Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošais amatu katalogs nav pēc būtības pārskatīts no 2010. gada. Līdz ar ko ir nepieciešams to pielāgot darba tirgus realitātei, iekļaujot katalogā jaunos amatus un tiem atbilstošos funkciju nosaukumus, kā arī svītrojot saimju līmeņus, kas ir kļuvuši neaktuāli un netiek izmantoti. Ņemot vērā, ka atsevišķās saimēs ir iekļauti pienākumi, kas lielākoties attiecas tikai uz atsevišķām iestādēm, tad, lai padarītu amatu katalogu universālu un viegli pielietojamu, nepieciešams vienkāršot līmeņu aprakstus, mazinot konkrētām iestādēm rakstītos līmeņus un saimes, kā arī novērst saimju un līmeņu dublēšanos.
Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošajā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā iekļautā mēnešalgu skala kopš likuma pieņemšanas brīža ir pārskatīta minimāli, pamatā tikai saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu, tajā noteiktās mēnešalgas ir kļuvušas nekonkurētspējīgas, tas savukārt izsauc iestāžu vēlmi savus amatus klasificēt pēc iespējas augstākās mēnešalgu grupās, lai nodrošinātu amatpersonām (darbiniekiem) konkurētspējīgākas mēnešalgas, kas savukārt kropļo atlīdzības sistēmu kopumā. Tādējādi ir radusies nepieciešamība pārskatīt amatu katalogā iekļautās amatu saimes samērojot tās ar darba tirgus prasībām, lai tie atbilstu faktiskajai situācijai.

Amatu kataloga izmaiņas:
1. Tiek ieviests jauns princips valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amatu klasificēšanai, izmantojot šādus kritērijus: 
- amata vietu skaits; ņemot vērā, ka valsts  un pašvaldību institūcijās nodarbināto mēnešalgas tiek līdzinātas pret līdzīgas funkcijas veicējiem darba tirgū, un salīdzinājumam tiek izmantots darba tirgus pētījums, ko nodrošina SIA "Fontes vadības konsultācijas", ir pārskatīts  kritērijs - nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaits, kas tiek izmantots, lai iestādi iedalītu, sākot no ļoti mazas iestādes līdz īpaši lielai iestādei atbilstoši SIA "Fontes vadības konsultācijas" pielietotajai metodikai;
- iestādes statuss (augstākā iestāde vai padotības iestāde). Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 31. panta otro daļu 
augstākā iestāde ir ministrija vai cita Ministru kabineta loceklim tieši pakļauta tiešās pārvaldes iestāde; 
- iestādes apsaimniekotais (administrētais) budžets. Informācija par iestādes vadītāja amata klasificēšanai izmantojamo kritēriju – iestādes administrējamais budžets nosakāma, pamatojoties uz Valsts kases pārskatu sistēmā norādīto informāciju: https://www.kase.gov.lv/parskati-un-tames/valsts-budzeta-tames. Iestādes vadītāja amata klasifikācijai izmantojama informācija par visām iestādes tāmēm, kas noteikta attiecīgajā pārskatā uz amata apraksta saskaņošanas brīdi kārtējā gada janvāra mēnesi par visiem budžeta tipiem (pamatbudžets un speciālais budžets) un visām budžeta programmām un apakšprogrammām.

2. Jaunas iespējas:
- Iespēja klasificēt grupu vadītājus (uz laiku izveidotu projekta komandu vadītājus), pielīdzinot zemākā līmeņa struktūrvienību vadītājiem.
- Iespēja vadošos ekspertus, kuriem ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā institūcijas atbildības jomā, pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amata līmenim, tas ir, ja vadošais eksperts ir nodaļas darbinieks, tad pielīdzināms nodaļas vadītājam. Unikāla kompetence varētu būt liela pieredze šaurā, specifiskā jomā, piemēram, zināšanas, kas iegūtas starptautiski un ir unikālas priekš Latvijas valsts, piemēram, sabiedrības veselības ekonomists, epidemiologs. Dažādi šauru jomu analītiķi, prognozētāji.

3. Iekļauti tipiskie amatu nosaukumi. Norādāms, ka uzskaitījums nav izsmeļošs.

4. Izmaiņas amatu saimēs:
- amatu saime "Administratīvā vadība" sadalīta divās daļās, nodalot valsts pārvaldi no pašvaldībām; 
- amatu saime "Apsaimniekošana" papildināta ar jaunu līmeni, kurā klasificēt amatus, kuri vada īpaši lielas iestādes ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu, saimniecisko un tehnisko funkciju; 
- amatu saimes "Darba aizsardzība" nosaukums izteikts jaunā redakcijā "Darba, ugunsdrošības un civilā aizsardzība"; apvienots pirmais un otrais līmenis, kā arī saime papildināta ar jaunu līmeni, kas attiecas uz tiem amatiem, kuri nodrošina darba aizsardzības funkciju (jomu) ar īpašu risku saistītās vairākās darba aizsardzības jomās, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;
- amatu saime "Diplomātiskā un konsulārā darbība" izteikta jaunā redakcijā;
- amatu saimei "Dispečeru pakalpojumi" svītrots pēdējais līmenis, ņemot vērā, ka tajā nav klasificēts neviens amats;
- amatu saimei "Fiziskais un kvalificētais darbs" apvienoti divi zemākie līmeņi; 
- saimes "Ārstniecība" nosaukums izteikts jaunā redakcijā "Ārstniecība un veselības aprūpe", un saime papildināta ar jaunu apakšsaimi "Veselības veicināšana";
- amatu apakšsaime "Aprūpe" papildināta ar jaunu līmeni, kurā klasificēt skolu medicīnas māsu amatus;
- pilnībā pārstrādāta un izteikta jaunā redakcijā amatu saime "Iekšējais audits". Saimes aprakstā iekļauta atsauce, ka atšķirībā no valsts iestādēm prasība struktūrvienības vadītājam un darbiniekam par iekšējā auditora sertifikātu nav attiecināma uz pašvaldību iestādēm;
- amatu saime "Iestāžu drošība" papildināta ar jaunu līmeni, kurā klasificējami datu aizsardzības speciālistu amati, savukārt līmeņi, kuros līdz šim tika klasificēti amati, kuri veic un uzrauga ar informācijas sistēmu drošību saistītos pienākumus iestādē, turpmāk būs klasificējami jaunā apakšsaimē "Informācijas drošība"; 
- amatu apakšsaimei "Finanšu administrēšana. Finanšu tirgi un finanšu resursu vadība" apvienoti pirmais un otrais līmenis;
- svītrota amatu apakšsaime "Kreditēšana" un tās vietā ieviesta jauna amatu apakšsaime "Valsts aizdevumi un galvojumi";
- izveidota jauna amatu saime "Procesu un pakalpojumu pārvaldība", kas ietver apakšsaimes:
"Procesu pārvaldība", kurā apvienotas tādas amatu saimes kā "Kvalitātes vadība", "Risku vadība" un "Iestāžu procedūras"; 
"Pakalpojumu pārvaldība", kurā klasificē amatus, kuru veicēji plāno pakalpojumu attīstību, apzinot lietotāju vajadzības, kā arī uzlabo esošo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti;
- izveidota jauna amatu saime "Inovācija un dizains", kurā klasificē amatus, kuru veicēji vada inovāciju un (vai) politikas dizainu un eksperimentēšanu valsts pārvaldē, apzinot veidus, kā veidot politiku tā, lai maksimāli tiktu apmierinātas lietotāju vajadzības;
- precizēts amatu saimes "Informācijas apkopošana un analīze" apraksts uz "Informācijas pārvaldība";
- amatu apakšsaime "Arhīvu pakalpojumi" izteikta jaunā redakcijā; 
- amatu apakšsaime "Bibliotēku pakalpojumi" izteikta jaunā redakcijā; 
- amatu apakšsaimei "Dokumentu pārvaldība" precizēti apakšsaimes līmeņu apraksti; 
- amatu apakšsaime "Fondu glabāšana" izteikta jaunā redakcijā;
- mainīts nosaukums amatu apakšsaimei "Statistika". Turpmāk tā sauksies "Datu analīze", attiecīgi precizēti arī līmeņu apraksti;
- amatu saimei "Informācijas tehnoloģijas" mainīts nosaukums, turpmāk tā sauksies "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"; 
- precizēts amatu apakšsaimes "IT un informācijas sistēmu vadība" apraksts. Turpmāk šajā saimē klasificēs amatus, kuru veicēji vada informācijas tehnoloģiju IT un informācijas sistēmu struktūrvienības. Savukārt amatus, kuru veicēji vada IT un informācijas sistēmu projektus vai darba grupas, klasificē saimē "Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība"; 
- amatu apakšsaimei "Sistēmu administrēšana un uzturēšana" saimes līmeņi izteikti jaunā redakcijā. Līmenis, kurā līdz šim tika klasificēti amati, kas veic un uzrauga ar informācijas sistēmu drošību saistītos pienākumus iestādē, turpmāk būs atrodams apakšsaimē "Informācijas drošība";
- mainīts amatu apakšsaimes "Datu atbalsts" nosaukums uz "Datu pārvaldība";
- mainīts amatu apakšsaimes "Programmēšana" nosaukums uz "Informācijas sistēmu attīstība";
- pievienota jauna apakšsaime "IT produktu  izstrādes un attīstības vadība";
- pievienota jauna apakšsaime "Programmatūras risinājumu izstrādes un uzturēšana (IT DevOps) speciālisti";
- mainīts amatu saimes "Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi" nosaukums uz "Juridiskā analīze un pakalpojumi". Amatu saime izteikta jaunā redakcijā;
- izveidota jauna saime "Transportlīdzekļa vadīšana un apkope", kurā apvienotas līdz šim atsevišķi nodalītās saimes "Jūras un gaisa transports" un "Transportlīdzekļa vadīšana"; Apakšsaime "Jūras un gaisa transports" papildināta ar jaunu līmeni, kurā klasificēt bezpilota gaisa kuģu (dronu) vadītājus;
- precizēta amatu saime "Klientu apkalpošana", apvienojot atsevišķus līmeņus un precizējot tajos veicamos pamatpienākumus; 
- izteikta jaunā redakcijā amatu saime "Personāla vadība";
- apvienotas saimes "Projektu vadība" un "Ārvalstu finanšu instrumentu vadība", izveidota saime "Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība" ar trim apakšsaimēm:
"Projektu vadība un īstenošana",
"Projektu uzraudzība",
"Eiropas Savienības fondu revīzija";
- izteikta jaunā redakcijā saime "Sociālais darbs". Jaunais saimes nosaukums "Sociālais un psiholoģiskais atbalsts" ar divām apakšsaimēm "Sociālais darbs" un "Psihologu pakalpojumi";
- precizēta saime "Bāriņtiesas", ņemot vērā Bāriņtiesu asociācijas izteiktos priekšlikumus;
- amatu saime "Sporta organizēšana un profesionālais sports" precizēta, samazinot līmeņu skaitu;
- precizēta saime "Noziedzības novēršana un apkarošana", tai skaitā apakšsaime "Pašvaldības policija";
- apvienotas amatu apakšsaimes "Tulkošana rakstveidā" un "Tulkošana mutvārdos". Turpmāk to amatu pienākumu veicēji, kas nodarbojas ar tulkošanu, klasificējami amatu saimē "Tulkošana";
- mainīts nosaukums amatu saimei "Sekretariāta funkcija", turpmāk tā sauksies "Sekretariāts", precizēti arī šīs amatu saimes līmeņu apraksti;
- saimei "Konsultēšana" pievienots jauns līmenis, kurā klasificēt ministra biroja vadītāju;
- pārstrādāta amatu apakšsaime "Kontrole un uzraudzība. Iestāžu un amatpersonu kontrole", svītroti pirmie divi līmeņi, ņemot vērā, ka tajos nebija klasificēti amati;
- amatu apakšsaime "Kontrole un uzraudzība. Muita un muitas kontrole" izteikta jaunā redakcijā, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikumus;
- amatu apakšsaimei "Kontrole un uzraudzība. Privātpersonu kontrole" svītrots pirmais līmenis;
- amatu saimei "Politikas plānošana" svītrots pirmais līmenis un pievienota amatu saime "Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība";
- svītrota apakšsaime "Satversmes tiesas darbinieki";
- amatu apakšaimei "Tiesu darbinieki" svītroti līmeņi, kas attiecās uz Augstāko tiesu;
- amatu saime "Nacionālo bruņoto spēku darbinieki" papildināta ar līmeņiem, kuros klasificēt jaunsargu instruktoru amatus.
Projektā amatu saime "Politikas plānošana" ir apvienota ar amatu saimi "Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība", lai turpmāk visi amati, kuru pienākumi ir saistīti ar jebkādas politikas plānošanu, tiktu klasificēti vienā saimē "Politikas plānošana", tādējādi novēršot saimju dublēšanos. Vienlaikus saimes "Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība" līmeņi ir integrēti "Politikas plānošanas" saimē kā paralēlie līmeņi;
- amatu saimei "Pedagoģijas darbības atbalsts" mainīts nosaukums, turpmāk tā sauksies "Pedagoģiskās darbības atbalsts".

Norādāms, ka amatu katalogā tikai atsevišķos amata saimju un līmeņu aprakstos ir norādītas specifiskas prasības izglītībai un pieredzei. Amata līmeņu vērtēšanā izglītības un pieredzes prasības, kā arī citi kritēriji, tiek vērtēti punktos. Pamatā amatu līmeņi veidoti hierarhiski no vienkāršākā uz sarežģītāko, atbilstoši zemākajā līmenī ir amati, kuru veikšanai nav nepieciešama izglītība vai īpašas pieredzes prasības, savukārt, hierarhiski augstākajos līmeņos pakāpeniski tiek izvirzītas arvien augstākas izglītības un pieredzes prasības. Ja, piemēram, tiek veidots augsta līmeņa eksperta amats, kas pieprasa ļoti plašas un specifiskas prasmes un zināšanas, tad noteikti šādu speciālistu nevarēs atrast starp kandidātiem ar vidējo izglītību un bez pieredzes. Attiecīgi vērtējot amata saimju līmeņus tiek ņemts vērā, kādas prasības varētu izvirzīt amatpersonai (darbiniekam), lai viņa varētu nodrošināt atbilstošā līmenī noteikto pienākumu kvalitatīvu izpildi. Tā, piemēram, augsta līmeņa ekspertam būtu izvirzāmas prasības par vismaz 3 gadu pieredzi attiecīgajā jomā un augstākā izglītība (piemēram, maģistra grāds) konkrētā jomā.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta ceturto daļu (redakcijā no 2022. gada 1. jūlija) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) amatu saimes un to līmeņus sadala mēnešalgu grupās (zemākajā mēnešalgu grupā ir amati, kuru pildītāji veic fizisku darbu, bet augstākajās mēnešalgu grupās — vadītāju amati), ņemot vērā amatā veicamo pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.

Ņemot vērā to, ka no 2023. gada 1. janvāra Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā būs noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam mēnešalgu noteiks, piemērojot noteiktu koeficientu (5,5), turpmāk nebūs nepieciešams noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam atbilstošo saimi un līmeni, kas nepieciešams, lai noteiktu amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Līdz ar to pārejas noteikumos noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam atbilstošo saimi un līmeni nosaka Ministru prezidents periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim.

Daži aspekti noteikumu piemērošanā:
- noteikumu projekts paredz, ka, ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pienākumi ir nozīmīgāki. Amata pienākumu vērtēšanai kā kritēriji var tikt izmantoti: proporcionāli lielākais laika patēriņš no darba dienas (mēneša kopējā darba laika) u.tml., konkrētajā amatā veicamo pienākumu nozīmīgums iestādes funkciju veikšanā un kopējo iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā;
- noteikumu projekts paredz, ka klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amata vietu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Attiecībā uz funkcijas ietekmi institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā norādāms, ka katrai no iestādēm tiek izstrādāta un apstiprināta darbības stratēģija, kurā tiek izvirzīti iestādes stratēģiskās darbības mērķi. Balstoties uz tiem jau tiek noteikti (kaskadēti) sasniedzami mērķi un izvirzāmie uzdevumi vadītājiem, bet tālāk jau katrai amatpersonai (darbiniekam) atbilstoši tā veicamajiem amata pienākumiem un izvirzāmiem uzdevumiem. Vērtējama arī iestādes amatpersonu (darbinieku) gatavība uzņemties papildu uzdevumus, kā arī sasniegt izvirzītos mērķus iespējami īsākā termiņā;
- valsts tiešās pārvaldes iestādēs amata aprakstā norāda amata mērķi. Amata mērķis ir noteikt amatā veicamā darba saturu (piemēram, politikas ieviesējiem – nozares plānošanas dokumentos ietverto uzdevumu īstenošana). Tajā nav jādublē amatā veicamo pienākumu uzskaitījums. Mērķis sniedz skaidru un nepārprotamu priekšstatu par konkrētā amata izveidošanas funkcionālo nepieciešamību.

Papildus norādāms, ka netiek saglabāts regulējums, kas paredzēja, ka, ja netiek panākta vienošanās par konkrētu amatu klasificēšanu vai iestāde nepiekrīt Valsts kancelejas ierosinājumam pēc izlīdzināšanas (kalibrēšanas) mainīt noteiktu amatu klasifikāciju, jautājums tiek skatīts Valsts sektora darba samaksas komisijā, kas sniedz priekšlikumus par konkrētu amatu klasificēšanu noteiktā amatu saimē (apakšsaimē) un līmenī saskaņā ar amatu katalogu.
Tā kā nav bijusi nepieciešamība sasaukt šādu komisiju vairāk kā 10 gadus, par ko liecina arī neaktuālais komisijas sastāvs, jo nav mainīts, kopš 2008. gada (https://likumi.lv/ta/id/163621-par-valsts-sektora-darba-samaksas-komisiju), tad nav lietderīgi šādu regulējumu paredzēt.
Ievērojot minēto, līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos zaudēs spēku arī Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 451 "Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums".