realizēts visu gadu. Tomēr biodīzeļdegvielas samazinājums liecina par to, ka biodīzeļdegvielas piejaukums 2022.gadā brīvprātīgi ir ievērots būtiski nelielā apjomā, jo kopējais dīzeļdegvielas izmantojums transportā 2022.gadā ir samazinājies tikai par 0,01%.
Ir paredzams, ka 2023.gadā atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars samazināsies vēl vairāk un tiks nodrošināts tikai ar atjaunīgās elektroenerģijas izmantojumu, jo biodegvielas degvielai netiks piejauktas vispār.
Latvijā biodegvielu ražo vismaz 3 komersanti, bet pēdējos gados Latvijā tiek ražota tikai biodīzeļdegviela (bioetanola kā energoresursa ražošana ne 2021.gadā, ne 2022.gadā nav notikusi). 2021.gadā Latvijā tika saražots par 42% vairāk biodīzeļdegvielas kā kopējais valsts patēriņš, bet 2022.gadā - 9 reizes lielāks apjoms tika saražots nekā patērēts. Tādējādi Latvija varētu kāpināt biodīzeļdegvielas izmantošanas apjomus tikai ar vietēji saražoto biodīzeļdegvielu. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā liela daļa no saražotās biodīzeļdegvielas ir 1.paaudzes biodīzeļdegviela, kas ir ražota no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, kuru var ieskaitīt kopējā Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvarā tikai līdz 4,2% (jo 2020.gadā Latvijā šādu biodegvielu īpatsvars kopējā transporta enerģijas patēriņā bija tikai 3,2% un šādu biodegvielu izmantojuma cap var būt vai nu 7% vai tāds cap, kas ir par 1 procentpunktu augstāks nekā 2020.gada īpatsvars). Tomēr Latvijas biodīzeļdegvielas ražotāji 2023.gadā ir saražojuši un eksportējuši vairākus tūkstošus tonnas lietotas cepameļļas biodīzeļdegvielu un moderno biodīzeļdegvielu no  rūpnieciskajiem atlikumiem un atkritumproduktiem, kas rodas pārtikas augu eļļu attīrīšanas procesos. Uz ir prognozējams, ka no šīm izejvielām Latvijā saražotās biodegvielas apjoms ar katru gadu palielināsies.

ES normatīvais regulējums
Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm ir saistoši vairāki ES tiesību aktos noteikti mērķi un pienākumi attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, no AER iegūtas enerģijas patēriņa veicināšanu transportā, degvielas kvalitātes nodrošināšanu un uzraudzību. Tos paredz šādi ES tiesību akti:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (konsolidētā versija) (turpmāk – Direktīva 98/70/EK);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001);
3) Eiropas Parlaments un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (Direktīva 2023/2413);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regula (ES) 2023/1804 ar alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (turpmāk - Regula 2023/1804);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regula (ES) 2018/1999 ar enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk - Regula 2018/1999).

Direktīva 2018/2001 (Direktīva 2023/2413) paredz, ka Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm jāizveido uz degvielas piegādātājiem attiecināts pienākuma mehānisms tā, lai tiktu nodrošināts konkrēts SEG emisiju intensitātes samazinājums realizētajā transporta enerģijā vai tikt nodrošināts, ka konkrēta piegādātās enerģijas daļa ir no AER iegūta enerģija. Izrietoši Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punktam, šim mehānismam jānodrošina, ka SEG emisiju intensitāte AER transporta enerģijām ir par 13% mazāka nekā kopējā realizētā transporta enerģijas SEG intensitāte, ka no AER iegūtas enerģijas īpatsvars transportā 2030.gadā veido 29%, moderno biodegvielu, biogāzes un no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (turpmāk - RFNBO), kuras biežāk izmantotais veids ir ūdeņradis, kopējais īpatsvars kopējā transporta enerģijas apjomā, ir vismaz 0,2% 2022. gadā, 1% 2025. gadā un 5,5% 2030. gadā, un ka minētajā īpatsvarā RFNBO ir vismaz 1 procentpunkts 2030.gadā.
Direktīvas 98/70/EK 8.pants paredz, ka visām ES dalībvalstīm ir jāizveido degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmas saskaņā ar attiecīgo Eiropas standartu prasībām. Alternatīvas degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmas var būt pieļaujamas ar nosacījumu, ka tās nodrošina līdzvērtīgas uzticamības rezultātus. Vienlaikus Direktīvas 98/70/EK 8.pants paredz, ka katru gadu līdz 31.augustam dalībvalstis EK iesniedz valsts degvielas kvalitātes ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu.

Tāpat iepriekšminētie mērķi un to sasniegšanai izstrādātie tiesību akti, ir piemērojami arī gaisa kvalitātes uzlabošanai un gaisa piesārņojuma emisiju samazināšanai. 2013. gada 18. decembrī EK publicēja paziņojumu “Programma “Tīru gaisu Eiropā”. Šī programma ir EK stratēģija, kurā norādīti pasākumi, ar ko nodrošināt esošo mērķu sasniegšanu, un izklāstīti jauni gaisa kvalitātes mērķi laikposmam līdz 2030. gadam. Paziņojumā uzsvērts, ka, lai gan pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte Eiropā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir galvenais vides faktors, kas saistāms ar nenovēršamu saslimstību un priekšlaicīgu mirstību ES, un joprojām daudzviet ievērojami kaitē Eiropas videi. Stratēģijas īstenošanai tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Direktīva 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK, kas nosaka stingrus maksimāli pieļaujamos antropogēno emisiju apjomus dalībvalstīm galvenajām piesārņojošām vielām laika periodam no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī pēc 2030.gada.

Transporta enerģijas  aprites jautājumi ir attiecināmi uz vairāku ministriju kompetencēm
Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) izstrādā, organizē un koordinē būvniecības politiku, iekšējā tirgus politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku un standartizācijas politiku un valsts naftas produktu drošības rezerves.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) izstrādā un koordinē klimata un enerģētikas politiku. EM (KEM) vēsturiski ir noteikta atbildība par Direktīvu 2009/28/EK, jo 2009.gadā netikta panākta vienošanās ar citām ministrijām par atbildību sadalījumu.
Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) izstrādā lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku šādās jomās: lauksaimniecības resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; meža resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; klimata pārmaiņu samazināšana, ierobežošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē; atjaunojamo enerģijas resursu – meža un lauksaimniecības biomasas – ilgtspējīga pieejamība, ieguve un izmantošana, nodrošinot, lai bioenerģijas ražošanai būtu pieejama vietējā biomasa, paredzot un izstrādājot izejvielu audzētājiem atbalsta politiku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu organizē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu, kā arī sagatavo normatīvo aktu projektus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Vienlaikus VARAM saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" ir atbildīgā ministrija par gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanu un atbilstošas politikas un politikas plānošanas dokumentu izstrādi noteikto mērķu sasniegšanai.
Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu alternatīvo degvielu un elektromobilitātes jomā un deleģē valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pienākumu izveidot un uzturēt nacionālā elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla infrastruktūru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā transports 2021.gadā veidoja 25,7% no kopējā enerģijas patēriņa un 74,2% no kopējā naftas produktu patēriņā. ~99% no Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela, dabasgāze vai to kombinācijas) darbināmi transportlīdzekļi, savukārt ar citiem transporta enerģijas veidiem (pārsvarā elektroenerģija) vai to kombinācijām ar fosilās izcelsmes transporta enerģijas veidiem (hibrīdauto) darbināmi ir ~1% no Latvijā 2022.gadā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Gandrīz visu transportā patērēto transporta enerģiju Latvijā importē, izņemot daļu biodegvielas un elektroenerģiju. 

Latvijā 2021.gadā autotransportā radītais oglekļa dioksīda apjoms ir lielākais SEG emisiju avots, bet kopējās transporta sektora SEG emisiju apjoms ir otrs lielākais kopējā Latvijas SEG emisiju apjomā – 27,7%, un lielākais Latvijas SEG emisiju apjomā, uz kuru netiek attiecināta Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (turpmāk – ne-ETS darbības) – 37,2% no kopējā ne-ETS darbību SEG emisiju apjoma. Periodā no 2011.gada transporta sektora SEG emisiju apjoms nepārtraukti palielinās un tikai 2019. un 2020.gadā ir novērojams šo emisiju samazinājums (2020.gadā galvenokārt globālās pandēmijas ietekmē). Transporta sektora griezumā autotransports 2020.gadā sastādīja 97% no kopējā transporta SEG emisiju apjoma.

2020. gadā lielākais NOx emisiju avots ir transporta sektors, kas emitēja 37,6% no kopējām valsts emisijām. Ceļu transports ir galvenais emisiju avots transporta sektorā - 84,5% no transporta sektora emisijām. Lielākie NOx avoti ceļu transportā 2020. gadā ir kravu transports un autobusi (53,4%), pasažieru automašīnas (35,4%) un vieglās kravas automašīnas (11,1%). Kopš 2005. gada emisijas ceļu transportā ir samazinājušās par 45,6%, pasažieru automašīnām par 36,6%. Kā vienu no samazinājuma iemesliem var minēt ka pasažieru automašīnu skaits ar klasēm EURO 4, EURO 5 un EURO 6 ir palielinājies.

Gan Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 4.februāra rīkojumu Nr.46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" (turpmāk – NEKP2030), ietvaros izstrādātajās enerģētikas un SEG emisiju prognozēs, gan  Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030.gadam ietvaros izstrādātajās gaisa piesārņojošo vielu emisiju prognozēs 2030.gadam Latvijai noteikto saistošo transporta enerģijas mērķu izpilde neuzrāda negatīvu ietekmi uz SEG emisiju vai gaisa piesārņojošo vielu emisiju mērķu izpildi.

Šobrīd AER īpatsvara veicināšanai transportā, kas vienlaicīgi veicinātu SEG un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu, ir spēkā Biodegvielas likums, kas pēc Direktīvas 2009/28/EK stāšanās spēkā nav grozīts un lielākā daļa no tajā ietvertā regulējuma ir zaudējusi aktualitāti.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā nav definēts “transports”, bet ir iekļauta atsauce uz definējumu, kas ir sniegts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra regulā (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (A pielikuma 2.3. sadaļa -  “Transporta sektors - Enerģija, kas izmantota visās transporta darbībās neatkarīgi no ekonomikas nozares, kurā veic attiecīgās darbības”), tādējādi likumprojektā ir lietots jēdziens “transporta sektors”.

Lai gan Ceļu satiksmes likumā ir definēts, ka transportlīdzeklis ir ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora, tomēr likumprojektā iekļautie jēdzieni un definīcijas izriet no enerģētikas politikas jomas ES tiesību aktiem. Tāpēc likumprojekts un tajā iekļautie nosacījumi atbilst Direktīvas 2018/2001 un Direktīvas 98/70/EK nosacījumiem:
- Direktīvas 98/70/EK prasības attiecībā uz degvielas kvalitāti attiecas uz visu Latvijā realizēto degvielu, kura pēc tās realizēšanas varētu tikt izmantota gan ceļu transportā, gan visurgājēja tehnikā, gan ūdensceļu kuģos, gan dzelzceļā.
- Direktīva 2018/2001 noteic, ka degvielas piegādātāji mērķu izpildei var izmantot arī transporta enerģiju, kas realizēta patēriņam kuģos un gaisa kuģos.
Likumprojektu attiecinot tikai uz transportlīdzekļiem vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tiktu būtiski sašaurinātas degvielas piegādātājiem pieejamās iespējas tiem noteikto pienākumu un mērķu izpildē. Ņemot vērā iepriekšminēto likumprojekta ietvaros “transportlīdzeklis” ir saprotams plašākā aptvērumā nekā Ceļu satiksmes likumā definētais transportlīdzeklis vai mehāniskais transportlīdzeklis.

Likumprojekta 2.pantā ir noteikts, ka tas attiecas uz transporta enerģiju, kas saskaņā ar likumprojekta 1.pantā iekļauto definīciju ir prece, kas nodrošina jebkāda veida transportlīdzekļa vai neceļu mobilās tehnikas kustību. Līdz ar to likumprojekts attiecas uz transporta enerģiju (fosilās izcelsmes degviela, alternatīvā degviela, tai skaitā, elektroenerģija), kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā, dzelzceļa transportlīdzekļos, jūras vai ūdensceļu kuģos, gaisa kuģos uc., lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, kā arī uz transporta enerģiju, kas tiek izmantota visa veida tehnikās. Tādējādi likumprojekts attiecas uz visu enerģiju / energoresursiem, kas netiek izmantoti stacionārajās sadedzināšanas iekārtās.

Vairāki likumprojektā iekļautie nosacījumi attiecas uz MK noteiktu institūciju, kas nodrošina enerģētikas politikas administrēšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdes protokollēmuma  88.§ 1.punktu enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas ir nodotas Būvniecības valsts kontroles birojam  (turpmāk – BVKB), vienlaikus likumprojektā minētā institūcija nav noteikta un par to būs izšķiršanās izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. MK 30.09.2014. noteikumi Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” ir grozīti 2019.gadā (MK 17.12.2019. noteikumi Nr.687), kā BVKB darbības mērķi nosakot arī enerģētikas politikas īstenošanas nodrošināšanu. Likumprojektā konkrēta atsauce uz BVKB nav iekļauta, lai likums nebūtu jāgroza, ja BVKB tiks mainīts nosaukums.
Ministru kabineta noteiktā institūcija tiks definēta katrā normatīvajā aktā, kurā tiks noteikti attiecīgie nosacījumi.

Likumprojekta 1.pants
Pantā iekļautas likumprojektā lietotās definīcijas, kas aktualizē Biodegvielu likumā lietotās definīcijas, gan pārņem Direktīvas 2018/2001 un Direktīvas 98/70/EK definīcijas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārņemtas definīcijas, kas ir noteiktas tieši piemērojamos ES tiesību aktos.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritārā secība, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un dažu direktīvu atcelšanu 4. pantā noteiktajai atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.
Likumprojektā nav iekļautas definīcijas no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra direktīva Nr.2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (turpmāk - Direktīva 2014/94/ES), jo tā tika atcelta ar Regulu 2023/1804. Līdz ar to likumprojektā vairs nav iekļautas šādas definīcijas:
"uzpildes punkts" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 56.punktā
"uzlādes punkts ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 48.punktā
"lielas noslodzes transportlīdzeklis" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 30.punktā
"mazas noslodzes transportlīdzeklis" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 33.punktā
"uzlādes parks" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 51.punktā
"uzlādes stacija" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 52.punktā
"izejas jauda" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 44.punktā
"pilsētas mezgls" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 72.punktā
"alternatīvās degvielas" ir definēts Regulas 2023/1804 2.panta 4.punktā, kas ir elektroenerģija, ūdeņradis, amonjaks, biodegviela, RFNBO, parafinizētā degviela, saspiestā dabasgāze (CNG), sašķidrinātā dabasgāze (LNG), sašķidrinātā naftas gāze (LPG), no neatjaunīgās enerģijas ražota sintētiskā degviela un parafīna degviela.

Definīcija "degvielas piegādātājs" noteic, ka likums attiecas uz komersantu, uz kuru attiecas abi vai viens no šiem nosacījumiem:
1) realizē transporta enerģiju patēriņam transportā Latvijā, ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi, ir dabasgāzes tirgotājs, maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu.
Tādējādi definīcija "degvielas piegādātājs" noteic, ka likums attiecas uz komersantu, uz kuru attiecas abi vai viens no šiem nosacījumiem:
- Speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai (BM);
- Speciāla atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai (BV);
- Speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi (DAN);
- Speciālā atļauja (licence) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai (DM);
- Speciāla atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai (LV1) (biodegviela, biodīzeļdegviela, naftas produkti);
- Speciāla atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai (LV2).
2) tas maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota kā degviela, vai citiem produktiem, kas ir izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu.
Tātad degvielas piegādātājs var būt akcīzes noliktava, kas transporta enerģiju nodod patēriņam tirgū un tajā brīdī samaksā akcīzes nodokli, degvielas vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs (ar attiecīgo licenci), kas realizē paša importēto vai no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto degvielu un tajā brīdī samaksā akcīzes nodokli.
Ņemot vērā iepriekšminēto, likumprojekta īstenošanai būs nepieciešams atlasīt tieši licences turētājus un akcīzes nodokļa maksātājus, lai noteiktu tos komersantus, kas atbilst degvielas piegādātāja kritērijiem un tādējādi, kam ir jāņem vērā likumprojekta 8., 9. un 11.pantā, un iespējams 13. un 14.pantā noteiktie pienākumi. Likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktais pienākums attieksies uz to transporta enerģijas apjomu, par kuru degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, t.i. vispārīgajos ziņojumos par likumprojekta 8. un 9.pantā noteikto mērķu izpildi būs jāiekļauj tikai tā transporta enerģija, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, t.i. mērķis būs jāizpilda tikai tajā transporta enerģijas apjomā, par kuru degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, kā arī izmantojot likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktās elastības.

Vienlaikus atbilstoši definīcijai, likumprojekts neattiecas uz tādu komersantu (akcīzes nodokļa maksātāju), kas transporta enerģiju realizē patēriņam sadedzināšanas iekārtās vai tādās iekārtās, kas nepiedalās kāda veida transporta satiksmē, piemēram, noliktavu, pārkraušanas tehnikai. Tomēr šādam degvielas piegādātājam ir jāspēj pierādīt BVKB, kas uz to neattiecas likumprojektā noteiktie nosacījumi, piemēram, sniedzot pašapliecinājumu vai sniedzot informāciju, ka tas nerealizē transporta enerģiju patēriņam tieši transportā (transporta enerģijas pavadzīmes, piegādes informācija, līgumi) vai sniedzot informāciju, ka tas realizē transporta enerģiju tikai noliktavu transportlīdzekļiem vai loģistikā izmantotajai tehnikai (piegādes līgumi ar konkrētiem komersantiem un pircēja apliecinājums, kur iegādātā transporta enerģija tiek izmantota). Ņemot vērā šo informāciju BVKB varēs apstiprināt konkrētos komersantus, ka uz tiem neattiecas likumprojektā noteiktie pienākumi. 

Likumprojekta 2.pants
Pants nosaka likuma mērķi, nosakot cilvēku veselības un apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu kā galveno priekšnosacījumu transporta enerģijas ilgtspējas un efektivitātes uzlabošanai. Pants arī nosaka, ka likuma mērķis ir sekmēt tautsaimniecības attīstību un sniegt ieguldījumu emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanā.

Likumprojekta 3.pants
Pants nosaka likuma darbības jomu – likums attiecas uz  transporta enerģiju un visu, kas saistītas ar tās apriti un infrastruktūru.

Likumprojekta 4.pants
Pants nosaka galvenos nosacījumus Latvijā patēriņam transportā realizētās transporta enerģijas (izņemot elektroenerģiju) kvalitātei – kādu transporta enerģiju Latvijā drīkst realizēt, kā tiek pārbaudīta Latvijā realizētās degvielas vai biodegvielas atbilstība noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un rādītājiem, kā arī, kas tiek darīts ar transporta enerģiju, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām.
Pantā ir iekļauti vairāki nosacījumi  BVKB: ir iespēja ņemt transporta enerģijas paraugus bez maksas un pieņemt lēmumu uzlikt liegumu realizēt transporta enerģiju, ja ir konstatēta tās neatbilstība šajā likumā un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī ja degvielas piegādātājs labprātīgi neveic korektīvās darbības.
Pantā ir noteikts, ka Latvijā var realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kas atbilst transporta enerģijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos. Minētie normatīvie akti ir MK noteikumi, kuriem deleģējums ir iekļauts likumprojekta 4.panta 11.daļā, kur tiks iekļauti un aktualizēti šobrīd spēkā esošie transporta enerģijas kvalitātes rādītāji un kritēriji (Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" un Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību") un kas ir iekļauti likumā "Par atbilstības novērtēšanu", piemēram, likuma 7.panta un III1 nodaļa.
Iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļauti, transporta enerģijas kvalitātes uzraudzības nosacījumi, tai skaitā arī regularitāte, uzraudzībai piešķiramie finanšu resursi un darbības ar kvalitātes rādītājiem neatbilstošu transporta enerģiju.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību" ir izstrādāts un 2023.gada 12.decembrī tika nosūtīts nozares pārstāvjiem neoficiālai izskatīšanai un viedokļa sniegšanai. Noteikumu projekts tiks aktualizēts un 2024.gada aprīlī tiks nosūtīts nozarei atkārtotai izvērtēšanai.
Oficiālā saskaņošana minētajam Ministru kabineta noteikumu projektam tiks uzsākta, kad likumprojekts "Transporta enerģijas likums" tiks izskatīts Saeimā 2.lasījumā.

Likumprojekta 5.pants
Pants attiecas uz alternatīvās degvielas infrastruktūru un noteic vairākus pienākumus SM (sadarbībā ar KEM, EM, VARAM), attiecībā uz Regulas 2023/1804 īstenošanu (Regulā 2023/1804 noteikto mērķrādītāju sasniegšanai) un attiecībā uz attīstības plānošanas dokumenta izstrādi alternatīvās degvielas infrastruktūras veicināšanas jomā. Minētajā plānošanas dokumentā cita starpā tiks iekļauti pasākumi, kā tiks sasniegti Regulas 2023/1804 3.panta 4.punkta, 4.panta 1.punkta, 6.panta 1.punkta un 8.pantā noteiktie mērķrādītāji, tai skaitā, šādi mērķrādītāji:
a) publiski pieejamu uzlādes punktu minimālo pārklājumu, kuri paredzēti mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem ar mērķrādītājiem 2025.gadam, 2027.gadam, 2030.gadam un 2035.gadam;
b) publiski pieejamu uzlādes punktu minimālo pārklājumu, kas paredzēti lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem r mērķrādītājiem 2025.gadam, 2027.gadam un 2030.gadam;
c)  minimālais publiski pieejamo ūdeņraža uzpildes staciju skaits tiek izvietots līdz 2030. gada 31. decembrim.
d) līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz TEN-T pamattīklā tiek izvietots atbilstošs skaits publiski pieejamu sašķidrināta metāna uzpildes punktu.
Vienlaikus elektroenerģijas uzlādes infrastruktūras attīstību veicinās likumprojekta 8.pants, kas ļauj elektroenerģijas uzlādes statistikas darījumus, kur degvielas piegādātāji varēs iegādāties elektroenerģijas uzlādes apjomus savu mērķu izpildē, tātad elektroenerģija būs tirgojama vienība un tādējādi elektroenerģijas uzlādes infrastruktūras attīstītāji būs ieinteresēti šādas infrastruktūras būtiskā attīstībā, lai iegūtu šo tirgojamo statistiku, kuru varētu pārdot degvielas piegādātājiem.

Pants paredz nosacījumus alternatīvo degvielu uzpildes un uzlādes punktu izveidei:
1) jaunu degvielas uzpildes[1] staciju fosilās izcelsmes šķidrās degvielas uzpildei būvniecības ietvaros;
2) degvielas uzpildes staciju pārbūves vai renovācijas procesā – veicot pārbūvi vai renovāciju tieši transporta enerģijas uzpildes vai uzlādes iekārtās vai to sistēmās vai ar iekārtām saistītajā infrastruktūrā;
3) līdz 2030.gada 31.decembrim esošajās degvielas uzpildes stacijās.
Tāpat ir paredzēts nosacījums šādu būvniecības procesu ietvaros izbūvēt vismaz vienu lieljaudas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, ja degvielas uzpildes stacija atrodas pie TEN-T tīkla autoceļiem, ņemot vērā noteiktos kritērijus un atbilstoši pieprasījumam.
Pantā ir iekļauts deleģējums MK noteikumos noteikt nosacījumus alternatīvo degvielu uzlādes vai uzpildes punktu izveidei, t.i. noteikt to atrašanās vietas, kur šie punkti jāizveido, noteikt prasības un kritērijus to izveidei, kā arī noteikt gadījumus, kuros nav piemērojama šā panta 2.daļa. Minētie gadījumi tiks atrunāti likumprojektam pakārtotajos MK noteikumos un varētu būt tādi kā (tālāk minētie kritēriji var tikt mainīti noteikumu izstrādes gaitā):
- elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatora atzinums par tīkla jaudas nepietiekamību (tīklā uz konkrēto periodu (līdz 2030.gadam) nebūs pieejamas jaudas jauniem pieslēgumiem arī, ja tiek izmantota enerģijas uzkrāšanas iespēja),
- atzinums par elektroenerģijas uzlādes pieprasījuma apmierināšanu, piemēram, no 1 km sasniedzamībā esošiem lieljaudas uzlādes punktiem un šādu uzlādes punktu skaitu, piemēram, 1 km sasniedzamībā (nevis rādiusā, bet reālā sasniedzamībā, izmantojot valsts, reģionālos vai vietējās nozīmes ceļus);
- slēdziens par uzlādes punkta ierīkošanas īpaši lielām izmaksām, jo punkta ierīkošanai ir nepieciešams veikt elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas stiprināšanu vai ir nepieciešams izbūvēt izmaksu ietilpīgus pieslēgumus tīklam. Vienlaikus jābūt slēdzienam, ka izmaksas nav iespējams mazināt ar elektroenerģijas ražošanas, piemēram, saules PV, iekārtu uzstādīšanu vai elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu izmantošanu;
- ja degvielas uzpildes stacija ir paredzēta tikai alternatīvās degvielas uzpildei, piemēram, ja degvielas uzpildes stacija ir izveidota tikai CNG/LNG uzpildei.
Vienlaikus ir jānosaka, ka ja degvielas uzpildes stacijas atrodas pie Eiropas Transporta tīkla valsts autoceļiem, īpaši vietās ar pietiekami intensīvu satiksmes plūsmu, ir jāparedz vismaz viens lieljaudas uzlādes punkts.

Pantā tiek iekļauta prasība alternatīvās degvielas uzpildes vai uzlādes punktus izveidot pilnīgi visās degvielas uzpildes stacijās, ja degvielas uzpildes stacija atrodas pie TEN-T tīkla autoceļiem, tādējādi paredzot, ka degvielas uzpildes stacijās būtu jāveic to pārbūve līdz 2030.gada 31.decembrim, vienlaikus MK noteikumos tiks noteikti kritēriji šādu uzlādes punktu izvietošanai, piemēram (piedāvātie kritēriji var tikt mainīti noteikumu izstrādes gaitā):
- paredzot, ka tie ir jāizvieto tikai tādās degvielas uzpildes stacijās, kas atrodas pie valsts vai pašvaldību nozīmes autoceļiem, jo šādas prasības ir jānosaka, balstoties uz pieprasījuma pēc minētā alternatīvās degvielas veida izvērtējuma;
- paredzot, ka uzlādes vai uzpildes punkti nav jāizvieto teritorijās ar īpaši zemu apdzīvotības līmeni pie ceļiem ar mazu satiksmes intensitāti;
- paredzot, ka jauni uzlādes punktu nav jāizvieto degvielas uzpildes stacijās, kurās 1 km sasniedzamībā jau ir izvietoti lieljaudas uzlādes punkti pietiekamā apjomā, piemēram, vairāk nekā 4 uzlādes punkti.
Vienlaikus pantā ir noteikts, ka normatīvajos aktos noteiktajai iestādei būs tiesības uzlikt pienākumu novērst panta 2.daļā minētā pienākuma neizpildi, ja nepieciešams, nosakot arī nepieciešamos administratīvos līdzekļus pienākuma izpildei.

Likumprojekta 6., 8. un 9.pantā iekļautā pienākuma izpildes nepieciešamība radīs pieprasījumu pēc kāda konkrēta atjaunojamās enerģijas veida, kas savukārt nodrošinās arī piedāvājuma attīstību, radot arī sadarbības iespējas.
Uz plānotā deleģējuma pamata izdotie MK noteikumi paredz noteikt vienotas tehniskās un ekspluatācijas prasības uzlādes punktiem un uzpildes punktiem. Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir jo īpaši svarīga. Pants paredz deleģējumu MK noteikt prasības uzlādes punktiem un uzpildes punktiem un iekārtu uzstādīšanai tajos, kā arī tehniskās specifikācijas krasta elektropadeves iekārtām un uzpildes un uzlādes stacijās patērētājiem norādāmo informāciju. Tā iekļautajā deleģējums tiks ņemts vērā, ka sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punktiem, kuri paredzēti (...) jūras kuģiem, uz ko neattiecas Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju  un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas, ir jāatbilst standartam EN ISO 20519, kas Latvijas standartizācijas sistēmā ir standarts LVS EN ISO 20519:2017 “Kuģošanas līdzekļi un jūras tehnoloģijas. Specifikācija bunkurēšanai ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmiem kuģiem”.

Likumprojektā nav iekļauti nosacījumi no Direktīvas 2014/94/ES, jo tā tika atcelta ar Regulu 2018/1804. Tie likumprojektā "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) iekļautie nosacījumi, kas transponēja Direktīvas 2014/94/ES nosacījumus, bet ir iekļauti Regulā 2023/1804, nav iekļauti šajā likumprojektā, jo regulas nosacījumi ir tieši piemērojami un nav transponējami nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojektā iekļauts pienākums publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta operatoram sniegt datus par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu Ministru kabineta noteikumos noteiktajai iestādei (panta 6.daļā iekļauts deleģējums noteikt šo iestādi), kā arī Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība un veids, kā minētā informācija tiek publiskota sabiedrības pieejamībai, piemēram, tiks publiskota tīmekļvietnē kartogrāfiskā formātā. Vienlaikus, ja minētais operators šo informāciju nesniegs, tad minētajai iestādei šajā pantā ir dots pilnvarojums minētajai iestādei uzlikt pienākumu informācijas sniegšanas pienākuma izpildei, kas sevī ietver arī iespēju noteikt nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus ietekmēšanas līdzekļus, piemēram, ar administratīvo aktu uzlikt pienākumu izpildīt likumā noteikto pienākumu.

Pienākumu uzraudzība
Direktīvas 2018/2001 28.panta 3.punkts nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka transporta nozarei ir pieejami publiski pieejami lieljaudas uzlādes punkti un cita uzpildes infrastruktūra. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 3.panta 1.punkts noteic pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka to teritorijā proporcionāli mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļu skaita pieaugumam tiek ierīkotas publiski pieejamas mazas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas, kas minētajiem transportlīdzekļiem nodrošina pietiekamu izejas jaudu.
Lai izpildītu dalībvalstīm noteikto pienākumu, vienlaikus, lai būtiski neietekmētu valsts budžetu, paralēli valsts attīstītajam uzlādes tīklam, ir nepieciešams arī veicināt to, ka uzlādes punktus uzstāda arī komersanti. Tāpēc likumprojekta 5.panta 2.daļā komersantiem ir noteikts pienākums konkrētiem komersantiem (degvielas uzpildes staciju operatoriem) līdz 2030.gada 31.decembrim nodrošināt, ka to degvielas uzpildes stacijās - jaunās, pārbūvētās vai renovētās pārbūves vai renovācijas procesa laikā un esošajās stacijās, ir jābūt uzstādītam vismaz 1 uzlādes punktam vai alternatīvās degvielas uzpildes punktam. Vienlaikus, lai nodrošinātu šī mērķa izpildi, likumprojekta 5. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets noteikts institūciju, kurai būs tiesības uzlikt pienākumu nodrošināt  pienākuma izpildi noteiktā termiņā. 

Likumprojekta 6.pants
Likumprojektā noteiktie pienākumi izriet no NEKP2030 4.pielikuma 5.rīcības virziena 5.3.pasākuma 2.darbības rezultāta un 5.4.pasākuma 2.darbības rezultāts:
Pasākums Darbība rezultāts Izpildi raksturojošie rezultatīvie rādītāji
Veicināt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pārvietošanos lielajās pilsētās 2. Izstrādāti attiecīgie tiesību akti, kuros noteikts, ka lielajās pilsētās līdz 2030.gadam vismaz 50% no pilsētas sabiedriskajā transportā izmantotās enerģijas ir iegūta no AER vai ir elektroenerģija, paredzot noteiktā mērķa pārskatīšanu, ja pasākums rada nesamērīgu ietekmi uz pakalpojuma cenām sabiedrībai*.


* Ņemot vērā Komisijas īstenošanas regulas (19.12.2018.) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/201218.pantu, izmaksas uzskata par nesamērīgām, ja aplēstās izmaksas pārsniedz ieguvumus.
1) izstrādāts vismaz 1 tiesību akts
2) nodrošināts vismaz 50% AER vai elektroenerģijas īpatsvars lielo pilsētu sabiedriskajā transportā izmantotajai transporta enerģijai
3) prioritāri pasākums īstenojams nomaiņai uz ETL un gāzveida degvielu transportam pilsētās sabiedriskajam transportam un starppilsētu pārvadājumiem
Palielināt mazemisiju un bezemisiju, transportlīdzekļu skaitu caur publisko iepirkumu veiktajos pakalpojumos un piegādēs 2. izvērtēta iespēja lielajās pilsētās sākot no un pēc 2030.gada publiskajos iepirkumos ierobežot tādu  transportlīdzekļu iegādi, kas neizmanto no AER iegūtu transporta enerģiju (piemēram, elektroenerģija, biometāns, ūdeņradis). Šis nosacījums nav piemērojams operatīvajiem transportlīdzekļiem / dienestiem. 1) izstrādāti atbilstošie tiesību akti
2) noteiktas prasības valsts iestādēm un pašvaldībām pāriet uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un ar alternatīvajām degvielām (prioritāri ETL un biometāna) darbināmu transportu

Pienākuma aptvērums
Pants nosaka vairākus pienākumus attiecībā uz valstspilsētu –  Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā minētās valstspilsētas, teritorijām, bet ja valstspilsēta kā teritoriālā iedalījuma vienība ietilpst kādā novadā, šajā pantā noteiktos pienākumus īsteno attiecīgā novada pašvaldība. Ņemot vērā valstspilsētu definējumu, likumprojekta 6.pantā iekļautie pienākumi attieksies uz Daugavpils, Jelgavas,  Jūrmalas, Liepājas,  Rēzeknes, Rīgas, Ventspils,  Jēkabpils, Ogres un Valmieras valstspilsētām, bet tā kā Jēkabpils, Ogre un Valmiera nav izdalītas kā atsevišķas teritoriālā iedalījuma vienības, tad likumprojekta 6.pantā iekļautie pienākumi attieksies uz Jēkabpils, Ogres un Valmieras novadiem, ievērojot likumprojekta 6.panta 3.daļu.

Pienākuma nosacījumi
Likumprojekta 6.pants noteic, ka valstspilsētu teritorijās līdz 2030.gadam ir jānodrošina, ka:
1) to teritorijās izmantotajā valstspilsētu nodrošinātajā valstspilsētu sabiedriskajā transportā vismaz 30% ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija, vai atjaunīgā enerģija un elektroenerģija.
Šis nosacījums attiecas uz valstspilsētas pašas nodrošināto sabiedrisko transportu, ko nodrošina, piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrība (pašvaldībai ir vairākums), vai valstspilsētas nodrošināto sabiedrisko transportu, ko Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros nodrošina cits komersants, tādējādi šis pienākums (mērķrādītājs) attiecas uz tām sabiedriskā transporta darbībām, ko valstspilsēta var ietekmēt - ietekmējot valstpilsētas kapitālsabiedrības darbību, vai izsludinot un iepērkot sabiedrisko pakalpojumu, ko īsteno cits ar pašvaldību nesaistīts komersants, iepirkumā iepērkot pakalpojumu, kas arī tiek veikts, izmantojot atjaunīgo enerģiju (biodegvielu, biometānu, atjaunīgo ūdeņradi) un/vai elektroenerģiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnijs direktīvas (ES) 2019/1161, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2019/1161) 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts noteic, ka minēto direktīvu piemēro ne tikai transportlīdzekļu iepirkumiem, bet arī iepirkumiem, ko arī veic izmantojot pakalpojumu līgumus sabiedrisko autotransporta pakalpojumiem, ja konkrētajām iestādēm ir piemērojama publisko iepirkumu prasība.
Tādējādi minētais pienākums neattiecas uz to sabiedrisko transportu (transportlīdzekļiem), kuri tiek veikti kādas valstspilsētas pašvaldības teritorijā, bet ko veic komercpārvadātājs vai citas pašvaldības nodrošinātais sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, piemēram, uz Rīgas valstspilsētu neattieksies komercpārvadātāju no Salaspils vai Ķekavas transportlīdzekļi vai neattieksies sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, kas veic pārvadājumus, piemēram, no Ogres vai Siguldas uz Rīgu.
Tāpat minētā pienākuma izpildē ir jāieskaita tikai sabiedriskā transporta maršruti, kas notiek tikai valstspilsētas pašvaldības teritorijā, t.i. tiek uzsākti un pabeigti konkrētās valstspilsētas pašvaldības teritorijā, piemēram, nebūtu jāieskaita tāds maršruts kā "Liepāja-Grobiņa" vai "Rīga (Abrenes iela) - TEC2".

2) to teritorijās izmantotajos valstspilsētu īpašumā esošajos transportlīdzekļos izmantotajā (ārpus sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, bet operatīvo transportu ieskaitot pēc izvēles) transporta enerģijā vismaz 30% ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija vai abu šo enerģijas veidu kombināciju
Minētais nosacījums attiecas uz iepriekšminēto iestāžu transportlīdzekļu parku, sākot ar 2030.gadu.
Šis nosacījums attiecas uz valstspilsētu pašvaldību izmantotajiem transportlīdzekļiem, t.i. uz tādiem transportlīdzekļiem, ko izmanto valstspilsētu centrālās struktūras, padotības un pārraudzības iestādes un kapitālsabiedrības, kurās pašvaldībai ir iespēja ietekmēt lēmumus, t.i. "pašvaldībai ir vairākums" - gan šo struktūru un iestāžu īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem, gan iepirktajiem pakalpojumiem, nosakot iepirktā pakalpojuma nosacījumus. Tādējādi minētais mērķrādītājs attiektos uz pašvaldības un to iestāžu izmantotajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, uz mazas vai lielas noslodzes transportlīdzekļiem pasažieru pārvadājumiem, piemēram, izglītības iestāžu vai darbinieku pārvadāšanai, uz sociālo aprūpes namu transportlīdzekļiem, uz transportlīdzekļiem, ko izmanto kultūras pasākumiem, piemēram, kultūras iestāžu darbinieku, dalībnieku pārvadājumiem, kā arī pašvaldības nodrošināto pakalpojumu sniegšanai izmantoto transportu (dažādas transporta kategorijas). Tātad ir secināms, ka minētais nosacījums attiecas uz valstspilsētas pašvaldības autoparku, piemēram, iekšējam nodrošinājumam, kā arī uz visiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri nodrošina pašvaldības funkciju izpildi, jo Direktīvas 2019/1161 3.panta 1.punkts attiecas gan uz transportlīdzekļu iepirkumiem, gan uz iepirkumiem, ko arī veic izmantojot pakalpojumu līgumus pakalpojumiem, piemēram, sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumiem, ja konkrētajām iestādēm ir piemērojama publisko iepirkumu prasība.

Pienākuma izpildes nosacījumi
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 1.punktā noteiktā pienākuma izpilde
Minēto pienākumu var izpildīt valstpilsētu kapitālsabiedrību, kas valstspilsētas pašvaldības teritorijā nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus, transportlīdzekļos pēc iespējas vairāk izmantojot biodegvielu, vai izmantojot tīro biodegvielu (ir biodīzeļdegvielas veidi, kurus esošos transportlīdzekļos jau šobrīd var izmantot 100% apjomā nevis kā piejaukumu dīzeļdegvielai), vai pēc iespējas vairāk to piejaucot klāt izmantotajai fosilajai degvielai, transportlīdzekļos izmantojot biometānu (iegādājoties CNG/LNG transportlīdzekļus vai pārbūvējot dīzeļdegvielas transportlīdzekļus, CNG izmantošanai), vai pārejot uz elektrotransportlīdzekļu (arī uzlādējāmo hibrīdtransportlīdzekļu) izmantošanu. Ja valstspilsētā sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina cits komersants Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros, tad pašvaldība minētos nosacījumus un prasības var iekļaut iepirkumos.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 2.punktā noteiktā pienākuma izpilde
Minēto pienākumu var izpildīt ar valstpilsētas centrālās struktūras, padotības vai pārraudzības iestāžu vai kapitālsabiedrību īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem, tajos izmantojot atjaunīgo enerģiju vai elektroenerģiju vai abu šo enerģijas veidu kombināciju.
Minētā pienākuma izpildē nebūs jāieskaita tādus transportlīdzekļus, kas tiek izmantots uz patapinājuma līguma pamata, vai kas tiek nomāti.
Minētā pienākuma izpildē nav ieskaitāmi sabiedriskā transporta transportlīdzekļi, bet operatīvajos transportlīdzekļos izmantoto transporta enerģiju pašvaldības var ieskaitīt pēc izvēles, piemēram, ja minētie transportlīdzekļi ir elektrotransportlīdzekļi.
Minētais pienākums ir attiecināms uz šādas kategorijas transportlīdzekļiem (Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK):
1) M kategorija
2) N1 un N2 kategorija.

Ja valstspilsētas iestādes īpašumā nav transportlīdzekļi vai ja sabiedriskā transporta pakalpojumu nenodrošina pašvaldības iestāde, bet transportlīdzekļu pakalpojumus sniedz cits komersants, tad pašvaldība minētos nosacījumus var izpildīt, iekļaujot minētos nosacījumus iepirkumu prasībās Publisko iepirkumu likuma ietvaros.
Likumprojekta 6.pants ir papildinošs Publisko iepirkumu likumam un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, kas noteic, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos, jānodrošina noteikts procents "tīru" autotransporta līdzekļu, tādā veidā pēc būtības arī veicinot to, ka minētajos publiskajos iepirkumos tiek iegādāti un pēc tam izmantoti tādi transportlīdzekļi, kas izmanto tieši atjaunojamos energoresursus (biodegviela, biometāns, atjaunīgais ūdeņradis u.c.) vai elektroenerģiju (arī hibrīdtransportlīdzekļus). Kā arī Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iekļautie nosacījumi pēc būtības veicina un palīdz sasniegt likumprojekta 6.pantā noteiktos mērķrādītājus.

Likumprojekta 6.panta noteikto pienākumu izpildei netiks ieskaitīta dabasgāzes izmantošana, jo likumprojekta 6.pantā noteiktais pienākums ir izpildāms tikai ar atjaunīgo degvielu. Likumprojekta 6.panta noteikto pienākumu izpildē netiks ieskaitīta no dabasgāzes ražota ūdeņraža izmantošana, jo tas neatbilst Direktīvas 2018/2001 2.panta 36.punktā iekļautajai definīcijai, kas nosaka, ka RFNBO ir jābūt ražotai no AER. Vienlaikus 6.panta izpildē tiktu ieskaitīta biometāna izmantošana, ja biometāna izcelsme tiek pamatota ar izcelsmes apliecinājumiem, kā arī tiks ieskaitīts no biometāna ražota ūdeņraža izmantošana, jo tas atbilstu RFNBO definīcijai, šajā gadījumā biometāna, kas tiek izmantots RFNBO ražošanā, izcelsme arī būs jāpamato ar izcelsmes apliecinājumiem.
No atjaunīgās enerģijas, piemēram, vēja enerģijas, saules enerģijas, atjaunojamās elektroenerģijas ražota ūdeņraža un biometāna izmantošana, t.sk. biometāna izmantošana transportlīdzekļos, kuri ir paredzēti dabasgāzes izmantošanai, tiktu ieskaitīta likumprojekta 6.panta izpildē, neskatoties uz to, ka biometāns tiek izmantots transportlīdzekļos, kas pēc savas tehnoloģiskās uzbūves ir paredzēts dabasgāzes izmantošanai.
Likumprojekta 6.pants neparedz pienākumu iegādāties jaunus ar AER darbināmus transportlīdzekļus, līdz ar to ir iespējams mērķi sasniegt arī ar tādiem transportlīdzekļiem, kuros tiek izmantota tikai biodegvielas / biometāna, vai kuri ir pārbūvēti biometāna vai elektroenerģijas izmantošanai.

