25-TA-1372: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokols Nr. 44 38. §, 2. punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokola Nr. 44 38. §, 2. punktu līdz 2025. gada 1. septembrim ir nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", paplašinot tā tvērumu ar jaunu kompensāciju veidu - zemes maiņa.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk - ĪADT) aizņem 1 190,54 tūkst. ha jeb 18,44% sauszemes teritorijas (ieskaitot iekšzemes ūdeņus)[1]. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 49,52 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas. Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, vienlaikus salāgojot arī teritorijas attīstību un sabalansētu saimniecisko darbību, likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka septiņu dažādu kategoriju (sauszemes) ĪADT[2], kā arī to, ka tās var iedalīt funkcionālajās zonās. Atšķirīgas kategorijas ĪADT un to funkcionālajām zonām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Funkcionālās zonas nosaka, ņemot vērā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas vajadzības, kā arī līdzšinējo saimniecisko darbību un tās ietekmi. Aizsargājamās teritorijas var iedalīt šādās funkcionālajās zonās: stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālā zona.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” katrai ĪADT funkcionālajai zonai tiek noteikti dažādas stingrības saimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Saimnieciskās darbības ierobežojumus var noteikt arī, apstiprinot konkrētu ĪADT individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas paredz ĪADT dalījumu funkcionālajās zonās.
Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai: pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta galvenā cirte, aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi. Iepriekšminētie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi nereti neļauj zemes īpašniekam gūt no sava īpašuma plānoto peļņu (ienākumus), attiecīgi nostādot zemes īpašniekus ĪADT salīdzinoši sliktākā saimnieciskā situācijā, nekā zemes īpašnieki, kuriem šādu ierobežojumu nav. Privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha[3] meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 434 771 euro.
Likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (turpmāk - Kompensāciju likums) paredz zemes īpašniekiem kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piemērot zemes atpirkšanu vai arī saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Ikgadēja atbalsta maksājuma summa, atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida, ir no 52 līdz 196 euro par hektāru.
2024. gada 5. martā mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu laikā Ministru kabinetā tika iesniegta Latvijas mežu nozares organizāciju pārstāvju vēstule, kurā pieprasīts nekavējoties pieņemt izmaiņas normatīvajā regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, nosakot taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas. Arī iepriekšējos gados dažādos formātos ir izteikta zemes īpašnieku neapmierinātība ar esošo kompensāciju mehānismu, īpaši, par no jauna uzliktiem aprobežojumiem.
Pēc vairākkārtējām, speciāli izveidotas un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ar 2024. gada 1. jūliju ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) 2024. gada 28. marta rīkojumu Nr. 1-2/46 “Par darba grupas izveidošanu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas pilnveidošanai” apstiprinātas darba grupas sanāksmēm, tika sagatavoti konceptuāli priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām un Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai" (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, lai rastu efektīvākos piedāvājumus kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, tai skaitā par iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai. Informatīvais ziņojums tika sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma Nr. 58 63.§ 3. punktā noteikto, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
[1] Centrālās Statistikas pārvalde, 2024.gada sākumā (Dabas aizsardzības pārvaldes dati)
[2] dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi
[3] Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai"
Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” katrai ĪADT funkcionālajai zonai tiek noteikti dažādas stingrības saimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Saimnieciskās darbības ierobežojumus var noteikt arī, apstiprinot konkrētu ĪADT individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas paredz ĪADT dalījumu funkcionālajās zonās.
Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai: pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta galvenā cirte, aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi. Iepriekšminētie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi nereti neļauj zemes īpašniekam gūt no sava īpašuma plānoto peļņu (ienākumus), attiecīgi nostādot zemes īpašniekus ĪADT salīdzinoši sliktākā saimnieciskā situācijā, nekā zemes īpašnieki, kuriem šādu ierobežojumu nav. Privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha[3] meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 434 771 euro.
Likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" (turpmāk - Kompensāciju likums) paredz zemes īpašniekiem kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem piemērot zemes atpirkšanu vai arī saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Ikgadēja atbalsta maksājuma summa, atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida, ir no 52 līdz 196 euro par hektāru.
2024. gada 5. martā mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu laikā Ministru kabinetā tika iesniegta Latvijas mežu nozares organizāciju pārstāvju vēstule, kurā pieprasīts nekavējoties pieņemt izmaiņas normatīvajā regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, nosakot taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas. Arī iepriekšējos gados dažādos formātos ir izteikta zemes īpašnieku neapmierinātība ar esošo kompensāciju mehānismu, īpaši, par no jauna uzliktiem aprobežojumiem.
Pēc vairākkārtējām, speciāli izveidotas un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ar 2024. gada 1. jūliju ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) 2024. gada 28. marta rīkojumu Nr. 1-2/46 “Par darba grupas izveidošanu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas pilnveidošanai” apstiprinātas darba grupas sanāksmēm, tika sagatavoti konceptuāli priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām un Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai" (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, lai rastu efektīvākos piedāvājumus kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, tai skaitā par iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai. Informatīvais ziņojums tika sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdes protokollēmuma Nr. 58 63.§ 3. punktā noteikto, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
[1] Centrālās Statistikas pārvalde, 2024.gada sākumā (Dabas aizsardzības pārvaldes dati)
[2] dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi
[3] Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai"
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais Kompensāciju likums šobrīd kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT paredz zemes atpirkšanu dabas rezervātā vai citas ĪADT dabas rezervāta, stingrā vai regulējamā režīma zonā pieejamā finansējuma ietvaros vai arī iespēju saņemt ikgadējus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Savukārt informatīvais ziņojums paredz paplašināt kompensāciju veidus, kuri patlaban Kompensāciju likumā nav iekļauti.
Risinājuma apraksts
Grozījumi Kompensāciju likumā ir sagatavoti saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokola Nr. 44 38. §, 2. punktu, kurš nosaka, ka līdz 2025. gada 1. septembrim ir nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", paplašinot tā tvērumu, vienlaicīgi ņemot vērā arī Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 38 2. §) noteikto “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. –Likuma grozījumu projekts sagatavots, ņemot vērā abus Ministru kabineta protokollēmumus, tādējādi ievērojot normatīvo aktu hierarhiju, tiesiskās paļāvības un samērīguma principus, tai skaitā Finanšu ministrijas norādes par valsts budžeta prioritātēm.
Informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā, izvērtējot esošo situāciju, tika konstatēts, ka zemes īpašnieki, kuru īpašumi ir aprobežoti, labprāt vēlētos tos samainīt pret citu līdzvērtīgu īpašumu, kurā viņi varētu pilnvērtīgi saimniekot.
Ievērojot iepriekšminēto, Kompensāciju likums tiek paplašināts ar jaunu kompensācijas veidu: aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu (turpmāk — zemes maiņa). Paredzēts, ka zemes maiņa kā kompensāciju mehānisms būs piemērojama divos gadījumos: pirmkārt, mainīt zemes gabalu varēs, ja tas nav apbūvēts un īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, otrkārt zemes gabalā ir noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Uz šādu zemes vienības (gabala) nodalīšanu paredzēts neattiecināt zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteikto aizliegumu par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās.
Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, šobrīd būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT un mikroliegumos noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai: pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta galvenā cirte, aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi. Būtiski ņemt vērā, ka uz zemes maiņu varēs pretendēt tikai tie īpašumi, kuriem ir noteikts stingrākais saimnieciskās darbības ierobežojums - aizliegta mežsaimnieciskā darbība, vai aizliegta galvenā un kopšanas cirte. Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu - privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ĪADT ir 22 922 tūkst. ha, savukārt galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas audzes 12 936 ha platībā. Uz zemes maiņas kompensāciju varēs pretendēt arī tie īpašumi, kuri atrodas mikroliegumos un tajos ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums un saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024.gada publisko pārskatu - privātpersonu mežos ir 12% no visiem valstī izveidotajiem mikroliegumiem (~5832ha). Attiecīgi, ņemot vērā likumprojektā paredzētos nosacījumus, uz zemes maiņas kompensāciju indikatīvi varētu pretendēt līdz 30 000ha.
Informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā, izvērtējot esošo situāciju, tika konstatēts, ka zemes īpašnieki, kuru īpašumi ir aprobežoti, labprāt vēlētos tos samainīt pret citu līdzvērtīgu īpašumu, kurā viņi varētu pilnvērtīgi saimniekot.
Ievērojot iepriekšminēto, Kompensāciju likums tiek paplašināts ar jaunu kompensācijas veidu: aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu (turpmāk — zemes maiņa). Paredzēts, ka zemes maiņa kā kompensāciju mehānisms būs piemērojama divos gadījumos: pirmkārt, mainīt zemes gabalu varēs, ja tas nav apbūvēts un īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, otrkārt zemes gabalā ir noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Uz šādu zemes vienības (gabala) nodalīšanu paredzēts neattiecināt zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteikto aizliegumu par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās.
Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, šobrīd būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT un mikroliegumos noteikti tieši mežsaimnieciskai darbībai: pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, aizliegta galvenā cirte, aizliegta kailcirte, kā arī citi ierobežojumi. Būtiski ņemt vērā, ka uz zemes maiņu varēs pretendēt tikai tie īpašumi, kuriem ir noteikts stingrākais saimnieciskās darbības ierobežojums - aizliegta mežsaimnieciskā darbība, vai aizliegta galvenā un kopšanas cirte. Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu - privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ĪADT ir 22 922 tūkst. ha, savukārt galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas audzes 12 936 ha platībā. Uz zemes maiņas kompensāciju varēs pretendēt arī tie īpašumi, kuri atrodas mikroliegumos un tajos ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums un saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024.gada publisko pārskatu - privātpersonu mežos ir 12% no visiem valstī izveidotajiem mikroliegumiem (~5832ha). Attiecīgi, ņemot vērā likumprojektā paredzētos nosacījumus, uz zemes maiņas kompensāciju indikatīvi varētu pretendēt līdz 30 000ha.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra protokollēmuma Nr. 44 38.§ 7. punktu, Zemkopības ministrijai tika uzdots izvērtēt nepieciešamību sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" varētu īstenot zemes atpirkšanu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši šajā Informatīvajā ziņojumā noteiktajiem nosacījumiem un ar akcionāra lēmumu šiem mērķiem pieejamo finansējuma apjomu.
Risinājuma apraksts
Lai gan netiek paredzēts grozīt zemes atpirkšanas regulējumu, lai varētu nodrošināt zemes maiņas procesu, ir nepieciešams papildināt Kompensāciju likumu ar normu, kas paredz, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir atbildīgā institūcija par zemes maiņu.
Turpmāk uz zemes maiņu varēs pretendēt tie zemju īpašnieki, kuru īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, nav apbūvēts, vai tam ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums visa kalendārā gada laikā. Šāds kompensāciju likuma paplašinājums ļaus vairāk zemju īpašniekiem pieteikties uz zemes maiņu, jo līdz šim šāds kompensācijas veids nebija pieejams. Būtiski ņemt vērā, ka zemes maiņas kompensācija ir īpašuma (mežaudzes) pilnas vērtības kompensācija (jo īpašums tiek novērtēts pēc tirgus vērtības, neņemot vērā tam uzliktos aprobežojumus), vienīgā atšķirība ir tā, ka īpašnieks nesaņem kompensāciju reālā naudā, bet gan cita īpašuma veidā.
Turklāt, lai novērstu negodprātīgus darījumus – proti, tā kā šobrīd ir iespējas iegādāties aprobežotus īpašumus ar samazinātu tirgus vērtību tieši aprobežojuma dēļ, likuma redakcija ir izveidota tā, lai primāri kompensācijas tiktu izmaksātas/piešķirtas tiem, kuriem šis aprobežojums ir uzlikts pēc īpašuma iegūšanas īpašumā, nevis tiem zemes īpašniekiem, kuri apzināti par samazinātu tirgus vērtību iegādājās aprobežotus īpašumus. Attiecīgi zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu sekojošos gadījumos:
1) ir stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai pirms noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums;
2) zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc tam, kad:
a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
b) privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgts līgums par zemes īpašuma izpirkšanu,
c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.
Savukārt zemes mantinieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes maiņu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai mikroliegumā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc mantojuma atklāšanās.
Turpmāk uz zemes maiņu varēs pretendēt tie zemju īpašnieki, kuru īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, nav apbūvēts, vai tam ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums visa kalendārā gada laikā. Šāds kompensāciju likuma paplašinājums ļaus vairāk zemju īpašniekiem pieteikties uz zemes maiņu, jo līdz šim šāds kompensācijas veids nebija pieejams. Būtiski ņemt vērā, ka zemes maiņas kompensācija ir īpašuma (mežaudzes) pilnas vērtības kompensācija (jo īpašums tiek novērtēts pēc tirgus vērtības, neņemot vērā tam uzliktos aprobežojumus), vienīgā atšķirība ir tā, ka īpašnieks nesaņem kompensāciju reālā naudā, bet gan cita īpašuma veidā.
Turklāt, lai novērstu negodprātīgus darījumus – proti, tā kā šobrīd ir iespējas iegādāties aprobežotus īpašumus ar samazinātu tirgus vērtību tieši aprobežojuma dēļ, likuma redakcija ir izveidota tā, lai primāri kompensācijas tiktu izmaksātas/piešķirtas tiem, kuriem šis aprobežojums ir uzlikts pēc īpašuma iegūšanas īpašumā, nevis tiem zemes īpašniekiem, kuri apzināti par samazinātu tirgus vērtību iegādājās aprobežotus īpašumus. Attiecīgi zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu sekojošos gadījumos:
1) ir stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai pirms noteikts visa kalendārā gada laikā pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums;
2) zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc tam, kad:
a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,
b) privatizācijas procesus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgts līgums par zemes īpašuma izpirkšanu,
c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,
d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.
Savukārt zemes mantinieks var prasīt zemes maiņu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes maiņu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā vai mikroliegumā vai nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu pēc mantojuma atklāšanās.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā sarežģītos zemes maiņas procesus ir ļoti būtiski samazināt administratīvo slogu abām iesaistītajām pusēm - gan zemes īpašniekiem, gan iesaistītajām institūcijām.
Risinājuma apraksts
Tādējādi, lai zemes maiņas process varētu iekļauties noteiktajos īpašuma novērtēšanas un atbilstošas teritorijas "piemeklēšanas" laika termiņos, ir nepieciešams noteikt zemes īpašniekam pirms procesa uzsākšanas veikt zemes robežu uzmērīšanu un atjaunināt meža inventarizācijas datus, proti, meža zemes platībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta, kas nav vecāka par pieciem gadiem. Ņemot vērā, ka saskaņā normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību meža inventarizācija ir derīga 20 gadus, tā var neatbilst esošajai situācijai dabā, tāpēc ir ļoti būtiski - lai meža inventarizācijā tiktu attēlota aktuālā informācija. Tāpat tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu zemes maiņas procesa atbilstību valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Turklāt, ja zemes robežas norobežo īpašumus, kas pieder dažādiem īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, robežām jābūt noteiktām atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
Problēmas apraksts
Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā tika izskatīti un analizēti dažādi priekšlikumi par jaunu kompensāciju veidu ieviešanu, tai skaitā zemes maiņa un tika lemts par zemes maiņas kā kompensāciju veida ieviešanu, jo esošie aprobežoto zemju īpašnieki vēlas saimniekot savā zemē.
Risinājuma apraksts
Zemes maiņa, kā kompensāciju veids, bija spēkā līdz 2008. gada 1.janvārim. Ar likumu “Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"”, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, tika noteiktas zemes īpašnieku tiesības mainīt privātā īpašumā esošu zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu.
Ar likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” spēkā stāšanos – 2013. gada 1. jūnijā, spēku zaudēja likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos". Pieņemot jauno Kompensāciju likumu tika noteikti kompensāciju veidi - ikgadējie maksājumi un zemes atpirkšana.
Jauns kompensāciju veids - zemes maiņas kā kompensācijas veida ieviešana ļautu mazināt ikgadējiem maksājumiem un citiem kompensāciju veidiem nepieciešamo finansējumu, kā arī saglabātu saimniecisko darbību. Līdz ar to zemes maiņa būtu vērtējama ne tikai mežsaimnieciskās, bet arī citas saimnieciskās darbības ierobežojumu gadījumā. Tāpat šāds kompensācijas veids varētu tikt izmantots mērķtiecīgai valsts īpašumu konsolidācijai, jo īpaši ĪADT ar stingrākajiem aprobežojumiem.
Attiecībā uz Kompensāciju likumā 19. pantā minēto kārtību par maināmas zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanu, ir ņemtas vērā komercdarbības atbalsta pazīmes, proti - selektivitātes neesamība attiecībā uz zemes maiņu. Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05) ) 117. punktam, lai uz valsts pasākumu attiektos Līguma 107. panta 1. punkts, tam ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tādējādi atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet tikai tie, ar kuriem tiek selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm. Attiecīgi, tā kā Kompensāciju likumā plānotais zemes maiņas mehānisms tiek piemērots visiem tā potenciālajiem adresātiem, kas atrodas vienādos tiesiskos un faktiskos apstākļos, neatkarīgi no to juridiskā statusa un darbības veida vienādi un bez diferencējošiem kritērijiem, un neviens no šiem adresātiem negūst lielāku ekonomisko labumu, salīdzinot ar pārējiem saņēmējiem, plānotais mehānisms ir horizontāls un nerada selektīvas priekšrocības kādai noteiktai saimnieciskās darbības subjektu grupai. Turklāt, plānotais mehānisms būs vienādi attiecināms un neparedzēs selektivitāti arī starp subjektiem, neveic saimniecisko darbību, un saimnieciskās darbības veicējiem kopumā. Tādējādi ir secināms, ka nav konstatējama komercdarbības atbalsta pazīmes – selektivitātes – esamība. Turklāt, tā kā vienlaicīgi neizpildās visas četras Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktās komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes, likumprojektā paredzētais zemes maiņas un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanas mehānisms nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts
Ar likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” spēkā stāšanos – 2013. gada 1. jūnijā, spēku zaudēja likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos". Pieņemot jauno Kompensāciju likumu tika noteikti kompensāciju veidi - ikgadējie maksājumi un zemes atpirkšana.
Jauns kompensāciju veids - zemes maiņas kā kompensācijas veida ieviešana ļautu mazināt ikgadējiem maksājumiem un citiem kompensāciju veidiem nepieciešamo finansējumu, kā arī saglabātu saimniecisko darbību. Līdz ar to zemes maiņa būtu vērtējama ne tikai mežsaimnieciskās, bet arī citas saimnieciskās darbības ierobežojumu gadījumā. Tāpat šāds kompensācijas veids varētu tikt izmantots mērķtiecīgai valsts īpašumu konsolidācijai, jo īpaši ĪADT ar stingrākajiem aprobežojumiem.
Attiecībā uz Kompensāciju likumā 19. pantā minēto kārtību par maināmas zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanu, ir ņemtas vērā komercdarbības atbalsta pazīmes, proti - selektivitātes neesamība attiecībā uz zemes maiņu. Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05) ) 117. punktam, lai uz valsts pasākumu attiektos Līguma 107. panta 1. punkts, tam ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Tādējādi atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet tikai tie, ar kuriem tiek selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm. Attiecīgi, tā kā Kompensāciju likumā plānotais zemes maiņas mehānisms tiek piemērots visiem tā potenciālajiem adresātiem, kas atrodas vienādos tiesiskos un faktiskos apstākļos, neatkarīgi no to juridiskā statusa un darbības veida vienādi un bez diferencējošiem kritērijiem, un neviens no šiem adresātiem negūst lielāku ekonomisko labumu, salīdzinot ar pārējiem saņēmējiem, plānotais mehānisms ir horizontāls un nerada selektīvas priekšrocības kādai noteiktai saimnieciskās darbības subjektu grupai. Turklāt, plānotais mehānisms būs vienādi attiecināms un neparedzēs selektivitāti arī starp subjektiem, neveic saimniecisko darbību, un saimnieciskās darbības veicējiem kopumā. Tādējādi ir secināms, ka nav konstatējama komercdarbības atbalsta pazīmes – selektivitātes – esamība. Turklāt, tā kā vienlaicīgi neizpildās visas četras Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktās komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes, likumprojektā paredzētais zemes maiņas un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšanas mehānisms nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts
Problēmas apraksts
Spēkā esošā likuma Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka, ja par kādu zemesgabalā esošu mežaudzi saskaņā ar šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto likumu ir saņemta atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta —, kas sedz aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, un nav uzlikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, šā likuma 2.pantā minēto kompensāciju par attiecīgo mežaudzes platību nepiešķir un zemes īpašnieks nevar pretendēt uz zemes atpirkšanu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 " Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 27. punktu likumprojektā, ja nepieciešams, raksta pārejas noteikumus. Pārejas noteikumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Pārejas noteikumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
Tā kā esošajā redakcijā Pārejas noteikumu 2. punktam nav noteikts termiņš, tad no pārejas noteikumiem punkts tiek svītrots un tiek izteikts kā 5.panta 7.punkts - "Ja par kādu zemesgabalā esošu mežaudzi saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 1. punktā minēto likumu ir saņemta atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta —, kas sedz aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, un nav uzlikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, zemes īpašnieks vairāk nevar pretendēt uz šajā likumā minētajām kompensācijām."
Tā kā esošajā redakcijā Pārejas noteikumu 2. punktam nav noteikts termiņš, tad no pārejas noteikumiem punkts tiek svītrots un tiek izteikts kā 5.panta 7.punkts - "Ja par kādu zemesgabalā esošu mežaudzi saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 1. punktā minēto likumu ir saņemta atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta —, kas sedz aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, un nav uzlikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, zemes īpašnieks vairāk nevar pretendēt uz šajā likumā minētajām kompensācijām."
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā tika izanalizēti visi piedāvātie alternatīvie varianti un atbalstīts arī finansiāli vismazāk ietilpīgais risinājums - zemes maiņa, ņemot vērā fiskālās politikas principus un vidēja termiņa budžeta politikas prioritāro attīstības virzienu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izveidojot jaunu ĪADT un teritorijai (zemes īpašumam) uzliekot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, tiek ietekmētas iespējas gūt no attiecīgā īpašuma ekonomiskos ieguvumus. Jaunais kompensācijas veids - zemes maiņa piedāvās īpašniekam iespēju izvēlēties starp ikgadējiem maksājumiem vai šo kompensāciju veidu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas kādā ĪADT.
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekam tiks kompensēti neiegūtie ienākumi, jo viņa īpašums ir aprobežots un viņš tajā nevar saimniekot pēc saviem ieskatiem.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas kādā ĪADT.
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekam tiks kompensēti neiegūtie ienākumi, jo viņa īpašums ir aprobežots un viņš tajā nevar saimniekot pēc saviem ieskatiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Precīzu ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību šobrīd nav iespējams aprēķināt, jo nav iespējams prognozēt precīzu īpašnieku skaitu un viņu īpašumā esošās platības, kuri pieteiksies tieši kompensāciju veidam – zemes maiņa, jo īpašniekam ir tiesības izvēlēties vai saņemt ikgadējos atbalsta maksājumus vai pieteikties zemes atpirkšanas, vai arī zemes maiņas kompensācijai. Turklāt ņemot vērā, ka kopš 2016.gada neviens zemes īpašnieks nav iesniedzis iesniegumu zemes atpirkšanas kompensācijai, ir nekorekti pieņemt, ka ieviešot zemes maiņas kompensāciju – uz to pieteiksies visi īpašnieki, kuriem īpašums atrodas ĪADT.
Turklāt, Informatīvajā ziņojumā ir sniegta informācija, ka privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (sākot ar sezonāliem ierobežojumiem līdz pat pilnīgam mežsaimnieciskās darbības aizliegumam). Pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ĪADT ir 22 922tūkst ha (1.tabula Informatīvajā ziņojumā), savukārt galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas audzes 12 936ha platībā, kurās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta galvenā un kopšanas cirte (2.tabula Informatīvajā ziņojumā). Papildus uz zemes maiņas kompensāciju varēs pretendēt arī tie īpašumi, kuri atrodas mikroliegumos un tajos ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums un saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024.gada publisko pārskatu (https://www.vmd.gov.lv/lv/media/3065/download?attachment) - privātpersonu mežos ir 12% no visiem valstī izveidotajiem mikroliegumiem (~5832ha).
Vērtējot zemes maiņas kompensācijas procesa iespējamo ietekmi uz AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajiem mežiem (koksnes resursiem) VARAM ir ņēmusi vērā arī Ministru kabineta 2025.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.42 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" un tā anotācijā sniegto informāciju, ka "Galvenajai cirtei pieejamais apjoms vairākkārt pārsniedz galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu, piemēram, AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas un 2026.–2030. gadā vēl sasniegs mežaudzes 297 318 hektāru platībā, bet maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms ir aprēķināts 77 211,3 hektāru platībā". Tāpat VARAM ir ņēmusi vērā 2025.gada 21.janvāra Ministru kabineta protokollēmuma Nr.3 28.§ 3.punktu, kas nosaka "Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu, lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem sasniegtu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev. 4 nosacījumiem attiecībā par biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži). Zemkopības ministram pēc saskaņošanas ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos." - kā rezultātā ir saņemti priekšlikumi jaunu Natura 2000 veidošanai vēl 52 000 ha apmērā, kas atbilst Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra Hab.97/2 vadlīnījās noteiktajam Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības līmenim.
Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekšminēto, VARAM uzskata, ka ieviešot zemes maiņas kompensāciju tas neradīs būtisku ietekmi uz AS "Latvijas valsts meži" dividendēm.
Turklāt, Informatīvajā ziņojumā ir sniegta informācija, ka privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (sākot ar sezonāliem ierobežojumiem līdz pat pilnīgam mežsaimnieciskās darbības aizliegumam). Pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums ĪADT ir 22 922tūkst ha (1.tabula Informatīvajā ziņojumā), savukārt galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas audzes 12 936ha platībā, kurās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta galvenā un kopšanas cirte (2.tabula Informatīvajā ziņojumā). Papildus uz zemes maiņas kompensāciju varēs pretendēt arī tie īpašumi, kuri atrodas mikroliegumos un tajos ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums un saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024.gada publisko pārskatu (https://www.vmd.gov.lv/lv/media/3065/download?attachment) - privātpersonu mežos ir 12% no visiem valstī izveidotajiem mikroliegumiem (~5832ha).
Vērtējot zemes maiņas kompensācijas procesa iespējamo ietekmi uz AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajiem mežiem (koksnes resursiem) VARAM ir ņēmusi vērā arī Ministru kabineta 2025.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.42 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" un tā anotācijā sniegto informāciju, ka "Galvenajai cirtei pieejamais apjoms vairākkārt pārsniedz galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu, piemēram, AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas un 2026.–2030. gadā vēl sasniegs mežaudzes 297 318 hektāru platībā, bet maksimāli pieļaujamais galvenās cirtes apjoms ir aprēķināts 77 211,3 hektāru platībā". Tāpat VARAM ir ņēmusi vērā 2025.gada 21.janvāra Ministru kabineta protokollēmuma Nr.3 28.§ 3.punktu, kas nosaka "Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu, lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem sasniegtu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev. 4 nosacījumiem attiecībā par biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži). Zemkopības ministram pēc saskaņošanas ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos." - kā rezultātā ir saņemti priekšlikumi jaunu Natura 2000 veidošanai vēl 52 000 ha apmērā, kas atbilst Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra Hab.97/2 vadlīnījās noteiktajam Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības līmenim.
Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekšminēto, VARAM uzskata, ka ieviešot zemes maiņas kompensāciju tas neradīs būtisku ietekmi uz AS "Latvijas valsts meži" dividendēm.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi par zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kritērijiem zemesgabala atbilstībai zemes maiņai.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā procesa sarežģītību ir nepieciešams izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kuros tiek precīzi norādīta zemes maiņas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība, kā arī kritērijus zemesgabala atbilstībai zemes maiņai un pats zemes maiņas process.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvalde, Finanšu ministrija, Valsts meža dienests, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/face92de-b31f-4dc7-b551-a77c45aa55a4
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana norisinājās no 2025. gada 27.augusta līdz 2025. gada 10.septembrim. Kopumā tika saņemti 13 iebildumi - gan no fiziskām un juridiskām personām, gan arī no mežsaimniecības organizācijām: Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes, AS Latvijas valsts meži un no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes.
Saņemto priekšlikumu un iebildumu apstrādes informācija pievienota sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Saņemto priekšlikumu un iebildumu apstrādes informācija pievienota sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Dabas aizsardzības pārvalde
- AS "Latvijas valsts meži"
- Dabas aizsardzības pārvalde
- AS "Latvijas valsts meži"
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
AS "Latvijas valsts meži" turpmāk būs atbildīgi par zemes maiņas un zemes atpirkšanas procesu
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
AS "Latvijas valsts meži" turpmāk būs atbildīgi par zemes maiņas un zemes atpirkšanas procesu
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zemes īpašniekiem tiks nodrošinātas taisnīgas kompensācijas
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zemes īpašniekiem tiks nodrošinātas taisnīgas kompensācijas
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi