Anotācija

1. Atbilstoši pašvaldību sniegtajiem statistikas pārskatiem uz 2024. gada 31. decembri pašvaldību sociālajos dienestos ir nodarbināti 14 sociālā dienesta vadītāji, kuriem nav sociālā darba speciālista izglītības un kuru dalība supervīzijās attiecīgi nevar tikt kompensēta pašvaldībām projekta ietvaros. Saskaņā ar SPSP likuma 17. panta trešo daļu sociālā dienesta vadītājam nav obligāti jābūt sociālā darba speciālista izglītībai, bet atbilstoša ir jebkura pirmā cikla augstākā izglītība. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 9.2.1. apakšpunktu sociālo dienestu vadītājiem un struktūrvienību vadītājiem, kuri ir tieši iesaistīti sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā, tieši tāpat kā sociālā darba speciālistiem ir nodrošināma dalība ne mazāk kā 10 supervīzijas sesijās gadā.
Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka sociālā dienesta vadītāja, viņa vietnieka, kā arī struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku atbildībā ir sociālo pakalpojumu, tai skaitā sociālā darba plānošana, sociālā  darba organizācijas vadība, kā arī nepieciešamības gadījumā iesaiste sarežģītu sociālo gadījumu risināšanā un starpinstitucionālo sadarbības grupu vadībā, ir nepieciešams 4.3.5.4. pasākuma ietvaros nodrošināt vienlīdzīgu pieeju un paredzēt pašvaldībām kompensāciju par supervīziju nodrošināšanu arī tiem sociālo dienestu vadītājiem, viņu vietniekiem un sturktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, kuri ir tieši iesaistīti sociālo pakalpojumu sniegšanā un organizēšanā, bet kuriem nav sociālā darba speciālista izglītības.

2.  Saskaņā ar LM veikto sociālo dienestu aptauju 2025. gada 3. martā 19 pašvaldību sociālajos dienestos bija nodarbinātas 42 personas, kuras veic ģimenes asistenta pienākumus, kā arī bija 13 ģimenes asistentu vakances. 22 nodarbinātie jau bija apguvuši mācību programmu ģimenes asistenta pienākumu veikšanai 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā 9.2.1.1. pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanai vairākas pašvaldības slēdz pakalpojuma līgumus ar nevalstiskā sektora sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri  savukārt ģimenes asistentus nodarbina ne tikai uz darba līguma pamata, bet slēdz ar ģimenes asistentiem uzņēmuma vai cita veida juridiskās formas līgumus. Šī brīža MK noteikumu Nr.751 3.1.7. apakšpunkta redakcija nepieļauj iespējas nodrošināt mācības ģimenes asistentiem, kuri nav nodarbināti uz darba līguma pamata.
Ņemot vērā, ka 4.3.5.4. pasākuma ietvaros finansējums ģimenes asistentu mācībām profesionālās pilnveides izglītības programmā ģimenes asistentu sagatavošanai paredzēts indikatīvi 300 ģimenes asistentiem, nepaplašinot ģimenes asistentu loku, kas drīkst piedalīties mācībās, pastāv risks, ka plānotais projekta 1.1.3.  apakšdarbības “Profesionālās pilnveides izglītības programmas aktualizācija (licencēšana, ja attiecināms) un īstenošana personām, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu”  rezultāts netiks sasniegts, attiecīgi radot negatīvu ietekmi uz 4.3.5.4. pasākumā definētā iznākuma rādītāja (nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 3 099) un rezultāta rādītāja (personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci – 2 603) sasniegšanu. Vienlaicīgi sasniegt projekta 1.1.3. apakšdarbībā plānoto rezultātu (apmācītas 300 personas) ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu profesionāli sagatavotu ģimenes asistentu skaitu šī pakalpojuma pieejamības un kvalitātes veicināšanai pašvaldībās visā Latvijas teritorijā, jo īpaši ņemot vērā, ka ģimenes asistenta pakalpojums ir viens no obligāti nodrošināmajiem pakalpojumiem pašvaldībās, sākot ar 2028. gada 1. janvāri (noteikts SPSP likuma Pārejas noteikumu 66. punktā) un jau šobrīd līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldība ģimenes asistenta pakalpojumu var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un vienotos principos balstītu ģimenes asistenta pakalpojuma tālāku attīstību, kā arī 4.3.5.4. pasākuma projektā plānoto mācību īstenošanu visiem ģimenes asistentiem, nepieciešams nodrošināt iespēju 4.3.5.4. pasākuma ietvaros plānotajās mācībās piedalīties arī personām, kuras sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu, pamatojoties uz līgumsaistībām ar sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādi, un kuras sociālo pakalpojumu līgumiestādē nav nodarbinātas uz darba līguma pamata.

3. Atbilstoši LM rīcībā esošajai informācijai kopīgas grupas un komandas supervīzijas bāriņtiesas speciālistu un sociālā darba speciālistiem nav ierasta prakse pašvaldībās.
Tas savukārt norāda uz nozīmīgu problēmu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un sociālā atbalsta ģimenēm ar bērniem sniegšanas efektivitātē un nepieciešamību stiprināt iestāžu savstarpējo sadarbību, kas ir būtiska abām pašvaldību institūcijām –bāriņtiesai un sociālajam dienestam – ikdienā vienotu mērķu sasniegšanai. Gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests ir pašvaldības izveidotas iestādes, kuru darbība bērnu tiesību aizsardzības jomā galvenokārt vērsta uz to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar bērnu aizgādības īstenošanu ģimenē, gan ārpus tās, kā arī pakalpojumu un palīdzības sniegšanu un organizēšanu ģimenēm atbilstoši to vajadzībām. Nevienai no institūcijām nav visu nepieciešamo zināšanu, prasmju vai līdzekļu, kas vajadzīgi bērna situācijas atrisināšanai. Katra no institūcijām ir kompetenta pieņemt lēmumu kādā noteiktā aspektā. Līdz ar to konkrētā gadījuma vadībā, sociālā darba speciālistiem un bāriņtiesas amatpersonām sadarbojoties, ir jāstrādā vienotā komandā, lai rastu piemērotākos risinājums atbalsta sniegšanā bērnam un ģimenei un bērna tiesību un interešu aizsardzībā.
Šāda integrēta pieeja prasa ne tikai efektīvu komunikāciju un skaidri definētus pienākumus, bet arī vienotu izpratni par sistēmisku pieeju, bērna labbūtības principiem un rīcības stratēģijām. Abu iestāžu kopīga grupas un komandas supervīzija ir būtisks instruments, lai stiprinātu šo sadarbību. Iestādēm tādējādi ir iespēja analizēt kopīgos gadījumus, dalīties pieredzē un veidot saskaņotu rīcības plānu, kas sekmētu profesionālo kompetenci, uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti un nodrošinātu, ka visi iesaistītie speciālisti darbotos vienotu mērķu sasniegšanai – bērna drošības un labklājības nodrošināšanai. Šajā kontekstā sociālā dienesta un bāriņtiesas kopīgas grupas un komandas supervīzijas būs pamats arī savstarpējās sadarbības stiprināšanai, veicinot efektīvāku komunikāciju starp pašvaldību institūcijām, uzlabojot lēmumu koordināciju un nodrošinot, ka abu iestāžu speciālisti spēj saskaņoti un kompetenti rīkoties sarežģītās situācijās, kad nepieciešama kompleksa pieeja bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā.
Sociālā darba vārdnīcā  komandas supervīzija ir definēta kā “grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība. Sociālajā darbā komandas supervīzija ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti. Komandas supervīzija var būt virzīta gan uz pašas komandas kā grupas darbību, gan uz sociālo gadījumu analīzi starpprofesionālā komandā. Komandas kā grupas grūtības būtiski ietekmē ikdienas pienākumu izpildi, sociālā darba ar gadījumu procesu, īpaši tad, ja tas ir ne tikai saistīts ar organizācijas struktūras un lomu sadalījumu, bet arī ar neatrisinātiem komandas locekļu konfliktiem un attiecību mijiedarbības grūtībām. [..] Komandas supervīzija uzlabo darba efektivitāti, identificē un maina iesaistīto profesionāļu neefektīvas uzvedības modeļus, palīdz kopīgi veidot vienošanās profesionāļu starpā, izvirzīt mērķus un noteikt procedūras.”.
Savukārt grupas supervīzija definēta kā supervīzijas forma, kuras mērķis, izmantojot grupas dalībnieku individuālos un kopīgos resursus, supervizora vadītā procesā veicināt grupas dalībnieku individuālo, grupas, komandas vai organizācijas problēmu risināšanu, kas var būt orientēta uz gadījumu analīzi, komandas darbību, kā arī uz organizācijas procesu analīzi.
Galvenās atšķirības izpaužas dalībnieku savstarpējās saistības līmenī – komandas supervīzijā dalībnieki sadarbojas pastāvīgi ikdienas darbā, bet grupas supervīzijā sanāk kopā periodiski mācīšanās nolūkos. Komandas supervīzija balstās uz fiksētu dalībnieku sastāvu un ilgtermiņa komandas attīstību, kamēr grupas supervīzijā dalībnieku sastāvs var mainīties, un tā vairāk orientēta uz konkrētu problēmu risināšanu un individuālo profesionālo izaugsmi.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka, lai nodrošinātu sociālo dienestu un bāriņtiesu veiksmīgu sadarbību, kopīgas grupu un komandas supervīzijas sociālā darba speciālistiem un bāriņtiesas speciālistiem ir būtisks profesionālās kompetences pilnveides pasākums, kas var sniegt ieguldījumu abu iestāžu speciālistu sadarbības pilnveidei un attīstībai. Lai arī tās ir dažādas institūcijas ar atšķirīgām funkcijām, taču abas var gūt ievērojamu labumu no pieredzes apmaiņas un kopīgas gadījumu analīzes starpprofesionālā vidē.

Lai veicinātu sociālo dienestu sociālo darbinieku, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, un bāriņtiesu darbinieku profesionālās kompetences pilnveidi, starpinstitucionālo sadarbību un labās prakses un pieredzes apmaiņu, 2024. gadā izmēģinājuma projekta veidā valsts budžeta finansējuma ietvaros ierobežotam dalībnieku skaitam tika īstenota pirmā vasaras skola sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekiem (turpmāk – vasaras skola), kurā piedalījās 29 dalībnieki no 15 pašvaldībām. Par vasaras skolu saņemtas pozitīvas dalībnieku atsauksmes – vasaras skolas laikā nostiprinātas sadarbības saites, vienota izpratne par iestāžu kompetenci un rīcību, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem un risinot bērnu tiesību aizsardzības jautājumus, kā arī izstrādāti priekšlikumi turpmākās sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbības attīstībai konkrēto vasaras skolas dalībnieku pašvaldībās. Savukārt 2025. gada oktobra sākumā valsts budžeta ietvaros īstenota vēl viena šāda vasaras skola29 dalībniekiem no 15 pašvaldībām. 2024. un 2025. gadā valsts budžeta ietvaros īstenotajās vasaras skolās kopumā piedalījās 58 dalībnieki (unikālās personas) no 29 pašvaldībām, bet 13 pašvaldību pārstāvji ne vienā no īstenotajām vasaras skolām nepiedalījās. Lai veicinātu sadarbību starp pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, informācija par iespēju pieteikties dalībai vasaras skolās tika nosūtīta visiem pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām. Vasaras skolās tika aicināti pieteikties dalībnieki, no kuriem viens ir konkrētas pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks, kurš strādā ar ģimenēm ar bērniem, savukārt otrs dalībnieks ir pašvaldības bāriņtiesas darbinieks. 2025. gada vasaras skolā tika iekļauti dalībnieki, kuri nebija piedalījušies 2024. gada vasaras skolā un bija no pašvaldībām, kuras iepriekš organizētajā vasaras skolā netika pārstāvētas, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kas tika pārstāvēta abās vasaras skolās. Ņemot vērā sociālo dienestu un bāriņtiesu darbinieku kopīgo vasaras skolu īstenošanas pozitīvo pieredzi, dalībnieku atsauksmes, kā arī pašvaldību iestāžu pausto interesi par pasākumu, nepieciešams šādas kopīgas vasaras skolas organizēt plašākam sociāla darba speciālistu un bāriņtiesu darbinieku lokam. Turpmākajās vasaras skolās prioritāri būtu nepieciešams nodrošināt iespēju piedalīties to 13 pašvaldību pārstāvjiem, kuri līdz šim tajās nepiedalījās, kā arī, ņemot vērā to, ka vasaras skolu laikā tiek meklēti risinājumi dalībnieku – konkrētās pašvaldības bāriņtiesas un sociālā dienesta pārstāvju, savstarpējās sadarbības uzlabošanai, tad dalība vasaras skolās būtu nepieciešama arī citiem jau līdz šim pārstāvēto pašvaldību darbiniekiem, kuri šādā vasaras skolā vēl nav piedalījušies.

4.3.6.1. pasākuma ietvaros tiek īstenoti arī izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi bāriņtiesu speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kuru ietvaros tiek plānotas arī kopīgas vasaras skolas pašvaldības bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālistiem, kas vēl vairāk stiprinās sadarbību starp pašvaldību bāriņtiesu un sociālā dienesta speciālistiem, nodrošinās labās prakses un pieredzes apmaiņu, veicinās vienotu izpratni par iestāžu kompetenci un rīcību, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem un risinot bērnu tiesību aizsardzības jautājumus.
Ņemot vērā, ka arī 4.3.5.4. pasākuma ietvaros tiek īstenotas vasaras skolas sociālā darba speciālistiem, nepieciešams paredzēt sinerģiju ar 4.3.6.1. pasākumu attiecībā uz kopīgu supervīziju un vasaras skolu īstenošanu bāriņtiesu un sociālā darba speciālistiem.

4. Šobrīd MK noteikumos ietvertā prasība ievērot interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus nav attiecināma uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša). Līdz ar to ir saglabājams vispārīgs nosacījums par minimālo interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumu ievērošanu vien 4.3.5.4. pasākuma projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt šobrīd noteiktos nosacījumus attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanu, redakcionāli tos precizējot un salāgojot ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām.

5. MK noteikumu Nr. 751 26.11. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmēja pienākums savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, un sociālajos tīklos ievietot informāciju par projekta īstenošanu un aktualizēt to, tiklīdz pieejama jaunāka informācija, tieši izriet no MK noteikumu Nr.751 26.10. apakšpunktā noteiktā pienākuma finansējuma saņēmējam nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas regulas 2021/1060 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Proti, 26.11. apakšpunktam ir paskaidrojošs raksturs attiecībā uz 26.10. apakšpunktā finansējuma saņēmējam noteiktajām prasībām. Papildus tam, 26.10. apakšpunktā norādīta atsauce uz nesaistošiem dokumentiem (vadlīnijām).

1. Lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām saņemt kompensāciju par supervīzijām arī sociālo dienestu vadītājiem, kuriem nav sociālā darba speciālista izglītības (personas, kuras nekvalificējas kā MK noteikumu Nr.751 3.1.2. apakšpunktā minētā mērķa grupa), tiek precizēti MK noteikumu Nr.751 14.2., 19.1.1., Nr.751 18.4., 18.9., 20.3., 21.3., 26.7. un 26.8. apakšpunktā. , 19.2.6., 19.2.9. un 19.2.12.1. apakšpunkti, lai paredzētu supervīzijas nodrošināšanu un tās izmaksu kompensāciju pašvaldībām arī par sociālo dienestu vadītājiem, vadītāju vietniekiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, kuri ir tieši iesaistīti sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā bez sociālā darba speciālista izglītības (personas, kas atbilst MK noteikumu Nr.751 3.1.4. apakšpunktā minētajai mērķa grupai) nodrošinātajām supervīzijām.
TA projektā paredzētie precizējumi nodrošinās visaptverošu atbalstu visai sociālā dienesta komandai, sekmēs vienotu izpratni par iestādes darbības principiem un uzlabos iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas arī veicinās efektīvāku sadarbību starp dažādiem speciālistiem, ja visi komandas locekļi saņems vienādu profesionālo atbalstu un attīstības iespējas.
Vienlaikus tiek veikti redakcionāli precizējumi MK noteikumu 19.2.4.2. un 19.2.6. apakšpunktā, lai salāgotu terminoloģiju ar LM 2025. gada 2. oktobrī aktualizēto vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku supervīzijas pakalpojuma izmaksām. Līdzšinējā prakse pašvaldībās rāda, ka tiek nodrošinātas 1 stundu ilgas individuālās supervīzijas sesijas un 3 stundu ilgas grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijas. Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka faktiski supervīzijas sesiju ilgums var arī būt īsāks, kā arī lai salāgotu MK noteikumu 19.2.4.2. apakšpunktā noteikto pieļaujamo supervīzijas sesijas ilgumu ar vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā supervīzijai noteikto, tiek precizēts, ka individuālās supervīzijas sesijas ilgums nevar pārsniegt vienu stundu, savukārt grupas, komandas un organizācijas supervīzijas sesijas ilgums nevar pārsniegt trīs stundas. Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā noteikto supervīzijas likmi piemēros tikai par faktiski nodrošinātu supervīziju vienam darbiniekam pilnās astronomiskās stundās (60 minūtes). Ja faktiskais individuālās supervīzijas sesijas ilgums pārsniegs vienu stundu (60 minūtes) vai faktiskais grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijas ilgums pārsniegs trīs stundas (180 minūtes), papildu laika izmaksas nebūs attiecināmas. Savukārt, ja grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijas ilgums ir mazāks par trīs stundām, likmi piemēros un supervīziju kompensēs par katru stundu.

2. Lai nodrošinātu iespēju piedalīties 4.3.5.4. pasākuma ietvaros paredzētās profesionālās pilnveides izglītības programmā ģimenes asistentu sagatavošanai un mācību programmā uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenes asistentiem, kuri līguma ietvaros ar sociālo pakalpojumu sniedzēja iestādi sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu pašvaldībām, taču nav nodarbināti uz darba līguma pamata, tiek precizēta MK noteikumu Nr.751 3. punkts , svītrojot 3.1.7. apakšpunktu un personas, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu tiek noteikta kā atsevišķa mērķa grupa jaunā 3.4. apakšpunktā. Tādējādi šīs personas var būt gan nodarbinātas pie sociālo pakalpojuma sniedzēja gan uz darba līguma, gan uz uzņēmuma līguma pamata Līdz ar to tik veikti attiecīgi precizējumi MK noteikumu Nr.751 18.4., 18.9., 20.3., 21.3., 26.7. un 26.8. apakšpunktā. Vienlaikus MK noteikumi Nr.751 tiek papildināti ar jaunu 26.9.¹ apakšpunktu, kas paredz pienākumu finansējuma saņēmējam pieprasīt personām, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu un kuras nav nodarbināta uz darba līguma pamata, iesniegt uzņēmuma līguma kopiju ar sociālo pakalpojumu sniedzēju, lai pārbaudītu, vai tā sniedz ģimenes asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

3. Lai stiprinātu bāriņtiesas speciālistu un sociālā darba speciālistu komandas darbu un profesionālo sadarbību un veicinātu pašvaldībās praksi organizēt apvienotās grupu un komandas supervīzijas, kā arī apvienotās vasaras skolas bāriņtiesas speciālistiem un sociālā darba speciālistiem, tiek paredzēta 4.3.5.4. pasākuma un 4.3.6.1. pasākuma sinerģija. Attiecīgi MK noteikumi Nr.751 tiek papildināti ar jaunu 17.¹ punktu, kas paredz, ka 4.3.5.4. pasākums veido sinerģijā ar 4.3.6.1. pasākumu, organizējot apvienotās  grupu un pašvaldības sociālā dienesta sociāliem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm, kā arī piedaloties 4.3.6.1. pasākuma ietvaros organizētajās apvienotajās vasaras skolās pašvaldības sociālā dienesta sociālie darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm. Lai nodrošinātu apvienoto bāriņtiesu un sociālā darba speciālistu grupu un komandas supervīziju organizēšanu un nodrošinātu korektu izmaksu attiecināšanu abu pasākumu projektos, MK noteikumi Nr.751 tiek papildināti ar jaunu 19.2.4.¹ apakšpunktu, kas paredz nosacījumus, pie kādiem pašvaldība var organizēt apvienoto grupu un komandas supervīziju, nosakot, ka pašvaldības vai nu veic vienotu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju izvēli, ievērojot MK noteikumu Nr.751 19.2.1., 19.2.2., 19.2.3. un 19.2.4. apakšpunktā noteiktos nosacījumus (4.3.6.1. pasākumam noteikti identiski nosacījumi) vai veicot atsevišķus iepirkumus, ir piesaistījusi  vienu un to pašu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju.
Vienlaikus tiek papildināts 19.2.6. apakšpunkts, nosakot, ka grupu un komandas supervīziju īstenošanā var organizēt apvienotās grupu un komandu supervīzijas ar bāriņtiesas speciālistu iesaisti. Šādā gadījumā pašvaldība: 1) veido apvienoto grupu un komandu supervīziju dalībnieku sarakstus; 2) nodala uz 4.3.5.4. pasākuma un 4.3.6.1. pasākuma mērķa grupu attiecināmās grupu un komandas supervīzijas pakalpojuma izmaksas (izmaksas par supervīziju nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem tiek segtas no 4.3.5.4. pasākuma projekta, bet izmaksas par bāriņtiesu speciālistu supervīzijām – no 4.3.6.1. pasākuma projekta).
Savukārt kopīgas sociālo dienestu un bāriņtiesas speciālistu vasaras skolas tiks īstenotas un finansētas 4.3.6.1. pasākuma projekta ietvaros, paplašinot mērķa grupu izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanai arī ar sociālā darba speciālistiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm.
Lai gan MK noteikumi Nr.751 jau šobrīd paredz pienākumu finansējuma saņēmējam novērst dubultā finansējuma risku, tostarp nodrošināt, lai projektā sniegtais atbalsts mērķa grupām (izņemot supervīzijas) netiktu finansēts, kā arī to nebūtu plānots finansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, 4.3.5.4. pasākumā tiek izvirzīts papildu nosacījums (papildināts 23.1. apakšpunkts) finansējuma saņēmējam nodrošināt, lai 4.3.5.4. pasākuma ietvaros organizēto vasaras skolu tematika un iesaistītā mērķa grupa nepārklātos ar 4.3.6.1. pasākuma ietvaros organizēto apvienoto vasaras skolu tematiku.

4. TA projekts paredz redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr.751 26.1. apakšpunktu (tai skaitā svītrot 26.1.1. un 26.1.2. apakšpunktus) un papildināt MK noteikumus Nr.751 ar jaunu 26.1.¹ apakšpunktu, kas paredz pienākumu finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka  projekta īstenošanas laikā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantam un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi.

5. TA projekts paredz svītrot no MK noteikumu Nr.751 26.10. apakšpunkta atsauci uz  Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, kā arī papildināt 26.10. apakšpunktu (tehnisks precizējums) ar palīgteikumu, kas skaidro regulas 2021/1060 50. pantā finansējuma saņēmējam noteikto prasību izpildi attiecībā uz informācijas publicēšanu tā tīmekļvietnē. Attiecīgi tiek svītrots 26.11. apakšpunkts. Neskatoties uz atsauces uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām svītrošanu, Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas ir saistošas finansējuma saņēmējiem un tajās ietvertās prasības ir jāievēro saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem.