Anotācija

Pagarināt tiesības veselības aprūpes statistiķiem un medicīnas statistiķiem apstrādāt datus Vēža pacienta kartē E-veselības sistēmā līdz 2029.gada 31.decembrim, tādējādi nodrošinot priekšnosacījumus ārstniecības personu (piemēram, ārstu) administratīvā sloga nepalielināšanai saistībā ar Vēža pacienta kartes datu apstrādi E-veselības sistēmā.

Vispārējā kārtība

Noteikumu 28.punkts nosaka, ka ārstniecības atbalsta persona veselības informācijas sistēmā ir tiesīga piekļūt  Noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 6.5. un 6.6. apakšpunktā norādītajiem datiem, kā arī apstrādāt tos pacienta datus, kurus tā ievadījusi E-veselības sistēmā. Ārstniecības atbalsta personām tiesības apstrādāt tos pacienta datus veselības informācijas sistēmā, kurus tā ievadījusi, E-veselības sistēmā tika piešķirtas, lai dati, kas nepieciešami ar noteiktām slimībām slimojošo personu reģistram, nebūtu jāievada ārstniecības personām, tādējādi atvieglojot viņu darbu, bet vienlaikus nodrošinātu atbilstošu datu aizsardzību.  Ārstniecības atbalsta personas, kuru darbs saistīts ar medicīnisko dokumentu apstrādi, kā piemēram, medicīniskās informācijas ievade datu bāzēs, ir veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis (Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, profesijas kods Profesiju klasifikatorā: 2120 18 un 2120 20).

2024. gada 1. janvārī  E-veselības sistēmā tika ieviests būtiski pilnveidots vēža pacientu datu apstrādes modulis – "Vēža pacienta karte". Vēža pacienta kartē sniegtie dati daudzu gadu garumā tiek izmantoti Oficiālās statistikas programmas nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanai Eiropas vēža reģistru tīklam (European Network of Cancer Registries) un Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (International Agency for Research on Cancer).

Pilnveidotā Vēža pacienta kartes funkcionalitāte būtiski atšķiras no pārējo ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistra karšu funkcionalitātēm E-veselības sistēmā, piemēram, traumu, ievainojumu un saindēšanās gadījumu kartes ( Noteikumu 9. pielikums), narkoloģiskā pacienta kartes (Noteikumu 10. pielikums) u.c. Tas ir, piemēram, ievadot datus E-veselībā traumu, ievainojumu un saindēšanās gadījumu kartē, narkoloģiskā pacienta kartē u.c. nav pieejama citu ārstniecības iestāžu ievadītā informācija šajās kartēs. Savukārt, iepriekš ievadītie dati E-veselības  sistēmā kopš 2024.gada būtiski pilnveidotajā Vēža pacienta kartē ir redzami personai, kura Vēža pacienta kartē aktualizē informāciju par konkrēto pacientu un tā onkoloģisko saslimšanu. Šī iemesla dēļ tika lemts, ka  datu aizsardzības un kvalitātes nolūkos jāpāriet uz citu praksi Vēža pacienta kartes datu apstrādē, tas ir, virzīties uz to, ka datus Vēža pacienta kartē iesniedz ārstniecības persona. Ņemot vērā, ka šādām izmaiņām jānotiek pakāpeniski, ar MK 23.12.2023.noteikumiem Nr.747 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" tika noteikta pārejas kārtība - veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis veselības informācijas sistēmā ir tiesīgs apstrādāt šo noteikumu 7.23. apakšpunktā minētos datus līdz 2025. gada 1. janvārim (Noteikumu pārejas kārtībā iekļautais 59. punkts). Vienlaikus 2024.gadā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pilnveidoja savas lokālās informācijas sistēmas funkcionalitāti, attīstīja IT sistēmu integrāciju ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu automatizētu Vēža pacienta kartes datu nodošanu E-veselības sistēmai (izstrādātā funkcionalitāte būs pieejams arī VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca"). Tāpat, lai nodrošinātu datu kvalitāti, onkoloģiskajām ārstniecības iestādēm 2024.gadā bija jāpārskata datu apstrādes procesi un jānodrošina, ka vēža pacientu datus ārstniecības iestādes informācijas sistēmā vai E-veselības sistēmā (ja ārstniecības iestādei nav sava informācijas sistēma, kas integrēta ar E-veselības sistēmu) no 2025.gada ievada un aktualizē  ārstniecības persona. Lai to nodrošinātu, ārstniecības iestādēm, jo īpaši SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", kas ir lielākā onkoloģiskā klīnika Latvijā, bija jāveic iekšējo datu apstrādes procesu pārskatīšana, jānodrošina ārstniecības personu apmācības un arī veselības aprūpes statistiķa/medicīnas statistiķa tehniskais atbalsts ārstniecības personām datu ievadē. 

2024.gada decembra beigās tika saņemts lūgums no SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” pagarināt tiesības veselības aprūpes statistiķim un medicīnas statistiķim E-veselības sistēmā apstrādāt Vēža pacienta kartes datus. Slimnīcas norādīja, ka tās nav gatavas tam, ka ārstniecības personām jānodrošina Vēža pacienta kartes datu iesniegšana E-veselības sistēmā. Piemēram, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" norādīja, ka pat neskatoties uz pilnveidoto lokālo informācijas sistēmu risinājumu, kas 2025.gada sākumā uzsāks nodrošināt noteiktu datu automatizētu iekļaušanu Vēža pacienta kartē no slimnīcas informācijas sistēmām, liela daļa Vēža pacienta kartē ievadāmo datu slimnīcā joprojām nav digitalizēta un ir papīra formātā, tāpēc Vēža pacienta kartē tā jāievada no papīra medicīniskās dokumentācijas. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" norādīja, ka ārstam tas būtu ievērojams administratīvais slogs, tāpēc datu ievade Vēža pacienta kartē E-veselībā veselības aprūpes statistiķim un medicīnas statistiķim vēl būtu jāturpina līdz 2029.gada 31.decembrim.

Lai nodrošinātu pacientu aktuālo un vēsturisko onkoloģisko datu nepārtrauktu ievadi Vēža pacienta kartē E-veselības sistēmā, šo datu uzkrāšanu pacienta EVK (elektroniskā veselības karte) E-veselībā un nepalielinātu administratīvo slogu ārstniecības personām šo datu ievadē, tiek veikti grozījumi Noteikumu 59. punktā, kas paredz pagarināt veselības aprūpes un medicīnas statistiķu tiesības turpināt datu apstrādi Vēža pacienta kartē E-veselības sistēmā līdz 2029.gada 31.decembrim.  
 
Šāds termiņš tiek noteikts: 
 
1. Atbilstoši "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam" (TAP: 23-TA-824, protokola Nr.: Nr.40/38.§) termiņam un paredz pacienta veselības datu digitalizāciju un pāreju no "papīra" dokumentiem uz elektroniskiem veselības datiem, tai skaitā E-veselības attīstīšanu, un paredz virkni uzdevumu šī mērķa sasniegšanai. Piemēram, vienotu tehnoloģisko un datu apstrādes standartu un klasifikatoru izstrādi, prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu integrācijai ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu centralizētu noteiktu veselības aprūpē iegūto datu uzkrāšanu E-veselībā u.c. Nacionāla mēroga risinājumus, standartus un klasifikatorus veselības datu digitalizācijai izstrādās SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kas no 2025.gada 1.janvāra atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 28.jūlijā rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" 2. punktā noteiktajam, ir E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas pārņēmēja. 
2. Piecu gadu termiņš ir pietiekams, lai lielās ārstniecības iestādes (SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca" u.c.) varētu pilnveidot savu datu pārvaldību un medicīniskās dokumentācijas apriti, un no 2030. gada 1. janvāra nodrošinātu pacienta veselības datu apstrādi elektroniskā formātā strukturētā veidā slimnīcas lokālajā informācijas sistēmās, ievērojot datu glabāšanas, datu apmaiņas un savietojamības standartus, kā arī privātuma un drošības standartus, un datu nodošanu E-veselībai, tai skaitā Vēža pacienta kartei no slimnīcas informācijas sistēmas. To jau no 2024.gada septembra realizē VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", kas ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina Vēža pacienta kartes datu automātisku nodošanu E-veselības sistēmai. Izmantojot pašas iestādes izstrādāto informācijas sistēmu Andromeda, datu nodošana tiek veikta vienkārši un ātri, nospiežot vienu pogu – "Apstiprināt kartes datus". Šāda pieeja nodrošina augstu ievadīto datu kvalitāti, atvieglo datu apstrādi, ievērojot principu "ievadi vienreiz", kā arī garantē personas datu aizsardzību. 

Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, Veselības ministrija uzdos SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" un citām valsts kapitālsabiedrībām piecu gadu laikā attīstīt un pilnveidot to iekšējās datu pārvaldības sistēmas un organizāciju.
 

Nē

Par diviem gadiem tiek pagarināts termiņš, kurā veselības aprūpes statistiķi un medicīnas statistiķi turpinās apstrādāt Vēža pacienta kartes datus E-veselības sistēmā. 

Atbilstoši Noteikumu 11.4.10. apakšpunktam, ārstniecības iestādēm ir pienākums sniegt Vēža pacienta kartē norādītos datus E-veselības sistēmā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, ārstēšanas uzsākšanas vai slimības norises izvērtēšanas. Pagarinot veselības aprūpes un medicīnas statistiķu tiesības turpināt apstrādāt datus Vēža pacienta kartē, tiks nodrošināta iespēja ārstniecības iestādēm savlaicīgi sniegt ne tikai aktuālos datus, bet arī ievadīt vēsturiskos, tādējādi veicinot precīzas un kvalitatīvas oficiālās statistikas datu nodrošināšanu.

Nē

Nē

Nē

Nē

-