Noteikto pienākumu konkurētspējas aspekti
Uz reģionālajiem pārvadātājiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas vai vairāku pašvaldību teritorijās, likumprojektā noteiktais pienākums neattiecas, jo uz tiem attiecas Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā noteiktās prasības gan attiecībā uz transportlīdzekļu iegādi, gan attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem, t.i. 12.panta 6.punktā ir noteikts "no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 50 procenti I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem". Šis nosacījums attiecas arī uz tādiem pakalpojumiem, par kuriem līgums ir slēgts pirms 2025.gada vai 2030.gada, ja līguma termiņš aptver minētos gadus, t.i., ja pakalpojuma līgums ir noslēgts, piemēram, 2024.gadā, tad tajā ir jābūt norādītiem nosacījumiem periodam no 2025.gada un periodam no 2023.gada atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma norādītajiem nosacījumiem. Līdz ar to ir saprotams, ka uz reģionālajiem pārvadātājiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas vai vairāku pašvaldību teritorijās, jau jābūt attiecinātām "tīro" transportlīdzekļu izmantošanas prasībām, vienlaikus tās netiek attiecinātas uz sabiedrisko transportu, ko nodrošina pašas pašvaldības.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 1.punktā valstspilsētu sabiedriskā transporta transportlīdzekļiem noteiktais mērķis ir izpildāms ar iekšdedzes transportlīdzekļiem, tajos izmantojot biodegvielu lielākā apjomā vai izmantojot biometānu uc., bet reģionālajiem pārvadātājiem ir noteikta prasība tieši attiecībā uz tīrajiem transportlīdzekļiem, piemēram, elektrotransportlīdzekļiem.​

Pienākuma izpildes aprēķins
KEM izstrādās nosacījumus atjaunīgās enerģijas īpatsvara aprēķināšanai – kā aprēķināt minētos īpatsvarus, kur aprēķinā piemērotu Direktīvā 2018/2001 nosacījumus, kā ņemt vērā atjaunīgo ūdeņradi, biometānu, biodegvielas, kur pašvaldības balstīsies uz degvielas piegādātāju, kas pašvaldībām realizē degvielu, sniegto informāciju u.c.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 1.punktā noteiktā mērķrādītāja izpilde ir aprēķināma, konkrētajos sabiedriskā transporta transportlīdzekļos (ko nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrība (pašvaldībai ir vairākums) un/vai ko nodrošina komersants Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros) izmantotas atjaunīgās transporta enerģijas - biodegviela, biometāns, atjaunīgais ūdeņradis, elektroenerģijas, apjoma summu dalot ar šajos sabiedriskā transporta transportlīdzekļos patērētā kopējā transporta enerģijas apjomu - degviela, biometāns, ūdeņradis, elektroenerģija, summu.
Likumprojekta 6.panta 1.daļas 2.punktā minētā mērķrādītāja izpilde ir aprēķināma, konkrētās pašvaldības (centrālo iestāžu, padotības vai pārraudzības iestāžu, kapitālsabiedrību (pašvaldībai ir vairākums) un komersantu, kas Publiskā iepirkuma likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma ietvaros nodrošina pašvaldību funkciju izpildi) autoparka transportlīdzekļos (izņemot sabiedriskā transporta transportlīdzekļos) izmantotas atjaunīgās transporta enerģijas - biodegviela, biometāns, atjaunīgais ūdeņradis, elektroenerģijas, apjoma summu dalot ar šajos transportlīdzekļos patērētā kopējā transporta enerģijas apjomu - degviela, biometāns, ūdeņradis, elektroenerģija, summu. Iepriekšminētajā aprēķinā pašvaldība var iekļaut arī operatīvajā transportā izmantot transporta enerģiju.

Pienākuma izpildes iespējas un pieejamās atbalsta programmas
Latvijā darbojas 1 ūdeņraža uzpildes stacija, kur ir iespēja uzpildīt no dabasgāzes ražotu ūdeņradi, vienlaikus jau šobrīd no komersantu puses ir interese ūdeņraža uzpildes staciju izveidei, kur varēs uzpildīt no AER ražotu ūdeņradi.
Latvijā darbojas 9 publiskās CNG uzpildes stacijas[2], kur būs iespējams uzpildīt arī biometānu, ja minētā transporta enerģijas veida izmantotāji pieprasīs biometāna piegādi.
Latvijā visos plānošanas reģionos atrodas atkritumu poligoni, kur kā emisiju samazināšanas pasākums tika izveidotas biogāzes savākšanas iekārtas un biogāzes ražošanas / izmantošanas iekārtas. Minētā biogāze no atkritumu poligoniem būs jāturpina iegūst vēl ilgu laika periodu, ņemot vērā atkritumu sadalīšanas un gāzu izdalīšanās periodus, jo, ja atkritumu poligonos biogāzi neiegūst, tad visa poligonos emitētā gāze tiek uzskatītā valsts SEG emisiju apjomā, kas savukārt būtiski apdraud Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Un, ja iegūtā biogāze netiek izmantota kā kurināmais atkritumu poligona ietvaros, piemēram, elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai, tad vienīgā opcija no minētās biogāzes iegūt biometānu, ko pēc tam ievadīt gāzes tīklā, lai to izmantotu kā kurināmo vai degvielu, vai izmantot kā degvielu CNG vai LNG uzpildes iekārtās poligonu teritorijā.
Minētajos poligonos tādējādi ir arī iespējams izvietot biometāna ražošanas (biogāzes attīrīšanas līdz biometāna (dabasgāzes) kvalitātes rādītājiem) iekārtas, lai minēto biometānu varētu pēc tam izmantot gan valstpilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, atkritumu izvešanas transports, vai arī sabiedriskā transporta transportlīdzekļos, piemēram, autobusos, kuros jau šobrīd tiek izmantots CNG.
Latvijā attīstās publiskās elektrouzlādes stacijas, kur ir iespējams uzlādēt gan vieglos transportlīdzekļus, gan citas kategorijas ceļu transportu. Šobrīd e-mobi tīklā, ko uztur Ceļu satiksmes drošības direkcija[3], visā Latvijas teritorijā darbojas 141 ātrās uzlādes stacija, un vēl citas publiskās elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, kuras ir uzstādījuši un kuras uztur komersanti. Savukārt AS “Latvenergo” uzturētajā Elektrum drive uzlādes tīklā līdz 2026. gadam paredzēts izvietot papildu 35 uzlādes stacijas ar 136 uzlādes punktiem ar minimālo jaudu 150 kW katrā[4]. 

Atbalsta programmas
SM kā atbildīgā par videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstīšanu pašvaldībās jau īstenojusi vairākus projektus, ar kuriem pašvaldībās tiek attīstīta videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūra, šim mērķim piesaistot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Tāpat SM ir uzsākusi nacionālās elektromobilitātes infrastruktūras tīkla izveidi, piesaistot ERAF finansējumu.
VARAM ir ieviesusi vai 2023.gadā virza vairākas atbalsta programmas pašvaldībām, kas cita starpā nodrošinās arī likumprojekta 6.pantā noteikto pienākumu izpildi:
1) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi", investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums 10 milj. euro.
Atbalsta programmas ietvaros ir sniegts atbalsts jaunu M2 vai M3 kategorijas mehānisko elektrotransportlīdzekļu iegādei un saistītā uzlādes punktu infrastruktūras izveidei skolēnu pārvadājumiem.
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.54,16.01.2024.), kopējais pieejamais finansējums 5,96 milj. euro.
Minētās atbalsta programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētām pilsētvides sakopšanas iekārtu iegādei (transportlīdzekļi savākto smalko atkritumu izvešanai un (vai) specializētā komunālā tehnika ceļu seguma tīrīšanai un apstrādei no putekļiem)
3) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.6.pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.65, 23.01.2024.), kopējais pieejamais finansējums 24,92 milj. euro.
Atbalsta programmas ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai uzlabotu pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, nodrošinot izglītības, sociālo, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumu sasniedzamību četros Latvijas statistiskajos reģionos, kas ir visvairāk skartie reģioni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku: Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā.
KEM 2023.gadā virza atbalsta programmu "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums", kopējais pieejamais finansējums 5 milj. euro.
Atbalsta programmas ietvaros tiek plānots atbalstīt tādus projektus, kuru īstenošanas rezultātā tiks iegādāti M1, M2, N1 un N2 kategorijas elektromobiļi un, ja nepieciešams, izveidota to darbības nodrošināšanai paredzētā uzlādes infrastruktūra, tai skaitā uzstādot saules paneļus vai vēja ģeneratorus.

Ziņošana par pienākuma izpildi
Likumprojektā ir noteikts, ka valstspilsētas par likumprojekta 6.pantā noteiktā pienākuma izpildi ziņo BVKB, jo tieši BVKB būs kompetentā iestāde par NEKP2030 divgadu progresa ziņojuma sagatavošanu, ir kompetentā iestāde par Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildi un par energoefektivitātes monitoringu (elektromobilitātes veicināšana ir efektīvs energoefektivitātes uzlabošanas pasākums), kā arī būs kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) pienākumu izpildes uzraudzībā. Tāpēc tieši BVKB ir nepieciešams saņemt minēto informāciju un datus.

Šī brīža situācija pienākuma izpildē
Jau šobrīd ir valstpilsētas, kuru pašvaldību transportlīdzekļos vai sabiedriskajā transportā tiek izmantota elektroenerģija un obligātā biodegvielas piejaukuma apjomā tiek izmantota arī biodegviela.
Šobrīd tiek īstenotas vai plānotas atbalsta programmas, kas sekmē šo mērķu izpildi, vienlaikus ir būtiski nodrošināt, ka minēto atbalsta programmu ietvaros tiešām tiek iegādāti tikai bezemisiju transportlīdzekļi vai tiek iegādāti iekšdedzes transportlīdzekļi, kuros pēc tam tiek izmantota tikai atjaunīgā enerģija, piemēram, biometāns. Ir arī valstpilsētas, kurās mērķa izpildei būs nepieciešami mazāk papildu pasākumi, piemēram, Rīgas Satiksme jau šobrīd nodrošina dandrīs 46% atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru. Jēkabpilī autobusos, kuros tiek izmantota dabasgāzei, ir iespējams pilnībā izmantot tikai biometānu. 
Pirmsšķietami papildu pasākumi būs nepieciešami 6.panta 1.daļas 2.punktā noteiktā mērķa izpildei, kur pašvaldībām cita starpā būtu nepieciešams pārskatīt pašvaldību transportlīdzekļu izmantojuma efektivitāti.

Likumprojekta 7.pants
Pantā netiek iekļauti nosacījumi patērētāju informēšanai, kas ir iekļauti tieši piemērojamos ES tiesību aktos alternatīvo degvielu infrastruktūras jomā.
Pants nosaka pienākumu un nosacījumus attiecībā uz patērētājam vai pircējam pieejamo informāciju par transporta enerģijas veidiem, kas ir izmantojami jaunos transportlīdzekļos, par patērētājiem pieejamo informāciju attiecībā uz uzlādes punktiem un uzpildes punktiem.
Pantā ir noteikts, ka uzlādes punkta un uzpildes punkta operatoram ir jānorāda informācija par alternatīvās degvielas veidiem un to izcelsmi, kur norādot informāciju par izcelsmi ir jānorāda, vai uzlādes vai uzpildes punktā piedāvātās alternatīvās degvielas ir iegūtas no fosilajiem vai atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus ir noteikts, ka informācija par alternatīvās degvielas izcelsmi ir jāsniedz, ja uzlādes vai uzpildes punkta operatoram ir izcelsmi pamatojoši dokumenti, informācija par biodegvielas ražošanā izmantotajām izejvielām vai pamatojums, ka biodegvielas atbilst “modernās biodegvielas” definīcijai, t.i., tiek iegūtas no likumprojekta pielikumā minētajām izejvielām. Līdz ar to ir saprotams, ka uzlādes punkta vai uzpildes punkta operatoram minētā informācija ir jāsniedz tikai, ja viņam tāda ir pieejama, un šīs informācijas izvietošanas vieta ir uzlādes punkta vai uzpildes punkta izvēlē.
Pantā ir noteikts, ka, ja degvielas uzpildes stacijā tiek patēriņam realizēti vairāki degvielu veidi, no kuriem vismaz viens ir alternatīvās degvielas veids, tad degvielas uzpildes stacijā ir jānorāda cenas salīdzināmās vienībās, vienlaikus deleģētajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļauta metodoloģija šo salīdzināmo cenu aprēķinam, tiks noteiktas iestādes, kas šos aprēķinus veiks un kas publicēs cenas salīdzināmās vienībās, tādējādi nodrošinot arī degvielas uzpildes staciju operatoriem iespēju izmantot šo informāciju.
Šobrīd šāds aprēķins jau tiek veikts un salīdzināmās transporta enerģijas cenas jau tiek publicētas KEM tīmekļa vietnē[5].
Par likumprojekta 7.panta 1.-5.daļā noteikto pienākumu neizpildi būtu piemērojami Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37.panta nosacījumi. Kā arī būtu jāpiemēro Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) pieejamie līdzekļi, ievērojot to, ka šī joma ir licencēta.
Likumprojektā nav iekļauti nosacījumi no Direktīvas 2014/94/ES, jo tā tika atcelta ar Regulu 2023/1804. Tie likumprojektā "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) iekļautie nosacījumi, kas transponēja Direktīvas 2014/94/ES nosacījumus, bet ir iekļauti Regulā 2023/1804, nav iekļauti šajā likumprojektā, jo regulas nosacījumi ir tieši piemērojami un nav transponējami nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojekta 8.pants
Pantā noteiktie pienākumi ir iekļauti, lai nodrošinātu SEG emisiju samazinājumu lielākajā SEG emisiju sektorā, jo transports 2021.gadā radīja 30,6% un 2022.gadā - 31,11% no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma un to emisiju apjoms ir vairāk nekā 2 reizes lielāks nekā pārveidošanas sektora (koģenerācijas stacijas un katlu mājas) vai pakalpojumu un mājsaimniecības sektoru radītais emisiju apjoms. Jebkura atjaunīgās transporta enerģijas veida izmantojums tiešā veidā samazina transporta sektora radīto SEG emisiju apjomu, kas tiek aplēsts SEG emisiju inventarizācijas ietvaros, jo gan 1.paaudzes biodegvielu, gan moderno biodegvielu oglekļa dioksīda emisiju faktors, veicot inventarizāciju, ir 0, bet 1 TJ (277,8 MWh) elektroenerģijas, kas izmantota transportā aizvieto līdz 3,5 TJ (972,3 MWh) degvielas.
Tāpat iekļautie pienākumi izriet no nepieciešamības stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību, jo šobrīd transporta enerģijas importa atkarība svārstās ap 100%, un ņemot vērā iepriekšminēto, elektroenerģijas un vietēji saražotas biodegvielas izmantošanas palielināšana mazinās šo atkarību.

Tāpat ar pantu tiek transponēti jaunie Direktīvas 2018/2001 nosacījumi (ar Direktīvā 2023/2413 iekļautajiem grozījumiem), ka dalībvalstīm ir jāuzliek degvielas piegādātajam pienākums nodrošināt transporta enerģijas apjomā, kas ir realizēts patēriņam transportā, noteiktu SEG emisiju intensitātes samazinājumu tādā apjomā, lai tas 2030.gadā realizētos Latvijā visos transporta veidos patērētās transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes samazinājumā par 14,5% salīdzinot ar 2030.gada bāzlīniju. Līdz ar to likumprojekts uzreiz tiek pielāgots Direktīvas 2023/2413 redakcijai.

Pantā degvielas piegādātājiem tiek noteikts saistošs 2030.gada mērķis - samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas SEG emisiju intensitāti par vismaz 16%, kā arī tiek noteikti saistoši ikgadējie mērķi, lai nodrošinātu virzību uz 2030.gada mērķa izpildi. Ikgadējie mērķi ir noteikti, lai:
1) minētā mērķa izpilde un tās ietekme uz galapatērētāju notiktu vienmērīgi.
Mērķa noteikšana tikai 2030.gadam un degvielas piegādātāju iespējamā rīcība šo mērķi izpildot tikai ar 2030.gadu var rezultēties tajā, ka periodā līdz 2030.gadam nekas netiek darīts, bet 2030.gadā mērķa izpildei veiktās darbības var radīt ļoti negaidītu un krasu ietekmi uz Latvijas degvielas tirgu.
2) transporta sektors sniegtu pienesumu Latvijas kopējo atjaunīgās enerģijas mērķu izpildi, nevis to bremzētu.
Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 2) apakšpunkts noteic Latvijai pienākumu nodrošināt nepārtrauktu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu, kam 2022.gadā ir jābūt 18%, 2025.gadā - 43%, bet 2027.gadā - 65% no nepieciešamā īpatsvara pieauguma 2030.gada mērķu sasniegšanā. Tāpat Regulas 2018/1999 32.panta 4.punkts noteic, ka Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvars nedrīkst samazināties zem 2020.gada atjaunīgās enerģijas mērķa, kas Latvijai bija 40%.

Pantā degvielas piegādātājiem noteiktais SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķis ir noteikts lielāks nekā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta a) apakšpunkta ii) apakšapakšpunktā noteiktais valsts mērķis - 14,5%, jo tiek ņemts vērā, ka Direktīvas 2018/2001 25.pantā noteiktais valsts kopējais mērķis aptver visu transporta sektoru, t.i. ieskaitot dzelzceļa transportu, iekšzemes un starptautisko aviāciju, iekšzemes un starptautisko kuģniecību un cita veida transportu, un valstij ir jānosaka tāds pienākums degvielas piegādātājiem, kas minēto valsts mērķi izpilda - Direktīvas 2023/2413 nosacījums "katra dalībvalsts degvielas piegādātājiem nosaka pienākumu nodrošināt, ka transporta nozarei piegādāto atjaunīgo degvielu un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ir tāds, kā rezultātā līdz 2030.gadam tiek sasniegts SEG emisiju intensitātes samazinājums vismaz 14,5% apmērā salīdzinājumā ar bāzlīniju un saskaņā ar dalībvalsts indikatīvo trajektoriju". Kas nozīmē, ka dalībvalstij degvielas piegādātājie ir jānosaka tāds mērķis, kas, ievērojot arī citos tieši piemērojamos ES tiesību aktos noteiktos specifiskos pienākumus aviācijas degvielas piegādātājiem un konkrētiem kuģiem, rezultējas valsts mērķa - 14,5% mērķu sasniegšanā.
ES tiesību akti aviācijai un konkrētiem kuģiem, prevalē pār direktīvā 2018/2001 noteiktajiem pienākumiem (Direktīvas 2023/2413 preambulas 72.punkts):
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) - nosaka degvielas piegādātājiem ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvara pienākumu 2030.gadā 6%, kas ņemot vērā paredzamās iespējamās aviācijas degvielas SEG emisiju intensitātes rādītājus varētu nodrošināt līdzvērtīgu SEG emisiju intensitātes samazinājumu.
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regula (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK - nosaka pienākumu konkrēto tilpības kuģu degvielas patēriņa SEG emisiju intensitāti samazināt par 6% 2030.gadā salīdzinot ar 2030.gada atsauces vērtību.
2022.gadā Direktīvas 2023/2413 transporta enerģijas aptvērums bija:
1) bunkurēšana (dīzeļdegviela) 6,9% kopējā transporta enerģijas aptvērumā ar SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķi 6%
2) aviācija 11,6% kopējā transporta enerģijas aptvērumā ar AER īpatsvara mērķi 6%
3) autotransports, dzelzceļa transports, iekšzemes kuģošana un cauruļvadu transports 81,5%  kopējā transporta enerģijas aptvērumā
Iepriekšminētie statistikas dati kopumā veido tikai 13% SEG emisiju intensitātes samazinājumu. Ņemot vērā iepriekš iekļauto skaidrojumu, ka aviācijai un konkrētiem kuģiem ir noteikti mērķi ES tieši piemērojamos tiesību aktos un tie prevalē Direktīvas 2023/2413 prasībām un ņemot vērā to, ka Latvijai degvielas piegādātājiem ir jānoteic tādi mērķi, kas sasniedz Direktīvā noteikto 14,5%, ir nepieciešams paaugstināt to mērķi, kas tiek piemērots autotransportam, dzelzceļa transportam, iekšzemes kuģošanas un cauruļvadu transportam vismaz līdz 16%. Jānorāda, ka arī šāds likumprojekta 8.pantā noteiktais mērķis nodrošina tikai 14,2% SEG emisiju intensitātes samazinājumu.

Ņemot vērā SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma specifiku, pantā ir noteikts, ka šis pienākums neattiecas uz degvielas piegādātājiem, kas realizē patēriņam transportā tikai alternatīvās degvielas, tādējādi šobrīd no pienākuma izpildes tiek izslēgti tādi degvielas piegādātāji, kas realizē tikai sašķidrināto naftas gāzi, saspiesto dabasgāzi vai elektroenerģiju.

Pantā noteiktais pienākums - SEG emisiju intensitātes samazinājums pēc būtības tiek aprēķināts kā atjaunīgās transporta enerģijas SEG emisiju ietaupījumu summas dalījums ar SEG emisiju bāzlīniju.
Bāzlīnija tiek aprēķināta kā kopējā realizētā transporta enerģijas (piemēram, fosilā degviela piejaukumā ar biodegvielu, kopējais elektroenerģijas apjoms u.c.) apjoma reizinājums ar fosilās degvielas komparatoru, kas ir noteikts Direktīvas 2018/2001 V pielikumā (Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 686) 1.pielikuma 21.1.apakšpunkts).
Atjaunīgās transporta enerģijas SEG emisiju intensitāte tiek aprēķināta, reizinot katru konkrētajā kalendārajā gadā atjaunīgās transporta enerģijas veida patēriņa apjomu ar šīs transporta enerģijas SEG emisiju ietaupījuma rādītāju, ko degvielas piegādātāji var aprēķināt no fosilā degvielas komporatora transportam atņemot degvielas SEG emisiju faktoru, kas degvielas piegādātājiem ir pieejami ilgtspējas apliecinājumos. 

Pantā ir uzskaitīti transporta enerģijas veidi, kas varētu tikt izmantoti SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildei, jo minēto pienākumu var izpildīt tikai ar atjaunojamiem transporta enerģijas veidiem. RFNBOs ietver arī no AER, piemēram, no vēja enerģijas, saules enerģijas, atjaunojamās elektroenerģijas, ražotu ūdeņradi. Savukārt no dabasgāzes ražots ūdeņradis tiek ieskaitīts pie fosilās šķidrās vai gāzveida degvielas un to nav iespējams izmantot šajā pantā noteiktā pienākuma izpildē.

Pantā ir iekļautas arī šādas papildiespējas pienākuma izpildei:
1) iegādāties no cita degvielas piegādātāja tā saistību izpildes pārsniegumu. Tas nozīmē, ka tas degvielas piegādātājs, kurš būs veicis pasākumus un nodrošinājis, ka tā SEG emisiju intensitātes samazinājums ir lielāks nekā panta pirmajā daļā tam noteiktie mērķrādītāji, minēto pārsniegumu varēs nodot (pārdot) citam degvielas piegādātājam. Šajā gadījumā šis degvielas piegādātājs (pārdevējs) savā ziņojuma iekļaus informāciju par to, kam un kādā apjomā tas ir pārdevis pārsniegumu, vienlaikus degvielas piegādātājs (pircējs) tāpat savā vispārīgajā ziņojumā iekļauj informāciju par to, no kā un kādā apjomā pārsniegums apjoms ir iegādāts. Tādējādi šis pārsniegtais apjoms atskaitīsies no pārdevēja degvielas piegādātāja mērķa izpildes un pieskaitīsies pircēja degvielas piegādātāja mērķa izpildei;
2) iegādāties cita komersanta atjaunīgās elektroenerģijas apjoma statistiku, ko šis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, ir realizējis patēriņam transportā. Tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs no cita komersanta varēs iegādāties tās atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, ko minētais komersants būs piegādājis uzlādei elektrotransportlīdzekļos, un ko degvielas piegādātājs pēc tam varēs iekļaut savā ziņojumā mērķu izpildes pamatošanai. Tāpat tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs savā mērķu izpildē varēs iekļaut to atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, kas ir uzlādēts elektrotransportlīdzekļos uzlādes punktos, kas ir uzstādīti degvielas piegādātāja degvielas uzpildes stacijās. Vienlaikus ir noteikts, ka komersantam ir jāpamato, ka minētā atjaunīgā elektroenerģija tiešām ir uzlādēta elektrotransportlīdzekļos, piemēram, informācija no uzlādes iekārtas mērierīcēm vai elektroenerģijas piegādātāja rēķins.
Ja degvielas piegādātājs ir arī elektroenerģijas tirgotājs, tad patēriņam transportā pārdoto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, ko tas ir pārdevis darbojoties kā elektroenerģijas tirgotājs, ieskaitīs kā degvielas pārdevēja paša realizēto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.
3) iegādāties no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, tā patēriņam transportā realizēto vai paša patēriņam transportā izmantoto biogāzi (biometānu). Tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs no cita komersanta iegādāsies tā biogāzes apjoma statistiku, un pēc tam iekļaus minētās biogāzes apjomu un tā SEG emisiju intensitātes rādītājus savā ziņojumā. Vienlaikus ir noteikts, ka, ja tiek iegādāta modernās biodegvielas statistika, tad ir jānodrošina pamatojums tam, ka šī biogāze ir izmantota uzpildei transportlīdzekļos un ir pamatota šīs biogāzes izcelsme.
4) ievērojot Direktīvas 2018/2001 nosacījumus, pantā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu var izpildīt arī realizējot transporta enerģiju gaisa un jūras kuģiem.

Pantā ir iekļauts deleģējums Ministru kabineta noteikumos noteikt vairākus nosacījumus atjaunojamās enerģijas transportā mērķu izpildes aprēķinam – īpatsvara noteikšanas nosacījumi, koeficientu piemērošana elektroenerģijai un modernajām biodegvielām un biogāzei.

Papildus ir noteikts, ka biodegvielu un biogāzi, kas nav ražota no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku kultūraugiem, pienākuma nodrošināšanā var ieskaitīt tikai līdz 4,2% no kopējā patēriņam transportā realizēta transporta enerģijas apjoma. Tādējādi pantā tiek noteikts Direktīvas 2018/2001 26.panta 1.punkta nosacījumi, ka, aprēķinot SEG emisiju intensitātes rādītājus, biodegvielu, kas ir ražota no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, drīkst ieskaitīt tikai tādā apjomā, kas ir par 1% lielāks nekā šādas biodegvielas īpatsvars Latvijā 2020.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvalde un EUROSTAT datiem šādas biodegvielas īpatsvars 2020.gadā bija 3,1%.

Pantā ir arī noteikts nosacījums ar likuma spēkā stāšanos izbeigt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem saražoto biodegvielu vai biomasas degvielu, kurām ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks, kurām ir novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar augstu oglekļa koncentrāciju, izmantošanu (Direktīvas 2018/2001 26.panta 2.punkta 2.rindkopa) un kuru izejvielu, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, identificēšanas nosacījumi ir iekļauti Komisijas deleģētajā regulā Nr. 2019/807 (13.03.2019), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku[6].

Lai gan pantā nav iekļauts obligātā biodegvielu piejaukuma pienākums un tā apjoms, tomēr likumprojekta 8.panta izpilde lielā mērā tiks īstenota ar biodegvielu piejaukumu realizētajai degvielai. Minētā piejaukuma apjomu katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties pats, piemēram, nepiejaucot biodegvielu benzīnam, bet to piejaucot dīzeļdegvielai 10 tilpumprocentu apjomā, vai otrādi. Tādējādi pēc būtības biodegvielu piejaukums tiks atjaunots un tiks izmantots, lai sasniegtu likumprojekta 8. un arī 9.pantā noteiktos pienākumus. Šāds secinājums ir izdarāms, jo 2021.gadā, kad spēkā bija obligātā biodegvielas piejaukuma pienākums, kopējais transportā realizētais atjaunīgās transporta enerģijas apjoms bija 6,4%, bet transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājums (aprēķināts pēc grozītās direktīvas 2018/2001 nosacījumiem) bija tikai 1,1%. Līdz ar to ir secināms, ka likumprojekta 8.pantā noteikto mērķu sasniegšanai degvielas piegādātājiem būs jānodrošina būtiski lielāks biodegvielu piejaukuma apjoms, nekā šobrīd spēkā esošais (obligātā biodegvielu piejaukuma pienākums līdz 2023.gada 31.decembrim ir brīvprātīgs, bet no 2024.gada 1.janvāra pienākums atkal būs obligāts).

Likumprojekta 9.pants
Pantā tiek noteikts transporta enerģijas modernizēšanas pienākums - Direktīvas 2018/2001 25. un 27.panta nosacījumi attiecībā uz kombinēto modernās biodegvielas, biogāzes un RFNBO mērķi - tā lielumu un aprēķina (ieskaites) principiem.

Ņemot vērā pantā noteiktā īpatsvara mērķa specifiku, pantā ir noteikts, ka šis pienākums neattiecas uz degvielas piegādātājiem, kas realizē patēriņam transportā tikai alternatīvās degvielas, tādējādi šobrīd no pienākuma izpildes tiek izslēgti tādi degvielas piegādātāji, kas realizē tikai sašķidrināto naftas gāzi, saspiesto dabasgāzi vai elektroenerģiju.

Tāpat likumprojekta 9.daļā ir noteikts, ka 9.panta pienākuma izpildei aprēķinot modernās biodegvielas/modernās biogāzes (biometāna) īpatsvaru, neņem vērā degvielas piegādātāja patēriņam transporta sektorā realizēto elektroenerģijas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu. Attiecībā uz šo nosacījumu Eiropas Komisija ir sniegusi šādu skaidrojumu "Noteikuma mērķis ir atbrīvot piegādātājus, kas piegādā tikai elektroenerģiju vai RFNBO, no prasības piegādāt moderno biodegvielu (jo tas būtu šķērslis ienākšanai tirgū), vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus spēles apstākļus. Šim nolūkam šis noteikums paredz, ka, nosakot minimālo piegādājamās modernās biodegvielas īpatsvaru, RFNBO enerģijas saturs un operatora piegādātā elektroenerģija netiek ņemta vērā. Degvielas piegādātājam, kas piegādā tikai elektroenerģiju, nebūtu jāpiegādā modernā biodegviela, un degvielas piegādātājam, kas piegādā 50% elektroenerģijas un 50% fosilo kurināmo, nosakot modernās biodegvielas daudzumu, ņemtu vērā tikai tirgū piegādāto fosilās izcelsmes degvielas apjomu".

Līdzvērtīgi kā 8.pantā arī 9.pantā ir noteiktas vairākas papildiespējas mērķa izpildei:
1) iegādāties no cita degvielas piegādātāja tā saistību izpildes pārsniegumu. Tas nozīmē, ka tas degvielas piegādātājs, kurš būs veicis pasākumus un nodrošinājis, ka tā attiecīgās transporta enerģijas veidu īpatsvars ir lielāks nekā panta pirmajā daļā noteiktie mērķrādītāji, minēto pārsniegumu varēs nodot (pārdot) citam degvielas piegādātājam. Šajā gadījumā šis degvielas piegādātājs (pārdevējs) savā ziņojumā iekļaus informāciju par to, kam un kādā apjomā tas ir pārdevis pārsniegumu, vienlaikus degvielas piegādātājs (pircējs) tāpat savā vispārīgajā ziņojumā iekļaus informāciju par to, no kā un kādā apjomā pārsnieguma apjoms ir iegādāts. Tādējādi šis pārsniegtais apjoms atskaitīsies no pārdevēja degvielas piegādātāja mērķa izpildes un pieskaitīsies pircēja degvielas piegādātāja mērķa izpildei;
2) iegādāties no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, tā patēriņam transportā realizēto vai paša patēriņam izmantoto moderno biogāzi vai RFNBOs. Tas nozīmē, ka degvielas piegādātājs no cita komersanta iegādāsies tās biogāzes vai RFNBOs apjoma statistiku, un pēc tam savā ziņojumā iekļaus minēto apjomu. Vienlaikus ir noteikts, ka, ja tiek iegādāta konkrētā transporta enerģijas veida statistika, tad ir jānodrošina pamatojums tam, ka šī transporta enerģija ir izmantota uzpildei transportlīdzekļos un ir pamatota tās izcelsme.

Pantā ir noteikts, ka likumprojekta 8.panta 4.daļā minētais pienākums neattiecas uz elektroenerģijas un RFNBOs apjomu, kas ir realizēts patēriņam transportā. Tādējādi šis nosacījums paredz, ka, nosakot piegādājamo moderno biodegvielu vai biogāzes minimālo daļu, šis īpatsvars tiek rēķināts pret mazāku patēriņam transportā realizēto transporta enerģijas apjomu, ja degvielas piegādātāja atjaunojamās enerģijas “portfelī” ir arī elektroenerģija vai  RFNBOs. Degvielas piegādātājam, kas patēriņam transportā realizē tikai elektroenerģiju, piemēram, nebūtu jāpiegādā modernās biodegvielas, un degvielas piegādātājam, kas piegādā 50% elektroenerģijas un 50% fosilā degvielas, nosakot realizēto modernās biodegvielas apjomu, ņemtu vērā tikai tā fosilās degvielas apjomu.

Pantā ir iekļauts deleģējums kabineta noteikumiem apstiprināt detalizētu likumprojekta pielikumā minēto modernās biogāzes un moderno biodegvielu izejvielu sarakstu. Likumprojekta pielikums, ar kuru ir transponēts Direktīvas 2018/2001 IX pielikums, nosaka vispārīgu izejvielu sarakstu, no kurām iegūtā biodegviela vai biogāze var tikt uzskatīta par moderno biodegvielu vai moderno biogāzi. Tomēr tā kā likumprojektā iekļautais saraksts ir pietiekami vispārīgs, tad Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām nozaru ministrijām - Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādās detalizētu sarakstu, kurā tiktu uzskaitītas konkrētās izejvielas, no kurām iegūto enerģijas daudzumu līdzdalības mehānisma ietvaros var uzskatīt par divkāršu. Likumprojektā noteikts, ka minēto sarakstu ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinās Ministru kabinets.

Likumprojekta 10.pants
Ar šo pantu Latvijas tiesību aktos tiek transponēti Direktīvas 2018/2001 nosacījumi par ilgtspējas kritērijiem un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas jāievēro nododot patēriņam dažādu AER degvielu – biodegvielas, biomasas degvielas, biogāzi, RFNBO un RCF, veidus. Pantā arī iekļauti nosacījumi atbilstības minētajiem kritērijiem pārbaudei.
Šajā pantā iekļautie nosacījumi jau ir spēkā ar Noteikumiem Nr. 686, kuri tika virzīti izņēmuma kārtā, balstoties uz nepilnīgu deleģējumu, lai risinātu Direktīvas 2018/2001 netransponēšanas problemātiku un mazinātu iespējamās EK tiesvedības pret Latviju risku.
Pantā iekļautie nosacījumi daļēji dublē kā arī īsteno Komisijas 2022.gada 14.jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996) noteiktos nosacījumus, ņemot vērā Direktīvā 2023/2413 noteiktā jauno Direktīvas 2018/2001 31.a panta redakciju, kur cita starpā ir noteikts pienākums dalībvalstij prasīt, lai attiecīgie uzņēmēji Savienības datubāzē laicīgi ievadītu precīzus datus par veiktajiem darījumiem u.c. (Direktīvas 2018/2001 jaunā 31.a panta 2.punkts) un ir noteikts pienākums dalībvalstij savā tiesiskajā regulējumā nodrošināt, ka tiek pārbaudīta datu precizitāte un pilnīgums, ko komersants iekļauj datubāzē (Direktīvas 2018/2001 jaunā 31.a panta 5.punkts). Ņemot vērā, ka Direktīva 2018/2001 un Direktīva 2023/2413 ir primārie ES likumdošanas akti (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva), bet Regula 2022/996 ir sekundārais likumdošanas akts (Komisijas Īstenošanas regula), likumprojektā ir iekļauti nosacījumi, kas izriet no Direktīvas 2023/2413 un tāpēc ir transponējami pat, ja tie ir iekļauti Komisijas regulā. Vienlaikus pēc iespējas ir saglabātas atsauces uz Regulu 2022/996.
Likumprojekta 10.pantā iekļautie nosacījumi attiecībā uz revīziju ir Regulas 2022/996 III nodaļā minētās revīzijas, ko veic sertificēšanas struktūras, kas darbojas konkrētās brīvprātīgās shēmas ietvaros. Šādas revīzijas neveic zvērināti revidenti saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu.
 “Brīvprātīgā shēma” definīcija pēc būtības atbilst Regulas 2022/996 2.panta 1.punktā iekļautajai definīcijai. Brīvprātīgās shēmas savu darbību veic saskaņā ar Regulu 2022/996. Brīvprātīgās shēmas izvērtē un apstiprina Eiropas Komisija, izdodot atbilstošos īstenošanas aktus (īstenošanas lēmums). Detalizēti nosacījumi attiecībā uz brīvprātīgo shēmu atzīšanas procesu ir publicētas Eiropas Komisija tīmekļa vietnē (https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/bioenergy/voluntary-schemes_en). Eiropas Komisijas pārbaudes protokols brīvprātīgo shēmu atbilstības Direktīvas 2018/2001 nosacījumiem izvērtēšanai arī ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē (https://energy.ec.europa.eu/system/files/2022-04/Assessment%20Protocol%20template_REDII_Final%20version%20April%202022_v3.pdf).

Pantā ir iekļauts deleģējums MK noteikumos noteikt biodegvielu ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus un atbilstības noteikšanu minētajiem kritērijiem. Līdz ar to pēc likuma spēkā stāšanās iepriekšminētie noteikumi tiks grozīti, papildinot o deleģējumu un no noteikumiem svītrojot likumā iekļautos nosacījumus (pārsvarā noteikumu I sadaļas nosacījumi).

Pantā ir iekļauts arī pienākums visā piegādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem katrā darījuma procesa posmā minēto darījumu reģistrēt Savienības datubāzē, vienlaikus tur ievadot arī informāciju par transporta enerģiju, uz kuru darījums attiecas, uz tās raksturlielumiem - ilgtspējas rādītāji, SEG emisiju rādītāji, izcelsmes apliecinājumi (ja biometāns tiek ievadīts savienotā gāzes sistēmā (Latvijā dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma). Direktīvas 2018/2001 28.panta 2.punkts noteic pienākumu Eiropas Komisijai izveidot datubāzi, lai nodrošinātu izsekojamību šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, un dalībvalstis prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt minētajā datubāzē informāciju par veiktajiem darījumiem un minēto degvielu ilgtspējas rādītājiem. Ņemot vērā, ka minētā datu bāze šobrīd vēl nav izveidota un to, ka Direktīvā 2023/2413 ir noteikts termiņš minētās datu bāzes izveidošanai - 2024.gada 21.novembris), Latvijas normatīvajā regulējumā Direktīvas 2018/2001 28.panta 2.punkts nav ticis līdz šim transponēts. Eiropas Komisija 2023.gada 25.februāra argumentētajā atzinumā C(2023)512 final pārkāpumu procedūras lietā INFR(2021)0293 ir norādījusi "Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. un 4. punkts: atbilstības tabulā Latvija norādījusi, ka šie noteikumi tiks transponēti, kad Komisija izveidos Savienības datubāzi, un ka nav pareizi prasīt, lai uzņēmēji ievadītu datus datubāzē, kas nav izveidota un pieejama. Tomēr, lai Savienības datubāze pienācīgi darbotos jau no paša sākuma, dalībvalstīm jau pirms datubāzes izveides būtu jātransponē pienākums, kas attiecīgajiem uzņēmējiem prasītu šajā datubāzē, kad tā tiks izveidota, precīzi ievadīt atbilstīgo informāciju. Tas nozīmē, ka dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no datubāzes izveides." Tāpēc likumprojekta 10.pantā ir iekļauts pienākums Savienības datubāzē ievadīt attiecīgo informāciju, ar atsauci uz Regulu 2022/996.

Likumprojekta 11.pants
Likumprojekta 11.panta 2.daļa nosaka, ka degvielas piegādātājs katru gadu iesniedz energoresursu informācijas sistēmā vispārīgo ziņojumu, un minētajam ziņojumam pirms tā iesniegšanas BVKB ir jābūt neatkarīgas akreditētas inspicēšanas institūcijas pārbaudītam un apstiprinātam. Likumprojekta 11.panta 5.daļā ir noteikts BVKB izvērtē degvielas piegādātāju iesniegtos vispārīgos ziņojumus, bet BVKB to veic izlases kārtībā, primāri izvērtējot tos ziņojumus, kuros degvielas piegādātājs ir norādījis likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktā vienību apmaiņas mehānisma izmantošanu, t.i. degvielas piegādātājs ir iegādājies transporta enerģijas statistiku vai iegādājies vai pārdevis mērķu pārsniegumu.
Pantā ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz ziņošanu par patēriņam transportā nodoto transporta enerģiju. Tāpat panta nosacījumi attiecas uz Eiropas Parlamenta un padomes  Regulā 2018/1999 noteikto 2-gadu ziņošanas pienākumu – sākot ar 2023.gadu reizi 2 gados sagatavot integrēto ziņojumu par AER izmantošanu valstī, kurā ir iekļaujama arī informācija par transporta enerģiju.
Pants stājas spēkā ar likumprojektu, t.i. pirms 8., 9., 12. un 13.panta (kas stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri), tādējādi degvielas piegādātājiem ar likuma spēkā stāšanos ir jāuzsāk savas darbības monitorings un sākot ar 2026.gadu jāiesniedz ikgadējs ziņojums (pirmais ziņojums jāiesniedz par 2025.gadu - Pārejas noteikumu 7.punkts).
Likumprojekta 11.panta 1.daļā noteiktos datus Centrālā statistikas pārvalde izmantos arī atjaunīgās enerģijas īpatsvara kopējā enerģijas bruto galapatēriņā, t.i. izmanto  EUROSTAT RES SHARES datu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu transportlīdzekļos, šo informāciju salīdzinot / verificējot ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtajiem datiem par elektrotransportlīdzekļu nobraukumiem. Tāpat Centrālai statistikas pārvaldei ir jāņem vērā, vai uzlādes punkti ir pieslēgti atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām, jo šādos uzlādes punktos uzlādētā elektroenerģija var pilnībā tikt ieskaitīta kā atjaunīgā elektroenerģija.

Likumprojekta 12.pants
Pants nosaka likumprojektā iekļauto nosacījumu uzraudzības pienākumu veikt BVKB un PTAC. BVKB veic arī degvielas kvalitātes uzraudzību un monitoringu, jo saskaņā ar informatīvā ziņojuma “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”[7] (turpmāk – Informatīvais ziņojums) protokollēmumu tam ir noteiktas šādas jaunas funkcijas.
Vienlaikus likumprojekts neregulē degvielas kvalitātes prasības, kas saistītas ar pieļaujamo sēra saturu šķidrajā degvielā un to kontroles kārtību, jo šīs degvielas kvalitātes prasības un to izpildes uzraudzību regulē likums “Par piesārņojumu” un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 801 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem”.
Tā kā likumprojekts paplašina BVKB pienākumus no degvielas kvalitātes uzraudzību uz transporta enerģijas (izņemot elektroenerģijas) kvalitātes uzraudzību un transporta enerģijas tirgus uzraudzību, tad papildu pienākumu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu iespējamais finansējuma avots varētu būt arī likumprojekta 15.pantā minētie finanšu līdzekļi, kas tiks izmantoti, lai segtu BVKB noteiktos papildu pienākumus, bet likumprojekta 12.panta trešajā daļā minētie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu tās administratīvās izmaksas, kas ir radušās konkrētajos gadījumos – ja tiek konstatēts, ka realizētā transporta enerģija neatbilst noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām.
Ikgadējo degvielas un biodegvielas kvalitātes uzraudzību un monitoringu BVKB ir jāveic atbilstoši un ievērojot attiecīgā Eiropas standarta prasības – standartā LVS EN 14274 ”Automobiļu degvielas. Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana. Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS)” ietvertās prasības vai ievērojot standartus / uzraudzības sistēmu, ko Latvija ir izstrādājusi un kas ir līdzvērtīgi iepriekšminētajam standartam LVS EN 14274.
Likumprojektā ir noteikts, ka ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus sedz transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs, ja tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām. Likumprojekta 4.pantā ir noteikts, kādām kvalitātes prasībām ir jāatbilst transporta enerģijai, vienlaikus šobrīd ir arī spēkā Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" un Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību", kas nosaka detalizētas degvielas un biodegvielas kvalitātes prasības un šo prasību uzraudzības nosacījumus. Likumprojekta 4.panta desmitajā daļā arī ir noteikts, ka “Transporta enerģiju, kas neatbilst šajā likumā un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteiktām kvalitātes prasībām, šā panta otrajā daļā minētā persona atgriež attiecīgajai personai, no kā transporta enerģija ir iegādāta, pārstrādā vai iznīcina. Ar transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu, tai skaitā ar prasībām neatbilstošas degvielas glabāšanu, transportēšanu, atgriešanu attiecīgajai personai, no kā transporta enerģija ir iegādāta, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz šā panta otrajā daļā minētā persona.”. Līdz ar to ir saprotams, ka transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs segs tādus ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus, kā konkrēto paraugu ņemšanas, paraugu analīžu sagatavošanas, laboratorijas pārskata sagatavošanas izmaksas, kā arī pēc tam – transporta enerģijas atgriešanas tās piegādātājam, pārstrādes vai iznīcināšanas izdevumus. Minētie nosacījumi jau ir spēkā no 2000.gada, kad tirgus uzraudzību veica Valsts ieņēmumu dienests (līdz 2019.gadam). Minētos izdevumus sedz attiecīgais transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs 30 dienu laikā pēc BVKB sagatavotā paziņojuma par izdevumu maksājuma saņemšanas, attiecīgos līdzekļus pārskaitot uz paziņojumā norādīto kontu Valsts kasē. Minētos līdzekļus transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs ieskaita EM apakšprogrammas izveidotajā kontā Valsts kasē. Tāpat pantā ir iekļauts deleģējums MK noteikt likumprojektā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nosacījumus, kur uzraudzība ietverprasības noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Tāpat pantā, ievērojot Direktīvas 2018/2001 28.panta 1.punkta nosacījums ir noteikts, ka BVKB nekavējoties informē Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādes, citas Eiropas Savienības dalībvalstis, izmantojot esošās sadarbības platformas, piemēram, Eiropas Komisijas izveidoto Ilgtspējas komiteju (REDII Committee on the Sustainability of Biofuels, Bioliquids and Biomass Fuels) vai Atjaunīgās degvielas dalībvalstu grupu (Renewable Fuels Regulators Club) un Eiropas Komisiju, ja BVKB, veicot kontroles un uzraudzības darbības konstatē, piemēram, ka dažādi degvielas piegādātāji ir deklarējuši vienu un to pašu atjaunīgās transporta enerģijas partiju (sūtījumu), vai, ka ilgtspējas sertifikātā norādītie biodegvielu izejvielu veidi neatbilst fiziski piejauktam biodegvielas izejvielu veidam, vai tai ir aizdomas par krāpniecisko darbību veikšanu.
Likumprojektā ir iekļauts arī pienākums Valsts ieņēmumu dienestam katru gadu pēc BVKB pieprasījuma līdz 1.aprīlim BVKB sniegt informāciju par tiem komersantiem (degvielas piegādātājiem), kas iepriekšējā kalendārā gadā ir realizējuši patēriņam naftas produktus, dabasgāzi un citus produktus un aprēķinājuši maksājamo akcīzes nodokli. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests sniegs informāciju BVKB par komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, speciālās atļaujas (licences) veidu un numuru. Minētā informācija BVKB ir nepieciešama, lai zinātu tos komersantus, kuriem ir pienākums izpildīt likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktos mērķus, kā arī ir pienākums katru gadu iesniegt likumprojekta 11.pantā minēto vispārīgo ziņojumu. Informācijas sniegšanas termiņš - 1.aprīlis ir noteikts, lai BVKB paspētu apziņot minētos komersantus par ziņošanas pienākumu, un, lai minētie komersanti līdz 31.aprīlim paspētu minēto ziņojumu iesniegt BVKB, tādējādi minētajiem komersantiem netiktu piemērots likumprojekta 13. panta pirmajā daļā un 14.pantā otrajā daļā noteiktais maksimālais iemaksas apjoms.

Likumprojekta 13.pants
Pantā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs tam likumprojekta 8.pantā noteikto mērķi var izpildīt, veicot iemaksu, kur minētās iemaksas apjoms ir atkarīgs no degvielas piegādātāja radītā transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes apjoma. Iemaksa būtu jāmaksā, ja degvielas piegādātājs neizpilda likumprojekta 8.pantā noteikto mērķi par to apjomu, par kuru nav sasniegts likumprojekta 8.pantā noteiktais mērķis, piemēram, ja mērķis nav izpildīts par 100 tonnām SEG emisiju, tad iemaksas apjoms būtu 40x100 = 4000 euro par 2026.gadu vai 80x100 = 8000 euro par 2029.gadu.
Iemaksas mērķis nav represīvs (vērsts uz personas sodīšanu), bet ir izveidots, kā mehānisms degvielas piegādātājam noteiktā pienākuma (mērķa) izpildei.

Iemaksas likme
Ņemot vērā likumprojekta 8.pantā noteikto mērķu progresivitāti, kā arī to, ka 2030.gada mērķis kā obligāts ir noteikts Direktīvā 2018/2001, iemaksas likme ir noteikta progresīva 2026.gadam - 40 euro par tonnu, 2027. un 2028.gadam 60 euro par tonnu, 2029.-2030.gadam - 80 euro par tonnu.
80 euro par tonnu iemaksas ir pielāgota ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas transportam un ēkām (ETS2) ietvaros Eiropas Komisijas prognozētajai emisijas kvotas cenai, ko Eiropas Komisija dalībvalstīm sniedzam SEG emisiju prognožu un ziņojuma par rīcībpolitikām un pasākumiem ietvaros (kvotu cenu prognoze svārstās no 50 līdz 100 euro par CO2 tonnu).
Iemaksas likmes progresivitāte ir noteikta, lai dotu degvielas piegādātājiem laiku savas darbības pārkārtošanai un jaunu transporta enerģijas veidu ieviešanai savā transporta enerģijas portfelī.

Iemaksas apjoms
Iemaksu maksās degvielas piegādātāji, lai segtu likumprojekta 8.pantā iekļautā pienākuma neizpildīto apjomu, t.i. tiek noteikts degvielas piegādātāja sasniegtais realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoms un tiek noteikts konkrētā degvielas piegādātāja realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoma mērķa vērtība, un iemaksa tiek noteikta, ņemot vērā starpību starp nodrošināmo SEG emisiju ietaupījuma apjomu un faktiski sasniegto SEG emisiju ietaupījuma apjomu.
Pieņemot, ka 2020. gadā degvielas piegādātājiem tiktu noteikts šāds 15% mērķis (kā 2030.gadā), un ņemot vērā 2020.gada degvielas piegādātāju iesniegtos ziņojumus, ja šo degvielas piegādātāju SEG emisiju intensitātes samazinājums tiek aprēķināts atbilstoši Direktīvā 2023/2413 noteiktajai metodei, ir konstatēts, ka likumprojektā iekļautās iemaksas vienības – piemēram, 60 euro par SEG emisiju tonnu, piemērošanas rezultātā noteiktās iemaksas apjoms nevienā no gadījumiem nepārsniedz 5% no degvielas piegādātāja 2020. gada neto apgrozījuma:
Anonimizēts degvielas piegādātājs 2020.gads
Iemaksas apjoms, euro % no piegādātāja gada apgrozījuma
DP1 1 041 525 2,37
DP2 120 283 3,02
DP3 9 329 074 2,52
DP4 43 421 0,06
DP5 416 830 2,96
DP6 179 491 0,72
DP7 537 278 3,47
DP8 287 170 0,11
DP9 705 067 1,44
DP10 319 770 4,52
DP11 10 273 370 3,42
DP12 84 534 3,77
DP13 4 819 147 1,55
DP14 1 815 0,01
DP15 5 787 103 3,46
DP16 741 150 1,96
DP17 54 678 0,37
DP18 729 861 3,01
DP19 252 320 3,4
DP20 2 234 547 1,3

Līdz ar to ir redzams, ka iemaksas apjoms 10 degvielas piegādātājiem pārsniegtu 2% no gada apgrozījuma 2020.gadā, bet 5-6 degvielas piegādātājiem šī iemaksa nepārsniegtu 1%.
Vienlaikus nosakot minētās iemaksas likmes apjomu ir ņemtas vērā arī Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas transportam izmaksas, kas sākot ar 2027.gadu būs saistošas degvielas piegādātājiem, kur, ja emisijas kvotas cena būs, piemēram, 50 euro par tonnu CO2 emisiju, tad, piemēram, 1000 l dīzeļdegvielas realizēšanai būs jānodod 2,7 emisijas kvotas, kas ir 135 eur (0,135 eur par 1 litru dīzeļdegvielas). Līdz ar to ETS2 izmaksas summēsies ar likumprojekta 13. un 14.pantā noteiktajām iemaksām, vienlaikus, pat, ja degvielas piegādātājs likumprojektā noteiktos mērķus izpildīs, tam tāpat būs jāpērk emisijas kvotas (bet gan mazākā apmērā, jo samazināsies patēriņam nodoto degvielu kopējais emisiju apjoms), līdz ar to ETS2 izmaksas komersantam būs vienmēr, vai vismaz līdz brīdim, kad komersants patēriņam transportā nenodos tikai tādu transporta enerģiju, kas rada 0 CO2 emisiju.
Tādējādi iepriekšējā tabulā degvielas piegādātājam DP1 papildus tabulā iekļautajam maksājumam emisijas kvotu pirkšanas izdevumi būtu vēl 4 787 730 euro, ja emisijas kvotas cena ir 50 euro par tonnu CO2 emisiju. Līdz ar to varētu secināt, ka ETS2 izmaksas degvielas piegādātājam noteikto maksājumu par mērķu neizpildi varētu pat trīskāršot.

Iemaksas piemērošanas mehānisms
Pantā ir iekļauts nosacījums, ka lēmumu par iemaksājamo iemaksas apjomu par iepriekšējo kalendāra gadu BVKB pieņem līdz kārtējā gada 15. septembrim.
Tāpat pantā ir iekļauts nosacījums gadījumiem, ja degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu neiesniedz, un līdz ar to nav iespējams noteikt piemērojamās iemaksas apjomu, jo, nesniedzot vispārīgo ziņojumu vai neiekļaujot tajā visus nepieciešamos datus, degvielas piegādātājs nesniedz informāciju par to SEG emisiju intensitātes apjomu, kas tam bija jāsasniedz un par kādu apjomu degvielas piegādātājs ir izvēlējies veikt iemaksu. Tādējādi vispārīgā ziņojuma neiesniegšanas gadījumā BVKB pieņems lēmumu par iemaksas apjomu 5% no finanšu gada neto apgrozījuma apmērā, jo BVKB bez vispārīgā ziņojuma nav iespējams novērtēt degvielas piegādātāja sasniegto transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju apjomu. Vienlaikus BVKB, ievērojot “konsultē vispirms” principu, atgādinās degvielas piegādātājiem par vispārīgā ziņojuma iesniegšanas nepieciešamību. Iemaksa par vispārīgā ziņojuma neiesniegšanu, kas noteikta likumprojekta 13. un 14.panta ietvaros nesummējas.
BVKB, kas ir EM pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, lēmumu par iemaksas piemērošanu, ko paraksta BVKB amatpersona, var apstrīdēt BVKB direktorei saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 13.punktā noteikto kārtību, savukārt BVKB direktores izdoto administratīvo aktu, arī par BVKB amatpersonas parakstītā administratīvā akta spēkā atstāšanu, var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “ Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 14.punktā noteikto kārtību. Vienlaikus, saskaņā ar APL 185.panta 4.daļas 1.punktā iekļauto nosacījumu, BVKB lēmuma par iemaksas piemērošanu pārsūdzēšana nepaturēs tā izpildi.

Likumprojekta 14.pants
Pantā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs tam likumprojekta 9.pantā noteikto mērķi var izpildīt, veicot iemaksu, kur minētās iemaksas apjoms ir atkarīgs no degvielas piegādātāja nodrošinātā modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara apjoma. Iemaksa būtu jāmaksā, ja degvielas piegādātājs neizpilda likumprojekta 9.pantā noteikto mērķi, par to apjomu, par kuru nav sasniegts likumprojekta 9.pantā noteiktais mērķis, piemēram, ja mērķis nav izpildīts par 100 gigadžouliem (GJ), tad iemaksas apjoms būtu 50x100 = 5000 euro 2027.gadā vai 70x100 = 7000 euro 2030.gadā.
Iemaksas mērķis nav represīvs (vērsts uz personas sodīšanu), bet ir izveidots, kā mehānisms degvielas piegādātājam noteiktā pienākuma (mērķa) izpildei.

Iemaksas likme
Ņemot vērā likumprojekta 9.pantā noteikto mērķu progresivitāti, kā arī to, ka 2030.gada mērķis kā obligāts ir noteikts Direktīvā 2018/2001, iemaksas likme ir noteikta progresīva 2026.gadam - 30 euro par GJ, 2027. un 2028.gadam 50 euro par GJ, 2029.-2030.gadam - 70 euro par GJ.
Iemaksas likmes progresivitāte ir noteikta, lai dotu degvielas piegādātājiem laiku savas darbības pārkārtošanai un jaunu transporta enerģijas veidu ieviešanai savā transporta enerģijas portfelī.

Iemaksas apjoms
Iemaksu maksās degvielas piegādātāji, lai segtu likumprojekta 9.pantā iekļautā pienākuma neizpildīto apjomu, t.i. tiek noteikts degvielas piegādātāja nodrošinātais un nepieciešamais nodrošināmais modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara apjoms, un iemaksa tiek noteikta, ņemot vērā starpību starp nodrošināmo un nodrošināto modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara apjomu.
Pieņemot, ka 2020. gadā degvielas piegādātājiem tiktu noteikts šāds 15% mērķis (kā 2030.gadā), un ņemot vērā 2020.gada degvielas piegādātāju iesniegtos ziņojumus, ir konstatēts, ka likumprojektā iekļautā iemaksas vienība, piemēram, 50 eiro par katru modernās biodegvielas/biogāzes (biometāna) vai RFNBO īpatsvara iztrūkuma Gg, piemērošanas rezultātā noteiktās iemaksas apjoms nevienā no gadījumiem nepārsniedz 3% no degvielas piegādātāja 2020. gada neto apgrozījuma:
Anonimizēts degvielas piegādātājs 2020.gads
Iemaksas apjoms, euro % no piegādātāja gada apgrozījuma
DP1 682 327 1,55
DP2 75 035 1,89
DP3 6 099 977 1,65
DP4 28 049 0,04
DP5 273 217 1,94
DP6 118 517 0,48
DP7 345 898 2,24
DP8 191 305 0,07
DP9 459 154 0,93
DP10 207 190 2,93
DP11 6 306 542 2,1
DP12 55 057 2,46
DP13 3 179 885 1,02
DP14 1 133 0,01
DP15 3 763 772 2,25
DP16 481 646 1,27
DP17 35 127 0,24
DP18 440 402 1,82
DP19 165 742 2,23
DP20 1 459 539 0,85

Līdz ar to ir redzams, ka iemaksas apjoms tikai 6 degvielas piegādātājiem pārsniegtu 2% no gada apgrozījuma 2020.gadā.

Iemaksas piemērošanas mehānisms
Pantā ir iekļauts nosacījums, ka lēmumu par iemaksājamo iemaksas apjomu par iepriekšējā kalendārā gada pienākumu izpildi BVKB pieņem līdz kārtējā kalendārā gada 15. septembrim.
Tāpat pantā ir iekļauts nosacījums gadījumiem, ja degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu neiesniedz, un līdz ar to nav iespējams noteikt piemērojamās iemaksas apjomu, jo, nesniedzot vispārīgo ziņojumu vai neiekļaujot tajā visus nepieciešamos datus, degvielas piegādātājs nesniedz informāciju par to attiecīgās transporta enerģijas īpatsvaru, kas tam bija jāsasniedz un par kādu apjomu degvielas piegādātājs ir izvēlējies veikt iemaksu. Tādējādi vispārīgā ziņojuma neiesniegšanas gadījumā BVKB pieņems lēmumu par iemaksas apjomu 5% no finanšu gada neto apgrozījuma apmērā, jo BVKB bez vispārīgā ziņojuma nav iespējams novērtēt degvielas piegādātāja sasniegto. Vienlaikus BVKB, ievērojot “konsultē vispirms” principu, atgādinās degvielas piegādātājiem par vispārīgā ziņojuma iesniegšanas nepieciešamību. Iemaksa par vispārīgā ziņojuma neiesniegšanu, kas noteikta likumprojekta 13. un 14.panta ietvaros nesummējas.
BVKB, kas ir EM pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, lēmumu par iemaksas piemērošanu, ko paraksta BVKB amatpersona, var apstrīdēt BVKB direktorei saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 13.punktā noteikto kārtību, savukārt BVKB direktores izdoto administratīvo aktu, arī par BVKB amatpersonas parakstītā administratīvā akta spēkā atstāšanu, var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “ Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 14.punktā noteikto kārtību. Vienlaikus, saskaņā ar APL 185.panta 4.daļas 1.punktā iekļauto nosacījumu, BVKB lēmuma par iemaksas piemērošanu pārsūdzēšana nepaturēs tā izpildi.

Likumprojekta 15.pants
Ņemot vērā līdz šim degvielas piegādātāju panāktos transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes samazinājumus, ir secināms, ka degvielas piegādātāji šo mērķi neizpilda, vienlaikus tiem ir apgrūtinoši minētos mērķus izpildīt, ja valstī netiek īstenoti papildu pasākumi atjaunojamās enerģijas vai maz-emisiju transporta enerģijas izmantošanas veicināšanai. Savukārt pasākumu, kas veicinātu valstij noteikto mērķu izpildi un arī pastarpināti palīdzētu degvielas piegādātājiem sasniegt viņiem noteiktos mērķus, piemēram, elektromobilitātes būtiska attīstība palielinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas transportā un pieprasījumu pēc uzlādes punktiem, ko varētu nodrošināt degvielas piegādātājs.
Likumprojekta 15. pantā ir noteikts, ka likumprojekta 13. un 14. pantā noteiktās iemaksas, ja tādas tiek uzliktas, degvielas piegādātājs ieskaita šim mērķim izveidotai KEM budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē (ja KEM nav atvērts atbilstošās pamatbudžeta programmas (apakšprogrammas) izdevumu konts, iemaksas uzskaita deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē, kas atvērts budžetā neplānoto līdzekļu uzskaitei līdz to ieplānošanai valsts budžetā).
Likumprojekta 13. un 14.pantā iekļautie nosacījumi pēc būtības ir noteikti, lai nodrošinātu noteiktu īpatsvaru atjaunojamās enerģijas realizētajā transporta enerģijas apjomā, kā arī lai veicinātu transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes mazināšanu, līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka šie līdzekļi ir izmantojami tikai tādām darbībām, kas nodrošina SEG emisiju mazināšanu transportā, jo šo finanšu līdzekļu iekļaušana kopējā valsts budžetā, nenosakot to izmantošanu konkrētām darbībām, ir pretrunā ar likumprojekta 13. un 14.pantā noteikto nosacījumu piemērošanas būtību.
Tāpat ja likumprojekta 13. un 14.pantā noteiktās iemaksas netiktu piemērotas, tad arī attiecīgi likumprojekta 15.pantā minēto līdzekļu izmantojums tiktu plānots atbilstoši piepildījumam. Ja tie netiktu piemēroti, tas arī varētu nozīmēt, ka degvielas piegādātāji / komersanti ir sasnieguši noteiktos mērķus vai izpildījuši noteiktos pienākumus, līdz ar to, iespējams, būtiski papildu pasākumi atjaunojamās enerģijas transportā mērķu sasniegšanā nebūtu jāīsteno, un attiecīgi tiem nebūtu nepieciešami līdzekļi.
Šobrīd ir paredzēts, ka likumprojekta 15.pantā noteiktajā jomā atbalsta shēmai tiks izstrādāts atvērtā tipa regulējums, pieņemtajos MK noteikumos nosakot, ka atbalsta shēma tiek īstenota, kamēr tajā tiek novirzīts finansējums, kā arī nosakot pietiekami plašu atbalstāmo darbību aptvērumu. Tā kā tiek paredzēts, ka atbalsta shēmas ietvaros atbalsta saņēmēji būtu komersanti un pašvaldības (arī to kapitālsabiedrības), tad nosacījumos tiks paredzēti  komercdarbības atbalsta nosacījumi komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanai.
Minētās atbalsta programmas varētu būt atbalsts vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu vai pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei (prioritāri būtu atbalstāma transportlīdzekļu pārbūve), lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem nepieciešamās lieljaudas uzlādes punktu izbūvei, kā arī ar transporta enerģiju saistītajām nozarēm, piemēram, moderno biodegvielu vai ūdeņraža vietējai ražošanai.
Lai atbalsta programmas dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu, atbalsta programmas ir jāfokusē uz transportlīdzekļiem ar lielāko vidējo gada nobraukumu.

Pārejas noteikumi
Pārejas noteikumos ir noteikti pienākumi izstrādāt tos MK noteikumus, kuriem deleģējums ir iekļauts likumprojektā.
Ņemot vērā, ka Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka likuma 12.pants ir spēkā no 2025.gada 1.janvāra, degvielas piegādātājam līdz tam brīdim nav spēkā nosacījumi un pienākumi iesniegt degvielas piegādātāju ziņojumus par 2022. un 2023.gadu, jo attiecībā uz šiem gadiem degvielas piegādātājiem nav noteikti atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara mērķi vai transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājuma mērķi.
Pārejas noteikumos periodā līdz 2027.gada 31.decembrim ir saglabāti šobrīd spēkā esošie nosacījumi attiecībā uz obligāto biodegvielu piejaukuma pienākumu, saglabājot šobrīd spēkā esošos biodegvielas piejaukumu apjomus 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai. Vienlaikus ir saglabāti arī izņēmumi, uz kuriem transporta segmentiem obligātā biodegvielas piejaukuma pienākums netiek attiecināts. Minētajos nosacījumos ir mainīta pieeja attiecībā uz obligātā biodegvielas piejaukuma pienākumu dīzeļdegvielai, to nosakot visam gadam, t.i. nepiemērojot izņēmumus ziemas periodam, jo citas ES ziemeļu valstis ir pierādījušas, ka biodegvielu piejaukumu var piemērot visu gadu un tas neietekmēs transportlīdzekļus vai to kvalitāti, arī valstīm ar pietiekami augstu transportlīdzekļu vidējo vecumu, piemēram, Lietuva.

Fizisko personu datu apstrāde
Likumprojektā ir iekļauti vairāki nosacījumi attiecībā uz ziņošanu, tai skaitā nosacījumi informāciju un datu sniegšanai. Visos gadījumos tiek noteikts, ka likumprojektā norādīto informāciju un datus ziņo nevis fiziska persona (datu subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) izpratnē), bet ziņo juridiska persona (tās pilnvarotais pārstāvis), kas likumprojekta ietvaros ir:
1) degvielas piegādātājs (juridiska persona);
2) degvielas uzpildes stacijas, uzlādes punkta vai uzpildes punkta operators (juridiska persona);
3) piegādes ķēdē iesaistītā persona jeb "uzņēmējs" Regulas 2022/996 2.panta 11.punkta izpratnē (juridiska persona).
Regulas 2022/996 minētajā Savienības datubāzē iesniedzamo informāciju apstrādās Eiropas Komisija, kas izstrādā minētās Savienības datubāzes IKT risinājumu un kas ir informācijas saņēmējs.
Savukārt likumprojektā noteiktais datu uzglabāšanas termiņš attiecas uz pašu degvielas piegādātāju (juridisku personu), kas minēto informāciju uzglabā pie sevis, kur 10 gadu termiņš ir noteikts, pielāgojot ES tiesību aktos noteikto mērķradītāju un pienākumu termiņam.


[1] Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumu Nr.409 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām” 2.11.apakšpunkts – “degvielas uzpildes stacija – jebkurš objekts, kurā degvielu pārsūknē no stacionāriem glabāšanas rezervuāriem uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm”
[2] https://www.virsi.lv/lv/privatpersonam/uzpildes-stacijas?s%5B%5D=14
[3] https://elektrumveikals.lv/lv/uznemumam/elektroauto-uzlade/publiska-uzlade
[4] http://www.e-transports.org/index.php/features-mainmenu-47/team/95-uzlades-punkti
[5] https://www.kem.gov.lv/lv/transporta-energijas-salidzinamas-cenas
[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019R0807&from=EN
[7] apstiprināts ar MK 2019. gada 16. jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Likumprojektā iekļautais SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākums un moderno biodegvielu, biogāzes un RFNBO īpatsvara nodrošināšanas pienākums izriet no jaunākajiem grozījumiem Direktīvā 2018/2001, kas ir apstiprināti 2023.gada jūnijā. Minētās direktīvas projekta ietekmes novērtējumā ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • vidējie uzņēmumi
  • lielie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Lkumprojektā iekļauto mērķu izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai varētu būt ietekme uz degvielas cenām, vienlaikus degvielas cenas ietekmē vairāki mainīgie lielumi – naftas produktu cena globālā līmenī, nodokļu izmaiņas, darbaspēka atalgojuma izmaiņas uc.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Degvielas piegādātājiem tiek noteikti ES tiesību aktos noteiktie mērķi. Nav iespējams aprēķināt, cik lielas degvielas piegādātājiem varētu būt izmaksas, lai mērķus izpildītu, jo tas ir atkarīgs no tā, kādus risinājumus konkrētais degvielas piegādātājs izvēlēsies mērķu izpildei, kāda konkrētajā gadā ir biodegvielu cena u.c. rādītāji.
Ir paredzams, ka degvielas piegādātājiem palielināsies administratīvais slogs tam noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros. Lai nepieļautu būtisku administratīvā sloga pieaugumu, ir plānots pilnveidot jau izstrādāto degvielas piegādātāja vispārīgā ziņojuma funkcionalitāti Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk - ERIS), kur degvielas piegādātājiem būs jāievada strukturēti dati, bet konkrētos aprēķinus un datu pārbaudes būs iestrādātas ERIS funkcionalitātē.
Nosacījumi attiecībā uz degvielas kvalitātes kritēriju ievērošanu jau šobrīd ir spēkā, un likumprojektā netiek paredzēta administratīvā sloga palielināšana attiecībā uz šiem nosacījumiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Ir iespējama ietekme uz degvielas cenām galapatērētājiem. Tā kā biodegviela joprojām ir dārgāka kā fosilā degviela, galapatērētājam tiek radītas papildu izmaksas, pieaugot degvielas cenai, bet ar papildu cenas pieaugumu pieaugs arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 

Saskaņā ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas aprēķiniem (šā brīža situācija) likumprojektā noteiktā SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķa izpilde var rezultēties degvielas cenas (benzīns un dīzeļdegviela) vidējā pieaugumā ~18 centi par litru, kas ir aprēķināts, pieņemot, ka likumprojektā noteiktie mērķi tiek izpildīti tikai benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā. Šāds degvielas cenu pieaugums savukārt varētu rezultēties ~251 milj. eiro degvielas izmaksu pieaugumā gadā Latvijā izmantotajai degvielai, kas savukārt varētu mazināt gan transporta enerģijas patēriņu, t.sk. neobligāto braucienu transporta enerģijas patēriņu, vienlaikus varētu palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valstī.
Jāņem vērā, ka degvielas piegādātāji mērķa izpildei varēs izvēlēties sev piemērotākos un atbilstošākos mehānismus - vairāk pievienot dažādas biodegvielas, ne tikai šobrīd izmantotās (etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām, no rapšu sēklām iegūta biodīzeļdegviela), realizēt patēriņam transportā biometānu, realizēt patēriņam transportā elektroenerģiju vai iegādāties elektroenerģijas statistiku uc. 
Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt globālās naftas produktu cenas, kas ir viena no lielākajām degvielas mazumtirdzniecības cenu komponentēm.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (PCC010m un ENB030m) par degvielas vidējo mazumtirdzniecības cenu (mēneša statistika) izmaiņām un naftas produktu patēriņa izmaiņām (mēneša statistika) no 2021.gada janvāra līdz 2024.gada janvārim, ir secināms, ka nepastāv tieša korelācija starp degvielas cenu izmaiņām un patēriņa izmaiņām. Analizējot benzīna datus (dīzeļdegvielas datiem ir skaidri redzama sezonalitāte ar patēriņa pīķiem vasaras mēnešos, ko visdrīzākais ietekmē dīzeļdegvielas patēriņš lauksaimniecības, mežsaimniecības uc. darbos), ir redzams, ka piemēram, 2021.gada beigu 2022.gada sākuma periodā ir pieaugums gan benzīna cenas rādītājam, gan benzīna patēriņa rādītājam, bet 2022.gada 2.pusgada-2023.gada sākuma periodā samazinās gan benzīna cenas rādītājs, gan benzīna patēriņa rādītājs, tāpat 2022.gada jūnijā, kad bija visaugstākās benzīna cenām periodā arī benzīna patēriņš bija viens no augstākajiem periodā. 

No 2026.gada degvielas piegādātājiem stāsies spēkā pienākums iegādāties un nodot emisijas kvotas par visu realizētās fosilās transporta enerģijas apjomu, kas varētu sadārdzināt degvielas cenu līdz ~10-15 eirocenti litrā, atkarībā no CO2 emisijas kvotas cenas, vienlaikus likumprojekts mazina šo ietekmi, jo mazina realizētās fosilās transporta enerģijas cenas, liekot degvielas piegādātājiem realizēt atjaunīgo transporta enerģiju un līdz ar to mazinot iegādājamo un nododamo emisijas kvotu apjomu. Līdz ar to, lai gan likumprojekts varētu sadārdzināt transporta enerģijas cenu galapatērētājiem, vienlaikus tas mazina "jaunā ETS" ietekmi uz transporta enerģijas cenu galapatērētājiem.

Jau šobrīd ir spēkā viens no galvenajiem AER mērķa sasniegšanas pasākumiem darbojas – obligātais biodegviela piejaukums. Jau šobrīd būtiski attīstītās un nākotnē vēl vairāk attīstīsies biodegvielu ražošana un tirgū pieejamo biodegvielu aptvērums.
Latvijā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 1.decembrim Latvijā obligātais biodegvielu piejaukums nebija obligāts, vienlaikus 2022.gada oktobrī-novembrī tika novērotas vienas no augstākajām degvielas cenām 2021.-2023.g. periodā, savukārt kopumā 2023.gadā kopumā degvielas cenas gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam bija augstākas nekā periodā līdz 2022.gada sākumam. Lai gan 2024.gada janvārī-februārī gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenām ir novērojams pieaugums, tomēr obligātais biodegvielas piejaukums šajos mēnešos ir spēkā tikai benzīnam. Tāpat jānorāda, ka periodā, kad Latvijā obligātais biodegvielu piejaukums nebija obligāts degvielas cenas Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur šajā periodā bija spēkā vai nu obligātais biodegvielu piejaukuma pienākums vai atjaunīgās enerģijas pienākums (https://enmin.lrv.lt/en/news/the-law-on-alternative-fuels-has-been-passed-how-the-transport-sector-will-change-over-the-next-decade/ un https://www.riigiteataja.ee/en/eli/502022023001/consolide), nemazinājās, tieši pretēji 2023.gadā Latvijā degvielas mazumtirdzniecības cenas bija augstākas nekā Lietuvā un no 2023.gada septembra - arī augstākas nekā Igaunijā (https://energy.ec.europa.eu/document/download/906e60ca-8b6a-44e7-8589-652854d2fd3f_en?filename=Weekly_Oil_Bulletin_Prices_History_maticni_4web.xlsx).

Paredzamā ietekme uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbību ir analizēta šādu tiesību aktu anotācijās:
- likums “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (stājas spēkā 2018.gada 6.martā);
- Ministru kabineta 2018.gada 25.septembra noteikumi Nr.597 "Transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma un tā samazinājuma aprēķināšanas un ziņošanas kārtība";
- MK 2019.gada 10.decembra noteikumi Nr.640 “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu””.

Vienlaikus, lai veicinātu saspiestās dabasgāzes uzpildes infrastruktūras attīstību, kas būtu izmantojama arī biogāzes (biometāna) un lai veicinātu saspiestās dabasgāzes, kā pārejas transporta enerģijas veida, transportlīdzekļu izmantošanu ar 2021.gada 1.janvāri stājas spēkā samazinātā akcīzes nodokļa likme saspiestai dabasgāzei, kas tiek izmantota kā transporta degviela.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts noteic konkrētus pienākumus un mērķus degvielas piegādātājiem, līdz ar to būs ietekme uz šiem komersantiem.
Vienlaikus komersantiem, kas ražo atjaunīgo transporta enerģiju, piemēram, biometānu, vai komersantiem, kas kā elektroenerģijas tirgotāji realizē patēriņam transportā elektroenerģiju, būs iespējams realizēt biometāna, elektroenerģijas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas vienības (statistiku) degvielas piegādātājiem, tādējādi minētie komersanti būs ieguvēji likumprojekta pieņemšanas rezultātā.
Tāpat degvielas cenu iespējamā pieauguma dēļ varētu būt ietekme uz komersantiem kopumā, vienlaikus likumprojekts mazina "jaunā ETS" ietekmi uz degvielas cenām, kur jo lielāks atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars realizētajā transporta enerģijas apjomā, jo mazāk "jaunā ETS" emisijas kvotas ir jāiegādājas un jānodod, tādējādi "jaunā ETS" ietekmes izmaksas ir mazākas.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
6 676,80
vidējie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
13,91
euro
240,00
stundas
1
degvielas piegādātājs
1
reizi gadā
3 338,40
Administratīvās izmaksas degvielas piegādātāja vispārīgā ziņojuma sagatavošanai (tai skaitā nepieciešamo aprēķinu veikšanai), ja ziņojumu sagatavo nolīgts komersants (ņemot vērā, ka šī pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma var atšķirties, un konkrētas komersanta izmaksas KEM nav pieejamas (ir komercnoslēpums), tāpēc aprēķinā tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē pieejamā informāciju par vidējo stundas likmi nozarē https://www.vid.gov.lv/lv/media/17226/download?attachment, vides aizsardzība vecākais speciālists), balstoties uz kuru ir veikts aptuvenais aprēķins). Ja degvielas piegādātājs pats veic ziņojuma sagatavošanu, tad izmaksas ir atkarīgas no konkrētā darbinieka, kurš sagatavo minēto ziņojumu, stundas likmes. Degvielas piegādātāja izmaksu attiecībā uz ziņojuma pārbaudes nodrošināšanu, ko veiktu neatkarīga akreditēta institūcija, aprēķinu veikt nav iespējams, jo šādu institūciju darba izmaksas ir komercnoslēpums. Pēc neoficiālajiem datiem, ekspertu pieredzes un ņemot vērā citu līdzīga veida ekspertīžu (Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoru un gaisa kuģu operatoru emisiju ziņojumu ikgadējās verificēšanas) izmaksas, ir secināms, ka viena ziņojuma pārbaudes izmaksas varētu svārstīties 500 – 5000 euro (vislielākās izmaksas attiecas uz sarežģītākiem gadījumiem, kur pārbaudes procedūras prasa lielu laika un ekspertu ieguldījumu) robežās.
lielie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
13,91
euro
240,00
stundas
1
degvielas piegādātājs
1
reizi gadā
3 338,40
Administratīvās izmaksas degvielas piegādātāja vispārīgā ziņojuma sagatavošanai (tai skaitā nepieciešamo aprēķinu veikšanai), ja ziņojumu sagatavo nolīgts komersants (ņemot vērā, ka šī pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma var atšķirties, un konkrētas komersanta izmaksas KEM nav pieejamas (ir komercnoslēpums), tāpēc aprēķinā tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē pieejamā informāciju par vidējo stundas likmi nozarē https://www.vid.gov.lv/lv/media/17226/download?attachment, vides aizsardzība vecākais speciālists), balstoties uz kuru ir veikts aptuvenais aprēķins). Ja degvielas piegādātājs pats veic ziņojuma sagatavošanu, tad izmaksas ir atkarīgas no konkrētā darbinieka, kurš sagatavo minēto ziņojumu, stundas likmes. Degvielas piegādātāja izmaksu attiecībā uz ziņojuma pārbaudes nodrošināšanu, ko veiktu neatkarīga akreditēta institūcija, aprēķinu veikt nav iespējams, jo šādu institūciju darba izmaksas ir komercnoslēpums. Pēc neoficiālajiem datiem, ekspertu pieredzes un ņemot vērā citu līdzīga veida ekspertīžu (Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoru un gaisa kuģu operatoru emisiju ziņojumu ikgadējās verificēšanas) izmaksas, ir secināms, ka viena ziņojuma pārbaudes izmaksas varētu svārstīties 500 – 5000 euro (vislielākās izmaksas attiecas uz sarežģītākiem gadījumiem, kur pārbaudes procedūras prasa lielu laika un ekspertu ieguldījumu) robežās.
Kopā
6 676,80

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1) Likumprojektā noteiktās iemaksas
Budžeta ieņēmumus veidos likumprojekta 13.pantā noteiktais pienākums maksāt iemaksu degvielas piegādātāja likumprojekta 8.pantā noteiktā pienākuma iztrūkuma segšanai, 14.pantā noteiktais pienākums degvielas piegādātājiem maksāt iemaksu, ja degvielas piegādātājs nav izpildījis tam likumprojekta 9.pantā noteiktos mērķus. Minēto līdzekļu apjomu nav iespējams prognozēt, jo tas ir atkarīgs no tā, vai un kādā apjomā degvielas piegādātāji izpildīs likumprojekta 8. un 9.pantā iekļautos pienākumus.
KEM ir pilnībā ieinteresēta, lai likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktos pienākumus degvielas piegādātāji izpilda pilnībā, līdz ar to šajā gadījumā ieņēmumi no likumprojekta 13., 14. pantā noteiktās iemaksas būtu “0”. Vienlaikus jāatzīmē to, ka, ja degvielas piegādātāji izpilda tiem noteiktos mērķus, tad arī valstij noteiktie mērķi tiktu izpildīti un nebūtu nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus mērķu izpildē, līdz ar to arī nepieciešamie izdevumi valsts mērķu sasniegšanai varētu būt “0”.
Šobrīd nav iespējams plānot budžeta ieņēmumus no iemaksas piemērošanas, jo iemaksa tiek piemērota noteiktā apjomā atkarībā no degvielas piegādātāja nenodrošinātā modernās biodegvielas/biogāzes un RFNBO īpatsvara transportā apjoma vai par katru nesamazināto SEG emisiju intensitātes tonnu. Tā kā nav iespējams prognozēt vai un kādā apjomā degvielas piegādātājs realizēs atjaunīgo transporta enerģiju, kā arī nevar prognozēt, cik daudz degvielas piegādātāju un kādā apjomā izvēlēsies 8. un 9. pantā noteiktos mērķus izpildīt, veicot 13. un 14.pantā minētās iemaksas.
Likumprojekta 13. panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto iemaksu vai šā likuma 14. panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto iemaksu, ieskaita KEM kontā ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.
Atbilstoši likumprojekta 13. un 14.pantā ieskaitītās iemaksas tiks ieplānotas KEM budžeta apakšprogrammā, ko KEM izveidos 2026.gada valsts budžeta ietvaros (ja likumprojektā noteiktie pienākumi stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, tad pirmās iemaksas varētu tikt veiktas 2026.gada otrajā pusē), kur minētie līdzekļi tiks uzskaitīti kā iestādes citi pašu ieņēmumi. Minētajai KEM budžeta apakšprogrammai Valsts kasē tiks atvērts jauns konts.

2) Ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistīto uzdevumu segšana, ja tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām
Likumprojekta 4.pantā ir noteikts, kādām kvalitātes prasībām ir jāatbilst transporta enerģijai, vienlaikus šobrīd ir arī spēkā MK noteikumi Nr.772, MK noteikumi Nr.332, kas nosaka detalizētas degvielas un biodegvielas kvalitātes prasības un šo prasību uzraudzības nosacījumus. Tāpat likumprojekta 4.panta desmitajā daļā arī ir noteikts, ka “Transporta enerģiju, kas neatbilst šajā likumā un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteiktām kvalitātes prasībām, šā panta otrajā daļā minētā persona atgriež attiecīgajai personai, no kā transporta enerģija ir iegādāta, pārstrādā vai iznīcina. Ar transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu, tai skaitā ar prasībām neatbilstošas degvielas glabāšanu, transportēšanu, atgriešanu attiecīgajai personai, no kā transporta enerģija ir iegādāta, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz šā panta otrajā daļā minētā persona”. Savukārt likumprojekta 12.panta trešajā daļā ir noteikts, ka “Ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus sedz no Ministru kabineta noteiktās institūcijas finanšu līdzekļiem, bet, ja tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām, minētos izdevumus sedz attiecīgais transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs 30 dienu laikā pēc šīs institūcijas sagatavotā paziņojuma par izdevumu maksājuma saņemšanas, attiecīgos līdzekļus pārskaitot uz paziņojumā norādīto kontu Valsts kasē”. Līdz ar to ir saprotams, ka transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs gadījumā, ja tiek konstatēts, ka tas realizē kvalitātes prasībā neatbilstošu transporta enerģiju, segs tādus ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus, kā paraugu ņemšanas, paraugu analīžu sagatavošanas, laboratorijas pārskata sagatavošanas izmaksas.
Likumprojektā ir noteikts, ka minētos izdevumus sedz attiecīgais transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs 30 dienu laikā pēc BVKB sagatavotā paziņojuma par izdevumu maksājuma saņemšanas, attiecīgos līdzekļus pārskaitot uz paziņojumā norādīto kontu Valsts kasē, no kura attiecīgie līdzekļi tiks novirzīti BVKB.
Tādējādi BVKB ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumi gadījumā, ja  tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām, tiks segti no saņemtajām iemaksām no transporta enerģijas īpašnieka vai valsdītāja, kas tos ieskaitīs BVKB kontā Valsts kasē, kuri pēc tam tiks plānoti budžetā un novirzīti BVKB ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistīto izdevumu segšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
1) degvielas piegādātājiem noteiktā SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākuma izpildes uzraudzība (vispārīgā ziņojuma pārbaude un apstiprināšana, IKT risinājuma izstrāde, administratīvā procesa īstenošana likumprojekta 13. un 14.pantā noteikto iemaksu piemērošanai)
Saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un sniegto informāciju, jauno pienākumu pildīšanai EM resorā (BVKB) būtu nepieciešami līdz sešiem mēnešiem gadā, tātad šo jauno pienākumu pildīšanai ir nepieciešams pusslodzes finansējums jauno pienākumu pildīšanai. Papildu finansējums nebūs nepieciešams jaunas amata vietas izveidei, bet lai nodrošinātu (finansētu) jaunu papildu funkciju veikšanu.
Finansējums plānots (atkarībā no tā, kādā apjomā šeit minētajās budžeta programmās būs pieejams finansējums minētajām darbībām):
1) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", jo saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 44 daļas 3.punkta nosacījumiem, kas paredz, ka emisija kvotu izsolīšanas ieņēmumi ir izmantojami “3) Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā”;
2) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 12.oktobra rīkojuma Nr.673 “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” 5.1.2. punktu.
Likumprojekta virzības ietvarā precīzs finansējums, kas būs nepieciešams BVKB degvielas piegādātājiem noteiktā pienākuma izpildes uzraudzībai nav zināms, jo tas ietver arī IKT risinājumu izstrādi vispārīgā ziņojuma iesniegšanai. Finansējuma avoti, veicamās darbības un finansējuma apjoms tiks precīzi noteikti, izstrādājot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
Minētais finansējums tiks nodrošināts Klimata un enerģētikas ministrijai attiecīgajam gadam iezīmētā budžeta ietvaros.

2) Uzlādes punktos vai uzpildes punktos (dabasgāzes un ūdeņraža) patērētāju informēšanas nosacījumu izpildes uzraudzība
Saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un sniegto informāciju, jauno pienākumu pildīšanai EM resorā būtu nepieciešami līdz divām nedēļām gadā plānveida uzraudzības funkciju izpildei, apsekojot visus uzpildes punktu un uzlādes punktus, lai novērtētu, vai patērētājiem tiek sniegta visa norādītā informācija. Tāpat uzraudzības funkcijas būtu veicamas pēc saņemtām sūdzībām vai iesniegumiem. Tātad jaunu pienākumu pildīšanai nav nepieciešamas veidot jaunas amata vietas vai jaunas slodzes (vai pusslodzes), šos papildu pienākumus uzticot esošajiem darbiniekiem. Tāpat papildu pienākumi būs nepieciešami sertificēšanas institūciju akreditācijai un darbības uzraudzībai. Minēto pienākumu izpilde ir jānodrošina EM valsts budžeta ietvaros, minētos izdevumus sedzot no EM apakšprogrammas 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība”.

3) Alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstība
Likumprojekts nosaka SM, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un arī ar attiecīgajām pašvaldībām, nodrošināt, ka tiek uzstādīti papildus uzlādes punkti un jauni alternatīvās degvielas uzpildes punkti. Šis nosacījums izpilda “Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam”, SM noteikto pasākumu (plāna 4.pielikuma 5.1.punkta 2.apakšpunkts), kur arī ir noteikts aptuvenais kopējais nepieciešamais finansējums pasākuma izpildei. Minētais nosacījums atbilst arī ar Ministru kabineta 2021.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.710 “Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktajam 4.3. uzdevumam “Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu” un tā 4.3.1. pasākumam “Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas)”, kur pamatnostādņu 5.pielikumā ir noteikts nepieciešamais finansējums minētā uzdevuma izpildei.
Tā kā minētā pienākuma termiņš nav noteikts (var būt arī 2030.gads), un tas neiekļaujas vidēja termiņa budžeta plānošanā, tad finansējuma apjoms šobrīd nav nosakāms, bet finansējuma avoti pienākumu izpildei var būt: valsts budžets, tai skaitā ieņēmumi no emisiju kvotu izsolīšanas, pašvaldību budžets, ES finansējums (ES fondi).

4) Nosacījumi valstspilsētu pašvaldību teritorijās izmantotajiem valstspilsētas transportlīdzekļiem un valstpilsētas sabiedriskajiem transportlīdzekļiem
Likumprojekta 6.pantā noteiktā pienākuma izpildei varētu būt nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Jāmin, ka 6.panta 1.daļas 1. un 2.punktā iekļautie nosacījumi ir saistīti un izpildāmi ne ātrāk kā 2030.gadā un ar vieniem un tiem pašiem pasākumiem. Noteikto prasību izpildei būs nepieciešams papildu finansējums pašvaldībām un/vai to kapitālsabiedrībām.
Šādu pasākumu līdzfinansēšanas iespējamie avoti ir noteikti “Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030.gadam”, kur kā iespējamie finanšu avoti ir minēti ES fondi, valsts budžets (t.sk. Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Modernizācijas fonds) un privātais finansējums. Vienlaikus finansējums atbalsta programmām var būt arī likumprojekta 16.pantā minētais finansējums, kā arī Eiropas Komisijas veidotais Sociālais klimata fonds, kur atbalsts ir sniedzams mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem (atbalsts varētu tikt sniegts pašvaldībām šādu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai)
Tā kā minētā pienākuma termiņš var būt tikai 2030.gads, un tas neiekļaujas vidēja termiņa budžeta plānošanā, tad finansējuma apjoms šobrīd nav nosakāms, bet finansējuma avoti pienākumu izpildei var būt: valsts budžets, tai skaitā ieņēmumi no emisiju kvotu izsolīšanas (emisijas kvotu izsolīšanas instruments[1], Modernizācijas fonds[2]), pašvaldību budžets, ES finansējums (ES fondi), kā arī tādi finansējuma avoti kā “Apvārsnis 2020”, kas finansē pētniecības un inovācijas projektus pilsētas mobilitātes un viedo pilsētu un pašvaldību jomā, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), kas atbalsta attiecīgo infrastruktūru ieviešanu pilsētās vai LIFE programma (EK finanšu instruments vides un klimata jomā).
Tāpat Atveseļošanās un noturības mehānisma (https://www.esfondi.lv/pieejamais-atbalsts/planotas-atlases/af-planotas-atlases/klimata-merku-sasniegsana un https://www.esfondi.lv/pieejamais-atbalsts/planotas-atlases/af-planotas-atlases/nevienlidzibas-mazinasana), kā arī Taisnīgās pārkārtošanās mehānisma ietvaros (https://www.varam.gov.lv/lv/6116-pasakums-bezemisiju-transportlidzeklu-izmantosanas-veicinasana-pasvaldibas) ir paredzēts finansējums, kas ir izmantojams arī likumprojekta 6.pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai.

[1] Likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 44 daļa
[2] Likuma “Par piesārņojumu” V3 nodaļa

4.1.1. Noteikumi par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi noteiks:
1) kvalitātes rādītājus un prasības tirgū piedāvātajai transporta enerģijai, prasības tās ražošanai, pārstrādei, pārvietošanai, realizēšanai un atbilstības nodrošināšanai; transporta enerģijas, kas neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, atgriešanas, pārstrādes vai iznīcināšanas procedūru un prasības neatbilstošas transporta enerģijas pārstrādei vai iznīcināšanai;
Pēc būtības minētajos MK noteikumos tiks apvienoti šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772 un tajā iekļautie nosacījumi, aktualizējot atsauces uz spēkā esošajiem standartiem (arī aizstājot spēku zaudējušus standartus ar aktuālajiem standartiem). Tāpat tiks noteikta procedūra gadījumiem, ja persona, kas veic transporta enerģijas apriti, vai BVKB konstatē, ka degviela neatbilst noteiktajām degvielas kvalitātes prasībām, un tiks noteikts, ka pārstrāde un iznīcināšana ir jāveic saskaņā ar akcīzes preču aprites kārtības regulējumu.
2) likumā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanas nosacījumus, tai skaitā nosaka transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtību.
Uzraudzība ietver noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Šis vispārīgais deleģējums attiecas uz visā likumā noteikto nosacījumu uzraudzību, kur uzraudzības nosacījumi tiks iekļauti jaunajos MK noteikumos, kur tiks apvienoti MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772.
Izpildes uzraudzības nosacījumus nevar iekļaut likumprojektā, jo uzraudzības process ietver arī ziņojumu pārbaudi, izvērtēšanu, atsauces uz konkrētiem standartiem, saskaņā ar kuriem tiek veikta transporta enerģijas tirgus uzraudzība (MK noteikumi Nr.332 un MK noteikumi Nr.772), kas ir pārāk detalizēti un tehniski nosacījumi iekļaušanai likumprojektā. Transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtība ietver sevī arī to, kā BVKB pieprasa un saņem degvielas paraugus bez maksas, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās pārbaudes veikšanas.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.2. Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi noteiks prasības attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, to uzstādīšanu un ekspluatāciju, nosakot dalījumu un prasības atkarībā no tehniskajiem un organizatoriskajiem kritērijiem; prasības attiecībā uz alternatīvās degvielas uzpildes punktiem, sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punktiem un krasta elektroapgādes punktiem, to uzstādīšanu un ekspluatāciju, kā arī tehniskās specifikācijas krasta elektropadeves iekārtām; likuma 5.panta otrajā daļā minētos alternatīvo degvielu uzlādes vai uzpildes punktu izveides degvielas uzpildes stacijās kritērijus, kā arī likumprojekta 5.panta 2.daļā minēto tehnisko iespēju un izmaksu efektivitātes un pieprasījuma pamatojuma nosacījumus.
Pēc būtības minētie noteikumi veiks grozījumus un papildinājumus šobrīd spēkā esošajos MK 2018.gada 6.februāra noteikumos Nr.78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.78), aktualizējot tajā iekļautās prasības, ņemot vērā likumprojektā noteikto.
Likumprojekta 5.panta 2.daļā minētie uzlādes vai alternatīvo degvielu uzpildes punktu uzstādīšanas nosacījumi varētu būt tādi, kā – punkti ir uzstādāmi degvielas uzpildes stacijās, kas atrodas pie Eiropas Transporta tīkla valsts autoceļiem, galvenajiem autoceļiem vai reģionālajiem autoceļiem, tie nav jāuzstāda degvielas uzpildes stacijās, kas atrodas pie vietējiem autoceļiem, punkti nav jāuzstāda atbilstoši elektroenerģijas pārvades tīkla operatora atzinumam par tīkla jaudas nepietiekamību, atzinumam par elektroenerģijas uzlādes pieprasījuma apmierināšanu no noteiktā attāluma rādiusā esošiem ātrās uzlādes punktiem, slēdzienam par uzlādes punkta ierīkošanas īpaši lielām izmaksām, jo punkta ierīkošanai ir nepieciešams veikt elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla izmaiņas vai ir nepieciešams izbūvēt izmaksu ietilpīgus pieslēgumus tīklam.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.3. Noteikumi par patērētāju informēšanu par transporta enerģijas veidu un sastāvu, un salīdzināmajām transporta enerģijas cenām

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi (22-TA-2906) noteiks uz degvielas uzpildes staciju, uzpildes vai uzlādes punktu, vai citu transporta enerģijas tirdzniecības vietu attiecināmās prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, sastāvu, īpašībām un salīdzināmajām cenām;
Pēc būtības minētie noteikumi veiks grozījumus un papildinājumus šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos Nr.332 un MK noteikumos Nr.772, kā arī MK 2018.gada 6.februāra noteikumos Nr.78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām”, aktualizējot tajā iekļautās prasības, ņemot vērā likumprojektā noteikto un ņemot vērā Komisijas 2018.gada 17.maija  īstenošanas regulu Nr.2018/732 par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES, kā arī izmantojot projekta “FPC4Consumers”[1] rezultātus.
[1] Eiropas Komisijas īstenotais iepirkums “Programme Support Action (PSA): Assisting Member States in the implementation of a common methodology for alternative fuels unit price comparison in accordance with Directive 2014/94/EU”.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.4. Noteikumi par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu, transporta degvielas modernizēšanu un vispārīgo ziņošanu

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi noteiks:
1) Modernās biodegvielas, modernās biogāzes un RFNBO koeficientus konkrētiem transporta enerģijas veidiem; atjaunojamās enerģijas pārsnieguma, elektroenerģijas, ko kā transporta enerģiju patēriņam transportā Latvijas Republikā ir piegādājis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, un biogāzes, kas iegūta no šā likuma pielikumā uzskaitītajām izejvielām, apjoma nodošanas un uzskaites nosacījumus; nosacījumus, kā degvielas piegādātājs var pamatot, ka patēriņam transportā realizējamā biodegviela vai biogāze ir iegūta no šā likuma pielikumā uzskaitītajām izejvielām un kā ir pamatojama biodegvielas vai biogāzes izcelsme, īpaši, ja biogāze tiek piegādāta patēriņam transportā izmantojot dabasgāzes savstarpēji savienotu gāzes pārvades vai sadales sistēmu;
Jaunajos MK noteikumos, kuros tiks iekļauti arī MK noteikumu Nr.597 nosacījumi, tiks detalizēti noteikti (ar detalizētām formulām) nosacījumi atjaunojamās enerģijas īpatsvara aprēķiniem (aprēķinu metodes), tiks noteikti detalizēti koeficienti dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, tik noteikti nosacījumi kā savā pienākumu izpildē degvielas piegādātājs var ieskaitīt cita degvielas piegādātāja mērķu pārsniegumu, cita komersanta patēriņam transportā piegādāto biometāna un atjaunojamās elektroenerģijas apjomu.
2) SEG emisiju intensitātes pienākuma izpildes un aprēķina nosacījumus.
Šobrīd līdzvērtīgi nosacījumi ir noteikti MK noteikumos Nr.597, un jaunajos noteikumos ir paredzēts saglabāt  MK noteikumos Nr.597 iekļauto pieeju, to aktualizējot, īpaši attiecībā uz vispārīgo ziņošanu.
3) Vispārīgā ziņojuma un likuma 11.panta sestajā daļā minēto ziņojumu sagatavošanas un pārbaudes nosacījumus un iesniegšanas kārtību.
Degvielas piegādātājiem saistošu ikgadējo ziņojumu par transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitāti sagatavošanas un pārbaudes nosacījumus jau šobrīd nosaka MK noteikumi Nr.597. Likumprojektā minētā vispārīgā ziņojuma sagatavošanas un pārbaudes nosacījumi tiks ietverti jaunajos MK noteikumos, kā šobrīd ir noteikts MK noteikumos Nr.597, kur ir noteikts, kādā veidā tiek sagatavots ziņojums, kādi dati un informācija ziņojumā ir iekļaujama, ir noteikts, ka ziņojumu pārbauda akreditēta inspicēšanas institūcija, kā arī ir noteikts, ka pārbaudīts ziņojums kopā ar inspicēšanas institūcijas atzinumu ir iesniedzams BVKB, kas ziņojumu izvērtē atkārtoti (MK noteikumos ir noteikti kritēriji izvērtēšanai), kā arī ir noteikta procedūra, kas BVKB ir jāveic, ja ziņojums nav iesniegts vai ir iesniegts nepilnīgs.
4) likumā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanas nosacījumus, tai skaitā nosaka transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtību.
Uzraudzība ietver noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Šis vispārīgais deleģējums attiecas uz visā likumā noteikto nosacījumu uzraudzību, kur uzraudzības nosacījumi tiks iekļauti jaunajos MK noteikumos.
Izpildes uzraudzības nosacījumus nevar iekļaut likumprojektā, jo uzraudzības process ietver arī ziņojumu pārbaudi, izvērtēšanu, kas ir pārāk detalizēti un tehniski nosacījumi iekļaušanai likumprojektā.
Likumprojekta 8. un 9.pantā noteikto pienākumu uzraudzība tiks veikta, izvērtējot saņemtos vispārīgos ziņojumus un pārbaudot tajos iekļauto informāciju.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.5. Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem

Pamatojums un apraksts
Uz likumprojekta dotā deleģējuma (biodegvielas un biomasas degvielas siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu aprēķina nosacījumus; biodegvielas un biomasas degvielas ilgtspējas kritērijus, kas jāpiemēro tās realizējot patēriņam transportā; biodegvielas, biomasas degvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida degvielu un pārstrādāta oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas jāpiemēro tās realizējot patēriņam transportā; elektroenerģijas, kas ražota no biomasas, kritērijus, kas jāpiemēro tās patēriņam transportā; atbilstības minētajiem kritējiem pārbaudes un uzraudzības kārtību) tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumos Nr.686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” no minētajiem noteikumiem svītrojot likumprojektā iekļautās normas un tos pielāgojot iespējamām izmaiņām, kas likumprojektā varētu tikt veiktas likumprojekta apstiprināšanas gaitā.

Likumā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanas nosacījumus, tai skaitā nosaka transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtību.
Uzraudzība ietver noteikt konkrētus pienākumus degvielas piegādātājiem, noteikt šo pienākumu monitoringa nosacījumus, noteikt šo pienākumu izpildes pārbaudes kārtību, noteikt konkrētus un detalizētus nosacījumus gan minētajiem pienākumiem, gan to izpildei.
Izpildes uzraudzības nosacījumus nevar iekļaut likumprojektā, jo uzraudzības process ietver arī ziņojumu pārbaudi, izvērtēšanu, atsauces uz konkrētiem standartiem, saskaņā ar kuriem tiek veikta transporta enerģijas tirgus uzraudzība, kas ir pārāk detalizēti un tehniski nosacījumi iekļaušanai likumprojektā. 
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.6. Modernās biodegvielas un modernās biogāzes izejvielu saraksts

Pamatojums un apraksts
Likumprojektā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināt detalizētu likumprojekta pielikumā minēto modernās biogāzes un moderno biodegvielu izejvielu sarakstu. Likumprojekta pielikums, ar kuru ir transponēts Direktīvas 2018/2001 IX pielikums, nosaka vispārīgu izejvielu sarakstu, no kurām iegūtā biodegviela vai biogāze var tikt uzskatīta par moderno biodegvielu vai moderno biogāzi. Tomēr tā kā likumprojektā iekļautais saraksts ir pietiekami vispārīgs, tad Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām nozaru ministrijām - Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādās detalizētu sarakstu, kurā tiktu uzskaitītas konkrētās izejvielas, no kurām iegūto enerģijas daudzumu līdzdalības mehānisma ietvaros var uzskatīt par divkāršu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.7. Atbalsta shēmas vai atbalsta programmas nolikums

Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 15.pantā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināt atbalsta shēmas vai atbalsta programmas nosacījumus par par likumprojekta 13. un/vai 14.pantā noteikto iemaksu izlietojumu. Minētie Ministru kabineta noteikumi tiktu izstrādāti tikai, ja minētās iemaksas tiktu iemaksātas tādā apjomā, lai varētu pieņemt jēgpilnas atbalsta programmas.
Ņemot vērā, ka likumprojektā netiek ierobežots atbalsta shēmas vai atbalsta programmas veids, tas tiktu noteikts konkrētajos Ministru kabineta noteikumos, t.i. tiktu noteikts, vai finansējums tiek piešķirts konkrētiem adresātiem, piemēram, pašvaldību sabiedriskajam transportam, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, vai tiktu noteikts, ka atbalsts tiek piešķirts atklātā konkursa vai projektu veidā, kā finanšu instrumenti utt
Iekļautais deleģējums ir pietiekami plašs, vienlaikus tas ir balstīts uz atbalsta programmu deleģējumiem citu finansējumu ietvaros, piemēram, uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 13.punktu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
KEM uz likumprojektā dotā deleģējuma pamata, ja būs pieejams finansējums izstrādās katras atbalsta shēmas nosacījumus un to īstenošanas kārtību, nosakot atbalsta tās mērķi, tās ietvaros pieejamo finansējuma apjomu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus; komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus; kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai lēmums atteikt atbalsta piešķiršanu.
Minētie MK noteikumi tiks izstrādāti, ja likumprojekta 15.pantā minētajā kontā būs pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī ja tiks nolemts īstenot atbalsta shēmas.

Vairums no minētajiem normatīvajiem aktiem tiks izstrādāti, nolūkā pārizdot jau spēkā esošas normas, sakārtot esošo normatīvo bāzi. Attiecīgi normatīvie akti tiks uzdoti uz šādu spēkā esošo noteikumu bāzes:
MK noteikumi Nr.78;
MK noteikumi Nr.686;
MK noteikumi Nr.772;
MK noteikumi Nr.332.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L2001
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu
Apraksts
Direktīva noteic pienākuma, kas piemērojams degvielas piegādātājiem, nosacījumus un tā izpildes aprēķina nosacījumus.
ES tiesību akta CELEX numurs
31998L0070
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK
Apraksts
Direktīva iekļauj prasības un pienākumus attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti.
Direktīvas konsolidētā versija iekļauj šādu ES tiesību aktu normas:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta direktīvas 2003/17/EK, ar ko groza direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ direktīvu 93/12/EEK;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ direktīvu 93/12/EEK;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra direktīvas (ES) 2015/1513, ar kuru groza direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2413
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
Apraksts
Direktīva noteic pienākuma, kas piemērojams degvielas piegādātājiem, nosacījumus un tā izpildes aprēķina nosacījumus.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0996
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem
Apraksts
Likumprojekts noteic vairāku Regulas 2022/996 nosacījumu īstenošanas nosacījumus
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2299
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 15. novembra Īstenošanas regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu
Apraksts
Likumprojekts noteic vairāku Regulas 2022/2299 nosacījumu īstenošanas nosacījumus
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1405
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2024.gada 14.marta deleģētā direktīva (ES) 2024/1405, ar ko attiecībā uz biodegvielu un biogāzes ražošanai izmantojamo izejvielu pievienošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumu
Apraksts
Likumprojekts pilnībā transponē direktīvas pielikumu, kas papildina Direktīvas 2018/2001 IX pielikumu.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 1.punkts
1.panta 1.daļas 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2.punkts
1.panta 1.daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 3.punkts
1.panta 1.daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 5.punkts
1.panta 1.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 6.punkts
1.panta 1.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 23.punkts
1.panta 3.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 24.punkts
1.panta 1.daļas 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 27.punkts
1.panta 1.daļas 9.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 28.punkts
1.panta 1.daļas 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 33.punkts
1.panta 1.daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 34.punkts
8.panta 2.daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 35.punkts
1.panta 1.daļas 17.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 36.punkts
1.panta 1.daļas 16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 38.punkts
1.panta 1.daļas 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 39.punkts
1.panta 1.daļas 18.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 40.punkts
1.panta 1.daļas 18.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 41.punkts
1.panta 1.daļas 15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 43.punkts
1.panta 1.daļas 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 44.punkts
1.panta 1.daļas 14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 42.punkts
pielikuma 16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25.panta 1.punkta 1.rindkopa
8.panta 1. un 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25.panta 1.punkts 2.rindkopa
8.panta 6.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25.panta 1.punkta 3.rindkopa
8.panta 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25.panta 1.punkta 4.rindkopa
9.panta 1. un 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25.panta 1.punkta 5.rindkopa
9.panta 5.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25.panta 1.punkta 6.rindkopa
8.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
26.panta 1.punkts
8.panta 3.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
26.panta 2.punkts
8.panta 5.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 1., 2. un 3.punkts
8.panta 3.daļa un 9.panta 3.daļa
Pārņemtas daļēji
Tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, deleģējums kuriem ir iekļauts 8.panta 7.daļā un 9.panta 7.daļā
Neparedz stingrākas prasības
28.panta 1.punkts
12.panta 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
28.panta 2.punkts
10.panta 5.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
28.panta 3.punkts
5.panta 1.un 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
29.panta 1.punkta 1.rindkopa
8.panta 4.daļa
9.panta 4.daļa
10.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
29.panta 1.punkta 2.rindkopa
10.panta 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 1.punkts
10.panta 4. un 5.daļa
Pārņemtas daļēji
Ir pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 3.punkta 1.rindkopa
10.panta 3.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 3.punkta 2.rindkopa
10.panta 1.daļa
11.panta 5.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 3.punkta 3.rindkopa
11.panta 6.daļas 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 7.punkta 2.rindkopa
10.panta 9. daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 9.punkta 1.rindkopa
10.panta 3.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Detalizēta informācija iekļauta šīs anotācijas 5.4.punkta sadaļā, kurā sniegta informācija par Direktīvas 2023/2413 transponēšanu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 8.punkts
1.panta 1.daļas 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 9.punkts
1.panta 1.daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 10.punkts
1.panta 1.daļas 16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 11.punkts
1.panta 1.daļas 18.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
2.panta 13.punkts
1.panta 1.daļas 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 14.punkts
1.panta 1.daļas 14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas saistības
3.panta 2.punkta 1.rindkopa
4.panta 1. un 2.punkts
Pārņemtas daļēji
Ir pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu"
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 1.punkta 1. un 2.rindkopa
4.panta 1. un 2.punkts
Pārņemtas daļēji
Ir pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Tiks precizēts, veicot grozījumus minētajos noteikumos.
Neparedz stingrākas prasības
5.pants
4.panta 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 1. un 2.punkts
4.panta 3. un 4.punkts
12.panta 1.punkts
Pārņemtas daļēji
Ir pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" un Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumiem Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību". Tiks precizēts, veicot grozījumus minētajos noteikumos.
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkts
11.panta 6.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9a.pants
4.panta 7., 8. un 10.punkts
12.panta 2.daļa
Likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 19.panta 4. un 5.daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkta a) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 2.panta 1.punkts
1.panta 1.daļas 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 1.punkta g) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 2.panta 36.punkts
1.panta 1.daļas 16.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 1.punkta h) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 2.panta 44.b) apakšpunkts
1.panta 1.daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta a) apakšpunkts ii) apakšapakšpunkts
8.panta 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts paredz stingrākas prasības, jo Direktīvas 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1(a) punkta ii) apakšpunkts noteic tikai SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķi 2030.gadam, bet likumprojektā ir paredzēti ikgadējie mērķi trajektorijā līdz direktīvā noteiktajam mērķim.
Stingrākas prasības ir paredzētas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pieaugošu atjaunīgās transporta enerģijas apjomu transporta sektorā, vienlaikus neapdraudot Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 2) apakšpunkta 2.rindkopā noteikto pienākumu dalībvalstij nodrošināt noteikta apjoma atjaunīgās enerģijas trajektoriju (pieaugumu) un nodrošinot Regulas 2018/1999 32.panta 4.punktā noteikto pienākumu periodā pēc 2021.gada nesamazināt atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvaru zem dalībvalstij noteiktā 2020.gada mērķa atjaunīgās enerģijas jomā.
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 2.punkta a) apakšpunkts
8.panta 2.daļas 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 2.punkta b) apakšpunkts
8.panta 2.daļas 1.-4.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 3.punkta 1.rindkopa
8.panta 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta b) apakšpunkts
9.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts paredz stingrākas prasības, jo Direktīvas 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1(b) punkts noteic tikai mērķi 2030.gadam, bet likumprojektā ir paredzēti ikgadējie mērķi trajektorijā līdz direktīvā noteiktajam mērķim.
Stingrākas prasības ir paredzētas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pieaugošu atjaunīgās transporta enerģijas apjomu transporta sektorā, vienlaikus neapdraudot Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 2) apakšpunkta 2.rindkopā noteikto pienākumu dalībvalstij nodrošināt noteikta apjoma atjaunīgās enerģijas trajektoriju (pieaugumu) un nodrošinot Regulas 2018/1999 32.panta 4.punktā noteikto pienākumu periodā pēc 2021.gada nesamazināt atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvaru zem dalībvalstij noteiktā 2020.gada mērķa atjaunīgās enerģijas jomā.
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 2.punkta a) apakšpunkts
9.panta 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 2.punkta b) apakšpunkts
9.panta 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta 4.rindkopa
11.panta 6.daļas 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 3.punkta 2.rindkopas a) apakšpunkts
9.panta 3.daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 3.punkta 2.rindkopas b) apakšpunkts
8.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 3.punkta 2.rindkopas b) apakšpunkts
9.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 4. punkts
8.panta 3.daļas 4.punkts un 7.daļas 4.punkts
Pārņemtas daļēji
Tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuriem deleģējums ir dots 8.panta 7.daļā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 4. punkts
9.panta 3.daļas 6.punkts un 7.daļas 3.punkts
Pārņemtas daļēji
Tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuriem deleģējums ir dots 8.panta 7.daļā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 16.punkta a) apašpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 26.panta 1.punkts
8.panta 3.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 16.punkta b) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 26.panta 2.punkta 1.rindkopa
8.panta 5.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 17.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 27.panta 5.punkts
8.panta 3.daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 17.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 27.panta 5.punkts
9.panta 3.daļas 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 19.punkta a) apakšpunkta i) apakšapakšpunktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 29.panta 1.punkta 1.rindkopas a) apakšpunkts
8.panta 4.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 19.punkta a) apakšpunkta i) apakšapakšpunktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 29.panta 1.punkta 1.rindkopas a) apakšpunkts
9.panta 4.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 19.punkta a) apakšpunkta i) apakšapakšpunktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 29.panta 1.punkta 1.rindkopas a) apakšpunkts
10.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 19.punkta a) apakšpunkta ii) apakšapakšpunktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 29.panta 1.punkta 2.rindkopa
10.panta 2.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 21.punkta a) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 1.punkta 1.rindkopa
10.panta 4.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 21.punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 3.punkta 1.rindkopa
10.panta 3.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 21.punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 3.punkta 2.rindkopa
10.panta 1.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 21.punkta c) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 3.punkta 2.rindkopa
11.panta 5.daļas 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 21.punkta f) apakšpunktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 9.punkta a.rindkopa
10.panta 3.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 22.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 31.a panta 2.punkts
10.panta 6.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 22.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 31.a panta 3.punkts
10.panta 6.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 22.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 31.a panta 4.punkts
10.panta 7.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
1.panta 22.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 31.a panta 5.punkts
10.panta 7.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
3.panta 2.punktā izteiktais Direktīvas 98/70/EK 2.panta 8.punkts
1.panta 1.daļas 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
3.panta 2.punktā izteiktais Direktīvas 98/70/EK 2.panta 9.punkts
1.panta 1.daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2023/2413 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta a) apakšpunktā dalībvalstīm ir dota izvēles brīvība degvielas piegādātājiem noteiktā pienākuma noteikšanai - 29% atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars 2030.gadā vai 14,5% siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājums 2030.gadā salīdzinājumā pret 2030.gada bāzlīniju. Vienlaikus Direktīvas 2023/2413 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 3.punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta 2.rinkdopa 2018.gada redakcijā) noteic dalībvalstīm iespēju, izstrādājot pienākumu degvielas piegādātājiem noteikt pienākumu, izmantojot pasākumus, kas vērsti uz apjomiem, enerģijas saturu vai siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tādējādi likumprojekta 8.panta 1.punktā ir noteikts siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums, lai ne tikai veicinātu atjaunīgās transporta enerģijas izmantošanu Latvijā, bet arī lai nodrošinātu, ka tiek izmantoti tādi atjaunīgās transporta enerģijas veidi, kuriem ir vismazākā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte.

Direktīvas 2023/2413 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta a) un b) apakšpunktā dalībvalstīm ir noteikts 2030.gada SEG emisiju intensitātes mērķis vai atjaunīgās enerģijas īpatsvara enerģijas galapatēriņā transporta nozarē mērķis un un 2025. gada un 2030.gada moderno biodegvielu un biogāzes mērķis, bet nav noteikti obligāti ikgadējie mērķi. Vienlaikus Regulas 2018/1999 vairākas daļas, piemēram, 4.panta a) rindkopas 2.punkts noteic valsts obligātos atjaunīgās enerģijas īpatsvara starpmērķus 2022., 2025., 2027. un 2030.gadam.
Latvija ir izvēlējusies Direktīvā 2023/2413 noteiktos mērķus ar pienākumu degvielas piegādātājiem, nesaglabājot obligāto biodegvielu piejaukumu katram degvielas piegādātājam. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā nesamazinās un lai turpinās SEG emisiju intensitātes samazināšana, Latvija ir izvēlējusies noteikt ikgadējos mērķus, kas ir stingrāki nosacījumi, kā nosaka Direktīva 2023/2413.
Ikgadējie mērķi ir noteikti, lai:
1) minētā mērķa izpilde un tās ietekme uz galapatērētāju notiktu vienmērīgi.
Mērķa noteikšana tikai 2030.gadam un degvielas piegādātāju iespējamā rīcība šo mērķi izpildot tikai ar 2030.gadu var rezultēties tajā, ka periodā līdz 2030.gadam nekas netiek darīts, bet 2030.gadā mērķa izpildei veiktās darbības var radīt ļoti negaidītu un krasu ietekmi uz Latvijas degvielas tirgu.
2) transporta sektors sniegtu pienesumu Latvijas kopējo atjaunīgās enerģijas mērķu izpildi, nevis to bremzētu.
Regulas 2018/1999 4.panta a) punkta 2) apakšpunkts noteic Latvijai pienākumu nodrošināt nepārtrauktu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu, kam 2022.gadā ir jābūt 18%, 2025.gadā - 43%, bet 2027.gadā - 65% no nepieciešamā īpatsvara pieauguma 2030.gada mērķu sasniegšanā. Tāpat Regulas 2018/1999 32.panta 4.punkts noteic, ka Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvars nedrīkst samazināties zem 2020.gada atjaunīgās enerģijas mērķa, kas Latvijai bija 40%.

Direktīvas 2023/2413 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta 2.rindkopā ir noteikts, ka "dalībvalstis tiek mudinātas valsts līmenī noteikt diferencētus mērķrādītājus modernajām biodegvielām un biogāzei un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, lai izpildītu Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.daļas b) apakšpunktā noteikto pienākumu tādā veidā, ka tiek veicināta un paplašināta abu degvielu attīstība". Latvija šo iespēju nav izvēlējusies, bet ir noteikusi 25.panta 1.punkta b) apakšpunktā noteiktos minimālos mērķrādītājus, ņemot vērā to, ka Latvijā visdrīzākais nebūs iespējams saražoto un/vai izmantot nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas lielākā apjomā nekā noteiktais minimālais mērķrādītājs.

Direktīvas 2023/2413 1.panta 15.punktā izteiktā Direktīvas 2018/2001 25.panta 3.punkta (Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta 2.rinkdopa 2018.gada redakcijā) a) apakšpunkts noteic dalībvalstīm iespēju, noteic dalībvalstīm iespēju, izstrādājot pienākumu degvielas piegādātājiem degvielas piegādātājus, kuri piegādā elektroenerģiju vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu, attiecībā uz minētajām degvielām atbrīvot no prasības par minimālo daudzumu, kas jānodrošina ar modernajām biodegvielām un biogāzi, kas ražota no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām, attiecībā uz minētajām degvielām. Attiecībā uz iepriekšminēto Latvija ir izvēlējusies šo iespēju, ņemot vērā, ka minētie degvielas piegādātāji pēc būtības noteikto mērķi izpildīs vienmēr (to mērķa izpilde būs 100%), vienlaikus šādi degvielas piegādātāji tiks atbrīvoti no monitoringa un ziņošanas pienākuma.

Direktīvas 2023/2413 1.panta 16.punkta a) apakšpunkta i) apakšapakšpunktā (Direktīvas 2018/2001 26.panta 1.punkta 1.rindkopa) ir noteikts, ka, aprēķinot 25. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā pienākuma izpildi, biodegvielu un biomasas degvielu īpatsvars, ja to ražo no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz par vairāk nekā vienu procentpunktu šādu degvielu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā transporta sektorā minētajā dalībvalstī 2020. gadā un nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa minētās dalībvalsts transporta sektorā. Ņemot vērā, ka Latvijā 2020.gadā minēto transporta enerģijas veidu īpatsvars transportā bija 3,2%, tad sākot ar 2021.gadu minēto transporta enerģijas veidu īpatsvars Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punktā noteiktā pienākuma izpildē nedrīkst tikt ņemts vērā vairāk nekā 4,2% apjomā (minēto transporta enerģijas veidu realizētais apjoms var būt lielāks, bet pienākuma izpildē to var ieskaitīt tikai līdz minētajam īpatsvaram). Attiecīgi likumprojekta 8.panta 3.daļas 1.punktā tiek noteikts, ka minēto transporta enerģijas veidu pienākuma izpildē var ņemt vērā ne vairāk kā 4,2 % apjomā no kopējā degvielas piegādātāja transportā realizētās transporta enerģijas apjoma.

Direktīvas 2023/2413 1.panta 16.punkta a) apakšpunkta ii) apakšapakšpunktā (Direktīvas 2018/2001 26.panta 1.punkta 4.rindkopa) ir noteikts, ka "ja biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā, kā arī no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotas un transporta nozarē patērētas biomasas kurināmā/degvielas īpatsvars dalībvalstī ir ierobežots līdz īpatsvaram, kas ir mazāks par 7 %, vai ja dalībvalsts nolemj šo īpatsvaru ierobežot vēl vairāk, tad minētā dalībvalsts var attiecīgi samazināt 25. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto atjaunojamās enerģijas minimālo īpatsvaru vai siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes samazinājuma mērķrādītāju, ņemot vērā to, cik lielā mērā minētā degviela un kurināmais palīdzētu ietaupīt atjaunojamās enerģijas minimālo īpatsvaru vai siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes samazināšanas mērķrādītāju, dalībvalstis uzskata, ka šāda degviela un kurināmais ietaupa 50 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma". Latvija šo iespēju nav izvēlējusies, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu transportā, kā arī, ņemot vērā mērķa ambiciozitāti, ir saprotams, ka mērķa izpildei būs jāizmanto visi iespējamie atjaunīgās transporta enerģijas veidi, jo īpaši tādi veidi, kas tiek ražoti Latvijā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 28.punkts
10.panta 6.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
18.pants
10.pants 6.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
17.panta 1.punkts
10.panta 7.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
19.panta 2.punkta m) apakšpunkts
10.panta 7.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
11.panta 1.punkts
10.panta 9.daļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 15. novembra Īstenošanas regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 2.punkts
11.panta 6.daļas 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
II pielikuma 5.tabula
11.panta 6.daļas 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Regulas 2022/2299 2.panta 2.punkts tiek īstenots daļēji, jo šis punkts noteic ziņošanu atbilstoši II pielikumā iekļautajām veidlapām, kur II pielikumā ir iekļautas 8.tabulas ziņošanai par atjaunīgo enerģiju dažādos sektoros, bet uz transporta sektoru attiecas tikai viena no minētajām tabulām.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2024.gada 14.marta deleģētā direktīva (ES) 2024/1405, ar ko attiecībā uz biodegvielu un biogāzes ražošanai izmantojamo izejvielu pievienošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pielikums
1.pielikums
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas saistības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Satiksmes ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties likumprojekta "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) sabiedriskās apspriedes laikā, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā.
Sabiedrības pārstāvji tika informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu EM tīmekļvietnē 23.09.2020.Sabiedrībai bija iespēja iepazīties ar Likumprojektu EM tīmekļa vietnē un izteikt par to viedokli.
Sabiedrības viedokļu apkopojums un to vērā ņemšana ir publicēta KEM tīmekļvietnē[1].
[1] https://www.kem.gov.lv/lv/transporta-energijas-likums

6.4. Cita informācija

Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
  • Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs
  • Zemkopības ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Satiksmes ministrija
neietekmē
Līdziesaistīšanās normatīvās bāzes izstrādē
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
13,33
euro
8,00
stundas
150
uzpildes un uzlādes punkti
2
reizi gadā
31 992,00
Administratīvās izmaksas patērētāju informēšanai noteikto nosacījumu izpildes uzraudzībai (ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par šā brīža uzpildes un uzlādes punktu skaitu un plānoto skaitu)
Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs
palielinās
Vērtības nozīme:
19,50
euro
200,00
stundas
3
neatkarīgas institūcijas
1
reizi gadā
11 700,00
Administratīvās izmaksas likumprojektā noteikto atbilstības novērtēšanas institūciju akreditēšanā un uzraudzībā (ņemot vērā Latvijas Nacionālais akreditācijas biroja tīmekļa vietnē pieejamo informāciju)
Zemkopības ministrija
neietekmē
Līdziesaistīšanās normatīvās bāzes izstrādē
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
neietekmē
Līdziesaistīšanās normatīvās bāzes izstrādē
Klimata un enerģētikas ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
Ministrijai likumprojekta īstenošanai palielināsies ietekme, jo būs jāizstrādā normatīvais regulējums, būs jāstrādā ar komersantiem, jānodrošina deleģēšanas līgumi uc.
Būvniecības valsts kontroles birojs
palielinās
Vērtības nozīme:
Izmaksas, kas pienākumu izpildei var rasties, ir noteiktas informatīvajā ziņojumā “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām” (apstiprināts ar MK 2019. gada 16. jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§). Papildu izmaksu detalizēts aprēķins ir iekļauts anotācijas 3.punktā.
Kopā
43 692,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Būvniecības valsts kontroles birojam tiks noteikti papildu pienākumi vispārīgā ziņojuma apstrādes ietvaros un administratīvā procesa īstenošanai.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Tiks izstrādāti IKT risinājumi, paplašinot energoresursu informācijas sistēmas funkcionalitātes.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekta īstenošanai tiks izstrādāta jauna funkcionalitāte energoresursu informācijas sistēmā degvielas piegādātāju ziņojumu iesniegšanai un apstrādei.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts veicinās valsts atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķa sasniegšanu

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts veicinās moderno biodegvielu un modernās biogāzes (biometāna) izmantošanu (minētajiem transporta enerģijas veidiem ir zemāki emisiju rādītāji un tos pārsvarā ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas veicina to pārstrādi nevis uzglabāšanu), kā arī veicinās bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts veicinās moderno biodegvielu un modernās biogāzes (biometāna) izmantošanu (minētajiem transporta enerģijas veidiem ir zemāki emisiju rādītāji un tos pārsvarā ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas veicina to pārstrādi nevis uzglabāšanu), kā arī veicinās bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts veicina bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, kas savukārt mazina gaisa kvalitātes problēmas urbānajā vidē.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk